1951-04-04-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 4. Ka rieiiuiinii^kf izdeva Madcavai ŽStOOO kazaku Jauni atidaiuīiii par kadu pedajra traģēdiju NtltlIMiljUMlIa ^ļVirs no Kurzemes adob^iM^ ^ ^ Imilis miliialns Luterāņu baznīca - laubai NisKiVtf I sabertuve PIECI GADI LATVIJAS OKUPANTU GŪSTA PALU ODINI AIZNES MlRUSOS I riešu darbi. Naktis <^lrd8jj«, ļ PALU vumfi n...„.v« n«. dzienus un zmajam. ka krien Ti p«g8i^"«"»^"» ^ ^ X k T ^ ē U'gi «>" «''«'^ N«kai Ira z ^ i t a . InidllviiM , .-^r—, , y_O n.o -ļI va.s.a. ra paluu lļe-d,u sm airiuzrsāovsa. 19*7. gada ^ J bieii padeva vagon.a^i.^i m ^ LoBdoaa (mf). — DrtaatUkte BoUkoad AlbiBlli. par koriea ne-pMnikl BflU « l i i i ^prieit pfe pir- Uekli apraktos Tirr'lmflsējiem aizsūtīja nezinimSvi • 0 BcpttBlgo ii«a saoemianaa. Par munu pasm uzlaboja uzturu. M.r ^^^^^ ^.^ļ. pg^. gajtekijiea a« tplH dzelzs prleklkMMB. rietamos lo- «tlba samazinājās, un hajās. slēgtās centrālcietumau > i r saņenU pletiakau iikllu te- daudzmaz atkopuš.es. n»a« Rudeni dabūjām dzirdāt, ka TIRA>JAS SPRĀDZIBNAM TĀLEJOŠAS ATSKAŅAS Kazaku nacionālā koniittja Parīzi iviļja no IBO vīriem ar tS lialgabiļUem, Mvākviti un pārbaudījusi 4ttadzu« to 1125 loiallietijtem un 310 maiiapisto-kaiaktt zigojumus un lliMilibas, kas 11im. Virs transpoita p«slivī0 patro- UimTgi pirdzlvojoii 1W. g. iraģia- Ilja 2 liiilguHBai. Ti ^ ^iManos koB notikumus, kad pirmiiilii pēckara nebija k<|t domāt, un diudsladodame dienās rietumnieki Izdevu Iļad saviB- p« ai|aii|i labāk <xvKejāa sirga lodi. nlbai veselu pretkom&nMlIikŪ CTBI-| Pavica^n ««liauHtiMn tamlr inl«vk. .. ._ , . „ tllu nruou aozlmoooiot ISiOO kaza- . • ' v . r ! ^ w te- daudzmaz — r - - . - . — , „ i Kuaeni oaDujom auraei, » © S ^ i f f ' - ^ S b S « r t ™ S "*^'>"y"»'' ' » J \ ' * " 9 » lormādU ki/lleciBa. ka atUlU s«- darbos. Daugavpils ir «P " P ^ ^ j ! pin oktobra revomdjas svHk^^ ktt 1.kteni. TO vJdū bU« «rl »v«tt, noBMa km^^^^ p^, ko.tolsMsko re^mn, | postīta. Sākumā mumsJjka^jtrādatļP^^j^^ ^^^^^ ^ ^ ^ j ^ , , virsniekiem uc. varasvīriem, h ni apiāvuii svinitāju apsttgoī' Mdtiaa norisi un nriefciSvēsturi I " ' f P».'™"'" *"ļļB W|ls labi sagaUvolf. Polltldde no-ļjais nebija dauoz ciei». "^r-ļdilni telpā p« logiem umetoli gēdija. "» \m kazaku» - vinesus. sjeviete. un ;,,„4„ „ e e l i i i o . AlblBl)i nukatn tikai tā fasāde, kur "dreiz atnid» « P ^^ļ^ Vecās cara valsts 12 fcaiaiu ciltis bftrnus. Ar varu viņus dima auto- i-J, _ „ _ , . » _ „ « i n i t M B B B t o a n n a . ! kafeinica S*>1 lakā mums sāka ļ " .ļ._ ^JLL. kopi oktobra revoiadjas sākuma mobilos, kazaki izmisuši pretojās. J"'^•J^^'^J'^SSTk^^ 1917. g. bija fanātiskākie jaunās pa- Levieie, „etā, zem automobiļu rite- JjJSjļ"^ S mS «tskaitija par . « • L ^ j i ' ^ ' S ā ! domju republikas pratinlekl Kazaku U im on tenku kāpufedSm. cilvēki , . turu" dz^VkU". bet pārSjo i,, rādījušies daudzās vietās, armijas izlase pie Do«.«. Kubanas. i,misumā skrēja tieši mašīnpistoļu no kura ROMAS VllTA CKSOT Terekas un Urāliem bifa noasiņojusi stobros. Tā tas turpinājās trīs dienas.r«*P°"°*"'* r'li^varSia izņemt ne vairāk par » rbj. stridāiām un vārgām lldi Ik» 4 gadu ilgā niknā pjl«,w kari. Md- MItes ar bārniem IzmUumā lēca le-h'S„^,j7«„k«« f^rLm^jSl^S [Kp.^nirSut'^ik ^^ir^^U^S^^i ^^l^JI^^Sl traesizSāHjieemm s«aabh ie«ddrrootlaaj iieem«,. goaaltvveennookkāārrtt idbaiinnaajiāi tDimravvSs . dAatuuAdtzi i nnnoisilTīkkaa., ddaaun-. A*"""*)» rraadoīitīaajjaamm *se^K«am^.ļ1_ -, „i.ikto nro rmu, nācāe vei. kt g_,a_n.ļ-Kļ'»o -o. «n •k ā nar brīnumur ™āSftr^i ! angļiem un frančiem, paiMt« ..balto" U,^, ,pš|va un apeita sargi. sprādziens padomju P»"«- J^uTudarb* K Rlaā sLz mfl» «SL «enerālu Aleksējeva. p«wttm. K r ^ Savā liolākajā p^slā kazaki nosatī- mē^*e4a""Snāvi k d ^ l Sinī^^^^^^^^^^^^^ nova Koieaka. Judēnita «i. .Vrangcla . „ i d „ „ „ leleVammas pāvestam, £ S . H e v „ dTo?om«iakā M mili«?iU"» «r civiliedzīvotājiem. Latviešu ^"/g brāķa, kur atkri^-^ 3 S ' "tt^nir M "'i' » « • P!«<»««J«-I darbs. no rnOau 1200 cīnīVj ās. II .balto". pustē .• Pie ,K riSmJa,s „«e,rriijjaamm miim Eizenhauerai,. BBeett vviissss ^^^'^.T'JZ. "^^^^^^^ un apāja, R«-UTrādija o s i pie kuģu pidši r i S""B.Mnn' Jemt" ?»ko«^s "«« "«»« " P*"P'«^" namar Srarl .SrtēS^^^^^ «I. kā pārtiek pa« kilniadal. ^.^^^ ^ļ/^'S KtaiaSSTarair?.^^^^^^^^ ^"l S^»'""»"; P»d,Su pāratāvl Tirānā'Spr..IJa»tfM"ieki: pusdienās - — ^ • »» deportēto nometnēs un patLiviJ drošība. iUidi» baroi^ oret- ēda sausus kartupej» tie bieži vien i ^ļ_ volfšmita alus darītavā Uah S i u Š amS Br',?m I ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ K T ^ t o I ~ I^ vl«"'KaTtikta"jļl «2! P?d J S I naUkZ kaSk^ "'f''«r" «<Jo»«"«. 32M« rl. nākZjās denā pēc atinUt. Sp- ««gkareivju pavadībā «pa^āJām rtdzinlekam atklāja. daoS pē?v?cWrw"anarKoj.^^^^^^ """"ii! " ' ^ ' v ' ? " cietināja 2 0 0 - ^ a K . to Tidū «I «rgu kur varējām ««P»*' ^'^Pļ"» neredzēt». Uz ieln stariem « ?Jva:vlj;Cpt"v^u^^^^^^^ cerēja kidreiz piedzīvot labības «abērtuvl. 1948. g. pēc «u- veikala namā. NozUdūlii brt ;a'„J'."S«i"'lSt^^^^^ Titol repatriēja" kazaku, un baltkr.evus. ;i;^r;T„J,;7;-^^^^^^^^^^^ cietumamjr vēlāk tajā ierīkojaļpV^'^ŗ g-^^^^^ Si„i « m^;«V.Ti^^^ bollevikiem izdeva ap Spiri Spano un rūpniecības ministra ««blbas «abērtuvl. g. P ^ ntu- vEP veikala namā. Nozadulii \^;»i.!hf...llL/^^^ v'»*»»»' bimu. Ritas Marko atcelšanu no amata. Tā- <i« reformas nn pārtikas kartīšu a t - L , kafejnīcas drupas kur Ugid n « « . ! . Mr VMrtia. VaSiU^ ""«ka tikai tādēļ, ka kazici pat atcelts komunistu partija» Tira- celšanas mūsu stāvokli, dnuku uzla- apstādījumi tāpat kā Karllai. •«J. .taarfii. %ffi«t ',mr'««' no pirmajiem bija izpratuši bol- nas apgabala sekretārs, kā arī parti- bojās, taiu tie. ka. nespēja pārsniegt U^jviba, leia. stūrī, kur kādrah, -r^V4«!ii« T^M B SZi M »" i«" P ' " » 30 iM »ek««ri Valona. un Elbaiana. darba normu, joprojām dzīvoja pus- Lgja Benjamiņa nam». lepreH rtvis no ienaidnieka un ar izirumaL^,, ^.j ^ ^ ļaunumu, lai g I b t u T i ^ ^ r . . , . „ . linuma lika raksm dzīve* gajumui. r'^i^^jģ Valdkimāra lēlM"mllW^ S J r » « ^ ^ ^ ^ SJ^ni:'^^ r S r S JK^^^^^ «^i'Hkas^d pird^v.ts par^ KriJ? Kazaku Mglu nometne Kiiztai Stan ^^^^^^^^ Da'rTabiedroti^^^^^ to eS h^*"^**'^!^ ^ apturēt jeb- P^""^'* maija lēkuma bija pērcelta no Kroa- ?Q^r; T k s hrTvn^^^^^^^ ilrLl*h*^" terrorietisku rīcību pret ..tauta»! iO DZ tijae uz Augšitallju un tam uz i T ^ i k L ļrepubliku" un tās polītiakēm un ao- Karintiju. Dravas lejē. Nometne biļa • ""''^'"^ ''''P''* sevi nodevusi aabiedroto aizsardzībā. Uz padomju virapavēiniecībai nepa» reižu un provokatorisku ziņōjiimu pa* mata sabiedrotie tomēir nometnes iemītniekus intetnēja k l „VUM BS spe-cillvienlbaa*'. Saskani! ar laltan no- Ifpmu un 1945. g. 23. maiju vienola* nos starp aabiedroto vir^pavllniecī-bēm Vīnē par visu kazaku un baltkrievu piespiedu izdolanti, bija paredzēts lldz 26. maijam izdot kirieviem Sovjetizācijas technika Daltijas vaktis ātri, (Muitaa un ostas pārvalda^ DZIVES GĀJUMI UN «BRŪNĀ ļ roes banka un Valats technikuBU|' BLI^B mitinājušies krievu karavīri, un 11 » ci^u tur iekārtota ari kara jl No mūsu nometnes uz Vācija* pusi iedzīvotāju skaits ir ap 1 aizgāja vairāki traMporti.Oktob. Kjgjj^^^^^ karaspēka vienībai, pienāca arī mana kārta. Mūs iz- ļjgjjj^g ^^^^^ j^ovietota kazarmā^ cialām organizācijām. Apsūdzības par šādiem nodarījumiem iztiesājamas ļ j ^ ; ^ ; ^ ; " ^ ]^ nekavējoties, apelācijas un apzeļoša- pienlca mana kārta. Mūs iz-nas lūgitmi nav pieļauti, un arī pie< soli Sāda mēroga tīrīšana, un drošības » II «^^^^i^r^.VJ ^Mni^n^UrTedz voT k ^ Amerikāņu augstā komisāra Vācijā ļ 1948. _ _ _ _ vlšuVkMaku vīrttTeku;" kS~T.vS^^ informācijas Izdevums Ost- njv«, W u plespfiedV bī[. viceprēm'-1 ^ b ^ u ' ē d i e n . ' u r ^ u m^^^^^^ kanceleju SS partizānu .peelālvlenlbair. ..pret-J'oblflme trešdaļu no sava jaunākā. j«,a„ ģ,s„. Koti Dodzem, Albānijas J'f^"*»^^^^^ Sapoitņi; revolucionāra, balto banda», ko algo- mara numura satura veltījis Ba- komunistu partijas sekretāram, ko ap- .eH mō» .SiSi. 'P ^''>'» »pla.lr-" juSi vācieši". ...arkanās «rmiļa» de- »"""'^°' ""''^^"^ "° ci-Uimgja p., ..instrumentu Jugoslaviji» ŗJ?" v'^"' ° 7 Armijas ekonomiskai» veikali zertierus un tēvzemes nodevējai, kas Izdevumiem pārņemtus rak- tiloiaiu rokās". Kā ziņo Reuters no js'" ' riJ^*L nilfm! «S^^^ «P»» kara mūzejī notverti vācu uniformā»". 1*'?.,"" *° Pa"«>ribu. izmantojot Vatikāna avotiem, Albānijā sācies ari vux «SL 1^^^ ' I J ^ . . r«SJ"J"» kazarmā» pretim Bastejkal Baltijas val*tu piemēru, raksturo eov- jauns vajāšanu vilni» pret baznku. j ' ' ' " * * ^ k u r 1k ādreiz bija poļu .kola (^T ļ no Gracas. bet 2 nolndijls. Gtacā f'ī!''*'" I' f '"""'|«'uro tautas vairākuma neapmierina-ļ ras raktuvē«''>ur'biiam'in"«ōo";ifi varēja nodot tikai 2146 'virsniekm 9^-. 9. sniedzot faktus no Igaunijas.|„b„ i^^mūr^M^ vadoņu p ā r d o š a n o s I ^ " k " ^ ! ? , ! . . . ' ™ :!L^, i i! 31. maijā sevišķa automobili no Spi- P f ' * * "° Ueluvas. doni t9iaĻ20._g. pilsoņu Ujl ^ J^^Jl,^^ S^f S - ta. nozīLLācļas^faS Kad izplatījāt ziņa par Mb«^dotfāh»\!^*'^^,^^."^^^^^^ jaunu brīdinājumu Maskavai. | dēs. Sim aievietēm bija jāveic vī-novietoti kazaku kor|»iMia Moianu I ^lobeipmā: CavEKI CERE BRINUMO Pad. savienībai, sākāa visplrlļn bēg šana. Angļu tanku vajāti. imM ka* zaķi aizbēga uz angļu gūslekou nometni St. Michaelā un paiuda tūkstošu vācu gūstekņu vidū. 2B. maija mantoti paši padomju avoti, kā arī cita informācija, pie kam gan konstatējama » arī kļūdas un nepilnības. Piemēram, par prof. Kirchenšteinu mi< Poiia, bada un drauinitt dekādes Pag. gada pēdējās dienās iznākusi izcila grāmata par Pad. savienības 30 nēts. U vinil pazudis 1949. g. kidi vakarā VeTielaFkazVku'g^^^ , - , no nometnea izbēgt un pirii Tauru Tālāk pieminēts, ka Pravde un Iz- f "^^^^ Decades J. kalniem doties amerikāņu ^lūill. no vestij« laikā no šī gada 19. janvāra r^^"°®^?,® 'edakciļē. Grāmatā atklā-kura viņus drīz parastaji klirtibl ai- līdz 21. febniiārfm eniegušas 6 plašā- r^? "® komunistu zvērības, bet ^•^da. ka apmēra rakstus par atāvokla at- f^^!'^^" .T'^'^'""?, saimnieciskajā Sirmo kazaku atamanu Kiilakovu, tīatlbu Baltijeis valstīs. Atstāstīts arī .1^.^®' apsitatol arī Baltijas valstu traka* veseļošanās nolūkā atradīts divī- šo rakstu saturs. Kaut arī minētie p^^*^^' lijas atpūtas mītnē Tirolē, bollevikl ļ padomju preM ziņojumi cenšas iz- Viapirms grāmata vēršas pret ko-pārsteidza turpat Ar nelielu piuldņM celt ainiss gaišākās puses, no to ga- munistu uci viņu draugu literatūrā 30 kazaku atamans pretojās lldz pēdijam tura skaidri Izlobāmas visas sovjetl*» gadus atkārtotiem meliem ka komu. elpas vilcienam un krita ciņl. _ _. i krievi ģenerijua ^ ^ Donas kazaku atamanu ģen. Pēteri ļ saaniedzamais mēVkis' ir" pilnīga 'piV- ļ zlkāi;' aiīnrizireVanas," ur°ārmuT. Krasnovu. ģen. Skuro un fon Pamicu līdzināiiana savienībai» Vēroja- tātā krievu tauta pirmo reizi savā vē-un nosūtīja nopratmāšanai ui Maska- maa gan atšķirība* šī procesa tempā, stūrē nodibināja demokrātisku iekar-v\ i. Pec 1947. g. 16. februāra radio bet ne būtībā.. Ost-Probleme sevišķi tu. kas vispirms rūpējās par satvers-na.*?; ""Ifi-^f^M* *P^^-*''"^*^^.^«h^^ «P*^Skli. ka tagadējais režims mes sapulces sasaukšanu un jaunas pēc tam pakārti. No pārējiem 2133 ne maiikā mērā neievēro apstākļus demokrātiskas satversmes pienemša-kazaku viraniekiem celē uz Vli^i 120 Baltijas zemēs, kaa pamatojas u^ vēs- nu. Marta revolūcija vēlākie komūni- J«apieximē, ka turisko ittifilibu. Tautas Eiropas aus- Utu barveži nemaz nevarēja piedali tikai 32 proc. no Kazačij Stan vimnie- trumos «piei pilnīgi pārveldoUes to l.es. jo Ļeņins atradās 2enēvā. baudot j klobāmas sovjeti* komū-vilcienam c i ņ l Tās rāda. nisti ..atbrīvojuši Krieviju no cara atdalīja no pārējiem 12 kaaaku ka šis proceB virzīts pa nemainīgi tirannijas". Pasvītrots ka pirmā krie-ilua. to vidū slaveno kldreizējo sastingušu līniju un tā par katru cenu vu revolūcija 1917. g'notika bez ma-ku korpusa bija agrākie padomju pa-ļ substancē un mentalitāte^ Pāri visai vaistnieki. uz kuriem attiecās repat-ļ dzīvei <rulslas organizātoīriskā procesa nācijas pavēle, bet vise lielais vai- milzīgā* ēna, kiarš savā milzu aparātā rums, saskaņā ar Jaltas nol'lgiimu, iejūdz arvien ?airāk un vairāk cilvē-nebija pakļauts piespiedu izd«šan<»i. ku, līdz beidzot vai katrs cilvēks klu- Neapbruņotos virsniekus apsarglja i vk pats par siivu aģitatoru. 140 ar mašīnpistolēm bruņotu kareiv-ļ Tālāk kā ..bolševistiskās paškriti-ju. 25 mazi tanki ar 70 viru apkalpi, kas" piemērs saīsinājumā sniegts Iz- 165 bruņoti motociklisti. 70 bruņotu vestijas pag. g. 26. marta numur? pavadoņu uz automobiļu jumliem unļ raksts, kas satur uzbrukumus Latvijas kabīnēs. 2 speciālautomobili nr 30 ministru padomes mākslas pārvaldei, kareivjiem katrā un vēl 2 īpasimišll- ko vada Rokpiiilnis. kā «rī dažādām nas ar asaru gāzu ierīci un raiilo ita-ļ ministrijām un atsevišķu uzņēmumu • '^^aantoja sakūdīto Petrogradas kārei-clju. Pavisam apsardze tātad ipantā- vadītājiem. ' vju un jūraieku puU, lai ^ ieroču Šveices patvērumu, bet Staļins bija ieslodzīts k.sut kur ziemeļos. Marta revolūcija deva iespēju atgriezties Krievijā Ļeņinam un Trockim. kā arī atbrīvoja Stalmu no trimdas ieslodzījuma. Bet tanī vietā, lai kopi ar tautu celtu demokrātisko Krieviju, komunistu mazākums izdarīja oktobra apvērsumu un padiina starplaikā demokrātiskā ceļā Ievēlēto pirmo krievu parlamentu, kur komunistiem bija tikai ap 25 proc. piekritēju. Komiin^sti varu padzītu Satversmes sapulci, kas paspēja sanākt tikai vienā sēdē. Tā-tad komunisti nevis atbrīvoja krievu tautu, bet gan pakļāva to drausmīgajai sarkanai tirannijai. Sākās kara komunisma laikmets ar drausmīgu slavu ieguvušo čeku. kas gan mainīja savu nosaukumu uz GPU, NKVD lldz tagadējam MVD. bet ne-kad nav mainījusi savu asinskāro nostāju pret Krievijas un citām tās varā nonākušajām tautām. Kaut gan komunisti bija veikli izmantojuši Kronšta-tes matrožus savu mērķu sasniegšanai, kad vajadzēja padzīt Satversmes sapulci, nedaudz mēnešus vēlāk tie pārliecinājās, ka viņu pašu sakūdīto matrožu masa nākusi pie prāta, un notika Kronštates asins pirts, kur gā-ja bojā gandrīz visi kronštatieši. Tik-pat nesaudzīgi komunisti sāka rīko-ti6s pārējās Krievijas dalās. Saimnie-ciskais sabrukums piespieda Leninu uz laiku piekāpties ar jauno s aS dsko politiku NEP.' Lai pakTautu iieio zemnieku masu savai gribai, ko-b a nepiedzīvots bads. KoJlektīvi^ā-cija bija vajadzīga, lai labāk varētu uzraudzīt lauku iedzīvotājus, panāk u mu 1' . 1 ^«^««««niecības ražoju! mu piespiedu nodošanu vaUtij p et strādnieku kadrus rūpniecībai. Tā kā kai ceC^rr^^^^^^ ..sociālistisku L^^^ft^^"'- darba spēku, tad strādnieku atbrīvošanas vārdā komunisti organizēja pasaules nepieredzētu verdzību. 12—17 nevainīgu cilvēku pastāvīgi at MVD vergu nometnēs, kamēr cara kā lielākais politisko noi skaits bijis ap 50.000, un tie b« juši tik lielu- brīvību, ka Ļeņli bijis iespējams rakstīt pat pret cara režīmu. Pēc Ļeņina Staļins visu varu pārņēma sattt^ kāSļ būdams partijas ģenerālsekr' viņš bija paspējis visu partijas kratiju savervēt no sev uztic« komunistiem. Ne tikai sātt( Trockim, bet arī lielākai dalal komunistu nācās ar savām dz!^ samaksāt par nostāšanos pret Sta|l Viņš kļuva par padomijas nelar<' tu diktatoru. Starptauti^ajS polītikl Stajilis kojās tikpat nežēlīgi kā iekšēji * slēdzot līgumu ar Hitleru par i da sfairu sadalīšanu, abi sabi< Hka noasiņot un iet bojā brīvajai lijai. Tai sekoja invāzija Lietuvā,^ vijā un Igaunijā, pārvēršot šīs " par milzīgiem cietumiem un simtiem tūkstošu nevainīgu uz Sibīrijas vergu nometnēm, tas pats notika ar citām valstfiā Rumāniju, Bulgāriju, Ungāriju, niju un Cechoslovakiju, un tagad lins tiecas pēc sava galamērķa — saules komunisma, kas deklarēU 1917. gadā. So grāmatu ieteicams izlasīt kat latvietfm, kas vēlas iegūt pareizu «katu par to, kā Amerikas sabi« kē doma attīstījusies krievu koa»' «tiem nelabvēlīgā virzienā. A. »» , 1^ .1 paša ^^'^tfi.^ . - * g e i « * ' * i d i j a ar zelta H •^SlTtoB»»- bem arvien tuv. ILTU !)««'*' 1 pasaules kal ^ -^mu- Viņa P«»ļ ffO»āJ»»ta'i"' '„E»e. Aescmmiul sSvVa! t wp Iii*"; , ^ nakti nedod Biie eiigt«M Skalbe jau va^ ii.*'' ^ 0 Sv«ici. T»« Ljusuma meldijai ļ#«»i®irr tu vai vietu k.ii « i f r a s ar eavu dz6)ļ Sipaejao garām «i "* «tumam, ko w citu! bēdām, ko j J i kad^)""""^ Skalbes di« tā ieraugām, ms i n ^ ; S M ^ ' ^ J " ' Nevar nepiem ļļijrainidem Tām ir Ipaia i EMm Skallie ar s^āmiļ ļirfeVojums. stātie» blakus rt mSm BMtt stariem - , Andd l ^ ū j , bet p5c'd«iiett Kuri -latsrJ •9KI6. >pri" ^ S k a l b e » Ziema. 'mw 0^ S stpttolii. ceti- pasaku KaķSa *rfe» Baitij's.i^"' nieks cilvēku d' (iii, pjt kūpi dzej- tiji. dzīvnieku , ļĶ Iet kupi v81 vai- daņdz jācieš m I saka, kas atspogi kMeļktiiiiMval tau- bas un sirds ,«iļ iMbede^ iii episkas pu nozīmi, likdai - .i»te, taohimij» mi atziņa., ka sapt. .'^.sv.Mļ paļdcfs, I kas ^vi padaru ^ «Jld pi'ļl^» ir savs ' ķiiipB'staJiii'var iAsSjo cilvtttt] īrtcMi liriķiii'- lo- rads Porūk.a i » - I b i i ļm ii reāli Uķisttem ļaudīm, iļlUki, Stus, nu viņa ļ citos darbos auti Mpic'pliiiiiu im tā- čības ētika un ] ļidiie? kur ir šī Pacietība., iectet' »fe) Savii, jauņlijas kuini ir jp bieži • ilh«B«jnova(ltt8,vē- bes darbos. Viņi jdSi ^lojis iize- teikts, isti latvis! kt Itll vieta, nlgs; So mākslu; in dīdi nenuert velk, su tautas dzies >I)ŗ.KS[taiidin(ers| ļWB«!lo liiku ķīmi-ļ drīz katrā ķīmija 1» H, ^ijudingM» 23. vācti, tā franku, m Te* Ne tidēl vien literātiirā. Pat ļļrhhfleiii emigrantu pretinieki tagad iPBrtlīt Tiņj cirto sai. jau 1925.—1930. IJgtB ļatraiiem Prof. E?reizi saskatīja ļj^ikradie ir lat- būtību. Daudzds "Jf tt» it Biisu veci» lāk apsUprināja J»^ on m datbi. preclzijas metodi 'ftVffldhof. S. kundze kroekopiju, ar ki MsH ir jau pa- lākā»; molekulas ;j.|lffieiiei ir p». drēt un nofotofl. itoi^, lat- Zīmē, ka celluteži kaņbin, kon- vielas, bet ari SW«»/ , paksHgās lielmoļ M i f ! n 9 » * > v o ķīmiekis^ aminoplast ciete», Uidi mākslīgi J w », , T , Staudincreram ^^«teJ^^P"»». tijumiem tīrajā, 'aiijas UB piparu un arī par orgai sanas rdetodēm. S«) rindu auloi, «apa 1936, g. vāļ Mmdienē. Staudi Vadena) priekšl vislielākā piekriš. ^ i e m teikutfiid, ? t o ^ - p r j e k š ā l «eia, euģfestelošai y«arā man bija, institūtā Freibiig 10 zinātnieku tuv} W. saņeņiue iero ko esmu m takUea, tie v, maftu turiiml S- vairākas re» f nwsu dziniten^ riiu. Prōf 3 « i a , k a c f e i i „ . ,bS5?lJ«, garām H ki ?*.oti^.««r iau. ' " ^ « " ^ g a n , Vii. : • '
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510404 |
Description
Title | 1951-04-04-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
L A T V I J A
Trešdien. 1951. g. 4.
Ka rieiiuiinii^kf izdeva
Madcavai ŽStOOO kazaku
Jauni atidaiuīiii par kadu pedajra traģēdiju
NtltlIMiljUMlIa ^ļVirs no Kurzemes adob^iM^ ^ ^
Imilis miliialns Luterāņu baznīca - laubai
NisKiVtf I sabertuve
PIECI GADI LATVIJAS OKUPANTU GŪSTA
PALU ODINI AIZNES MlRUSOS I riešu darbi. Naktis <^lrd8jj«, ļ
PALU vumfi n...„.v« n«. dzienus un zmajam. ka krien
Ti p«g8i^"«"»^"» ^ ^ X k T ^ ē U'gi «>" «''«'^ N«kai Ira z ^ i t a . InidllviiM , .-^r—, , y_O n.o -ļI va.s.a. ra paluu lļe-d,u sm airiuzrsāovsa. 19*7. gada ^ J bieii padeva vagon.a^i.^i m ^
LoBdoaa (mf). — DrtaatUkte
BoUkoad AlbiBlli. par koriea ne-pMnikl
BflU « l i i i ^prieit pfe pir- Uekli apraktos Tirr'lmflsējiem aizsūtīja nezinimSvi
• 0 BcpttBlgo ii«a saoemianaa. Par munu pasm uzlaboja uzturu. M.r ^^^^^ ^.^ļ. pg^. gajtekijiea a«
tplH dzelzs prleklkMMB. rietamos lo- «tlba samazinājās, un hajās. slēgtās centrālcietumau
> i r saņenU pletiakau iikllu te- daudzmaz atkopuš.es. n»a« Rudeni dabūjām dzirdāt, ka
TIRA>JAS SPRĀDZIBNAM TĀLEJOŠAS
ATSKAŅAS
Kazaku nacionālā koniittja Parīzi iviļja no IBO vīriem ar tS lialgabiļUem,
Mvākviti un pārbaudījusi 4ttadzu« to 1125 loiallietijtem un 310 maiiapisto-kaiaktt
zigojumus un lliMilibas, kas 11im. Virs transpoita p«slivī0 patro-
UimTgi pirdzlvojoii 1W. g. iraģia- Ilja 2 liiilguHBai. Ti ^ ^iManos
koB notikumus, kad pirmiiilii pēckara nebija k<|t domāt, un diudsladodame
dienās rietumnieki Izdevu Iļad saviB- p« ai|aii|i labāk |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-04-04