Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951

              9-Ķ
Itiku. ^ *wi
i*f jļļļ ^ .
^ * Irānas mitM,
un
, nodibinljušiiiiļ
ļiaucoi tb TtoT'
(tJAP) pa^^"
4 komūniitu pifli
wM paii vai ^
M.. Jaunajai
ļtumvlcijai pil™
ļrbojoUei pjdoa^
ļ t pifttiktoi md
Itniecibi paiBulNi
4sW. New YoikL
dnitki norida, UĪ
[ajuml eiot.plliiiMJ
"ēžu reakciju TI|I7
i . pirmkārt, ;btlti'
radu liela tanptitL
Ira. jāsagUbI Uoibl
u jfiatklSj Tiil^ļJ
18 ņeiztvaikolo.
.« «1 ^ U-Itu
Iekļūt. AtlttUbi
ziņo Udi w
pinieku t i r ņ i ^ ^
ietuinvicijai flņii
f apbmņolaBii. ,4
I vien mani njiditi^*j
ftlgali.
IrSf ipriidu
pgad Var alkt it£i
rietuniu pauoli i|i
komentējot to ttļ
īsaules miarai. m
• klda jDazUi m
kt < vēl Joprojli^
pirmavotiem ra
l« ICcSjn dtīnli
izdarīja ami^j
imoi no Seulki. (ķ
diviem vienlaldiļ i i
I, ]ai pilnīgi i i £ i |
tulāi pretiBi(^
tajfi penootgi
Franka Btifini.
. Umekllja okam
itraatu pazuiiuio i
nu. taji atnOiSI
ipeciftliiti at ^kt
V piedalIjSiiiI iiiii
lidmaiīna gijuiM
}at. kraatiem.
Ulegātn no Svticd^
ļjai un lvSmW
blatamui, apciitMļi
; bija ieraduSlM a
lau Briselē.
JimSs rakitliiiAlI
Jvšrdui minūti, ijļ,'
ļaportējamai, i^P**!]
• Bez tam v» «•
kar ļoti ItrI »
ioducē m^m^
ftāji un uztvlrlji,»
)a»kōtlt perioDB,!!»
idtiet driB»«i
EaSeji Ankarl pjjļ
ķvusi patvēfutti tf»
^i}a» apbwy»K
lASV »akw8; »«
ļērt jveida raloltt»^
cilti februSrl
LoMļu raiotip«8'n
i ASV lanksaioBl^
Izbraukusi gi^P»
ļ speciālistu.
' a„ bflf «flw"
ļmūnisti Baltijai,
lotiekot ari «««gļ
I un itāļu proU»»
fkad mumi vļ»'
las no trim
iši uz Zviedrija'
ecēju P^«i
18 VirsniekiJ»»'^
Lv» par lr«W«
j i flevhte A»J
IminUlM
L, atteici»
Ln Victja
ļvēl '
I- 'li
1H utiln*^ I
UTVIA
tatvian New8paper
Nr. 28 (470), Aprtt 4, 1951
poi^iiher: Jfinii Niedra, Aitgust-dorf
b, Detmold, Uger, Germany,
Pbone Augustdorf 02.
Sditorial and Busineii Office:
GrafenaKhau, Obb., Regierungi-lager,
Gennany.
USA Office: 102-15, «5th BHv«,
lUdimond HiU 18, R Y., Phonš VI
9.7778. Subfcription ratet USAi
I 3.— 01 i iO fflontUr.
Printer: Wellheiffler Drockerd,
ō.».b.R, Wailheim/Obb., Germatty.
Pobl. twlce weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 26 (470)
rreidien, 1951. g. 4. apiHI
Iznāk trešdienās un sestdienās.
Iidavējs: UtvieSu Centrālā Ko-
Bitait. Galvanais radaķtors: Mak­sis
Čnlltis, galv. red. vietn V.
Ūsiņā. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Klans, E. Miesnieks, L Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (13b) Grafenascban. Obb..
Uger. ASV rvlake. vad.: A. Klāv*
lons. 319 N. 22nd Ave W. Dulutb.
MInn., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits, 21, Llnden Ave-nue,
Wendouree, Ballarat, Vic.
Auitialia.
[odibinais kredihi fonds
Vācijā paliekošo DP
BONNAS BEGĻU BANKAS m NODAĻAS VADiTAJU - AIZ­DEVUMI
UDZ DM 5000 UZ FEtSONU PAR 2,5-~5 Vi GADA
JoBtta (md.) — Rtetumvadjas vald!l)ae organizēts Bēgļu banka un mo
mi lfopI0 paziņoja, Ica nodibināts sevišķi Icreditu fonds Vldlā palielco-
DP atbalsttianai, Parakstītā vieiiolanās paredz lerobtiotam skaitam
V ar » 0 iUtttsn iespēja saņemt no fonda Udz DM 5000 kredīta. Fonda
~ ' »]asi Oto pie Bēgļa bankas.
Reize ai' padomju spiedienu satelit-valstis
pastiprinās aii pretestma
oaanaiaaaaBBaaiaBBaaaMnaaBaBBi
^ Ķapec lacmentiiom neizdevu ias^^
SpedgA opozidla Bulgārija im flepeni raidiiaļi
meŽtt biezoknoi
IRO ģenerāldirektors Donalds K k p -
ijf oavvēra, ka ievērojams skaits no
Idjā paliekošiem DP ir spējīgi vei«
iln&eki, akadēmiķi un speciālisti.
i cieši pārliecināts/' izteicās
īgsIejSi ,Jca šl financiālā palīdzība
vien padarīs viņus par neatkarī-iem
sabiedrības locekļiem, bet lab-rllI0
ietekmēs arī vispārējo Vācijas
ilmnteclsko stāvokli."
Kredita pieprasījumus nepieņems
trik, kamēr būs izveidota vajadzīgā
irvalde. Sīkāki paskaidrojumi tuvā­kajā
laikā gaidāmi no IRO ieetādēm
tietumvācijā un Berlīnes rietumu sek-
)roi. Kreditu fondu pārvaldīs jaun-
>ināta Bēgļu bankaa nodaļa. Pēc
rienošanās ar IRO, par DP nodaļas
radītāju banka iecels kādu DP „ar
ievainojamu raksturu, izcilām zinā-lim
banku un finaujču nozarē un
llnīgu vācu valodas prasmi". Bez
vienu DP pārstāvi aicina» arī
fltt bankas direkcijas valdē.
• • • •
Fonda darbības uzsākšanai IRO
lodos rīcībā 1,5 milj. DM sākuma ka-itāļa*
Tālākas summas paredzētas
ļo UN vai citiem avotiem. LielSkus
ļreditus no šī fonda sevišķos gadi-imos
piešķirs PP kooperatīviem un
|oppasākumiem, bet arī tad aiid^^
li nevarēs pārsniegt DM 5000 u?
lonu. Visus kredittis izmaksās
tējas naudas iest&i|es, kas darbci*»
sies par Bēgļu bankas pārstāvēm.
Procentu likme pirmajiem 5 gadiem
bHs 2,5, bet par katru nākošo gadu
5 proc.
Pusguda laika
deportēti 160.000
igauņu, IfitvieSu
un
ģimeņu
Almaata (rs; Centru-
Izilas raidītājs Almaaifi paziņo­ja,
ka pēdējo seSņ mēneša laiki
az Kazakitanas oit Turkmenijas
padomla repabllkim pindetoU
valrlk nekā 100.000 Igaoņa, lat­vieša
un lietavieSa ģimeņo.
Deportēto kopskaita raidītājs
neminēja. Uz Taifunenljo pir-vietoti
an ,,vairiki simttflksto-ii"
«kraiņa, baltmtēņa an mol-dāvieša,
kas J«uiajā«, dzīves
vietā ^pārvērtis aagllgī aram­zemi
kopš gada simteņiem ne-limantotis
stepes". Visi pār­vietotie,
ki baIttoSi, ti pirējie,
,,paU vllllttiiss ^tstit agiikis
dzīves vietas".
DP izceloJfana janvāri sasniegusi zemaico
Minchene (ftn). — DP Izceļotāju
iopskaits janvārī bijis zemākais
iopš ilgiem mēnešiem — tikai 13.97^.
10 to izskaidro ar Austrālijas masu
^ceļošanas programmas izbeigšanos,
furpretim izceļošana uz ASV janvārī
tsniegusi pēc 15 mēnešiem rekordu
9626 personas. IRO ierēdņi sa­laida
izceļotāju skaita jūtamu pieau-m,
kad sāks praktiski piemērot
paņemtos atvieglinājumus ASV iek-
Sjis drošības resp. ieceļošanas liku­mi.
Pēc IRO vērtējuma, Sav. valstis
igad varēs ieceļot ap 15.000 tādu
)Pr kas līdz šim bija noraidīti vai
Bturēti.
Grilli izvietojamo grupā februāra
Ikumā Vācijā un Austrijā vēl bija
ļi351 persona. Patlaban nobeigu-lam
tuvojas sarunas ar Norvēģiju,
Zviedriju un Izraēlu pai šīs grupas
DP izvietošanu. IRO aprilpē febru­ārī
bija pavisam 243.051 dažādu kate­goriju
DP. Savas līdzšinējās darbības
43 mēnešos IRO reģistrējusi pavisam
1.534.181 bēgli, no tiem 893.373 izvle-toti,
bet 71.881 repatriēts.
Aprīli sāksies
lielie manevri
Austrumeiropa
PIEDAlISIBS PADOMJU, POĻU, Cl-
CHU UN VACU „TAUTAS POLICI
JAS SPEĶI
ftfimaKate lama
t ASV nP komliljas priekSiēdls Va-
Itolā Džons Džibioni kSdā bitervtjā
ŗakitam Wa8hington Post paskaidroja, ka
m nolimuit piepraaīt kongresam DP li*
pagartnāienn. Likums, kas patgaidāiB
spēkā Uds I. g. 30. Jfinijam, jāpagafina
tik llgn laiku, lai ux ASV varitu \uMni
1 kvota — 341.000 personas. Udz 1. niar
ASV Ieradusies Ukal 222.(H)0 DP, p»
kaldroja Diībsons.
4t Francijas valsts prezidents Oriols ti
innals Eiropas valstsgalva sestdien rumija
'omu puslodei valstu ārlietu ministru koia*
Bci. Sūnā, ko bieži pārtrauca 21 IDIIDII-un
1000 viesu aplausi un ovācijas, Oriols
ira, ka Ievērojot briesmas, kādas ap*ilraiid
lliito pasauli Eiropai un Amerikai Jāait»
Int ģeogrtfiskās robežas un jāsiaslEidiiis
pā. mal demokrātisko valstu solldārillSte
ili nemieru un baiļu apsēstajos lalkon vir
largāt un nodrošināt brīvību, Ildiztifutllm
brālību, teica prezidents.
Spēcīga komflnlstu karaspēka natiu
9nc«ntrēSana Korejai frontē, ziemi>los no
pl. grāda joprojām turpināt. lenildTileUa
lUprlBājuml un kara materiālu traniipoits
pgad notiek ari pa dienu. UN miUtilrlfi no
[ērotāji apgalvo, ka visas zīmes UecJlnoll par
Miu komānistu llelusbrukuma sākSanos.
l ± Maršala plāna pārvalde savaa pastā-lēSanai
ceturtajā gadā galveno uzmanību pīt-
Rietumeiropas valstu bruņošanā* par
ikumu atbalstīšanai, paskaidroja' MirSala
«aa administrators Viljams Foiters, Atsba-
Hles uz SI izcilā pasākuma trīs darbibai ga-
Saimniecisku palīdzību turpmāk sniegs
iļļ gadījumos, kad tas nepleclelam» atisiir-ilbas
spēku vairošanai. Eiropai jāsnledc pa-
Putlba, lai tās iedzīvotājiem nodii^oiUnStu
^naizi un lielgabalus", teica Posters.
* No amata atcelts padomju TgaRBiiJas
ļjtru prezidents Arnolds Velmers un nņ»
• Iecelts pārkrievojies Igaunis Aļeksiijs
lurtsepi, ziņo vācu prese.
Stokbolma (md). — Kā jau agrāk zi
ņojām, aprīli Austrumeiropā gaidāmi
plaša mēroga taktiski manevri, pie
daloties padomju okupācijas kara
«pēkam, maršala Rokosovslca poļu
armijai, Austrumvācijas „tautas poli­cijai"
un Cechoslovakijas armijai
Pēc Nevsletter from behind the Iron
Gurtain informācijas, vācu policijas
spēki operēs kopā ar poļu armiju, un
pirmās vācu vienības jau esot ieradu
šās Polijā. Citas Austrumvācijas poli
cijas formācijas sadarbosies ar mar­šala
Koņeva komandēto čechu armi­ju.
Februārī padomju joslas policija
saņēmusi no Pad. savienības ievēro­jamus
daudzumus tanku un artilēri­jas.
Krievu ieroču lietošanā vācies
sākti apmācīt jau pag. gada septem
brī, padomju instruktoru vadībā. De­cembrī
Polijā sākuši ierasties lieli pa­domju
tanku, prettanku lielgabalu
zenītlielgabalu un lauka lielgabalu
transporti. Domā. ka Rokosovskim
uzdots palielināt poļu tanku spēkas-^
minēts pat vesels tanku korpuss
vairākāin divīzijām.
Lielos manevrus komandēs maršals
Rokosovskis, iin tajos gaida ieroria
mies augstu padomju ģenerāļu misiju
ieskaitot Bulgaņinu.
Padomju spēkus Austrumvācijā
patlaban vērtē uz 600.000 viru — 28
divīzijas un 9 aviācijas vienības ar
900 pirmās līnijas lidmašīnām. Divī­zijas
sadalās šādi: 11 tanku. 1 izplet­ņu
lēcēju, 2 izlases kājnieku un 14
pilnīgi motorizētas kājnieku divīzijas.
Visas apgādātas ar modernākajiem
krievu ieročiem. No pieminētajām
ar
Vašingtona (gk). — Nesenie opozī­cijas
izpaudumi un apcietināšanas pa­domju
vasaļvalstīs Vidus- un Dien-vidcircpā,
pēc ASV ārlietu ministri-as
domām, nav bijušas organizētas
pretestības rezultāts, bet to dziļākais
)amats bijis ilggadīgo vietējo komu­nistu
centieni saglabāt kaut dalu pat­stāvības,
par ^Iti arvien augošajam
>adomju spiedienam un kontrolei vi­sās
dzīves nozarēs. Pēc ārlietu liet­pratēju
slēdzieniem, kas balstās uz
riguiini an ticamu informāciju, paš­reizējais
stāvoklis šais padomju vasal-vals^
s gan nesola nekādus radikā-us
pagri^enus drīzumā, bet tomēr
dod zināmas cerfbas attīstībai tālāka­jā
nUcotni.
Amerikāņu lietpratēju secinājumos
uzsvērts, ka veca stila vietējos ko­munistos
^ joprojām valda titoistu
resp. nacionālistu gars un tie asi rea-
![ē pret Maskavas iejaukšanos. Jugo-slavijas
piemēra brīdināta, Maskava
savukārt drošības pēc nesaudzīgi lik­vidē
visus opozicionārus jau priekš­laicīgi.
Lai to spētu, Kremlis nemitīgi
spiests pastiprināt satelltvalstīs savu
tontroli pār policiju un citām iekšē­jām
lietān^. Tā ir vecu vecā iekaro­tāja
problēma vajadzība pēc aizvien
lielākas apspiešanas, lai tiktu galā ar
vienmēr augošo opozīciju.
Visvairāk presē pieminētā šī pava­sara
dumpiniece pret Maskavu bija
Cechoslovakija, kuras bijušā ārlietu
ministra Klementisa liktenis kādu lai­ku
biia par iemeslu visdažādākajiem
spekuiējumiem. Amerikāņu lietpratēji
pēc visu inibrmiciju pārbau^anas
atzīsti ka Kl^entis stoņiēr bidzis,
bet ^ a m prisfcši aizsteigušies pi-domju
aģenti.
Klementisa sākotnējais plāns, kas
izstrādāts, sadarbojoties ar pārējiem
„v«cajiem" komunistiem ,bijis no Prā
gas bēgt uz Bratislavu, — formāli it
kā uz saimnieciskām apspriedēm
lai tur satiktos ar savu māsas vīru,
Slovākijas iekšlietu ministru Dāiiielu
Okalii no turienes viņi abi ar ģime
nēm Okali lidmašīnā bēgtu tālāk uz
Rietumvāciju. Taču īsi pirms norunā­tās
satikšanās Okali apcietināts. Kle-znentiss
pēc tam mēģinājis tikt pāri
robežai pats uz savu roku, izmanto
jot kāda veca drauga, robežpilsētiņas
Znaimas komunistu vadoņa palīdzību.
Kad Klementiss norunātajā laikā at
griezies pie drauga, arī tas bijis ap
cietināts — viņu jau ilgāku laiku bija
novērojusi paša vadītā partijas šūna.
Pēc tam Klementisam nebija vairs
nekādu cerību.
Klementisa gadījumam un tā priekš­vēsturei
sīkāk pieskāries arī pazīsta­mais
amerikāņu komentātors Stjuarts
Elsops, atsaucoties uz drošiem avo­tiem.
Klementiss bijis loti tuvs draugs
pašreizējam Cecboslovakijas preziden­tam
Gotvaldam. Lai glābtu pats sevi
Gotvalds tomēr bijis spiests upurēt
savu draugu, kuram pēc atcelšanas no
ārlietu ministra amata viņš sagādājis
vietu valsts bankā.
Klementisam nopietnas briesmas
draudēja jau 1949. g. beigās, kad viņš
pārstāvēja Cechoslovakiju UN piln
sapulcē Ņujorkā. Kaut aif Klementiss
jau toreiz zināja patieso stāvokli, viņš
imerikāņii presē parādījušās ziņas par
Kremļa prasību viņu apcietināt atsau­ca
un, lai dotu saviem vāirdiem lielā­ku
svaru, fotografējās roku rokā ar
Višinski. Gotvalds toreiz lika aiz­braukt
uz Ņujorku Klementisa kun­dzei
ar noteiktu solījumu atgriešanās
gadījumā viņu saudzēt, Klementiss
arī paļāvās uz drauga solījumu.
(Ttupinijumii 8. Ipp.)
Irāka jau ierodas
Irānas be(lu
kolomids'
Begdade (la). Irānas galvaspUsē
tā Teheranā stāvoklis klOst arvien sa­spīlētāks,
un Bagdadē ierodas garas
auto kolonnas ar Irānas bēgļiem.
Acu lieciniekiem palicis iespai^, ka
bēgļu gaitās devusies visa Irānas pro<
minence, lai glābtos no atentātu drau-diem.
No Teheranas pienāk palīdzi
bas saucieni pēc automobiļiem, lai va
rētu glābties jaunas lāužu grupas.
Līdzšinējo bēgļu skaitu vērtē vairā
kos simtos. Nonāvējamo sarakstā,
kura publicēšana radījusi lielu paniku
augstākās aprindās, atrodas arī šacba
māsas vārds. Jo arī viņa esot iejauku
sies politikā. Sestdien Isfahanā aten
tātā smagi ievainots Irānas karalie
nes brālēnsw Uzbrucēju, kasMje tēr
pies p e r s i ^ karavīru uniformi, ap­cietināja,
bet cietušo ar ļoti noptet
nāin brūcēm nogādāja iilfņiņici.
Streiks Dienvidiranas naftas laukos
guvis draudīgus apmērus. 12.000 strād
nieku — vairāk nekā astotā dala no
visiem naftas rūpniecībā nodarbina
tiem — atteikušies strādāt. Bez algu
paau^nājuma strādnieki prasa trans
porta kontroli naftas sabiedrībās
Dienvidiranas rūpniecības apgabalā
Isfahanā notikušas vairākas sadursmes
starp policiju un izejvielu trūkuma
dēl no darba atlaistiem tekstUstrād-niekiem.
Ja Teberēnā saspīlējuma un
juku galvenie rosinātāji ir nacionā­listiski
noskaņoti muhamedāņu' fanā­tiķi,
tad rūpniecības apgabalos, šķiet,
ellu ugunī lej komunisti.
JAUNAS RADIOSTACIJAS PADO-MIJA
—
„mlera propagandai"
I l g a (ip). „Cs redzēju asaras viņu acis,"
teikts kādā pagtJoMs nedēļu nogalē Rīgas
radiofonā nolasītā padomju komentātora u*
cerējnmā par rietnavalstu ledilvolāju Šķie­tamo
reakciju uz putiprinātajtem aizsardzi*
bas soļiem. Taču kungi no Volitrita ar ie­vām
runām mēģinot ari padomlu cilvēku
apmulilnāt «n pārUednāt par aava Impertā-
Usma nekaitīgumu. Viņu plānu Isjaukianal
esot radīts miera aizsardzības likums, kas
runājot pats par sevi. ASV Imperiālistus un
viņu sulaiņus, Jauna kara gatavotājus, tlesā-
Sot kā vissmagākos noziedzniekus.
Tuvākajā laikā visā padomju lemē esot
paredzēts ceU Jaunas radiostacijas, kā ari
atvēlētt ndzekfl dttem izdevumiem, lai
patiesība Iespiestos Ikvienā zemnieka mājā un
katrs ilnātu, kā par mieru cīnoties padomju
cilvēks un visa padomju tauta ar Uelo Staļinu
prleUgaUl.
Rumānijai naftas lauki paUauii armijai
un kara likumiem
ATCELTS RAKTUVJU MINISTRS UN VĒL DIVI VALDĪBAS LOCEKĻI -
NO ATKLĀTĪBAS PAZUDIS MINISTRU PREZIDENTS GROZA
Londona (fd). — Londonā vairojas
informācija par spraigie notikumiem
Rumānijas naftas apgabalā, kas tik
svarīgi Maskavai un tās satelītiem.
Kā ziņoja Observer speciālkorespon­dents,
Bukar^tas valdība pakļāvusi
naftas rūpniecību armijas kontrolei,
kas darbojas pēc kara laika likumiem.
No amata atcelti vairāki ministri.
Nemitīgā sabotāžas aktu rinda ru­māņu
saimniecībā, it sevišķi naftas
rūpniecībā, kā jau ziņojām februāra
vidū, sagādāja nopietnas bažas kā ru­māņu,
tā arī padomju iestādēm. No­pietnus
trūkumus šai nozarē — ne­laimes
gadījumus, produkcijas apstā­šanos,
darba kavēšanu uc. konstatēja
pat ministru padomes un Rumānijas
900 lidmašīnām 280 ir moderni tālie ļ "Strādnieku partijas" centrāikomitejas
bumbveži un 340 turboiznīcinātāji. I oficiāla kopīga deklarācija. Partijai.
arodbiedrībām un uzņēmumu vadītā
jiem pānņeta nevērību un nolaidību
darba disciplīnas uzturēšanā.
Tagad katram naftas avotam iecelts
īpašs brigadieris, kas atbildīgs par
darbu kārtīgu norisi un visu trūkumu
novēršanu. Valdības lēmumam par
naftas rūpniecības pakļaušanu armi
jai sekoja raktuvju ministra Vasillk
un valsts plānošanas komisijas priekš­sēža
Vidrasku atcelšana no amata
Bez tam notikušas atlaišanas arī pār
tikās ministrijā, ieskaitot ministra
vietnieku^ Asus pārmetumus Rumā
nijas valsts un partijas orgāniem
martā izteica kominforma žurnāls. Ob
server arī atzīmē, ka kopš kāda laika
slimības atvaļinājumā atrodas minis
tru prezidents Groza, un gandrīz divu
mēnešu laikā viņa vārds nav manīts
nevienā oficiālā paziņojumā.
Vai rodama vis­pasaules
latviešu
centrāla organi­zācija
LNP PREZIDIJA AICINĀJUMS
INP prezidijs pl^ttjls visām lat­viešu
organiacijim sekojošu aicini-
Jomo:
Kaut gan dalis anglu-sakiu zemēs
mums palUrail pilntiesl^ sūtņi, kas
sekmīgi kirto mOsn valsts lietas ār­zemēs,
tomēr isridis, ka loti daudzos
virzienos efektīgu darbību var attīstīt
ari paH trimdinieki nn bijīgie valsts
on politiskie darbinieki un viņu radi-tis
organizicijas.
Latvijas brīvību atgūiana, latviel«
dzīvi spēka un oadonālis vienības
saglabiiana, latvlein kultūras sargi-iani
un tiliklzveldolana patlaban gul­stas
uz la^diiem šaipus dzelzs
priekškara un Ir latiiein emigrantu
vissvarigilde uzdevumi nn vissvēti-kle
plenikumL Savi laiki io uzdevu­mu
smagums gtilis uz Vidji mītošo
latvleiu emigrantu pleciem ki ui lle»
lāko vienību. Bet ar Izceļošanas ak*
djas sākumu radis Jautijums: ki būs
tilik, kas veiks šos lielos uzdevumust
VicIJas latviešu vienībai saplokot, tai
nebūs vairs pa spēkam veikt šos pie­nākumus.
Ti ari nebūs tiesīga pir-stivēt
pa visu pasauli Izklīdušos lat-vidlus.
Katras zemes un katra konti­nenta
latvieši gribēs paši kirtot savas
lietas nn sevi pirstivēt
Pēc loU plašim un vUpusIgim dis-kusljim
presē un atsevISķis saniks.
mēs, 1948. g. aprni VidJi nodibini-
Jis Latvleiu nadonili padome (LNP)i
kuri Ietupst ki DZ Vidjn pircēluios
LatvIJi dibinito centrilo organizidju
pirstlvjl (Latvijas centrili padome —
parlamentirleil, Latvijas sarkanais
krusti, viss (etnt konlesljn basnleas),
ti ar! VidJi vispillgis vēliteiis ra«
ditts centrilistrtmdiiorgaMtidJas—
Latvleiu centrilis padomes pirstivjl*
daiu VidJi dibinitu organlzidlu
(Latvldltt studentu centrilis savieni*
bas. Latviešu pretestības kustības bij.
dalībnieku apvienības, Baltiļas sievie­šu
apvienības latviešu grupas u. c
ki ari biJ. karavīru organiziciju —
strēlnieku, kalpakleSu, ličplēšu, Dau­gavas
vanagu u. c.) pirstivJI. Lai
aundibiniti LNP varētu runit visu
atviešu emigrantu vārdi, ari to, kas
zceļo uz citām zemēm, kur nav vēl
latviešu emlgranttt organizāciju, LNP
statūtos paredzēja ari visu šo izcejo-iju
pirstivībtt. No pēdējiem savus
lārstivļus līdz šim pieteikuši un sū«
tIJnSI Anglijas, Kanādas un Beļģijas
atviest
Tagad apstikli radik^ grozījušies.
No Vicijas Jau izceļojusi latviešu
emigrantu lleliki dala (ap 80 proc)
un Izceļošana vēl turpinis. Paredzams,
ka Viciji paliks tikai ap 5-8 tūksto­ši
latvleiu, kas dažādu Iemeslu dēl
nevarēs Izceļot. Tie nespēs ņe LNP
uzturēt, ne ari būs tiesīgi reprezentēt
visu latviešu emigridju. Tidēl rodas
Jauns Jautijums: ko darīt tālāk, ki
nkotlesi
Visis Imigridjas zemēs, gandrīz bez
izņēmuma, Jau radnšis Jaunas latvie­šu
organizācijas. Dažās zemēs tās ari
paspējušas saslēgties kopējā šīs zemes
centrili latviešu organizādjā vai ap­vienībā.
Bet nav vēl Izlemts un dažās
organizādjās pat ne pacelts un ne
diskutēts Jautājums par vienas vispā­rējas,
t. L vispasaules latviešu cen­trālās
organizidjas radīšanu, kas pār­ņemtu
un kirtotu sikumā minētos uz­devumus.
—
Lai šos Jautājumus noskaidrotu un
dzirdētu organizidju domas, LNP pre­zidijs
piesūtījis tām LNP Udzšinējos
statūtus, atzīmējot ari LNP prezidija
sastāvu un lūdzot pēc šo Jautājumu
pārrunāšanas un apspriešanas infor­mēt
LNP prezidiju par organizādju ie­skatiem
sekojošos Jautājumos:
1) Vai Ir vajadzība pēc kopējas lat­viešu
pirstivibas resp. kopēja orgāna
pa visu brīvo pasauli izkaisītiem lat­viešiem,
vai ari varētu apmierināties
ar atsevišķu zemju centrālām organi-zidjim
un orgāniem?
2) Ja atzītu kopējas pirstivibas,
resp. kopēja orgāna vajadzību, tad:
a) vai šim nolūkam radāms pilnīgi
Jauns orgāns no visu zemju pārstāv­jiem,
b) vai tikai pārveidojama līdz­šinēji
LNP, c) vai ail atstājama LNP
līdzšinējā sastāvā?
3) Ja pārveidojama līdzšinēji LNP
vai radāms pilnīgi Jauns orgāns, tad
uz kādiem prindpiem: a) vēlēšana ce-
(Turpinājums S. Ipp)