Bavarijas Latviesu vestnesis, September 8, 1951

              0" C'-
i i
•• •
l A T V lA
m 63 (5W), Sept 8, 1851
, FuWiiher;Vm»J«iiunw, (21a) Au-guitdoif
b. OetJooId, Uger, Gemui.
tļffj fhonā Aogiutdorf 02.
^ItOTial and Business OtHco:
Grafeoftscbau, Obb., Reģie^
printer: WeilbeiiBer Dmcktrei
<j;»,b.a. (t3b) WeUhei», Obb..
^fMtntd eoce week!y. Oreola*
tiea 7500 Sponsor Intaniational
Refagee OrgaaizatioB. Mem*
bersbipi Assoclation ot tbe Freo
S^tSI^ IISl. i» I,
Iraik reiii aedSia sestditals
li4tT§|st U t n ^ Caatfiia Ko-eittja.
Gfiiv. teda&tors: Matsla CuStta.
ApgSda oa r^akdļat edresoi
(Ub) Gfafmaebaa; C ^ K ftosi»*
nns«la9«T, Gemaav*
AosiftUjaa rcdaktiiaa r44!tita>
A.Saits, It, Undoi Avoaoa. WeQ*
dottiee, iaUerat, Vle.« AosbraUa.
fRASA ASV PALĪDZĪBU TURPMĀKAI EIROPAS BĒGĻU IZVIETOŠANAI
30. augustā notika ap-
0fMB par DP migrācijas jautāju-
Umt pitdadolies amerikāņu valdibaa
^^^^ i ^ ^ K ' t t ^ '
^;«echortovaktt ii^lg
«V^Ston t
) U p u « : t o s p r t r t ^^
J«8;im Baltijas v a i i o a , !
Alpv ^ , ^ ļ y ^
Altu diVfeija.
pa kuro fii
piiv&hi iestāžu 80 pārstāvjiem.
: .t^iikāņu DP komisijas koordinā-lora
Eiropi Roberts Korkerijs, kas ap-ipriedl.
vadīja, paskaidroja, kaJiAt
pia beigām m DP likuma pamata
Jtcile^anas vhas būs saņēmfuiH 311.000
' lai prograimnu līdz ga/da bei-sekmīgi
nobeigtu, Korkeiije prā­mja
l e c ī g o privāto un valdības or-jiifcādju
neierobežotu atbalstu. Ap-larleda
drošības, konsulārā dienesta,
.Mgrldjas un naturāUzācijas iestāžu
jsotājtmii», kā ari transporta iespējas
(^32.000 DP, kam pēc likuma vēl
7tl68n>.8s;iec5elat ASV. Mr. Korkerijs
Vl^ldināja, cik svarīgi bēgļiem ievā-
Ari Slizviga-Holltdn a
n
MiMflin .senatori flvm ^
M#e«baalikfem! fS&m:
itilko; ieteikoao >&lr d & f
ilab^ietsi un i e i f i t l j i i op
#lf^di.pr«les^iii.i mķ)
^ d l l t t at8«ukw. .-1
^liictoa^ liHSg lamaiikļ^
'pd«k8tdcnni «kcilaiH
0i >tro<(as komtttttfttiiMi
kaidroti LCPV locekli
{ Pi^ldus milsu lnikraksta ieprlek-
I^Jlnmirā jau manētiiem LCPV lo-
U (^iiem, ainojam, ka padomē no Slēz-
: K:?{gi^*Holiteinas apgabala ievēlēti Vi*
Iti 3mm^ Augusts V a n a ^ un Jānis
p^Mi Tā kā izrādījis, ka no Slēz-fig^
Ķolštein&s jāievēl 4 padomes
ļļčekli, tad centrālai vēlēšanu komi-
|jļii ,v61 Jākonstatē ceturtais, LCPV
'ķķk sēde notika tuvākā laiikā.
noteiktos izceļošanas procesa ter.
imņia. neatliekot izceļošanu uz pa­liem
pēdējian mēnešiem. „Lai sa-
«ttegtu grozītā DP likuma noteikto
kvoti," izteicās Korkerijs, «vizu iz-
«megšana^ jādivkāršļ vai pat jā-trlikāi^
šor't'."'-
RepubUkāņu deputāts Volters Va-šingtonā
aicināja prezidentu Trume-nu
aktivizēt DP progrsmmu. un at-gidināja,
ka 12 nalj. Eiropfis bēgļu
Vācijas amerikāņu un britu joslā var
nonākt bezcerībā un pakļauties ko­munistu
propagandai, ja netiks nekas
darīts bēgļu ia^vletošanai. ASV ār­zemju
palīdzības likuma vienā vērsi-jā
i r pants, kas atļauj ASV piedall-ties
Jaunā organizācijā IRO uzdevu­mu
turpināšanai, sedzot no ASV pu­ses
pa 10 milj. dolāru trīs gadus no
vietas. Voitars prasīja pēc likuma
pieņemšanas rūpēties par tā tūlītēju
iedzīvināšanu. Prezidents Trusnens
esot noskaņots ^labvēlīgi šim plānam.
Kā izteicās Volteri, ārlietu ministrija
sagatavojot šī jautājuma apspriešanai
ar vairākām citām valstīm konferenci
oktobrī. Minētais likuska pants ne­paredz
uzņemt ASV vēl vairāk bēgļu
nekā noteikts lldz šim, bet gan dotu
AŠV iespēju palīdzēt bēgļu izvieto­šanā
ciftād zemēs. Ztnimu skvtu
bēgļu ir ar mieru uzņemt Kanāda,
Austrālija, Jaunzēlande, Brazilija,
Argentīna un Urugvaja.
LNP pilnsapulce
23. sept Augsburgi
LNP pilnsapulces prezidija priekš­sēdis
G. Odiņš, saskaņā ar LNP pre­zidija
30. augusta Itoumu. sasauc
Latviešu nacionālās padomes piln­sapulci
23. septembrī, pL 15, Augs-burgas
latviešu nometnē, ar sekojo­šu
darba kāriību: pilnsapulces prezi­dija
un mandātu komisijas vēlēša­nas,
mandātu komisijas ziņojums,
prezidija ziņojums, LNP turpmākā
darbība un budžets, prezidija un re^
vīzijas komisijas vēlēšanas un dažādi
jautājumi. Sanāksmes vieta sasnie-dzamsa
ar 4. un 14. ielu dzelzceļu,
braucot līdz Protestantischer Fried-hof.
Pieteikšanās un tuvāka informā­cija
Firnhaberstr. 77—6. Uzturs un
naktsmītne nometnē pret' 3 DM sa­maksu.
Event, paziņojumus sūtīt uz
LSK adresi: (I4a) EssUngen/N.. Ub-landstr.
7.
Kairu dienu Eiropu āfsitusi IRO UdmoSna,
bef kairu irpso dienu kuģis ar begpem
IRO ĢENERĀLDIREKTORA DONALDA KIWSLBJA ZIŅOJUMS
Zenivi kopS jmili beigām noliek U N salmnl^lskēs m l e d i l is
padomes 13. seslli. ko paredsils M g l t 8 » ^ t m M . Vta§@oiail»i
kirtlbas puakUem gadskirtilo pāršķēla par U N Biarptatttskls bi@|ii
organizācijas darbību sniedsa l EO ģeaevildireklofs D^malds
Blejs, p l ^ kam debalis par slņojom padmlu diltgicl|a eo Jaona
m€ģlni]a panīkt resolSdias pleņeiiaiiii par padomln pilsoņa ^itpa*
t r i l d ju OD Ipaiu bēgļa sarakstu le^l^iaaUNjļinerilsetetliHila®.
Pairetzēļos apsliklos padom]a miģlsi|aaam nevarila b i l
dta, k i vienīgi propagandlsHska ao8lme«
«i^ipķ^c ttivnii
H^ū", piemedti «tļla ^
p9domJTi tenUoritai.^ ; M
jauna tipa bHta
i l ^ l Piloti --^ kldi fl»!
' ^ i M d p t l J s , - o S l a b o J .^
&:is6d«lLili»iiii
cetvitSs diiļamadissu
ii^sir^lBuno tidmeiīt»). M
^ t s plSkŠņd v«lda}pi|
litbt Utltt atoipbttfflb#f
p i s s , B i ' f t i b i i t a i - M fe
ftmt jauno Cechbilonlti'i
5b«iktt, kas iesniadtt
laviis akreditēšanai dokļļ
„ lOslejļkavolāBB»
«teisiriji w«ii«ii|wi m
notiesāts Jordaņljai pw
Sann Amanas valdlbil.
aiju. kārlolani ar plJīgi;
,;aUtIm - Mias ««tuai m
ļtmat valdības iSil».
i 7 nogalittSlos tu» « m
dītt «Irt rM'
jjju aod4«.
m
m uti imU, 9 M baudtl, toiiM Jau Mežft offi<» Td-a^
tandos, biošOris un ptesS, <izet, dzirdēt un lasīt plrfijo Dieva
l ^ ' a r i jieKonT^is sarunfis t a vS- un dlv6ku HIUBDU pSrkipianu.
atttlfis ims UtU l«pojami«s ar k t - Se neattaisnMim eevi ar to, ka
vļdhiirtedinleku panSkumiem un esaņ daudz pSrdzīTojuii, cietuii
ttiju, }o čakH daudzinādami visu un zaudējuiit nemierinSsim sevi,
j|)^ojo$o, ko irzemniekd par ka totvieiu nodalījumu procents
mtons teikuši vai ir mazBks par vie-rakstījusi.
Ta Ir f . N nas vai otra» c i -
: dabiska tieksme V ^ J *»» <*"ta8 piederi-divfikiem,
kaš visu
taudējuši
«dega « »*•
' - go pastrādātiem,—
un izpostitd dzīvi at- ikviens mēs svešumā esam visu
sāk no' lauma: viņi aliljst atzīšanas latviešu goda un labās s l a v ^ ne-un
gandarījuma, k;aut arī tas būtu sējs, un katram mums jādzīvo tā,
gluii platonisks. Protams, — mums lai reiz varētu atgriezties dzim-nav
iemesla^ STtaigāt kaunā nokar- tenē ar nieaptraipltu vārdu, tīrām
tim gaWām: ir jau arī savi pa- rokām un skaidru sirdi. Pat t i ^ ,
nākumi, un vtairumfs latviešu — kas vairs nedomā par Latviju, der
kā veco, tā jauno — svešumā pa- paturēt prātā, ka evešumā daudz
rādījuši patiešām denījamu stāju, grūtāk izpelnīties piedošanu un
Bet visumā gan nevarata dižoties, atgūt zaudēto deņu, nekā to varē-ka
mās, kas dažkārt dēvējamies tu panākt tēva mājās,
par latviešu tauttas izlasi, vienmēr Otrā sēnalu un nezāļu katēgo-tttt
visur esam bijuši tādi, kādiem rijā atrodams viss, kas kavē un
aņansJābūt, lai pilnam attaisnotu traucē latviešu trimdinieku saimes
latviešu priekšpulka vārdu un sa- savstarpējo saprašanos, sadarbību
m tautas līdzi dotās cerības un un saliedēšanos mūsu kopējo i^a-
Vālines. donālo uzdevumu apzinīgai un
Ja mēs tā pamatīgi pārvētitu sa- mērķtiedgai veikšanai. Sie uzde-vu
trimdas darbu apcirkņus, tad vumi gulstas uz visu mūsu pleciem
iaaākums gan nebūs Uk iepried- sirdsapziņas, jo visi esam sildi-aošs,
kāds tas varētu būt. Katrā jušies un auguši Latvijas saulē un
tiņā niēs būtu vairāk vai mazāk baudījuši savas tautas gadsimtu
vīlusies, jo, atsijājot gružus, pela- dņu un darba augļus. Un jo vai-
V88 un'nezāļu sēklas, vērtīgo grau- rāk Latvija kādam devusi, jo lie-
* i krāiums krietni vien noplaktu. laks viņa pienākums ar savu darbu
To atzīt nav patīkami, bet tā tas, un dņu atmaksāt so paradu ^ it
diemžēl, ir. Starp labajim dar- sevišķi tagad,- kad tēvu zeme ir
biem un pozitīvajiem veikumiem nāves ēnā, un tauta jo
mēs saVā klētī esam uzkrājuši arī Kaut kas jau gan dants. bet -
«dus darījumus, nedarbus \m no- kā jau teikts ^ labos veikumus
darījunb., kur g.n vainojamas jauc un bojā «umigie, paviršie un
vad nuļ a;sevišķas%onas,' šau- nelāgie. Tur
tas gn^pas vai arī dala trimdinie- nizāciju, kuras dībmasaiias daudz-ku,
b e t L tomēr met savu ēnu uz sološā deklarācija palikusi tikai
vis'u m ū s T i i un kā pinekli ap protokolā, ^^t darbs a^^^^
kājām '^aucē mūsu kopējā, galve- spnedes un ^^^f^^^^.^^^^^
nā mērķa sasniegšanu. ^os, neesot, ^^J^^^J'
M , ... . „ „ ^ 6 » ir augstākas labklājības zemē,
So nevērtīgo, kaitīgo un ļauno ^ ^ ^^^^.^.^ _
savukārt varam šķirat d m kate- ,^^J^ ^ ^^^^^ ^^^^ ^^^^^
gorījās. Pirmajai pieder viss, kas ^^.^^^^^^ ^^^^
iet pāri kultūras dlvēka sadzīves J organizādjas gan radītas,
«onnam, vadot netiklu dzivi, trau- ^a ^ ^ ^
cājot sabiedrisko mieru un kārti- Jet jokālpatriotisms.
H aizkarot līcjdlvēkam^^^^ i i i s^aud^ba vai%at gluzi
pat — nedod Dievs! — apdrautlot
viw dzTvibu. Gan t&ai reti klds Per««l3i
Wmdinieks grēkojis pret piekto *•
i i
S^CUIIZIŅOIUMI UtVUAI
9hu m sAiMNiicraia m
SOdllĀS fABOmS S6SIIU
ii
No Ķīnas saņemta informācija par
sekmīgām partizānu operādjām Ju-nanas
provincē. Tās vada ģen. Limī,
kas 1949. g. ar nacionālistu karaspēka
atliekām atkāpās uz Burmu. Jūlija
beigās ģen. Limī ar savu karaspēku
trīs kolomnās pārgāja Ķīnas robežu
un ielauzās Junanas provinces dien-viddalā.
Tagad partizānu armija,
kurā ir 30,000 vfru, jau kontrolē
150.000 kv.'jūdžu tielu territotiju un,
vietējo iedzīvotāju atbalstīta, sek­mīgi
cīnās ar komunistu karaspēku*
San Frandsco Chronicle raksta, ka
,.sacelšanāa^ pret Ķīnas komunistiem
Ji^nanes provincē devusi l i ^ u ticību
brīvās Āzijas tautām, un amerikāņu
politikas noteicējiem šis fakts rūpīgi
jāstudē. Ģen. Limī vadītā sacelšanās
pelna sevišķu ievērību tādēļ, ka sa­tur
sevī tās kontrrevolūdjas dīgļus,
kas var noslaucīt komunistu varu
Ķīnā un aprakt Krenta cerības par šis
pasauks daļas pārvaldīšanu."
Pēc ziņām no Mandalajas, ģen. Limī
operāciju vadībā piedalās ari ameri­kāņu
un japāņu virsnieki. Tāpat ame­rikāņi
apgādājot partizānu armiju ar
pārliku, kara materiāliem un visu
vajadzīgo.
No Hongkongas ziņo, ka jCIliJa vidū
Ķīnas pretkomūnistisko partizānu gal-venajā
bazē — Hunanas-Kvangsi ro­bežas
kalnājos — notikusi svarīga
partizānu vadoņu apspriede. Tajā no­lemts
radīt kopēju fronti visu Ķinas
partizānu darbības koordinēšanai un
savstarpējai palīdzībai. Sim nolūkam
izraudzīta īpaša mililāra komiteja.
Tās priekšgalā ir ģen. Fukujuans ar
pailgiem ģen. Juvdčangu un ģen.
Lungšanu.
Kopējas frontes komitejas publi­cētais
manifests deklarē solidaritāti
ar ķīniešu nacionālistiem Formozā un
pasludina Cangkaišeku par nacionālo
vadoni. Kopējas frontes komitejas
rīcībā ir daudz pariizānu vienību
Austrumu un Dienvidķlnā, un to
kopējo skaitu vērtē uz 600.000 viru.
Sesijas darba kārtī­bā
58 pi^kU, to vidū
Cilvēka tiesIlMJ komi*
sijas ziņojums, infor­mācijas
brīvības kon*
vehcija, spedālās ko­misijas
ziņojums par verflslbai bēg}u
un bezpavalstnieku jautājumļs, Eiro­pas
emigrācijas financēšana, IRO
gada pārskata, uc, Lai se^ju va­rētu
beigt paredzētā laikā, notiek
pat trīs sēdes dienā, bes tam
līdztekus atsevišķo komisiju sēdes,
tā ka dažreiz grūti izvēlēties, kuri
noklausīties, jo nekad iepridkl never
zināt vai ari pie tfida darba kārtībai
punkta, kā i n s ^ t u a p k a ŗ a i ^ U«
dzekļu trūkiana novēršana W aagli-dāma
kāda spēdga domu izmaiņa
starp padomju un amerikāņu delegā­tiem.
Līdz šim visraksturīgākts deba­tes
starp rietumu un austrūiņu pār­stāvjiem
notika, piemērmn, apspriežot
Āfrikas nēģeru stāvokli un sieviešu
līdztiesības jautājumu.
PIECPADSMIT PRET TRiS
Iztirzājot augustā IRO ģenerāl­direktora
Kingsleja trešo gada pār­skatu
par UN bēgju organizādjas dar­bību,
krievi, kā parasti, pieprasīja
rūpēties par padomju pilsoņu repa*"
triāciju un visu bēgļu saraksta sa­stādīšanu
un iesniegšanu UN ģenarāl-sekretāram.
Tāpat kā pirms 2 ga­diem,
ASV delegāts atbildēja, ka šādi
saraksti Pad. savienībai vajadzīgi
vienīgi bēgļu piederīgo vajāšanai.
Padomju delegādja bija iesniegusi
rezolūcijas projektu, kurā rietumu
sabiedrotajiem bija pārmesta ,«bēgļu
pieturēšana ar varu un nelikumīgā
kārtā" savās okupādjas joslās, kā arī
bēgtu nosūtīšana par lētu darba
spēku citu zemju,laktuvēs un plaņtfi.
djās vai speciālās militarizētās vienī­bas.
Padomju rezolūdju noraidīja ar
15 pret 3 (Pad. savienības, Polijas un
C^<^v®kl|^ baŅ
sim. J^ēe ittļū t^iom
ar tieli apin^eitu bal*
su skaitu p i ^ t a a
ASV razoiildjas
stu, kuri IRO iitaikta
atzinība par vistmii ^ s i g t veikto
darbu bēgļu iaviatolane^ tm r ^ t r i l»
djai, atvieglojot daudzu d i v i k u cie-
IRO ģenevil^Mr^tOfs Kingttojs pa­skaidrojumos
pie i ^ e g t i 31 lappulu
biezā gada pārskata starp citu no*
rādija, ka mganizldjaa darbībā
IS50, g. etzlmijap^ 4 svarīgi punkU.
Vl^Hims riatumu Icigrldiii.samīs
m/i atcēluto daudim 1^«lisias
ierob^imnui b i g t im m Jūtand Ube*
ril^ējulas u i ņ e n ^ ^ noteikimui«
dirkārt, gluii naoīrēlā k ^ t l . izdevies
rast izvietošanas iespējas v d r i k ne*
k i divām trešdaļām no ZSJOOO pensonu
lielās grilti izvietojamo, slimo, inva­lidu
un veco lautu grupas. Treškārt,
pēc vienošanā^ ar Rieiumvācijas,
Austrijas uc. valdībām, pēdējās uzņē­mušās
tālāku atbildību par 1 1 1^
bēgtu, kādēļ IRO varējusi likvidēt
lielu skaitu bēgļu nometņu un citu
iestādījumu} tā arī dzīvokļu, ap-rrurpioSJoms
6. Ipp.)
^in? numurē
Iesiet:
8 VUTAS CHIBAS-Ka^c Kīm-lis
BasafaiSfa ASV aaianiecitko .
kriti 3. Ipp.
@ „osTUNDSS'* momoMinuA
Srflno kamiilra varit laiki
Utvija . 4. Ipp.
i ME1TBNS, SAS iOGAD iUUSl
LATVIJA VScu pirbSdtejflfi'^pla-r<
»dtē|\imi . . . . . . . 4. Ipp.
1 CtIPA STĀSTA lASAKU ^ Mar­ga
ritat Kovaļavtkai )aunt «tētu H«-
lloiB uo naiitm . . . . . . 6; Ipp.
1 PtANCl JOPaOJAM SAniAS NO
V A a i A S - MOtu lldntradniekt
Francljat parlamenta tSdS ^ . S.
Ezera dibena atrasta nacistu noslēpta
vienvira zemūdene
Ammeras ezerā, Bavārijā, nesen at­klāta^
izcelta un nogādāta amerikāņu
iestāžu rīcībā nacistu galvenā štāba
uzdevumā 1945. g. aprīlī ezera dibenā
noslēpta jauna modeļa zemūdene.
TCtiņS pte nSkot&es dlētljas
Kā izsakās Stam and Stripes kores­pondents
MargoKns, šis var būt viens
no nacistu pēdējiem ^slepenajiem ie­rocim".
Tikai divas dienas pirms
amerikāņu karaspēka ierašanās mi­nētā
apgabalā, divi vicu ģenerālštāba
izmeklēti vīri saņēmuši pav^i nogā-dāt
zemūdeni uz Ammeras ezeru, da­ļēji
izjaukt to un noslēpt ema d i ­benā
gulošā liellaivu grausti.
Si gada maijā ezera zvejnieki tēlo­jušies,
ka viņu tiklus saplēš kāds eze­rā
nogrimis priekšmeU, domājas, sa­šauta
lidmašīna. Uetu uzdeva pār­baudīt
ūdenslīdējam, bet tas nevarē­ja
nogrimušo priekšmetu tuvāk ap­zīmēt
Kāds dts ^etpratējs tad at­klāja,
ka mi^iskais priekšmets ir jau­nākā
modeļa italu zemūdenet ķerme­nis,
apgādāts ar gluU jauna tipa vā­cu
zemūdeņu iekārta. Nosprostojot
satiksmi vraka apkāriē, epedālisti
vairāku dienu darbā zemūdeni izcē­luši/
un 3 amerikāņu smagajos auto­mobiļos
tā nogādāta uz nezināmu
«v:etu.