1951-09-08-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
0" C'- i i •• • l A T V lA m 63 (5W), Sept 8, 1851 , FuWiiher;Vm»J«iiunw, (21a) Au-guitdoif b. OetJooId, Uger, Gemui. tļffj fhonā Aogiutdorf 02. ^ItOTial and Business OtHco: Grafeoftscbau, Obb., Reģie^ printer: WeilbeiiBer Dmcktrei <j;»,b.a. (t3b) WeUhei», Obb.. ^fMtntd eoce week!y. Oreola* tiea 7500 Sponsor Intaniational Refagee OrgaaizatioB. Mem* bersbipi Assoclation ot tbe Freo S^tSI^ IISl. i» I, Iraik reiii aedSia sestditals li4tT§|st U t n ^ Caatfiia Ko-eittja. Gfiiv. teda&tors: Matsla CuStta. ApgSda oa r^akdļat edresoi (Ub) Gfafmaebaa; C ^ K ftosi»* nns«la9«T, Gemaav* AosiftUjaa rcdaktiiaa r44!tita> A.Saits, It, Undoi Avoaoa. WeQ* dottiee, iaUerat, Vle.« AosbraUa. fRASA ASV PALĪDZĪBU TURPMĀKAI EIROPAS BĒGĻU IZVIETOŠANAI 30. augustā notika ap- 0fMB par DP migrācijas jautāju- Umt pitdadolies amerikāņu valdibaa ^^^^ i ^ ^ K ' t t ^ ' ^;«echortovaktt ii^lg «V^Ston t ) U p u « : t o s p r t r t ^^ J«8;im Baltijas v a i i o a , ! Alpv ^ , ^ ļ y ^ Altu diVfeija. pa kuro fii piiv&hi iestāžu 80 pārstāvjiem. : .t^iikāņu DP komisijas koordinā-lora Eiropi Roberts Korkerijs, kas ap-ipriedl. vadīja, paskaidroja, kaJiAt pia beigām m DP likuma pamata Jtcile^anas vhas būs saņēmfuiH 311.000 ' lai prograimnu līdz ga/da bei-sekmīgi nobeigtu, Korkeiije prāmja l e c ī g o privāto un valdības or-jiifcādju neierobežotu atbalstu. Ap-larleda drošības, konsulārā dienesta, .Mgrldjas un naturāUzācijas iestāžu jsotājtmii», kā ari transporta iespējas (^32.000 DP, kam pēc likuma vēl 7tl68n>.8s;iec5elat ASV. Mr. Korkerijs Vl^ldināja, cik svarīgi bēgļiem ievā- Ari Slizviga-Holltdn a n MiMflin .senatori flvm ^ M#e«baalikfem! fS&m: itilko; ieteikoao >&lr d & f ilab^ietsi un i e i f i t l j i i op #lf^di.pr«les^iii.i mķ) ^ d l l t t at8«ukw. .-1 ^liictoa^ liHSg lamaiikļ^ 'pd«k8tdcnni «kcilaiH 0i >tro<(as komtttttfttiiMi kaidroti LCPV locekli { Pi^ldus milsu lnikraksta ieprlek- I^Jlnmirā jau manētiiem LCPV lo- U (^iiem, ainojam, ka padomē no Slēz- : K:?{gi^*Holiteinas apgabala ievēlēti Vi* Iti 3mm^ Augusts V a n a ^ un Jānis p^Mi Tā kā izrādījis, ka no Slēz-fig^ Ķolštein&s jāievēl 4 padomes ļļčekli, tad centrālai vēlēšanu komi- |jļii ,v61 Jākonstatē ceturtais, LCPV 'ķķk sēde notika tuvākā laiikā. noteiktos izceļošanas procesa ter. imņia. neatliekot izceļošanu uz paliem pēdējian mēnešiem. „Lai sa- «ttegtu grozītā DP likuma noteikto kvoti," izteicās Korkerijs, «vizu iz- «megšana^ jādivkāršļ vai pat jā-trlikāi^ šor't'."'- RepubUkāņu deputāts Volters Va-šingtonā aicināja prezidentu Trume-nu aktivizēt DP progrsmmu. un at-gidināja, ka 12 nalj. Eiropfis bēgļu Vācijas amerikāņu un britu joslā var nonākt bezcerībā un pakļauties komunistu propagandai, ja netiks nekas darīts bēgļu ia^vletošanai. ASV ārzemju palīdzības likuma vienā vērsi-jā i r pants, kas atļauj ASV piedall-ties Jaunā organizācijā IRO uzdevumu turpināšanai, sedzot no ASV puses pa 10 milj. dolāru trīs gadus no vietas. Voitars prasīja pēc likuma pieņemšanas rūpēties par tā tūlītēju iedzīvināšanu. Prezidents Trusnens esot noskaņots ^labvēlīgi šim plānam. Kā izteicās Volteri, ārlietu ministrija sagatavojot šī jautājuma apspriešanai ar vairākām citām valstīm konferenci oktobrī. Minētais likuska pants neparedz uzņemt ASV vēl vairāk bēgļu nekā noteikts lldz šim, bet gan dotu AŠV iespēju palīdzēt bēgļu izvietošanā ciftād zemēs. Ztnimu skvtu bēgļu ir ar mieru uzņemt Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Brazilija, Argentīna un Urugvaja. LNP pilnsapulce 23. sept Augsburgi LNP pilnsapulces prezidija priekšsēdis G. Odiņš, saskaņā ar LNP prezidija 30. augusta Itoumu. sasauc Latviešu nacionālās padomes pilnsapulci 23. septembrī, pL 15, Augs-burgas latviešu nometnē, ar sekojošu darba kāriību: pilnsapulces prezidija un mandātu komisijas vēlēšanas, mandātu komisijas ziņojums, prezidija ziņojums, LNP turpmākā darbība un budžets, prezidija un re^ vīzijas komisijas vēlēšanas un dažādi jautājumi. Sanāksmes vieta sasnie-dzamsa ar 4. un 14. ielu dzelzceļu, braucot līdz Protestantischer Fried-hof. Pieteikšanās un tuvāka informācija Firnhaberstr. 77—6. Uzturs un naktsmītne nometnē pret' 3 DM samaksu. Event, paziņojumus sūtīt uz LSK adresi: (I4a) EssUngen/N.. Ub-landstr. 7. Kairu dienu Eiropu āfsitusi IRO UdmoSna, bef kairu irpso dienu kuģis ar begpem IRO ĢENERĀLDIREKTORA DONALDA KIWSLBJA ZIŅOJUMS Zenivi kopS jmili beigām noliek U N salmnl^lskēs m l e d i l is padomes 13. seslli. ko paredsils M g l t 8 » ^ t m M . Vta§@oiail»i kirtlbas puakUem gadskirtilo pāršķēla par U N Biarptatttskls bi@|ii organizācijas darbību sniedsa l EO ģeaevildireklofs D^malds Blejs, p l ^ kam debalis par slņojom padmlu diltgicl|a eo Jaona m€ģlni]a panīkt resolSdias pleņeiiaiiii par padomln pilsoņa ^itpa* t r i l d ju OD Ipaiu bēgļa sarakstu le^l^iaaUNjļinerilsetetliHila®. Pairetzēļos apsliklos padom]a miģlsi|aaam nevarila b i l dta, k i vienīgi propagandlsHska ao8lme« «i^ipķ^c ttivnii H^ū", piemedti «tļla ^ p9domJTi tenUoritai.^ ; M jauna tipa bHta i l ^ l Piloti --^ kldi fl»! ' ^ i M d p t l J s , - o S l a b o J .^ &:is6d«lLili»iiii cetvitSs diiļamadissu ii^sir^lBuno tidmeiīt»). M ^ t s plSkŠņd v«lda}pi| litbt Utltt atoipbttfflb#f p i s s , B i ' f t i b i i t a i - M fe ftmt jauno Cechbilonlti'i 5b«iktt, kas iesniadtt laviis akreditēšanai dokļļ „ lOslejļkavolāBB» «teisiriji w«ii«ii|wi m notiesāts Jordaņljai pw Sann Amanas valdlbil. aiju. kārlolani ar plJīgi; ,;aUtIm - Mias ««tuai m ļtmat valdības iSil». i 7 nogalittSlos tu» « m dītt «Irt rM' jjju aod4«. m m uti imU, 9 M baudtl, toiiM Jau Mežft offi<» Td-a^ tandos, biošOris un ptesS, <izet, dzirdēt un lasīt plrfijo Dieva l ^ ' a r i jieKonT^is sarunfis t a vS- un dlv6ku HIUBDU pSrkipianu. atttlfis ims UtU l«pojami«s ar k t - Se neattaisnMim eevi ar to, ka vļdhiirtedinleku panSkumiem un esaņ daudz pSrdzīTojuii, cietuii ttiju, }o čakH daudzinādami visu un zaudējuiit nemierinSsim sevi, j|)^ojo$o, ko irzemniekd par ka totvieiu nodalījumu procents mtons teikuši vai ir mazBks par vie-rakstījusi. Ta Ir f . N nas vai otra» c i - : dabiska tieksme V ^ J *»» <*"ta8 piederi-divfikiem, kaš visu taudējuši «dega « »*• ' - go pastrādātiem,— un izpostitd dzīvi at- ikviens mēs svešumā esam visu sāk no' lauma: viņi aliljst atzīšanas latviešu goda un labās s l a v ^ ne-un gandarījuma, k;aut arī tas būtu sējs, un katram mums jādzīvo tā, gluii platonisks. Protams, — mums lai reiz varētu atgriezties dzim-nav iemesla^ STtaigāt kaunā nokar- tenē ar nieaptraipltu vārdu, tīrām tim gaWām: ir jau arī savi pa- rokām un skaidru sirdi. Pat t i ^ , nākumi, un vtairumfs latviešu — kas vairs nedomā par Latviju, der kā veco, tā jauno — svešumā pa- paturēt prātā, ka evešumā daudz rādījuši patiešām denījamu stāju, grūtāk izpelnīties piedošanu un Bet visumā gan nevarata dižoties, atgūt zaudēto deņu, nekā to varē-ka mās, kas dažkārt dēvējamies tu panākt tēva mājās, par latviešu tauttas izlasi, vienmēr Otrā sēnalu un nezāļu katēgo-tttt visur esam bijuši tādi, kādiem rijā atrodams viss, kas kavē un aņansJābūt, lai pilnam attaisnotu traucē latviešu trimdinieku saimes latviešu priekšpulka vārdu un sa- savstarpējo saprašanos, sadarbību m tautas līdzi dotās cerības un un saliedēšanos mūsu kopējo i^a- Vālines. donālo uzdevumu apzinīgai un Ja mēs tā pamatīgi pārvētitu sa- mērķtiedgai veikšanai. Sie uzde-vu trimdas darbu apcirkņus, tad vumi gulstas uz visu mūsu pleciem iaaākums gan nebūs Uk iepried- sirdsapziņas, jo visi esam sildi-aošs, kāds tas varētu būt. Katrā jušies un auguši Latvijas saulē un tiņā niēs būtu vairāk vai mazāk baudījuši savas tautas gadsimtu vīlusies, jo, atsijājot gružus, pela- dņu un darba augļus. Un jo vai- V88 un'nezāļu sēklas, vērtīgo grau- rāk Latvija kādam devusi, jo lie- * i krāiums krietni vien noplaktu. laks viņa pienākums ar savu darbu To atzīt nav patīkami, bet tā tas, un dņu atmaksāt so paradu ^ it diemžēl, ir. Starp labajim dar- sevišķi tagad,- kad tēvu zeme ir biem un pozitīvajiem veikumiem nāves ēnā, un tauta jo mēs saVā klētī esam uzkrājuši arī Kaut kas jau gan dants. bet - «dus darījumus, nedarbus \m no- kā jau teikts ^ labos veikumus darījunb., kur g.n vainojamas jauc un bojā «umigie, paviršie un vad nuļ a;sevišķas%onas,' šau- nelāgie. Tur tas gn^pas vai arī dala trimdinie- nizāciju, kuras dībmasaiias daudz-ku, b e t L tomēr met savu ēnu uz sološā deklarācija palikusi tikai vis'u m ū s T i i un kā pinekli ap protokolā, ^^t darbs a^^^^ kājām '^aucē mūsu kopējā, galve- spnedes un ^^^f^^^^.^^^^^ nā mērķa sasniegšanu. ^os, neesot, ^^J^^^J' M , ... . „ „ ^ 6 » ir augstākas labklājības zemē, So nevērtīgo, kaitīgo un ļauno ^ ^ ^^^^.^.^ _ savukārt varam šķirat d m kate- ,^^J^ ^ ^^^^^ ^^^^ ^^^^^ gorījās. Pirmajai pieder viss, kas ^^.^^^^^^ ^^^^ iet pāri kultūras dlvēka sadzīves J organizādjas gan radītas, «onnam, vadot netiklu dzivi, trau- ^a ^ ^ ^ cājot sabiedrisko mieru un kārti- Jet jokālpatriotisms. H aizkarot līcjdlvēkam^^^^ i i i s^aud^ba vai%at gluzi pat — nedod Dievs! — apdrautlot viw dzTvibu. Gan t&ai reti klds Per««l3i Wmdinieks grēkojis pret piekto *• i i S^CUIIZIŅOIUMI UtVUAI 9hu m sAiMNiicraia m SOdllĀS fABOmS S6SIIU ii No Ķīnas saņemta informācija par sekmīgām partizānu operādjām Ju-nanas provincē. Tās vada ģen. Limī, kas 1949. g. ar nacionālistu karaspēka atliekām atkāpās uz Burmu. Jūlija beigās ģen. Limī ar savu karaspēku trīs kolomnās pārgāja Ķīnas robežu un ielauzās Junanas provinces dien-viddalā. Tagad partizānu armija, kurā ir 30,000 vfru, jau kontrolē 150.000 kv.'jūdžu tielu territotiju un, vietējo iedzīvotāju atbalstīta, sekmīgi cīnās ar komunistu karaspēku* San Frandsco Chronicle raksta, ka ,.sacelšanāa^ pret Ķīnas komunistiem Ji^nanes provincē devusi l i ^ u ticību brīvās Āzijas tautām, un amerikāņu politikas noteicējiem šis fakts rūpīgi jāstudē. Ģen. Limī vadītā sacelšanās pelna sevišķu ievērību tādēļ, ka satur sevī tās kontrrevolūdjas dīgļus, kas var noslaucīt komunistu varu Ķīnā un aprakt Krenta cerības par šis pasauks daļas pārvaldīšanu." Pēc ziņām no Mandalajas, ģen. Limī operāciju vadībā piedalās ari amerikāņu un japāņu virsnieki. Tāpat amerikāņi apgādājot partizānu armiju ar pārliku, kara materiāliem un visu vajadzīgo. No Hongkongas ziņo, ka jCIliJa vidū Ķīnas pretkomūnistisko partizānu gal-venajā bazē — Hunanas-Kvangsi robežas kalnājos — notikusi svarīga partizānu vadoņu apspriede. Tajā nolemts radīt kopēju fronti visu Ķinas partizānu darbības koordinēšanai un savstarpējai palīdzībai. Sim nolūkam izraudzīta īpaša mililāra komiteja. Tās priekšgalā ir ģen. Fukujuans ar pailgiem ģen. Juvdčangu un ģen. Lungšanu. Kopējas frontes komitejas publicētais manifests deklarē solidaritāti ar ķīniešu nacionālistiem Formozā un pasludina Cangkaišeku par nacionālo vadoni. Kopējas frontes komitejas rīcībā ir daudz pariizānu vienību Austrumu un Dienvidķlnā, un to kopējo skaitu vērtē uz 600.000 viru. Sesijas darba kārtībā 58 pi^kU, to vidū Cilvēka tiesIlMJ komi* sijas ziņojums, informācijas brīvības kon* vehcija, spedālās komisijas ziņojums par verflslbai bēg}u un bezpavalstnieku jautājumļs, Eiropas emigrācijas financēšana, IRO gada pārskata, uc, Lai se^ju varētu beigt paredzētā laikā, notiek pat trīs sēdes dienā, bes tam līdztekus atsevišķo komisiju sēdes, tā ka dažreiz grūti izvēlēties, kuri noklausīties, jo nekad iepridkl never zināt vai ari pie tfida darba kārtībai punkta, kā i n s ^ t u a p k a ŗ a i ^ U« dzekļu trūkiana novēršana W aagli-dāma kāda spēdga domu izmaiņa starp padomju un amerikāņu delegātiem. Līdz šim visraksturīgākts debates starp rietumu un austrūiņu pārstāvjiem notika, piemērmn, apspriežot Āfrikas nēģeru stāvokli un sieviešu līdztiesības jautājumu. PIECPADSMIT PRET TRiS Iztirzājot augustā IRO ģenerāldirektora Kingsleja trešo gada pārskatu par UN bēgju organizādjas darbību, krievi, kā parasti, pieprasīja rūpēties par padomju pilsoņu repa*" triāciju un visu bēgļu saraksta sastādīšanu un iesniegšanu UN ģenarāl-sekretāram. Tāpat kā pirms 2 gadiem, ASV delegāts atbildēja, ka šādi saraksti Pad. savienībai vajadzīgi vienīgi bēgļu piederīgo vajāšanai. Padomju delegādja bija iesniegusi rezolūcijas projektu, kurā rietumu sabiedrotajiem bija pārmesta ,«bēgļu pieturēšana ar varu un nelikumīgā kārtā" savās okupādjas joslās, kā arī bēgtu nosūtīšana par lētu darba spēku citu zemju,laktuvēs un plaņtfi. djās vai speciālās militarizētās vienības. Padomju rezolūdju noraidīja ar 15 pret 3 (Pad. savienības, Polijas un C^<^v®kl|^ baŅ sim. J^ēe ittļū t^iom ar tieli apin^eitu bal* su skaitu p i ^ t a a ASV razoiildjas stu, kuri IRO iitaikta atzinība par vistmii ^ s i g t veikto darbu bēgļu iaviatolane^ tm r ^ t r i l» djai, atvieglojot daudzu d i v i k u cie- IRO ģenevil^Mr^tOfs Kingttojs paskaidrojumos pie i ^ e g t i 31 lappulu biezā gada pārskata starp citu no* rādija, ka mganizldjaa darbībā IS50, g. etzlmijap^ 4 svarīgi punkU. Vl^Hims riatumu Icigrldiii.samīs m/i atcēluto daudim 1^«lisias ierob^imnui b i g t im m Jūtand Ube* ril^ējulas u i ņ e n ^ ^ noteikimui« dirkārt, gluii naoīrēlā k ^ t l . izdevies rast izvietošanas iespējas v d r i k ne* k i divām trešdaļām no ZSJOOO pensonu lielās grilti izvietojamo, slimo, invalidu un veco lautu grupas. Treškārt, pēc vienošanā^ ar Rieiumvācijas, Austrijas uc. valdībām, pēdējās uzņēmušās tālāku atbildību par 1 1 1^ bēgtu, kādēļ IRO varējusi likvidēt lielu skaitu bēgļu nometņu un citu iestādījumu} tā arī dzīvokļu, ap-rrurpioSJoms 6. Ipp.) ^in? numurē Iesiet: 8 VUTAS CHIBAS-Ka^c Kīm-lis BasafaiSfa ASV aaianiecitko . kriti 3. Ipp. @ „osTUNDSS'* momoMinuA Srflno kamiilra varit laiki Utvija . 4. Ipp. i ME1TBNS, SAS iOGAD iUUSl LATVIJA VScu pirbSdtejflfi'^pla-r< »dtē|\imi . . . . . . . 4. Ipp. 1 CtIPA STĀSTA lASAKU ^ Marga ritat Kovaļavtkai )aunt «tētu H«- lloiB uo naiitm . . . . . . 6; Ipp. 1 PtANCl JOPaOJAM SAniAS NO V A a i A S - MOtu lldntradniekt Francljat parlamenta tSdS ^ . S. Ezera dibena atrasta nacistu noslēpta vienvira zemūdene Ammeras ezerā, Bavārijā, nesen atklāta^ izcelta un nogādāta amerikāņu iestāžu rīcībā nacistu galvenā štāba uzdevumā 1945. g. aprīlī ezera dibenā noslēpta jauna modeļa zemūdene. TCtiņS pte nSkot&es dlētljas Kā izsakās Stam and Stripes korespondents MargoKns, šis var būt viens no nacistu pēdējiem ^slepenajiem ierocim". Tikai divas dienas pirms amerikāņu karaspēka ierašanās minētā apgabalā, divi vicu ģenerālštāba izmeklēti vīri saņēmuši pav^i nogā-dāt zemūdeni uz Ammeras ezeru, daļēji izjaukt to un noslēpt ema d i benā gulošā liellaivu grausti. Si gada maijā ezera zvejnieki tēlojušies, ka viņu tiklus saplēš kāds ezerā nogrimis priekšmeU, domājas, sašauta lidmašīna. Uetu uzdeva pārbaudīt ūdenslīdējam, bet tas nevarēja nogrimušo priekšmetu tuvāk apzīmēt Kāds dts ^etpratējs tad atklāja, ka mi^iskais priekšmets ir jaunākā modeļa italu zemūdenet ķermenis, apgādāts ar gluU jauna tipa vācu zemūdeņu iekārta. Nosprostojot satiksmi vraka apkāriē, epedālisti vairāku dienu darbā zemūdeni izcēluši/ un 3 amerikāņu smagajos automobiļos tā nogādāta uz nezināmu «v:etu.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 8, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-09-08 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510908 |
Description
Title | 1951-09-08-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
0" C'-
i i
•• •
l A T V lA
m 63 (5W), Sept 8, 1851
, FuWiiher;Vm»J«iiunw, (21a) Au-guitdoif
b. OetJooId, Uger, Gemui.
tļffj fhonā Aogiutdorf 02.
^ItOTial and Business OtHco:
Grafeoftscbau, Obb., Reģie^
printer: WeilbeiiBer Dmcktrei
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-09-08-01