Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1946

              (
Atttl^^ized by — tizenz
I24ö5aiias atlauja: ICD-OU^
Qi* Atbildigais re^dak-tofs
^ Edltor in-Chief:
"^Karlit Rabäcs. vle^nit^ks:
Aleksandrs Liepä, redakcl-jas
gekretärs^: Maksis CuU»
, tisv reiakton: Andrfjs BiU
dzis (Minchene), Harijs Mln-denbergs
(fislingettS). Ar-iioldii
Smits (sports)^ Zigurds
Barda (teclmlskafs iekärto-;
LATVIAN NE\VSPAJP!ER
Nr. 6 (38)
Sestdien, 1946. g. 21.Xn
Iznäk otrdienäs uQ piektdie*
näs :; l2de,Yejs; Bavärijas
apgabala lafvieäu' komitejas
QzdevumäV LatvieSu preses
darbinieku sadarbibas kopai^
Redakcija: canzburg/D., BUr-^
germe ter - Landmann - Ph 7,
t 92 :: Printed by Schwäb.
Volksblatt, Gtlii2burg/Dkn.,
Bargerm. -Xandmanh-Pl. 7::
Mfeti^ns — circQlaition: 400d
PienäkuSi atkal .mumsj^ädreiz ^dzimtene tik milie Ziemsvetki. Tur !
tie, näca ar prieku sagaiditi, tie näcajar svetku dävanäm un velejumiem,
ar, spozu mirdzu un gavilem. Vai tagad trimdä mus apciemos §is gai§ais
svej;ku prieks, mus, bära.bemus, kas palikuäi bez savas mätes Latvijas?
$1^ svetki, §^et, mums nebus ipriecigi svetki.. Pat ärejä mirdzuma bas
xnaz; Un ja ai:i käds arej? mirdzums bQs, täd to mes skatisim tikai saväm
aqim, musu sirdis tas, neiespldes. Drizak tie mums bus ^tmii;iu svetki.
lylfes iatceresiniies bijuios laikus, redzesim dtus, sen pagäjugus Ziem-sV
§tkus, redzesim citu egliSu.mirdzu, ne to, kas musu acu priekää. .Bet
-ä^S atmii^as, taö daris mösu sirdis vei skumjäkas.
Ir skumji raudzities pagätne, j'a §i pagätne bijusi laimlgäkä neki
tagadne. Bfet iesim atpaka^ pa laika <te\u v§l tilläk. Viegliem domu spar-niem
pärlidosim gadu desmitus un simtus. Iesim atps^kaj, iicfe nonäksim
pie vietas, kur meklejams §o sv§tku säkums. Tas bija priekS gandi-iz
2000 gadiö:n. .
Priekä 2000, gadi^m.grielp, romieM un austr^mu tautas bija nonä-ku
§as pie laiku >obezas. Sis. tautas ^aidiia jaunu laikmetu. Grie^i un
ropfiieäi gaidija atgrieiamies zelta laikmeta P§c viriu. mitolo^ja? ,no-
Mitiexiyko izlietojis par vi^lti saviemdaildarbiem ari romie§u dzejnieks
OvidijsTSäds 2elta laikmets sensenä pagätne,jau reiz bijis. Tad ^etne
p^ii bföf apsträdäSanas devusi visu cilvekä uzturam vajadzigo. Tad näv
bijis nedz kaini, nedz noziegumu. Bijusi mu^ij^ vasara, putuSi silti vejt
Uti'2iedeju§as viskräänakäs bul^es. Pec tam* näcis ma^sak läiMgais
siriraba laikme^s, tad yafa. Beidzot ntelaimigais dzelzs^^laikmets: Äi* kar
fiqm, neitaisnibu, noziegumiem, cie§anäm un gxutu.darbu. Bet p§e täm
naks atkal zelta laikmets, tapat kä pec ziemas näk^ vasara.
So. zelta laikmeta atgrieSanos gaidija grieljii un romiesi laikä ap
Ifristus dzimSanu'. RomieSu dzejnieks Vergils domäja, ka to n^sis Häds
i^mas k^izars, kas nodibinäs täisnibu^^^^ un kärtibu zemes virsö.
Ari austrumos gaidija to pa§u. Pec' jQdu ticejumiem, cil^eks kädreiz dzi-yojis
paradTzes därzä, bet Dievs vii;iam ati?iemi.s §o laimi greku de}, Iz-
4ztts BO p^^ dlyeks tomer §0 kädreizejo laimi nav aizmirsis.^^-
pec tas vip§ nes savä sird!, un ,Vii:ig mekle ceju ptpakal uz zaudeto para-d!
ii. Sis ilgas nav bez ceribäm. -Naks Mesi ja,, kas cilvekus atkal daris
tikpat laimigus kä senäs dienäs — ta ticeja judi. Vii;i§ naks ar jaunu
dehesi un jaunu zemi, ar Dieva vafetibu. Lleläkä da^a judu §o Mesiju
iedomäjäs kä varenu keniijiu, kas atsvabinäs viijius no romieSu juga un
nodibinäs judu kundzTbu par citäm tautäm.
Citi atkal ibija fzsläpu§i pec.taisnibäs. Mesija nesiis absölutu tais-nlbu
zemes virsu^ Netaishie un bezdievigie sadegs Gehenna, kädä ielejä
netälu no Jeruzafepöes, , f
\ ^^issc^flgäfi^p^^^
Krfstus^^irä törecfeöiriifiö v^asderifeäs prävii^Sti räksläetÄ. TO^i^e^zäih'
art^p§tot grieku un romieiu senos rakstu^. P§c taisnibas cilveks ilgojies
vienmer,. vienalga, vai fas butu griekis, romietis vai juds. Täde} jau
pirms 200Q gadiem gaidija kadu, kas visas §Ts ilgas varetu piepildit, Jau-nais
laikniets ari tie§äm näca, bet tas näca pavisam klusu un nemanot.
Sr laikmeta nesejs bija Jezus Kristus.
Ir. aizritejuäi gadu simteiii kop§ tä laika, un atkal pasaule ir^no-näkusi
pie laiku robezas. Atkal ;cilvece ilgojas pec jiaisnibäs un miera,
.varbut.pat vairäk kä nekad. Kas viijiai §o taisnibu un mleru nesis? Väi
ta^.fcus kads varens valdnleks? Vai tas bus käds prayietis, lidizigs Jezum
Kristum? ^
Ak ng, to nenesis nedz valdnieks, nedz" ari prayietis. Valdni^kiem
nepieder dlveku sirdis, un vii?i täs nevar pärveidot. Un praVietis jau ir
bijis. Jäunais laikmets tikai tad naks, kad cflveki savä prätä un sirdis,
. savä mentalitäte klus citädi, kjus labäki un taisnigäki. Ii* jämaina^ tautu
' un cilvSku gribas viezienam, Sis näko§ais laikmets bus kristig^s §ras
dabisks un oi^gänisks lurpinäjums, Tas bus jauns posms dlveces vesture.
Ka §äds jauns posms jeb laikmets paSlaik iezimejas, nav noliedzams.'
V^rigäk lukojpties vesture, mes varam saskatit da2ädus posmus, katru ar
savu ipatnu raksturu. Antuvfeni pec katriem 5i00 gadiem riäk jauns pa-grieziens
kristietibas un lidz ar to^ cilveces vesture. Vesturi veido ne tik-daudz
ieroöu vara, kä garigie speki. Izsekosim päris värdös siemves-tures
posmiem.
Ap 500. igadu pec Kristus kristigä ticiba bija uzvarejusi pagänu
reli^jas. Peö grQtiem vaiäsanas un qixiu laikiem tä kjuva Romas impe-rijä
par valsts religiju (Teodosija tielä laikä), Ap lOOO. gadu pävesti
sasnledz savas varas augstumus, Ifeizari.un karäji ir tikai vi^u vasaji,
apak§nieki. Bet lidz ar to säkäs äri kristietibas pa'grini§ana, tä pärpa-
SiaulojaSi AplSOOi gadu baznica jau säkä aizmirst savu Isto uzdevumu.
Vajad?§ja näkt IQzumam, jaunam posmam. Tas ari näca ar refdrmäciju
un pretreformädju. Nodibinäjää jaunas konfesijas. A r i pati katoju baz>
nioa. atdzima. Cilveka gars kluva brivs no dogmU spaidiem. Strauji
attJstijas, zinätnes.
PagäjuSi atkal apm. 500 gadu. Mes stävam uz 2000. gada robezäm,
un pasaule atkal kaut kas navkärtibä. Jänäk jaunai tnentalitätei,ojau-narti
posmam, jaunam latoetam. Un tas neizbegami naks. Pamazäm
arvleh vairäk celsiestaismba. Kad netaisniba sasnledz kulminäciju (un
tas ir npticis), tai jäkrit; kad vadzi§ piliis, tam jäluzt. Ilgus gadus pilnigi
n^mäktä taisnlba arvien skajäk pacels savu balsi näkötne. Jaunais laik­mets,
noteikti veidosies §ai virzienä, un da^s pazimes to jau liecina.
- ^ Ko tas dos mums, latvieSiem^ Varam atbildet: vairäk nekä sDejatn
paslaik ceret. T^pec mums i r pamats ari ar qerlbäm liikoties näkotne
§ajos Ziemsvetkos. Taisniba i)rasa brivibu visäm tautäm un katram c i l -
vekam. .Tädel ari.§ie ZiemsvStki mums nav liik bedigi, kä no. ärienes
isdiekas. Nebus mums, protams, täs svetku sajiitas, käda bija dzimtene.
Nebus tik spozas eglites, kä tur kädreiz. Nebus tik jautra tm prieci^ä
sirds. Nevaresim svieidenUs sutit saviem draugiem un tuviniekiem, ne-varesim
piederigie tm draugi kopä sanäkt svetku vakaräkä dalkärt Lat-vijä,
kad mi}Us viesus gaidijäm.
. Dpmäs, kavesimies pie, tiem, kas nevar but §eit, gara acim skati­sim
sava. teya, mätes, bräla, mäsas, dela, meitas, lauiätä drauga mi}oto
vajgu. !rie tagäd ir tälumä, yai ari jau atdusas nezinämä malä Domäs
mes vi^us a:kal pulcinäsim ap sevi. Jä, §ie svetki nebus tik jautri un
priecigi kä senäk. Un tomer mes §eit tos svetisim priecigäk kä daudzi
tukstosi musu tautie§u citur.
Atcertsimies tos, kas aizvesti un sl^irti no pärejäs tasaules. Tie
varbilt" pat niedrikst runät par savu mi\o dzimteni, > nedrikst ilgoties pec
täs. Atceresimies ari tos, kas gan ir savä zeme, bet kas skumst par vii;ias
liktenine mazäk kä mes. . .
Tomer ari ciesanäm^ ir savs mers, täs nav bezgaligas im muzigas. •
Näk^ laiks, kadiskumju valgäsacis atkal smaidls. Pec nakts atkal ausis'
rits — jaunä laikmeta un brivibas rits.. ^ \
^ Nezaudesim ><^eribu un izturesim lidz galam. Jaunais laikmets
naks, varbut tas jau ir säcies — klusu un nemanot,
A rv. A n i e v i c s,
Divi memorandi
V I S T U M S M Ä NAKTI DZII^m GAISMA
An§a B§rzi] ; ) L a zlmSjums
par -
beglu stävokli
ÄRVALSTU GARlDZNIEKI
lEPAZlSTAS A R MtJSU DZIVI
Par Baltijas tautas protestantisko
un pareizticigo baznipu oikume-niskäs
komitejas darbibu prävests
J.'. I$:ullitis izteicäs: „Pedejä' laikä
komiteju apciemojusi ieverojami är*
zebjUiYiesi — Dr.-G. P. Vorfilds
(P; Warfield) no IJujorkas, Dr. Sigs
(Siegg)' ho Sveices^ un kä pedejais
Dr. A. Freidenbergs no 2ei>evas.
Augstie viesi apmekleja HoÖifeldas
nometni Augsburgä un interes^jas
par m^su beg}u dziv^s apstäkjiem.
Viiji aizrädija, ka mums priekää
grutas dienas, bet ka ar stiprii tlci-bu
un goda prätu mes visu to pär-varesim.
Vispasaules baznic^ ap-vieniba,
kuras dallbnieki ir 8ä:i mi-netie
viesi, itformes kristig^s tau­tas
ASV uc. par musu stävokli i\m
centisies mums palidzet tikt uz gal-
§äka ceia.
Pec. komitejas pe^ejäs - sedes,
Augsburgas Sv. Ulricha baznicä bija
svinigs dievkalpojum&-Ipa§i dldepu
iespaidu atstäja tas, ka piedalijäs
visu konfesiju pärstävji - r . i i o pro-testantiskäs
un payeizticijgo bäzni*'^
cas, kä ari veckatoju priesteris,
Ameilkapu armijas un näcijäs vär-dä
runäja 9. divizijas mäcitäjs G.
Rau§s (Rousch),. väcu ev. lut. bazni-cas
— Dr. H. Lindenmeiers, latvieäu
ev.-lut. baznicas — prävests J.. ?:ul-litis,
igaui;iu ev.-lut. baznicas —
prävests A. AUnvers un lietuvieSu
ev.-lut. baznicas - r doc, J . Pauperas.
S v i n i g s die^iJ;alpojums bija puld^
näjis pilnu baznicu apmekietäju;
Komiteja nodibinäta, lai u^turetu
de§u6 sakarus ar Vispasaules/prote­stantisko
un ortodoksalo bazn1<!u ap-vienibu^
kUira» mlteklis' ir, Xfip^vä*
Bäitijäs tat^tam_tas ir arkäit^sva-
""^^' iOjjPaa^ules-. t^adejg^^- pplitiku
U N R R A
p a g a r l n r i i .
d a r b T b u
^,Neue Zeitung" zi^o, ka UNRRA
pagarinäs darbibu par 90 dienäm,
tä ka täs darbiba Eiropä izbeigsies
30. martä un Tälajos austrumos 30.
junijä 1947. gadä.
TURCIJÄ AIZLIEGTAS KREISO
RADIKÄl^^U PARTIJAS
A n k a r a , 18. 12. | (DANA-Reu-ters).
Turcijas: vaidiba slegusi abas
kreiso radikälu, partijas, — cociä-
•listisko zemnieku partiju un sociä-listu
/ partiju, kä ari Istanbulas
aro(fcavienibu. Vairäki laikraksti,
kas atbalstija äis partij^, aizliegti.
Pärejiem laikrakstiem noliegts ie-spiest
komunistisku propaganda.
tiqiba liela. Mant
reii mantas atroda
tomer vei nav biji
BälBBÄ pSsnSS JAUNAS LATVIESXJ SARD2;U YIENIBAS
Däudii m Ä dzfrdejttäi par pimam nelieläm laivfesu sardzii M^^^^ me^a diVas zemes, A^^^^
grupäm Nlrnbergäfii apkärtnS — Firtä, Sväbacba un Mercfeldä, kur miisu ^^^^iJ^,» - uzskatamas par
tautieSi atradull nodarbbsant^$ anierikävu pasäkumos. Tagad radusies P^^^^^^^"^ zemem. Musu attie-iespeja
§ajos pasäkiimos nodärbinät lielaku baltieSu skaitu. 7. ^ecembri r ? ^ ! ^ ^ vispasaules ^baznicu ap-sakta
BaltUas sardäu vienibu (Baltic Guardis) dibinä§ana, a r > däväjot r^?^^^^ v W arvien ci^säkas un
uzticibu latvi^iem, igau^iem iin lietuviesiem un radot Jaunu plaSu darbä apvienibas darbimekus
lauku VäcUas griitajos apstäkjos. Pa dÄlai t ^ ir ari pirmo baltieSu sar^ redzet sava vidu. Sakaru uztu^
dzu vienibu nopelns, jo to darbs bijis nevainojams. Tum^i zUos terposM*-^.-.^^^^^4^®^ ^l^^
ar nacionalo kräsu uzsuvi ttz piedurknem, io vienibu dalibnieki tieSäm ir JJ^^lT 7 ?L . Ajjgsburga un
' K . Safmts Stutgarte. Oikumeniska
komiteja Zögieva jau iesniegusi di^
noliktaväs ne I vus niemorandxB^par fe|glu
vajejäs kastes, stävokli Paälaik katra konfesija re*
gadijumu, kad &stre /^vus draudzes, locekJUs i ia
täs : butu izgaisu§as. Tas kostipri- datus" pazujios ari Vispasaules biaz*
näjis darba deveju uzskatu par nicu apviehibai, lai tai! butu pä^^.
musu tautiesu krietnibu. ^ skats par ticigo beg^u skaitu. Tä kä
Sargu darbs mainäs ar atputas no 150 milj. UeläS' smieiik|^^ näci-dipnäm
un paredzams, ka, pulcejo- jas, ka izteides käds ieyerojams
ties iieläkam tautie§u skaitam, fpa- vii;iu sabiedrisks darbinieks, tilftii
pliasinäsies ari kulturälä un täläkäs pusmiljöhs pazist0t Baltijas. tautu
izMito§anäs - paSdarbiba, sevi§ki tä-1 liktej^ius,, tad' silti apsveicams tas
dä, ka sardJu vienib^ darbojas | darbs, ko yeic Baltijas itautu; pikur
pa^u tautiesu vadibä. ' Im^skäkomiteja?*,
^a.^^|;^••'-:^.;•-:v:-:^
bra§i« Tagad to skaits. palielinäsies.
Jäuno sard^u vienibu komplekte-äana
nodota'Nimberg.as - \Firtas dis-triktam,
kur katru nedelu komplok-tesspa
vienai vienibai, pärmai^us no
visäm trim tautibäm.; 16. decembri
noformeta pirmäi latvieiu, vieniba,
kas pec triju nedelu apmäcibäm sa­vu
tieäo darbu pzsäks NirnDjrgä.
Janväri paredzama. divu iatvieäu
vienibu formeSana, talvena kärtä no
Nimbergas apkärtne dzivojoäiem,
ärpus nometnem päliku§iem täntie-
Mem. Tiem, kas saistiju-:;ies jau eitä
darbä, pämäkot uz sai^zu vienib&m,
jäxizräda atlai§anas aplieeiba no
iidz§inejäs darba vietas,
Musu lidzsträdxiiekam bij-a ie­speja
iepazities ar pirmäs vienibas
komplekteäanas kärtibu un apstäk-liem.
Pieteiku§os' skaitS; ir krietni
lieläks par vajadzigö, kaut ari pie-
^emsana vei nebija izziijLOta. Vis-pirms
apmierinäs tos, kas jau ag-räk
pasi par to Jnteresejuäies, kä
ari bez^ darba ärpus nometnem
esoSos tautieäus.f Tikai pec mineto
iesaistisanas ari nometnem pazi-ijLOs
Fjie^emsanas kärtibu. Nomet-nes
iniormäciju sa^ems no apgabalu
komiteju darba birojiem.
Tautietis- Gaune, kas sardzu die-nestä
darbojas jau pusgadu un ir
ari pirmais .latvietis, kas ieguvis
dienesta paaugstinäjumu, izsakäs,
ka darbs ir atbildigs. un dävätä uz-
Loadonä, 18. 12. (DANA). U N saimnleciskäs iin sociäläs padomes
piinsapmce pieigiemusl ang}u ptiekslikumu^^^^^j organizäcijas
IRO galveno mitekli ie^ärtot Parizg vai Ze^evä. IRO satversmi un pa-gaidtt
biadzetu pie^ema ar, 35 pret 5 balsim, 18 attttroties.
Londonä apspriedes uzsäk ari
ieintereseto valstu ieceltä starpval-dibu
komisijä beglu jautäjumiem.
Komistjas priek§sedis, anglu mi-jiistrs
Hektors Makhils izteica no-zelu,
ka Krievija pagäjuää vasara
no. komisijay izstäjusies. Komisijä
tagad piedaläs 36 valstu pärstävji.
Täs uzdevums rupeties.par b§gliem
un pärvietotäm personani tädäs. val-stis,
kur nedarbojds UNRRA. Kop§
§igada julija tä bez tam uzijemusies
gadibu par tädu beglu novieto§anu
jaunas dzives vietas, kas negrib sa­vas
dzimtenesatgriezties.
Anglijas pärstävis Ren'dels starp-valdibu
^omisijas debates atbildeja
Polijas delegätes apgalvojumiem, ka
komisijä ipasi gribot veidnät beglu
izceloSanu uz citäm zemem. Rendels
paskaidroja, ka ari Anglijas valdlba
uzskatot repatriesanu par labäko
beglu problemas atrisinäjumu., Ne-drikstot
darit nekä täda, kas varetu
pamudinät atsevi§kas personas pa-likt
ärzemes aiz • tä iemesla, ka täm
tur klätos labäk nekä dzimtene, vai
tädel, ka täm hebutu patikas pie-dalities
savas dzimtenes atjauno-ianä.
Bet nedrikstot ari aizmirst, ka
tielu dalu no begliem neesot iespe-jams
re'patriet. /
Zidu Palestinas agentura ,jJe\vish
agenöjr** jau pazii^ojusi, ka uz iidu
leceloäanu Palestinä neyar^ attieci-nät
IRO satveresm^ pantu, kas no-saka,
ka beglus dtäs zemes novie-tojot
,,jäizyait'äs traucet draudzigas
attiecibas starp tautäm" un ka „jä-velti
veriba vietejo iedzivotäju no-stäjai
pret beglu nometipäSanuvii^u
zeme." Sie not^ikumi, pec i i d u do-mäm,
neesot attie6inämi uz vii;LU
ieeeloianas tiesibäm Palestinä.
^ ,,Jewish agency" zi^o ari,' ka 300
zidu * viriesiem, kas atradäs' uz Vi-^
dusjufä avareju§ä izcelotäju ku^a,
näkamä menesi atlaus < legäli iecelot
Palestinä. Sievietes un b§mi, kas
atradäs uz ku^a, ieceloSanas atlaujas
sartema jau pagäjuää nedelä.
PÄRTRAUKTA PO^U BIJ.
KARAVIRU REPATRIESANA
B e r l i n e , .18. 12. (DANA). Polu
repatriäcijas komisijä Berline pie-prasijusi,
lai lidz turpmäkäm pär-trauc
anglu armijäbijuSo polu ka-raviru
repatriesanu.
i: Pazii;iojumä teiktsv anglu iestädes
darijusas visu' iespejamo, lal sar
riemtu no, polu Ispekicm apstiprinä-j^
mu paf rep/trieto käraviru deino-bilizesanu,
un täs turpina puletie;;
sazinä ar polu pa^aidu "valdibu tiki
gaiä ar visäm gratibäm, kas rodas
nododot repatrietos PolijaS: armiJaL