Bavarijas Latviesu vestnesis, March 19, 1948

              LATVIJA,
VAI JCs SPĒJAT
PAREIZINOT ,
Laikrakstu nesen iitio.;;, ' |
dams analfabēts, i2rāfir?''a«?=-''
zinātniskās t>maMā^.M
kkviuuņnnš_dd^eepss^a ta eainpcmilsēļi,si iscsk , avki,ut. iļba. .a i 9s,,ilk uf• b%n :.1
kommata, un trīs minms^"''^^
reizināt 374,472 a r S ^'^«ils';
: Bet tas nav vienīfai.
jums. DuHlinā £ ^.'«13 žo.
nešraksts,Jļ,niorDiS?^
ttuus s mmaatteēmmāatiiisskkāāss atm^l^^^i.?^
kādus. pazī^vēstu?'''|^Ž'
bi3.is:Sicilij^ aitu gan. ^
h
bijis Sicilij^ aitu" Kan,'"!»s ^1^'
Mandžamele, kas 1839 V*'^'•
vecumā, pārbaudīts Fra,'--
akadēmijā. Viņam' u i f , ? ' ^:
ba salmi no 3.796.416 Z f n F * - '
ca pusminūtē. TriiīV ,1^-'
pateica :desmitā'SāS-l ^
282.475.249. Pēc t^Sam^-
šadu uzdevumu: Kas tai
Ja tā kubu pieskaita škaitif?-
• trlegiazmm_a j.ukvmadur:ā atra m4,9 , pēc aZtS '^ \
_zuļtāta va
plaatbeknulle. JautjSv
ļtoja otrreiz bet v ā nebiai^!:r teikuma pēdējais vārds
i2aasi3is avīzi/ otrā rītā v ā ^^
vārdam atkārtot visu telcstu 1
dzīvojis kāds Džededija B '
kas neprātis ^ ne lasīt, ne i ^ ^^
kura atniiņa. b i j u s i tiešam fai.
nāla. Viijiš, piemēram, spējie ļ
pārtraukt kādu ļoti sarežģītu,
^ to n o tās p a š4
•pec mēneša. Reiz viņam jautais
kubikastotdaļcollu ir' taisnstūra
menl, kura izmēri, ir 23.145m<
5.652,732 reiz 54.365 jardi! Re^
Bakstons pateica pēc sameta i
laika, strādādams u z la\ika, Vr
,esot spēj is noteikt zemes gabah m
reizo platību^ tam vienkāržl a J
gājot apkārt. '
Beidzot žurnāls v ē l.
trīspadsmitg^dīgu zēnu, kas,
pateikt par ļjebkuru gadu
vai nākotnē, ļ kādā nedēļas dier
krīt viens va'iotrs datums, luī,
veicis reizinājiurvus ar devi])3
skaitļiem. ;. 1
'"MM
-c t
- ī -
11!
li'*'
esi
Žēlastība atšķiras no vā
igUdriba no ifeilēm. m 11
Nežēlība', if: baiļu māsa, : .
Ja nav nepieciešami sodit, Is
nepieciešami nesodīt.
Kas tiesā bez taisiiības, tfc:
Isāts bez žēlastības. ,
:.i.fci
Līmeniski: l . Koks..^^A>W:|i
)licijas amats. 8. (^^^^
:rikā.. 9. SaikHs. 10. « I
..:Ēkasdaļa.l4^Kad^ļ*
lerigais. 15. Trītas, 16.
,8. Ģeometrisks jēdziens./''.I,
-em drāma. 24.
.ieteka. 29., Projecejaime
12. Ziedojums dieviem; . j j ļ ; ;
14.;Elements. 35. Dzivnie".' ļ;
;aiņi. 37. Sievietes var^^ļjļ;:
rtoms. 2. Tiklu ^^^^t^J Augs. : 4. ;ļzdev.ba^^|j
Ezers I^tv«a. I
.zīvnieki. 13. SaoM^; ļ
18.: Audums. 19. M * ^ 5 #1
•2. Cepums. 23..Ka^^.ļ,S|
17. Saīanājums mu2^*. ;it^i
ds. 30, Dzīvnieks.
•ārds.:- vV:
lEPRIEKSĒjSS^KR
MIKLAS ATBISIN
Llmeniste: 1.
'omāde. 10.:Sūra._U,^ ļ,,>|j
is. 14. Ēra. 15. 4
īte.:31. Ape. 33. I n^.39. S ļ
lija. 37. Kaltēt. 38. OJp^ i |
Stateniski: l... ida.;
Emīri. 4. Zālā.is.
, Auzas. 8. B r ī ^ . ^ » ' ^ v , 6.
āt. 13. Vista. 15.; Aba|^ 5,3,:
J. Āksts. 21. Asans. I 3,
.rija. 28. Spits._^^30. ^
, san. 35. fita. 37.
: • .LATVIA
Latvian Newspaper
Published uiider EUCOM Civil
AHairs Division Authorization
N^imber UNDP 196. .Publisher
and Editor: Karli.s Rabacs,
DP .Camp Kleinkiitz near
Gunzburg, Prinier: ,,Schwab.
Volksblate" Gūnzbg./D,, Bgm,-
Landm.-PI. 1 Circulation 4000.
Published twice weekly.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 22 (127)
Piektdien. liMS. 19, miniā
Iznak otrdienās—UD pirkt
dienās. Izdevt-j^: ,1'ĪXLK
uzdevumā"l^atviešn • pri't;i'<
darbinieku sadiubilias ļ<o
^ pa. .-\itbiUlii;:iis riidakKjVr.^;
K, Rabacs, viem. .V. Lie'p-'
redaktori: Z. Rār'da. r»!
Culītis.V H. iMnuleubPrf^.s,
A. Sraits.' Adrese: Giinv
b u r g ' D o n n u . „ L a t v i j a " . -
Tālruņi! , aps. 84; rod. 50,
Isplest. 92.
apspriež
as mmistriļas
i?
Trešdien Vašingtonā notika pēkšņi sasaukta ASV senāta un tautas
pārstāvju najna kopsapulce, kuŗ^ nozīmīgā iļunā
raksturoja pašreizējo politisko stā^^ pasaulē. Trumens pasvītroja
ASV ārpolitiku pret varu, kas ar savām agresīvām tieksmēm abdraiļdot
pasaules mieru. Politisko krizi Eiropā esot radījusi Padomju savienība.
Kamēr Eiropas valstis nebūs atguvušas savu stiprumu un kamēr tās būs
komimismā apdraudētas, tikmēr AŠV esot jābīīt tik stiprām, lai varētu
tām palīdzēt. Prezidents aicināja kongresu visātrākā laikā ' 'negrozītā
veidā pieņemt Eiroplas palīdzības programmu un uz laiku noteikt ASV
obligātu kara dienestu un jaunatnes militāro apmācību.
Jau dažas stundas pēc^^T^^ kongresa komisijas sāka ap­spriest
viņa.priekšlikumus. Prezidenta rUna. un kongresa, ātrā rīeība
viņa 'ieteikumu iedzīvināšanai ASV radījusi dzīvu un .labvēlīgu atbalsi.
stāvēšana rada arvien jaunas krizes
un dod komunismam iespēju to vien­mēr
virzīt uz rietumiem. Komunis­ma
uzvara Itālijā novestu pie ne­pārredzamiem
sarežģījumiem Vidus-j.
ūras baseinā un radītu jaunas krī­zes.
. Otrdien notika' jauna .ASV kara,
flotes un aviācijas •ministriju slepe­na
apspriede. ; Pirms tam ārlietu mi­nistrs
Maršals izteicās, ka stāvoklis
esot daudz draudīgāks nekā pirms
viena gada. Kā preses aģentūras zi­ņoja,
slepenajā apspriedē esot pār­runāts
jautājums par vienotu vadību
trim ieroču šķirām un kopēju .ope­ratīvu
plānu izstrādāšanu. Vispirms
nmāts par Eiropas stratēģiju, bet
otrā vietā minēta Ķīna. Apspriedes
vadījis aizsardzības ministrs Fores-tals.
BBC, AB
Prezidents Trumens savā runā ap­gaismoja
griātības .miera .uzturēšanā,
saistot stāvokli ASV ar krizi Eiropā,
ko apzīmēja par kritisku. .Prezidents;
i izteica cerību, ka amerikāņu tauta,:
saslēgusies ciešā vienībā, skaidri pa­rādīs
savu stāju.un raudzīsies bries­mām
.pretim vaļējam acīm. Par visu
esot atbildīga vienīgi Padomju Savie­nība,
kas radījusi politisku krizi E i ­ropā,
īpaši tās austrumu un vidus
daļā, kur ar agresijas aktiem izpla­tot
savu ietekmi, Ši valsts esot t ā ,
norādīja/Trumens;^kaš pārkāpj V
līdzšinējās r vienošanās: ; un traucē
mieru. Tādēļ ASV jūtas: spiesta at-;
balstīt . t ā s valstis, kuŗ^s turpmāk
apdraudētu policejiskas valsts sistē­mas
radīšana;
Tālāk Trumens uzsvēra nozīmīgo
.faktu, ka Briselē tai pašā, laikā pa­raksta
vēsturisku 5 valstu paktu.:
ASV pienākums esot to atbalstīt, un
esot cerība, • ka ASV pietiks spēka,
lai šīm valstīm.palīdzētu saglabāt^ un
uzturēt. rhieru. Sai nolūkā. viņš kon­gresam
ieteica:' ;
1) visātr-ākā laika skatīt cauri . E i ­ropas
atzelšaņas programmu :(EB:P)
un.to pieņemt' negrozītā veidā. Tās
būšot; visietekmīgākais:;, palīdzības
darbs ASV vēsturē. Laikam patlaban
esot kritiska nozīme, un viņš cerot,
ka kongress nezaudēs nevienu dienu.
2) AŠV jābūt stiprām,^lai .aizkavētu
poličljas; valsts sistēmu •. dibināšanu
citās valstīs. Sim' nolūkam viņš ior
teicot pārejoši noteikt. ASVoiDligāto
kara: dienestu un militāro apmācību
jaunatnei. Labi organizēta un stipra
ai'mija ; mierā, laikā izrādījusies, p
tikpat vērtīgu ieroci ^miera :uzturēšar
nai, kā kara laikā uzvarās.; gūšanai.
Tas tagad esot vienīgais līdzelilis, lai
: uzturētu apdra.udēto' mieru. ASV- mi­litārie
spēki jāizveidbjot pa.ŗ.. tādu
organismu, kās vislabāk atbilstu sa­vam
uzdevumam :un būtu :inobilizē-jami
visīsākā laikā, lai varētu' neka­vējoties
iestāties par pasaules' līdz-tauta
vislabāk pierādītu, ka izprot
citu vajadzības un var un grib tidra.
: palīdzēt. • Ar brīvprātīgu karaspēku
ASV nespētu izsekot starptautiskiem
notikumiem. Tādēļ ncpiecieļsams ob­ligātais
kapa dienests visiem| .Kad
'bus sasniei^ts vajadzīgais i stāvoklis
starptautiskās attieksmēs, Ukumu at­kal
varēšot atcelt. Kad būs nodroši­nāts,
miers un aizkavēts karš; A SV
ka.ŗaspēks atgi-iezisies pie brīvprāļtī-gas
komplektēšanas. '
,,Mums:. jābūt gataviem samaksāt
par mieru; ja mēs to nedarīspn, tad
Dūsim spiesti maksāt par karu," tei­ca
Trumens un uzsvēra, ka! A.SV po-lītika
iziet., uz saprašanos ar v i s ā m
nācijām. ASV .gribētu sadarboties
arī ar Padomju Savienību, ja tas bū­tu
iespējams. Tālāk Trum.ens teica,
ka vmiers jānopelna, tāpat kā Ujzva-ra
karā jāizcīna. „Vienība,' nlūsu:
tautā un tās mērķos nekad' yē\ nav
bijusi tik nepieciešama, k ā tagad. Ja
tāda-Vienība būs, tad ainerikāņļntau­ta
droši var teikt, ka ār Dievla pa-
Jīgu tai izdosies saglabāt mieru."
. P ē c prezidenta runas kongress no­dibināja
īpašu komisiju,. kas tūda
uzsāka prezidenta ieteikļjmu apsprie-
.šanu. Jau pēc 2 stundām'kongresa
militārā komisija uzsāka caurskatīt
vispārējās obligātās karaklausības' un
militārās apmācības likumprojektu.
Ārlietu ministrs Maršals komisijā
norādīja uz notikumu norisi. Ungā-.
rijā un Čcchoslovakijā un pasvītrq'ja:,:
ka tas pats draud.Grieķijai un Itā­lijai-
bet to varot: novērst. Arī ļViar-šals
atzīmēja, ka par notikušo atbil­dīga
vienīgi Padomju Savienība, kas
radījusi krizi un saspīlējumu un sa­šķaidījusi
5 Austrumeiropas valstu
dcuiokratijas. Arī Somija varot' no­nākt
briesmās, un tās vccāidenrokra-tija
jau šodien.apdraudēta. .Par vēl
kritiskāku Maršals apzīmēja Grieķi­jas
stāvokli, kurai reizē uzrrlācoties'5
valstis.
Tautas.vietnieka nama priekšsēdis
svara atjaunošanu tad uņ tur,, k Martins kada runā izteicies,
tas.butu nepieciešami. Ar to ASV.:ka ilgstoša „dzelzs priekškara" pa-
ASV necietīs
vairs nekādu
a^resiļu
. Trumcna runa neesot bi'jusi ka-
]'a pasludināšana, vakarrīt rakstī­ja
Londonas ,.Times", bet ja rea­lizētu
visus TiTimena ieteikumus,
tad pasaulē' vai'ētu sākties iauna
ēra." ,.r3aiļy Herald": arī demo­krātijām
jābūt stiprām, jo citādi
tām draud uzbrukumi. Kunservā-tīvais
„Daily Express" nožēlo,
ka Trumena runa katrā ziņā pa­asināšot
attieksmes starp ASV un
Padomju Savienību; pēdējā tagad
skaļi deklarēšot sevi par pārējās
pasaules: apdraudēta. „Padomju
Savienības spiešanās uz rietu­miem
nu būs apturēta, jo tā at­dursies
uz lielu vienību un spē­ku."
raksta „Daily Mail".
. Prezidenta Ti-umena runa . un
Briseles piecvalstu pakts bija gal-:
venie: Londonas^ avīžu, vakardie­nas
temati. Pirmie : liomentāri
Trumena runai ASV kongresa ap­rindās
bija līdzīgi. Senators Van-denberģs
izteicies, ka mieru va­rēšot
uzturēt,: ja Padomju • Savie­nība
'apzināsies un sapratīs, ka
ASV nekādu agresiju vairs necie­tīs.
-Senators Tafts izteica nožēlu,
ka Trumens neesot prasījis īpaši
ASV gaisa spēku pastiprināšanu.
VienĪĒļi Henrijs Volless apzīmējis
prezidenta Trumena. i-unu par
„'milzīgu.kauna traipu ASV karo­gā",
jo šī runa esot sludinājusi
visas pasaules mobilizāciju pret
vienu valsti.
Somijas pretprieksHkumi Staļinam
B A Ž A S H E C S I N K O S , VAI ASY ATBALSTl^-^^OMUS
Zviedrijas valsts aizsardzības stilbs piesūtījis karulim/vēstuli, ku{*ā
norāda uz briesmām, ka Padomju Savienība varētu sākt Ldaļējas akcijas
drošības nelūkos, ja atzīs tās par tādam, kas varētu ari neJ/raisīt l i v d ā -
ku apmēru kapi". Ziņojumā teikts arī, ka domstarpības austrumu un
rietumu vidū nešķiet vis mazināmies, bet pakāpcnisia pieaugot.
I Kiuse;
16 Maršalā plānā Parīzē, kur savas valstis pārstā­vēja
ļ 4 ārlietu ru i tLluāi'2 .vietnieki, noslēgusies 2 dienās. Ru­nas
nebija garas uh vispārējais noskaņojums konference nebija sa­traukts,
bet gan ļoti nopietns vai, kā izsakās „Nevv York Herald Tŗibu-ne",
ļotjl,,lietišķi veikalniecisks".-
Lielvalstu, ārlietu ministri ar'; sa-.
vām; runām; nepārsteidza; Pēc tam,;
kad Bevins: visai mierīgā runā .bija::
aicinājis Eiropas:valstis ..sadarboties
vaiViznīkt"/ un ierosinājis: pastāvīgas
vador^anizācijas: dibināšanu,, Franci­jas
ārlietu:. ministrs Bidp .nožēloja
padomju ^ valstTi : iiepiedalīšanos .un
uzsvēra ^ Eiropas ..sadalīšanos divi di-
Nevienam ā:rlietū: ministram nebi­ja
iebildumu pret angļu .un franču
ierosinajurnu :pieaicināt •darbā; arī,
ijas rietumu••josiu ;:pārslāvjus,
kad konferences:otrā dienā Por­tugāles
ārlietu, ministrs, norādīja,' ka
aepiēciešami. būtu. jāpieaicina arī
Spānija, konferences : dalī.bnieki .-sē­dēja
nodurtām galvām un klusēja.
Spānijas jaūtāj.umā arī .lērnu.niu ne­pieņēma,
• bet ievēlēja; pastāvīgu -10
valstu komisiju^ kuras uzdevums,
vispār .rūpēties: par Eiropas atjauno­šanas
:darba: .sa,skaņōšanu, Sai ••koini-sijā
piedalīsies arī trīs ASV novēro­tāji.
Komisija uzsāka darbu jau
trešdien. Vispirms tā Lz.strādās pati
savas darbības noteikumus. Sēdes
būs slēgtas un ziņojumņs ' presei
sniegs tikai, kad būs kaut kas pa­veikts.
Konferences laikā notikuštis . arī
daudzas privātas ārlietu ministru sa­runas,
kuru svarīE^ākā tcma, acini
redzot, bija jaunais Rietumu savie­nības
pakts. Vienīgi Turci''a3 un
Grieķijas ār
Čechu ministrs
pateicas Padomju
avienībai
„Mums jāpateicas mūsu slavu sa­biedrotajiem
un galvenokārt Padom­ju
Savienībai par to,, ka mums izde­vās
pārvarēt visus šķēršļus un sa­triekt
Čcchoslovakijā reakciju," pa­skaidroja
Ccchosl-ovakijas ārtirdznie--
cibas" ministrs . Gregors .visas valsts
arodbiedrību delegāciju sanāksmē
Prāgā. Šāds valdības locekļa pa­skaidrojums,
kas atklāti - atzīst Pa-dom.
ju Savienības palīdzību komu­nistiskā
apvērsuma realizēšanā.'Če-chosiovakiiā,
radījis lielu pārsleigu-.
mu ,Prāgas ārzemju diplomātu ap­rindās.'
jo taisni šai laikā jautājums:
i^ar Padomju Savienības lomu Če-choslovakijas
notikumos debatējams
Apvienotajās Nācijās.
. Komunistu partijas, ģenerālsekre­tārs
un centrālās izpildkomitejas
priekšsēža vietnieks Slanskis k'"dā
;oarti:as sanāksmē Kladņo paskaidro-:
ja, ka neesot ko baidīties no trešā
nasaules kara, t^an ne tānēc. ka va-ministri-
arī konfe­rencē
pieminēja, ka vēlētos, lai šis
pakts vēršas plašumā, aptverdams
arī citas valstis. Itālijas ārlietu mi­nistra
Sforca uzsvēra nepieciešamī­bu
iesaistīt Eiropas jaunuzbūves plā­nos
arī Ziemeļafriku, bet- Dānija'? ār­lietu.-
ministrs: • aicināja• \. atvieglinat
,tirdzniecību ar V.āciju.':;:atceļo't no.ei-
•kumū, ka ,,par. Vācijas,- eksport|Srecēm
jāmaksā dolāros.
NYHT. BBC
rētu ticēt imperiālistisko rietumvalstu
mi:ērniīlīg-ā}.ieiti motīviem; :;bet .tāpēc,
ka Padomju Savienība un slavu nā­cijas
ar savu vareno spēku noturot
pasaules, līdzsvaru.-.
Kaut tūk.stošiem čechu vēl turpina
apmeklēt Jana Masarika kapa vietu
Lanos. pašā Prā^^ā gandrīz pLln'bā
novāktas visas sēru zīmes. No pub­liskām
ēkām pazuduši lielie sēru ka­rošai,-..
u.n- vienosi • ametnes - ^veikalu
turpinās
Zviedru štābs atzīst, ka „vispārēja
konflikta, briesmas nav tieši, draudī­gas,
jo rietumu valstis nav sagatavo­jušās
un arī Padomju Savienība, do­mājams,
ir pārāk vāja. Bet tāpēn:
nedrīlvstētu izslēgt .varbūtību,: ka
Padomju Savienība savas drošības
stiprināšanai sāk daļējas akcijas, ja
atzīs, ka tās vēl nei'/raisītu vispārē­ju
karu".. Zviedru štābs tāpēc pie­prasījis,
lai Zviedrija pastiprina valsts
aizsardzību, . un ' vēstulē, .piebilst:
,,Skaidri redzams, ka Padomju Sa-
V ienība 1 oti neatlai dīgi .konsolidē • sa-
Va s drošības sistēmu Au strumei roDā.
Acīm redzot tā nekavēsies ķerties
arī p i e ļoti asiem līdzekļiem šī mēr­ķa
sasniegšanai."
Ka tādās domās nav vienīgi štābs,
par to, starp citu, liecina AP ziņa,
ka zviedru komunisti zaudējuši sva­rīgas
pozīcijas Ziemeļzviedrijas arod­biedrību
pārvaldē. Nedēlas sākumā
Luleas' apkārtnē un citās Ziemeļ­zviedrijas
pils<ētās notikušas vēlēša­nas,
un komūnisti.'^kie arodbiedrību
vadītāji, kuru autoritāte pēdējos čet­ros
gados bija absolūta, tagad visi
izbalsoti. Līdzīgi rezultāti bijuši ari
arodbiedrību vadības vēlēšanās citos
Zviedrijas, apgabalos.
Stokholmā vakar atkal sapulcējās
visu trīs Skandināvijas valstu ārlie-:
tu ministri, lai anspriestos par starp-,
tautisko stāvokli.
•BBC nirmdienas pēcpusdienā ziņo­j
a no Helsinkiem,:ka noskaidrots, kā­di
būs s-nmu delegācijas pretpriekš-likumi
Maskavas^ niedāvāīumam. So­mija
likšot priekšā slēgt militāras
nalīdzības līgumu u z 10 gadiem, bet
ar noteikumu, ka palīdzība sniedza-^
ma tikai kara gadījumā un nēc īpa­ša
pieprasījuma., Somija pati varot
savu neatkarību sargāt, un t ā n e v ē -
as. ..lai Padomju Savienība tai pa­līdzētu,
iekams somi paši tādu pa­līdzību
pieprasīšot.
Helsinkos oublicēla Somijas D r e -
zidenta Pazikivi vēstule ģenerālisi-m
a m Staļinam, kas jau agrāk bija
nodota padomju vēstniekam.. Vēstu-ē
Pazikivi paziņo, ka Somijas valdī­b
a ir ar. mieru sākt sarunas par mi­litāru
paktu, bet norāda arī, ka so­m
u parlamenta partijām esot „šau-b
a s " par šāda pakta lietderīgumu.
Somu tauta joprojām vēloties palikt
ārpus starptautiskiem k.onfliktiera
un uzturēt labas attiecības ar Pa~^
clomju Savienību mieru līguma ie­tvaros.
Somijas satversme nosakot.-
k a lī.giunus ar ārvalstīm nedrīkst
slēfft bez parlamenta ziņas, tāoēc
valdība, no savas puses varot pie­krist
tikai sai-unām, bet ne līgumā
parakstīšanai.
Diezgan krasā pretrunā pret šo
prezidenta vēstules toni. bijusi radio
rana, k o teicLs..ministru prezidents
un somu deler^āciias vadītājs Peka-a.
Viņš. paziņodams, . ka sarunas
Maskavā sāksies 22. martā, pateicis,
k a ..iesnciama-'s pcjkts" nevarētu b o ŗ
jāt Somijas attiecības a r citām val­s
t ī m , vispār likās atzīstam n a k t a pa­rakstīšanu
nar jau notiku'^u fal-rtu un
nemaz nepieminēja nepieciešamību
v i s D " r m s izprasīt l ī ' Z u m a m p^niamen^
ta akceptu.
Somu prese uzņēmusi Pekalas r u ­nu
a r v i s a i dalītām 'Otām. Kon.ser-v'^
t'vais ,.U'v-;i Suomi". k^-^ - ' ' ' ' ) t
Pekalas an^alvojumu, k a pakts ne­varētu
ietekmēt Somijas attiecības,
a r citām valstīm, izsakās, k a ,.tas.:
prnļnms, b ū t u ļoti .svarīgi, b e t nāv
redzams, a^^ k o pp"-n;a šo p n - T ^ ī ļ v o ' u - ;
m u pamato". .,Soc:al-Domnkratii"
asi v ē r . š i i s pret Pekalas piclaidumuv
ka parlanr'nt-^m VA^-^^'^I nr^^^v^ nriok-sies
vairāk nekā paši somi, kas jo­projām
esot tik optimistiski noskaņo­ti,
ka korespondents atļaujas jnui.it,
vai nav iebraucis .,vientjošu i)arad^ze."
Raksta tm^pinājunļā-^^-in^-gan ō.iis
atzīst, ka optimisriis vali-āk izskaid­rojams
ar somicjim īpatnējo driMui
un ari ar dažiei'n lietišķican apsvē­rumiem.
Ar drosmi vien. .saprotams,
somi šāvu stāvokli nevai'ēsbt s:\;i!'^.ht,:
bet ja drosmei pievienotos. ASV at­balsts,
tad jautājuins kļūtu CM": i i^.
Gandrīz katrs s'^'^v-^ ' • . i ; ^ ^ ; r
amerikāņi mūs atbalstīs, tad mē^. ne­baidīsimies
stāties pretim pati(ļ)iVlu
spiedienam, vienalga, Jcācļas i afīļ no-;,
būtu konsekvences." /Ja tāds! slaV')!%-
lis patiešām rastos, saka tas pat.-j so-;
respondents, tacf SonVija varētu iz­vērsties
par sen p,aiditb ri<.'tunui un
austrumu ,,izrēķināšanā.s" skļatu
(Beigas 5. Ipp.)
11-
Piedraudējums
ar atrašanos i
karsta pļutrā
BERLĪNE GAIDĀMAS AP'Si^i!
DES PAR FEDER.^IjTl RlETf/
••^^•^•^•:-^ V
Ģenerālis Klejs 15. Vmarta .Friij
furtē paskaidrojis, ka riclumii pa
ratificēšana Briselē esot radījusi i
stiprinātu interesi vāciešos u^a v,č
šanos piedalīties Rietumeiropas Scii
M -
k-ē-;
1-
nieciskā jaunuzbūvē, ka arī yavst;ir-pējo
kulturālo aUiol'.smJu i7.ve tlo-šanā.
Apvienotās joslas pāļrvaļiļcis
locekļi jau esot lūguši atļaujiļ pieda­līties
Rietumeiropas ūnijas tapšapā.
il-
<a,
li­elā,
•skatl-D g o s : : v e l :
.oficiāi ais sēru laiks.
:na. ka
NYHT. DM
Amerikāņu un angļu inilii^Ārfvs^ y;
dības apspriedēs ar ap\ŗipiiotrt|s Jojs
pārvaldes pārstāvjiem, esot n^Jskļi
rojics, ka kopš komūnīstu j)iļ^a
choslovakijā starptauti.ikā _ ifolili
attiecībā uz Rietumvāeiju, attīst
sies ļoti strauji. Nākošajā \nvA
paskaidroja Klejs, Berlīnē noti
trīs rietumjoshi militargubernā
speciālas sanāksmes, kur vir;^pārļ'3jos
vilcienos izstrādā.šot federālas Rie-tumvācijas
valsts uzbūves princiŗms.
Ģenerālis Klejs jau esot saņē?:nis šīm
sarunām instrukcijas no Vašittgtotnas.
.'(i^se.
oru
r l ī n e S j p
usi. kcj ri(ljliu-
'inu
Krievu atbalstītā B(.
pa tam atklāti, deklarēj
mu valstis zaudējot pļ)lītisko
par Berlīni un „atkapsies no Bc
nes ļoti pēk.šņi jau tuvā nākot
trešdien ziņoja „New |Yc)rk ; He
Tribune." Krievu licencētā ..P^erl
Zeitung" svētdienas nunurā ' evi
tais raksts šai jautāju^nā esot lļ)i
līdz 'šim visatklātākais; uzb:'u]':iļi!:ns'
n
Id
•iO-j-
i:s:.
m.
IK
tiem bcrlīniešiem un polītilric
no.skaņoti draudzīgi rietuiniprr
raksts tos brīdinājis, ka ,.pē(
vēršamās rietumu atk:ļm,'nna
vācieši, kas sekoiot ..amcr-ikāļ m
periālistu politikai", airadi'-'o;l
..karstā putrā".
v'^ādicm dratidiem. ka*--;' na'^ no
domju licencēta or^^am', ir liela
tekme uz visapkārt kļricvu j jo:
: be
;pā3
iš .r
L^iik---
i.e-rn-ies
.ie-'
.1
d/r]1ļU'
'rās
l^-ec
nas
sā ^au parakstītu l:7uniu. Komūnis'-'
n ŗ r . c n j'j.roj^^n uzbru!:l p-'!:^^'n'-'':a';ern
;^o]ītikiem. Z^mn'^'ku un l;b'''rā"'-:
partijas līderim pārmet, ka tie tūlīt
Sta'ina priek.^likuma sarir-;fj;a-esdt;
devu^rG''' ''1"' ''li-h'^'^lrnū :• un-t
u r runO;usi ar ASV vēstnieku. Aba---^
partijas noteiktie;M^^^^^
-arunas būta notik i^as.
.;.^'Visumā tomēr;-kā.;žj::io V.ŅOAV .:york
Tīc.ral-d ;• .TiilĶme-;. speciālkor^^snon--
dents 'Helsinkos, lic-kas." ķa pārējā
p a s a u l e par s o m u likteni u o r ū p ē j U -
ieslē!^tajiem un iebaidītajiem
niešiem. un tie vēl vcMcina vi
nedro.šības sajūtu. kādu\ i^adi
vu karš starp austrumiom un ri'
miom. Sociāldernokrat u
Berlīnes pik^'ētas padomp Lēb'
f<ājušajā nedēļā izt'^i^'
ir.iiieši
^ēta nckļūšot „otra PrĒ;
tōjot, "cik daudz būtu ar
rietum.u valstis, lai pa;
it īpaši tai gadījumā. ;
as:
k
P
KUKies;
j a . u . ; : s ā k p t ; . : v ē r o t . ļ v a i , vi;ļ'iu
iJ
un
11 " ^ lu :ji(
pilsētas četru valstu adminj-t
•I
]ik M
:i'M.r
rn zč
V.
a/
Berliner Zoitun?;" norf,
poļītlķ,i.,;;.]^Utus -tagad- :j zJ
rikāņu stratēģi, pec t;'
. .vsa V a s p 01 i 1 i s k a s ' e k 's' -1
tus". kaut gan amcrikā
'''jnas no Berlīnes rf)'-'^]r]'^
-lItiķus:.izļnāntot;.,,d:ietudir
attāluma"". Ec't trīs n^'i>:d'
pa:
-t:
(•;
;S
a.;
īe
-SOS
•.;'iCie
i'ikāņu
"•:am
li."
s Vācija nevarai
•imper.iāļistņ-ā;:p"; 1 •-.
blakus, n es tā v: ^ m,ej
••oi-:ol
K;āņ-a
r=o
'i;b:
"i- ;
f
:;r*
1 :
• -Ai.