Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1948

              LLETI The pollcy of thls NeUspaper is to provide our Utvian peopli In
soclal significance. A^d our speclal alm U to present the bnm^ili^ln^Z^Z^nm"^"^ teiportanee concerning the worW8 bappeninn of poUtIcaI. «onoale. coltaral o^
P a, and cultoral un.t, of the Latvfau.; peopte and of ajl .tblng, - wlU rield hope, for a «for and happler futnr*
p . l . - l^blhher and Editor^^^^^^ ,
^•'T'^'^^-^^'to"^! Office: Hotel Convikt, Dillin^^^ ,
— ' ' «/uonau. Bayern (13b) ^ivi reizes nedēU - Publtshed twice a.week
Nr.88(90)
Sestdien, 1946. g. 9. novembri
Teodors Sīlis
Lāčplēša ([ars
Atkal mēs esam pie svēta simbola
un godbijīgas atceres dienas sliekšņa,
l l . novembris — Lāčplēša un mūsu
tautas varoņu diena. Māsu gara acu
priekšā no jauna ceļas un soļo lat­viešu
tautas lielo un drosmīgo cīnī­tāju,
saime, kas ar kati^u aizvadītu
laika posrtiu un ar katru gadu kļūst
lielāka un dižāka. Dzejnieka -^ka­ravīra
Andreja Pumpuri teikas tēls
un tēvzemei visu atdevušo • Latvijas
dēlu godinājums un slavinājums —
Lāčplēša kara ordenis Inūsu domās
ir neatdalāmi no mūsu tautas gara, no
mūsu vēstures un no mūsu ticības gai­šai
nākotnei. Arī trimdā tie mums
atgādina, ka latvietis grib dzivot tikai
bj:-'^;s, pavā^ patstāvīgā un neatkarīgā
ya]stī, pats savā tautā, ļcuŗas brīvī­bai
mūsu jaunatne, mūsu vīri un
tttūsu sievas nu jau vaiiļāk paaudzēs
nevienu upuri nav uzskatījuši par
lieiu.
' Sinl dienā mēs — trimiā esošie un
mūsu brāļi un māsas svešā vatā
, nokļuvušā dzimtenē gar ā atkal at­jaunojam
mūsu kopības s lites ar kri­tušiem,
un mirušiem vadoņiem, kas
cīnījušies par savu tautļi Un valsti
un tagad atdusas Latvijas svētnīcā
— Brāļu kapos un neskaitāmos un
nezināmos viņsaules mājokļos, kurp
tos Visvarenais aizsaucis W
gās Latvijas, gan arī no citu zemju-kaujas
laukiem, kur arī šķetinājušies
un atrisinājušies Latvijas likteņi.
Mums sāpju gana, feet šinī dienā mēs
dalāmies sāpēs ar kritušo tuvinie-kiemi
tālumā un tuvurna, jo viņu
zaudējumos un sāpēs ir Latvijas —
Mātes dotā svētība un spēks.
Mēs stiprināmies ticībā ka Latvi­jas
brīvības cīnītāju ziedotās-dzīvī­bas
nav bijuši veltīgi ujpuŗi. Viņu
varonība iedvesmo mūs, dod jaunu
paļāvību un vieno visu latviešu ko-
^ pējā zvērestā: visu par iļatvijul
DilUngenā
3.
par
Is-
Lēk-Saksesā, Ņujorkas stātā
nov. (INS). — Iespaidīgā UN poli­tiskās
drošības komiteja, kurā ir 51
loceklis, vakar piekrita uzņemt
UN jauniem locekļiem Zviedriju,
landi un Afganistānu. Sis lēmums
ir līdzvērtīgs to pilntiesīgai uzņem­šanai,
jo, cik sagaidāms, ratifik^ija
pilnsapulcē būs tikai formalitātei —
A S V ierosinās UN komitejā, lai ne­liela
valstu grupa brīvprātīgi ap-i^
ēmas nest palīdzības darba -naistu
līdz 1947. g. beigām, jo, UNRRA nā­kamā
martā izbeidz pastāvēšanu un
atstāj daudz tautu bez pietiekartias
pārtikas un drēbēm. ASV delegācija
aplēsusi, ka šis uzdevuma prasīs
500 milj. dol., un ierosinājusi, lai
garantē nācijas, kam ir nepieciešamie
līdzekļi. Vislielākā vajadzība pēc
palīdzības aizvien vēl būšot Grieķijā
un Austrijā, varbūt arī Polijā un
Ķīnā. — A S V ārlietu ministrs Ber-ness
31. okt. informēja, ka viņš aici­nājis
amerikāņu okupācijas šefļus
Vācijā atgriezties AS Valstis uz ap^
ap
tos
spriedēm, jo ir cerība, ka varētu
sagatavoties Vācijas miera līguma
iztirzāšanai ārlietu ministru padomē
Ņujorkā. Ģen.-^. Klejs (Clay) ar
savu diplomāti^o padomnieku uz
šīm apspriedēm ieradīsies ap 10. nov.
Berness norādīja, ka viņš vairs nav
nodomājis apmeklēt Eiropu miera
sasniegšanas nolūkos, kamēr nebūšot
noteiktu cerību, ka ārlietu ministru
padomē varēs panākt Vācijas nākot­nes
nokārtojumu. Vācijas miera lī­guma
jautājumu ārlietu ministri ap­spriedīšot
pēc pārrunām par miera
līgumiem ar Itāliju, Somiju, Rumā­niju,
Bulgāriju un Ungāriju. — Lē-boristi
A n g l i j ā un V e l s ā paš­valdību
vēlēšanās nostiprinājuši sa­vas
pozīcijas, iegūdami 159 vietas.
No 223 komunistu kandidātiem ie­vēlēts
tikai 1, komunistiem zaudējot
visas savas līdzšinējās 6 vietas. —
A u s t r i j a s Jrlietu ministrs KārUs
Grubers pēc apspriedes ar preziden­tu
Trumenu Vašingtonā sacīja, ka
Trumens viņam apsolījis ASV pa­līdzību
Austrijas vietas atgūšanai
nāciju saimē. — D i e n v i d s l a v i -
Baltieši lūdz Trumena
palīdzību
Vašingtona, 1. nov. (INS). Pre­zidents
Trumens ir lūgts ievadīt gā-j
a, kas jau vairāk nedēju atteikusies dību par neatkarīgo valdību (self-pieņemt
no Vācijas piesūtāmo pastu, government) atjaunošanu Lietuvā,
oficiāli informējusi Sabiedroto oku- Latvijā un Igaunijā-, kas iekļautas
pacijas varas Berlīnē, ka tā nevēlas Padomju Savienībā 1940, gadā So
atjaunot pasta sakarus ar Vāciju. So- lūgumu iesniedza prezidenta pieņem-mija
to pasu deklarējusi jau agrāk, tā lietuviešu laikrakstu amerikāņu
—• Anglijas vēstniecības namam Ro- ļ redaktoru grupa.
The Stars and Stripes,
Tramensatldiij igaunim
palikt M
mā 2 smagu bumbu eksplozijā 31.
okt. izrauts milzīgs caurums. Bum­bas
2 melnās ceļa somās bijušas no­vietotas
pie vēstniecības ieejas dur­vīm,
darbinieki nav cietuši, 2 ga­rāmgājēji
viegli ievainoti/— I t a i i -
j a s ministru kabinets piekritis S r - 1 " ^^'f'^"^
lietu ministra Nemiija izstrādātaiņ»u^ b"^ē^g^^l^i "v"^a kPa^r" '^d^z^ir' dēja^,^ ^"k^a^^ ^ p^rSez^l^-'
Grifits aicina aizliegt
imigrāciju
Ņujorka, 2. nov. (AP). U Ameri-ļ
, kāņu leģiona nacionālais Komandiē-
. ris Pols Grifits (Griffith) ^l^akar aici­nāja,
aizliegt- imigrāciju „tik ilgi^
kamēr visiem amerikāņiem būs sa­gādāti
dzīvokļi, mūsu vidu legāli un
nelegāli esošie ārzemnieki asimilēti
un mums radusies pārliecība, ka visi
tie, kas še jau atrodas, neapdraud
. mūsu dzīves veidu un mūsu nacio­nālo
drošībUi" Radiofona pārraidīs
jļumā, pārrunājot pārvietoto personu
Ielaišanas jautājumu ar an^ļu-ame-rikāņu
noskaidrošanas komisijas
locekli Džemsu Makdonaldu, Grif its
aicināja veltīt uzmanību vispirms
A pašas Amerikas „pārvietotām perso­nām.'*
Kamēr aizjūŗā ir 850.ļpOO tādu
personu, viņš. sacīja, pie mums„patT
laban :ir mijoni pašu cilvēku,: kam
dzīvokļi ir tikai pa pusei, galīgi ne­piemēroti
vai arī tādu nemaz nav;"
Viņš turpināja: „Priekšlikums par
pārvietoto personu ielaišanu mūsu
krastā ir priekšlikums viņu sacensī-
, bas atļaušanai ar mūsu kara veterā­niem
~ bezpajumtniekiem iļn bez­darbniekiem.'*
The Stars and ļstripes
Kijs uzrunā UNRRA'Ļ DP
i apmācības školasļ
absolventus
M'nchenē, 31. okt. — ASV 3. armi-
. Jas komandieris ģen.-ltn. Džbfrijs
Kijs (Keyes) vakar bija godaviesis
banketā, ar ko atzīmēts ASV joslas
UNRRA' s apmācības skolas pirmās
klases izlaidums Bad-Vīszējā JBad
Wiessee).' Kiju'pavadīja 79. kājniļeku
divīzijas komandieris ģen.-iiiaj. Mak-braids
(McBride). No visas joslas! iz­raudzītie
DP 2 nedēļu kursos saga­tavojās
"DP nometņu administrātī-^
^^^in posteņiem tam laikam, kad U|>T-
' oficiāli likvidēs.
The Stars and Strlpes
Ņujorkā, 31. okt. (UP). — ASV de­legāts
VorrensOstins (Austin) vakar
nosodīja Padomijas ārlietu ministra
V. Molotova UN pilnsapulcē teikto
runu, bet atbalstīja Krievijas priekš­likumu
tūlītējai rīcībai pasaules at­bruņošanās
jautājumā, ja tam būšot
zināmas garantijas. ' „Pēc pagājušā
kara mēs aplami atbruņojāmies katrs
atsevišķi. So kļūdu mēs neatkārtop
sim," deklarēja Ostins. „Atbŗuņoša-nās
jautājumā ASV ir ar mieru pil­nīgi
3adarboties ar pārējiem UN lo^-
cekļiem. ASV ieteic iedarbīgas gaŗ
rantijas ^ inspekcijas un cit;us so­ļus,
lai nodrošinātu sadarbojošās valr
stis no pārkāpšanas un izvairīšanās
riska." 6500 vārdu garajā runsļ Ostins
atzina, ka Molotova run^i^zpaužas
j,neuzticēšanās** amerikāņu un pārē-ļ
jo Vienoto Nāciju nolūkiem .un td^
„pārprašana," piebilzdams! ka viņš
pats neesot paradis piedēvēt vainasj
citiem un cerot, ka tīļirpmāk cīņā par!
,Ar toļ
ciktāl
mieru varēšot iztikt bez tā.
es izbeigšu šo bēdīgo nodaļu,
tā attiecas uz mums," viņš rezumēja.
ASV piekrīt atbruņošanai
Ostins apliecināja, ka ASV ieska­tot,
ka Molotova atbruņošanās
priekšlikums līdz ar tā prasību par
atombumbu ražošanas izbeigšanu
pihisapulcē ir „pilnīgi jāapsver un
jāiztirzā." Trešais Ostina pasļVītro-jums
rādīja, kā ASV iztulko Mbloto^
va prasības pēc ziņām par Sabiedro­to
karaspēku ārvalstīs un tā paziņo­jumu,
ka Krievija gribot sadarboties
šādas informācijas sniegšana: Krie­vija,
cik varot saprast, tagad esot ar
mieru ziņot par savu brujņoto spēku
stiprumu Vācijā, Balkānu valstīs,
Polijā vai jebkur. citur.
ASV iebilstot pret tūlītēju ļveto
klauzulas anullēšanu Drošības ļ pa­domē.
Ostins izteica cerību, ka kād­reiz
nākotnē „lielie piebi" vienprā­tīgi
vienošoties atcelt veto klauzulu
domstarpību miermīlīgā izkārtošanā.
Līdz tam laikam, Ostins to-passļcīja
pavisam tieši, veto .klauzula „pa!stā-vīgos
locekļus neatbrīvo ne no vicr
nas atbildības vai saistības,' kuru
tiem uzliek charta " Ar to, vēlāk iz­skaidroja
oficiālās aprindās, viņš
īstenībā bija pateicis, ka ASV i z ­skatot
savu apņemšanos vērsties pret
agresiju par saistošu,' neatkarīgi no
tā, kā citas lielvalstis izmanto ^ -
das veto tiesības.
.Ostins konstatēja, ka Molotovs, a i ­cinot
uz atbruņošanos, krasi izaicinā­jis
pārējās U N lielvalstis. „Padomju
Savienības iniciatīva šinī- jautājuļmā
ir īsti vietā, jo tai ir varenas armi­jas;
īstā vietā tāpat ir arī ASV ini­ciatīva,
ierosinot atomisko ieroču ra­žošanas
Mm lietošanas novēršanu.**
Atstāstīdams, ka Molotova nonievā-ie
amerikāņu priekšlikunii atom­enerģijas
jautājumā ir izstrādāti ko­pā
ar Angliju un Kanādu, Ostins tie­ši
pieminēja arī Bernardu Baruchu,
kam Molotovs bija uzbrucis kā jau­nās
agresijas sagatavotājam. Ostins
uzteica Baruchu, kas esot atomener­ģijas
komisijas „izcilais ASV pārstā­vis."
Vēl vairāk: Ostins sacīja, ka
ASV„vislielākā mērā ieinteresētas
tādu līgumu panākšanā, kas, saska­ņā
ar šīs pilnsapulccļS pieņemto re­zolūciju,
novērsīs nāvīgās bailes no
masu iznīcības pārējiem (ārpus ato-miskiem)
ieročiem."
„Par cik Molotova apņēmība attie­cas
uz pārējā apbruņojuma regulē­šanu
un reducēšanu, tad visa pasaule
zina, kāda ir ASV nostāja un kāda
tā.vienmēr bijusi," sacīja Ostins. ,,20
gados priekš kara un 15 mēnešos pēc
cīņu pārtraukšanas ASV nemainīgi
bijusi to priekšējā rindā, kas pūlas
noņemt no pasaules tautu pleciem
bruņošanās nastu. Kopš kara bei*^
gām Eiropā un Klusā okeānā ASV
arvien vairāk un ātri reducējušas sa­vus
militāros spēkus.'*
The Stars and Stripes
notai, ko iesniegs 4 lielvalstu ārlietu unn^c T r , . , ^ « « i • n w
ministriem, lai protestētu pret Pa- J t f š i n 7^1/^0^^^
rīzē sagatavoto līguma projektu tlS ' v T ''''
mieram ar ItaUju. ~ Bulgārijas vai- Vienos smaidos tie.
ārlietu ministriem memorandu, pie- L ^ . p g , . . ^ ^ V o n ^ . . *J ; A A i
n'Trn^S Z 5*^°™- Pfirējie došoties ciemoties vai uz d r!
(Turpmājums 4. lappuse) | ^^ ^^^^^g,^^ tuviniekiem A'.V ,
citās da|ās. „Mēs esam ārkārtīgi pa-teicīgl
jūsu lielajam prezidentam/*
sacīja Tandre^.^Viņš ir labs clivēis
ar lielu sirdi. Mēs centīsimies būt
labi pilsoņi. Uz mums viņš vaŗ pa­ļauties."
Vašingtonas Baltajā, namā
. , x v i ' . .r- .r. ,P»*^ikts, ka šos igauņus „noteikti-prioKsiucumi
raais visu vienoto Nā- nedeportēs. Attiecīgā laikā viņiem
ciju atbalstu. izsniegs imigrācijas vīzas, ar kurām
Prksa sakopot mllitiras ziņas ^a^ēs palikt Sinn^mē." 24. okt
Krievijas ārlietu ministr:^ sacīja, Trumep< uzslavējis So
ka Vienotām Nācijām būtu jāsniedz ļ^^^"^" drosmt-gandrīz 10,000 km
informācija par karafiotcs un mili-M"^^^ ceļojuma veikšanā, sacīja, ka
tarām bāzēm draudzīgās v<r līs līdzT*® paradījuši to pašu pionieru garu.
ar garnizonu skaitlisko lielumu. Ar- I izcēlis ASV.
The Stars and Strip^
Vācieši 8. cļec.p^^
ierobežotu^^V
Militārā valdība užņeniaš pārrauga
;'';ioinur'^,T,:
Franķfurta^ 1. nov; — A^
zemju karaspēka atrašanās ne-ienaidnieka
valstīs pa daļai esot vai­nojama
sasprindzinājumā starp liel­valstīm.
Molotovs sacīja, ka Krievi­ja
esot ar mieru tam pretim sniegt
pilnīgu informāciju par sava ka­raspēka
novietošanu, un vēlējās zi-
Molotovs pieprasa
pasaules atbruņošanos un
atombumbu aizliegšanu \
Ņujorkā, 30. okt. (UP). — Krievijas-rlietu
ministrs, Vjačeslavs Molotovs
lašākā Krievijas politikas izklāstā
N pilnsapulcē vakardien aicināja uz
saules atbruņošanos un atomiskās
apadarbības aizliegšanu. Molotovs
eklarēja, ka ir laiks atbruņoties v i ­sā
pasaulē, piemetinot, ka atbruņo­šanās
pierādīšot Vienoto Nāciju.gri­bu
nodrošināt mieru un izsludināt
ārpus likuma ekspansijas tieksmes.
Viņš ierosināja, lai, pilnsapulce lemj
par bruņošanās samazināšanu visā
pasaulē, par atomiskās enerģijas pie­lietošanas
aizliegšanu kara nolūkiem,
par ieteikumu Drošības padomei, ka
tai jārod līdzekli atbruņošanai un ka
tā aicinās visas UN locekles — nā­cijas
talkā atbruņošanas uzdevuma
veikšanai. Runas beigās Molotovs
sacīja, ka atomiskās enerģijas aiiz-liegšana
kara nolūkiem un bruao.U-nās
samazināšana „noteikti būšot
mierm'^'gs mērķis," piemetinot: „Es
nāt, kāpēc citas nācijas varētu at- šovakar paziņoja, ka ne vēlāk par
teikties no tā paša. Krievi neredzot 8. dec. ASV Militārā valdība Vācijā
iemesla šādas informācijas slēpšanai, paturēs tikai; pārraudzību, atskaitot
Molotovs pieminēja Drošības Pa- vienīgi 2 izņēmumus. Sopaziņoju-domes
rīcību Spānijas un Irānas jau- raksturo par līdz šim vistālāko
tājumā padomes vājuma pierādīju- ASV MV s^li, atļaujot vāciešiem val-mam,
bet piemetināja, ka kļūdas esot clīt pašiem^ pār sevi Sabiedroto kon-tālab,
ka padome tikai sāk funk- h^oles padomes noteiktās robežās,
cionēt. ASV armijas tiešā ^atbildībā paliek
o- 1 1 , j, , -1,1 u demilitārizācija un reparācljas.
Pārmet .^tomisku diplomātiju" joslā savā darbībā, kfi
Dažiem „atomiskās diplomātijas" tas minēts ASV bruņoto spēku
ieteicējiem viņš pārmeta mēģināju- virspavēlniecības ziņojumā Eiropā,
mus dominēt pār citām valstīm, aprobežosies ar novērošanu, inspicē-deklarēdams,
ka, tiklīdz šādi „ato- šanu un padomdošanu vācu civilai
miski diplomāti" būšot stingrāk sa- valdībai. 8. decembrī Ir paredzēts
ņemti aiz pavadām, ceļš uz miermīlī- galīgi ratificēt visu šīs joslas 3 vācu
gu sadarbību Vienoto Nāciju vidū valstu konstitūcijas, kurām, jau pie-būšot
tīrs. Atsaukdamies uz Sta|ina kritušas ASV.
pēdējiem publiskiem deklarējumiem, ^^^^^^^^ ^^^^ pārkāpumiem '
Molotovs sacīja, ka krievu līderis paziņojumā teikts: ,.Jaunai polītl-skaidri
izteicis Padomju Savienības k^i s^ģj^ties spēkā, ASV MV nozī-
' miga jā pārraudzībā pār: vācu civilo
būšot vienmēr noslēpums un atom- valdību ietilps tādas valdības ricl-bumbas
nevarot noteikt kara iznā- kas nepieļaušana, kas nepārprotami
kumu. Barucha plānu atomenerģi- ir p^et, ASV MV mērķiem, un vācu
jas kontrolei viņš raksturoja par ierēdņu atcelšana, kuru darbs ir pre-
„egoistisku," pārmetot, ka ar to gribēts tējais ASV MV nostājai. ASV MV
paturēt atomenerģijas monopolu. paturēs MV tiesas un gādās par pil-
Par VinstonuCerčilu Molotovs sa- nīgas noteikšanas atjaunošanu Jeb-cīja.
ka esot nepieciešams izprast, ka
zināmās valstīs imperiālistiskām in-terGšēm
esot liela ietekme. Viņš citē­ja
Cerčiia un ,.viņa grupas" ļvārdus.
Gerčilam līdzīgi cilvēki paļaujOļtios
tikai uz spēka un dominēšanas iļne^
todēm. Sadarbība kļūstot arvien grū­tāka,
jo šādu cilvēku reakcionārie
ieskati vēršoties pret miermUigām
nācijām.
Molotovs sacīja, ka* pēc briesmī-īgicm
kara postījumiem Ki ievija ta-kurā
ASV joslas apgabalā, kur būs
apdraudēti okupācijas mērķi," 2 Iz­ņēmumos
— reparācljas un demili­tārizācija,
paskaidroja armija, ^paliks
tiešā vadība, „jo tā Ir atbildība, ko
vācu tivllā valdība pilnīgi nevar uz­ņemties."
The Stars and Stripes
Laiva apgāžas/bet
9 izglābti
Kazablanka. 1. nov. (AP).
rokas piekrastē .^orīt no noslik.šanaa
ceru, ka šie Padomju Savienības l ^anu.
gad būvējoties no jauna, .^is j:irauz- izglābti 9 igauņi - 8 vīrieši un l sic-būves
ātrums un lietpratība panv::}- victe, kuru zvejnieku laiva ,.K3!':v"
šot to principu veselīgumu, uz ku-ļ bija iekļuvusi smagā v^.ra.^ ,Vio':?
».;,.Vs^ r^'.r^ofr^io P a H n m i i a c cicfpma 1 izglāba franču pickraste.s ^^.ar^/s».
Igauņi izbēguši no Baltijas juras <.*n
mēģinā jušj sasniegt ;Ziemeļarporiku.
The Stars And Stripes
riem pamatola; Padomijas sistēma.
Viņš deklarēja, ka Krievija vēloties
mieru im progresu, bet ne dorntnē-
The Stars and Stripes