1947-11-04-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
pia» kad 40 vai «sn • ^^ot no meža notiekot ar S h A * ,U2b5 Irāķus Šādus gaJS?^ P^^Ct f.^ikuša.™SrSd'f^^i irag^^bērni! Ho dS «sļ?^ S ^J^%,va naftas urbtS„ t^;:"^?. Pārtiku Sdt,"^?»» rfem.šķ^et noden-te^ļivS- 1«8 m Viņi tSmi^B'.'^ •ma ļaudis šauj uz St'^^ B t e ^ z o t H o l d e t s p ā r l ? ^ : ' ^ : t -W atbruJoKSu?"*"^ •auda Plāksnēm iS 1!^ H""» H;:bultām,, un b i l ? ^ ēm, kas tek no mom » Indiāņu ciemus n£-»15?'»- *...JD tie visi .iaul»i'i^'8t- •; -atrodas apm. pusotra MII^ •r.o:ūdpaess hkarnansnta„,. ,;S„ te.rT,.'^S\'i»S;c^ie^m^u & BRUŅOTAI PRETESTĪBAI eiktiem atrisinājumiem, s*as ļļj irakuma ieteikums j r Pag^" iališana arābu un z^duva^J, izākuma projekts - «ae «grākais Jeruzale'"^^ .>?ift|Jl ^ el Huseinl, °StSin»- tvortrimdā^ bet f J t ^ ^ļ^^^^ das polifikai, jau esoi j^,^ testinas arābu ^ f l ^ u i : ^ - ŗu-: uzdevums u- ^If «dSanal m-.pretoties,židu yaUte« lesttaa. Kaiŗp P0^*1^J durt- [ niinot vārda āvm ,gao ^ , vadītājus Plestinasgs ,nistiem". Viens ^^^'ļ^āi^di- Kavakjijs, vadot ^^«ŗļoJe; iskaā apl^ārtne, .ap 3^5 p ap-zalemes. Arnujas^Sg" dal»- lot atvaļināti virsweW^^ m'arābu v a l s ^ ^ 'Jdāts 5^ & Sirijas. . ^^^«nancēšanalJS • • ŠIS armijas bruņokšaonnatri,a bPaine d^eJšo-ton ļk ar» nju s a g l ā b j ^^S^ada pra^gj ,jļ5a, k?s dotu z^die^^ idā dzīves, telpu r ^^^^^^ «feStrteēsja-s ;a rBmdwe»jsa ^dā^ ^ liizēšanas^ t^^^^^^ būšot īsargā S i ^ glestt^^ padzen Žīdi no «)das banānu .un s&^^ii"'™^ !9-n ad,ānvoan^ašsi e-m lnaaužkusi,e tmab'HaS5 2™ *anas katūna drānai. DS a .gutitas sarkana katūna limT a Mlāņi bija dāvanas Pce'Sji;''''' Pētnieks Piedzīvoja vēl daudzus liaņu bultu uzbrukumus. Aix lai, 5 .tērauda plāksnēm slēpdamies, iS skali sauca vārdus visās žln|. is ^indiāņu valodās. Ne reizi vinS iztrdSja atbildi Bieži vien vioS jjiežoņu ugunskuru dumlis, t ņe. reizi viņam neizdevās kādtt rtilpnu recļzēt. apMers" atgriezās Savienotās Vai-s^- Vii?4 bija gan. vilies, bet nebi* zaudējis . drosmi. Pat motilonus rfed^ēdsims, viņš tomēr biļa daudt ^psar viņiem .uzzinājis. v\ņ 3ām spriežot, tiem jābūt labi no gušiein āprti. 170 cm gariem vi-mv; LaČfeto viņi ir vienīgā tauta s^ulē, nav suņu. Viņu cie-kas atrodas 20 km viens no otra, ^stāvfgas vienības, kas, doma-nsV viena ar otru karo. Pavisam ';a|mēram. 1500 motilonu. Atskai* ; dažas ciltis Jaun^^inejas vidiene ļi'ir „visn^samaitātākie" meioijl, 9 lirēl pasaulē dzīvo,^ Bet }oproj§in 'nflkla, kā viņi spējuši tik ilgi at-iri^ balto cilvēku ietekmi. Sliders • gatavojas tik drfe,, dk jri'iespējams, vēlreiz mēģināt pie? it' motUoniem. ViņS grib ierīkot stavigu nometni motilonu apga-ll^ i-im pacietīgi gaidīt, katner iz-sies ar tiem tieši saskarties. M* r^^^.domā, ka būs jāgaida divi lidi s ^'gādi, kamēr indiāņiem apnlKs riŽKUz viņu bultas. Pec tam tfe iŽtft r^rādīties un beidzot varbūt t^^kļūšot draudzīgi. Viņž gn ipfiēt viņu pašu nostāstus par cii?ii - s'ii!^ p.-ā rējo pasauli. Time L A t V U A tatviaii Mew8pa9er /iņthōtiied hy EUGOM HO. Civii Affaini Divisloia. M-Ui jttly. 1847. AO 383. 7 GEC* AGO. BdEtor: Kārlis Ba-bācs. Prliitif: ..Sdi^ibl-gdie^ VoUisblatt** GlEiii2- bnrf'I^oiiati Bargeraellsteir tandnaan&plats ). piifni* latton to he mrveūi SSim. LATVLBkN NEWSPAPER (Ueiīis. I8d«v^: BAL& usdevumā Latvie^ mm dar^bUe^ sadarāmas fg^^ AUOķOig&is te#a&;tm: S. Babāci vieto, A. Uepa, r redaktori: SS. B i i ^ M. A. Smlts. Adme: GOai^ burgk'Doiiaa, JLatvtla^, - Tēlraņls apg. 84, red. 8IĻ spiest. t L espejama jaunu ju uzņemšana - 0 ;me prasa valdības PaSvaldibu vālēSanm pinnaja gājienā L novembri kas notika 883 mazākās pilše^s Anglija, Velsā un Skotijā, sevišķi izcUus patīkamas giivnli konservatīvie, liegistot klāt 614 pārstāvjus. No 3266 ievēlamiem pārstāvjiem *onsenrātivaJi«n tagad ir p a v i^ 1683. Strādnieku partija «audējusi 640 vietu un 23 iecirkņos/£ri savu UdzSInējo vairākumu. Konservatīvie prm EtUja valdības atkāpšanos, jo vēlēšanu rezultāti rādot, ka strādnieku val^a vairs nebaudot vēlētāju uztielbu. ņāšanu. Konservatīvie esot pārliecināti, ka Etlija valdība tiešām arī at-kāpšoties. Strādnieku partijas i^he-rāls^ retārsPilipss gan paskaidrojis, ka valdība nedomā atlaist parlamentu, jo strādnieku partijas zaudējumi visas valsts mērogā sastādot :tikai:'-5V(L--::?^:"' v:::;^;:::/ Etlija valdības progrananv k^ pagājušā nedēlā apakšnamā ieguva uzticību, paredz vispirmā kārtā eksporta pastiprināšanu, iekšzemes patēriņa samazināšanu un augšnama tiesību ^obežošanu.Asto^^^^^^ il^odel^u nobeigumā Etlijs norādīja, ka konservatīvie gan asi uzbrukuši valdībai,' bet paši nav iesnieguši nekādus konkrētus priekšlikumus. Likums par augšnama tiesību ierobežošanu esot neizbēgams, jo esot jānodrošina iespējas valdības programmas realizēšanai. Grozīju* mi augšnama tiesībās ierobežotu lordu palātas tiesības aizturēt tai nevē-laņius likumprojektus uz diviem gadiem un dotu iespēju strādnieku valdībai vēl tagadējā parlamenta piln-varu laikā realizēt likumprojektu par dzelzs un tērauda rūpniecības nacionalizāciju arī pret aui^šnama gribu. BBC, NZ Pašvaldību vēlēšanas bi^)a pirmā strādnieku parttjas uzticīlaas pārbaude kops Anglijas saimnitjciskās krizes sākuma. Vēlēšanu pirmais gājiens, līdzīgi vēlēšanām Dānijā un Norvēģijā, rāda vēlētāju nepārprotamu novirzīšanos pa labi^ ko uzsver vļsi ārzemju novērotāji Londonā. Piedalīšanipis vēlēšanās vietām sadegusi līdz ;80Vo, kas uzskatāms par augstu rezultātu. Lorda Bīver-bruka ,.Sunday Times" norāda, ka pašvaldību vēlēšanās līdz šim vēlētāji parasti izrādījuši diezgan lielu apātiju. Dzīvai piedalīšanās šajās vēlēšanās liecinot, ka tauta neapmierināta ar notikumu līdzšinējo gaitu un prasa enerģisku rīcību. Pat tādos izteiktos strādnieku rajonos kā Mančestras apkārtnē, konservatīvie guvuši labus panāl:\unus. K6- miinisti no savām līdzšinējām 10 vietām zaudēju&i 9. Konservatīvo partijas priekšsēdis lords Vultons sestdien prasīja strādnieku valdības atkāpšanos, jo vēlētāji vairs neuzticoties valdībai, ka tā spētu tikt galā ar saimniecisko krīzi. Arī .Cerčils kādā avās runā svētdien prasīja valdības atkāpšanos un jaunu parlamenta vēlēšimu izsludi- Jauns posms Anglijas iin Itālijas attieksmēs SFORCA^ • UN BEVINA SARUNU POZITĪVIE REZULTĀTI Itālijas ārlietu ministra Sforcas sarunas Londonā ar Anglijas ārlietu ministru Bevinu beif^ušās sekmīgi. Ģektdien publicētā komunikē pazi-tioti sarunu rezultāti: Anglija nodod Itālijas rīcībā sev piešķirto italu flotes daļu, abu valstu attieksmiu uzlabošanai paredzama kulturālās sadarbības, jauna tirdzniecības un kuģniecības nolīguma, kā arī civī- 1ās gaisa satiksmes noiī,f^uma noslēgšana un vīzu atcelšnna satiksmē starp abām valstīm. ,.Panāktā piecu punktu vienošanās," teikts paziņojumā, „atjaunojusi tradicionālās draudzības saites starp abām valstīm." Centra* bloks pret de Gollu un komunistiem fltANCU KOMUNISTU VADĪTSJS DEVIES UZ MASKAVU Kaut gan Ramadiē valdība ceturtdien, ar 300 pret 280 balsīm guvusi parlamenta uzticību, tomēr esot ie* spējama vēl tālāka valdības pārveidošanās, ziņo ftanču joslas radiofons Badenbadonē. Koalīcija prasot PēļC jauna ministra prezidenta. Par varbūtējiem kandidātiem valdības galvas amatam minēts Pob Reno, Leons Blums un citi sociālistu vadoņi. Pārveidotajā Ramadjē valdībā nā-ĶUši klāt 2 MRP pārstāvji, viens ra-dikālsociālists im viens sociāldemo-teits. Kabinetam tagad pavisam 17 f*eklu, ho kuriem, 7 sociālisti, 5 MRP pārstāvji, 3 radikālsociālisti, 1 sociāldemokrāts im 1 bezpartejiskais. Pēc BBC ziņām, centra grupas Francijā esot izveidojušas bloku, kas nostājies starp de GoUu un komunistiem, aizsteidzoties priekšā de GoUa plānotajam blokam, kam būtu Dijis jānostājas starp koalicijsisgru- Pām un komunistiem Komunistu vadītājs Torezs izbraucis uz naskaj ā lai, kopā ar citiem vadītājiem «^nču koinūnistu darbiniekiei^^^ .oktobra revolūcijas 30, svinībās, ārlietu ministrijas a: nozīmi piešķir līgumam £ir ASV ^ Angliju par darba spSca vervē- Vācijas amerikāņu un angļu Ma, NoHgumi ar ASV^ to jptaini atšķiras viens no otra. pusei no pirmajiem 50.000 J^adniekiem, ko savervēs darbam ^ ^ j ā , jābūt Di^ w joslā šādas pra^bas nav. Vervē-g^ o^tradtiieku kopskaits nav iero- Sforcas sarunu rezultāti Londonā ir pirmais ievērojamākais italu ār-polītikas panākums kopš miera nor slēgšanas. Turpretim, jekšpol'tiskais stāvokjis saimnieciskās krizes/ dē] joprojām ptiliek sasprindzināts. De Gasperi valdībai izveidojusies jauna nogrupējuma kreisa opozīcija. Šī no- «Cruoēluma nolūks oanākt kab'incta pārveidošanos. Sociālistu mērenais spārns ar Šara^ati priekš-ralā uzai-cināiis kreiso spārnu ar Nenn'i no vērsties no IromCinistiem un"atbal?!^^ De Ģaspcri valdību, Saragati nolēmis radīt vienotu fronti ar republikāņu partiju, kas nepretotos Nenni un komunistu šnarna līdzdalTbai valdībā, ja šīs partijas pārtrauktu savu valstij draudīgo propa<^andu. Pēc vēlamo kabineta nārkārtojumu panākšanas, tad De Gasperi valdībai būtu nodrošināts atbalsts. Itāli ias vēstnieks Vašin^onā piektdien lūdzis ASV valdībai tūlītēju dolāru palīdzību, lai rastu izeju no pastiprinātās krizes, kas vēl var saasināties tālāk; Kādā intervijā presei Sforca Londonā noraidīja „stulbo" propagandu, ka amerikāņi ar saviem palīdzības plāniem gribot paklaut sev visu Eiropu. Bet esot jāceņšas izprast arī oadomju nostāja, jo Eiropas pārdalīšanās radītu lielu postu. Viņš pats, Sforca, gan labāk būtu ar mieru mirt, nekā dzīvot totalitārā režīmā. Bijušais ASV ārlietu ministrs Henrijs Volless Romā sarunās ar De Gasperi Ierosinājis Itālijai• uzņemties starpniecību, lai novērstu Eiropas dalīšanos divos blokos. Voļiess apspriedies arī 20* itāļu ^^^^k^ vadītāju ToļiatL BBC, NYHT, NZ aprūpē IRO saigatavošanas komisija piektdien nolēma atvieglot 2. jūlijā izdoto pavēU, saskaņā ar kuru aizliegta jaunu bēgļu vai DP uzņemšana IRO aprūpē, iajemot gadījumu, ja tie pierāda, ka nonākuši trūkumā. Komisijas ģenerālsekretāram norādīja sekot «iespējami liberālākam rīkojuma iztuBcojumam" un sniegt sīku ziņojumu nākošajā sagatavošanas komisijas sanāksmē 15. janvārī. Komisijas sekretariāts cer pierunāt atsevišķo valstu valdības piekrist noteiktai viiņu zemes uzņemamo bēgļu kvotei. • Pēc Holandes nārstāves priekšlikuma pie IRO galvenā štāba 2enē-vā nodibināta padomdevēta komisi--| ja akadēmiski izglītoto DP un bē^ŗlu un citu speciālistu izvietošanai darbā. Komisiias pirmā sēde bija paredzēta vakar. So ziņu apstinrina arī LCP sekretārs J. Arājs. Viņš arī infonnē, ka ĪRO galvenais štābs Zenēvā saņēmis nelabvēlīgas ziņas par bēgļu izvietošanu Brazīlijā. Laukstrādniekus nodarbinot neanmieHnošos apstākļos. Bet pēc Braziliias valdHjas in-strukci'ām 70% no ieceļotajiem 1ā-būt nodarbinātiem lauksaimniecībā, pie kam viņiem jādod solījums nesaistoties citā darbā. So aostāklu dēl DP transporti uz Brazilliu uz laiku pārtraukti, lldzšinēiā Brazīlijas komisija atlaista un tās vietā izraudzīta jauna. Anstākļus Brazill 1 ā Dārbauda īnaši IRO sagatavošanas komisijas pārstāvji. Holande^ pārstāve IRO sagatavošanas komisiiā Dr. Hilda Ferveja- Jonkere, kas ir vienīgā delegāte — sieviete, protestējot pret komisijas nolītiku, oiektdien atteikusies no amata. Delegātes atteikšanas notika pēc vairākkārtējām domstarpībām ar feneriilsekPGtāru' Taku un ASV Pārstāvi Vorrenu. Fervija-Jonkere, kopā ar Braziliias, Francijas. Beli^i-ias un Gvatemalas delegātiem, ierosināja ierobežot ģenerālsekretāra tiesības, izraugot īoašu fnterimkomi-siju, kas pārņemtu daļu no ģenerāl-s'^ kret^.ra funkcijām. Ģenerālsekretārs Taks uz šo ierosinājumu atbildēja ar draudu atkāoties no amata. Taka viedokli aizstāvēja arī ASV dele«»āts Vorrens, Anglijas, Jaunzēlandes un Austrālijas pārstāvis. Vorrens iepriekšējās debatēs par IRO budžetu norādīja, ka ASV varētu rasties nevēlēšanās turpmāk fina'hr ciāli atbalstīt IRO, ja organizācijas rīcība neclotu sekmes. ASV sedz 45"/o no visa IRO budžeta. NYHT, DM konference Vldjaa m A u s M i m mlerligumu isstridi&iiiaL ASV ^§r« stāvis bua ģenerāla Kleja padomdevējs Merfljs, Anglijas liiietn mlV nistrijas valstssekrelāra pailgs ^ Viljems Strengs, Pa&mju Say|eid-bas — ārlietu ministrijas Eletumelropas no^as vadītājs &tti^vs» Frandjas — vir^vēlnleka ienerāla Kēnigm padomdeve^ de S^ Ar-dons. Galvenie apspriežu temati Ir Va^as turpmāki poBMski struk* tura. Vācijas mlerliguma Isstridiša^as k S r m ^ un ^ f ^ ^ Vteifes v^ nlbas panākšanai Londonā un Vašingtonā ārlietu zpi-nistru vietnieku apspriedēm un pjiSu ārlietu ministru k<mferencei, kas ;Be-kos 25. novembri, veltī izcilu uzmanību. Jaunus jautājumus darba kārtībā neparedzēšot, ierobežojoties ar to jautājumu apspriešanu, par kuriem nebija panākta vienošanas Maskavā, BBC ziņo, ka esot sagaidāma Anglijas, ASV un varbūt ari Franci;|as saskaņota kopīga rīcība. Vašingtonā apsverot iespējamo ricību konferences neveiksmes gadījumā. Tad īre-zultāts varētu būt vēl llālāka Pie-tumvāciias patstāvība un ciešāka anvienoto ioslu saimnieciskā sadarbība. Ja Padomju Savienība ierosinātu izvākt no Vācijas okupācijas karaspēku, ASV tam piekristu tikai ar īpašiem nosacījumiem. ASV tomēr vēl vēloties izvairīties no galīgas attieksmju sabojāšanas ar F^- donaju Savienību. BBC, NZ Pavests pret totalitārismu ASV komunistu partijas vadliba paziņpjusl, ka neiestāsieai ,Jcomlln-formā", lai nedotu iemeslu „faSis-tiem un reakcionāriem lrxiarīt jaunas provokācijas un tā maldināt amerikāņu strādniekus". • Ārlietu vi-ceministrs Lovets paziņojis, ka Padomju Savienībā esot tikai 151 amerikāņu diplomātu un žurnālistu, turpretim, ASV uzturoties 516 padomju pārstāvju un žurnālistu. Tā kā Padomju Savienība vairākkārt liegusi iebraukšanas atļaujas amerikāņu pārstāvjiem, ari ASV jutīšc^es Nestas pārbamUt ^ v u ao^ju šinī Jau* tālumā. ^ BBC ziņo, ka Brazīlijas diplomātiskajam pārstāvim Maskavā, ko padomju iestādes bija alzturējtgas, atļauts atstāt Maskavu, Pēc tam ari Brazīlija ļāvusi padomju pārstāvim atstāt Rio de 2an4iro.> Pēc Brasli* jas parauga konūnistu deputātu mandāti anullētļ/arlCtles parlamentā. Padomju mUitārgubemātors Vācijā maršals Sokolov^s sabiedroto ķontrolpadomei Berlīnē Dazlņoja, ka padomju niilitārā valdība pārtrauc attieksmes ar brazilieSu militāro misiju Berlīnē un aicināja kontrd-padoml beigt misijas atzīšanu. Pa» rējo trīs valstu pārstāvji kontrolpa-domē teicās šai lietā Izteikt savu viedokli vēlāk. Ģenerālis Klejs^ norādīja, ka brazUieSu karavīri cīnījušies plecu pie pleca ar sabiedrotiem Itālijā; Brazīlija tādēļ uzskatīta par sabiedroto, un viņš nevarot pldcrist Sokolovska Izteiktiem apvainojumiem pret Brazīlijai, UN kcH>sapulces prezidents Aranha saņēmis serbu centrālās nacionālās komitejas priekšsēža, agrākā Dienvidslāvijas vēstnieka ASV Fotiča memorandu, kurā Tito režīms Dienvidslāvijā nosodīts kā lielākais apdraudējums pasaules mieram. Memorandā UN aicinātas radit Dienvidslāvijā fiduciāru interimvaldību un prasīta jaunu vēlēšanu sarīkošana starptautiskā kontrolē. Pavest»? Pijs, runā Vatikāna augstākajā tiesā. totalitārās valdības apzīmēja par „saprāta apspiedējām" un nostājās par baznīcas tiesībām civilā dzīve. NYHT, BBC, NZ ml rm Mikolaiciks vakar ieradies Londona RUMĀŅU OPOZICUAS VADiTĀJA TIESĀŠANA BUKARESTA 81 U „The Stars and Stripes" ziņo, ka 30. okt* brī no Bŗēmerhafenas Austrālitu aizbraucis transportkuģis .,Gen. Helnzelmann" • ar pirmajiem 844 baltiešiem^ to vidū 115 sievietēm; Braucot caur Suecas kanāli, ku^is mērķi sasniegs 28. novembri. Austrā-ijas imigrācijas komisijas loc. pulk-vežleitnanls T. P. Selors izteicies, ka tie esot pirmie aizbraucēji no 12.000 DP, kurus Austrālija paredz uzņemt gada laikā. Nekavējoties Izraudz!- šot jaunu grupu. Aizbraucēji pēc 5 feadiem. varēšot kļūt Austrālijas pavalstnieki. Nākošajos transportos uzņemšot ari ģimenes. Turpmākie kuģi no Bŗēmerhafenas uz Austrāliju aties 30. novembri, 26. janvārī un 8. februāri V. B. Neviena no pretrunīgajām ziņām par pazudušā pbluzenmileku vadītāja Mikolaiēika parādīšanos vienā vai otrā valstī nav izrādījusies paŗ dibinātu, un par viņa likteni vakar joprojām vēl nebija nekādu ziņu. Polijas valdības pārstāvis noraidījis versiju, it kā Mikolaičik<i atrastos poļu drošības policijas rolcās. Poļu preses šefa vietnieks Jakovskis paskaidrojis, ka polu pilsoņi neesot padoti policijas izspiegošanai. Polijā pastāvot pilnīga kustības brīvība, tādēļ neesot nekāds brīnurr»s, ka Mikolaiciks varējis pazust. Polu aprindas Romā domā, ka Padomju Savienība Mikblaičlku ar vadoņiem nolaupījusi un nosūtījusi uz Sibīriju. Polu zinu aģentūra Romā apgalvo, ka NKVD zinot atbildi uz jautālumu, kur pa li ci si Mikolafi-čļks. folijas komunistiski! valdība tagad vienīi?! cenšoties maskēt opozīcijas vadītāja ņblikvidSiinal UN politiskā komisija pieņēmusi ASV ierosinājumu īpašās Korejas komisijas dibināšanai, kas pārraudzītu tautas pārstāvju vēlēšanas Kb-rejā. Padomju priekšlikumu, uzklausīt politiskā komisijā korejiešu pārstāvjus, noraidīja. Pēc slovaku demokrātu partijas vadītāja Ursini atkāpšanās no Ce-c^ pšlovakijas niiriistru prezidenta vietnieka amata, kas esot notikusi uz komunistu spiedienu, līdzdarbību atsaukusi ari yisa slovaku demokrātu partija. ... No 1. decembra aizliegts Vacija starptautiskas pasta satiksmes ceļā iesūtīt jebkādus tabakas izstrādā-jumuSb Visus sūtījumus ^r-*'™- UZ Britu kontrolkonīislja izdevusi tcchnlsku instrukciju, kas kārto ģi- :ņu locekļu pārvešanu uz Angli- V Tā sākiis 28. oktobri un iet caur vunsteri un Hukas ostu Holandē. Piederigo vārdiskos sarakstus sastāda darba ministrija Londonā, no kurienes tos nosūta DP nometnēm. Do-kuitientācija un viss pārējais tāpat kā Westwai-d Ho akcijā, bet bērnus, jaimākus par Id g., ierakstīs vecāku dokumentos. Piederīgie brauks tanīs pašcKS transportos, ar kuriem ved EVW. Pēdējo pienākums palīdzēt ģimenēm bagāžas pamešanā. Bagāžas apmēri noteikti 75 kg personai. Uz kuģa katrs pieaudzis ģimenes loceklis saņems vienu mārciņu, bet bērns 10 šiliņu kabatas naudas. BBC v^aŗ pl. 20 ziņoja; ka Stai^- slāvs Miķolalčiks ar lidmaši^^ Vācijas ieradies Anglija. Td pēcpusdien apakšnamā paziņojis iuiglu val-d^ aš pārstāvLl 8o 5^ nams uzņēma ar aplausiem. Anglui aviācijas ņiinistrijas pārstāvis vēl pa;skaidroJa, ķa Miko^^ kafalbkās gaisa flotes pedāli idma^» šinā. Viņš Jau saņēmis apturēšana»! at]aoju AngUJā; Trimdas polu aprindās vēl joprojām piešķir ticamību ari dažādām; ziņām par Wkolaiči atrašano» drošībā vienā vai otrā ārvalstī. Dāņu laikraksts ,,National Tidende" aiiedz ziņu, it kā Mikolaiciks pazīts, iepērkoties kādā rakstāmlietu veikalā Kopenhāgenā, kur apvaicājies ari par pasta tarifiem uz ASV un Ēģipti, Pēc AP ziņām, valsts noocvībā aosūdzētais mmāņu opozīcijas vadītājs Maniu pēc trīs stundu ilgas dažādu liecību nolasīšanas esot atzinies, ka gribējis ārzemēs dibināt rumāņu opozicijas valdību, bet noraidījis visas apsūdzības par slepenu dokumentu nocbšanu ārzemju diplomātiem un par padi»nju ļkara^^^ kustību un rumāņu annijas ofgam-, zācijas datu izpauSsaju amerikāņu un angļu pārstāvjieni. Viņš gan nosūtījis plašu ziņojumu par apstākļiem Runiānijā UN Balkānu komisijas loceklim — ASV pār^vim Bt-ridžām. Apsūdzības rakstā min^, ka rumāņu zenmidcu partijas vadītāji* ciešā sadarbībā ar diviem amerikāņu armijas virsniekiem izstrādājuši organizētas konspirācijas plānu Rumānijā. Sazvērnieki plānojuši radīt slepenu militārii organizāciju, ko apgādātu un apbruņotu amerikāņi. Diviem apsūdzētiem, Visoianu un Bu-ceti, esot palīdzējusi aizbēgt no Ru- II • - • V m li' i i miiii Hfili māni jas amerikāņu niilitārā misija, kas viņiem sagādājusi lidmašīnu. Tuvākos apstākļus par amerikāņu palīdzību abu minēto apsūdzēto bēgšanā aprakstīja apsūdzētais Mos- ASV āriietu ministrija noraidījumi apgalvojumus, it kā ASV valdība būtu kaut kādā vddā Iejaukta sazvērestībā Rumānijā. Abiem agrākajiem rumāņu ārlietu ministriem, kas tagad uzturas Šveicē, Visoisnu im Bucetl, esot dota atļauja iebraukt ASV. Amerikāņu polītiskās misijas Rumānija agrākais sekretārs^^^ pret viņu un citiem ASV pavalstnlīkiem celtos apvainojumus par piedalīšanos sazvērestībā pret Rumānijas valdību apzīmēja par ,,tirām blēņām". Pārējie tris Maniu prāvā iejauktie amerikāņi ir arnerikāņu pblītiskās nīisljas šefa Bukarēirtā B^^^ rijs, viņa padomnieks Melbums un kādreizējais amerikāņu mllitārāK misijas šefs Rumāni jā ģenerālis Stii-lers. Aagļu ārlietu mirīistrija piekt<^^ paziņojusi, ka Bulgārijas valdībai iesniegta otra Lielbritānijas protci*- )a nota pret Petkova notiesāšanu un nāves soda izpildīšanu, jo spriedums neesot savienojams ar mierli-guma noteikumiem. Angļu valdība noraidījusi Bulgārijas atbildi liz pr-mo anglu protesta notu. i' ••mm :liļi li IK mm0^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-11-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471104 |
Description
Title | 1947-11-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
pia» kad 40 vai «sn •
^^ot no meža
notiekot ar S h A * ,U2b5
Irāķus Šādus gaJS?^ P^^Ct
f.^ikuša.™SrSd'f^^i
irag^^bērni! Ho dS «sļ?^ S
^J^%,va naftas urbtS„ t^;:"^?. Pārtiku Sdt,"^?»» rfem.šķ^et noden-te^ļivS- 1«8 m Viņi tSmi^B'.'^
•ma ļaudis šauj uz St'^^
B t e ^ z o t H o l d e t s p ā r l ? ^ : ' ^ :
t -W atbruJoKSu?"*"^
•auda Plāksnēm iS 1!^ H""»
H;:bultām,, un b i l ? ^
ēm, kas tek no mom »
Indiāņu ciemus n£-»15?'»-
*...JD tie visi .iaul»i'i^'8t-
•; -atrodas apm. pusotra MII^
•r.o:ūdpaess hkarnansnta„,. ,;S„ te.rT,.'^S\'i»S;c^ie^m^u
& BRUŅOTAI PRETESTĪBAI
eiktiem atrisinājumiem, s*as ļļj
irakuma ieteikums j r Pag^"
iališana arābu un z^duva^J,
izākuma projekts - «ae
«grākais Jeruzale'"^^ .>?ift|Jl
^ el Huseinl, °StSin»-
tvortrimdā^ bet f J t ^ ^ļ^^^^
das polifikai, jau esoi j^,^
testinas arābu ^ f l ^ u i : ^ -
ŗu-: uzdevums u- ^If «dSanal
m-.pretoties,židu yaUte«
lesttaa. Kaiŗp P0^*1^J durt-
[ niinot vārda āvm ,gao ^
, vadītājus Plestinasgs
,nistiem". Viens ^^^'ļ^āi^di-
Kavakjijs, vadot ^^«ŗļoJe;
iskaā apl^ārtne, .ap 3^5 p ap-zalemes.
Arnujas^Sg" dal»- lot atvaļināti virsweW^^
m'arābu v a l s ^ ^ 'Jdāts 5^
& Sirijas. . ^^^«nancēšanalJS • • ŠIS armijas
bruņokšaonnatri,a bPaine d^eJšo-ton ļk ar»
nju s a g l ā b j ^^S^ada pra^gj
,jļ5a, k?s dotu z^die^^
idā dzīves, telpu r ^^^^^^
«feStrteēsja-s ;a rBmdwe»jsa ^dā^ ^
liizēšanas^ t^^^^^^ būšot
īsargā S i ^ glestt^^
padzen Žīdi no
«)das banānu .un s&^^ii"'™^
!9-n ad,ānvoan^ašsi e-m lnaaužkusi,e tmab'HaS5 2™
*anas katūna drānai. DS
a .gutitas sarkana katūna limT
a Mlāņi bija dāvanas
Pce'Sji;'''''
Pētnieks Piedzīvoja vēl daudzus
liaņu bultu uzbrukumus. Aix lai,
5 .tērauda plāksnēm slēpdamies,
iS skali sauca vārdus visās žln|.
is ^indiāņu valodās. Ne reizi vinS
iztrdSja atbildi Bieži vien vioS
jjiežoņu ugunskuru dumlis,
t ņe. reizi viņam neizdevās kādtt
rtilpnu recļzēt.
apMers" atgriezās Savienotās Vai-s^-
Vii?4 bija gan. vilies, bet nebi*
zaudējis . drosmi. Pat motilonus
rfed^ēdsims, viņš tomēr biļa daudt
^psar viņiem .uzzinājis. v\ņ
3ām spriežot, tiem jābūt labi no
gušiein āprti. 170 cm gariem vi-mv;
LaČfeto viņi ir vienīgā tauta
s^ulē, nav suņu. Viņu cie-kas
atrodas 20 km viens no otra,
^stāvfgas vienības, kas, doma-nsV
viena ar otru karo. Pavisam
';a|mēram. 1500 motilonu. Atskai*
; dažas ciltis Jaun^^inejas vidiene
ļi'ir „visn^samaitātākie" meioijl,
9 lirēl pasaulē dzīvo,^ Bet }oproj§in
'nflkla, kā viņi spējuši tik ilgi at-iri^
balto cilvēku ietekmi.
Sliders • gatavojas tik drfe,, dk
jri'iespējams, vēlreiz mēģināt pie?
it' motUoniem. ViņS grib ierīkot
stavigu nometni motilonu apga-ll^
i-im pacietīgi gaidīt, katner iz-sies
ar tiem tieši saskarties. M*
r^^^.domā, ka būs jāgaida divi lidi
s ^'gādi, kamēr indiāņiem apnlKs
riŽKUz viņu bultas. Pec tam tfe
iŽtft r^rādīties un beidzot varbūt
t^^kļūšot draudzīgi. Viņž gn
ipfiēt viņu pašu nostāstus par cii?ii -
s'ii!^ p.-ā rējo pasauli. Time
L A t V U A
tatviaii Mew8pa9er
/iņthōtiied hy EUGOM HO.
Civii Affaini Divisloia. M-Ui
jttly. 1847. AO 383. 7 GEC*
AGO. BdEtor: Kārlis Ba-bācs.
Prliitif: ..Sdi^ibl-gdie^
VoUisblatt** GlEiii2-
bnrf'I^oiiati Bargeraellsteir
tandnaan&plats ). piifni*
latton to he mrveūi SSim.
LATVLBkN NEWSPAPER
(Ueiīis. I8d«v^: BAL&
usdevumā Latvie^ mm
dar^bUe^ sadarāmas fg^^
AUOķOig&is te#a&;tm:
S. Babāci vieto, A. Uepa,
r redaktori: SS. B i i ^ M.
A. Smlts. Adme: GOai^
burgk'Doiiaa, JLatvtla^, -
Tēlraņls apg. 84, red. 8IĻ
spiest. t L
espejama jaunu
ju uzņemšana -
0 ;me prasa
valdības
PaSvaldibu vālēSanm pinnaja gājienā L novembri kas notika 883
mazākās pilše^s Anglija, Velsā un Skotijā, sevišķi izcUus patīkamas
giivnli konservatīvie, liegistot klāt 614 pārstāvjus. No 3266 ievēlamiem
pārstāvjiem *onsenrātivaJi«n tagad ir p a v i^ 1683. Strādnieku partija
«audējusi 640 vietu un 23 iecirkņos/£ri savu UdzSInējo vairākumu. Konservatīvie
prm EtUja valdības atkāpšanos, jo vēlēšanu rezultāti rādot,
ka strādnieku val^a vairs nebaudot vēlētāju uztielbu.
ņāšanu. Konservatīvie esot pārliecināti,
ka Etlija valdība tiešām arī at-kāpšoties.
Strādnieku partijas i^he-rāls^
retārsPilipss gan paskaidrojis,
ka valdība nedomā atlaist parlamentu,
jo strādnieku partijas zaudējumi
visas valsts mērogā sastādot
:tikai:'-5V(L--::?^:"' v:::;^;:::/
Etlija valdības progrananv k^
pagājušā nedēlā apakšnamā ieguva
uzticību, paredz vispirmā kārtā eksporta
pastiprināšanu, iekšzemes patēriņa
samazināšanu un augšnama
tiesību ^obežošanu.Asto^^^^^^
il^odel^u nobeigumā Etlijs norādīja,
ka konservatīvie gan asi uzbrukuši
valdībai,' bet paši nav iesnieguši
nekādus konkrētus priekšlikumus.
Likums par augšnama tiesību
ierobežošanu esot neizbēgams, jo
esot jānodrošina iespējas valdības
programmas realizēšanai. Grozīju*
mi augšnama tiesībās ierobežotu lordu
palātas tiesības aizturēt tai nevē-laņius
likumprojektus uz diviem gadiem
un dotu iespēju strādnieku valdībai
vēl tagadējā parlamenta piln-varu
laikā realizēt likumprojektu
par dzelzs un tērauda rūpniecības
nacionalizāciju arī pret aui^šnama
gribu. BBC, NZ
Pašvaldību vēlēšanas bi^)a pirmā
strādnieku parttjas uzticīlaas pārbaude
kops Anglijas saimnitjciskās krizes
sākuma. Vēlēšanu pirmais gājiens,
līdzīgi vēlēšanām Dānijā un
Norvēģijā, rāda vēlētāju nepārprotamu
novirzīšanos pa labi^ ko uzsver
vļsi ārzemju novērotāji Londonā.
Piedalīšanipis vēlēšanās vietām
sadegusi līdz ;80Vo, kas uzskatāms
par augstu rezultātu. Lorda Bīver-bruka
,.Sunday Times" norāda, ka
pašvaldību vēlēšanās līdz šim vēlētāji
parasti izrādījuši diezgan lielu
apātiju. Dzīvai piedalīšanās šajās
vēlēšanās liecinot, ka tauta neapmierināta
ar notikumu līdzšinējo
gaitu un prasa enerģisku rīcību. Pat
tādos izteiktos strādnieku rajonos
kā Mančestras apkārtnē, konservatīvie
guvuši labus panāl:\unus. K6-
miinisti no savām līdzšinējām 10
vietām zaudēju&i 9.
Konservatīvo partijas priekšsēdis
lords Vultons sestdien prasīja strādnieku
valdības atkāpšanos, jo vēlētāji
vairs neuzticoties valdībai, ka tā
spētu tikt galā ar saimniecisko krīzi.
Arī .Cerčils kādā avās runā svētdien
prasīja valdības atkāpšanos un
jaunu parlamenta vēlēšimu izsludi-
Jauns posms Anglijas iin Itālijas
attieksmēs
SFORCA^ • UN BEVINA SARUNU POZITĪVIE REZULTĀTI
Itālijas ārlietu ministra Sforcas
sarunas Londonā ar Anglijas ārlietu
ministru Bevinu beif^ušās sekmīgi.
Ģektdien publicētā komunikē pazi-tioti
sarunu rezultāti: Anglija nodod
Itālijas rīcībā sev piešķirto italu
flotes daļu, abu valstu attieksmiu
uzlabošanai paredzama kulturālās
sadarbības, jauna tirdzniecības un
kuģniecības nolīguma, kā arī civī-
1ās gaisa satiksmes noiī,f^uma noslēgšana
un vīzu atcelšnna satiksmē
starp abām valstīm. ,.Panāktā piecu
punktu vienošanās," teikts paziņojumā,
„atjaunojusi tradicionālās draudzības
saites starp abām valstīm."
Centra* bloks pret de
Gollu un komunistiem
fltANCU KOMUNISTU VADĪTSJS
DEVIES UZ MASKAVU
Kaut gan Ramadiē valdība ceturtdien,
ar 300 pret 280 balsīm guvusi
parlamenta uzticību, tomēr esot ie*
spējama vēl tālāka valdības pārveidošanās,
ziņo ftanču joslas radiofons
Badenbadonē. Koalīcija prasot
PēļC jauna ministra prezidenta. Par
varbūtējiem kandidātiem valdības
galvas amatam minēts Pob Reno,
Leons Blums un citi sociālistu vadoņi.
Pārveidotajā Ramadjē valdībā nā-ĶUši
klāt 2 MRP pārstāvji, viens ra-dikālsociālists
im viens sociāldemo-teits.
Kabinetam tagad pavisam 17
f*eklu, ho kuriem, 7 sociālisti, 5
MRP pārstāvji, 3 radikālsociālisti, 1
sociāldemokrāts im 1 bezpartejiskais.
Pēc BBC ziņām, centra grupas
Francijā esot izveidojušas bloku, kas
nostājies starp de GoUu un komunistiem,
aizsteidzoties priekšā de
GoUa plānotajam blokam, kam būtu
Dijis jānostājas starp koalicijsisgru-
Pām un komunistiem Komunistu
vadītājs Torezs izbraucis uz naskaj
ā lai, kopā ar citiem vadītājiem
«^nču koinūnistu darbiniekiei^^^
.oktobra revolūcijas 30,
svinībās,
ārlietu ministrijas a:
nozīmi piešķir līgumam £ir ASV
^ Angliju par darba spSca vervē-
Vācijas amerikāņu un angļu
Ma, NoHgumi ar ASV^ to
jptaini atšķiras viens no otra.
pusei no pirmajiem 50.000
J^adniekiem, ko savervēs darbam
^ ^ j ā , jābūt Di^
w joslā šādas pra^bas nav. Vervē-g^
o^tradtiieku kopskaits nav iero-
Sforcas sarunu rezultāti Londonā
ir pirmais ievērojamākais italu ār-polītikas
panākums kopš miera nor
slēgšanas. Turpretim, jekšpol'tiskais
stāvokjis saimnieciskās krizes/ dē]
joprojām ptiliek sasprindzināts. De
Gasperi valdībai izveidojusies jauna
nogrupējuma kreisa opozīcija. Šī no-
«Cruoēluma nolūks oanākt kab'incta
pārveidošanos. Sociālistu mērenais
spārns ar Šara^ati priekš-ralā uzai-cināiis
kreiso spārnu ar Nenn'i no
vērsties no IromCinistiem un"atbal?!^^
De Ģaspcri valdību, Saragati nolēmis
radīt vienotu fronti ar republikāņu
partiju, kas nepretotos Nenni
un komunistu šnarna līdzdalTbai valdībā,
ja šīs partijas pārtrauktu savu
valstij draudīgo propa<^andu. Pēc vēlamo
kabineta nārkārtojumu panākšanas,
tad De Gasperi valdībai būtu
nodrošināts atbalsts.
Itāli ias vēstnieks Vašin^onā
piektdien lūdzis ASV valdībai tūlītēju
dolāru palīdzību, lai rastu izeju
no pastiprinātās krizes, kas vēl var
saasināties tālāk;
Kādā intervijā presei Sforca Londonā
noraidīja „stulbo" propagandu,
ka amerikāņi ar saviem palīdzības
plāniem gribot paklaut sev visu Eiropu.
Bet esot jāceņšas izprast arī
oadomju nostāja, jo Eiropas pārdalīšanās
radītu lielu postu. Viņš pats,
Sforca, gan labāk būtu ar mieru
mirt, nekā dzīvot totalitārā režīmā.
Bijušais ASV ārlietu ministrs Henrijs
Volless Romā sarunās ar De
Gasperi Ierosinājis Itālijai• uzņemties
starpniecību, lai novērstu Eiropas
dalīšanos divos blokos. Voļiess
apspriedies arī 20* itāļu ^^^^k^
vadītāju ToļiatL
BBC, NYHT, NZ
aprūpē
IRO saigatavošanas komisija piektdien
nolēma atvieglot 2. jūlijā izdoto
pavēU, saskaņā ar kuru aizliegta
jaunu bēgļu vai DP uzņemšana IRO
aprūpē, iajemot gadījumu, ja tie
pierāda, ka nonākuši trūkumā. Komisijas
ģenerālsekretāram norādīja
sekot «iespējami liberālākam rīkojuma
iztuBcojumam" un sniegt sīku ziņojumu
nākošajā sagatavošanas komisijas
sanāksmē 15. janvārī. Komisijas
sekretariāts cer pierunāt atsevišķo
valstu valdības piekrist noteiktai
viiņu zemes uzņemamo bēgļu
kvotei. •
Pēc Holandes nārstāves priekšlikuma
pie IRO galvenā štāba 2enē-vā
nodibināta padomdevēta komisi--|
ja akadēmiski izglītoto DP un bē^ŗlu
un citu speciālistu izvietošanai darbā.
Komisiias pirmā sēde bija paredzēta
vakar.
So ziņu apstinrina arī LCP sekretārs
J. Arājs. Viņš arī infonnē, ka
ĪRO galvenais štābs Zenēvā saņēmis
nelabvēlīgas ziņas par bēgļu izvietošanu
Brazīlijā. Laukstrādniekus
nodarbinot neanmieHnošos apstākļos.
Bet pēc Braziliias valdHjas in-strukci'ām
70% no ieceļotajiem 1ā-būt
nodarbinātiem lauksaimniecībā,
pie kam viņiem jādod solījums nesaistoties
citā darbā. So aostāklu
dēl DP transporti uz Brazilliu uz
laiku pārtraukti, lldzšinēiā Brazīlijas
komisija atlaista un tās vietā izraudzīta
jauna. Anstākļus Brazill 1 ā
Dārbauda īnaši IRO sagatavošanas
komisijas pārstāvji.
Holande^ pārstāve IRO sagatavošanas
komisiiā Dr. Hilda Ferveja-
Jonkere, kas ir vienīgā delegāte —
sieviete, protestējot pret komisijas
nolītiku, oiektdien atteikusies no
amata. Delegātes atteikšanas notika
pēc vairākkārtējām domstarpībām
ar feneriilsekPGtāru' Taku un ASV
Pārstāvi Vorrenu. Fervija-Jonkere,
kopā ar Braziliias, Francijas. Beli^i-ias
un Gvatemalas delegātiem, ierosināja
ierobežot ģenerālsekretāra
tiesības, izraugot īoašu fnterimkomi-siju,
kas pārņemtu daļu no ģenerāl-s'^
kret^.ra funkcijām. Ģenerālsekretārs
Taks uz šo ierosinājumu atbildēja
ar draudu atkāoties no amata.
Taka viedokli aizstāvēja arī ASV
dele«»āts Vorrens, Anglijas, Jaunzēlandes
un Austrālijas pārstāvis. Vorrens
iepriekšējās debatēs par IRO
budžetu norādīja, ka ASV varētu
rasties nevēlēšanās turpmāk fina'hr
ciāli atbalstīt IRO, ja organizācijas
rīcība neclotu sekmes. ASV sedz 45"/o
no visa IRO budžeta.
NYHT, DM
konference Vldjaa m A u s M i m mlerligumu isstridi&iiiaL ASV ^§r«
stāvis bua ģenerāla Kleja padomdevējs Merfljs, Anglijas liiietn mlV
nistrijas valstssekrelāra pailgs ^ Viljems Strengs, Pa&mju Say|eid-bas
— ārlietu ministrijas Eletumelropas no^as vadītājs &tti^vs»
Frandjas — vir^vēlnleka ienerāla Kēnigm padomdeve^ de S^ Ar-dons.
Galvenie apspriežu temati Ir Va^as turpmāki poBMski struk*
tura. Vācijas mlerliguma Isstridiša^as k S r m ^ un ^ f ^ ^ Vteifes v^
nlbas panākšanai
Londonā un Vašingtonā ārlietu zpi-nistru
vietnieku apspriedēm un pjiSu
ārlietu ministru k |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-11-04-01