Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1948

              s-so; f
rusi ^maldāmies a^sn - ^ija
•*avu^ sārnis, k^^^ļ^.^*
•ļi, ķaŗa: laika
brieda kādu <JarbiK^<
vecis atsakās uzr^/^^
teica .pārskaiSfiSff'^'^^
te esot. Skiir^^^^
lausaities, lēnāk!" neskaits,
als. „Te varbūt
- fcas Jūs tāSi
bta daudz nemēdz teli ^• MabL MannavSiS*^^'^"
viens. Te" vīTL^^
i:
i
I
WSU Kaimiņu parole. Lahd v
k~ krika. Saskan^"
[skan,'V vīrs atbOdēja no^^.
b uz koka ikluča. ka^
soh vietā. ..Man'vaj^S
ķlidziba, vai vismaT i
i
01"
m.
•I
i
. l i : '
i
fsākiima. Jūsu draugi manteh
Ķ jusu p u p ā esot pāris cilvku
usu apkārtnes." •
ir jūsu mājas?"
ķisa Imijā ap- divdesmit kOo-p
no šejienes. Tur vēl butu j5.
hanai sievai un bērnam."
p?" Pāvuls un Ēvalds Zirni rei-
,vēra mutes. „VīIeri?'« imtevs
a tuvāc: svešajam virām
3 aŗV ārā! Dievs esi man klāt,
puisi: es nebūtu dancinājis uz
ceļiem?".
•i ilgi skatījās viens otrā. BeN
svešinieks pasmējās:
Ieva cilvēk — Zirņu Pāvuli;!
zemi tu šeit dali?"
līdis Vīlers. Skaties, ko. Im-
0 viņpasaules." .
Tas es esmu. Man pirmā
beidzās ar ; ievainošanu un
, Ķā latviešu armijas sakar-iagad
izklejDju pus Vidzemes
ļbu daļu Latgales, lai iegūtu zi-lar
partizāniem."
ildības uzdevumā?" vīri a^
atnācēju un, elpu aizturējiiJ!,
ķjās viņa stāstā par latviešu
1 Kurzemē, zaudējumiem luī
ām, un tikai' pēc tam viņš va-
Jābūt ziņas par savām mājām,
d Pāvuls, varbūt, mani pāva-viņš
uzticīgi ieprasījās, bet
ātais sadrūma.
pš pēdējā ceļojuma pāri eze-un
līdz tejienei man ir tikai
vēlēšanās: nekad dzīvam vairs ^
Iriezties; savās mājās. Tur es |
i nevarētu ieiet pagalma. La
.ūs Ēvalds. Viņa rokās laiva
[ikpat droša kā manējas. Kas i
varbūt jum,s būs vajadzīgs sa*
lājās vēl palīgs ar ierod Z-adi
laiki . . ^
irat izbraukt tūdaļ. Sis ap.
Ir mūsu varā," teica apakšvlrs- |
Te neviens jūs netraucēsi |
,ās,vja nenomaldāties, b u s t v ||
lalā "
bvis abiem pa rokas granātai;
l i
it
i
pvi7sn'ieks"^iwad!ja viņus
xm:;pēc pusstundas jau ; | ,
fepkalmu ū dsepņēoks,i emVa ldgimuls vtoi t a^osj
\m aturējot sākuma I» ' ;
ŗnea līkloču pēdām, velak
& vairāk uz rietumiem.'*'
[gi,n Aiviekstes gnvu- |;
ļties ātrāk sastapt^savejo^
m
i
i
fcineblia laika tenet, |
MTOpar^īz'a virzienā.
»
•-"7:; J
.laivu pareto yn^ena
:ad ūdeņus PS^ ' ^ b r i»
lita riteņa , IPe^^J.^ierlž'i
s pameta apkārt rim
^""(Turpinājums sekos)
Chronika
ntonas r^f^fj^j Ka»*:
, pirmo reizi piedala^^^^^
iba Imanta. ,La*l%,tvii8 ^*
i
lē izlikta sauksme
atrodas aiz dzeia ļg;,,
1 nedēļas laika «P ^^^^
iaiš"'latviešu pia^i^^f'
tt atrodas aiz ^0;
li nedēļās
^ jēruMva darbu|. g^itl,;
iksa Cielēna brj^^devis '
tautiskā rtinS.
)ēra: apgāds ^^f^)t¥t
•Ufl Gruznas (P^-^L 0t
is Arvīda a^^^-l"": ?ieia^'Ļ
ā laikā izdos ^l^olK, Rakstniece saga» ^ ^
romānu Tilts. siiiian'"
ārstējas Nirnbergai
sUmību nodaļa
1^
It
i
LATVIA
Latvian Newspaper
published under EUCOM Civil
Aflairs Division Authorisation
Namber UNDP 196. Publisher
aod Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkōtz near
GuDzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gtinzburg/D., Bgm.'
Landm.-Pl. 7. Girculation: 4000.
Published tvicc weekly. Edi-lorial
oJfice: Gtinzburg/Do..
Dominikus-Zimraermann-Str, 2.
LATVIAN NEWSPAPĒR
Nr. 59 (U;4)V
Otrdien, 1948, g. 3. augustā
Irnākotrdienā>. un piektdienās.
Izdevējs: BALK uzdevuma
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabics vietn. A,
Liepa, redaktori: Z,. BārJa
M. Culitis. H. MiudenherRs,
A. Sraits.' Adrese: Gūnzburg-
Do.; red.: Dominikus-Z/immer-manitstr.
2 (tSlr. 50).\ apg.:
Marktpl. 25 (t. S4). spiojif:
BRm.-Landraanu.-Pl. T (t. 92)
Bevins brīdina Kremļi, Molotovs pārtrauc
,^ atvaļinājumu" '
Ko atbildēs Staļins?
Tuvākajās dienās, varbūt jau pirmdienas vakarā, gaidāma ASV,
Anglijas uņ Francijas vēstnieku kopīga tikšanās ar Staļinu, lai pārru­nātu
Vācijas problēmas, ieskaitot Berlīni, svētdien vēlu vakarā zi­ņoja
Reutera aģentūras Maskavas korespondents. Līdz redakcijas slēg-ganai
šai ziņai apstiprinājuma no padomju puses vel nebija. Ja šī tik­šanās
notiktu, tad rietumvalstu pilnvarotie ar savu demaršu Maskavā
īsā laikā būtu izgājuši trīs fāzes: no Zorina līdz Molotovam, no Mo-lotova
līdz Staļinam. Tikšanos ar ^taļinu trīs vēstnieki esot lūguši sav­rupējās
sarunas ar Molotovu sestdienas vakarā, svētdien par šīm sa­runām
ziņojot savām valdībām Vašingtonā, Londonā un Parīzē.
Pēc Baden-Badenes raidītāja pirmdienas informācijas apsoriedēs
pie Staļina līdz ar Molotova piedalīšoties arī maršals Sokolovskis, un
tajās ierosināšot vai nu četru ārlietu ministru vai valsts galvu konfe-
. renei. • . • i .
Rietumos lielu nozīmd veltī ap­stāklim,
'kā ārlietu ministrs Molo­tovs,
kas piektdien vēl bija •.atvaļi­nājumā
un nesasniedzams", atvaļi­nājumu,
tomēr pārtraucis, lai pie­ņemtu
rietumvalstu vēstniekus.
Pirms tam, piektdien, viņiem bija
jāapmierina^; ar Molotova vietnieku
Zorinu, jo arī Višinskis bija aiz­ņemts
Donavas- kuģniecības kon­ferencē
Belgradē. Molotova atgrie­šanos
uzskata par labU zīmi Maska­vas
gatavībai uzsākt sarunas. BBG
tomēr ziņo, ka no apspriedēm Mas­kavā
nevarot gaidīt nedz drīzus,
nedz sensacionālus rezultātus.
Londonā un ārzemēs plaši komen­tē
Bevina ceturtdienas runu apakš­namā,
kurā viņš deklarēja Angli­jas
viedokli Berlīnes un Vācijas jau­tājumā
un paziņoja, ka valdība
apsvēršot iespēju pārtraukt tālāku
amgļu bruņotu spēku, demobiillzāciju,
. ievērojot stāvokļa nopietnību.
Bevina paskaidrojumi norāda, ka
nākošās dienas un nedēļas var kļūt
par pasaules notikumu izšķirīgāko
tjosmu, svētdienas vakarā "izteicās
BBC komentātors. Jārēķinās- ar ie­spēju,
ka arī varbūtēja «kara draudi
neatbaidīs padomju valdību no sa­vas
politikas realizēšanas. Berlīnes
' krizi būtu viegli atrisināt. Ja Mas­kava
tikai parādītu gribu saprasties.
Rietumu sabiedrotie jau izteikuši
gatavību pielaist padomju joslas va-
. lūtu Visā Berlīnē, tikai zem četru
valstu kontroles. Pirms tam BBG
norādīja, ka Bevina runā, ko viņš
teicis Eiropas pārbaudījuma stim-dā,
neesot bijis manāms nekas no
histērijas. Bevins nedraudējis, bet
licis saprast, ka Anglija paļaujas uz
savām aizsardzības spējām.
„Times" rakstīja, ka Bevins patei­cis
diezgan, lai pierādītu, ka angļu
valdība, kopā ar ASV uņ Franciju,
dara vi'Su iespējamo taisnīgai un
miermīlīgai krizes atrisināšanai- ja
•Maskava to vispār pielaidīs. Neesot
: tomēr drošības, vai krievu spiediens
neturpināsies arī, tad, kad Vācijaf
būs radīta kopīga saimniecība un
pārvalde.
nManclīester Guardian" atzīmēja,
ka veselais saprāts vien diktētu ne-vājināt
vēl vairāk jau tā bēdīgi sa-ņminatos
Anglijas bruņotos spēkus,
: iekams nav skaidrības par Maska­vas
• īstajiem nodomiem. Domstar­pības
par valūtu un citiem jautāju­miem
varētu izlīdzināt dažās stun­dās,
ja vien Maskava tō nopietni
vēlētos. Pēc liberālā „News Chro-
Kairo eksplodē
bumbas
Svētdien Kairo centrā divos preču
mainos eksplodējušas bumbas. Dažas
^rsonas ievainotas, un nodarīti ne-
•ieli zaudējimnd. Valdība izsludinā­jusi
10.000 mārciņu atlldzlbia par
vainīgo atrašanu. Arābu politiķi
pārliecināti, ka šim eksplozijām ir
sakars ar notikumiem Palestinā.
ļj-Trāfs Beimadots svētdien apmeklēja
Transjordānijās karali Abdulu. va-
^ar bija Jeruzalemē, šodien ieradās
^^eksandrijā im rīt dosies uz Haifu
^n Telavivu, lai :^pspriestos par Pa-
•'>tinas problēmu, Jeruzalemes - de-l^
ļ^iutārizēšanu un 330.000 arābu
'•^l^'liu atgriešanos. Palestinas dien-
:'dos atzīmētas junas sadursmes ar
^ēģiptiešiem. Svētdien Jeruzalemē ie-
•^dās pi^jļŗ^^^ 2īdu vilciens no Te-ļvivas.
Drošības padomē vakar sā-i^
as^ apspriedes par 5 britu pavalst-niekiei^,
ko žīdi apvaino spiegošanā.
BBC, St
nicle" domām, Bevina rima nozī­mējot,
ka britu nācijai jārēķinās ari
ar kara iespēju.
Arī „Observer" domā, ka uz drī-i
ziem rezultātiem Maskavā nevarot}
cerēt, izņemot gadījumu, ja rietum­valstu
pārstāvji atdurtos uz simt­procentīgu
noraidījumu. Tad s4ā-voklis
kļūtu kritiskāks nekā jebkad.
Varbūtējā „četru lielo" konferencē
būtu veļams iztirzāt ne vien Berlīnes
un Vācijas, bet ari citas Eiropas
problēmas. Pēc dažu novērotāju do­mām,
starp pārējiem apspriežamiem
tematiem varētu būt Austrijas mier-līgums,
Triestas jautājums un. pil-soiiu
karš Grieķijā.
Konservatīvais „Sunday Tļmes"
stāvokli vērtē ar atturīgu optimis­mu,
dibinot to uz Molotova atgrieša­nos
Maskavā. Neatkarīgi no tā, vai
Maskava karu vēlētos vai nē, Ang­lijai
esot jābūt gatavai katrai 'var­būtībai.
Pēc Reutera informācijas,
arī demobolizācijas lietu neizlemšot
ātrāk, iekams nebūšot skaidra Mas­kavas
atbilde uz rietumvalstu de­maršu.^
Etlijis un Bevins demobili­zācijas
jautājumu tomēr esot i:iārru-nājuši
ar bruņoto spēku šļābu
priekšniekiem jau piektdien.
Vašingtonas politiskajās aprindās
Bevina runu vērtēja par līdz šiļn
nopietnāko rietumu valstsvū'a brī­dinājumu
Maskavai, ka tās politikas
līdzšinējā kursa turpināšana varētu
novest līdz karam. „New 'York
Herald Tri-bune" atzīmēja; ka, kara
bažas un miera cerības tagad !mai-noties
j uceklīg ā k ārtlb ā. Pr^asībā
(Beigas 3. Ipp.)
ierīko atbalstā
punktus iepretim
Aļaskai
.• • •• .9'-
„Pēc amerikāņu militāro ap­rindu
informācijas Sibīrijā ie­pretim
Aļaskas pussalai Padom-ju
Savienība ierīko lielu skaitu
atbalsta punktu, ^ to starpā ari
lidlaukus vissmagākā tipa bumb-vežiem.
Si iemesla .dēļ Kanāda
atteikusies piedalīties Savienoto
.Valstu aviācijas apmācības lido­jumos
uz .Lielbritāniju, jo katrs
lidaparāts tai nepieciešams Aļ as-kas
,.koridora" aizsardzībai, ziņo
UP no Vašingtonas.
Komunisti
Tālajos austru­mos
mobilizē
Burmā,iegūti dokumenti atklāj, ka
pastāv. visciešākie sakari .starp komu­nistu
partizānu akcijām Malajā,
„brīvajā" Ķīnā, Indonēzijā, Indijā,
Vietnama republikā un pašā Bur­mā,
~ Londonā paskaidrojis Bur-mas
ārlietu ministrs Utintuts. Viņa
valdība varot pierādīt, ka visi ko­munistu
nemieri Tālajos austriunos
notiekot pēc rūpīgi iedalīta plāna,
kas izstrādāts pagājušajā , gadā kā­dā
konferencē Kalkutā. Jaunā Bur-mas
republika tomēr sp;ēšot tikt galā
ar komunistiem, un nepastāvot
briesmas, ka tā varētu kļūt komu­nistiska
valsts.
„Daily Mali** speciālkorespondents
ziņo no Kuala Lampuras, ka valdl-baskaŗaspēks
Malajā tuiT^inot cīņas
ar komunistiem, bet turienes far-meŗi
gribot lūgt Austrālijas palīdzī­bu,
jo atzīstot, ka Anglijai pašreizē­jās
Beriines krizes dēļ esot grūti no­sūtīt
uz Malaju karaspēka pastipri­nājumus.
Bet bez aizsardzības ^pret
komunistu insurgentiem farmeŗi atT
sākoties turpināt ražošanu. Malajas
aizsardzībai vēl vajagot apmēram
divu divīziju, jo komunisti līdz 1.'
septembrim plānojot pilnā mērā 'mo­bilizēt
savu atbrīvošanas armiju".
Bez tam plantātoru apvienība pie­prasījusi
savām jaunorganizētajām
aizsardzības , vienībām 15.000 šau­teņu.
DM
DONAVAS KUĢNIECĪBAS KONFEENCE ŠAUTEĶL bURKĻU
APSARDZIB.\
Protestēdams pret sava znota apcietināšanu
atkāpies Ungārija? valsts prezidents
Piektdien Bu<^apeštu aplidos
vēsts, ka atkāpies Ungārijas valsts
prezidents Soltans Tildijs', lai pro­testētu
pret sava znota Viktora Cor-nokija
apcietināšanu. .Pievakarē
prezidenta demisiju paziņoja .ari.
valdība, reizē publicējot Tildija
rakstu parlamenta priekšsēdim.
Prezidents tajā apliecina, ka viņš
pilnam akceptē valdības lldzšinējc
politiku. „Bet niana vistuvākā ra­dinieka
apcietināšana, kas apvainots
smagos nodalījumos pret Valsti,"
raksta beigās saka Tildijs. .,pamu-dināja
mani atstāt augsto posteni."
Par Ungārijas jauno valsts prezi­dentu
parlaments ievēlēja līdzšinējo
ministru prezidenta vietnieku lin
bij. sociāldemokrātu partijas i, ģe­nerālsekretāru
Arpadu
Šakašics vācu okupācijas, laikā ko­pā
ar komunistiem darbojies pa­grīdē.
. I
Apcietinātais bijušā valsts prezi--
denta znots Viktors Comokijs bija
Ungāi'ijas sūtnis Kairo un Buda-peštā
atgriezās tikai pag. nedēļā.
Viņam pārmet spiegošanu un valsts
nodevību. Ārzemju novērotāji, izsa­kās,
ka Comokija apcietināšanai^
varētu būt kāds sakars ar nqse|no
tīrīšanu zemkopības resorā. Toreiz
tika paskaidrots, ka augsti resora
darbinieki ar ungāru diplomātu
starpniecību vēlējušies nodot kādai
ārvalstij slepenus dokumentus, par
trisgades plānu, Comokijs un bij.
valsts prezidents Tildijs bija sik-zenmieku
partijas biedri. Budapestā
klīst baumas, ka Comokijs mēģi­nājis
pierimāt savu sievas tēvu bēgt
uz ārzemēm. Ar Sakašica ievēlēša­nu
par valsts prezidentu komunisti
tagad ieguvuši pilnīgu kontroli pār
Ungārijas valdību. BBG, ST, M
Čechoslovakijas
cietumi — ^.tukšākie
visā pasaulē''?
Cechoslovakijā esot samērīgi vis­mazāk
apcietināto no visām valstim
pasaulē, Pi-āgā apgalvoja tieslifstu
ministrs Cepicka. ..Kad nobeigšoties
prezidenta Gotvalda 19. jūnijā pa­sludinātās
amnestijas realizēšana,
visā republikā palikšot vairs tikai
4000 cietumnieku. Tādēļ nepatiesi, un
ļaunprātīgi esot rietumu preses ap­galvojumi
par pārpildītiem. cietu-rniiem
un koncenti'ācijas nometnēm
ICechoslovakijā. ,,Tautas demokrāti­jām"
cietumi, tiesas un drošības ie­stādes
esot vajadzīgas daudz mazāk
nekā ksfpitālistiskajām zemēm.
Rietumu prese šādus apmelojumus
"Izplatot arī tāpēc, lai atturētu bēg­ļus
atgriezties Cechoslovakijā. No­nākuši
nemīlīgajos apstākļos Vācijas
ļnometnēs, bēgļi izrādot interesi at­griezties.
Amnestijas likums vii;iiem
atļaujot to dai'it bez bailēm, tādēļ
rietuinvalštu prese un radio noklu­sējot
šo amnestiju.
Tai pašā laikā Berlīnes radio ziņo,
ka no Cedioslovakijas aizbēdzis jau
sestais pēdējās nekomūnistiskās
valdības loceklis — bij. izglit J<
ministrs Stranskis," kas atradies k ā dā
bēgļu nometnē Vācijā Vēl divus
mdnisrtrus savā laikā notvēra bēgot.
NYHT
Karaspēka un policijas sargposte­ņu
ielenktajā Belgrades tautas
augstskolas namā ceturtdien pieva­karē
sākās Donavas kuģniecības
konference, kurā piedalās 11 valstis.
Sagaidīt Višinski lidlaukā bija iera­dies
pats Dienvidslāvijas ārlietu mi­nistrs
Simičs augstāku ierēdņu pa­vadībā.
Padomju lidmašīna noka­vējās
gandrīz divi stundas. Šai laikā
dienvidslāvi ne : vārda nepārmainīja
ar Padomju Savienības 'sūtniecības
pārstāvjiem, kas tāpat gaidīja ' lid­laukā.
Simičs Višinski apsveica ļoti
sirsnīgi, kad tcis kopā ar Čechoslova­kijas
ārlietu ministru Ivlementi izkāpa
no lidinašīnas. Ari citādi dienvid­slāvi
mēģināja , parādīt savu uzma­nību
padomju pārstāvim ~ vičnigi
viņam nevajadzēja uzrādīt caurlaidi
sargposteņiem, kad , tas pēdējā mi­nūtē
ienāca konferences • apspriežu
telpās. BBC korespondents no Bel­grades
ziņo, ka'satelltvalstu un pa­šas
Padomju. Savienības delegācijā
ietilpst liels skaits locekļu un. liet­pratēju.
Atklāšanas runā Šimičs deklarēja,
ka tautas demokrātijas Padomju Sa­vienības
vadībā rūpēsies, lai Donava
kalpotu tikai, mieram. Piinnās dom­starpības
rietumu un austrumu val­stu
pārstāvju starpā radās jau valo­das
dēļ. Višinskis ierosināja konfe­rencē
atļaut runāt vienīgi krieviski
un franciski. Angļu valodu norai­dīja
ar;7 balsīm. Pēc ilgākām pār­runām
vienojās angļu . valodu pie­laist
tikai debatēs. Rietumu preses
pārstāvji Belgradē to uz.skata par
visai ļaunu zīmi. A i i Višinskis ne­pārprotami
norādīja, ka visiem tiem,
kas ieradušies konferencē ar kādām
.iepriekšējām prasībām", būtu labāk
to atstāt. Kad rietumu pārstāvji vē­lējās
arf Austrijai dot balss.tiesības,
padomju ārlietu viceministrs lako­niski
izmetis: Maskava nav aiz­mirsusi
austriešu izturēšanos otra
pasaules kara laikā."-
Aizsardzības nolūkos
sāk decentralizēt
ASV rupniecibu
ASV nacionālās aizsardzības pa­dome
kādā brošūi'ā prasa valsts dro­šības
labā izkliedēt amerikāņu rūp­niecības
uzņēmumus. Šāda rīcība
arī varētu palīdzēt aizkavēt karu.
Rūpniecības decentralizēšana uzņē­mumiem
esot jāapsver pašiem sa­vas
un visas valsts interesēs.
Aizsardzības padomes pri(?kšsēža
vietnieks Hendersons norāda, ka ne­viena
nācija mākamā karā nevarētu
sev atļauties tik daudz atombumbu,
lai nomestu tās uz centriem arma-r
zāk nekā 50.000 iedzīvotāju, tādēļ
padome ieteic lielpilsētu rūpniecības
uzņēmumus izvietot šādos centros,
ASV dienvidrietumos, kā arī. izbūvēt
pazemes rūpnleaS; Atombumbu pos-tlgā
iedctrbība nepārsniegšot 15 km
rādiju.
No Stretfordas, KanekiikuU^ šta­tā,
ziņo, ka jau sākta kādas lidma­šīnu
fabrikas pārcelšana uz Tek-sasu:
Rūpnīcai, kas ražo ātros iznī^
cinātājus an>erikāņu flotei, jāpār­vieto
1500 strādnieku un 25.000 ton­nas
mašīnu. NYHT
Politiskajās^ aprindās Loiidonā iz­sakās,
ka Lielbritānija un Francija
pastāvēs uz savām tiesībām. , kas
fiksētas 1921. gada konvencijā. Abu
lielvalstu pārstāvji to jau paguvuši
deklarēt arī ' konferencē piebilstot,
ka šīs tiesības var atcelt tikai visu
valstu vienbalsīgs .lēmunLs. BBC
politiskais redaktors, komonlōjot
Belgrades konferences izredzes, iz­teicās,^
ka Lielbritānija un Francija
atrodas grūtas problēmas priekšā.
Līdzšinējais Maskavas viedoklis b i ­jis
tāds, ka par kuģošanu Donavā
var lemt vienīgi tās valstis-ka.s ap­dzīvo
upes piekra.sti. Padumju satelītu
viedokli visskaidrāk nodeklarējis
čechu komunistu laikrak.sts Rude
Prāvo: satiksmi pa .(DOIKTVTJ^ v:iirs
neietekmēšot ār/emju '^lva})itāls
Visai kuriozs konference ir kāds
cits apstāklis, izteicās BBC komcMV
tātorš. Blakus Dienvidslāvijas ai'-
ietu ministram Simič'am .^ež padom-ārlietu
vicemini::trs V;.sinski$.
Krievu koinūnistu partija ar komi-nforrna
palid/ību nolādējusi Tito un
dienvidslāvu komūni.stu, partiju, ku-ļ
as priekšgalā atroda-^ jau j)KMnine­tais
Simičs. Kāda sajūta (\^ot-Vi.'^in-skim,
redzot sev blakus viņa pašii
partijas ,.pazudināto", esot vierii u z ­minēt.
1 •
Uz ga idāi-nienv gvūtumie!n Bc^ 1 gra-dē
norāda ari amerikāņu pre.^e.
konference pierūdīšot, 1 raksta .,New
York Times", cik lielaMr Padomju
Savienības sadarbības^ grib;i.
BBC. M. AZļj;
Italu komunisti no
jauna draud
Pag. nedēļas beigās itāļu parla­mentā
ix)tika visasākā vārdu apmai­ņa
komunistu wi valdības starpā,
kāda līdz šim pdedzīvota. Sākot de­bates,
komūaifistu partijas priekšsē­ža
vietnieks Longo pārmeta valdī­bai,
ka t&- vainīga atentātā' pret To-ati.
„Ja mēs gribēsim vienā jaukā
dienā sākt darboties," runas beigās
deklarēja Longo, tad policija mūs
nevarēs aizturēt."
Ministru prezidents De Gasperi
aicināja deputātus saglabāt mieru
un pateica, ka tā valoda, kādu runā
Longo, ir kominforma valoda. Itā­lieši
par laimi dzīvojot demokrā­tijā,
kāpēc viņus tāda veida draudi
nebiedējot.
BBC
ju
Zem Latvijas
karoga ceļā uz
Kanādu
„Nevv York Herald Tribune" .sest­dien
sniedza AP ziņu no Īrijas/o,'^-
tas Kobas, ka 29. jūlija rīta^tur i»;?-
griezusies latviešu zvejas kiva .,Vo-lo*;
ar 37 pārvietotām personām,
ieskaitot 15 'Sievietes un bējmus.
,,Volo" bijusi ceļā no Getoborgas,
Zviedrijā, uz Montreālu,' Kanāda,
braukdama zem. Latvijas karoga.
Ceļā zvejas laivai siibojājies motor.s,
tādēļ tā iegriezusies Kobā. NYHT
ASV prese cildina
sūtņa Dr. A. Bil-
-.9
maņa nopelnus
ASV lielākie laikraksti veltīju.ši
nekrologus miriišajam Latvijas sūt­nim
Dr. Alfrēdam . BilmaniiU; atzī­mējot
viņa nopelnus cīņā par Lat­vijas
neatkarības atgū.šanu.
York Herald Tribune" uz.sveŗ, kh\
Dr. A: Bīlmanis pēc L>atvijas okupn- \
ci jas 1940. g. palīdzējis pārliecināt
amerikāņu valdību neatzīt Latvijas j
iekļaušanu Padomju Savienībā. ,.Nc w
York Times" 27. jūlija numurā tā­pat
izceļ sūtņa nopelnus politiskajā
cīņā" par savas valsts integritāti
krievu un vācu okupācijas laikā,
kad viņš vadījis trīs Baltijcus valstu
diplomātu opozjciju Va.šingtonā un
bijis viens no trim Latvijas trimdas
valdības vadītājiem,
„Nev/ York Times" tālāk atzīme,
ka. pēc tam, kad- puse no visiem
Latvijcis tirdzniecības flotes ku.ģietn,
kas atradās ārzemēs Latvijas oku­pācijas
brīdī, atteicās atgriezties'
dzimtenes o.stās, sūtnis Dr, A. B 1-
manis palīdzējis panākt vienošano.s
ar ASV flotes komisiju par .so ku '^u
nolīgšanu .sabiedroto vajadzībnn.
Brīvā latviešu tirdzniecības fk-^e,
kas deklarēja savu uzticību Latvi­jas
trimdas valdībai, stipri palīdze-:
jusi sabiedrotajiem tieši kara perio­dā,
kad kuģu tonnāžas trūkim.»
draudēja kļūt kritLsk.s. Vairāk nekā
puse visu latviešu kuģu. kcis kara
laikā darbojās rietumu .s^ibie^lroto
pusē, viena gada laikā torpedēti
Viens no pirmajiem kuģ.em, ko
nogrenKĪeja ASV austrumu pif:-
krastes tuvumā, bija Jatviešu preču.
tvaLkonis „Cīltvaira".
NYHT, NYT.
j . ' . i 1