1948-08-03-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
s-so; f rusi ^maldāmies a^sn - ^ija •*avu^ sārnis, k^^^ļ^.^* •ļi, ķaŗa: laika brieda kādu <JarbiK^< vecis atsakās uzr^/^^ teica .pārskaiSfiSff'^'^^ te esot. Skiir^^^^ lausaities, lēnāk!" neskaits, als. „Te varbūt - fcas Jūs tāSi bta daudz nemēdz teli ^• MabL MannavSiS*^^'^" viens. Te" vīTL^^ i: i I WSU Kaimiņu parole. Lahd v k~ krika. Saskan^" [skan,'V vīrs atbOdēja no^^. b uz koka ikluča. ka^ soh vietā. ..Man'vaj^S ķlidziba, vai vismaT i i 01" m. •I i . l i : ' i fsākiima. Jūsu draugi manteh Ķ jusu p u p ā esot pāris cilvku usu apkārtnes." • ir jūsu mājas?" ķisa Imijā ap- divdesmit kOo-p no šejienes. Tur vēl butu j5. hanai sievai un bērnam." p?" Pāvuls un Ēvalds Zirni rei- ,vēra mutes. „VīIeri?'« imtevs a tuvāc: svešajam virām 3 aŗV ārā! Dievs esi man klāt, puisi: es nebūtu dancinājis uz ceļiem?". •i ilgi skatījās viens otrā. BeN svešinieks pasmējās: Ieva cilvēk — Zirņu Pāvuli;! zemi tu šeit dali?" līdis Vīlers. Skaties, ko. Im- 0 viņpasaules." . Tas es esmu. Man pirmā beidzās ar ; ievainošanu un , Ķā latviešu armijas sakar-iagad izklejDju pus Vidzemes ļbu daļu Latgales, lai iegūtu zi-lar partizāniem." ildības uzdevumā?" vīri a^ atnācēju un, elpu aizturējiiJ!, ķjās viņa stāstā par latviešu 1 Kurzemē, zaudējumiem luī ām, un tikai' pēc tam viņš va- Jābūt ziņas par savām mājām, d Pāvuls, varbūt, mani pāva-viņš uzticīgi ieprasījās, bet ātais sadrūma. pš pēdējā ceļojuma pāri eze-un līdz tejienei man ir tikai vēlēšanās: nekad dzīvam vairs ^ Iriezties; savās mājās. Tur es | i nevarētu ieiet pagalma. La .ūs Ēvalds. Viņa rokās laiva [ikpat droša kā manējas. Kas i varbūt jum,s būs vajadzīgs sa* lājās vēl palīgs ar ierod Z-adi laiki . . ^ irat izbraukt tūdaļ. Sis ap. Ir mūsu varā," teica apakšvlrs- | Te neviens jūs netraucēsi | ,ās,vja nenomaldāties, b u s t v || lalā " bvis abiem pa rokas granātai; l i it i pvi7sn'ieks"^iwad!ja viņus xm:;pēc pusstundas jau ; | , fepkalmu ū dsepņēoks,i emVa ldgimuls vtoi t a^osj \m aturējot sākuma I» ' ; ŗnea līkloču pēdām, velak & vairāk uz rietumiem.'*' [gi,n Aiviekstes gnvu- |; ļties ātrāk sastapt^savejo^ m i i fcineblia laika tenet, | MTOpar^īz'a virzienā. » •-"7:; J .laivu pareto yn^ena :ad ūdeņus PS^ ' ^ b r i» lita riteņa , IPe^^J.^ierlž'i s pameta apkārt rim ^""(Turpinājums sekos) Chronika ntonas r^f^fj^j Ka»*: , pirmo reizi piedala^^^^^ iba Imanta. ,La*l%,tvii8 ^* i lē izlikta sauksme atrodas aiz dzeia ļg;,, 1 nedēļas laika «P ^^^^ iaiš"'latviešu pia^i^^f' tt atrodas aiz ^0; li nedēļās ^ jēruMva darbu|. g^itl,; iksa Cielēna brj^^devis ' tautiskā rtinS. )ēra: apgāds ^^f^)t¥t •Ufl Gruznas (P^-^L 0t is Arvīda a^^^-l"": ?ieia^'Ļ ā laikā izdos ^l^olK, Rakstniece saga» ^ ^ romānu Tilts. siiiian'" ārstējas Nirnbergai sUmību nodaļa 1^ It i LATVIA Latvian Newspaper published under EUCOM Civil Aflairs Division Authorisation Namber UNDP 196. Publisher aod Editor: Kārli? Rabācs, DP Camp Kleinkōtz near GuDzburg/D. Printer: „Schwāb. Volksbl.". Gtinzburg/D., Bgm.' Landm.-Pl. 7. Girculation: 4000. Published tvicc weekly. Edi-lorial oJfice: Gtinzburg/Do.. Dominikus-Zimraermann-Str, 2. LATVIAN NEWSPAPĒR Nr. 59 (U;4)V Otrdien, 1948, g. 3. augustā Irnākotrdienā>. un piektdienās. Izdevējs: BALK uzdevuma Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabics vietn. A, Liepa, redaktori: Z,. BārJa M. Culitis. H. MiudenherRs, A. Sraits.' Adrese: Gūnzburg- Do.; red.: Dominikus-Z/immer-manitstr. 2 (tSlr. 50).\ apg.: Marktpl. 25 (t. S4). spiojif: BRm.-Landraanu.-Pl. T (t. 92) Bevins brīdina Kremļi, Molotovs pārtrauc ,^ atvaļinājumu" ' Ko atbildēs Staļins? Tuvākajās dienās, varbūt jau pirmdienas vakarā, gaidāma ASV, Anglijas uņ Francijas vēstnieku kopīga tikšanās ar Staļinu, lai pārrunātu Vācijas problēmas, ieskaitot Berlīni, svētdien vēlu vakarā ziņoja Reutera aģentūras Maskavas korespondents. Līdz redakcijas slēg-ganai šai ziņai apstiprinājuma no padomju puses vel nebija. Ja šī tikšanās notiktu, tad rietumvalstu pilnvarotie ar savu demaršu Maskavā īsā laikā būtu izgājuši trīs fāzes: no Zorina līdz Molotovam, no Mo-lotova līdz Staļinam. Tikšanos ar ^taļinu trīs vēstnieki esot lūguši savrupējās sarunas ar Molotovu sestdienas vakarā, svētdien par šīm sarunām ziņojot savām valdībām Vašingtonā, Londonā un Parīzē. Pēc Baden-Badenes raidītāja pirmdienas informācijas apsoriedēs pie Staļina līdz ar Molotova piedalīšoties arī maršals Sokolovskis, un tajās ierosināšot vai nu četru ārlietu ministru vai valsts galvu konfe- . renei. • . • i . Rietumos lielu nozīmd veltī apstāklim, 'kā ārlietu ministrs Molotovs, kas piektdien vēl bija •.atvaļinājumā un nesasniedzams", atvaļinājumu, tomēr pārtraucis, lai pieņemtu rietumvalstu vēstniekus. Pirms tam, piektdien, viņiem bija jāapmierina^; ar Molotova vietnieku Zorinu, jo arī Višinskis bija aizņemts Donavas- kuģniecības konferencē Belgradē. Molotova atgriešanos uzskata par labU zīmi Maskavas gatavībai uzsākt sarunas. BBG tomēr ziņo, ka no apspriedēm Maskavā nevarot gaidīt nedz drīzus, nedz sensacionālus rezultātus. Londonā un ārzemēs plaši komentē Bevina ceturtdienas runu apakšnamā, kurā viņš deklarēja Anglijas viedokli Berlīnes un Vācijas jautājumā un paziņoja, ka valdība apsvēršot iespēju pārtraukt tālāku amgļu bruņotu spēku, demobiillzāciju, . ievērojot stāvokļa nopietnību. Bevina paskaidrojumi norāda, ka nākošās dienas un nedēļas var kļūt par pasaules notikumu izšķirīgāko tjosmu, svētdienas vakarā "izteicās BBC komentātors. Jārēķinās- ar iespēju, ka arī varbūtēja «kara draudi neatbaidīs padomju valdību no savas politikas realizēšanas. Berlīnes ' krizi būtu viegli atrisināt. Ja Maskava tikai parādītu gribu saprasties. Rietumu sabiedrotie jau izteikuši gatavību pielaist padomju joslas va- . lūtu Visā Berlīnē, tikai zem četru valstu kontroles. Pirms tam BBG norādīja, ka Bevina runā, ko viņš teicis Eiropas pārbaudījuma stim-dā, neesot bijis manāms nekas no histērijas. Bevins nedraudējis, bet licis saprast, ka Anglija paļaujas uz savām aizsardzības spējām. „Times" rakstīja, ka Bevins pateicis diezgan, lai pierādītu, ka angļu valdība, kopā ar ASV uņ Franciju, dara vi'Su iespējamo taisnīgai un miermīlīgai krizes atrisināšanai- ja •Maskava to vispār pielaidīs. Neesot : tomēr drošības, vai krievu spiediens neturpināsies arī, tad, kad Vācijaf būs radīta kopīga saimniecība un pārvalde. nManclīester Guardian" atzīmēja, ka veselais saprāts vien diktētu ne-vājināt vēl vairāk jau tā bēdīgi sa-ņminatos Anglijas bruņotos spēkus, : iekams nav skaidrības par Maskavas • īstajiem nodomiem. Domstarpības par valūtu un citiem jautājumiem varētu izlīdzināt dažās stundās, ja vien Maskava tō nopietni vēlētos. Pēc liberālā „News Chro- Kairo eksplodē bumbas Svētdien Kairo centrā divos preču mainos eksplodējušas bumbas. Dažas ^rsonas ievainotas, un nodarīti ne- •ieli zaudējimnd. Valdība izsludinājusi 10.000 mārciņu atlldzlbia par vainīgo atrašanu. Arābu politiķi pārliecināti, ka šim eksplozijām ir sakars ar notikumiem Palestinā. ļj-Trāfs Beimadots svētdien apmeklēja Transjordānijās karali Abdulu. va- ^ar bija Jeruzalemē, šodien ieradās ^^eksandrijā im rīt dosies uz Haifu ^n Telavivu, lai :^pspriestos par Pa- •'>tinas problēmu, Jeruzalemes - de-l^ ļ^iutārizēšanu un 330.000 arābu '•^l^'liu atgriešanos. Palestinas dien- :'dos atzīmētas junas sadursmes ar ^ēģiptiešiem. Svētdien Jeruzalemē ie- •^dās pi^jļŗ^^^ 2īdu vilciens no Te-ļvivas. Drošības padomē vakar sā-i^ as^ apspriedes par 5 britu pavalst-niekiei^, ko žīdi apvaino spiegošanā. BBC, St nicle" domām, Bevina rima nozīmējot, ka britu nācijai jārēķinās ari ar kara iespēju. Arī „Observer" domā, ka uz drī-i ziem rezultātiem Maskavā nevarot} cerēt, izņemot gadījumu, ja rietumvalstu pārstāvji atdurtos uz simtprocentīgu noraidījumu. Tad s4ā-voklis kļūtu kritiskāks nekā jebkad. Varbūtējā „četru lielo" konferencē būtu veļams iztirzāt ne vien Berlīnes un Vācijas, bet ari citas Eiropas problēmas. Pēc dažu novērotāju domām, starp pārējiem apspriežamiem tematiem varētu būt Austrijas mier-līgums, Triestas jautājums un. pil-soiiu karš Grieķijā. Konservatīvais „Sunday Tļmes" stāvokli vērtē ar atturīgu optimismu, dibinot to uz Molotova atgriešanos Maskavā. Neatkarīgi no tā, vai Maskava karu vēlētos vai nē, Anglijai esot jābūt gatavai katrai 'varbūtībai. Pēc Reutera informācijas, arī demobolizācijas lietu neizlemšot ātrāk, iekams nebūšot skaidra Maskavas atbilde uz rietumvalstu demaršu.^ Etlijis un Bevins demobilizācijas jautājumu tomēr esot i:iārru-nājuši ar bruņoto spēku šļābu priekšniekiem jau piektdien. Vašingtonas politiskajās aprindās Bevina runu vērtēja par līdz šiļn nopietnāko rietumu valstsvū'a brīdinājumu Maskavai, ka tās politikas līdzšinējā kursa turpināšana varētu novest līdz karam. „New 'York Herald Tri-bune" atzīmēja; ka, kara bažas un miera cerības tagad !mai-noties j uceklīg ā k ārtlb ā. Pr^asībā (Beigas 3. Ipp.) ierīko atbalstā punktus iepretim Aļaskai .• • •• .9'- „Pēc amerikāņu militāro aprindu informācijas Sibīrijā iepretim Aļaskas pussalai Padom-ju Savienība ierīko lielu skaitu atbalsta punktu, ^ to starpā ari lidlaukus vissmagākā tipa bumb-vežiem. Si iemesla .dēļ Kanāda atteikusies piedalīties Savienoto .Valstu aviācijas apmācības lidojumos uz .Lielbritāniju, jo katrs lidaparāts tai nepieciešams Aļ as-kas ,.koridora" aizsardzībai, ziņo UP no Vašingtonas. Komunisti Tālajos austrumos mobilizē Burmā,iegūti dokumenti atklāj, ka pastāv. visciešākie sakari .starp komunistu partizānu akcijām Malajā, „brīvajā" Ķīnā, Indonēzijā, Indijā, Vietnama republikā un pašā Burmā, ~ Londonā paskaidrojis Bur-mas ārlietu ministrs Utintuts. Viņa valdība varot pierādīt, ka visi komunistu nemieri Tālajos austriunos notiekot pēc rūpīgi iedalīta plāna, kas izstrādāts pagājušajā , gadā kādā konferencē Kalkutā. Jaunā Bur-mas republika tomēr sp;ēšot tikt galā ar komunistiem, un nepastāvot briesmas, ka tā varētu kļūt komunistiska valsts. „Daily Mali** speciālkorespondents ziņo no Kuala Lampuras, ka valdl-baskaŗaspēks Malajā tuiT^inot cīņas ar komunistiem, bet turienes far-meŗi gribot lūgt Austrālijas palīdzību, jo atzīstot, ka Anglijai pašreizējās Beriines krizes dēļ esot grūti nosūtīt uz Malaju karaspēka pastiprinājumus. Bet bez aizsardzības ^pret komunistu insurgentiem farmeŗi atT sākoties turpināt ražošanu. Malajas aizsardzībai vēl vajagot apmēram divu divīziju, jo komunisti līdz 1.' septembrim plānojot pilnā mērā 'mobilizēt savu atbrīvošanas armiju". Bez tam plantātoru apvienība pieprasījusi savām jaunorganizētajām aizsardzības , vienībām 15.000 šauteņu. DM DONAVAS KUĢNIECĪBAS KONFEENCE ŠAUTEĶL bURKĻU APSARDZIB.\ Protestēdams pret sava znota apcietināšanu atkāpies Ungārija? valsts prezidents Piektdien Bu<^apeštu aplidos vēsts, ka atkāpies Ungārijas valsts prezidents Soltans Tildijs', lai protestētu pret sava znota Viktora Cor-nokija apcietināšanu. .Pievakarē prezidenta demisiju paziņoja .ari. valdība, reizē publicējot Tildija rakstu parlamenta priekšsēdim. Prezidents tajā apliecina, ka viņš pilnam akceptē valdības lldzšinējc politiku. „Bet niana vistuvākā radinieka apcietināšana, kas apvainots smagos nodalījumos pret Valsti," raksta beigās saka Tildijs. .,pamu-dināja mani atstāt augsto posteni." Par Ungārijas jauno valsts prezidentu parlaments ievēlēja līdzšinējo ministru prezidenta vietnieku lin bij. sociāldemokrātu partijas i, ģenerālsekretāru Arpadu Šakašics vācu okupācijas, laikā kopā ar komunistiem darbojies pagrīdē. . I Apcietinātais bijušā valsts prezi-- denta znots Viktors Comokijs bija Ungāi'ijas sūtnis Kairo un Buda-peštā atgriezās tikai pag. nedēļā. Viņam pārmet spiegošanu un valsts nodevību. Ārzemju novērotāji, izsakās, ka Comokija apcietināšanai^ varētu būt kāds sakars ar nqse|no tīrīšanu zemkopības resorā. Toreiz tika paskaidrots, ka augsti resora darbinieki ar ungāru diplomātu starpniecību vēlējušies nodot kādai ārvalstij slepenus dokumentus, par trisgades plānu, Comokijs un bij. valsts prezidents Tildijs bija sik-zenmieku partijas biedri. Budapestā klīst baumas, ka Comokijs mēģinājis pierimāt savu sievas tēvu bēgt uz ārzemēm. Ar Sakašica ievēlēšanu par valsts prezidentu komunisti tagad ieguvuši pilnīgu kontroli pār Ungārijas valdību. BBG, ST, M Čechoslovakijas cietumi — ^.tukšākie visā pasaulē''? Cechoslovakijā esot samērīgi vismazāk apcietināto no visām valstim pasaulē, Pi-āgā apgalvoja tieslifstu ministrs Cepicka. ..Kad nobeigšoties prezidenta Gotvalda 19. jūnijā pasludinātās amnestijas realizēšana, visā republikā palikšot vairs tikai 4000 cietumnieku. Tādēļ nepatiesi, un ļaunprātīgi esot rietumu preses apgalvojumi par pārpildītiem. cietu-rniiem un koncenti'ācijas nometnēm ICechoslovakijā. ,,Tautas demokrātijām" cietumi, tiesas un drošības iestādes esot vajadzīgas daudz mazāk nekā ksfpitālistiskajām zemēm. Rietumu prese šādus apmelojumus "Izplatot arī tāpēc, lai atturētu bēgļus atgriezties Cechoslovakijā. Nonākuši nemīlīgajos apstākļos Vācijas ļnometnēs, bēgļi izrādot interesi atgriezties. Amnestijas likums vii;iiem atļaujot to dai'it bez bailēm, tādēļ rietuinvalštu prese un radio noklusējot šo amnestiju. Tai pašā laikā Berlīnes radio ziņo, ka no Cedioslovakijas aizbēdzis jau sestais pēdējās nekomūnistiskās valdības loceklis — bij. izglit J< ministrs Stranskis," kas atradies k ā dā bēgļu nometnē Vācijā Vēl divus mdnisrtrus savā laikā notvēra bēgot. NYHT Karaspēka un policijas sargposteņu ielenktajā Belgrades tautas augstskolas namā ceturtdien pievakarē sākās Donavas kuģniecības konference, kurā piedalās 11 valstis. Sagaidīt Višinski lidlaukā bija ieradies pats Dienvidslāvijas ārlietu ministrs Simičs augstāku ierēdņu pavadībā. Padomju lidmašīna nokavējās gandrīz divi stundas. Šai laikā dienvidslāvi ne : vārda nepārmainīja ar Padomju Savienības 'sūtniecības pārstāvjiem, kas tāpat gaidīja ' lidlaukā. Simičs Višinski apsveica ļoti sirsnīgi, kad tcis kopā ar Čechoslovakijas ārlietu ministru Ivlementi izkāpa no lidinašīnas. Ari citādi dienvidslāvi mēģināja , parādīt savu uzmanību padomju pārstāvim ~ vičnigi viņam nevajadzēja uzrādīt caurlaidi sargposteņiem, kad , tas pēdējā minūtē ienāca konferences • apspriežu telpās. BBC korespondents no Belgrades ziņo, ka'satelltvalstu un pašas Padomju. Savienības delegācijā ietilpst liels skaits locekļu un. lietpratēju. Atklāšanas runā Šimičs deklarēja, ka tautas demokrātijas Padomju Savienības vadībā rūpēsies, lai Donava kalpotu tikai, mieram. Piinnās domstarpības rietumu un austrumu valstu pārstāvju starpā radās jau valodas dēļ. Višinskis ierosināja konferencē atļaut runāt vienīgi krieviski un franciski. Angļu valodu noraidīja ar;7 balsīm. Pēc ilgākām pārrunām vienojās angļu . valodu pielaist tikai debatēs. Rietumu preses pārstāvji Belgradē to uz.skata par visai ļaunu zīmi. A i i Višinskis nepārprotami norādīja, ka visiem tiem, kas ieradušies konferencē ar kādām .iepriekšējām prasībām", būtu labāk to atstāt. Kad rietumu pārstāvji vēlējās arf Austrijai dot balss.tiesības, padomju ārlietu viceministrs lakoniski izmetis: Maskava nav aizmirsusi austriešu izturēšanos otra pasaules kara laikā."- Aizsardzības nolūkos sāk decentralizēt ASV rupniecibu ASV nacionālās aizsardzības padome kādā brošūi'ā prasa valsts drošības labā izkliedēt amerikāņu rūpniecības uzņēmumus. Šāda rīcība arī varētu palīdzēt aizkavēt karu. Rūpniecības decentralizēšana uzņēmumiem esot jāapsver pašiem savas un visas valsts interesēs. Aizsardzības padomes pri(?kšsēža vietnieks Hendersons norāda, ka neviena nācija mākamā karā nevarētu sev atļauties tik daudz atombumbu, lai nomestu tās uz centriem arma-r zāk nekā 50.000 iedzīvotāju, tādēļ padome ieteic lielpilsētu rūpniecības uzņēmumus izvietot šādos centros, ASV dienvidrietumos, kā arī. izbūvēt pazemes rūpnleaS; Atombumbu pos-tlgā iedctrbība nepārsniegšot 15 km rādiju. No Stretfordas, KanekiikuU^ štatā, ziņo, ka jau sākta kādas lidmašīnu fabrikas pārcelšana uz Tek-sasu: Rūpnīcai, kas ražo ātros iznī^ cinātājus an>erikāņu flotei, jāpārvieto 1500 strādnieku un 25.000 tonnas mašīnu. NYHT Politiskajās^ aprindās Loiidonā izsakās, ka Lielbritānija un Francija pastāvēs uz savām tiesībām. , kas fiksētas 1921. gada konvencijā. Abu lielvalstu pārstāvji to jau paguvuši deklarēt arī ' konferencē piebilstot, ka šīs tiesības var atcelt tikai visu valstu vienbalsīgs .lēmunLs. BBC politiskais redaktors, komonlōjot Belgrades konferences izredzes, izteicās,^ ka Lielbritānija un Francija atrodas grūtas problēmas priekšā. Līdzšinējais Maskavas viedoklis b i jis tāds, ka par kuģošanu Donavā var lemt vienīgi tās valstis-ka.s apdzīvo upes piekra.sti. Padumju satelītu viedokli visskaidrāk nodeklarējis čechu komunistu laikrak.sts Rude Prāvo: satiksmi pa .(DOIKTVTJ^ v:iirs neietekmēšot ār/emju '^lva})itāls Visai kuriozs konference ir kāds cits apstāklis, izteicās BBC komcMV tātorš. Blakus Dienvidslāvijas ai'- ietu ministram Simič'am .^ež padom-ārlietu vicemini::trs V;.sinski$. Krievu koinūnistu partija ar komi-nforrna palid/ību nolādējusi Tito un dienvidslāvu komūni.stu, partiju, ku-ļ as priekšgalā atroda-^ jau j)KMninetais Simičs. Kāda sajūta (\^ot-Vi.'^in-skim, redzot sev blakus viņa pašii partijas ,.pazudināto", esot vierii u z minēt. 1 • Uz ga idāi-nienv gvūtumie!n Bc^ 1 gra-dē norāda ari amerikāņu pre.^e. konference pierūdīšot, 1 raksta .,New York Times", cik lielaMr Padomju Savienības sadarbības^ grib;i. BBC. M. AZļj; Italu komunisti no jauna draud Pag. nedēļas beigās itāļu parlamentā ix)tika visasākā vārdu apmaiņa komunistu wi valdības starpā, kāda līdz šim pdedzīvota. Sākot debates, komūaifistu partijas priekšsēža vietnieks Longo pārmeta valdībai, ka t&- vainīga atentātā' pret To-ati. „Ja mēs gribēsim vienā jaukā dienā sākt darboties," runas beigās deklarēja Longo, tad policija mūs nevarēs aizturēt." Ministru prezidents De Gasperi aicināja deputātus saglabāt mieru un pateica, ka tā valoda, kādu runā Longo, ir kominforma valoda. Itālieši par laimi dzīvojot demokrātijā, kāpēc viņus tāda veida draudi nebiedējot. BBC ju Zem Latvijas karoga ceļā uz Kanādu „Nevv York Herald Tribune" .sestdien sniedza AP ziņu no Īrijas/o,'^- tas Kobas, ka 29. jūlija rīta^tur i»;?- griezusies latviešu zvejas kiva .,Vo-lo*; ar 37 pārvietotām personām, ieskaitot 15 'Sievietes un bējmus. ,,Volo" bijusi ceļā no Getoborgas, Zviedrijā, uz Montreālu,' Kanāda, braukdama zem. Latvijas karoga. Ceļā zvejas laivai siibojājies motor.s, tādēļ tā iegriezusies Kobā. NYHT ASV prese cildina sūtņa Dr. A. Bil- -.9 maņa nopelnus ASV lielākie laikraksti veltīju.ši nekrologus miriišajam Latvijas sūtnim Dr. Alfrēdam . BilmaniiU; atzīmējot viņa nopelnus cīņā par Latvijas neatkarības atgū.šanu. York Herald Tribune" uz.sveŗ, kh\ Dr. A: Bīlmanis pēc L>atvijas okupn- \ ci jas 1940. g. palīdzējis pārliecināt amerikāņu valdību neatzīt Latvijas j iekļaušanu Padomju Savienībā. ,.Nc w York Times" 27. jūlija numurā tāpat izceļ sūtņa nopelnus politiskajā cīņā" par savas valsts integritāti krievu un vācu okupācijas laikā, kad viņš vadījis trīs Baltijcus valstu diplomātu opozjciju Va.šingtonā un bijis viens no trim Latvijas trimdas valdības vadītājiem, „Nev/ York Times" tālāk atzīme, ka. pēc tam, kad- puse no visiem Latvijcis tirdzniecības flotes ku.ģietn, kas atradās ārzemēs Latvijas okupācijas brīdī, atteicās atgriezties' dzimtenes o.stās, sūtnis Dr, A. B 1- manis palīdzējis panākt vienošano.s ar ASV flotes komisiju par .so ku '^u nolīgšanu .sabiedroto vajadzībnn. Brīvā latviešu tirdzniecības fk-^e, kas deklarēja savu uzticību Latvijas trimdas valdībai, stipri palīdze-: jusi sabiedrotajiem tieši kara periodā, kad kuģu tonnāžas trūkim.» draudēja kļūt kritLsk.s. Vairāk nekā puse visu latviešu kuģu. kcis kara laikā darbojās rietumu .s^ibie^lroto pusē, viena gada laikā torpedēti Viens no pirmajiem kuģ.em, ko nogrenKĪeja ASV austrumu pif:- krastes tuvumā, bija Jatviešu preču. tvaLkonis „Cīltvaira". NYHT, NYT. j . ' . i 1
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-08-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480803 |
Description
Title | 1948-08-03-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
s-so; f
rusi ^maldāmies a^sn - ^ija
•*avu^ sārnis, k^^^ļ^.^*
•ļi, ķaŗa: laika
brieda kādu |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-03-01