Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1947

              Illlll I
*5 Mci ^
: .Okupācijas 'ā-^ m ^
!f ļabnkas, kas dod w ^Pstrāj^?*
» š« arvien nia^^i"«ncitj
^ kas dodas uz k o n c S S H
; viņu vidij iesaSl?lj^?°t'laa^
esot zināms, kaT^t^""^'"'' 'n
J kas. ap^lvoi! \ f ^^^^^^^^
n c^emontē- stratēS\ ? - ' ' ' * « ' 'B
^^kre.ar§čij?S^rCsit':^ ka caurmēra v3n, - o v ^ ^
: džu tikt p S S j u 3?!
^ reiz 33 gados' ^ *
|sķ9ts,;kas publicēts dSS
: Pirmsf'ārlietu; ministruTnJf^^
•raja ziņojumā pirmo.reiz s S
^ U nas Dar saimnieciskiem aris^S
2 visas četrās okupācijas io llfvS
I Pfd^kcija visās čeU S
kopā tagad esot sasnie.cnisi tikai ^
- E ""P, ^ P^d^kci^Hs, k a m l
vis^s citas Eiropas zemes, par ku- l P^^5ami dati, jau sasniegušas
- ap 90 Droc. no priekškara Brodukcj.
- jas. ZTu^ojuma norādīts, ka^ visliela»
^ ķavĢklis produkcijas kāi^ināša-
"^nai.bijušas,joslu jobežas, jo Vācijas •
- rūpniecība ir. stipri specializēta un J viena apgabala ražojumi neDiecieža.
mi otra apgabala rut)niecibas veici-
J nāŠanai un papildināšanai.
1 -Amerikāņu ziņolumā konstatēts,
, J k a vislabākie panākumi gūti ameri-
1 kaiju .un padomju joslās, kas abas
• sasniegušas ao 45 proc. no 1936. g.
- produkcijas. Piebilsts, k a v a i r f k ne-
5 j kā puse no padomju joslas ražoju- -
• miiem tomēr domāti Krievijai repa-
3 ļ rāciju segžanai. Padomiu , .akciju
sabiedrības^ ražo ap 25 lidz 30 proc.
• no visiem krievu joslas ražojumiem
• ļ Angļu joslā ražo tikai 34 proc. no
i\ 1936. ga^a produkcijas, bet franSii
• joslā vēl mazāk, NtHT
' Veikala sadeg
i 42 cilvēki
Vismaz . 42 personas nogalinātas
, visbriesmīgākajā veikala ugunsgre-
I kā kāds piedzīvots Jaunzēlande. De-
• dzis lielākais universālveikals Jaim*
ralaridēun pie veikala durvīm at­rasti
28 sadegužu pārdevēju unpir-ļ'cēju
liķi, bet pārējie vai nu minļii
r^lirihīcās; vai pazuduši ēkas drupas.
Uguns sākusies milzu veikala da-voklu.
Iekārtu nodaļā, kur aizdeg^^
\ drapērijas, logu aizkari un istabl^
ļtas. Nelaime sākusies pēcpusdiena,
kad Viss veikala nams bijis stav,r^
dām pilns pircēļu. Gajeji
pēkšņi pamanījuši melnus dumJ
k a s n o vairākiem loSie-nP^^S
simtiem pēdu gaisā,^ bet jau nu»
vēlāk liesmu gaismā
sarkani. Kamēr uguns sprak
slāpējuši kliedzienus,
paējušies pacelt l^'^f^Jļ^Ļ
nama augšējiem stāviem lai«
pircējus un Pārdevējus, i
j\iši Ieslodzīti uguns »
mīgais karstumos un bie^e ^om
ņu daitu ārkārtīgi aPg^^^^^^
Ugimi ierobežoja tika 1P« , ^
stundām « " . . t s f v e S nodalS*
cijušās atsevišķās f ^^i» un
sākās meklēšana-pēc sadg^ij darbs
ievainotiem. P ^ ^ ' J S i i , k»»'
bijis galā, iebrucis aas jumt,
d i domā. ka upum ^'^^ pM
izrSdIUes vēl UelSks.
m
iesk... maksā ŖM7-J^;^;rs el<-
satinot kollekUv.va.raKJ^esiP»'
Ss. Sludinājumu o a^mj» ^
pa, vienslejiiru S % e d e r i f
toj atbilstošu telpm V
Meklēšanas sludmaju^' P ^ 5..
cenu. bet Bc mazāk Ka
par sludinājumu. i. SJP*-
•Abonementu PieMJ^Jļ w-
«UumL naudas parjjJJ
Spondence adrŗy;S-„» Bfir."-
-.«««ter-Landmano-P»'» .
LATVIJA
Latvian Nevvspaper
pbbitsbed iwice weeHy.
AOlbocacl) b> E U C O M HO.
:lvU A/fairb Djvtslon 14-ih
IS47 A G 383 ? G E C -
Eclilor: Kārlis ftaV
P r l n i e h .,Scbwābl'
Volksblati" Gūn?-
burg Danau pOrgernielsier
- Labdroannplatz 7. Popu-
Jatlon to be served; WM
LATVĪAN NEWSPAPER
^ N r . 91 m
dlen&s. ItdevCJs: BiiLS
oidevfUBS Latviein >res«s
daibtsiebn sidarbIMs I ».
1^ AtbildljiaU rtdatuortK
K. fUibics, vieto. A./Uepa,
redaktori: Z. Bfirda, M*
CuUtis, B. Misdilt&berss,
A. tolts. Adrese: \QQii8*
Tilroņij Aps. tl, r ^
spiest^ iS.
Zāras apgabala, centrāfās valdības u
apspnesani
ministru konference
Uzsakot diskusijas par Vācijas turpmāko likteal — tās vienotību
vai sadalīš^mu, ārlietu ministru konference Londona pagājušās nedēļas
beigās ieviļizījās vissvarīgākajā faz5. Vienošanos tomēr nevienā jautā-
Jumā neizdevās panākt. Padomju Savienība par vissvarīgāko un vls-iteldzamāki
izlemjamo Jautājumu uzskata Vācijas centrālās valdības fli-blnā$
anu« Ikt Francijas ārlietu ministrs Bldo kategoriski atteicies runāt
par Vācijai({ Valdības izveidošana, kamēr nezinot, kas īsti ir Vācija, Bldo
pieprasījis, lai vispirms izškiŗ robežu jautājumus. Arī Anglijas ārlietu
ministrs Bievins ierosinājis dibināt robežkomisijas. un vina domām, ka
Vācijai ttil Polijas robeža revidējama, pievienojies ari ASV ārlietu mi­nistrs
Marials. Francijas ārlietu ministrs savā runā pieminēja ari ]>P.
kas pēc viņa domām no Vācijas Izvācami
Pirmās pSiiTunas p«ir Vācijas cen­trālo
valdību sākās Jau trešdienas
apspriedē, kad inlnisftri gan visvai­rāk
deklarēja principus, kas jau
agrāk izteikitl Maskavas konierencē.
Visi ministri vienprātīgi aoliecināla,
ka atbalstīs vienotas Vācijas valdī­bu,
bet „New York Herald Tribune"
līdzstrādniejcs Resels sēdes aprakstā
piezīmēja, -ka trīs rietumu v l l s t i s un
Padomju Savienība nekad nav spē­jušas
vienoties par to, kas i r sapro­tams
ar vārdu ^demokrātisks". Cits
tā paša laikraksta līdzstrādnieks uz-svej-,
ka vienprātība ir tikai proce­dūras
principiālos jautājumos. Katrs
ministrs sžiiprdtot Vācijas valdības
centralizāciju citādi. Molotovs do­mājot
par Btin^ru centrālu adminis­tratīvu
izpildvaru. Maršals un B e -
vins par Vācijas valstu federāciju,
kuras koptg^l valdībai ]oti Ierobe­žota
vara. Visvairāk ar citu uzskji-tiem
nesaskanot Bido domas, jo viņš,
par federāciju runādams, domājot
par kaut kc|i pavisam vaļīgi savienotu
gandrīz beji; centralizētas administra­tīvas
varas. Par visām lietām Bido
visu laiku esot aizdomīgs pret citu
valstu nodomiem, jo uzskata, k a kā
Padomju Savienība, tā A S V gribētu
iegūt vācieišu atbalstu un simpātijas
Neatkarīgi no tā, vai Vācija kjūtu
Agrākais angļu fašis­tu
vadītājs organizē
„vienības kustību"
Agrākais! angļu fašistu vadītājs
sers Osvalds Moslejs, kas kara laiku
pavadīja drošības ieslodzījumā, pre­ses
konfer<i,sncē Londonā paskaidroja,
ka viņš ar saviem piekritējiem nā­košā
gada sākumā dibināšot „vienī-bas
kustību*'. 51 organizācija, kas
piekrīt Mosleja mērķiem, esot viņu
pamudinājušas uz šadu rīcību un
paziņojušais, ka pašas likvidēsies, ie­plūstot
jaunajā organizācijā. So or«
ganizāciju vidū esot agrāko kapa d a ­lībnieku
līga, Kukluķsklana Anglijas
nozare,'britu brīvības ūnija uc.
..Vienības kustības" mērķi i r šādi:
panākt Eiropas tautu vienību, no­vērst
internacionālā komunisma un
internacionālā finanēu kapitāla'drau­dus,
iegūt tautas entuziasmu jauna
veida civilizācijai, ar demokrātis­kiem
līdztikļiem tikt Anglijā pie v a ­ras,
likvidēt partiju politikas' sistē­mu^
šķiru privilēģijas un mantotu
bagātību, sekmēt visu ierobežojumu
atcelšanu angļu tautai, radīt jaunu
. valsts morāli un nacionālo garu, kā
arī Izmantot Āfriku Eiropas saimnie­cisko
pmblēmu atrisināšanai Orga­nizācija,
tiklīdz vien būšot iespē­jams,
arī izraudzīšot savus kandidā­tus
parlamentam. Par „vienības kus­tības"
biedriem varēšot kļūt Ikviens
Lielbritānijas iedzīvotājs, izņemot
žīdus, 2īdiem, kas Anglijā nedzīvo
Hgi, pēc Mosleja- organizācijas pro­grammas
būšot Anglija jāatstāj. Viņa
' organizācija stāvot tālu pāri kā fa­šismam,
tā demokrātijai, kas abas
esot miruf^as 1939. gadā.
Moslejs žurnālistiem izskaidroja
arī savu stāju pret Padomju Savie­nību.'
Pēc viņa domam, tai vajadzētu
skaidri pateikt, k a tai jāpieņem ame­rikāņu
priekšlikums iznīcināt visus
atomieročus un jāizvācas no visām
tām Eiroļ^as daļām, kuļ^m ar P a -
- domju Savienību nav nekāda saka-^
' ra. Ja Padomju Savienībai izteikšot
ultimātu, pirms tā ieguvusi atomie­ročus,
tā piekāpšoties, bet ja gaidī-
.šot, līdz vācu zinātnieki zem krievu
spiediena šo ieroci izg\idros, tad esot
<iro,^i gaidāms karš. NYHT
vienota 1 vai sadalīta. Francilas vie­nīgā
Interese esot pašas drošība, vai
citiem vārdiem sakot — vāja Vācija.
Pēc INS zinām, Bido šo savu vie­dokli
sevišķi skaidri izklāstījis,
pusdienoiot k<^ā ar Maršalu A SV
vēstniecībā.
Konferencē Bido So Francijas
viedokli ļoti skaidri Izcēla, pieprasī­dams
visDirms izlemt Zāras ao'^a-bala
saimniecisko pievienošanu
Francijai, citus robežu jautniun-^us
Un plašāk pakavēdamies arī pie Vā­cijas
iedzīvotām oroblēmas. ^ai sa­karībā
vinS pieminēja arī DP, kaut
gan pilnīgākos Bido runas atreferē­jumos
redzams, ka DP jautājums
viņu intercsēns daudz mazāk, m^kā
tas varēla izlikties pēc pirmajām
saīsinātaiām telegrammām. Bido uz­svēris,
ka Vācijai ir pārāk daudz
iedzīvotāju un, to sablīvējums riats
par sevi Ir drauds kaimiņiem. Viņš
piebildis, ka lielākā da'a v ā c i e šu
rietumu joslās pēc būt^as Ir pār­vietotas
personas un būtu vedamas
atoakaļ uz savām īstajām mājvietām
vai arī būtu jāorganizē vīnu Izcelo-
Sana uz citām zemēm, tānat kā vē­lama
DP izceļošanas veicināšana.
ASV un Anglijas ministri piekrita
Zāras an^abala saimnieciskai iekiau­šanai
Franciiā, bet Mohtovs atbil­dēja,
ka runāt nar robežām vēl esot
pāragri. To pašu viņš atkārtoja arī
nākošās sēdēs, kad B i d ^ palika pie
sava. Reuters, komentējot konferen­ces
pirmās nedēļas rezultātus, i;;csa^
kās. ka Bido ar saviem draudiem
novilcināt sarunas pār centrālo val­dību
līdz tam laikam, kamēr būs at­risināts
Zāras jautājums, esot nostā­dījis
Molotovu neērtā situācijā. Ja
Molotovs piekristu Bldo prasiliiāmv
viņš kaitētu padomju centieniem ie-
,fTūt vāciešu simoatijas savai politi­kai.
Ja, turpretim, Jvlolotpvs norai­dītu
Francijas prasības, tad vtņi'i ar
to kritiskā brīdī kaitētu Francijas
komunistu nopulāritātei pašu zemē.
Bez tam vēl noraidījums varētu ie­tekmēt
Francijas nostāju pret krievu
nriekšl i kūmiem Ŗūras. apgabala
kontroles jautājumā, kas i r vienā no
turpmākajiem koniercņces djiirba
kārtības .punktiem.
Sarunas konference kļuva asākas,
kad Molotovs lielā runā apvalnbja
A S V un Angliju par plāniem Mse-višķas
Rietumvācijas valdības dibi­nāšanai
tai radījumā, ja ārlietu m i ­nistri
nevarētu .vienoties par kopīgu
valdību Berlīnē. Viņš aicināja to
nedarīt un pieprasīja nolemt, k a Vā­cijas
miera līgumu nedrīkst iziitrā-dāt,
iekāms nav nodib 1 ņāta centrāla
Vācijas valdība, kas varētu pieiiall^^^^
ties sarunās par miera līduma sastā­dīšanu
un šo likumu pēc tam pa-rakst't
un ratificēt: Molotovs, at­saukdamies
uz angļu radio ļziņvīm,
teica, ka ^ngļu un amerikāņu m i l i ­tāras
valdības jau izstrādājot pliniLS
Rietumvācljas atdališanal. Visu trīs
rietumvalstu ministri paskaiidroia. ka
šādu plānu neesot. Bevins paskaid­roja,
ka Anglija vienmēr vēlēj''Lisies
un arī tagad vēlas^ lai Vācija Itļūtu
vienota, bet gan ,,Uz demokrātiskas
bāzes, .tādā nozīmē., kā mēs ;sapro­tam
demokrātiju, un ne ar pār-centrālizētu
valdību". Viņš 'tad pie­bilda,
ka neviens tomēr ne^'^rot
prasīt no Anglijas, lai:tā bezdarbīgi
noskatās, kā ..sabotē mieru''. A n g l i ­ja
nevarot piekrist tāda veida
centralizētai Vācijai, kas * atkal va­rētu
kļūt drauds. Miera ligurns jāuz­raksta
skaidri uh noteikti, )o vien­kārša
vienošanās par demokrātisku
visas Vācijas valdību'V esot pārāk
neskaidrs jēdziens. Maršals i izteicās,
ka arī Molotovam esot zinānii ame­rikāņu
domas un centieni V l d j u ap­vienot
Bet, l a i to panāktu,, ^ t
jāatrisina praktiski jautājumi. Ar
runāšanu vien nepietiekot. ASV jau
sen aicinājusi citas valstis apvienot
un sakausēt okupācijas joslas. Ta­gad
rinda kaut ko darīt esot pienā­kusi
cildem. Kad Molotovs atkārtoti
pieprasīja nolemt, ka atsevišķu .val­dību
dibināšana nav pieļaujama, Be-vins
piebilda, ka dzirdējis baumas
par separātu valdību padomju joslai,
bet neesot šīm baumām ticējis.
A r i ārpus konferences teloām r u ­nas
un minējumi par Vāciias d a l " -
šanu aizņem ļaužu, prātus un
laikrakstu sleias. INS zino, ka rie­tumvalstis
sabaida nadom^u prio!c5-
likumusarīlcot Vācijā tautas nobal­sošanu,
jo krievi ar to.gribot iz-'aukt
rietumu plānus atsevišķas valsts d i ­bināšanai
un nostād't našl .<jevi Vr>-
cijas vienot^Das aizstāvju lomās, līdz
ar ko vieglāk būtu sasniedzama ko­munistu
varas nostiprināšana Vā­cijā.
, ^
Padomju joslas informādias šefs
oulkvedis Tulpanovs, nēc „Tae^liche
Rundschau" I ziņām, oficiāli atsaucis
amerikāņu joslai „Neue Zeitung'*
ziņu par baumām, it kā padomju
joslā gatavotos aibināt atsevišVu
vācu. valdību. Amerikāņu joslas
laikrakstā starp citu teikts, ka
past?5vot plāni ne vien austrum^oslas
vald'bas dibināšanai, bet ari to
darīšanai tādā veidā, l a i šai nadom'u
joslas vācu vald'bai pieSklriu it kā
visas Vācijas valdības nokrāsu. Tul­panovs
noliedzis S'ldus nlānus un
noliedzis arī zinas, ķa viņš būtu sa*
runās ar vāciešiem piedāvāils tiem
ministru posteņus. Berlīnes laik­raksts
„Der Abend" tai pašā laikā
zino» ka padomju jo?lā jau esot
s^kta gatavošanās naudas, reformai.
Kādas Leiņcl<?as sniestuves darbi­nieki
esot liecinājuši, ka jau sat^a-tavotns
pat jaunās naudas iespieša­nas
klišejas.
,J^ew Yo>k Times" raksta, ka. nēc
amerikāņu militārās valdības pār­stāvju
ziņām, pienesa Vācijas sada­līšana
neesot caidāma arī gadījumā,
ia izjuktu ārlietu ministru kon­ference.
Daudzi vācieši un nedaudzi ame­rikāņi
taisni cerot, kaut tāds ICrzums
notiktu, jo sagaida, ka tas savukārt
izraisītu krīzi A S V un Padomju Sa­vienības
attiecībās. Citi vācieši — it
sevišķi berlīnieši par šādu
iespēju tik ļoti nobažījušies, ka
gandrīz burtiski drebot aiz ballēm.
^^^^^^^^^^^ ^
reizi
Pēc tara; kad itāļu komunisti M i ­lānā
izsludināja 24 stunda protesta
streiku un organizēta 5000^^ ^^^^
zānū" grupa bija okupējusi Mi 1 āņas
prefektūru, pilsētas kontroli pārņē^
ma militārās iestādes. Sakāri ar
pilsētu bija traucēti, sati^;šme pār­traukta,
fabrikas uh veikali ^lē^i.
Ielās partulēja partizāni ar īpašam
rokas saitēm. Streiks bija Izsludi­na
tSv lai protestētu n r c t ^ i 1 āiias pre­fekta
Trpno atcelšanu no a^m^
Valdība pēc tam paskaidroja, ka
Troilo nav vis atlaists, bet atsaukts
no Mllanas, l a i pārietu dinl^; nni\:.kā
dienestā: Kad pārpratums nosķaid-rx}
jās^ noniierl piisētā, norima un
kaŗasņēks atstāja prefektūru, ķo bi a
okupējis. Atjaunoti arī; darbi' yisos
uzņēmumos: O^nerāltrelkš izšbtdi-nāts
Dieņviditalljas oj?tā A n ^
siņanp pilsētā policija, anspicž^ ne­mierus,
šāva pūlī. Kf^d5 itāļu valdī­bas
loceklis izteicies; ķa vaj-jiba es^vt
sagatavojusies militārai rīCibai ie­spējama
vispārēja generālstr(^i;ca g a -
itāļu valdība jau ceturto: reizi
kopš kara beigām deva 1Vēja ; ] : s
k ursu- Ja unai s ķ u i*ss Ir si^9 47 i i r
par dolāru, agrāko 350 vie*ā: i/ārc>
ņā pēc jauna kursa maksā U)G1.30
Uras/bet Šveices franks 149 20 l i r a s.
Jaunie oficiālie kursi ir l'dzīiŗi vai
pat'•augstāki/.par lldzsi.nē1:f:m- .^brivā
tiŗgvis*' maiņas kursiem. Tā c'omat^
izbeigt valūtas m^
līdzēt itāļu saimniecībai. Itālija
noslēgusi tirdzniecības paktu ar
Dienvidslāviju U2 5 gadiem
bet de GoIIa piekritēji pare^p, ka
pec dažam nedēļām ģenerālis
pārņems varu Francijā
: " ' . . ' : III' IlllllIIIIIIiiiiiiiii!iiiiiii8«w^^ _^ ; •' : - •.\^.
Nacionālas sapulces šcde ilgst 27 stundasi
kamēr visi vilcieni Francija apstājušies
Francijas nacionālli sapulce pēc 27 stnndn Ogas sēdes piešķiru
najal Sumana valdībai ārkārtējas pilnvaras streiko apkaŗoSanal^ Ko*
munisti tai bridi apgalvoja, ka Franciju jau streiko 4 miljoni strādnl^i^
valdība to apšaubīja un vērtēja streikotāju skaitu oa 2 I I& S l a i i j o a i^
Londonas „Sundav Times" nosau­cis
stāvokli visā Rietumeiropā par
loti nopietnu. Kamēr prezidents
Trumens darot visu, M pasteidzi­nātu
nalīdzibu šīm zeniēm,, komū*
nīsti Francijā un Itālijā rīko strei­kus,
lai sagrautu valdību prestižu.
,.Sunday Times" domā, ka notiek
skriešanās starp ASV im Maskavu
nar Rletumeirooas brīvības cenu.
Francijas un ItalHas streiki vairs
neesot Iekšēji notikumi, bet lieta, kas
skar visu pasauli. |
Francijas komunistu līderis To-rczs,
kas atgriezies Parīzē, kS tagad
noskaidrojies, ceļā 2 dienas uzka­vējies
arī Berlīnē, kur ansDriedios
ar vācu komunistei līderiem Pīlcu un
Grotevolu. No Romas uz Parīzi Iz­braucis
Ita^u ,,strfidnieku cars"
Džusepe dl Vittorlo, kas apspriedīšot
plānus kopīgiem franču un lta}u
streikiem. INS zlņoium.ā teikts, ka
decembra sākumā plānots reizē Itā­lijā
un Francijā rīkot 2ļf stundu U TU
tenerālstreika ,.mēģlnājumu". Fran­ču
laikraksts „Aurore" :dņo par pa-
«'ājušā nedēlā no Francijas izraidī­tiem
četriem padomju pavalstniC'-
ķiem, ka tiem „ma3diet nar daudz
intensīvas iejaukšanās dēļ franču
Dolīti&kās lietās, pieklājīgi, bet no­teikti
palūgts izlietot, savas aģitatoru
spējas kaut kur citur".
Sumana valdība, kurai nacionālā
sapulce tikai piektdien izteica uzticī­bu
ar 322 pret 186 balsīm. 86 atturo­ties
(tikai 13 balsis vairāk nekā ne-plecle.^
amais absolūtais • vairākuņis).
jau sestdieh ^ s n i c r f z a ņaāonalatai
sapulcei oiēpi^junau pēc ,,aūtorltā-r
tivām" pilnvarām streiku apkaroša^
nai nākošos 6 mēnešos. Sumans pra­sīja
liesmas vērsties pret visiem
streiku kūdītājiem. Ieskaitot' laik­rakstus,
tiesības atlaist no valsts
dieneeta visus, kas atzītti par vāinī-
-'iem streiku veicināšanā (visi elek­trības,
dzelzceļu un
Francijā skaitās vaht^ dienestā) un
beidzot tiesības sodīt' siabotierus ar
cietumu no 6 mēaei^em ļidz 5 ga-
Tai pašā dienā komtūni.stu laik­raksts
,.Humanite", pē<j A P ziņām,
izaicināja komunisma ^cīnītājus"
sargāt partijas ēkas un vadītājus, ķo
gribat apcietināt, jp tiekot plānots
.;reakclonāri5 valsts apvērsums". Otrs
komunistu laikraksts ,,Ce Soir" ap-
^alvdja. ka stāvoklis e<nt tāds pats
kā dažas dienas pirms Napoleona 3;
uzkāpšanas troni.
Nacionālās sapulces šēdl, kurā
bija jālemj par Sumana prasītām
ollnvarām, atklāja scsildieņ pL 14.
Komunistu obstrukcijas dēļ tā ilga
vi 5 U nakti. Lai ka vētu likuma pie­ņemšanu,
komunisti ne tikai bezi^a^
l»gi gari runāta - bet āri rīkoja tra­čus.
Kad iekšlietu ministrs nolasīja
valdfbas likumprojektu, komunisti
idešmit rnrnūtes dziedāia sava^
]as dziesmai: Valdība prasīja, lai
s M i tumina, kamēr l i k u m s pieņemts.
Tas notika tikai svētdienas pēcpus­diena
pL 16. k a d naddnālāsapuļ^^
ar 408 orčt 184 balsīm piešķīra val­dībai
i^pnekš minētās pilnvaras.
Anstlprināja/ ari valdības jau agrāk
izdoto rīkojumu par 1946: gada ie­saucamo
mobilizēšanu no jauna po­l
i c i j as sr^čku stiprin^iianni. . Ar ' šo
noteikumu mobilizēti 80:000, bet
kopā ar ci tiem. kas lesauķ l i arrņi iā
kops 20; novembra, Francija papil­dus
mobilizēti jau 1B') aOO.
Neraugoties uz šicni Sumana vel­ci
Ib a s pirmaj i cm paņākum 1 em par­lamentārā
plāksnē, kāds dc Oolla
pārstāvis izteicās JNS lldzstrādhiē-karn.
ka d e G o l i s pārņemšot^^^v^^
Francijā - j au pcc dažām ņedēļāni.
Pašreizējo anārchiju ģenerālis esot
pareģojis, tiklīdz pim^%mai i^t^um^
I
De Collām esot piaiāds laiks atkid
reiz glābt franču tautu. P & d a i ^
nedēļām kritīšot Sumana valdība.
Tad atlaidīšot ari nadonālo"wulci
un izsludināšot jaunas vflēšas^
kurās uzvarēšot de GcUs. Viņš bOSc^
stinirrs pret komtolstlem, kas vie*
nī<?ie valnigl pašreizējo n^tt^lOTi^t!»
košanā, jo patiesībā lau tagad Frfn-cijas
strādnieču vairākums atbalstot
2ou grupu. Viņi negribot streikot,^
bet komunisti piespiežot viņus fitrei»
kot ar draudiem piekaut pošus un
nodarīt postu $:lmenēm. Micijaa
aizsardz^ja .strādnieki vairs ņebaidī»
šotles balsot pret saviem ap.^iO- •
dējiem arodbiedrību Vadībā.
A r i Sumana valdība jau sākusi
rīkoties pret komānistiem. Atlaisti
60 policiias komisāri, kas slmpatiz<ē-juši
komunistiem, )o Sumans baidās
no policijas nokļūšanas komunistu
pārvaldē, kā tas noticis Balk&au ze­mēs.
Atlaisti ari 2200 droSības^rot^l
dalTbnieku, kas komūnistļ^d noskan
ņott
Pēc pirmdienas zinām, streiku vil»
nils Francijā arī jau bija sācis atslābt
- t darbus atjaunoja Bordo un
Havras ostās, Parīzes ' dzeliōceļu
mezglā, pa.stā. Vispārējā aina tomēr
joprojām bija neskaidra.
Pirms tam — svētdien un pagāju­šās
nedēļas beigās, ziņoja, ka streiku
vilnis sasniedzis kulmināciju 21 no
39 Francijas arodbiedrībām bija pie­vienojusies
centrālai streiku komisi­jai,
ko, pēc UP ziņām, grib izveidot
nar ifenerālstreika g a l ^ StSbu.
Visā zemē bija apstājtSles vilclenĻ
Karaspēks sargāja dzdzceļa^^^^^
pret sabotiēriem^ DaftH^ bila pāf^
traukti gandrīa; Wsās r a k t m ^ J t i l es
ogļraktuvēs notika ŗ u » ^ kauja
iHarp streikotājiem u« streiklauži^
Kāt^spēķs bija ieņēmis pasta i ^ t i -
des, bet nespēja nodrošināt m a l^
plejādi, Parīzē ar streiku draudēja
atkritumu novācēji, apbedīšanas W*
roju darbinieki un pat slimnīcu pei^
sonāls. Arī Parizes bende pioteico
streiku un atteicās izolldīt sodu afJto-ņiem
uz nāvi notiesātienvP^^
tera ziņām, viņš prasīja sctr ml«
nistrijas biroja direktora algu un
prēmijas par k i t r a nāves sdda l 2 -
•pil^diianu-:" •-^^^^^^^
^ BBC, irraTrti^
Pēc vairāku dienu strtG^aplekt
dien atgriezās darbā daļa ^ 0 strei­kojošie]^
Sbmljās;4t).0^^
līdz ar ko izdevās atjaunot pār­traukto
telefona un telegrāfa dienēs-'
tu. Ministru prezidents pekala r a -
dlorunā bridlnāja streikotājus; Lauk-salumiecības
ministrs' Vesterincns
pa^kaidroļavk^ streikojošie ierēdņi
un strādnieki, noraidot valdības pie­dāvāto
algu paaugstinājumu par 500-
markām mēnesī, esot pieteikuši k a ­ru
parlamentam'* Streikotāju komi­tejas
sēdē arodbiedrību Juriskonsu^d
nolēma tiesā apstridēt t M ^ ļ b a s ^
muma likumību, ār ko kr^kotājien^
b i j a iw^ots nekavējoties^ atgriezties
:-darbā.--\-"'v--^
Streika laikā S o i n i j a s s v a i n g s t f^
telefona centrāJes un telegrāfa iestā­dēs
okupēja policija^^^^^i^^^^^^
daļēji atjaunojot telefona un telegrā­fa
satiksmi. Pirms tam bija iee­jams
dabūt tikai tādus tāļrupa sa­vienojumus,
ko bija atļāvusi streika
komiteja. Valdības uzaicinājums at­griezties
darbā bija izteikts ultimāta
veidi, draudot ar atlaišanu n»
NYHT, BBC
\
Ir
• 'S •
m
vil?!
Ml
iii
i
• mM - teli- 1^1'
i t i j i
' i t .1 m