Bavarijas Latviesu vestnesis, November 7, 1947

              mmmāā
?nu dolāru.- i K f e ^ ^ l i ^ icēm .iebūvēs S K , ^ » 9^
qma,, ka jaunalienr»mSi
*,bQt:,ārfc§S?ozw*^'^
toiu,veidb1iS«S,;,i^:'
• ŗ 1
1 i
i, ^ ŗ a s , autors; paEka anonk
5pdamies ī^ii pseu9ohima
etls**. Pseudonimā, norādīdams is
vu: dzimšaiiaS'Mētu; vii?S varbit
rēja vairāk pamudināt savas dziin.
s pilsētas pilsoņti^ uz viņa griipa»
s pirkšanu.
Spdieh, pēa 120:ģadiemj noJis*
[u ^ grāniatas^ izdevuma vā Mi
i B i : seši, eksemplāri, ^Vfenu. .nek|
rupē Cikagā pārdeva par \m
loriem. • Grāmatas, ^nosaukums ir
imerlanš un^ citi dzejoti Aiito«
igars Allens Pp»
?emt barību,; 10; M a J r f
S«ārdu pridcšziļbe,, "
l i . 8ri<&iW
ifieto. 29. ngoaes. 32 «
angļu H i o t o r s p o m ^ M^
ipt. 36. Pilsēta Padomju » -
tatenteW:,i:Juriaistej?l^^
Personisks vietnidsvar^^tiitf
.s neatkarības
lādaeī. sin4ā-juSmatsi;t.o! BA^pesstavKgi^a ijJ:^ai,»^
It ražas iespējas, is-icija.
1 14. Velni.. S^-^^ķt
is. 19. Sugas f«n?:.*^.sij#
ba rīks. 24 A l c m a r j i ^!
Grieķu " ( ^ - ^ r ^ f ^ .
1^31. Veido kamolu-33-.*'^^;
toeniski: 1. G^^^^ļaV®'
res. ^ • ^ • l l - 2 ^ A m
.14. Mikli., is. ra-^pit 5
Repsis. 22.. Ēra.' 2 ^ ^ : l
. 25. Ērmanis S t e ^ ^^te
i. 2.. Uzbeki. • 3. Ērg^^j,
s. 11. Lētas. • gi. P8('
, -Salisj;.
LATVUA
Xatvian Newspaper
pnbiislied twice weekly.
?hrU Alfairs Dlvlsion. M-ih
jSy, «94'» AG 383. T G E C
^ printer; »,Sciiwābi-
Volksbtatt" G0I17-
K^g/ponao Bargermeisrer
1 Undniannplau 7. Popu-tatioo
to bc seried; 20.(K)0.
L A T V I A N N E W S P A P E R:
Hr. ai (91)
H^tdleoĻ mi. f, ^
i s i i ^ oMt^nfis mi pl^n»
. dlenSs. ladtv^: SALS
usdevondl Lat?le$Q
darblnielRi sadarbības Ite.
^ AtbUdlgaU tedafirters:
E« aabācs» v!9tB, A. liepa,
redaktori: 3. B t r ^ M.
CuUtls, a. Miadeabergs,
A. Smits. Adrm:
borgADosaa, ^ t r l j a * * . -
Taniņij a p ^ ^ red. ^
spiest iS,
SPIEGIļ UNGĀRUS, PRESES ,AAŖS" AUSTRUS
Bomaiiljas parlaments JU- 187 pret 5 balsīm iztekiis neuzticību ārn
lietu ministram Tataf esku. Viņu līdz ar to apsūdz nodevībā. Viņš esot
iekšzemē on ārz^ēs organizējis slepenu spiegu tiklu* Būdams/ ārlietu
ndnistrs viņš e^c^t izniedzls svarīgus dokumentus citām valstīm; Apsu-djdbu
parlamentā pamatojlbi ārlietu komisijas priekšsēdētājs — kāds ko­munistu
partijas, deputāts.
Anglijas augSnamā lords Vanzi-tards
t r ^ i e n pieprasījis uzikelkt vai
giōzit Anglijas irļiera līgumus ar
bijušām Vācijas , satelītu valstīm
Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju»
jo šis valstis jau ilgāku laiku nepil-drt
miera līgumu Jioteikumus. It se-
^ķi spilgti miera līgumu neievēro­šana
izpaudusies ipēc to ratificēša­nas.,
Vanzitards. itfteica pieņemt lē­mumu,
ka katrs miera līgums auto­māti^
kļūst nedļerīgs, tildīdz to
vaiiš neievēro. Aiiglija nevarot' mie­rīgi
noskatīties, ka,citas valstis pār­kāpj
cilvēku tiesitoas. Ja Petkovs
būtu notiesāts jau. agrāk, tad Angli­ja
ndcad nebūtu ratificējusi līgumu
ar Bulgāriju.
Valdības pārstāvis augšnamā —
lords kanclers atbildējis,.ka principā
Vanzitarda priekiilikumiem pilnīgi
piekrītot, bet šis jautājums būtu jā­atrisina
nevis Anglijas parlamentā,
bet,UN. Anglijai neesot izdevīgi
lemt .par šiem. jjkutājumlern vienai
tā nevēloties iļ)ārtraulct diplomā­tiskos
sakarus 8t?:;Balkānu valstīm.
Vīnes radiofons l'apstipriiiājis ziņu,
ka Ungārijas neatkarīgo partijas
vadītājs Pfeifers trešdien ar sievu
lin meitu ieradies tur Pfeifers,' kaļ
zinSmSv atstāja Ungārijas parlamen­ta
sēdi pirmdien, ļtieši tai brīdī, kad
kāds valdības kbalicljas deputāts
pieprasīja Pfeiferu apcietināt par
vēlēšanv rezultātu viltošanu. Pfei-.
fers savuj i^atkariTgo partiju nodibi­nāja
tikai neilgi pirms pēdējām vē­lēšanām
Ungāiujāļ bet jau tagad v i ­ņu
apvaino ne vipn vēlēšanu rezul­tātu
viltošanā, bfet arī spiegošanā
pret Ungārijas valsti.
IļP 4ņo no Buji^iapeštas, ka Ungā­rijas
iekšlietu mir^strija apcietināju­si
astoņas personas;' kas esot ie­jauktas
,,|rvalstu ^spiegošanā" un po­litisku
bēgļu izvešanā no •Ungārijas.
Uz visu mūžu no Ungārijas izrai­dīts
AP korespondents DžeksGuins.
Apcietināto vidū ir šī žumālļsta sek­retāre,
pārējie apcietinātie gandrīz
visi ir vai nu Pfeifera partijas bied­ri,
vai arī aktīvi darbojušies jau
agrāk no Ungārijas aizbēgušā pplī-tiķa
S\iljoka partijā. Iekšlietu mi­nistrija
paskaidrojusi, ka tie visi
darbojušies spiegu organizācijā, ku­ras
galvenie vadoņi — žurnālists
Piski-Smits un slepenpolicists Ga-bors
— aizbēguši uz ārzemēm jau
septembrī. UP piebilst, ka ungāru
komunisti jau kopš septembra mē­neša
atkārtoti uzbrukuši tagad iz­raidītājam
AP korespondentam, kura
palīgs ~ vecs Balkānu žurnālists
Vajda, ari Jau .septembrī aizbēdzis
uz Parīzi
Austrijā Sācies ists preses kaŗS,
ziņo „New York Herald Trlbune'*
VīiiBs speciālkorespondents. Atbil­dot
ģenerāļa Kleja paziņojumam par
aņtikomūnisma propagandas sākšanu
amerikāņu joslā Vācijā, Vīnes Aus­trijas
komunistiskie laikraksti ieva­dījuši
visniknākos uzbrukums ame­rikāņu
politikai, kādi līdzšinējā Aus­trijas
okupācijas vēsturē pieredzēti,
Sarkdnarmiias. oficiālais laikraksts
pārmetis ASV, ka tā gatavojot „auk-stu.
Rletumaustrijas anšlusu". Ame­rikāņu
licencētie laikraksti vairākos
fi:adi)umos tilcpat asi atbildējuši.
Strīdu iejauc ari tīri iekšējas lietas,
Komunistu laikraksti, piemēram, ap­galvo,
ka amerikāņi ar pārtikas sai­nīšiem
esot piekukuļojuši strādnie­kus,
lai tie arodbiedrību vad'tāju
vēlēšanās nebaiso par komunistiem,
bet par sociālistiem. Tikai ar to,
pēc komunistu laikrakstu domām,
esot iz$kaidrojama sociālistu uzvara
šais vēlēšanās.
BBC, N Y HT
Francija saņems krievu labību
ARI ANGLIJA kTJAUNOS TIRDZNIECĪBAS SARUNAS AR PADOM-JU
SAVIENĪBU
Francija noslēgusi līgimiu ar Padomju Savienību par preču apmai­ņu.
Krievi lldznāk^ošā gada augustam dos frani^iem 200.000 t maizes
labības un lOO.CfOO t citaji labības, bet pretim saņems Francijas fabriku
ražojumus un clažādus (izejmateriālus. %
Sarunas par ļšo apmaiņu biļa
Francijai ārkārtīgi svarīgas, jo no'to
iznākuma atkarājas jautājiunns, vai
Francijai būs jāturpina pirkt rie-pieciešamo
labību par dārģajiefn
dolāriem vai nē. Lielākās grūtības,
pēc amerikāņu speciālistu domām,
radīja apstāklis, ka sociālizētā Pa­domju
Savienība pieprasīja noteik­tus
preču piegādes tennlņ^s, bet
Francijai pašrelzļjjos apstākļos grūti
saistīties ar termiņiem, kuļ^u Ievēro­šanu
kavē saimnieciskās dzīves trau­cējumi
Francija piedāviljusi Pa-
^m)u Savienībai elektriskus piede-nrnius,
krāsvielas, farmaceitiskus
ražojumus, riepau un dažžldus rūp-nidu*
lauksaifnniecibas mašīnas.
Krieviju visvairāk^ inteļresē elektris­kas
mašīnas lielām jaudām.
---^Sarunās, pēc ,„New York Herald
'Tribune" ziņām, gan minēti daudz
lielāki labības daudzumi nekā ziņo­jumā
par noslēgto līgumu. Franci­jas
vēstnieks Katru esot runājis, ka
^ ^ c i j a i nepieciešami 1,5 milj. t l a ­bības.
Amerikāņu laikraksts gan
jau pirms nedēļas piezīmēja, ka
krievu maizes labība esot kļuvusi
<iiezgan mistiska lieta. Lai gan ne­viens
skaidri nezina, cik labības pa­tērē^
pašā Krievijā. lietpratēji esot
novērtējuši, ka ļoti labā šīgada raža
varētu dot krieviem iespēju ekspor­tēt
ap 2 milj. t. Nesen no Romas
ziņots, ka Itālijai- vienai pašai pie-
«lavāti 2 milj. t krievu labības. Lie­lāki
daudzumi piedāvāti arī Angli­jai,
un, ja ziņojumi bijuiji pareizi,
tad krievi pēdējā laikā kopsummā
piedāvājušies eksportēt 4.5 milj. t.
Tai pašā laikā trīs Austrumeiropas
valstis — Pdlijāv Cechoslovakijā un
Rumānijā, šīgada ražas bijušas ļoti
vājas, Krievija mpņēmusies ]{>alldzēt
ari šim zemērh. Tur kopā vajadzētu
visTnaz 1 milj. t.
Pēc Stutgartes radio ziņām, an
Anglijas valdība nolēmuši atjaunot
tirdzniecības sarunas ar Padomju
Savienību, kas pārtrauktas kopš jū­lija.
Jaunais tirdzniecības ministrs
Vilsons vēl šai nedēlā izlidošot uz
Maskavu. NVHT, BBC
>eiiātors prasa
Iemini DP nomet»
ASV republikāņu senators Keins,
kas ieradies Eiropā, lai ar senatora
Reverkomba vadīto komisiju izpē­tītu
DP jautājumu, pēc Itālijas ap­ceļošanas
ieradies Ženēvā, kur kon-ferēja
ar IRO vadītājiem. Preses
pārstāvjiem viņš paskaidrojis, ka
prasīs noteiktu termiņu pēdējai pa­līdzībai
bēgļiem, jo tas esot nepie^
ciešams, „ja mēs negribam, lai DP
nometnes pārvēršas par palīdzības
iestādēm pasaules mērogā, kas tur­pināsies
līdz pastardienai." Viņš no­sauca
dažas nometnes par „subsidē-tām
pilsētām", kuru iemītnieki neiz­rāda
nekādu vēlēšanos tās atstāt
„Ja nenoteiksim likvidēšanas ter­miņu,
neviens nevar pateikt, cik ilgi
mums būs jādarās ar DP."
Ēģipte, Irāka un Llbanona kopīgā
iesniegumā pieprasījušas U N sociā­lai
padomei pieņemt rezolūciju par
tūlītējas starptautiskas konferences
sasaukšanu, lai paātrinātu bēgļu un
DP jautājuma atrisināšanu. Rezolū­cijas
priekšlikumā bez tam teikts,
ka UN jāvienojas par principu visas
tautu daļu pārvietošanas izdarīt t i ­kai
tādā veidā, lai ; neapdraudētu
valstu draudzīgās attiecības, un no­vietot
bēgļus tikai ar attiecīgu val­stu
priekrišahu. NYHž
Kanāda mē|mās panākt kompromisu staip
padomju un a^^
UN politiski komisija trešdieii ar ^ pret 6 M i l m , 7 a t t ^
raidīja padomju pri^Uknmu Korejas neatkarības Jaotājui^ f l i tam
Gromiko paziņoja, ka Padomju
nepiedalīšoties nobalsoSani^^^^l^^
likumu tad pieņēma ar 16 pret nevienu biUsĻ kS art Israūdsi^ 9 v a l s^
komi^Ut ķas parraudds okuplUdJas IH> Eorejas.
Pieņemtais ASV priekšlikums pa­redz,
ka vēlākais līdz 1948. gada 1.
martam Korejā jānottdc vispārē^
jām vēlēšanām un jāsastāda naclo^
nāla valdība, kas balstītos uz nacio­nālo
sapulci Bez tam nodibināma
lg)rej lešu nacionāla drošības kctfiUsl-ja.
Tikai pēc vēlēšanām un nacio­nālās
valdības nodibināšanas 90 die­nu
laikā no Korejas jāizvfic kā ! »•
domju, tā ^erikāņu karaspēks. Pa­domju
priekšlikums, ko atbalstīja
ari Dienvidslāvi ja, Cedioslovakija un
citas slavu valstis,' turpretim, pare­dzēja,
ka vispirms» ndcavējotles jā-izvāc
ārvalstu karaspēks un visa tā­lākā
rīcība atstājama pašiem kore­jiešiem.
••• • • " • ^ • - ' ^ • ' . . . V : ' ' - ' ^
9 valstu komisijā, kurai jāpārrau-ga
karaspēka izvākšana, UN polītis-
Cechoslovakijā briest iK^Htlskakriee^^^^ķ^ par valdī­bas
krizl Iemesls tam Ir ņa<!idnaiās frontes partUtt|^^
nīstiem. Cē€lu>8lotrakljas^ ^^^^ i ministru kabīnei Sedļg trešdien ap­spriests
saspīlējums komunistu un nekomunlsUskopartiji! stabili, un
kabinets pieņēmis Slovakijsis komiļSrIsko vadītāju korpim atkāpšanos,
uzdodot miiitetrii prezidentam iogastādlltpa^^
Sī Slovākijas provinces pārvaldes
orgāna locekļi, kas visi, izņemot
priekšsēdi, bija slovaku demctoatu
partijas biedri, iesniedza atlūgumos
pēc tam, kad uz komunistu spiedienu
no amata bijŖ atkāpies Cechoslova-kljas
ministru prezidenta vietnieks,
slovaku demokrātu partijas loceklis
Ursini. Ministru prezidents komu­nists
Gotvalds pārmetis pārējām
partijām viņu aso nostāju pret ko­munistiem,
ar šādu ricību saspīlējot
valdības stāvokli. Berominsteres ra­dio
ziņoja, ka Ce^slovakijā fabri­kās
un citos uzņēmumos notHcūšas
strādnieku sapulces, kur dažādo par­tiju
pārstāvji izskaidrojuši radušos
krīzes stāvokli.
B B C ceturtdien ziņoja, ka Beneša
un Masarika partija nacionālie
čechu sociālisti, publicējuši mani­festu,
kurā teikts, ka zināmas poli­tiskas
grupas gribot novirzīt Cedio-slovakifu
no demokrātijas kursa, ko
savā laiļcā jau noteicis pirmais pre­zidents
Masariks. Nacionālo sociā­listu
partija šādu novirzīšanos neva­rot
pielaist un tāpēc tai nav pieņe­mams
ari priekšlikums par visu sla­vu
apvienošanos vienā sociālistu
blokā, ko savā laikā ierosinājis Tito.
Tai pašā laikā radiofons ziņoja
ari, ka Bratislavas pilsētas vecākais
apcietināts par sazvērestības rīķpša-nu
pret valdību. Viņš bijis slovaku
demokrātu bloka biedrs.
Lielas bažas Cedioslovakijā rada
ari apstāklis, ka Padomju Savienība
stipri palielinājusi savas prasības
pēc čedioslovaku rūpniecības pro-dtikcijas.
Dapbs nozarēs agrākās
prasības palijMinātas pat pledcārt.
So prasību izpildīšana nozīmētu, ka
Padomju Savienība uzsūktu gandrīz
*vlsu Čedioslovakijas rūpniecības
produkciju. Lai kaut daļēji spētu
Izpildīt padomju prasības, kā ari
uzturēt smagās rūpniecības eksportu
uz zelta valūtas zemēm, piemēram,
Sveici, Zviedriju un Beļģiju, Cedio-slovakija
meklē ārzemju kredītus,
sevišķi ASV. Cik spriežams, larf sa­runās
Maskavā Padomju Savienība
atjāvusi Cedioslovakllal mekl<Jt kre­dītus
arī rietumvalstīs.
Kāds Prāgas j)olItllps,,Ne>^^^Y
Herald Tribune" korespondentam
Freldlnam situāciju raksturojis tā,
ka Cechoslovakijā gatavojoties kļūt
par fabriku Padomju Savienltias va­jadzībām,
pie kam ASV, ja tās Če-dioslovakljal
piešķirtu plašākus kre­dītus,
sagādātu šai fabrikai kapitālu'
V NVHT, BBC
Maršals vēl cer uz
ASV ārlietu ministrs Maršals pre­ses
konferencē paziņojis, ka kongre­sa
ārkārtējai sesijai valdība piepra­sīs
palīdzību 16 Eiropas valstīm, sa­skaņā^
ar šo valstu lēmumiem Parī­zes
konferencē, atjaunot saimniecību
4 gados. Vispirms kongresam būšot
jāapstiprina šis četijgades plāns, bet
pēc tam jāpiešķir līdzekļi pirmajam
gadam.
Maršals paskaidrojis ari, ka 20.
novembri personīgi izlidošot uz ār­lietu
ministru konferenci Londonā.
Viņš vēl joprojām cerot uz iespēju
šai konferencē rast kopīgu bazi sa­runām
par Vācijas miera līgumu.
ASV republikāņu ārpolitiskais lī­deris
senators Vandenbergs lielā r u ­na
aicinājis Franciju. Angliju un
ASV slēgt atsevišķus miera līgumus
ar savām okupācijas joslām Vācijā,
ja Londonas ārlietu ministru konfe­rence
izrādītos nesekmīga. Runā. ko
atreferē UP, viņš pārmetis Padomju
Savienībai, ka tā .paralizējusi" UN
Drošības padomes darbību, un pra­sījis,
lai U N likvidē veto tiesības v i ­sās
diskusijās, kas neskar bruņotu
spēku pielietošanu starptautisku
strīdu izkārtošanai. Par Višinska
pēdējiem pārmetimiiem amerikāņiem
Vandenbergs izteicSs: „Mūs par
hitleriešiem sauc tādi kritizētāji, kas
aizmirsuši, ka nevis mēs, bet viņi
paši bijuši vienā gultā ar Hitleru."
NYHT, BBC
V
II
Dena sniedz INS ziņu no
kas, ka lietuviešu atbrīvošanas ko­miteja
otrdien iesniegusi U N ģene­rālsekretāram
Trigve L i rakstu, kurā
Padomju Savienība apvainota Lietu­vas
pilsoņu apspiešana, slepkavoša­nā
un aplaupīšanā un pieprasīts, lai
UN šo stāvokli izbeidz.
Sai vēstulē pāpnests. ka Lietuvas
pib^oņi pieisplēdu kārtā aizvesti uz
Sibīriju, lietuviešu zēnmieki aplau­pīti
un lietuviešu garīdznieki pa­kļauti
brutālai rīcībai. Komiteja it
sevišķi uzaicina U N saimniecības un
sociālo padomi izlietot savas iejauk­šanās
tiesīl^as, jo tas esot. vienīgais
ceļš, kā p^isargāt lietuviešu tautas
tiesības un fundamentālās brivibas.
kā komisija izraudzīja arī Ukrainu,
kas tomēr atteicās tajā piedalītie
Gromlko pēc tam paziņoja, ka slavu
valstis nepiedalīsies nevienā^^ •
komisijā, kas ir pretēja viņu vie­doklim,
tāpat nebalstīs arī tā sauk^^
tās interimkc«ni8ljas jeb UN mazās
kopsapulces dļbināšanu, kuras mēr­ķis
esot apiet Drošības padomi. Oro-mttco
brīdirifija politiķis temisijai
locekļus no sekām, kā^as varot r a ­dīt
šādu vienpusīgi sastādītu komi^«
ju darbība. ::i'^^y-^
UN apakškcmtiisija, ihteŗimkomiBi-jaš
noteik\miu izstrādāšfi^i^ ton^r
otrdien ^vienojusies par amerikiņu
pri^llkumu, izdarot tikai vienu
svarīgāku grozījvunu un proti, ka
InterlnUcbmlsljai dodamas tiesības
strīdus gadījumos pārbaudīt apstfflc*
ļus uz vietas, jā tsun piekrīt 57 j i t a -
ju divu trešdaļu vair&timfe
UN l^lestīnas konīisijr^^^k
pārstāvis paziņoja, kā viņa
iesniegs jaunu kompromisa priekš­likumu
Palestinas dalīšanas lietā,
kās apmierlnāfet kā ASV, tā Padcmif
ju Savifuilbu: Par gaidāmo pridcš^
Ukumu viņš izteicās tikai tik d a u ^
ka tās paredzēšotI<^du Palestinasļl-du
uh arābu valsts saimnlecūku vie-
• ^
••••'i
Noraidot ASV, plānu Palestlņas
dalīšanai, Padoiiiju Savienības <!^*
gāts Carapklris bija imledzis^^^^^^^^^^F^^^
domju pretpriekšlikumu, kaa[ paredz
angļu karaspēkā Izvākšanu^ no Pa-lestlnas
līdz šīgada tjānvfirini, pēc
kam Palestīnas pārvalde uz vienu
gadu nododama UN Drošības pado­mei
Amerikāņu plānž^ kā zināms,
bija radīt līdz nākošā gada l . jūli­jam
neatkarigužld^ un arābu valsti
Palestīnā, līdz tam^Jalkam^ļrts^Jot
pārvaldi angļu rokās. Padbrnju
priekšlikums If pUnīgā pretrunā
amerikāņu plānam
UN politiķu aprindās, kā raksta
,.New York Herald Tribune", Izteik­tas
šaubas, vai šādos apstākļos UN
tiks līdz gada beigām galā ar Pļal^
tīhaš. jautājumu, kaut gan durvis
uz kompromisu vēl Neesot galīgi aiz­cirstas.
Jaunas cerības dod .solītais
Kanādas kompromisa priekšlikums.
NYHT, BBC
Ari Skotijas pašvaldību vēlēšanās,
kur bija jāievēl 150 pārstāvji, strād­nieku
partija zaudējusi 74 vietas.
Zīmīgs starpgadījumus noticis
apakšnamā, Wur viens no vecākajiem
strādnieku partijas depjutātiem, bi­jušais
Velsas ogļracis Dēviss, konser­vatīvajiem
gavilējot, asi uzbrucis
strādnieku valdības politikai Viņš
paziņojis, ka labāk pieredzētu strād­nieku
valdības gāšanu, nekā ,4n<il-vlduālas
brivibas zušanu britu salās".
Viņš pārmetis valdībai ka Ital esot
totalitāras diktatūras tieksmes.
Viņa partijas biedri steiguJiles pie
tribīnes un čukstējuši ka ar šo runu
viņš stiprinās opozīciju, bet 70 gadu
vecais deputāts skali saucis: „Mūsu
personīgā brīvība Ir apdraudēta.
Man vienalga, kuru opozīciju es at­balstu.
Brīvības jautājums Ir pāri
partiju politikai; Rokas dzelži nav
vieglāk nesami tāpēc, ka tos uzliek
sociālisma vārdā. Roku dz^jlžl pa­liek
roku dzelži."
Dēviss, kas jau astoņas reiizes pēc
kārtas ievēlēts parlaipnentā^iēica šo
runu, kritizēdams valdības rīkoju­mus
^arba^ speķa sadalīšanai. Viņš
šāva laikl»luva pazlJrt^ ar to, ka
pat kara Imkā pretojās obligātai mo­bilizācijai
Tagad viņš pieprasīja
nobalsot pret likumu par darta pār­valdēm.
Viņa priekšlikumu tomēr
noraidīja ar 252 pret 144 balsīm, jo
tikai trīs strādnieku partijas depu­tāti
balsoja pret valdību.
Laikraksti tomēr ziņo par Dēvisa
uzstā§aņ?)s loti plaši ne vien tāpēc,
ka to izmanto konservatīvie savai
propagandai pret strādnieku, valdī­bu,
bet ari tāpēc, ka likums par dar­ba
pārvaldēm satraucis angļus vai­rāk
par jebku|ii citu rīkojumu kri-zēs
laikā- Slš llkunb^aiļ>ir svarīgā­kais
Iemesls, kamdēļ Anglijas Vēlē­tāji
sāk novērsties no strādnieku
pārstāvjiem. Galīgie paSvaldību ve­lšanu
rezvdtMiijāda, ka pļfc^
Anglijā konservatīvie ieguvuši' 643,
bet strādnieki zaudējuši 695 deputā­tus.
NVHT. BBa
.. Padomju Savienības ārlietu m i ­nistrs
Mplotovs oktobra revolūcijas
30. gadai dienas priekšvsdcrā, vakar
Maskavā tel<*a rimi^^^^^^^^ k ^ starp
citu, atzīmēja, ka šai dlriial izcila
nozīme ne vien padomju tautām, bet
ari pārējām kapitālistiskajām ze­mēm.
Visām ai^iestajām tautām
sociālisms vēstot atbrfvoSanas tuvu­mu.
' Tālāk Molotovs atzīmēja Pa­domju
Savienības lielos panākumus
dažādās nozarēs, gatfirtzistot, ka vēi
daudz palicis k O veikt. Molotovs
pieminēja, ka A ^ Jau runājot it kā
par jaunu rellģijfu — ^atombumbas
reliģiju", kaut gan atorņbumbas no­slēpums
sen vairs neesot noslēpums.
Molotovs anģlu un amerikāņu no­līgumus
par ^ipnitāpem atbalsta
punktiem apzīmfj^- par sagatavoša­nos
karam. Vācijas problēma, pēc
Molotova izteikumiem, jau būtu at­risināta,
ja vien visi saWedr*>tie rī­kotos
pēc Jaltas u^
līgtoniem.
M i i
mm
l i i i
Pil