Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1947

              LATVUA* 1947, g. 13, a n g i^
Kifi--.^
Ar mtoni virdu vai i&idäQeiqi pa-rakstitajoi
rakstos Iztel^s clomas
mv katrd zfagiS arf redakdjsis dom^. KO BAKOTA TAimiSi NO ANCSUJAS | S^^^AI^S^SI™
,3aäas izredzes AngUjä ir angju 1 Musu n<Mnetae esoäiem vuiegieni oaä svaräd anelu militäräs val-yalodas
pratSjiem. Nometnes un vajadzes strädät laulcsaiiimiecibä. Ar rn^
farbif^as yiegU dabujamas tulku vie- 1. septembri lauksainmiekito^
tes. _Atalgojv«ns ple visa briva ir 1 algas" piellkumu 10 iill^-.ie<m^^ ^ 5 märdDas «edSlI« raksU t4utietis | Tagadejä ned^as^ ^ a^^
Ari lielities vajaga,prast.
Vei daudz grutäka maksla par }ie*
llSanos ir tädas paliesas^onr^äd-
Jas sniegSana par sevi, kas jautäju-mu
apgaismotu tä; lal otru, kas is-'
teni nemaz negrib par to inter«s^!«
ties, tomir/piespiestu klauslties un
0z% ka iautäjuxns tieSlbn tids, ka
§si6s to apgalvojam.
Neatkarigi no tä, vai Sada vei(]a
Jäutäjuma apgaismoSanu nosauc par
rekltou vai pasaules Inlormeäanu,
diemiil jSat^st, ka $ädas informe-
Banäs yeids gak latvieSiem nepado-da^;
Jau Latvij^ neatkarlbas gados
mösu irSjfis inlörmädjas nozare bija
ta, kas strädäja vlssllktäk. Tagad
jänovSro tas pats, lal gan tieSi. tagad
miuns, bSgjlem, svarigSks par visu
butu taisni tas, lal dti )audis laimi*
g^äs, zemSs uzklausltu m(is, sa-prastu
mt^s m atzltu, ka mums pa-tteiSm
Japalldi
Kad vecos la&os gadijäs Stokbol-ma
iegrieztles zviedru cejojuma bi-roja,
lielSkaä stadjäs vai rederejäs,
tad tur vareja manit, ka Igaunlja
adm redzot ir viena no lleliskäkäm
tOrisma zemem pasaulS un seviS^i
piemerota zyiedriem. Ka blakus
Igaunijai atrödas arl Latvija, kur
yiesnlcas ir vSl labakas un jOrmalas
smlltls va baltäkas, ' to ' nevieni
zvledru cejojuma blrojä nevareja
konstatSt. Rezultäts arl bija tas, ka
02 Igaunlju brauca kui(i ar prieci-glem
zviedru töristiem, kamSr uz
Latvlju atmäldljls tikai, retais. Tikp
pat reti, prötams, atmaldijSis ari la^
bSs 2iviedru kronas.
Tagad, — kad esam trimdä un dtu
ieyerlba mums vajadziga vei vai-
^rSk, ari nevar.vls manit, kä dtii
tautu inform§§ana par mU$u stävokli
btltu scviSlj:! aktiva. "Nemaz ney^ir
manit, ka ta butu pl&nveldlgä. Ja
kas darits, tad tas darits ar prlväiu
Iniciätlvu» ,Tikai §al vasara pli^.
diviem trlmdas gadiem — LCK nc^-
lema, ka bdtu laiks dibinät Informä*
djas biroju» Birojs sastäv no vienä
dlveka. Biroja lldzekjl ^ neliela al*r
gä» yienam darbiniekam un vienam
paligWi (ja to izdotos sameklet). Bl«
roja mer^s -r- pagaldäm neskaldrs.
' Svarlgäks par jautljumu, kas
snleaz infprmäclju, tomer Ir jautä-
. iums, kadu informädju sniedz.
Sai zii:iä m§s, latvieSi,, dlem2&I, ar-
Vlen esam pinugies käpa pakuläni,
Säva lalkä iedarbigie igaui^u tQrls-ma
plak&ti Zvledrijä vlsvalräk rek*
lamSja tb, ka zviedrl vii;iu -zeme at-
\radlSot Hedbas no carlskäs Krievi*
jas. Kas batu noticis ar Latvijas
ttlrisma birojfil vadltaju, kas uzdro
Slnätos ko tSdu reklamet? Mes taCu
dnäm, ka neesam no austrumlem
rieko läbu sai?i§muäi, mums nav ko
/plemiflSt, ka musu zemg ir carlsma
. liedbas! Tas, protams, tiesa. Bet vai
tgaiu;d^ no §is atzii;ias mazliet atlcäp-daniles,
tomer nebija pareizi nover-t^
uäl to, zviedru tOrists, kas grlb
E. KirStdns, „Mes, kas neesam tik Par dzivokli un uztuni katru neaeju i r^onsMs Dasarinahimf; ITdz \^ au-labi
vabdnieki, gaidäm izvietosanu atvilks 30-^0 g i l i i ^ I ^^
ket Draltenas izvietoäanas nometne, strada ar skabem. • Svarifisikak ir riko^^
apm. 200-km rietumos no Hullas. Hnns izbraukäanaii iiz darbarvietulp^
Musu vidu jau gadiju§ies dazi veikli saj^em kupönus drebju im Scfeom^^^
galu gala ta, ka nestradajot sis un ne^i. Vasaras penoda par apm. 2 ne- §^^^^^^^^^^^^3^^^^ vareja strädat
gus^ W a p f i ^ ^t^^^^^^l ^ J ^ ^ ^
jas ilgak yelas j^likt izviet^a^^^^ ParsutiSanai ar baga^, Np Ze-nometajes,
turpmak ,klasies sliktak. doi-fas transitnomethes es aizbraucu iami Tt» miiitärä valdihö aiffns arl
J?I^"*?3f*J!'^ I bija Anglija jau pirms ma-1 darbinäto tiesÄas un päries yäcu
tm fabrikäs, sutis atpakal tiz Väciju. Inis!
Dailamatnieki
m i , - T T , . x , rv - . .darba päivaldes ricibä. PaäreizSjäs
^ «"tiS^i^ . Bite raksta: ,4>zW3u hjarba apHecIbas derigas tikai lidz
nometne Anglijas lauksalmniecibas 15. augustam. Militäräs valdibas al-
^SS»^a^^/?*^irävPat'a^^^^^ darbimekiem, vajadzis segt
atjauts panet dziyot^pie angju iauk- arl savas aprupes izdevumiis. So
^imniekiem m d^ba brauca^ ma- maksu Ueluins vei nav !dn§in& Aug-
^intrrxiöc. J»To4-S A I ^'^'V^-^ divrltei^OTQ. Katm « e - ^takä summä^^^^i^ ataVOiaS IZStaaeih!' «tradajam B stundas, bet^^s^^^ menesl, bet vieniniekiem
redzetas brauklanat uz darba^^A^^ Uus jämaksä 50 fenipu.
Par tam rapemam jam Alga Libekä jau säkta DP Ä t r ^ ^
mrais ir 80^ äd. nedeja, b^^ jayna- ^^ba pärvalde. Vilem. kas
Dallamtnielm savienibas priekä- .P?^ Vä-sMis
H. Mercs informe, ka savieni- Atskaitot noymcumus, katru n e d e j u l '
ba Esliagenä septembra beigäs v a i h a J ? e « ^ „ 50^äd..9 pem
ölrtobra,säkumä rikos plaSu paraug- ??,a^sa 30--45 M , v L ^
IzBtädi, kas reize bus ari priekS- un 4arba ^uzvalks 2O^D-30O ä^^^
ska!e Mem daijamatnieku darbiem, Jj^": Uzturs ^hbs TO v^etiekama
kurus sjivieniba atzis par sQtämiemPs^if TO v^aj^ n ^ ^
UE DP tautibu raiojTOiu izstädiP^3utaim^.tik nogi^^
Ijfujorkä. \vaiesia spelet an futbolu. |ungenas tautas augtskolas galdnie-cibas
kursu vaditäjs E. Derums.
Nujorkä
djas, DP indeka kartite iesDiei
tiedgu zTmogu. Pärskatus par no*
darbinätiem un nenodarbinätiem dar-ba
pärvalde sakean no angju miiiti.
räs valdibas,
PaSreiz gaida turpmäkos rikoju-mus,
kas skärs DP uz^emumus un
darba vietas. Pilniga reorganizädja
gaidama apm. 300 dlveku lielajal
Libekas baltleäu DP amathieku ko-pai,
kur ietilpst ari SvarcenbekaSi
Eutinas un Nei§tates amatnieki; Ko-pa
2 gadus savä darba guvusi tdca-mas
sekmes. Militärl valdlba paä-ka
pärtrauc algu izmaksu
amatniekiem, aidnädama gan paSus
darl^ dar^Itäjus izsträdät prlekäli-kumus
pasäkuma turpinääanaL
Amatnieki to jau darlju§i. lesniegts
lOgums at^aut turpinSt darbu visSm
lidzäingjam darbnlcäm kä pastävl-giem
uzi^§mumiem uz koqöerätivas
bazes un laut pärdot raäotäs preces,
lai giltu atalgojumu. Ltigts ari at*
balsts tran^rtam un at|auja iesai-stlt
darbä lieläku ^aitu nodaxt^
nämo.
Attiedgi iesnieguml izdariti aii d -
täs nozares un gädäts, lai jaunie r i ­ko
jumi pärBk bargi neskärtu ikolu
un kulturälo darbu. Libekas latvie­Siem
tomer Järel^näs, ka vii^u turp-mäkä
dzlve bus daudz patstävigfilsa,
nekä tas ir tagad.
H. Meircs domä, ka mes §3jle2am
la&u VSL\ energiju, rikojot sasteig-ta;^,
mazas skates atseviS^äs no­metnes,
Skatem vajadzetu repre-zentet
mösu kultOras Ilmeni. Vien-pusibä
nonäkijiäl arl pa^i daUamat-nleki.
Verojot sudrabkaju izstradä-jumus,
redzam gandriz vienigi Na-t
9
zive
Tyxfi tie§äm var bat apmierinäts.
9. augustä Sai tukSajä telpä jaunie
galdnieki bija izstädijuSi savus
„diplomdarbus", kas riedaritu kaunu
pat amata meistariem. Kursus sä-
TAIJTAS N d S K M O J X J^
lECE^OSANU
Austräiijä paSreiz gandriz visas
kuäi 45, beiguäi 42 tautieM. Puse ho
Qimnaziju programmäs nepiede-1 vi^iem kädrelz jau bijuSl diplometl,
meja und Saules gredzenus. Daija-1 pärgrozijumi, lai skolenus vai-1
matnieks, kas apguvls prasmi tikai räk Ä«gatävotu praktiskai dzivei un saimnieki, puBcveii. 6 m§neäu8 d -
vi^ma vai otra noteikta priekSmeta I pec skolas beigäanas tie varetu säkt tigi eveli dläjis pat 72 g. vecais fee-dadnä^
xä, emigrejot var piedzivot fkvalificeta strädnieka^^^^^^y^
rugtu vilijanos, Maldäs tie, kas, päris ka darbu. Sada rezömdjaiesnieg-meneäos
iemäcIjuSies darinät da- sanai LCP pie^emta fran^^
zuii piuel^etus, uzslj:ata sevi jau latvieSu noinetgiu apyieni^^
pai: daijiimatnieku un lolo cerlbas me Laufä.
Kanada, Anglijä vai ASV ar §o no- No Karihtijäsj
zail nodijpäinät sev eksistenci. Dai- joslä Austrijä, uz Veneeuelu^^i^^^^
lamatnielcu savieniba täd§l organi- kuSi 29 latvieäi. Tie jau ieraduäies
zes pastllvigus kursus ar taläkäm jaunajä dzlves vieta.^^^^^^^^^^1^^
melstaru tm zeUu parbaudem. Kur- par uzturuim^^p
SOS dai].$mätnfl.eki dazädas nozares dä Venecuelas iöiigradjas iestäde.
vaies iegöt vlspuslgas arodnleds- Vifivairäk nöpelnit tur varot elJas| nozares augslsdz^
a:aai zinääanas. laukos. Vairums Ijitvieäu tomer cer^^l^^^^^s^^^^
Savienibas darbs iet plasumä. No- stradät lauksaiitmiedbä,^ J^^
dibinätas jaunas nodajas im vairä- vieäu transports no Austrijas uz Ruck und Weiterwanderung". Ka pil-käs
nomc^tnes notiek arl daijamat- Venecuelu dosies augusta beig^^^^
nieku ssgatavoäanas kursi. Labi Izbrauks ap 20 latvieäu. trukums un nav nekädas grutlbas
darbojas savienibas salons Esiin-1 Tälavas nometne Hänä tr dazi sameklet <ferbu. Daudz grutäk gan
Cakli Jaudis. Tautietis A. Rekis, iz- atrast dzlvddi. TieSl celtnieclbas no-mantojot
konservu kastu dejus un zare tädelvislieläkäs darba iespejas.
kadu stabu, pagatavojas krustu un Dzivokju trukums varbut tik liels
sveCturi, däväjot tos nometnes ev.- ari tapec, ka nav Ires mäju ar dau-lut.
draudzei; A. Ilelj:is pirmais Ha- dziem dzivokUem. Katra caurmera
l a c Ä^^Askfkk^ei cSAi^ nometne sacis ari rotaliletu pa- austrälieäa ipaäumä ir liiazs namii;^.
U e i ^ g d U j d S gatavoSanu, apdävinädams bernus. Parasti tä ir lezena vienstäva mäji-
Ziema vei tälu, bet käds vecäks virs i;ia ar skärda jumtu. Pie katras mä-notika
Vtdkas nometne 6. augustä. celmäja nometnes tuvumä cltigi jau ji2;ias mazs därzs un greznuma koki
To vadija jaunais LCK priekssedis lauz celmus, lal sagädätu altumu Kaut buveSana loti därga, tomer
prcBf. V. Viitols,«iepazistoties ar or-1 ziemai. I valda liela roslba. Naudu aizdod
geriä. H. M.
LCK am^rikänu jos-
I f t ^ S n i ^ ^ , SJ^K^vIfiv KanlzSdJas lidzäliÄjo darba galtu, Lietuvas bij. ministni preädents bankas TO apdroäinälanas sabledrl-hrnnlb^
ftf* ts^f j J ^ f i S i ! » o darijioiddem m pärrraäjot daius jonas Cemius ar DP transportu iera- bas, alzdevuras 20 gados jäatmaksä nÄä??iSKi^^^'P*'^*^"' jautäjumus, invalldu ap- dies darbos Anglijä. CemiWn savä Ires nodokja veidä.
"fr^.,: IrxiT,l'u!^ "Qpes sa^kajoSanu, preses nostäju | laikä vajadzgja parakstit savstarpejo | 40-^2 shmdu darba nede;a beidzas
ai dzivei
„Se§i menefii aizriteja dtlgä dar»
bä," pelnltu uzslavu^.saviem audzek*
i^dem dod kursu vaditäjs. „Gan<WE
neviens agräk eveli nebija rdcä tu»
rejis, bet tagad visiem cietas delnai
un viegläka sirds, apzii^, ka laiks
izmantots lietderigi. Protams, gedä*»
nieku amatu nevar izmädties 6 mi*
neäos, bet kursanti ir pietiekami sa»
gatavoti darbam lielrupnieclbäs.
Vajadzibas gadijumä tur strädajot,
vii:ii spes sev nodroSinät iztiku un
iegus vei täläku prasmi."
Daja no kursus beiguäajiem tur«
pinäs strädät darbnlcä, kas pärkär*
tojusies par patstävlgu uzi;iemumu,
lldztekus, gan Sauräkä apjomä, sa-gatavojot
arl jaunus audziki^us.
Galdnieku kursus beigufile butu
izpelnljuäies arl tautkoplbas pado-mes
atzinibui Kamir padome tikai
spriei, no korsantiem 14 „diplom<»
darbam" gatavojuäi mazb§mu gul»
ti^as , . .
Sestdlen diplomus Eslingenä sa«
ijema ari 68 putnkopju kursus bd»
guSie.
LatvieSu amatnieku savieniba Es»
lingenä tad pat svinlgä aktä Iz»
sniedza diplomus 63 amatniekiem*
Kara laikä nozaudetie dokumenti
atjaunotl 32 amatniekiem, bet* 16
meistari un ,15 - zeJU savu prasmi
papildinäjuM trimdä un tagad ar
galvenäis pärbäudes komlsljas förnu*
mu ieidndojisu» mOsu kvalificeto
amatnidcu saimg. Diplomus sai^ema
pärstävji gandriz no visiem arodiem.
Rudens puse notiks jatmu dlplomu
izsniegilana, R M*
VESJULES
nis käds nadonäls, bet zviedriem ne-pa^
Istams igauxvu västures vald-nieka?
Ir saprotams tas, ka mes paSi päc
daudi^ gadu nedi^as un p ^ tam, kad
vBdeäl r^e^ljuäi > sagrozit masu
v€^uri> alkstam p6c patieslbas un
talsnlbas noskaidroäanas, Bet käpec
mU atsakämles saprast, ka vidusm^»
ra aveätautietim mösu vSsture tikpat
vienaldzlga, kä mums vix\dL zemes
ySsture, Ja vien mes par to Ipaäi ne-intoresejamies,
Bet ja tä, käpec pat
tagad v61 — trimdä atrazdamies —
biozl domajam, ka butu svarlgäki in-torm^
t sveätajitiesus par Jersikas
Vlsvaldl» nakä par bärnu, kas sed
nometnes putek^os?
Neson käds augstäks. amorikäi:iu
virsnieks, kas ne vien grib, bet ari
spSj -iespatdöt DP stävokli, pärska-tot
kadu baltieSu informäcljas k-devumu,
salj:era'galvu un iesaucäs:
„Cilv§ki milie! Ko^. jtis darät! Ko jas
grij>at panäkt ar äo?! Kas to lasis?!
V6sture, vSsture, v§sture! Mas v§s-turo
neinteresS! MOs interes€ tagad-nel
Un vSl vairäk mös interese nä-kotne!
Käp§c jÖs §als Izdevumos ne-stlstät,
ko jas gribat?!"
^ar sevi stästidami dtiem, m§s
bie^ nonäkam atpakal pie sanskrita
un senäs Indijas. Käpec mes gri-bam,
lai citas tautas to lasa? Vai mes
paäi daudz lasitu grämatu par Kosta*-
rikas, par Elres vai pat par Holandes
viituri 1% gadu simteni?
Tad ir va otra nelaime, ku)*ä pa
laikam iekrit tie latvieSu autori. kas
bez ySstur^s ari i^tiek* Sis nelaimes
celonis ir latvieSu dtkärt labäs Ipa-sibas
— pamatlgums un rupigums.
Ja Jau raksta vai stästa, tad jästästa
trimidä u. c. palidzibas paktu ar PSRS.
•s. 1 Ko tas noziine?
Ajuglu militäräs valdibas Hambur-gä
izdotais bezpartejiskais nedejas
Inikifaksts »Die ZeifMevadrakstä ar
aug^iejo virsrakstu starp citu raksta:
Saiskapä ar Londonas, Parlzes un
Vä§ingtona3 protokoliem Igaunlja',
Latyija un Lietuva joprojäm ir „de
jure"* neatkarlgas valstis. Baitijas
viss, tad jästästa siki, Ja runä par
latvlBäu pilsStäm, tad nedrikst atst^t
nominetu ne Api, ne Sasmaku. Ja
sveäals klausitäjs iemieg, tad tä
nnv $tästitäja vaina. Vainigs ir klau-isltäjs,
kam nav cienas pret musu
lietäm!
Butu pedejais laiks saprast, ka in-formäcijas
uzraksti§ana arl ir mak­kia,
ka nepietiek ar to. ka apskatämo
Jautäjumu pärzina, ja vieiu neprot
Jekjaut interesantä formä. Butu pe-dSjais
laiks saprast to, ka nav vis
svarljgi izdot tlk un tik informäcljas
grimatu un broäuru, bet gan, lal tik
un tik dlveki izdotäs brosuras tie5am
i z l a s a , Un, ja to atzitu, tad ir pe-dijaiai
laiks säkt intensivi meklet
cilyäkus, kas spej informäcljas uzde-vumu
veikt, un dot äiem cilveklem
iespejas. Ja 'paraugämles uz citu
tautu DP, kas ir ap mums, tad re-dxam,
ka daudzas nozargs latvle5i ir
pirmie, bet informäcljas nozare —
Pödejle.
A l e k s a n d r s L l e pa
sestdienä, kas ir ari ieverojamäkä
sariköjumu diena. Svetdidiäs valda
klusums. Tä ir äimenes diena. V i -
sas iestädes, kino un restoräni slegti.
Kaut kö edamu svetdienäs var dabut
tikai ylesnlcäs. lelu dzelzceU ap-zemem
bijusi tä nelaime, kä" täm 1 grozäs vienigi pecpusdienä.
nav bijis speclgu draugyi; draudzi- j Austrälijas tipisko dabas skatu ai-gäs
zemes rxebija diezgan specigas, 1 navu noteic gimiijas un, eikaliptu
un specigäs zemes nebija pietiekami koki. Voti daudz te arl olivu un
draudzigas. leverojot §o faktu, §im mandeju koku, aug vifees, vinogas,
valstim neko nepalidz tas, ka viiju mazie apelsini un äboli. Cum un
prasibäm butu »talsniba." Ir pa- mudS no sayvajas truSiem. Nav ne-mats
baiäm, ka, neatkarigi no tä, kadu pleslgu zväru, atskaitot Cöskas,
vai sl apgabala status jebkad tiks kas ]oti daudz un indlgas.
apstridets, pazudis pats stridus bb-| Austrälijas imigräcijas ministrija
jekts. Nemitigi uz austrumiem ripo pazii?ojusi, ka lidz 1947. g. beigäm
vilcleni ar deportetajiem, kamer ze- uzpems 4000 Eiropas DP, bet 1948. g.
me ieplust tukstoSiem krievu kapa- katru menesi 1000. Valdiba gan ofi-viru,
ieredijiu un iecejotäju. Viss, cläli atbälsta lece|o§anu, taCu tautas
kas ^ notiek Krieyijä, notiek yalsts noskaiiojums ir pret to. Iecelo§anä
Intereses. Valsts intereses prasa, lai priekSroka anglosaksiem.
robeiapgabalus kolonii:etu ar krie- Äusträliesu strädnieku algas loti
viem un pärvietotäs tautl|)as izklai- lielas, bet Heli ari nodök}!. Viszemä-detu
lespejami tälu pa plaso krievu | kä alga 6 m§rcii;ias nedejä. Kam ie-valstl.**
, näkumi Heli, järekinäs, ka treSä
aiziet nodokliem. Dzive Joti därga,
bet tomer letäka, kä, piemeram,
Sveice. Tekstilpreces, apavi un dazi
pärtikas lidzekU (gaja un teja) ra-cioneti.
Ikdienas dzive §os ierobe-
Dr. chem Bruno Jirgensonam iojumus gan nemana. Daias preces
AugsburgapieSkirtaanglu Imperial normälo
Chemical Industries stipendija razoSanu kave streiki un strädnie-pastavigiem
• zinätni&kiem petiju- ku |rukum5. V -
miem. Stipendi ju piesklris Man- Visumä tomär var teikt, ka Aus-
^esteras ; universitätes senats uz tralija ir ideäla zeme peckara pa-
6 gadiem un täs lielums ir 600 märc. saule. Austrälieiu tikums ir pacie-gada.
Jau ieyadita formälitäsu kär- tiba un tajä te jävlngrinäs arl kat-to;
»ana, pec kam zinätnieks vares ram svesnlekam. Bez steigas un ar
aoties uz Angliju. Paäreiz vii>§ no- Dacietibu pedejos 100 gados raduMes
aarbmats me Ja darbos pie malkas visi Ilelle sasniegumi, kas sodien
lekrauSanas transportmaämäs. ' skatämi Austräiijä.
REDAKCIJAJ
A* Iteiin^jas, fizi^käs audz. skolo*
täjs Veideise.
PAEPEATUM8 ¥AI TISUM8?
Skolu vadMju sanäksme Darm»
State nolemts, l«i skolu Jaunatne ne*
drikst piedalities vispärejäs sporta
organizäcijäs. Emlgräcijas apstäk-los
tikai }oti retos gadljumc« var
^unät par IpaSäm sporta organizäci-jäm,
kä tas bija Latvijä. Vai tikai'
Soreiz te nav domätö kas clts, pieme­ram,
ka YMCA ir tikai sporta^ or-ganizäcija,
kaut ImkleSi rosigi no-darbpjäs
ari ar sportu, Tädä gadi­jumä
jäjautä, vai spriedejl tieSäm
nezin, ka YMCALS darbs sev! aptvef
3 cilvgka funkdonejofius objektus —
prätu, dvesell un k^rmenl. PrakfiS
ir tä, ka loti rosigi gan strädä
YMCAs fiziskäs kulturas darbinieki,
bet-tie dlveki, kam vajadzetu bOt
darblgiem abäs pärejäs nozargg
%luse. Bet tajä pagä laikä vli^l
klledz par „spo'rta brie^näm"! DI-vainl.
Gruti iedomäties,' ka skolu vadl-täji
ar savu lemumu, neatlaut jau-natnei
piedalities vispärejäs sporta
organizäcijäs, bQs grib§ju5i veicinät
bemu klifianu pa nomet^u barakäm,
kas tos pamudina uz daiädiem ne-darblem.
Bet Jäjautä arl, vai skolu
vaditäji savu lemumu Darmfitat$
pieoema ar vai bez fiziskäs audzi-näSanas
speclälistu piedallfianäg?
Käpec pie LCK izglitlbas nozares
nav fiziskäs audzinäSanas inspekto-ra
kä tas bija Izglitlbas ministrijä
dzimtene? Dannstates apspriedes
lemums fiziskäs audzinäSanas darbu
musu skoläs m§|iina atbtdit tajS
nozelojamä stävokli, käds tas bija
prielcä apm. 20 gadiem.
99- . .,
)' ,rT Dailesldäs noslg
B^^^^SbiS^^^^N^Lt'.
l^sklas^^^ vietashies, -lai _
..mndeml teatra un mus .
izveiet
UtsStokfiolmä, Ziverts gan gujnä.
jSneinena jaundarba, kas ^
mmh piemeram, Mer,- nerimigäs
MEslingenas-.latvlesuteatn, gjgpyg .^^
tadarbosanäs latviesu dra-iäftrosiga.
RaclusiesKara- gi^^gj ^
-Ija, traleilija Rakte un
#EM«-' D- ivDkivakuaujjaa un kIp_5iHtiCs ,
HeiHlnos 2V2 gados^tasir ^-^.^^ g^,
s,ar kq lepotos^ pat Latvijas ^^^^ w
läjnslugas,
tojräblemu
il^^sätum un
i^vispar atzlti
Äpar Zivertu j!
p8 ir drämas
[sheksperimi
i^kpozicijas
liem
i!fctam,kad
. Ziverts
atgriezies
pat
ka. tas L^;^^
betanjaunuU^^gg^:
ka rakstmeks g^j,^
ar tädU nolu- Lyas seko.
rto^ vielu, iz- ^
;u formas §ab- ^amies
lateic, ka vi^s ^
formälists,^gg^.;-^
ar d a z d a . ^ ! f J\^^
lespej§m,nebai.
-Jipatspret sa-atzinumiem.
Pieme- Sf wL7+
ad bila istenots ide-käpinätu
nelu g ^ *^
savä Karätavu ä^S^^^^
-.-^tvaligas a i n u ^ f ^ Ä^
Pär^emdams kino
> formas , pfindpus. I ^
, lai izme-r-
- iugas kom-demonstret
mä-velna
Jduci — 13:
Ijiioöcistl&ii
^'ätiritofmäli
PaKdzibu
tediia 194^. gadä^ie-
Umäkusl Daugavas
Stokholmä. Ar tö
Vadjas lat^
ijoti interesantä
' % i iiavkär-ari
nekardinäs
i^rezehtäciji^
neviens dts
teikmni te
« O S cinxtajus.
lugas proble-
^i^tösizräde ne-1 Fr.
k^ibas . , ' *jaun2|b:
j^^avapagäju-lb^^
matan, jo; bija gro--
* i » u § i (
1 ilmi V « t ' - ii.'
spiiegä
'Jsiiioiaiiis
tai f ^ " haltija 1
6 l L ^% sarinT, ^ rupmecSial
^ies sav^,,^ vecal
toesmi