Bavarijas Latviesu vestnesis, December 23, 1948

              1948.^.21 decembri
im Pēc tam. Praktiski
aciesi^esot sasirguši ar
a^ļaika, lielākai daļai
klajas ^materiāli labi
m vāciešiem tagad do^'
TilaikieiTi saistoties ar
ļtlera laiku.
ises vācieši, pec Lati.
ipDag^aPn^da' i^ parp ajkebļakuiit]o'us
tie nevēlas gūt-panā^
'iperņ, ^:un marksisms
' « t i k a i . p a r visliela,
, Vāciešiem joprojām
/ p o l i t i k a ir tikai
iS. liek-citam samaksāt.
Siburniem.
ibsurdg iedomāties ka
uizdorties padarīt pla^
JtekTiu masas par bol-
M I ' ^ ^ Ķ^i^vr, vismaz
likusi vāciešiem sa^
I i parādus, bet tas ne^
I īstais veids, lai pār^
| i , ka komunisms ir
I; veids.
tālāk secina, ka rie-
I to politika vāciešiem
I patīkot. Vismaz pa-prot,
ka atombumba
I js par to ieroci krievu
13 'Hitleram pietrūka
l | domājas, ka rietum*
j)umbu varētu sakaut
Ml leti, un tā domājot
Bšu, labprāt gribētu
^^tajiem sauszemes ka.
r, kamēr vācieši ticē-
Hnia kara iespēiām,
lora domām, būšot
;ku piekritēji. * '
rs domā, ka vācie-ri^
amerikāņu saim-i,
jo amerikār^i neat-
Ipniecibu ar piespie-gan
ar dolāriem, ko
^tt)to nodokļu maksātā-ffi
\ to vācieši atzīstot
^ d e j u kopš „Hitlera
nekādā ziņā neno*
Hblešiem varētu uzti-
|>rojām esot sirdi fa-got
iedomāties, ka
itumia sabiedrotie būs
II Vācijas spēka^ tie
1 ēkii demokrātijas vai
^ Oto ļabāi Hitlers no-ieda
ainerikāņys m
'palīdzēluši atjaunot
lā pasaules^ara. Pā-im
vāciešiem, kas at-ta.^
ad, pazīstot šos
ļ^aidot iespēju tos at-
DM
tautietei lai sveSumS līdzi
is driesmu melodijas I
i d ā j i e r i e s
UN IRĒNES BERZIŅAS
ļrā|umu ar tekstiem un
ļmelōdijam
miESMA
inša Bērziņa ilustratīvs
Maksā DM 5,-.
pieņem iiii' izpilda
Erdmaņa grāmatnīca:
|Wehrnekerstr. 1» Eckc
ihpfstk : (210)
II-*
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiī^
ikošās grāraatas jūs
ļegād&ties
S V A N A GU
LTNICS,
2.,:A/Č;Valka
ļpiaragtž atlaide. At-vatājlem
jāpievieno
Pieprasiet grāmi^tu
(alogu! (27H)
iS ]MŪSU
100 izlases dzejoļi, tau-
Jfiskas ziņas P«[,,^J^T
im darbs DM 4,-
ļdevējiem, sākot ar 50
Ar uzlika pēcmaksu,
iatla'de. .
ets, divkrāsaiirā le^P'^;
īts un numur'^is. iļ^'^V
b.».10*>/« atlaide.
I^da burtnīcas Nr. ;
da Nr. 5 ^ DM 0.4->^.
p/o atlaide,
ķVANAI SVĒTKIEM
VAINAGS
I
i
I
i.
i
I
dāj aties =
A KUNDZIŅA |
ograf iju |
S T U S '. 1-^
I D M :4,~. V j
^ ā m a pie mācītrija ^
) Kleinkotz b. Gunz- |
Lettenlager. (2U) = . ||
I
«i-ii
li
I
m
m
W
m
m
L A T V U
PobHibed GDder eUCOA QvlV
Altftirt OivUfoD ^nthorisatioo
Ndīnbeir UNDF 198 PnbHsher
i^a 64ttorr Kfirlif Rsliāct.
pp Camp K letokftti nesur
Oflflibttfg/D Prlntw:^j3c!iwBb.
Velktbl.' QUt\wiiD., Bpa.'
Ļaodm.-B Hrciabtioii 4000.
Pttbli^hed ! hm ihan molklf,
editoHdi} ollfc^: OdDZburg/bo.
NEWSPAPER
Nr. in (222)
Ceturtdien, i m g. 23. dec
tzn& trl9 reiio nadēļfi.
Iidevēfsj BALK oidevrimi
UitvieŠi} pmts darUniekti
.darbības kopa. Atbildīgais re-daktors:
K R>bāc9. rtdaktori:
L. Bēniņi, M. Cuhti», B. ĶI-seUt,
A. Liepa, H. Mlnden-bersL^
A. Smits. Adi^«:/Otfaia-bura-
uo.; red.: Dombdktis-
ZimmermanMtr. 2 (tālr. 50),
«pg.; «arktpL 25 (t ^84).
Krievu ieiešana Stolpi un jauna TASSa
9psudzTba
rada bažas par notikumiem nākotnē
Politiskas attistīb kas saistīts ar Berlīnes krizi, otr-dien
radās kļat vairāki jauni fakti, kurus savstarpēji salīdzinot un no­vērtējot
var rasties pamats secinājumam, ka Berlīnes jautājumā tu­vākā
nākotnē iespējami jauni pagriezieni, pie kam iniciatīva būtu saeai-dāma
no Padomju Savienības puses. Sie nozīmīgie fakti ir: negaidīts
TASS paskaidrojums par Berlīnes sarunu izjukšanu, kurā Padomju Sa-vienība
vēlreiz sīki atkārto visas agrākās apsūdzības pret rietumvals­tīm,
un britu militārgubemātora ģenerāļa Robertsona uzsvērtais atsau­kums
par it kā plānoto Rletumvāci jas remilatārizēšanu, bez tam kopī­ga?
rietumvalstu komandantūras darbības uzsākšana Berlīnē un krievu
ķaŗaspētia priekšlaicīga ieiešana Stolpes ciemā pie Berlīnes, ko franču
iestāde» nodod atpakaļ padomju okupācijas spēkiem.
Pēe īsam, kad visi Berlīnes krīzes
atristnSžanas mē.ftinājuini UN ietva­ros
Mrizē beigušies ar pilnīgu ne­veiksmi,
starptautiskā diplomātiskā
ros'iba ap Berlīnes lietu jau labu
lalKu norimusi, im varēja domāt, ka
lielvalstis ar neatrisināto stāvokli
feobrīd domā samierināties. TASS
pēkšņā at<5riešanār> pie Berlīnes sa­runu
izjukšanas motīviem liek do­māt,
ka šis deklaratīvais paskaidro­juma,
kas nekād-'is jaunus ierosinā­jumus
r*esatur. domāts tikai taktis­kām
vajadzībām, lai pirms eventuā­las
tālākas rīcības vēlreiz „mazgātu
rokas nevainībā'Vim norādītu uz rie­tumvalstu
„vainu" TASS paskaid­rojumā
vel teikts, ka Berlīnes prob­lēmu
rietumvalstis esot mākslīgi ra­dījušas,
lai novērstu atklātības uz­manību
no • savas imperiālistiskās
politikas RietumvSciiā, pie kam
Berlīnes vācu pārvalde tām bijusi
lēts un paklausības instruments.
Ievērojot to, ka krievi sava iosla
veido.fpasus lielus policijas sr)ēkus,
tai .p^.ā. laikā i|neatlaidi??i apsūdzer
daml rietumniekus par savu .joslu
remllitārizēšanu, un ka ir runa arī
par eventuālu vācu valdības dibinā­šanu,
Austrumvāci jā, arī ģenerāla
Robertsona kategorisko atsaukumu
var iztulkot par deklaratīvu piesar­dzības
soli, rēķinoties ar iespējamu
krievu aktīvu ticību. , Abas puses
it.kā mē'Hna nodrošināties, lai jau­nas
attīstības ^adīiumā atbildība nar
to jau ie()tiekš būtu atstāta pretējai
pusei. ' ļ
Britu militārgubemātors , otrdien
Berlīnē presei dotā intervijā kate­goriski
noraidīia' vi^as runas, it kā
rietumvalstis plānotu par. jaunu an.-
bruņot savu Joslu vāciešus. Gkupā^
cijas nirmais uzdevums biiis atbru­ņot
Vāciju, un rietumvalstīm nav
ne, mazRkā nolūka to atkal anbruņot.
Tas attiecas tiklab uz rē<?ulāru mi­litāru
spēku formēšanu, kā arī izem
policiias aizsegā maskētu militarizē­tu
vienību oreanizēšariu. . Policijai
rietumioslās jābūt nelielai pēc skai­ta,
lokalizētai un zem demokrātiskas
kontroles.
Jiaudis, kas Vācijas nākotnes at­tīstības
iespējas saskata nevis saim­niecības
jaunuzbūvē ar Maršala, plā­na
atbalstna, bet militāros domu gā­jienos,
pie manfe neatradīs ne ma­zākā
atbalsta," norādīja ģenerālis
Robertsons, „un šie ļaudis aizmirst,
ka militāras dēkas jau divas reizes
iegrūdušas Vāciju smagā nelaimē."
Atbildot uz: jautājumu, vai viņš pie-
^ (Beigas 7. Ipp.)
Nacionāla ĶTna taisās
lugt Padomju Saviem-bas
stat^pniecTbtt
Pēc divu nedēļu uztui^ēšanās
Tālajos austrumos Vašingtonā at­griezies
ERP pilnvarnieks Hof-mans.
Preses pārstāvjiem viņš
atteicās sniegt jebkādu infomiā-ciju
par ASV nodomiem Ķīnā,
piebilzdams vienīgi, ka palīdzībai
domātie 70 miljoni dolāru pagai­dām
tiks bloķēti, kamēr noskaid-rosiest
• Cangkaišeka stāvoklis.
„Koreja var kļūt par demokrati-
.u bastionu Tālajos austrumos",
paskaidrojis tālāk Hofmans, ^un
es domāju, kajau nākamgad tā
nāries ERP iestāžu kompetencē".
Drīz pēc ierašanās Vašingtonā
Hofmans devās uz Balto namu,
lai sniegtu prezidentam Trume-nam
ziņojumu.
Ķīnā pa to laiku ministru pre­zidentam
Dr. Sunfū izdevies sa­stādīt
kapa kabinetu. Ministru
saraksts jau iesniegts maršalam
Cangķaišekam un to: publicēs tu­vākajās
dienās. No Nankingas sa­ņemta
informācija, ka Dr. Sunfū
nolēmis lūgt Padomju Savienības
starpniecību sarunām ar komū-
' nīstiem. Tādā gadījumā gaidāma
maršala Cangkaišeka atkāpšanās, ^
jo viņš uzskatāms par vienu no
sīvākaļiem komunisma pretinie­kiem
Tālajos austrumos un ^lldz
šim noraidījis katru kompromisu.
Pēc ķīniešu oficiālas ziņu aģen­tūras
informācijas, ministru prC'-
zidents Dr. Sunfū tomēr pieteicis
cīņas turpināšanu, līdz Izdosies
panākt goda pilnu mieru".
BBC
ASV ĀRPOLĪTI-KA
1949. GADĀ'
' •;• :••••;••••'./• •:•:/:•••'; ' - , : • • : ' : , • : • • V,/;':-. ..M--'
No Vašingtonas ziņo, ka Saviet:^
npto Valstu ārlietu ministrija pašreiz
I izstrādā principiālas līnijas, kādas
būtu jāievēro 1949 gad^i amerikāņu
politikā pret Padomju Savienību.
informētās aprindas izsakās, ka
fiksēti pieci galvenie punkti:
ASV jāatsakās no sarunām; ar
Maskavu, 2) jāizdara lielāks spie­diens
pret Padomju Savienibu, sai<iŗ-tot
to ar saimnieciskiem preti^uliei'ti, ^
lai aizkavētu Ki'ievijas apbruņusanu.v
3) jāsamierinās ar dc^fensīvu nogai­di
sanu. saspīlējumiv vielas — r^erii-^-
nē, Ķīnā--un Grieķijā, / 4) japulat
panākt politiska vienošanās Eirb-oas
valstīm un. 5)- jāpastiprina'A
bruņošanās un ^jākoncentrē palidvdba
nedaudzām nācilām. Vispārējo stā­vokli
Savienoto Valstu: ārlietu minis*,
trija novērtē tāpat ^^ļ$f40. un 1941:.
gadā, kad amerikāj^^i biļa ļās(^ivn
nogaidīšanas politikai.
Vašingtonā domā, ka .šos principus
Pieteiktā štatu samazināšana
savā runā jaun.ijam koncircsam jau-
-vāri ietvers arī prezidents Trumcn^^,
Var pieņemt, ka viņš.fpazlņos. ka
aukstais karš tikko kk sācios. Lid/.
Savienotās Valstis izdarījušas
visus iespējamos mēuināļumus, lai :
vienotos ar Padomju SaviGnību. Ta-
?ad tomēr jākonstatē, ka šio mč|!ii-nājumi
izrādījušies nosekmīsi un
viss tālākais šai virzienā būtu .neliet­derīgs.
ASV tāpēc pastinrinas :^avu
diplomātisko cīņu. Apvienojot visa.^
tās nācijas, kas noraida koniūnismu
un apbruņojot Rietumeiropu, AvSV
vēlas ierobežot vai snmazlirāt Pa-;
domju Savienības Ictokmes sfaii-u.
Konsekventi- realizējot auksto kaļ-u
visās frontēs, var būt cerības, k.i.
zināmos aostākļos Mi^skavaArnainii^
savus līdzšinējos uzskatus un tzrāciīs
g-atavību sadarboties miera laba
•••::v;-:-"V;/.-;-••: :•^..:vV•••:;";NN'•-"•
Berllne augsti ASV
iiiiiiiiiiiiiiiiitii] llIlilIliHIlltillllIlllll llllllllllllll
Trešdien no Vašingtonas uz Eiro­pu;
izlidoja Savienoto Valstu vk
prezidents senators Bārklijs. lai pa-ļļļļļļ
ļ vadītu Ziernsvētfeūs pie vainerHvaņ
lidotājiem Berlīnē. ASV^^^^
nistrsRojāfs no ;Grieķijas- : ieradies
Roma..:Otrdien pnvātā^^^^^
nu vpienētna pāvests ::Pijs^:;;X
tam ministram bija apspriedes ar:
Itāliias: aizsardzības ministru Piēar-di."
Np Romas.. Rojals!devās uz
boli, ;kur sastanās ar A S V
flotes komandieri; Grieķijā ministrs
izdarīja lidojumu virs cīņu apj^abrJ-
1iem un divās vietās nolaidās, lai^o-:
I Ar 20 decembri visā amerikāņu joslā stājusies spēkā amerikāņu h^^^os ar amerikāņu noverotajiem.
milttārās valdībai direktīva, ar koHkvlenam bez sevišķas licences valP^^ Itālijas Rojais dosies uz Triestu.
hielstara pārbaudes atļauts patstāvīgi nodarboties ar savu arodu. Vācu Ziemsvētku priekšvakarā iel a-iestādēm
uzdots drīzumā izstrādāt likumus, kas šo nodarbju brīvību da- disies Berlīne.
lēji ierobežotu nozarēs, kas skar iedzīvotāju drošību vai veselību. Jau- ^ ^^•>^
nais noteikums ļoti nozīmīgs ari pārvietotajām personām, no kupām daļa \^..^. nitoM/ i r v Avnr r r
būs spiesta palikt Vācijā vēl ilgāku laiku vai arī pavisam, jo tas paver p ^ " ^ ^ PAKIVIAINAS AMĀLIJAS
gluži jaunas Iespējas saimnieciskai patstāvībai. I . VALDĪBA
Jaunas iespējas DP arodu liet­pratējiem
P I A T S T S V Ī G U U Z Ņ Ē M U M U SSKi5ANAl A M E R I K Ā Ņ U ļOSLĀ V A I R S ,
' N A V V A J A D Z Ī G A S L I C E N C E S N E D I P L O M I
nometnēs ar 1. janvāri nenotiks
E Klarks — iMvrsu pārstāvis pie IRO
LCK FE6ĒJĀ KOPSĒDE HANAVS
Pagājušā nedēļā no IRO saņemts apkārtraksts, ka pieteikta nomet­ņu
darbinieku štatu samazināšana ar t janvāri nenotiks, ziņoja Ro-zentāls
LCK paplašinātā sēdē 18. dcc» Hanavā, kurā piedalījās sešpad­smit
LCK un LCP prezidija locekli un apg. komiteju pr-ži vai to pilnva­rotie
pārstāvji. Sēdi vadīja LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs, jo
priekšsēdis H Klarks atrodas Anglijā, Pieskaņojoties jaunajam IRO
administratīvajam rīkojumam, par latviešu oficiālo pārstāvi pie IRO
Bad Kisingenā iecēla LCK priekšsē 1 H. Klarku. Pārstāvjus pie IRO at­sevišķo
apgabalu vadības izraudzīs vēlāk.
Pinns dažām dienām Izceļotānem
^2 Argentīnu Buchbachas transitno-
"^etnē atņemtas vīzas un" tie visi
^iosi"tļti atpakaļ tiZ' pamatnometnēm.
"folēma noskaidrot patiesos apstāk-
5 lai LCP nākamajā sesijā varētu
Pieņemt savus lēmumus. Pretrunī- ;
ir informācija par izceļošanas ie- ,
?^e]ām nākotnē no Austrālijas, Arī
seit LCK apstākļus noskaidros. Bal-
^^^h kopējais pārstāvis A. Trapāns
Pašreiz atrodas Francijā un skaidro
ļ^-ceļošanas jautājuma kārtošanu uz
!^neni. Atbildr)t LCK 12. novembra
ļ^sniegumam, Kanādas valdība ap­lecina
savas simpātijas tatviešiem,
bet pavēsti, ka nevar ansolīt mūsu
izvietošanu Kanādā rasiskās grunās.
L C K kopsēdes dalībnieki ar atzinību
pieminēja i\'L Vētras darbu Kanādā
mūsu tautiešu labā. ASV baptistu
mācītājs K Purgaili.^ pētījis izceļo­šanas
iespējas uz Meksiku. Pec v i ­ņa
domām, Meksika, kurā valda liels
trūkums, nekādā' ziņā nav mums
Diemērota zeme. No A S V Vācija
ieradies latviešu draugs Oskars
Helmstroms, kas vēlas palīdzēt tālā­kajā
izvietošanā uz Savienotajām
Valslīm.
Kārtojot LCK līdzekļu jautājumu
(Beigas 7. IppJ
Ārzemnieku — arodu lietpratēju
līdzšinējās pūles šai virzienā ^robe­žoja
vāciešu kavētāja nostāja, oficiāli
atsaucoties uz daudzajiem noteiku­miem'par
uzņēmumu licencēšanu un
meistaru pārbaudēm. Sevišķi aktīvi
jaunās iesnējas grib izmantot latvie­šu
kooperātori, kas Bavārijā jau pie­prasījuši
oficiāli reģistrēt vācu
saimniecības ietvaros kopdarbības
sabiedrību.
Militārās : valdības pārstāvis pa­skaidroja,
ka pienācis laiks politisko
brīvību amerikāņu joslā papildināt
ar saimniecisko brīvību, Amatnie-kien^
nekādas licences nav nepiecie­šamais
jau tādēļ vien, ka paši patērē­tāji
spriedīs tiesu par nemākuļu
darbu.
Amerikāņu rīcība radīja lielu pre^
tdstību vācu .organizācijās un iestā-^
'lēs, bet ģenerālis Klejs paskaidroja,
kaj' pretēji Vācijā ierastajiem iero-
I:^ež:)iumicm un atlauļu sistēmai,
orakse citur pieradii^j:si, cik svētība
visnā!ļMbai' ir vienlidznDa nodarbības
tiesībās un brīva sacensība.
Pēc līdzšinējās sistēmas nora'.dī^'a
tļrešā dala visu lū<?umu pēc nodarbī­bas
at^auļām, pa da-ai pat tī.v; pūlo­ties
izslēgt, konkurences rašanos. Iz­ņēmums
arī turpmāk būs inženieri,
architekli. ārsti, aptiekāri, masas;
frizieri, elektroinstallalori \m vēl citi
arodi, kur aroda neprašana var ap­draudēt
sabiedrības drošību vai ve-,
selibu. Tajos nodarbinātiem arī.
tur^mākviepriekš būs . jāiztur aroda,
pārbaudījums.:. ; •
' A r militārās valdības paziņo'umu:
oar (ļireVtīvas salīgu s'oē\'ā stāšanos
dailts gals plaši izvērstajām disku'u-
... ^ ... IJP ziņo, ka anel^^
jamparso jautājumu, kuras vaciosH^^^^^^^ pārmainās Anļlijas
megmaja pretoties pilnīgai nodarbi- ^^j^-^-^ ^^^^^ paziņošot tūlīl poc
bas brīvībai un pārmeta anrienka- ziemsvētkiem.^ Pēc dažu oorsonu in^
ņiem ka tie šis Problems Vācijas p^-mainas basot liel»...
apstākļos pilnība neizprotot. Hesenes ^^^^ ^^^^^-r^^- ' ^^^^^ ,^3^,
landtāga iero_smajumu vismaz amat-l Konkrēti min līdziinēiā pār-niecība
atstāt _speķa prasību Pec Lļkas mini.stra Streēija pārcelšanu at.
,,liejas''arodspeju apliecības^ "^i^^" bildīgākā postenī. ,,Newsweek" ziņo,
tara valdība noraidīja. Ta ka vacuL^ plašākas pārmaiņas sagaidāmas
iestādes vel nav vienojušas ne par -^j.^^^ ministrijā, jo Bevins gribol
kādiem noteikumiem Jaunas direkti- ^^^^^^^^ veselu rindu vēstnieku un
vas iedzivin-.s9nai, ta stājusies spe- 3^^^ līdzšinējo sekn/tāru, kas,
ka neierobežoti. ^^^-^^ domam, esot rīkojies ap-
AZ, NZ, St I lami Maskavā un Berlīnē.
Vai Āzijas tautu konference Indonēzijas
atbalstam?
AUSTRĀLIJA PIEPRASA KARU NEKAVĒJOTIES PĀRTRAUKT IļN
ATVILKT HOLANDES KARASPĒKU l
Holandes u/bniknms indonēziešiem radījis lielu satraukumu visās
Āzijas tamās. Bunnas ministru prezidents Takins Nu telegrāfiski lūdzis
Indiv^^s mmistru prezidentu Panditu Nēru siisaukt Āzijas valstu konfe­renci,
lai lemtu par steidzamiem pretsoļicm un atbalstu Indonēzijai tās
..taisnīgajā un varonī^ŗajā" c īņā pret holandiešu imperiālistiem. Arī
Austrāli.ja paziņojumi, ka tā pieprasīs pārtraukt kara darbību svarīga­jās
Klusā ok^^ana SDlās un ierosina^, lai Holande atvelk savu kaŗasneku
izej?s pozīcijās. Konfliktu Indonēzijā trešdšen sāka apspriest Dro^bas
padome.
A.SV dcle?r.t-. D/.e>u'\' Izteicās, ka
SaviC'-'istās Vc-l-'i.- atsauks savus
nārstāvjus no UN šķīrējtiesas komi­ji
^as.ia holandieši ncr^ārtrauks ka^a
darb'bu un neatvilks savu karaspē­ku
vecajās robežās, kāda^ noteiktas
oamie^^a noto'kumos. No Vā.vn^tonas
zino, ka ārlietu ministriiā notikīušas
vairākas apspriedes, kurās piedali-lusies
Indonēziias, Indijas un A u s ­trālijas
pārstāvji.
Holande visus apvainojumas jrj,^
tagad kategoriski noraida. Minist lu
orezidcnis Drēzs radio runā izteica
ka Hā?ā saņemsi pierādījumi par
republikāņu nodomu rīkot Indonē­zijā
apvērsumu. Sacelšanās bija no-
(JBei^as 7. IppO
•6 .•.