Bavarijas Latviesu vestnesis, December 23, 1948

              I i i , *
māti M
i i i
l«i«liIP
pliti i l i i f f i i
ļ l l l i
pili
U p i
'mm
i ::|||
teli
||
mm
VAI KREMLIS SSKS UZBRUKUMU EIROPAI ^A^ SAVU ZELTU?
V Kad pagājušās nedēļas vidū Var- ļ Otrs svarīgākais temats Varšavai
sava sanāca 22 valstu komunistu slepenajai sapulcei, kā to norāda
partiju pārstāvji, lai piedalītos pē- vairākas komunistisko partiju II-dējās
Austrumeiropas sociālistu deru deklarācijas pēdējā laikā, ir
partijas likvidēšanā, Berominsteras tālāka komunisma '.patieso •centienu
raidītājs publicēja ziņu, ka sa- maskēšana. Maskavas cerības sek-nāksme
patiesībā veltīta pavisam migi lietot līdzšinējās sastingušās
citiem uzdevumiem: —; pārrunāt un trafaretās metodes okupēto zem-svarīgākos
tematus, un skicēt vadll- ļu pārvaldīšanā jau izrādījušās maz
nljas kompartijām visās Eiropas lietojamas. Svarīgāko deklarāciju te
valstis viņpus un šaipus dzelzs aiz- ļ devis Ķīnas komunistu vadonis
Mao Tse. Intervijā „Shanghai
A . „ . u I ™ 1 „ v v v ^ o ^ o • ; ^ s w ^ I New.s" korespondefitam pagājušā
Sis apgalvojums, kam pagaidām viņš aogalvoia ka Kīnlvko-tieša
apstiprinājuma trūkst, liekas ^^?^r, W^ apgalvoja, Ka Ķīnas KO : w 4i^^r^ īil^^^L. i\rr. <t^A^r^ munistu partijas programma nepa»
visai ticams. Beidzoties šim gadam, k.^„ot kollektMzāciiu nMz
ko komunisti visumā^ var uzskatīt neož ^^oneictivizaciju, neaz
^ A ' 4. ™4. « . : ^ ^ « i V o v . , , leiauksanos lidzsmejo arodorgani-par
godam izturētu p^^^
dolarkapitalismuvini uz^visas lini- . .j- i T--^,
jas gatavojas turpmākai cinai pret P^'^ . vienve._digas ideoloģijas
jao s^i,avyjja ^ r^, . pec Maskavas
s^a^imMnie^c.īiba^s^ .ta^tv7es^eļ ožanu, Zopc |p^a^r^a^u^g^a-^. ^„'M'^^ēs^ .^n^e^e^s a^m tkiaks a knlei,l ileatio -
•••Mm:
• P|:
tocka triumfālā atgriešanās no
iv/r 1 1: 1 - . « i+« s- f a m s bolšēvistiskajā • iekārtā Pa-
Maskavas ar lielāku zelta^ un ar- . savienībā teici^ čan^kai-zemiu
valūtas aizdevumu Cechoslo- ?^"^^^ : ^vienība, .teicis ^angKai^
• , /. . ^^'^"""^ . . seka pretmieks. ^Ķinietis un īpaši
vaMjai^heka^i^
fpr et M^šala ^^^3^^^"^^^,^^^ ^^f^,^ krievu zseemvin -i epkiesr āudnīj sa trādni&s,cak
, ģenerāļi Berlīne un ^ režīmam sabrūkot.^ gribam reā-pa
"^^.^f^^^ " ^ r ^ l ^ ideālo komūnismu^ēc savām
joprojām lieto kareivīgu valodu, ^^„tnēiāTri nra^Ibām un^ mentāli-
Maskava savu centienu smagum-ļ^J^^^^^ prasībām un mentaii
punktu pārvietojusi saimniecības
plāksnē. Ja paraugāmies pēdējo mē- ļ Sī valoda skan līdzīgi Titppē^
nešu aktivitātē, kas ar Maskavas dējām,runām Agramā u n Nišā. Ari
tiešām direktīvām novedusi pie visu tas atsaucās uz lautas balsi u n tau­tās
satelītu saslēgšanas kpmolicēta tas gribu, ko valdībai esot jārespēk-un
u z savstarpēju, saimni^fecisku pa- tē u n pēc kuras esot vadāma vis
pildināšanos veidotā llgufcu sistēmā, valsts dzīve un politika,
niedaka ofensīva uz zelta bāzes. '^S^'^r^
Tiklab Londc^as „Economist", kā vērtēdams abu organizatoriskās
ari Volstrita publikācijas vairākkārt spējas, Tāoēc ir iemesls secinaju-bridinājuSas
rietumvalstu saimnie- miem, ka šis Belgrades un Nankin-ciskos
vadītājus no fakta, ka gas „dumplgās" runas ir sākums
Maskavas rīcībā atrodas zelta krā- jaunam komunistu kursam un jau-jumi,
kas aptuveni atbilst pasaules nai taktikai, kam jāveicina cīņ
lielākajaiti zelta krājumam ASV pret veco un tomēr tik sekmīgo ka-
Noksa forta velvēs un seifos.. Koli- pitālismu. Pasaules revolūcija, jau-mas
un citās polārā loka zeltraktu- nu līdzekļu un rīcības veidu izlem-vēs
kopš turpat 20 gadiem nodar-šana, ir tātad bijis arī Varšavas
bina miljoniem vergu un jā tiešām ļ slepenas sgpulceJs galvenais temats
Padomju Savienības zelta rezerves
aug par vairākiem 100 miljoniem
dolāru mēnesī, kā to apgalvo
„Newsweek"v tad nav izslēgts, ka
jau nākamajā gadā šis baigais ie­rocis
Maskavas rokās kļūst iedar­bīgs
vismaz Eiropas kontinenta.
Pēc zinātāju apsvērumiem un pa­reģojumiem
pasaulei tuvākā nākotnē
neesot ko baidīties no Maskavas
militārās agresijas. Maskava ne­esot
interese izraisīt bruņotu ^kon­fliktu.
Tāpat plaši pasaules pw^esē iz­tirzāta
hipotēze, ka komlnfbrAia pū­les
propagandas laukā sagāzt
Maršala plāna ietekmi Eiropas
I saimniecības atdzīvināšanai esot
minimālas. Tas pierādījies arī val­stīs
aiz delzs aizkara, kur tautu
pretkomūnistisķais noskaņojums ne­var
paiet nepamanīts nedz Sta­ļinam,
nedz politbiroja -lozmanī-gajiem
okupēto un pārvaldīto zemju
pulsa taustītajiem.
Maskavai jādara viss, lai šo nai­dīgo
noskaņojumu riiaziriātu. Un to
viņa domā panākt ar saimnieciskiem
līdzekļiem. «
runa
a B.
Pēc tam, kad 1946. g . Kremlis aiz- pastāvīgajiem pārkārtojumiem armi, '
sauca populāro maršalu 2ukovu no jas augstākajā vadībā, domājams ir
Berlīnes, pienāca vēstis, ka viņš ie- mērķis laikus aizkavēt līdzīgu blsta-celts
par virspavēlnieku Odesā — mu diglu attīstīšanos, un novērst to
vienā no četriem svarīgākajiem Pa- ka kāds ģenerajis izaugtu pārāk
domju Savienības stratēģiskajiem liels. Tādēļ: tos . bieži izspēlē vienu
kara apgabaliem Šī gada novembrī pret otru.
IMaskava paziņoja, ka Odesā virspa- Bez tām minētie pārkārtojumi, pēc
vēlniecTbu pārņēmis cits komandie- „Newsweek" korespondenta domām,
ris, par Zukova pārcelšanu neminot liekoties apstiprinām varbūtību, ka
ne vārda. Tikai tagad, 13, decembri. Padomju Savienība visu uzsvaru ta-
„Newsw€ek" sniedza sava Londonas gad liek uz neoficiālo karu Āzi\a.
oārstāvja informāciju, iegūtu no pa- Direktīvas komunistu Ķīnas akcijām (
domju avotiem, ka Zukovs esot ie- nākot no krievu virspavēlniecības
celts par komandieri Orenburgā resp.4Gifi, m
Ckalovā, rezerves komandas apgaba-k(»ūņistu armijai laik
lā pie Eiropas un Āzijas robežas. Tur krievu virsnieki. Ķīnas komunisti
viņam iedalīts.parasta štāba vlrsnie- saņemot ievērojamu palīdzību no Pa­ka
amats ar 1400 rubļu algu mēnesī, domju Savienības ieroču veidā. Ag-
Britu lietpratēju vērtējumā šī 2uko- rāk tiem nodoti lieli vairumi iegūto
va vēl tālāka „nolikšana uz ledus'* japāņu ieroču, bet tagad pienākot
ietilpstot vispārējā padomju bruņoto kluži jauni japāņu parauga ieroči,
spēku augstākās vadības pārkārtoju- Tos ražojot japāņu fabrikās, kuras,
mu programmā.... krievi iegu.va Mandžūrijā un vēlāk
No pārējām pārmaiņām padomju pārcēla uz Sibīriju. '
bruņoto soēku vadībāvēl minamai Pirms kāda laika ārzemju presē
agrākā štāba priekšnieka maršala cirkulēja ziņa, ka šoziem esot pa*
, Vasilevska aizstāšana ar ģenerāli redzama pirmā padomju komunistu
ļštemenko pie kam Vasiļevskis, cik partijas konference kooš kara sāku-
Sieviešu tērpi nākamajā pavasari noskaidrots, pārcelts uz Citu par ko-1 mā un ka tajā esot gaidāma Staļina
joprojām sniegsies, lidzpusli8liem,;jj^£^^^^^^^^ Šo nepārbaudāmo ver-bet
kļūs kuplāki, pie kam kuplums | jot viņa „enerģiskā vīra" slavu, Va-1 siju liekas apstiprinām „Pravdas«
Vēl viens Siaparellr modes salona jaunums
— ,,profUčepure", kuras mala izgriezta pēc
valkātājas sejas profila.
^\]m saturs. v
# P !:,Has jaunS plāna
I I j u t Vilsiet „ c i i c i g l i ) r w r t v i i a oiciv.u, v « - i v^,v. , w o * j y . L * » X U I ^ A * „ X l a v u a ;»
bus uzsvērts už muguras un sānos, siļevska parādīšanos Tālajos austru- ziņa par Armēnijas kompartijas pir.
priekšdajai kļūstot gludākai. Tadu g^ļgta ar padomju „Azijas ofen- mo kongresu kopš 1939. g. Lai varētu
pareģojumu sniedz lielāka sieviešu g ^ ^ c « > Lj^j^šinējais Tālo austrumu sanākt partijas kongress Maskavā,
apģērbu rūpniecības organizācija komandieris maršals i Maļinovskis šādi atsevišķo republiku partiju
Lielbritānija, ziņojot par jaunajam pļnns'' vairākām nedēļām saņēma kongresi tad ir saprotami. " N
tendencēm, kādas iedzīvinās nāka- Ļeņina ordeni; tā bieži ir bijusi z i - .
mā pavasara mode. • me ka apbalvotajam pavērsies ceļš
Galvenie punkti: 1. Pašreiz stipri L^^ļ^ļ^ uz augšu. i ~~
uzsvērtā sievišķīgā līnija kļūs drus- . : / •'•--^••:S/,:--r _
ku mērenāka, vairoties no pārspīlē- Maršala Timošenko „izniršanu'* at-^ | __ ^ _
jumiem. Tērnu silueti kl.ūs mieri- klātibā 7. novembra svinībās Mas- = ^
gāki. 2. Brunči tipksies pēc vienkār- kavā; iztulko tā, ka viņš atvākts at- g Maija ir Kleinkecas pamatsko^
šām llnijārS, bet viscaur būs uz- ^akaļ no aizmirstības kā „pretspēlē- g 1as skolniece. Viņdien viņa pār-»
svērta mugurpuse. Būs modē p l i - tājs" vai varbūtējs pēcnieks marša-ļg nāk mājas un sasutuši jautā ve*
sēti svārki, 3. Žaketes kļūs garākas, UamKoņevam, visu sauszemes spēku g. cākiem: ,.Kāpēc mums nav pa-gandrīz.
tik garas, kā pirms ' ,new komandierim. Kopš Žukova krišanas, ^ reiza ticība? Šodien skolotājs
look" modes. 4. Mēteļi būs vaļīgi, Koņevš bijis Padomju Savienības s teica, ka visi pareizticīgie bērni
kupli, ar uzsvērtu mu<^i..iras griez* i - visvairāk izceltais karavīrs. Beidzot 1 var iet mājā, bet miuns pārējiem
mu. 5. Tērpiem būs cieši piegulošas vēl atzimēiama Stalingradas aizstāv- g bija jāpaliek.**
virsdaļas ar iegrieztām piedurknēm, m un artilērijas lietpratēja maršalā g •
Modes krāsas būs apslānēti pas- Voronova pazušana. Pat padomju = Kāds piedzērušais Hochheimā
teļtoņi, jūras zilais un pelēki toņi ,,artilerijas dienā", 21. novembr!, v i - | MaiP'^s iekāpis automobilī un
-mUjonu'
ļdzniec^a f Mpniecibas pro
lal 1951' j ' ^ ^ ' bet lai
^^^^^ ^ i , 5 n i n ā t nepalielinot
^ptoerntus..i vBizeetz britu ^^loni^ju .s^a^liiļ S W ka
• W plāna p a l/
ffdtrba kāpināšanas un n
TZm saimniekošanas. Ek?
•5S, bet no ievedumiem
Populārāki kļūs iespiesti musturi.
^- DM
iebraucis mOri.
Kad mūris nepa­devies,
viņš at­kārtojis
to pašu
vēl vairākas rei­zes.
Tad viņš tur­pat
automobili
aizmidzis. Nāko-ņā
vārds neoarādījās neviena sari- ^
kojuma skatītāju vai nmātāju uz- g
umā. Tādas parādībās Pa- =
domju Savienībā nemēdz būt bez ļ s
dziļākas nozīmes.
Viens no nedaudzajiem spēkiem, ļ l
kas var gāzt modemu diktatūru, ir
šīs diktatūras bruņotie spēki. _
Hitlers izveidoja Sev uzticamo SS,ļg šā rītā viņš brīnīdamies apska-pielldzinādams
to regulārai armijai, ļ g tijis saliekto auto priekšu, bet
un tāoēc Staļins līdzīgi rīkojies &t\^ tad atcerēties^ „Es iedomājos, ka
NKVD, kurai arī jāuzrauga armija, g vēl ir karš m es joprojām sēžu
Tomēr Hitlera ģenerāļiem gandrīz = tankā."
izdevās atentāts pret yiņti; Staļina [ ļ o
i ; Lai pierādītu, ka „viet5jie
g ugunsdzēsēji grūto apstākļu dēļ
s nav spējīgi veiksmīgi nodzēst
v^as luksa preces^ ^.
norādīja, ka Lielbn
Kotikusi īsta sociāla revoj
£ rezultātā tautas leņemun
b āt^as sadalījušās vienme
B i c l s mazāk to, kas var. i
ftea,IpaSu luksu. ' -^j v
Maršala'plāna Eironas sad?
ō S c i J a visus ?RP va^ u
gades plānus novadīs uz Vašia^
m ar ziņojumu, k L katra va]
Maršala plāna palīdzību dom^
-1952. g atkopt-savu saimniecļt
talu, lai turpmāk spētu iztil^
• palīdzības no ārienes. Uz p
pam# ASV kongress spriedis
m palīdzības tālākajiem apr
nākošajā ?adā. Jau noskāi<
h višu 19 valstu 5etrgades pl^
ERP palīdzību tomēr
kopa 1 miljardu d-olaru deflcil
ioiŗa segšanu vēl neesot skaiļ
• Britu prese fetrgades olānai
^išku .vērību. Kfjmentāros \i
pamatdomas: pirmkārt. ^ ml
z;;^ varam veikt; otrkārt, tas pra^
lu piespiešanos, pūles un upuļ
PATEICĪBAI PAR ASV PAII-DZlpU
IETEIC bSVINST
MmELANpŽELO GLEZNU VAI
DIBINST I T A L I J S ļ,AMERIEU"
ugunsgrēkus", Šlezvigas-Holštei-g
lias Grandes ciema ugunsdzēsējs
= Bordus aizdedzināja kāda.:i zem-
Romas nedēļas laikraksts ,.L'Europeo" ap- f «l^ka šķūņa priekšā SalcrautU
taujā noskaidrojis, ka lasītāju vairākums sa- = Salmu Stirpu. Viņa meginajUmam
lūt lielu pateicību pr(?( ASV par pēckara pe- ^ bija „lieliski" panākumi: uguns
noda sniegto palīdzību, kas jūtami ietekmē- = n5rQvipH5Q n7 ^trūni m i7nicinā-jusi
Itali'jas atveseļošanos. Ļoti daudz lasi- = P^^SVieaaS-UZ SĶuni U n iznicmd
tāļu vēlētos amerikāņiem dāvāt kādu se- g ja 100 tonnas labības U n k a r t U -
višķi vērtīgu, itžļ-u mākslas darbu, piemē- s pelu un lielāku daudzumU sai­ram,
nosūtīt Nacionālajai galerijai Vašing- ~ 1 j^mpravn D M ^lO 000 knnvēr-tonā
kādu Mikelandželo, Rafaela vai Tinto- = apmeiam U M DU.UUU Kopvci
reto slavenu gleznu. Giti iesakot celt par p a -1S tība. Sekas: 2 gadi Cietuma,
teicibas zirai lielu pieminekli un naudu ša-k
•i
i
• w
1 i
Divi svaril
Taisni pirms ISO gadiem Ziemsvētku dienā Halleinas ciema Austrijā pir- .
mo reizi atskanēja tagad visā kristīgajā:
svēta nakts", ko iepriekšējā dienā bija sacerējis mācītājs Jozefs Mors cibas amerikāņu tūristiem; ar valsts lldzek
un dienu pēc tam komponējis ciema skolotājs Francis Grubers- Šī gadī- r»^ni uzturēt amerikāņu studentus itaHjā. Vis^
juniaatcerfei Austrijas pasts izlaidis piemiņas^^
naktsv sacerētāja im komponista attēliem. (Skat rakstu 3. Ipp.). | P^^^^^^^^venas gleznas m skulptūras ^ v m a -
iiiiiiiiiii
(Turpinājums no I. Ipp.j
vienojas .Berlīnes iesaistīšanai
tumvācijas valdībā, ģen. pasi
ja, ka I<!dz i hn tas nav pai
galvenokārt tāpēc, ka tas bū1
n^a ar Berlīnes četrvalstu
% des principu.
Filipīnu galvaspilsētā Manilā kāds
žurnālists izdomājis intervēt bērnus
par karu. Pilsētas policista 7 ga­dus
vecā meitiņa uz jautājumu, ko
viņa zina par karu, atbildēiusi:
„Kaušartās . . . kareivji, lielgabali,
lidmašīnas!" Pēc tam saruna tiir-
LaWijas aHnements
ārzemes,
sākot ar 1949. g. 1. janvāri,
FRAŅKO DĒĻ fflTLEŖSBOT^
Anglijā iznācis kādreizējā fašistis-pinājusies
tāda veidā: „Vai tu ve- ļ kās Itālijas ārlietu ministra Cano
lies, lai atkal būtu karš?" —
nē, kungs!" — „Kāpēc?" — „Man
bail!'* — „Bet ja nu būtu karš, pret
ko tad mums vajadzētu cīnīties?"
— „Pret hakiem!" Tie ir komunistu
vadītie zemnieku nemiernieki F i l i ­pīnas.
Citiiem žurnālista iztaujātiem bēr­niem
bijušas citas domas par to, kas
ir svarīgākais ienaidnieks. Tipiskas
esot bijušas desmit gadu veca zēna
atbildes: „Vai tu zini, ar ko mums
varftu iznākt kerš?* — „Jā. ar krie­viem."
— „Kapēc?^* „Tāpēc, ka
krievi grib izdzīt amerikāņus." —
•.M kurienes?" — „No Amerikas."
- ^ p ē c ? " ,,Viņiem pašiem
Krievijā- vairs nav ko ēst" Zēns
bez tam domājis, ka, -ja amerikāņi
atteiktos no savas, zemes iziet, tad
" mestu atombumbas.
Kāds cits, deviņuf gadus vecs
zēns, nav skaidri z^
būs vai nē, bet arī pieminējis krie-
' vus. „Tie ir dikti bargi, viņi noga­lina
pat paši savus cilvēkus, • kad
kļūst dusmīgi.*^ Ari viņš bija dzir
dējis par atombumbu un T
kino, bet uz jautājumu, kas kara ga­dījumā
; būtu jādara filipīniešiem,
atbildējis īsi un skaidri: .„Jābēg
''••prom!*' '
/ ,X^aiev Magazine"
diplomātisko dokumentu kopojums,
kas pēc recenzentu atzinuma snie­dzot
daudz obļektīvākas ziņas par
daudziem notikumiem nekā, piemē­ram,
paša Cano dienas grāmata.
Ņo^ dokumentiem redzams, ka
1939. gada ziema : Musolini stāstījis
Ribentropam par komunistu aģitā­cijas
ārdītāju iedarbību Francijā, un
izteicis cerību, ka tas atvieglinās
Francijas sakaušanu. Ribentrops par
to sācis skaļi smieties un atbildeiis,
ka viņš" to. pašu cerot jau seri. Ne
jau velti daļu no franču komunistu
laikrakstiem iespiežot Vācijā.,
citā dokumentā atstāstīta
saruna .ar Ribentropu par padomju
valstsvīriem.; Ribentrops /; šai - saru­nā,
kas ņcitikusi 194a. g: sākumā, -iz­teicis
pārliecTbu, ka, Staļins sen a i z ­mirsis
pasaules revolūcijas ideju un
kļuvis imperiālists.; Daļa nacionāl­sociālistu,/
kas Maskavā: nanājuši ^ar
augstiem': komūnist-a varas vīriem,
stu savstarpējās; sarunās bijuši Fŗaņ-ko
un Spānij as'' ārlietu ministrs Šu-ņers.
Kad Francija bijusi iekarota,
vācieši esot izraudzījuši kādu;k
Juras Alpos, • kas ļoti: atgādina Gib­raltāru,
un ļvairākus mēnešus ne­pārtraukti
tur rīkojuši izpletņu lē­cēju
un sapieru
katru reizi, kad
manevrus. Bet
, . ers,.
vai uano prasījuši; l a i Spānija pie­vienojas
karotājiem, Franko atbil­dējis
ar jaunām i)rasībām. Papriekš
viņš gribējis franču Maroku, tad
daļu Alžīras un Rietumāfriku. Pēc
tam viņš prasījis 500, traktoru, tad
kviešus un tūkstošiem zirgu. Bei­dzot.
Franko ' pieprasījis tādus ap­lenkuma
liel<^abalus; kādu vāciešiem
nebijis. Hitlers gluži izmisis aicinā­jis
talkā Musolini un Čano. A^iņi
satikušies ar Frankov bet nav tikuši
tālāk par sarunām par kviešj mai­siem,;
z i r g i em un draudzības aplie­cinājumiem.
Hitlers par F r a n k a iz-,
teicies:: ,,. . . dūšīgs v}n. 'bet par
.vadoni kļuvis 'tikai s^adijuma dēl:'
ziņoniši,: ka:; yiss veiciesnik labi, it^ bāk' atlautu izraut 'sev četrus zobus,
V.člākR:bentroTļ)s ziņojis: ,. Fīrers'la-! M i e t u ministra posteņa, un Cem-
ANGUļA: 4/-šh par eksemplāru jnēņesīr at­sevišķa
numura cena 5 d. - Pārstāves
A. Veinberga, We3t Wfatting E, V . w.
HDStel, Wrattint Common, Nr. Cambridge,
Cambs. Great Britain.
AUSTRĀLIJA: SZ-sh par eksemplāru mēnesi;
A . . . a t s e v i š ķ a numura cena 6 d . - Pārstāvis.
mas tik brutāli/ka klausoties A. Strazdiņš, Acton Ouesthouse, Canberra
jāsalēcaS. Pēc apspriedes^^ \^ N .S. W. Austraiia. ,
teica: — Es gan šaubos vai šis S. V. l dolārs par eksemplāru mēne^. -
rmHiitilperr<s;V; iirr,, S^epvviSiĶsUk^i ^^^lI^V^P^I^C ; gPaarr<s: . •. , PStārresettā, vBisr ookHl yn T2a6u. rNiņ.š ,Y . 1U5.6 S E.a sAt . 2.8 ta
katra Ziņa es netlZSkatU,.ViņXl par B 30 ! r . par eksemplāru mēnesi. -
interesantu. Viņš h a V L M ^ Pārstāvis K. Erkens, 127, rue du Fleurus,
meta lielais w ^ ^nesi
Viens no interesantāk Pārstāvis V . Bendmps^" Prags Boulevarfl
mentiem ir kādreizēiā i Itālijas vēst-- Lejr, Kobenhavn S. Danmark. ^
nieka C^andi^inc^ums ^par sar^^^^^ '^ftj- P-e^g^aru ~
Londona ar Cemberlenu un Idenu. Mchar Foch, Lorient. France.
Grandi 1^38. gada februārī rīkojies HOLANDĒ: 2 , - F i . par eksemplāru mfncsi.
saskaņā ar instrukciju glaimot Cem- ^iļ'f^. ^Ho^iand°''"'' Sv/eeiinckpi^m
berlenam un pēc iespējas nobīdīt KANĀDA: i' dolārs par eksemplāru mēnesi;
malā īdenu. Par kādu sarunu, viņš Pārstāvis I. Batraks, 442 Euclid Avt,
ziņoiis; .Cemberlens un īdens neu- zviEDRUAfT^' K ^ t r "eksen,pi5ru^n,ē;
ture;as ta, ka valsts galva un ārlietu no^. ~ Pārstāvim N. Segienieks, Kiub-:
ministrs,, kas uzsāk svarīgas saru- baeken 39/11, Stočkholm.Sverigcs- .
na<=; ar svp^q<5 vpkt<: ppr«;t5\;1 M "^^'^ abonentiem, kup*- samaksu par ] ^
f:.. .f.^^^, }^}^^^ pārstāvi C^Mvāfa un turpmākanem mēnešiem bOtu )ao no-,
vmi biia itm k a d i v i cīņas gaiļi, kas kārtojuši, laipni lūdzam steri^bu li^esūtīt
stādās viens pret otru.' Cemberlena pārstāvjiem, reizē ar nirpmākaļiem maksaju--
iautajumi man, patiesībā bija do-'
māti tikai īdena pārsteif^šanai, vai
lai nostādit"u viņu neveiklā stāvok­lī."
Divas dienas pēc sarunām, par
v:o ziņojis Grandi, Idensatkāp.^s no
i
i
kā būtu runāts; ar „veciem bied­riem"..
Viņi; toreiz ;arī apgalvojuši,
ka • Kremlī' sen vairs nevaldot. • žīdi
un arī- Lāzāŗš Ka«?anov]čs. ko uzska­tījuši
par ;žīdu, patiesība esot vis­sliktākā:,
gadījumā ;gruzīnis". ; /
.. Ņo::Čaņo^^dokumentiemv:redzams,
ka īstākie uzvai'ētāji fa-^t val-nekā:
vēlreiz^ runātu ar Franko!"
/ Tacu arī spānieši nav bijuši aug­stās
domās par H i t l e r u . Pēc kādas
apspriedes Cano zinoiis: Serano;
Suners vēl nav atradis īsto toni s a ­runām
ar vāciešiem un, šķiet, ka:
viņš. nemaz nav seviš^'i ieinteresēts
tā .ati'ašanā. - Viņš pasaka savas do--
berlens noslēdza.,.džentlmeņu vie­nošanos^*
ar Musolini, ko diktators
gandrīz tūlīt lauza.
•Viens no •oārsteidzošākajiem . at-kiājumif^
m Cano dokumentos i r z i ­ņa,
ka: Hitlers gatavojies nēc kara
uzvarēšanas radīt brīvu žīdu valsti
Madagaskarā un nosūtīt turp visus
žīdus, kas Eiropā vēl būtu palikuši.
Sludinājumu maksa par vārdu: ASV un Ka­nādā
- 5 centi, bet ne ma^āk ka 1 dol«rs
par slud. An^lliā un AustrāHa - 2 d.,
ne mazāk kā 3/-sh par slud., Belgi^ā - 1 tf-»
bet ne mazāk kā 25 fr. par slud. ^^^"SJl^ T
10 fr, par vārdu, bet ne mezāk kā 2.5U " • .
par slud. Zviedrijā IC ēras, bet ne^ma-
7āk kā 2 K r . par slud. Dāni=a - 15 erc ,
bet ae mazāk kā 3 K r . par slu/nāiumu.
Lai nerastos trāucēļuni: ^laikraksta kārM^ .
piepādē, lūdzam maksātājus Eiropas '«nj^^
katāj aulindozt 2a0b.o dnaetmuemnatums psaarv lnaāickīagmi o r-m ēnn«e s.i-, ^ lo^ et i .^^
ārpus, Eiropas maksājnmuS-izdarTt vismaz^ par f
divi mēnešiem uz priek.§u un lifiaunpt abnne- ^
mentus i mēnpsi priekš izbeigSanāi*. _ ^ ļ
Latvijas an?,ādā iznā^ušp.s grāmatas arze- \^
mēs pasūtināmas pie pārstāvjiem. n
LATVUAS APGĀDS
p , Ģenerāļa Robertsona paska
•"'^ mi liek' domāt, ka ar krievu
ricibu rēķinās arī rietumriie
šāda rīcība tiešām notiktu,
butu jāgaida visā drīzumā
steiguma veidā. Priekšsvētk
allaž Ir bijis izdevīgākais polī
pārsteigumiem, kā to rāda paj
pieredze ar Hitleru un Musoli
• jaaa pamatu bažām, vai . .
^Iks būs .politiski tik mierīgs
^amu vēlēties. - :^ '
Otra nozīmīga izrīcība no ,
valstu puses ir Berlīnes koih
Jļ^ darbības atjaunošana,:
zak sakot, kopīgas /trīs vāls
2^#ras darba (uzsāksi.
g^Jne. Franču sektora: k
oants ģenerālis Ganevāis ^k-len
paziņojis šo faktu, pa tei^r^ atteikšanās"^p
g^ahdantūrasda^^^^ "S^S^'''?'^ aiziešanas
£ M ^ ^ ' ' ? ^ ' ^ ^ ^ t kavēt :L
pārvaldes darba ^^xA
PS!' }^ 'Pilsētas n
^«nem sabiedrotajiem.!
^bosies trTs H M ^ ' " ^ ' ^ \
^"^^^nefeP^gaidam^L
ļ , '^''"^ tikai Rietumbļ
vui. b o l i n r ^ " ' asrā rītā ar 1
-Hes ii, 'Piķiem o[
tobeiā n7 krievu' sektr..
padomju seķtoil