Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1948

              LATVIJA, 1948.
5
ITĒ SUMNIEKUS PEc p.,,
MAS KRSSU PILMS
• fotogrāfijas noteikt <,n
spiedienu. ; ^ *n^ek, m fotogrāfijā attēlotā perc^
i i, pendelis parāda ari tr.^^
Panai ir .vairāki ^ L^^^
p a k a i s ' i r : . l o t o g r a f i g ļ j «
^ ;galvu, pret zi^^^Z^
;leta]s tura v r ! '
i, bteatd jvai rfso ttoasg rāvfieijtaa s aSo'•
adzētu: atrasties. Ja a t t f e i
|a dzīva, pendeUs «au „ ^f-tura
pendeli virs
«lo tikai
stezistiem ar fothrJraf,^,, „ ,:
i'
1*:
te vai
tezistiem fotogrāfiju p'^j.
zi ari izdevies pec kartes ^Irt^
I-meMējamais cilvē£
dējamais if dzīvs vai ne ' ŗesen kāda pazuduša Beliļi,,,
ivja piederīgie lūdza £ >
iseles, ; radiestēzi.stu
atrast
rtenss pec kareivja fotol^^^^^^^
istatēja, ka tas krl^^^^^
fs gul,Alberta kanāli,
HUta. Viņš.ari pateicārffi
vim ir ievamojuirn. TaV^^
apstiprinājās, kad kareivia
jteiktajā vietā atrada. Autors nl
b ar]^ citus radiestēzistus, b j i t
lirākas^reizes izdevies pēc foto^^
is atrast pazudušas personas t
'tam, _kad persona fotografēta !
U2a;iemuma technikai nav nekā
\ nezinies.::.J^^^ jāizmanto
lēmums, tad pārējo personu atte.
nosedz ar melnu pamu. Pec DT
kena domām, i^diestēzistr var byi
f/o np visi'em cilvēkiem, un pagtāi
vingrinoties, panākumi pieaug,
3lgās autors pastāsta • par foto!
Jijas pēdējiem sasniegumieni
Im nav tieša sakara ar radiestezit
^ādās, ka ar sevišķa ekrāna pa.
'dbu speciālistiem izdevies nofo-rafēt
acīm neredzamus dlvāj
Irmeņaizstarojumus. Kādam vācu
pātniekam pat izdevies uzņenil |
idus izstait^ļumois krāsu filma.
R pasakainālp' izkkusās zm^^
• Eomas universitātes doc. Dr,
ari atklā|umu. .gina zinatnie-kas
Ir spepiālis1;s nērvopatalo-pa,
iit kā izdves nofotografēt do-
TU ainas, ka^ rodas izmeklējams
trsonas smadzenēs, un aŗ sevSķi
Jchnisku paņēmienu palīdzību pa-
Bdās uz tās St
i;
1^-
fm:-' '
i
i
JPAR „JAUI^b EMIGRACIJir
p;Jukta parādība, ka arvien valŗā
acu inteliģences, zinātnieku iffl
jākslitiieku ļizceļo uz ārzemēm
ļmigrē ari literatūra. Izcilāko m
bkstnieku darbi parādās ārzemes
prichē un ĶWkholmā iznāk m
lAsaķa luksa [izdevumi, kādi Vādji
ļemaz nevar jpaŗādīties.
Meķijas novads^^,^- «Sas po*; •
^ ē t a Latvijā. 13. A « l f gjj^ •
,4. Gaitenis. 15. SĶle..7.B«^j|:
:9. Laisfe. 20. ledmņats j|
nņam.: 22. Simtoolido,
8. Valsts Āzijā. 29. I ^ ^ ^ I
Gleznotājs. 3. Ģeomem^ļjjj^^
l. Izturēšanās. S-^^pe Aps**' i
^ist,,-7. Darba rīks., ij^ji^r
Kārds. 11. Dzēriens. ,ļ|_l^^j5 #
C d ā r s latviešu sporb|g.
Saieloi simbolL 17.^Lage^^
Soieks. 18. Pirksts.^l9-|5es vf
• 2ta4s. Ngaervail tmotaan. ta26 .; 2^S|^i^e^v^^i^ ^^^^ ,
Naskas. 14. &leP^^^-24. P i |
18. Gausa. ,21.:Trig-jjodeli i
Ēdea 29: Vapeņi. ^
Elmārs. 37. _Asi^-^s,
Is. Erss. 6. Mākoņi. :, j,.
ļ^a. 43. AI (aluminu^^^^
Gremde. 19. Uzēdam.
Rūpija. 23. Kons. 25.
28. Sega. 30. Ēkas. 3iv
LATVIA
Latvian Neu'spaper
Published under EUCG.M Civil
Affairs Division Authorization
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārlis Rabācs,
DP Canip Kieinkōtz near
Gunzburg. Printer: „Schwāb,
Volksblatt" Gunzbjj./D., Bgm."
Landra.-Pl. 7. Circulation 4000.
Published twice weekly.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 26 (131)
Otrdien, 1948. g. 6. aprīi
IznaS otrdienās un piekt­dienās.
Izdevējs: BALli
uzdevumā Latviešu preses
darbinieku sadarbības: ka­pa.
Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs. vietn. A; liiepa,
redaktori: Z. Bārda j M.
Culītis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: Giina
burg'Donau, .^Latvijat'. -|-
Tālruņi: apg. 84, red, 50.
spiest 92.
Satiksmes kontrole Berlīnē daļēji izbeigta,
betpieteikti padomju aviācijas naktsmanev
ibam
ievu ļosia
Pēc saspīlējuma, kāds radās starp Padomju Savienību un' pārejam
trim Vācijas okupācijas valstīm kopš 1. aprīļa, kad padomju iestādes
uzsāka kontrolēt visu satiksmi no rietumu joslām uz Berlīni un pretējā
Virzienā, padomju iestādes svētdien izteikušas gatavību piekrist sarunām
par kontroles noteikumu saskaņošanu. Šīs sarunas, pēc franču aģentū­ru
ziņām/tomēr varēšot sākties tikai nākošā nedēļā. Amerikāņu iestā­des
paskaidrojušas, ka ar mieru piedalīties šādās sarunās, bet netādā
gadījumā nepiekritīs savu militāro vilcienu kontrolei. Vakardienas zinas
liecināja, ka krievi kontroli vismaz daļēji jau izbeiguši. Angļu ļvirspa-vēlnieka
ģenerāļa Robertsona speciālviloiens pirmdienas rītā pl. 3.25
cauri Marienbronnas robežpunktam bez kādas kontroles devās tālāk už
Berlīni. Tāpat satiksmi atjaunojuši oiti vilcieni. Tas, domājams, izskaid­rojams
ar rietumu valstu stingro nostāju pret padomju rīcību, ko uz­skata
par mēģinājumu „izsaldet" rietumvalstis no Berlīnes.
Sabiedroto • komandantūra Berlīnē
patlaban ir vienīgais orgāns, kur vēl
turpinās visu četru okupācijas valstu
sadarbība. Bet arī tur krievu pār­stāvis
sestdien paziņoja, ka perso­nāla
trūkujna dēļ padomju iestādes
vairs nesūtīšot savus pārstāvjus sep­tiņās
komandantūras apakškomisijās.
Bet tā kā citas svarīgas komisijas
darbu turpinot pilnā sastāvā, tad to
nevarot uzskatīt par komandantūras
darbības izbeigšanu. Bez tam esot
iespējams uzdevumus no jauna sa­dalīt
citādi.
Berlīnes krievu komandants ģene­rālmajors
Kotikovs sestdien iesniedza
protestu pret amerikāņu militārās
policijas apsardzes norīkošanu ap
krievu kontrolētās dzelzceļu
des ēku amerikāņu j oslā, ne
namā ieiet krievu darbiniekiem un
liedzot ieeju arī diviem krievu ģe­nerāļiem.
Amerikāņu komandants
pulkvedis Haulejs protestu noraidī­ja,
jo amerikāņu sardze uzstādīta pēc
tam, kad krievi divas naktis no vie­tas
novietojuši namā bruņotas sar­dzes,
informējot par to amerikāņus.
Jautājumu kārtošot amerikāņu mili-tārgubernātors
ģenerālis Klejs pats.
Krievu iestādes pagājušā nedēļā
paziņoja, ka paredzot izdarīt aviā­cijas
naktsmanevrus virs Berlīnes un
' informēja, ka gaisā pacelšoties nepa­rasti
liels skaits krievu iznīcinātāju.
Kopš ceturtdienas amerikāņi iekār­toja
pastiprinātu gaisa transportu no
amerikāņu joslas uz Berlīni. 2. ap­rīlī
vien Berlīnē nosēdās 35 apgādes
Mdmašīnas ar 15 minūšu starpbrī­žiem.
Ziņas, iit kā amerikāņu un
angļu lidmašīnām paredzēts pieko-mandēt
iznicinātāju apsardzību, ofi­ciāli
atsauca.
Rietumvalstu oficiālas amatperso­nas
paskaidrojumos uzsvēioišas, ka
nekādā gadījumā nedomā pamest
Berrmi. ,ASV • J ^ ŗ a ministrs Rdjals
2.. aprīlī paskaidroja: Ja padomju
.iestādēs nogriezīs amerikāņu trans­porta
sakarus ar Berlīni, mums to­mēr
būs jātiek cauii. Lai -aizstāvē­tos
pret varbūtējiem iizbrukumiem,
ģenerālim Klejam kā militāram virs­pavēlniekam
dotas tiesības likt lietot
ieročus, ja/viņš uz to spiests,"
Laikā^ kamēr pasažieļ-u satiksme
pa dzelzceļu ar Berlīni bij^a p.ār-traiikta,\
preču satiksme tomēr turpi­nājās
p f e s t ā kārtībā! Arī. vāciešu
starpjosliK^atiksme noritēja normā-li.
Amcrikōiiu apgādes vilcieni at­jaunoja
braucienus pēc ģenerāļa Kle-
.ja rīkojuma, kas deva. norādījumu
neatļaut- vilcienos ienākt \ nevienam
padomju kareivim. Pēc šī rīkojuma
krievu iestādes paziņoja, ka sabied­roto
un vācu apgādes, vilcieni var.
iebraukt Beriīnē bez kavēkļiem. Ang-
. u iestādes paziņoja,, ka pārtrauc' v i -
su kuģniecību; no angļu joslas uz un
caur padomju'joslu; ja krievu iestā-cles
pieprasījušas liellaivu persoņā-
• am īpašus starp joslu, dokumentus.
Lidz^ ar to tika aizturēta 15.000 t
kviešu .piegāde .Berlmes.^- i
jiem,' mi citi lieli preču sūtījUmi, to
^'idū arī 3000 t reparācijas. sūtījumu
Padomju Savienību. ^
Arī An,glijas ; ārlietu ministrija
paskaidroja, • ka:. • angļu karaspēks
Berlīnē p;al0vs tik ilgi,'liamēŗ;P^^^^
vēs . Vācijas ^etrvalstu: •: okupācija.
Angļu: militārā .valdība i r i . , atsauca
baumas;; it kā būtu - plānota angļu
ginieņu izv.ālvšanā no; Berlīneš^^^^ S
dien .-Berlīne .ieradās; lidmašīna ar
12' angļu bērniem, kas tur pavadīšot
pie: vecākiem brī v di ēnas . A r i ietu mi­nistrs
Bevins ..pieprasījis .sīku ziņo­jumu
par stāvokli Berlīnē, bet ang-u
militārgubernātora vietn. iBrauņ-dzpns
sestdien izteicās, ka neredzot
izejas no krizes, ja krievi nekļūtu
prātīgāki. Angļi nekādā gadījumā
nedomājot ļaut tirannizētiešj A r sa­vu
rīcību Pa domju Savienība gribot
padarīt. rietumvalstu stāvokli Berlī­nē
neciešamu un demonstrēt vācie­šiem
savu varu. Tas reizē esot
eksperiments, lai pārbaudītu, cik tā­lu
krievi var iet. ;. • ' . : | :i
; Arī amerikāņu iestādes atsauku-šas
ziņu par it kā gaidāmu ameri­kāņu
ģimeņu evakuēšanu uz Frank­furti.
Līdzīgi izteicies franči^ mili­tārās
valdības' pārstāvis. ASV kara
ministrs Rojals paskaidroja, ka ame­rikāņiem
Berlīnē esot 4880 inilitār
uuv 2000 civilo ierēdņu un 260p pie­derīgo.
Gaisa transports spējot • ik
dienas aizvest uz Berlīni vai pretē-jā
virzienā 5000 personu. Vašingto­nas
diplomātiskās aprindās-. Berlīnes
notikumus uzskata par krievu eks­perimentu,
lai redzētu, cik tālu ie­spējams
izaicināt rietuņiu sabiedro­tos.
Franču iestādes paskaidrojušas,
ka visos jautājumos rīkosies saskaņā
ar angļu un amerikāņu iestādēm. Do­mu
par franču karaspēka izvāksanu
no Berlīnes nevarot pat pielaist. ' 3.
aprīlī franču okupācijas armijai Ber­līnē
pārtrauca atvaļinājumu piešķir­šanu,
bet kāds militārais vil'qiens uz
Parīzi pagaidām aizturēts Berlīnē
„Daily Mail" ziņo, ka, vienlaicīgi
ar kontroles pastiprināšanu, krievu
iestādes likušas izvākties vāciešiem
no plašāka rajona krievu joslas pie­robežā,
pie galvenā ceļa no Berlīnes
uz rietumiem, it sevišķi Magdebur-gas
apkārtnē. Lauksaimniekiem
teikts, ka viņi varēs ierasties apstrā­dāt
laukus un novākt ražu betļ ne­drīkst
pastāvīgi uzturēties šai. joslā
„kii nodrošinātu transporta drošību
un aizkavētu baumu izolatīšanu, kas
traucē okupācijas valstu sadarbībiu"
Padomju licencētās avīzes bija ziņo­jušas
par it kā strauji pieaugušo ne­legālo
robežpārgājēju skaitu no rie­tumu
joslām uz krievu joslu. Angļu
oficiālās iestādes publicējušas ziņas
no kurām redzams, ka no 1. dec.
līdz 31. martam joslu robežu virzie­nā
uz aust nimiem mēģin ā jūs a s ne le­gāli
pāriet 3545 personas, bet virzie­nā
uz rietumiem — 12.900ļ Krievu
pusē pastiprināta robežas apsardziba.
No Berlīnes labi informētām .aprin­dām
Dena ziņo, ka padomju ģimeņu
izvākšanai no padomju joslas un
Berlīnes neesot sakara ar; pēdējiem
notikumiem.' bet tā bijusi plānota
jau agrāk, ,,lai aizkavētu, ka padom­ju
sievietes un bērni pa sāva^'uztu-;
(Beigas 4..1pp.)
Vai ASV ražo
400 atom­bumbu
^ad
TRTJMENS PRASA 3 MILJAR­DUS
DOLĀRU BRUŅOŠANAI
Prezidents Trumens pieprasījis
ASV kongresam, lai . tas piešķir
vēl 3 miljardus ^dolāru bruņoša­nās
vajadzībeām, ^papildinot nesen
pieņemto i 1 miljardu dol. budže­tu
mii i iār ā m va j a d zī b ā m. • Bez
tam viņš prasījis atļauju izlietot
7 milj. doī. ^ ^stratēģiski- .svarīgu--
preču krājumu uzpirkšanai. Aiz­sardzības
ministrs Foreslals pa-;
ziņojis, ka tuvākā laikā' iesniegs
sīkus .p 1 ānus miiiētp 3 miijardu
dol. izmantosanai, un oficiāli ie-:
• sniedzis likumprojektu : obligātas;
kara' klausības noteikšanai visiem
vīriešiem no 19 Udz 26 gadu ve­cumam.
Tūlīt pēc tam ģenerālis
Eizenhauers ziņojis senāta mili­tārai
komisijai, ka atbalsta Fo-:
restala likumprojektu, .jo „ASV
nevar: dzīvot kā • demokrātijas
sala diktatūras jūrā". Fores-tals,
ieteikdams likurņprojektu,
piebildis, ka „pēdējo nedēļu
notikumi skaidrāk pierādījuši tā
nepieciešamību gan no nacionā­las
aizsardzības, gan arī no pa­saules
miera sargāšanas viedok­ļa".
ASV atomenerģijas komisi­jas
priekšsēdētājs Lilientals zi-.
ņojis kongresam, • ka ASV esot.
„pictiekams krājums atombumbu
• un pastāvīgi ražo. jaunas; klāt".
Pec Reuteŗa informācijas, nekā-di
noteikti •skaitļi neesot minēti,
bet ,,Ņouvelies de France" sakās
zinām, ka ASV tagad ražojot 400
atombumbu gadā. •
Trumens parakstījis likumu par 6 miljardu
dolāru atbalstu 16 valstīm
SENSACIONĀLS SPĀNIJAS UN ARGENTĪNAS TIRDZNIECĪBAS
LĪGUMS
1948. g. 3. aprīlis kļūs vēsturiski pieminama diena, jo šai dienā ASV
prezidents Trumens parakstīja senāta un kongresa kopsapulcē pieņemto
likumu par 6.098.000.000 dolāru pabalstu pasaules demokrātisko valstu
atjaīmošanai un cīņai pret komunismu. Kongresa un senāta kopsēde
pieņēma likimui galīgā lasījumā gandrīz bez debatēm. Vienīgais svarī­gais
grozījums bija tas, ka kopsēde noraidīja kongresa ieteikumu ie­kļaut
palīdzības programmā arī Spāniju. Jau -vakar no ASV devušies
cēlā pirmie kuģi ar palīdzības akcijai paredzētām precēm Eiropas val-stīm.
Vēsturiskais likums paredz 5300
milj.. dolāru 16 Eiropas valstu at­balstīšanai
nākošos 12 mēnešos, 275
milj. dol. "Grieķijas un Turciias mi­litārai
atbalstīšanai. 46 milj. dol.
Ķīnai im. 60 .milj. dol. Eiropas bēr­nu
pabalstīšanai. Paredzēts, ka ap­mēram
vienu miljardu no šīm sum­mām
uzskatīs par atmaksāiamu aiz­devumu,
kamēr atlikušie 4.3 miljar­di
uzskatāmi par dāvanu. ASV ār­lietu
ministra vietnieks . Lovets pa­ziņojis,
ka jau pirmdien sāks dar­boties
pagaidu organizācija visplašā­kās
palīdzības akcijas realizēšanai,
kādu pasaule līdz šīm pieredzējusi.
Visi laikraksti savos komentāros
aizrāda, ka kongress un senāts pē­dējās
dienās rīkojies ļoti ātri un no­teikti
padomju izturēšanās dēļ Vā­cijā.
Likums pieņemts vienu mēne­si
iin vienu dienu pēc tam, kad par
to sāka debatēt kongresa pilnsapul­ce,
un vienu dienu pēc 1. aprīļa, ko
prezidents Trumens savā laikā bija
noteicis par pēdējo termiņu svarīgā
lēmuma pieņemšanai. 5
Pēc pavisam īsām debatēm kon­gresa
un senāta kopsapulce noraidī­ja
kongresa lēmumu iekļaut Eiropas
GATAVA PRETOTIES LĪDZ
PIECGADES PLANS ZVIEDRU AVIĀCIJAI
Joprojām nav īstas skaidrības par Somijas likteni. Pirmdien Mas­kavā
atsāktas sarunas par padomju piedāvāto līgumu pēc tam, kad tur
atgriezušies divi somu delegāti, kas pagājušās nedēļas beigās ieradās
Helsinkos un apspriedāc ar prezidentu Pasikivi un ministru kabinetu. —•
Svētdien somu armijā atcelti visi atvaļinājumi. Nekādi paskaidrojumi
par šī rīkojuma iemesliem nav doti. Pec BBC ziņām, rīkojums pirmām
kārtām domāts, lai ietekmētu komunistus, kas sākuši arvien atklātāk
demonstrēt par līguma parakstīšanu.
; Pēc UP ziņām, Padomju Savienī­bas
valdība esot paziņojusi, ka vē­las
nobeigt sarunas ātrāk, un vispār
neatjaunošot sarunas, ja somu dele­gācijas
locekļi neierādīsoties Maska­vā
ar „blanko pilnvarām". Var tādas
'viņiem dotas, līdz pirmdienas pus­dienai
nebija zināms. Zināma tikai,
ka somi joprojām vēlas pastāvēt uz
noteikm-nu, ka savstarpēja militāra
palīdzība būtu vajadzīga tikai tieša
uzbrukuma gadījumā Padomju Sa­vienībai
caur Somijas territoriju,
kamēr krievi domā, ka jau kara
briesmās vien būtu pietiekams ie­mesls
kopīgas aizsardzības nodibinā­šanai
uz Somijas zemes.
;P INS ziņo, ka divi delegāti, kas bi­ja
atgriezušies Helsinkos, ir zemnie-
.ku, partijas pārstāvis Kekonens, kas
vispār ,pretojies līguma parakstīša­nai
no sākta ;gala, un zviedru tautas
partijas loceklis '• Scderjelms, kas
izturējies ļoti rezervēti un devies uz
Maskavu tikai, lai uzzinātu, ko krie­vi
īsti vēlas.
AP : ziņo, ka Somijā sāk vairoties
Tureija
arpolitiKU'un samnieeibu
Atēnās notiek Turcijas un Grie­ķijas
ārlietu ministru sarunas," kuru.
nolūks esot saskaņot abu valstu ār­politiku
un ' saiimiiecību. . Maskavas,
radio apgalvo.' ka īstenībā ,ar Šīm
sarunām'.gribot papildināt Briselē
naralvstīto militāro paktu, bet-'grieķu
lai ;^raksti- raksta.: ka'^pakta noslēgša­na
vēr neesot- gaidāmā. Grieķi pil-
• nīgi':saprotot:Turcijas. grūto stāvpk-ii.
kas: spiežot to izturēties. rezer­vēti.
. Arī .citu vahtu .diplomātiskie
.'vērotāii domā• ka militāras alianses
noslēgšana neesot gaidāma.'
Ankaras radio ziņo, ka Turcija
saņēmusi 7 amerikāņu lidmašīnas,
bet .amerikāņu bāzes kuģi', tuvākā
laikā atvedīšot vēl trīs kuģu kravas,
ar amerikāņu, lidmašīnām Turcijai..,
Grieķijas .ārlietu ministrs Caldāŗ
riss intervijā iztei ci es. ķ a> gri eķu k a-raspēkam
vienam • pašam grūti no­sargāt,
tūkstošiem kilometru garās
robežas, un ierosinājis novietot Grie-starptautisku
karaspēku tāpēc,
aŗī; aiz.,Grieķijas .robežas atrodo­ties
starptautiskas armijas. •
kijā
ka
bažas; ka Kremlis varētu kļūt ne­pacietīgs.:
Staļins ierosināja llgumc
parakstīšanu jau priekš 6 nedēļām
Visos citos gadījumos, kur Maskava
slēgusi līgumus ar savā iespaida jos­lā
iekļautām zemēm, sarunas nav
ilgušas vairāk kā dažas dienas.'
„Daily Mail" ziņojumā no Stok­holmas
raksta, ka zviedru bažas par
stāvokli arvien vairojas trīs apsvē­rumu
dēļ. 1. Esot zināms, ka da
soMu delegācijas Maskavā apņēmu-sies
. pretoties nepieņemamiem no.-
teikumiem līdz pēdējam^ un gadīju­mā,
ja. Kremlis izrādītos nepiekā­pīgs,'
lūgt palīdzību no UN. Zviedru
politiķi atzīst, ka šāda rīcība varē­tu
radīt nopietnas briesmas ne tika
Somijai vien, bet arī visai Skandi­nāvijai.
2. Par spīti oficiāliem at­saukumiem
nemitas baumas, ka Pa­domju
Savienība vai nu iesniegusi,
vai gatavojas iesnieet..arī Norvēģi­jai
tādu pašu priekšlikumu kā So­mijai.
Ievērojot Špicbergenu salu
stratēģisko vērtību no Padomju Sa­vienības
viedokļa,• šīs. baumas uz­skata
par ticamām. Ievērojot pre-,
zidenta vēlēšanu kamnaņu ASV, sa­gaida,
ka tās kādu laiku kļūs mazāk
aktīvas ārpolitikā un Padomju Sa­vienība;
izmantos šo laiku, lai par
ķatm.. cenu" nostinrinātu savas po­zīcijas.,
ZiemeļeiroiJā.
Tas pats laikraksts ziņo. ka Zvied­rijas'aizsardzības
ministrs tagad ao-.
stinrinājis, piecgades plānu karā
aviācijas izveidošanai, parcdzot avi ā-cijas
personāla dubultošanu. Ik j^a-du.
paredzēts izdot 75 milj. kronu.
Līdz šim, Zviedrijai nav biiu.ši nakts,
iznicinātā ii. bet nesen iemākta nakts
lidotāju apmācīšana ar Ansi:iā pirk­tam-
IVIosķito. lidmašīnām. Divu ga-.
du laikā Zviedrija cerot sākt' našu
izmcinātāļu ražnšanu. Tos saukšot
par ,,1000", tāoēc ka vinu • ātrums
pārsniegšot .1000 km stundā.
NYHT, DM, BBC
atjaunošanas programmā arī Spāni-u,
kaut ari lēmums par Spānijas
ekļaušanu biia pieņemts kongresā
ar 149 pret 52 balsim. Pret kongresa
ēmumu bija izteicies prezidentS'-'Tru- •
nens. ārlietu mini.^lvs Maršals, se­nāta
ārpolitiskās komisijas priekšsē­dētājs
Vandenbergs un daudzi citi
oolītiķi, kas visi atzina kongresa lē­mumu
par pāi^steidzīgu un -par no­pietnu
triecienu ASV centieniem
a pk a ]X) t. kom ūni s m u. E i rop ā. Vi ņ i vi -
si izteicās, ka ne vien Padomju Sa­vienība,
bet aļ'ī citi izmantos šādu
kongresa lēmumu par. pierādījumu
tam, ka Maršala plāna īstais' nolūks
esot veicināt fašismu un reakiciiu E i ­ropā,
— kā to apgalvo komunisti.
Pēc .•.New Vork Herald Tribune" zi­ņām,
šie politiķi baidījās, ka kongre­sa
lēmumam varētu būt sevišķi iie-labvēlīgas
sekas Itālijā un Franci-jā.
ASV ārlietu ministrijas augstā-kiq
ierēdņi atzina, ka kongresa vai­rākums
gan rīkojies labā ticībā, kā
ar antikomūnistiskās Spānijas ie­kļaušanu
Maršala plānā kaitēf^ komu­nismam,
bet vienbalsīgi uzsvērti, ka
amerikāņiem nevajadzētu ^Spjļniju
tieši uzaicināt. To vajadzētu c^āVītilG
Eiropas valstīm, kas plānā jau ie­kļautas.
TaA pats laikraksts ziņp, ka
Itālijas komunisti arī nekavējoties
izmantojuši kongresa ^lēmumu saviem •
propagandas mērķilcfn. Itālijas 'SO-eiālistuMabā
spārna vadītājs Sara-gati,
kas ir viens no ievērojamāka­jiem
komunistu pretiniekiem, tūlīt
sūtījis protesta vēstules daudziem
pazīstamiem amerikāņu politiķiem,
aizrādīdams, ka kongresa lēmumam,
var būt katastrofālas sekas Itālijas
vēlēšanu kampaņā. Šādā noskaņoju­mā
tad ari senāta un^v-ongresa kop­sapulce
svītrojusi no likuma kon­gresa
pieņemto papildu klauzulu par
Spānijas iekļaušanu, par spīti tam,'
ka šo lēmumu bija apsveicis pat bi­jušais
spāņu republikāņu valdības
galva Negrins, kas tagad dzīvo trim­dā
Londonā. Kopsapulces .,Mmumu
apsveic ne vien daudzi cfmcjikāņu
Dolītiki un laikrak.sti, bet a'rī valdī­bas
1,6 Eiropas valstīs. ^Ofici^āls AUL^-
lijas ārlietu ministrijas pānstāvis;
pa.skaidrojis, ka šis/solis saskan ar
Lielbritānijas viedoļdi. Tai pašā die-;
nā UN konference^(anformācijas un
preses brīvības, nodi'ōšiņāšanai no­raidījusi
Argentīnas " priel\šlikumu
uzaicināt konferencē arī Spānijas,
pārstāvjus. ; -
„New Yoriv Herald Tribune" Parī­zes
izdevums tomēr ziņo, kp to 10;
Eironas valstu vidū, kam , atstātas
tiesības • pieaicināt atjaunošanas
nrogrammā ari Spāniju, nekfjda pār­liecīga
pretestība neesot verojaļna.
Līdz šim gan vienīgi Pprtugalc 'ai-;
klāti izteikusies par Spānijas pi^ai-'
cināšanu un Eire paziņojusi, ka
nriekšlikumu atbalsta, bet^no
šiem avotiem esot zināms, ka.
nārēiās valstis, to .starpā Liclbi
nija un Francija, principā' w
nrctSnāniias nieaicināšann. , Tā
kal cerot, ka to varētu .saistīt a-namiem
priekšnotoikumiom. Tā.
mēram. Francijas valdība vēV'
lai Franko.dod garantijas par
ma mainu liberāli^-ma garā. Līdz
notoikumus cribot uzstārļīt ari
nnluksa valstis. Zviedrija. Dā
!^veicc. Grielciia un Itāliia,
raksta sncciālkoresnondents pie
ka jautājums našlaik neesot se
steidzams, jo 16 val.^iis nni^'as
nav Apaļīgi vienojušās nar rn
mas iedzīvināšanas voidu. rfrn
Parīzē sā]:a darboties /16 v'i
darb'bas tcchni^kā koiji-i-^iļa^,
Sījāņu prese, sapr/tams. vr^':
zinu nar kongresa ļU/jikum;!, n
dīšanu ar nožēlu u^Ki žulti.
apJZalvo. ka kon^rr-'-^i lēm^jm
dis amer'kānu tautas ! bc-ši
vīri-pēc Trumena if-t^-'icujpfi
to ansDieduSi. ..ARC"' rak-ta
sanulces lēmums lecinot p'ji'Jo'.
pārāk saasināt attiecības a
ju SavienlbiJL ' (Beigas
mm