1948-04-06-01 |
Previous | 1 of 7 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIJA, 1948. 5 ITĒ SUMNIEKUS PEc p.,, MAS KRSSU PILMS • fotogrāfijas noteikt <,n spiedienu. ; ^ *n^ek, m fotogrāfijā attēlotā perc^ i i, pendelis parāda ari tr.^^ Panai ir .vairāki ^ L^^^ p a k a i s ' i r : . l o t o g r a f i g ļ j « ^ ;galvu, pret zi^^^Z^ ;leta]s tura v r ! ' i, bteatd jvai rfso ttoasg rāvfieijtaa s aSo'• adzētu: atrasties. Ja a t t f e i |a dzīva, pendeUs «au „ ^f-tura pendeli virs «lo tikai stezistiem ar fothrJraf,^,, „ ,: i' 1*: te vai tezistiem fotogrāfiju p'^j. zi ari izdevies pec kartes ^Irt^ I-meMējamais cilvē£ dējamais if dzīvs vai ne ' ŗesen kāda pazuduša Beliļi,,, ivja piederīgie lūdza £ > iseles, ; radiestēzi.stu atrast rtenss pec kareivja fotol^^^^^^^ istatēja, ka tas krl^^^^^ fs gul,Alberta kanāli, HUta. Viņš.ari pateicārffi vim ir ievamojuirn. TaV^^ apstiprinājās, kad kareivia jteiktajā vietā atrada. Autors nl b ar]^ citus radiestēzistus, b j i t lirākas^reizes izdevies pēc foto^^ is atrast pazudušas personas t 'tam, _kad persona fotografēta ! U2a;iemuma technikai nav nekā \ nezinies.::.J^^^ jāizmanto lēmums, tad pārējo personu atte. nosedz ar melnu pamu. Pec DT kena domām, i^diestēzistr var byi f/o np visi'em cilvēkiem, un pagtāi vingrinoties, panākumi pieaug, 3lgās autors pastāsta • par foto! Jijas pēdējiem sasniegumieni Im nav tieša sakara ar radiestezit ^ādās, ka ar sevišķa ekrāna pa. 'dbu speciālistiem izdevies nofo-rafēt acīm neredzamus dlvāj Irmeņaizstarojumus. Kādam vācu pātniekam pat izdevies uzņenil | idus izstait^ļumois krāsu filma. R pasakainālp' izkkusās zm^^ • Eomas universitātes doc. Dr, ari atklā|umu. .gina zinatnie-kas Ir spepiālis1;s nērvopatalo-pa, iit kā izdves nofotografēt do- TU ainas, ka^ rodas izmeklējams trsonas smadzenēs, un aŗ sevSķi Jchnisku paņēmienu palīdzību pa- Bdās uz tās St i; 1^- fm:-' ' i i JPAR „JAUI^b EMIGRACIJir p;Jukta parādība, ka arvien valŗā acu inteliģences, zinātnieku iffl jākslitiieku ļizceļo uz ārzemēm ļmigrē ari literatūra. Izcilāko m bkstnieku darbi parādās ārzemes prichē un ĶWkholmā iznāk m lAsaķa luksa [izdevumi, kādi Vādji ļemaz nevar jpaŗādīties. Meķijas novads^^,^- «Sas po*; • ^ ē t a Latvijā. 13. A « l f gjj^ • ,4. Gaitenis. 15. SĶle..7.B«^j|: :9. Laisfe. 20. ledmņats j| nņam.: 22. Simtoolido, 8. Valsts Āzijā. 29. I ^ ^ ^ I Gleznotājs. 3. Ģeomem^ļjjj^^ l. Izturēšanās. S-^^pe Aps**' i ^ist,,-7. Darba rīks., ij^ji^r Kārds. 11. Dzēriens. ,ļ|_l^^j5 # C d ā r s latviešu sporb|g. Saieloi simbolL 17.^Lage^^ Soieks. 18. Pirksts.^l9-|5es vf • 2ta4s. Ngaervail tmotaan. ta26 .; 2^S|^i^e^v^^i^ ^^^^ , Naskas. 14. &leP^^^-24. P i | 18. Gausa. ,21.:Trig-jjodeli i Ēdea 29: Vapeņi. ^ Elmārs. 37. _Asi^-^s, Is. Erss. 6. Mākoņi. :, j,. ļ^a. 43. AI (aluminu^^^^ Gremde. 19. Uzēdam. Rūpija. 23. Kons. 25. 28. Sega. 30. Ēkas. 3iv LATVIA Latvian Neu'spaper Published under EUCG.M Civil Affairs Division Authorization Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārlis Rabācs, DP Canip Kieinkōtz near Gunzburg. Printer: „Schwāb, Volksblatt" Gunzbjj./D., Bgm." Landra.-Pl. 7. Circulation 4000. Published twice weekly. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 26 (131) Otrdien, 1948. g. 6. aprīi IznaS otrdienās un piektdienās. Izdevējs: BALli uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības: kapa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs. vietn. A; liiepa, redaktori: Z. Bārda j M. Culītis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: Giina burg'Donau, .^Latvijat'. -|- Tālruņi: apg. 84, red, 50. spiest 92. Satiksmes kontrole Berlīnē daļēji izbeigta, betpieteikti padomju aviācijas naktsmanev ibam ievu ļosia Pēc saspīlējuma, kāds radās starp Padomju Savienību un' pārejam trim Vācijas okupācijas valstīm kopš 1. aprīļa, kad padomju iestādes uzsāka kontrolēt visu satiksmi no rietumu joslām uz Berlīni un pretējā Virzienā, padomju iestādes svētdien izteikušas gatavību piekrist sarunām par kontroles noteikumu saskaņošanu. Šīs sarunas, pēc franču aģentūru ziņām/tomēr varēšot sākties tikai nākošā nedēļā. Amerikāņu iestādes paskaidrojušas, ka ar mieru piedalīties šādās sarunās, bet netādā gadījumā nepiekritīs savu militāro vilcienu kontrolei. Vakardienas zinas liecināja, ka krievi kontroli vismaz daļēji jau izbeiguši. Angļu ļvirspa-vēlnieka ģenerāļa Robertsona speciālviloiens pirmdienas rītā pl. 3.25 cauri Marienbronnas robežpunktam bez kādas kontroles devās tālāk už Berlīni. Tāpat satiksmi atjaunojuši oiti vilcieni. Tas, domājams, izskaidrojams ar rietumu valstu stingro nostāju pret padomju rīcību, ko uzskata par mēģinājumu „izsaldet" rietumvalstis no Berlīnes. Sabiedroto • komandantūra Berlīnē patlaban ir vienīgais orgāns, kur vēl turpinās visu četru okupācijas valstu sadarbība. Bet arī tur krievu pārstāvis sestdien paziņoja, ka personāla trūkujna dēļ padomju iestādes vairs nesūtīšot savus pārstāvjus septiņās komandantūras apakškomisijās. Bet tā kā citas svarīgas komisijas darbu turpinot pilnā sastāvā, tad to nevarot uzskatīt par komandantūras darbības izbeigšanu. Bez tam esot iespējams uzdevumus no jauna sadalīt citādi. Berlīnes krievu komandants ģenerālmajors Kotikovs sestdien iesniedza protestu pret amerikāņu militārās policijas apsardzes norīkošanu ap krievu kontrolētās dzelzceļu des ēku amerikāņu j oslā, ne namā ieiet krievu darbiniekiem un liedzot ieeju arī diviem krievu ģenerāļiem. Amerikāņu komandants pulkvedis Haulejs protestu noraidīja, jo amerikāņu sardze uzstādīta pēc tam, kad krievi divas naktis no vietas novietojuši namā bruņotas sardzes, informējot par to amerikāņus. Jautājumu kārtošot amerikāņu mili-tārgubernātors ģenerālis Klejs pats. Krievu iestādes pagājušā nedēļā paziņoja, ka paredzot izdarīt aviācijas naktsmanevrus virs Berlīnes un ' informēja, ka gaisā pacelšoties neparasti liels skaits krievu iznīcinātāju. Kopš ceturtdienas amerikāņi iekārtoja pastiprinātu gaisa transportu no amerikāņu joslas uz Berlīni. 2. aprīlī vien Berlīnē nosēdās 35 apgādes Mdmašīnas ar 15 minūšu starpbrīžiem. Ziņas, iit kā amerikāņu un angļu lidmašīnām paredzēts pieko-mandēt iznicinātāju apsardzību, oficiāli atsauca. Rietumvalstu oficiālas amatpersonas paskaidrojumos uzsvēioišas, ka nekādā gadījumā nedomā pamest Berrmi. ,ASV • J ^ ŗ a ministrs Rdjals 2.. aprīlī paskaidroja: Ja padomju .iestādēs nogriezīs amerikāņu transporta sakarus ar Berlīni, mums tomēr būs jātiek cauii. Lai -aizstāvētos pret varbūtējiem iizbrukumiem, ģenerālim Klejam kā militāram virspavēlniekam dotas tiesības likt lietot ieročus, ja/viņš uz to spiests," Laikā^ kamēr pasažieļ-u satiksme pa dzelzceļu ar Berlīni bij^a p.ār-traiikta,\ preču satiksme tomēr turpinājās p f e s t ā kārtībā! Arī. vāciešu starpjosliK^atiksme noritēja normā-li. Amcrikōiiu apgādes vilcieni atjaunoja braucienus pēc ģenerāļa Kle- .ja rīkojuma, kas deva. norādījumu neatļaut- vilcienos ienākt \ nevienam padomju kareivim. Pēc šī rīkojuma krievu iestādes paziņoja, ka sabiedroto un vācu apgādes, vilcieni var. iebraukt Beriīnē bez kavēkļiem. Ang- . u iestādes paziņoja,, ka pārtrauc' v i - su kuģniecību; no angļu joslas uz un caur padomju'joslu; ja krievu iestā-cles pieprasījušas liellaivu persoņā- • am īpašus starp joslu, dokumentus. Lidz^ ar to tika aizturēta 15.000 t kviešu .piegāde .Berlmes.^- i jiem,' mi citi lieli preču sūtījUmi, to ^'idū arī 3000 t reparācijas. sūtījumu Padomju Savienību. ^ Arī An,glijas ; ārlietu ministrija paskaidroja, • ka:. • angļu karaspēks Berlīnē p;al0vs tik ilgi,'liamēŗ;P^^^^ vēs . Vācijas ^etrvalstu: •: okupācija. Angļu: militārā .valdība i r i . , atsauca baumas;; it kā būtu - plānota angļu ginieņu izv.ālvšanā no; Berlīneš^^^^ S dien .-Berlīne .ieradās; lidmašīna ar 12' angļu bērniem, kas tur pavadīšot pie: vecākiem brī v di ēnas . A r i ietu ministrs Bevins ..pieprasījis .sīku ziņojumu par stāvokli Berlīnē, bet ang-u militārgubernātora vietn. iBrauņ-dzpns sestdien izteicās, ka neredzot izejas no krizes, ja krievi nekļūtu prātīgāki. Angļi nekādā gadījumā nedomājot ļaut tirannizētiešj A r savu rīcību Pa domju Savienība gribot padarīt. rietumvalstu stāvokli Berlīnē neciešamu un demonstrēt vāciešiem savu varu. Tas reizē esot eksperiments, lai pārbaudītu, cik tālu krievi var iet. ;. • ' . : | :i ; Arī amerikāņu iestādes atsauku-šas ziņu par it kā gaidāmu amerikāņu ģimeņu evakuēšanu uz Frankfurti. Līdzīgi izteicies franči^ militārās valdības' pārstāvis. ASV kara ministrs Rojals paskaidroja, ka amerikāņiem Berlīnē esot 4880 inilitār uuv 2000 civilo ierēdņu un 260p piederīgo. Gaisa transports spējot • ik dienas aizvest uz Berlīni vai pretē-jā virzienā 5000 personu. Vašingtonas diplomātiskās aprindās-. Berlīnes notikumus uzskata par krievu eksperimentu, lai redzētu, cik tālu iespējams izaicināt rietuņiu sabiedrotos. Franču iestādes paskaidrojušas, ka visos jautājumos rīkosies saskaņā ar angļu un amerikāņu iestādēm. Domu par franču karaspēka izvāksanu no Berlīnes nevarot pat pielaist. ' 3. aprīlī franču okupācijas armijai Berlīnē pārtrauca atvaļinājumu piešķiršanu, bet kāds militārais vil'qiens uz Parīzi pagaidām aizturēts Berlīnē „Daily Mail" ziņo, ka, vienlaicīgi ar kontroles pastiprināšanu, krievu iestādes likušas izvākties vāciešiem no plašāka rajona krievu joslas pierobežā, pie galvenā ceļa no Berlīnes uz rietumiem, it sevišķi Magdebur-gas apkārtnē. Lauksaimniekiem teikts, ka viņi varēs ierasties apstrādāt laukus un novākt ražu betļ nedrīkst pastāvīgi uzturēties šai. joslā „kii nodrošinātu transporta drošību un aizkavētu baumu izolatīšanu, kas traucē okupācijas valstu sadarbībiu" Padomju licencētās avīzes bija ziņojušas par it kā strauji pieaugušo nelegālo robežpārgājēju skaitu no rietumu joslām uz krievu joslu. Angļu oficiālās iestādes publicējušas ziņas no kurām redzams, ka no 1. dec. līdz 31. martam joslu robežu virzienā uz aust nimiem mēģin ā jūs a s ne legāli pāriet 3545 personas, bet virzienā uz rietumiem — 12.900ļ Krievu pusē pastiprināta robežas apsardziba. No Berlīnes labi informētām .aprindām Dena ziņo, ka padomju ģimeņu izvākšanai no padomju joslas un Berlīnes neesot sakara ar; pēdējiem notikumiem.' bet tā bijusi plānota jau agrāk, ,,lai aizkavētu, ka padomju sievietes un bērni pa sāva^'uztu-; (Beigas 4..1pp.) Vai ASV ražo 400 atombumbu ^ad TRTJMENS PRASA 3 MILJARDUS DOLĀRU BRUŅOŠANAI Prezidents Trumens pieprasījis ASV kongresam, lai . tas piešķir vēl 3 miljardus ^dolāru bruņošanās vajadzībeām, ^papildinot nesen pieņemto i 1 miljardu dol. budžetu mii i iār ā m va j a d zī b ā m. • Bez tam viņš prasījis atļauju izlietot 7 milj. doī. ^ ^stratēģiski- .svarīgu-- preču krājumu uzpirkšanai. Aizsardzības ministrs Foreslals pa-; ziņojis, ka tuvākā laikā' iesniegs sīkus .p 1 ānus miiiētp 3 miijardu dol. izmantosanai, un oficiāli ie-: • sniedzis likumprojektu : obligātas; kara' klausības noteikšanai visiem vīriešiem no 19 Udz 26 gadu vecumam. Tūlīt pēc tam ģenerālis Eizenhauers ziņojis senāta militārai komisijai, ka atbalsta Fo-: restala likumprojektu, .jo „ASV nevar: dzīvot kā • demokrātijas sala diktatūras jūrā". Fores-tals, ieteikdams likurņprojektu, piebildis, ka „pēdējo nedēļu notikumi skaidrāk pierādījuši tā nepieciešamību gan no nacionālas aizsardzības, gan arī no pasaules miera sargāšanas viedokļa". ASV atomenerģijas komisijas priekšsēdētājs Lilientals zi-. ņojis kongresam, • ka ASV esot. „pictiekams krājums atombumbu • un pastāvīgi ražo. jaunas; klāt". Pec Reuteŗa informācijas, nekā-di noteikti •skaitļi neesot minēti, bet ,,Ņouvelies de France" sakās zinām, ka ASV tagad ražojot 400 atombumbu gadā. • Trumens parakstījis likumu par 6 miljardu dolāru atbalstu 16 valstīm SENSACIONĀLS SPĀNIJAS UN ARGENTĪNAS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMS 1948. g. 3. aprīlis kļūs vēsturiski pieminama diena, jo šai dienā ASV prezidents Trumens parakstīja senāta un kongresa kopsapulcē pieņemto likumu par 6.098.000.000 dolāru pabalstu pasaules demokrātisko valstu atjaīmošanai un cīņai pret komunismu. Kongresa un senāta kopsēde pieņēma likimui galīgā lasījumā gandrīz bez debatēm. Vienīgais svarīgais grozījums bija tas, ka kopsēde noraidīja kongresa ieteikumu iekļaut palīdzības programmā arī Spāniju. Jau -vakar no ASV devušies cēlā pirmie kuģi ar palīdzības akcijai paredzētām precēm Eiropas val-stīm. Vēsturiskais likums paredz 5300 milj.. dolāru 16 Eiropas valstu atbalstīšanai nākošos 12 mēnešos, 275 milj. dol. "Grieķijas un Turciias militārai atbalstīšanai. 46 milj. dol. Ķīnai im. 60 .milj. dol. Eiropas bērnu pabalstīšanai. Paredzēts, ka apmēram vienu miljardu no šīm summām uzskatīs par atmaksāiamu aizdevumu, kamēr atlikušie 4.3 miljardi uzskatāmi par dāvanu. ASV ārlietu ministra vietnieks . Lovets paziņojis, ka jau pirmdien sāks darboties pagaidu organizācija visplašākās palīdzības akcijas realizēšanai, kādu pasaule līdz šīm pieredzējusi. Visi laikraksti savos komentāros aizrāda, ka kongress un senāts pēdējās dienās rīkojies ļoti ātri un noteikti padomju izturēšanās dēļ Vācijā. Likums pieņemts vienu mēnesi iin vienu dienu pēc tam, kad par to sāka debatēt kongresa pilnsapulce, un vienu dienu pēc 1. aprīļa, ko prezidents Trumens savā laikā bija noteicis par pēdējo termiņu svarīgā lēmuma pieņemšanai. 5 Pēc pavisam īsām debatēm kongresa un senāta kopsapulce noraidīja kongresa lēmumu iekļaut Eiropas GATAVA PRETOTIES LĪDZ PIECGADES PLANS ZVIEDRU AVIĀCIJAI Joprojām nav īstas skaidrības par Somijas likteni. Pirmdien Maskavā atsāktas sarunas par padomju piedāvāto līgumu pēc tam, kad tur atgriezušies divi somu delegāti, kas pagājušās nedēļas beigās ieradās Helsinkos un apspriedāc ar prezidentu Pasikivi un ministru kabinetu. —• Svētdien somu armijā atcelti visi atvaļinājumi. Nekādi paskaidrojumi par šī rīkojuma iemesliem nav doti. Pec BBC ziņām, rīkojums pirmām kārtām domāts, lai ietekmētu komunistus, kas sākuši arvien atklātāk demonstrēt par līguma parakstīšanu. ; Pēc UP ziņām, Padomju Savienības valdība esot paziņojusi, ka vēlas nobeigt sarunas ātrāk, un vispār neatjaunošot sarunas, ja somu delegācijas locekļi neierādīsoties Maskavā ar „blanko pilnvarām". Var tādas 'viņiem dotas, līdz pirmdienas pusdienai nebija zināms. Zināma tikai, ka somi joprojām vēlas pastāvēt uz noteikm-nu, ka savstarpēja militāra palīdzība būtu vajadzīga tikai tieša uzbrukuma gadījumā Padomju Savienībai caur Somijas territoriju, kamēr krievi domā, ka jau kara briesmās vien būtu pietiekams iemesls kopīgas aizsardzības nodibināšanai uz Somijas zemes. ;P INS ziņo, ka divi delegāti, kas bija atgriezušies Helsinkos, ir zemnie- .ku, partijas pārstāvis Kekonens, kas vispār ,pretojies līguma parakstīšanai no sākta ;gala, un zviedru tautas partijas loceklis '• Scderjelms, kas izturējies ļoti rezervēti un devies uz Maskavu tikai, lai uzzinātu, ko krievi īsti vēlas. AP : ziņo, ka Somijā sāk vairoties Tureija arpolitiKU'un samnieeibu Atēnās notiek Turcijas un Grieķijas ārlietu ministru sarunas," kuru. nolūks esot saskaņot abu valstu ārpolitiku un ' saiimiiecību. . Maskavas, radio apgalvo.' ka īstenībā ,ar Šīm sarunām'.gribot papildināt Briselē naralvstīto militāro paktu, bet-'grieķu lai ;^raksti- raksta.: ka'^pakta noslēgšana vēr neesot- gaidāmā. Grieķi pil- • nīgi':saprotot:Turcijas. grūto stāvpk-ii. kas: spiežot to izturēties. rezervēti. . Arī .citu vahtu .diplomātiskie .'vērotāii domā• ka militāras alianses noslēgšana neesot gaidāma.' Ankaras radio ziņo, ka Turcija saņēmusi 7 amerikāņu lidmašīnas, bet .amerikāņu bāzes kuģi', tuvākā laikā atvedīšot vēl trīs kuģu kravas, ar amerikāņu, lidmašīnām Turcijai.., Grieķijas .ārlietu ministrs Caldāŗ riss intervijā iztei ci es. ķ a> gri eķu k a-raspēkam vienam • pašam grūti nosargāt, tūkstošiem kilometru garās robežas, un ierosinājis novietot Grie-starptautisku karaspēku tāpēc, aŗī; aiz.,Grieķijas .robežas atrodoties starptautiskas armijas. • kijā ka bažas; ka Kremlis varētu kļūt nepacietīgs.: Staļins ierosināja llgumc parakstīšanu jau priekš 6 nedēļām Visos citos gadījumos, kur Maskava slēgusi līgumus ar savā iespaida joslā iekļautām zemēm, sarunas nav ilgušas vairāk kā dažas dienas.' „Daily Mail" ziņojumā no Stokholmas raksta, ka zviedru bažas par stāvokli arvien vairojas trīs apsvērumu dēļ. 1. Esot zināms, ka da soMu delegācijas Maskavā apņēmu-sies . pretoties nepieņemamiem no.- teikumiem līdz pēdējam^ un gadījumā, ja. Kremlis izrādītos nepiekāpīgs,' lūgt palīdzību no UN. Zviedru politiķi atzīst, ka šāda rīcība varētu radīt nopietnas briesmas ne tika Somijai vien, bet arī visai Skandināvijai. 2. Par spīti oficiāliem atsaukumiem nemitas baumas, ka Padomju Savienība vai nu iesniegusi, vai gatavojas iesnieet..arī Norvēģijai tādu pašu priekšlikumu kā Somijai. Ievērojot Špicbergenu salu stratēģisko vērtību no Padomju Savienības viedokļa,• šīs. baumas uzskata par ticamām. Ievērojot pre-, zidenta vēlēšanu kamnaņu ASV, sagaida, ka tās kādu laiku kļūs mazāk aktīvas ārpolitikā un Padomju Savienība; izmantos šo laiku, lai par ķatm.. cenu" nostinrinātu savas pozīcijas., ZiemeļeiroiJā. Tas pats laikraksts ziņo. ka Zviedrijas'aizsardzības ministrs tagad ao-. stinrinājis, piecgades plānu karā aviācijas izveidošanai, parcdzot avi ā-cijas personāla dubultošanu. Ik j^a-du. paredzēts izdot 75 milj. kronu. Līdz šim, Zviedrijai nav biiu.ši nakts, iznicinātā ii. bet nesen iemākta nakts lidotāju apmācīšana ar Ansi:iā pirktam- IVIosķito. lidmašīnām. Divu ga-. du laikā Zviedrija cerot sākt' našu izmcinātāļu ražnšanu. Tos saukšot par ,,1000", tāoēc ka vinu • ātrums pārsniegšot .1000 km stundā. NYHT, DM, BBC atjaunošanas programmā arī Spāni-u, kaut ari lēmums par Spānijas ekļaušanu biia pieņemts kongresā ar 149 pret 52 balsim. Pret kongresa ēmumu bija izteicies prezidentS'-'Tru- • nens. ārlietu mini.^lvs Maršals, senāta ārpolitiskās komisijas priekšsēdētājs Vandenbergs un daudzi citi oolītiķi, kas visi atzina kongresa lēmumu par pāi^steidzīgu un -par nopietnu triecienu ASV centieniem a pk a ]X) t. kom ūni s m u. E i rop ā. Vi ņ i vi - si izteicās, ka ne vien Padomju Savienība, bet aļ'ī citi izmantos šādu kongresa lēmumu par. pierādījumu tam, ka Maršala plāna īstais' nolūks esot veicināt fašismu un reakiciiu E i ropā, — kā to apgalvo komunisti. Pēc .•.New Vork Herald Tribune" ziņām, šie politiķi baidījās, ka kongresa lēmumam varētu būt sevišķi iie-labvēlīgas sekas Itālijā un Franci-jā. ASV ārlietu ministrijas augstā-kiq ierēdņi atzina, ka kongresa vairākums gan rīkojies labā ticībā, kā ar antikomūnistiskās Spānijas iekļaušanu Maršala plānā kaitēf^ komunismam, bet vienbalsīgi uzsvērti, ka amerikāņiem nevajadzētu ^Spjļniju tieši uzaicināt. To vajadzētu c^āVītilG Eiropas valstīm, kas plānā jau iekļautas. TaA pats laikraksts ziņp, ka Itālijas komunisti arī nekavējoties izmantojuši kongresa ^lēmumu saviem • propagandas mērķilcfn. Itālijas 'SO-eiālistuMabā spārna vadītājs Sara-gati, kas ir viens no ievērojamākajiem komunistu pretiniekiem, tūlīt sūtījis protesta vēstules daudziem pazīstamiem amerikāņu politiķiem, aizrādīdams, ka kongresa lēmumam, var būt katastrofālas sekas Itālijas vēlēšanu kampaņā. Šādā noskaņojumā tad ari senāta un^v-ongresa kopsapulce svītrojusi no likuma kongresa pieņemto papildu klauzulu par Spānijas iekļaušanu, par spīti tam,' ka šo lēmumu bija apsveicis pat bijušais spāņu republikāņu valdības galva Negrins, kas tagad dzīvo trimdā Londonā. Kopsapulces .,Mmumu apsveic ne vien daudzi cfmcjikāņu Dolītiki un laikrak.sti, bet a'rī valdības 1,6 Eiropas valstīs. ^Ofici^āls AUL^- lijas ārlietu ministrijas pānstāvis; pa.skaidrojis, ka šis/solis saskan ar Lielbritānijas viedoļdi. Tai pašā die-; nā UN konference^(anformācijas un preses brīvības, nodi'ōšiņāšanai noraidījusi Argentīnas " priel\šlikumu uzaicināt konferencē arī Spānijas, pārstāvjus. ; - „New Yoriv Herald Tribune" Parīzes izdevums tomēr ziņo, kp to 10; Eironas valstu vidū, kam , atstātas tiesības • pieaicināt atjaunošanas nrogrammā ari Spāniju, nekfjda pārliecīga pretestība neesot verojaļna. Līdz šim gan vienīgi Pprtugalc 'ai-; klāti izteikusies par Spānijas pi^ai-' cināšanu un Eire paziņojusi, ka nriekšlikumu atbalsta, bet^no šiem avotiem esot zināms, ka. nārēiās valstis, to .starpā Liclbi nija un Francija, principā' w nrctSnāniias nieaicināšann. , Tā kal cerot, ka to varētu .saistīt a-namiem priekšnotoikumiom. Tā. mēram. Francijas valdība vēV' lai Franko.dod garantijas par ma mainu liberāli^-ma garā. Līdz notoikumus cribot uzstārļīt ari nnluksa valstis. Zviedrija. Dā !^veicc. Grielciia un Itāliia, raksta sncciālkoresnondents pie ka jautājums našlaik neesot se steidzams, jo 16 val.^iis nni^'as nav Apaļīgi vienojušās nar rn mas iedzīvināšanas voidu. rfrn Parīzē sā]:a darboties /16 v'i darb'bas tcchni^kā koiji-i-^iļa^, Sījāņu prese, sapr/tams. vr^': zinu nar kongresa ļU/jikum;!, n dīšanu ar nožēlu u^Ki žulti. apJZalvo. ka kon^rr-'-^i lēm^jm dis amer'kānu tautas ! bc-ši vīri-pēc Trumena if-t^-'icujpfi to ansDieduSi. ..ARC"' rak-ta sanulces lēmums lecinot p'ji'Jo'. pārāk saasināt attiecības a ju SavienlbiJL ' (Beigas mm
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-04-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480406 |
Description
Title | 1948-04-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVIJA, 1948. 5 ITĒ SUMNIEKUS PEc p.,, MAS KRSSU PILMS • fotogrāfijas noteikt <,n spiedienu. ; ^ *n^ek, m fotogrāfijā attēlotā perc^ i i, pendelis parāda ari tr.^^ Panai ir .vairāki ^ L^^^ p a k a i s ' i r : . l o t o g r a f i g ļ j « ^ ;galvu, pret zi^^^Z^ ;leta]s tura v r ! ' i, bteatd jvai rfso ttoasg rāvfieijtaa s aSo'• adzētu: atrasties. Ja a t t f e i |a dzīva, pendeUs «au „ ^f-tura pendeli virs «lo tikai stezistiem ar fothrJraf,^,, „ ,: i' 1*: te vai tezistiem fotogrāfiju p'^j. zi ari izdevies pec kartes ^Irt^ I-meMējamais cilvē£ dējamais if dzīvs vai ne ' ŗesen kāda pazuduša Beliļi,,, ivja piederīgie lūdza £ > iseles, ; radiestēzi.stu atrast rtenss pec kareivja fotol^^^^^^^ istatēja, ka tas krl^^^^^ fs gul,Alberta kanāli, HUta. Viņš.ari pateicārffi vim ir ievamojuirn. TaV^^ apstiprinājās, kad kareivia jteiktajā vietā atrada. Autors nl b ar]^ citus radiestēzistus, b j i t lirākas^reizes izdevies pēc foto^^ is atrast pazudušas personas t 'tam, _kad persona fotografēta ! U2a;iemuma technikai nav nekā \ nezinies.::.J^^^ jāizmanto lēmums, tad pārējo personu atte. nosedz ar melnu pamu. Pec DT kena domām, i^diestēzistr var byi f/o np visi'em cilvēkiem, un pagtāi vingrinoties, panākumi pieaug, 3lgās autors pastāsta • par foto! Jijas pēdējiem sasniegumieni Im nav tieša sakara ar radiestezit ^ādās, ka ar sevišķa ekrāna pa. 'dbu speciālistiem izdevies nofo-rafēt acīm neredzamus dlvāj Irmeņaizstarojumus. Kādam vācu pātniekam pat izdevies uzņenil | idus izstait^ļumois krāsu filma. R pasakainālp' izkkusās zm^^ • Eomas universitātes doc. Dr, ari atklā|umu. .gina zinatnie-kas Ir spepiālis1;s nērvopatalo-pa, iit kā izdves nofotografēt do- TU ainas, ka^ rodas izmeklējams trsonas smadzenēs, un aŗ sevSķi Jchnisku paņēmienu palīdzību pa- Bdās uz tās St i; 1^- fm:-' ' i i JPAR „JAUI^b EMIGRACIJir p;Jukta parādība, ka arvien valŗā acu inteliģences, zinātnieku iffl jākslitiieku ļizceļo uz ārzemēm ļmigrē ari literatūra. Izcilāko m bkstnieku darbi parādās ārzemes prichē un ĶWkholmā iznāk m lAsaķa luksa [izdevumi, kādi Vādji ļemaz nevar jpaŗādīties. Meķijas novads^^,^- «Sas po*; • ^ ē t a Latvijā. 13. A « l f gjj^ • ,4. Gaitenis. 15. SĶle..7.B«^j|: :9. Laisfe. 20. ledmņats j| nņam.: 22. Simtoolido, 8. Valsts Āzijā. 29. I ^ ^ ^ I Gleznotājs. 3. Ģeomem^ļjjj^^ l. Izturēšanās. S-^^pe Aps**' i ^ist,,-7. Darba rīks., ij^ji^r Kārds. 11. Dzēriens. ,ļ|_l^^j5 # C d ā r s latviešu sporb|g. Saieloi simbolL 17.^Lage^^ Soieks. 18. Pirksts.^l9-|5es vf • 2ta4s. Ngaervail tmotaan. ta26 .; 2^S|^i^e^v^^i^ ^^^^ , Naskas. 14. &leP^^^-24. P i | 18. Gausa. ,21.:Trig-jjodeli i Ēdea 29: Vapeņi. ^ Elmārs. 37. _Asi^-^s, Is. Erss. 6. Mākoņi. :, j,. ļ^a. 43. AI (aluminu^^^^ Gremde. 19. Uzēdam. Rūpija. 23. Kons. 25. 28. Sega. 30. Ēkas. 3iv LATVIA Latvian Neu'spaper Published under EUCG.M Civil Affairs Division Authorization Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārlis Rabācs, DP Canip Kieinkōtz near Gunzburg. Printer: „Schwāb, Volksblatt" Gunzbjj./D., Bgm." Landra.-Pl. 7. Circulation 4000. Published twice weekly. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 26 (131) Otrdien, 1948. g. 6. aprīi IznaS otrdienās un piektdienās. Izdevējs: BALli uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības: kapa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs. vietn. A; liiepa, redaktori: Z. Bārda j M. Culītis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: Giina burg'Donau, .^Latvijat'. -|- Tālruņi: apg. 84, red, 50. spiest 92. Satiksmes kontrole Berlīnē daļēji izbeigta, betpieteikti padomju aviācijas naktsmanev ibam ievu ļosia Pēc saspīlējuma, kāds radās starp Padomju Savienību un' pārejam trim Vācijas okupācijas valstīm kopš 1. aprīļa, kad padomju iestādes uzsāka kontrolēt visu satiksmi no rietumu joslām uz Berlīni un pretējā Virzienā, padomju iestādes svētdien izteikušas gatavību piekrist sarunām par kontroles noteikumu saskaņošanu. Šīs sarunas, pēc franču aģentūru ziņām/tomēr varēšot sākties tikai nākošā nedēļā. Amerikāņu iestādes paskaidrojušas, ka ar mieru piedalīties šādās sarunās, bet netādā gadījumā nepiekritīs savu militāro vilcienu kontrolei. Vakardienas zinas liecināja, ka krievi kontroli vismaz daļēji jau izbeiguši. Angļu ļvirspa-vēlnieka ģenerāļa Robertsona speciālviloiens pirmdienas rītā pl. 3.25 cauri Marienbronnas robežpunktam bez kādas kontroles devās tālāk už Berlīni. Tāpat satiksmi atjaunojuši oiti vilcieni. Tas, domājams, izskaidrojams ar rietumu valstu stingro nostāju pret padomju rīcību, ko uzskata par mēģinājumu „izsaldet" rietumvalstis no Berlīnes. Sabiedroto • komandantūra Berlīnē patlaban ir vienīgais orgāns, kur vēl turpinās visu četru okupācijas valstu sadarbība. Bet arī tur krievu pārstāvis sestdien paziņoja, ka personāla trūkujna dēļ padomju iestādes vairs nesūtīšot savus pārstāvjus septiņās komandantūras apakškomisijās. Bet tā kā citas svarīgas komisijas darbu turpinot pilnā sastāvā, tad to nevarot uzskatīt par komandantūras darbības izbeigšanu. Bez tam esot iespējams uzdevumus no jauna sadalīt citādi. Berlīnes krievu komandants ģenerālmajors Kotikovs sestdien iesniedza protestu pret amerikāņu militārās policijas apsardzes norīkošanu ap krievu kontrolētās dzelzceļu des ēku amerikāņu j oslā, ne namā ieiet krievu darbiniekiem un liedzot ieeju arī diviem krievu ģenerāļiem. Amerikāņu komandants pulkvedis Haulejs protestu noraidīja, jo amerikāņu sardze uzstādīta pēc tam, kad krievi divas naktis no vietas novietojuši namā bruņotas sardzes, informējot par to amerikāņus. Jautājumu kārtošot amerikāņu mili-tārgubernātors ģenerālis Klejs pats. Krievu iestādes pagājušā nedēļā paziņoja, ka paredzot izdarīt aviācijas naktsmanevrus virs Berlīnes un ' informēja, ka gaisā pacelšoties neparasti liels skaits krievu iznīcinātāju. Kopš ceturtdienas amerikāņi iekārtoja pastiprinātu gaisa transportu no amerikāņu joslas uz Berlīni. 2. aprīlī vien Berlīnē nosēdās 35 apgādes Mdmašīnas ar 15 minūšu starpbrīžiem. Ziņas, iit kā amerikāņu un angļu lidmašīnām paredzēts pieko-mandēt iznicinātāju apsardzību, oficiāli atsauca. Rietumvalstu oficiālas amatpersonas paskaidrojumos uzsvēioišas, ka nekādā gadījumā nedomā pamest Berrmi. ,ASV • J ^ ŗ a ministrs Rdjals 2.. aprīlī paskaidroja: Ja padomju .iestādēs nogriezīs amerikāņu transporta sakarus ar Berlīni, mums tomēr būs jātiek cauii. Lai -aizstāvētos pret varbūtējiem iizbrukumiem, ģenerālim Klejam kā militāram virspavēlniekam dotas tiesības likt lietot ieročus, ja/viņš uz to spiests," Laikā^ kamēr pasažieļ-u satiksme pa dzelzceļu ar Berlīni bij^a p.ār-traiikta,\ preču satiksme tomēr turpinājās p f e s t ā kārtībā! Arī. vāciešu starpjosliK^atiksme noritēja normā-li. Amcrikōiiu apgādes vilcieni atjaunoja braucienus pēc ģenerāļa Kle- .ja rīkojuma, kas deva. norādījumu neatļaut- vilcienos ienākt \ nevienam padomju kareivim. Pēc šī rīkojuma krievu iestādes paziņoja, ka sabiedroto un vācu apgādes, vilcieni var. iebraukt Beriīnē bez kavēkļiem. Ang- . u iestādes paziņoja,, ka pārtrauc' v i - su kuģniecību; no angļu joslas uz un caur padomju'joslu; ja krievu iestā-cles pieprasījušas liellaivu persoņā- • am īpašus starp joslu, dokumentus. Lidz^ ar to tika aizturēta 15.000 t kviešu .piegāde .Berlmes.^- i jiem,' mi citi lieli preču sūtījUmi, to ^'idū arī 3000 t reparācijas. sūtījumu Padomju Savienību. ^ Arī An,glijas ; ārlietu ministrija paskaidroja, • ka:. • angļu karaspēks Berlīnē p;al0vs tik ilgi,'liamēŗ;P^^^^ vēs . Vācijas ^etrvalstu: •: okupācija. Angļu: militārā .valdība i r i . , atsauca baumas;; it kā būtu - plānota angļu ginieņu izv.ālvšanā no; Berlīneš^^^^ S dien .-Berlīne .ieradās; lidmašīna ar 12' angļu bērniem, kas tur pavadīšot pie: vecākiem brī v di ēnas . A r i ietu ministrs Bevins ..pieprasījis .sīku ziņojumu par stāvokli Berlīnē, bet ang-u militārgubernātora vietn. iBrauņ-dzpns sestdien izteicās, ka neredzot izejas no krizes, ja krievi nekļūtu prātīgāki. Angļi nekādā gadījumā nedomājot ļaut tirannizētiešj A r savu rīcību Pa domju Savienība gribot padarīt. rietumvalstu stāvokli Berlīnē neciešamu un demonstrēt vāciešiem savu varu. Tas reizē esot eksperiments, lai pārbaudītu, cik tālu krievi var iet. ;. • ' . : | :i ; Arī amerikāņu iestādes atsauku-šas ziņu par it kā gaidāmu amerikāņu ģimeņu evakuēšanu uz Frankfurti. Līdzīgi izteicies franči^ militārās valdības' pārstāvis. ASV kara ministrs Rojals paskaidroja, ka amerikāņiem Berlīnē esot 4880 inilitār uuv 2000 civilo ierēdņu un 260p piederīgo. Gaisa transports spējot • ik dienas aizvest uz Berlīni vai pretē-jā virzienā 5000 personu. Vašingtonas diplomātiskās aprindās-. Berlīnes notikumus uzskata par krievu eksperimentu, lai redzētu, cik tālu iespējams izaicināt rietuņiu sabiedrotos. Franču iestādes paskaidrojušas, ka visos jautājumos rīkosies saskaņā ar angļu un amerikāņu iestādēm. Domu par franču karaspēka izvāksanu no Berlīnes nevarot pat pielaist. ' 3. aprīlī franču okupācijas armijai Berlīnē pārtrauca atvaļinājumu piešķiršanu, bet kāds militārais vil'qiens uz Parīzi pagaidām aizturēts Berlīnē „Daily Mail" ziņo, ka, vienlaicīgi ar kontroles pastiprināšanu, krievu iestādes likušas izvākties vāciešiem no plašāka rajona krievu joslas pierobežā, pie galvenā ceļa no Berlīnes uz rietumiem, it sevišķi Magdebur-gas apkārtnē. Lauksaimniekiem teikts, ka viņi varēs ierasties apstrādāt laukus un novākt ražu betļ nedrīkst pastāvīgi uzturēties šai. joslā „kii nodrošinātu transporta drošību un aizkavētu baumu izolatīšanu, kas traucē okupācijas valstu sadarbībiu" Padomju licencētās avīzes bija ziņojušas par it kā strauji pieaugušo nelegālo robežpārgājēju skaitu no rietumu joslām uz krievu joslu. Angļu oficiālās iestādes publicējušas ziņas no kurām redzams, ka no 1. dec. līdz 31. martam joslu robežu virzienā uz aust nimiem mēģin ā jūs a s ne legāli pāriet 3545 personas, bet virzienā uz rietumiem — 12.900ļ Krievu pusē pastiprināta robežas apsardziba. No Berlīnes labi informētām .aprindām Dena ziņo, ka padomju ģimeņu izvākšanai no padomju joslas un Berlīnes neesot sakara ar; pēdējiem notikumiem.' bet tā bijusi plānota jau agrāk, ,,lai aizkavētu, ka padomju sievietes un bērni pa sāva^'uztu-; (Beigas 4..1pp.) Vai ASV ražo 400 atombumbu ^ad TRTJMENS PRASA 3 MILJARDUS DOLĀRU BRUŅOŠANAI Prezidents Trumens pieprasījis ASV kongresam, lai . tas piešķir vēl 3 miljardus ^dolāru bruņošanās vajadzībeām, ^papildinot nesen pieņemto i 1 miljardu dol. budžetu mii i iār ā m va j a d zī b ā m. • Bez tam viņš prasījis atļauju izlietot 7 milj. doī. ^ ^stratēģiski- .svarīgu-- preču krājumu uzpirkšanai. Aizsardzības ministrs Foreslals pa-; ziņojis, ka tuvākā laikā' iesniegs sīkus .p 1 ānus miiiētp 3 miijardu dol. izmantosanai, un oficiāli ie-: • sniedzis likumprojektu : obligātas; kara' klausības noteikšanai visiem vīriešiem no 19 Udz 26 gadu vecumam. Tūlīt pēc tam ģenerālis Eizenhauers ziņojis senāta militārai komisijai, ka atbalsta Fo-: restala likumprojektu, .jo „ASV nevar: dzīvot kā • demokrātijas sala diktatūras jūrā". Fores-tals, ieteikdams likurņprojektu, piebildis, ka „pēdējo nedēļu notikumi skaidrāk pierādījuši tā nepieciešamību gan no nacionālas aizsardzības, gan arī no pasaules miera sargāšanas viedokļa". ASV atomenerģijas komisijas priekšsēdētājs Lilientals zi-. ņojis kongresam, • ka ASV esot. „pictiekams krājums atombumbu • un pastāvīgi ražo. jaunas; klāt". Pec Reuteŗa informācijas, nekā-di noteikti •skaitļi neesot minēti, bet ,,Ņouvelies de France" sakās zinām, ka ASV tagad ražojot 400 atombumbu gadā. • Trumens parakstījis likumu par 6 miljardu dolāru atbalstu 16 valstīm SENSACIONĀLS SPĀNIJAS UN ARGENTĪNAS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMS 1948. g. 3. aprīlis kļūs vēsturiski pieminama diena, jo šai dienā ASV prezidents Trumens parakstīja senāta un kongresa kopsapulcē pieņemto likumu par 6.098.000.000 dolāru pabalstu pasaules demokrātisko valstu atjaīmošanai un cīņai pret komunismu. Kongresa un senāta kopsēde pieņēma likimui galīgā lasījumā gandrīz bez debatēm. Vienīgais svarīgais grozījums bija tas, ka kopsēde noraidīja kongresa ieteikumu iekļaut palīdzības programmā arī Spāniju. Jau -vakar no ASV devušies cēlā pirmie kuģi ar palīdzības akcijai paredzētām precēm Eiropas val-stīm. Vēsturiskais likums paredz 5300 milj.. dolāru 16 Eiropas valstu atbalstīšanai nākošos 12 mēnešos, 275 milj. dol. "Grieķijas un Turciias militārai atbalstīšanai. 46 milj. dol. Ķīnai im. 60 .milj. dol. Eiropas bērnu pabalstīšanai. Paredzēts, ka apmēram vienu miljardu no šīm summām uzskatīs par atmaksāiamu aizdevumu, kamēr atlikušie 4.3 miljardi uzskatāmi par dāvanu. ASV ārlietu ministra vietnieks . Lovets paziņojis, ka jau pirmdien sāks darboties pagaidu organizācija visplašākās palīdzības akcijas realizēšanai, kādu pasaule līdz šīm pieredzējusi. Visi laikraksti savos komentāros aizrāda, ka kongress un senāts pēdējās dienās rīkojies ļoti ātri un noteikti padomju izturēšanās dēļ Vācijā. Likums pieņemts vienu mēnesi iin vienu dienu pēc tam, kad par to sāka debatēt kongresa pilnsapulce, un vienu dienu pēc 1. aprīļa, ko prezidents Trumens savā laikā bija noteicis par pēdējo termiņu svarīgā lēmuma pieņemšanai. 5 Pēc pavisam īsām debatēm kongresa un senāta kopsapulce noraidīja kongresa lēmumu iekļaut Eiropas GATAVA PRETOTIES LĪDZ PIECGADES PLANS ZVIEDRU AVIĀCIJAI Joprojām nav īstas skaidrības par Somijas likteni. Pirmdien Maskavā atsāktas sarunas par padomju piedāvāto līgumu pēc tam, kad tur atgriezušies divi somu delegāti, kas pagājušās nedēļas beigās ieradās Helsinkos un apspriedāc ar prezidentu Pasikivi un ministru kabinetu. —• Svētdien somu armijā atcelti visi atvaļinājumi. Nekādi paskaidrojumi par šī rīkojuma iemesliem nav doti. Pec BBC ziņām, rīkojums pirmām kārtām domāts, lai ietekmētu komunistus, kas sākuši arvien atklātāk demonstrēt par līguma parakstīšanu. ; Pēc UP ziņām, Padomju Savienības valdība esot paziņojusi, ka vēlas nobeigt sarunas ātrāk, un vispār neatjaunošot sarunas, ja somu delegācijas locekļi neierādīsoties Maskavā ar „blanko pilnvarām". Var tādas 'viņiem dotas, līdz pirmdienas pusdienai nebija zināms. Zināma tikai, ka somi joprojām vēlas pastāvēt uz noteikm-nu, ka savstarpēja militāra palīdzība būtu vajadzīga tikai tieša uzbrukuma gadījumā Padomju Savienībai caur Somijas territoriju, kamēr krievi domā, ka jau kara briesmās vien būtu pietiekams iemesls kopīgas aizsardzības nodibināšanai uz Somijas zemes. ;P INS ziņo, ka divi delegāti, kas bija atgriezušies Helsinkos, ir zemnie- .ku, partijas pārstāvis Kekonens, kas vispār ,pretojies līguma parakstīšanai no sākta ;gala, un zviedru tautas partijas loceklis '• Scderjelms, kas izturējies ļoti rezervēti un devies uz Maskavu tikai, lai uzzinātu, ko krievi īsti vēlas. AP : ziņo, ka Somijā sāk vairoties Tureija arpolitiKU'un samnieeibu Atēnās notiek Turcijas un Grieķijas ārlietu ministru sarunas," kuru. nolūks esot saskaņot abu valstu ārpolitiku un ' saiimiiecību. . Maskavas, radio apgalvo.' ka īstenībā ,ar Šīm sarunām'.gribot papildināt Briselē naralvstīto militāro paktu, bet-'grieķu lai ;^raksti- raksta.: ka'^pakta noslēgšana vēr neesot- gaidāmā. Grieķi pil- • nīgi':saprotot:Turcijas. grūto stāvpk-ii. kas: spiežot to izturēties. rezervēti. . Arī .citu vahtu .diplomātiskie .'vērotāii domā• ka militāras alianses noslēgšana neesot gaidāma.' Ankaras radio ziņo, ka Turcija saņēmusi 7 amerikāņu lidmašīnas, bet .amerikāņu bāzes kuģi', tuvākā laikā atvedīšot vēl trīs kuģu kravas, ar amerikāņu, lidmašīnām Turcijai.., Grieķijas .ārlietu ministrs Caldāŗ riss intervijā iztei ci es. ķ a> gri eķu k a-raspēkam vienam • pašam grūti nosargāt, tūkstošiem kilometru garās robežas, un ierosinājis novietot Grie-starptautisku karaspēku tāpēc, aŗī; aiz.,Grieķijas .robežas atrodoties starptautiskas armijas. • kijā ka bažas; ka Kremlis varētu kļūt nepacietīgs.: Staļins ierosināja llgumc parakstīšanu jau priekš 6 nedēļām Visos citos gadījumos, kur Maskava slēgusi līgumus ar savā iespaida joslā iekļautām zemēm, sarunas nav ilgušas vairāk kā dažas dienas.' „Daily Mail" ziņojumā no Stokholmas raksta, ka zviedru bažas par stāvokli arvien vairojas trīs apsvērumu dēļ. 1. Esot zināms, ka da soMu delegācijas Maskavā apņēmu-sies . pretoties nepieņemamiem no.- teikumiem līdz pēdējam^ un gadījumā, ja. Kremlis izrādītos nepiekāpīgs,' lūgt palīdzību no UN. Zviedru politiķi atzīst, ka šāda rīcība varētu radīt nopietnas briesmas ne tika Somijai vien, bet arī visai Skandināvijai. 2. Par spīti oficiāliem atsaukumiem nemitas baumas, ka Padomju Savienība vai nu iesniegusi, vai gatavojas iesnieet..arī Norvēģijai tādu pašu priekšlikumu kā Somijai. Ievērojot Špicbergenu salu stratēģisko vērtību no Padomju Savienības viedokļa,• šīs. baumas uzskata par ticamām. Ievērojot pre-, zidenta vēlēšanu kamnaņu ASV, sagaida, ka tās kādu laiku kļūs mazāk aktīvas ārpolitikā un Padomju Savienība; izmantos šo laiku, lai par ķatm.. cenu" nostinrinātu savas pozīcijas., ZiemeļeiroiJā. Tas pats laikraksts ziņo. ka Zviedrijas'aizsardzības ministrs tagad ao-. stinrinājis, piecgades plānu karā aviācijas izveidošanai, parcdzot avi ā-cijas personāla dubultošanu. Ik j^a-du. paredzēts izdot 75 milj. kronu. Līdz šim, Zviedrijai nav biiu.ši nakts, iznicinātā ii. bet nesen iemākta nakts lidotāju apmācīšana ar Ansi:iā pirktam- IVIosķito. lidmašīnām. Divu ga-. du laikā Zviedrija cerot sākt' našu izmcinātāļu ražnšanu. Tos saukšot par ,,1000", tāoēc ka vinu • ātrums pārsniegšot .1000 km stundā. NYHT, DM, BBC atjaunošanas programmā arī Spāni-u, kaut ari lēmums par Spānijas ekļaušanu biia pieņemts kongresā ar 149 pret 52 balsim. Pret kongresa ēmumu bija izteicies prezidentS'-'Tru- • nens. ārlietu mini.^lvs Maršals, senāta ārpolitiskās komisijas priekšsēdētājs Vandenbergs un daudzi citi oolītiķi, kas visi atzina kongresa lēmumu par pāi^steidzīgu un -par nopietnu triecienu ASV centieniem a pk a ]X) t. kom ūni s m u. E i rop ā. Vi ņ i vi - si izteicās, ka ne vien Padomju Savienība, bet aļ'ī citi izmantos šādu kongresa lēmumu par. pierādījumu tam, ka Maršala plāna īstais' nolūks esot veicināt fašismu un reakiciiu E i ropā, — kā to apgalvo komunisti. Pēc .•.New Vork Herald Tribune" ziņām, šie politiķi baidījās, ka kongresa lēmumam varētu būt sevišķi iie-labvēlīgas sekas Itālijā un Franci-jā. ASV ārlietu ministrijas augstā-kiq ierēdņi atzina, ka kongresa vairākums gan rīkojies labā ticībā, kā ar antikomūnistiskās Spānijas iekļaušanu Maršala plānā kaitēf^ komunismam, bet vienbalsīgi uzsvērti, ka amerikāņiem nevajadzētu ^Spjļniju tieši uzaicināt. To vajadzētu c^āVītilG Eiropas valstīm, kas plānā jau iekļautas. TaA pats laikraksts ziņp, ka Itālijas komunisti arī nekavējoties izmantojuši kongresa ^lēmumu saviem • propagandas mērķilcfn. Itālijas 'SO-eiālistuMabā spārna vadītājs Sara-gati, kas ir viens no ievērojamākajiem komunistu pretiniekiem, tūlīt sūtījis protesta vēstules daudziem pazīstamiem amerikāņu politiķiem, aizrādīdams, ka kongresa lēmumam, var būt katastrofālas sekas Itālijas vēlēšanu kampaņā. Šādā noskaņojumā tad ari senāta un^v-ongresa kopsapulce svītrojusi no likuma kongresa pieņemto papildu klauzulu par Spānijas iekļaušanu, par spīti tam,' ka šo lēmumu bija apsveicis pat bijušais spāņu republikāņu valdības galva Negrins, kas tagad dzīvo trimdā Londonā. Kopsapulces .,Mmumu apsveic ne vien daudzi cfmcjikāņu Dolītiki un laikrak.sti, bet a'rī valdības 1,6 Eiropas valstīs. ^Ofici^āls AUL^- lijas ārlietu ministrijas pānstāvis; pa.skaidrojis, ka šis/solis saskan ar Lielbritānijas viedoļdi. Tai pašā die-; nā UN konference^(anformācijas un preses brīvības, nodi'ōšiņāšanai noraidījusi Argentīnas " priel\šlikumu uzaicināt konferencē arī Spānijas, pārstāvjus. ; - „New Yoriv Herald Tribune" Parīzes izdevums tomēr ziņo, kp to 10; Eironas valstu vidū, kam , atstātas tiesības • pieaicināt atjaunošanas nrogrammā ari Spāniju, nekfjda pārliecīga pretestība neesot verojaļna. Līdz šim gan vienīgi Pprtugalc 'ai-; klāti izteikusies par Spānijas pi^ai-' cināšanu un Eire paziņojusi, ka nriekšlikumu atbalsta, bet^no šiem avotiem esot zināms, ka. nārēiās valstis, to .starpā Liclbi nija un Francija, principā' w nrctSnāniias nieaicināšann. , Tā kal cerot, ka to varētu .saistīt a-namiem priekšnotoikumiom. Tā. mēram. Francijas valdība vēV' lai Franko.dod garantijas par ma mainu liberāli^-ma garā. Līdz notoikumus cribot uzstārļīt ari nnluksa valstis. Zviedrija. Dā !^veicc. Grielciia un Itāliia, raksta sncciālkoresnondents pie ka jautājums našlaik neesot se steidzams, jo 16 val.^iis nni^'as nav Apaļīgi vienojušās nar rn mas iedzīvināšanas voidu. rfrn Parīzē sā]:a darboties /16 v'i darb'bas tcchni^kā koiji-i-^iļa^, Sījāņu prese, sapr/tams. vr^': zinu nar kongresa ļU/jikum;!, n dīšanu ar nožēlu u^Ki žulti. apJZalvo. ka kon^rr-'-^i lēm^jm dis amer'kānu tautas ! bc-ši vīri-pēc Trumena if-t^-'icujpfi to ansDieduSi. ..ARC"' rak-ta sanulces lēmums lecinot p'ji'Jo'. pārāk saasināt attiecības a ju SavienlbiJL ' (Beigas mm |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-04-06-01