Bavarijas Latviesu vestnesis, September 12, 1947

              KvS Garieter; ^^^ÖJ
R Pari '^otuript! -f^^^s w ^ %1
baltäs Bet tai n . - " * § Pi4ti'''*'^y
aipju. stästa ta f ^' Ä N
fiecigi biedru bm'*'
kakla PraktiskTs ^^„"5o<lem, S^-^
Ne- liet zemXTa-^^
gits Amerikänu Sri *
fcne- das modes S.''^^ rfa
Imam ?s liniju uz IJ? "^l^^*; li^Jl
' , 1 drana novalkät vL I P ' ^]
tH^> PretejiklJeSff''^
LaJjjärk«s.vi?fSirS
1 fau P"Ias uzmanit n» „n af
k ä - lam . Dar IcnTn 4^^"^ ^<iz r'^'
balu J
s Pardzäizeji
l a i i i i u i i
, , Limeniski: 2. Gräbt. 7. «MinfÄ
L18. .Gaita. 9. Primitiva mitne. M.
r I säuciens. 12. Liels. 14. Starptautis»
LI organizädjas latviskais saisinaj* i
' ' 16. Eiropas upe. 18. Atdzim.» '
ju, Izsauciens. 21. Saisinäjums. 22. O*
rhjaslidzeklis. 25. Specigas ilga& *
r Späniski „jä". 28. Ziemas sm
L riks. 30. Nacistu organizäcijas ^S'
•"'näjums. 31. Svarlga starpteut^
orsanizädja. 32. Pec diväm oienan,
34/Latvie§u dzejnieks. 36. Lifane.
Stateniski: 1. VeiMas izdaribai f
Naudas vienibas apzlmejuii^.
1 iStipra pärdzivojuma izpaf"f«»,
r Ekas da^a. 5. Apstäkja vards-R"
f'' dot organismam PäistTädBsam
, Nots apzimejums. » S
12. Neapierbies. 13. SpideB^.
Stipri silt 17. Daudz agrafc ^
viesu organizäcijas apzimej"^
Austraijas bagätiba., 2i.
stapganäs vietä. ^-J^J^v
126. Cilveka lieläkä arte"^ Va 4»'
zistama latviesu ka"^^*^^^^
ciäji. 33.Saiklis. 35. Norad.]«»^
• Mrisinäjims näkosä lapa AiP .
leprieksejäs krustvärdu B0^
mkai..r 6,.1 5M. IAt. l8a. dBmer is1._6.1 0. SBg^s.a -jJ joi
20. Sijat 23. Est. 24. SELU ^gne
26. Ari. - Statenif. J- j^ijj
2. Meti. 3. Kävi. 5. Itan- i-
8. Balss. 9. Sunit. 10. R^-j Bii*
13. LSK. 14. Abi. 17. ErS9 -
21. ' lela. 22. Ätri.
•f"'f' 'i
l p
Aflthorfecö — Lizenz j
IzdoSanas ttlauja: ICD- [
OMSa s: Atbildigala redak® j
^ „ « Kditor^ in-cmef: t
gärU* RaDä^JS. vietalcks:
/UeKsaiidrs liepä, /rcdakd-jas
sekretäirsj Btoksis Cull.,
re1)i(t(3^rfl) Andrejs Rii-1
^ (Mlncheiill. Harijs Min-I
deiibW9 (EsiUngena). Ar-j
BOlds SJII«S (»por^s). Zlgnrdsl
BSrda 'tecltuLisIiiais lekärto^,
jum)
Piektdien, 1947. g. 12. s^i
isn&li otmleais on plektme»
ikii II Isddvijs: BavSrtjas
apgaiMäa iatvieSo kooiitelas
«löaevumg Latvteln pmes
darblolekQ eadarblbaa kopaii
Reda&cUai Oflasbiirf a>. Bfir^
g€nik te?> liaadiinuMm > VL f.
t 81 tt PriBted by 86bwib.
voiksbtatt» Gdosbnrgaioa..
BOrgenn. • laadmaoii-PL I»
Stetiens Ofrenlttioiit
SOICCI^ISTI DEATID VALDltBAI ÄR HORGANIZETU SPEKF*
Italtfaa aiaiera Ogums, pec Francijas ärHetu ministrijas zi^am, stäsies
spgkä 15. «eptembri. U P zi^o no Vasingtonas, ka lidz Ziemsvetkiem bus
streiko miMz 2 milj. laiwkstraWlnies vei atrodas Italijä. Ziötnelitalijä
sö«iko gancMz 2 milj. laiaktsrä^lnieku, bet iministm prezidents De-gasperi
sa^iaiicis ärkarteju savas partijas konferenci, lal api^riestn ko-monistitt
draudus ,,c!nltiei» par tautas brlvibn'*.
Streild, Zietiaejitalijä iesakäs, kad
nesekmigj. , beidzäs sarunas ar
Jauksträdjaieiku vaditajiem par lielä-käm
algara TO labäku. dzives
apstäkju uioqlroäinäsanu. Sarunias
istarp Italijjis lauksainmiecibaa nii-uistru
101 arodbiedribu vaditajiem
natika,Millinä., Arodbiedribas blja
pieteikui^is streiku sakumui jau pa-gäjii^
ä piektdienä, bet to atlO^, kad
lauksaiimii,eci1i>as ministrs lidmaSi-nä
devas uz Mlänii, MMsitrs pirm-dien
paziijojja, ka arodbiedribu pra-sibas
nav iJspUdämas. Visplms saka
streikot. 600.000, Lombar<y;ias laiik-strädniefeu,
<äi1z tiem pievienojäs dti
un otrdiena Berominsteras raiditäjs
zöioja, ka säku^i streikot ^irl Veme-cijas
lauksträdnieki. Visu s|treikoftäju
kopäkaitu tad ^erteja uz 1,7 irdlj,
Lauksträdnit^kl gan apkopj lopus,
bet, citus dairbus atsakäs darit, un,
ja stridu nebidosies nobei^t Joti driz,
tad apdraudeta visa Zie-paeUtaliLjas
lÄuksaimniecibas raza, it jsevislj:i r i ­sa
raza Po ielejä. Pec Beroitiinsteras
raiditäja zii;täin, otrdien un treädien
lauksträdniekiem säkuM pievienoties
ari rupniecibas strädnieki un vietäm
daibu partrauksana izversas par ^e-neralstreiku.
i
Svetdienä Italijas kreisäs partijas
rikoja protesta dienu pret Degasperi
valdibu. Italijas koniönis^tu vadonis
'/Tojiati teica runu Modenä, dratide-dams
valdibai, pielietot ,4ielu oirga-nizetu
;speku, lai aizstävetu musu
sagrautäs brivibas." Vii?ij teica,, ka
strädriieku pärstävjiem jäprasa vhpi
'pielaiäanä valdibä. „Mes esam gata-
'vi aidnät pilso^us cii;iä , par musu
brivibäm, kuras tkgad apdraud val-dibas
-partija. Ir labi, ka tie, kas
grib säki); pret mums ofensivu,. pat
ar bruijotu varu, zina, ka .pastäv
liela orga!nizeta vara, kas rit ssinäs.
kä rikoties, lai savubrlvlbu aiisstä-yötu."
Komunistu lideris äpgalvoja,
ka A&V pälldziba Italijai „nonäk
tikai mazas spekulantu grupas; ro-kas
un kalpo vi^u ipasära inleresem
pret tautas läbkläjibu.' Vienigä
iespeja pretotiös sai varmäclbai ir
apvienot visus strädnieku spekus.^"
Lai gan gie värdi }oti draudigi un
Degasperi to apspriesanai sasauc^s
arkärteju kristigo demokratu kon-ferenci,
dala noverotäju domä, ka
Toliati inma ir tikai ievadijums lie-
ASV ärlietu ministrs .Marsals pre-ses
konference iziteicies, ka palidziba
Eiropai jasniedz nekavejoties. Sai
Asy palidzibai järeäiizejas diväs
fazes — pirmkärt,, tulitejä palidziba,
sutot pärtiku un kurir^ämo sis zie­mas
vajadzibäm, otrkärt, ilgtermiiia
palidziba' Eiropas saiminiecib-as at-jaunoSanai.
Pec BBC zi2?am, okrfcobri Vasing-tonä
notilcs jäuna angju un ämerikä-
W konference par Väcijas okupesa-öa^
izdevumu pärkSrtosanu. ,JDaily
Telegraph" zi^o, ka Anelija dolaru
trukmna del nevar tuirpinät lielos
izdevumus Väcijas okupäcijas uztu-re
§anai im täpec lugs ASV, lai ta
atsHogo pusi no anglu izdevumiem*
Lidzsinejo apspriezu rezultätJ. rädot,
ka esot ceribas uz sädu izkärtojuma
Berline pirmdien säkäs ASV, Ang-lijas
un Francijas pärstävju apsprie-des
par Riiras oglu produkciju.
ASV prep arvien vairäk raksta
par ärkiärl^s kongresa sesijas sa-sauksanu.
Fec BBC zHiäm,-Trumens
esot izteicies, ka sädu sesiju varetu
sasaukt decembri. „Washington Sun"
raksita, ka sesijai butu nozime tikäi,
jä Trumens iepazistinätu kiongresu
^ jau gatavu valdibas plänu JEiro-
Pas atbalstisanai. Cik zinäms, täda
pläna valdibai vei neesot.
Anglijas ärlietu ministrs Bevins
Pazujojis, ka pasas Anglijas kritiskä
stavokja del nebrauks m UN
Pilnsapulci, ko atkläj 15. septembri.
^ritu delegädju vadis ministrs
Maknils. Uz UN pilnsapulci ne­brauks
ari Moilotovs. Padomju dele-gaciju
vadis ärlietu ministra viet-nieks
Visinskis, kas pa cel(am jau
ieradies Londonä.
NYHT, BBC
lajai rudens veleäanu kampa];iai. 12.
oJrtobri Romä notiks paSvaldibas ve-l^
anas, par ku^räm domä, ka täs iz-vertisies
izä^igä kaujä starp kristi-gajiera
demokratiem un koihu-nistiem
pirms vispärigäm veleäariäm
näko^iä pavasari. Paredz, ka ari
sociälisti piebiedrosies komunistiem.
Sociäidemokratu frakcija oficiäli no-lemusi
näko§ä .satversmes sapulces
sesijä izteikt Degasperi neuzticibu.
UP ziQO no Vasingtonas, ka, sakara
ar Italijas miera liguma ratificeSa-nu,
ASV kapaspeku atsauks no Ita­lijas
lidz Ziemsvetkiem. Saska^ä ar
ligumu, kaps^speks jäatsauc 90 dienu
laikä pec ratifikäcijas dokumentu
deponesanas Parize. Italijä paälaik
ir apm. 20.000 ASV ka^aviru. At-sauksot
visus, atskaitot 5000, kas pec
noteikumiem drikst palikt Triestas
starptaustiskä josla. Sai joslä pa
5000 karaviru. bus' ari Anglijai un
Dienvidslavijai. Atlikuäos 15,000
amerikäijiu kai^avirus nosutis vai nu
uz mäju, vai uz Väciju.
NYHT. St & Str, BBC
Turcijai
Turdjas valsts prezidents Inonu
treMienas nakti piepemis jaxmo Tur­djas
koalidjas valdibii, ko no de­mokratu
un republikä^u pärstävjiem
sastädijis Hasans Saka. j
No iepriekäejäs valdSMis pagäjuSä
nedejä aizgäja seäi ministri, jo mi-nistru
prezidents Pekers, kä jau zi-i>
ots, gribeja radit valdibu ar plaää-kii
uh demokratiskäku bazi. Mi-mstru
atvietosana tomer radija tik
lielas grutlbasv ka Pekers otrdien
iesniedza visa kabineta demisiju. Ha­sans
Saka, kas prezidenta Incmu uz-devumä
sastädijis jauno valdibu,
Pekeramiiiistru kabineta bija^^^^^^^ä^^^^
lietu viceministrs. Bez vii?a jaunajä
valdibä ir vei 3 bijuSäs valdibas mi­nistri,
Ärlietu nunisjräposte^ uz-ticets
lidzSinejam valdibas oficioza
§ef redaktoram.
Grieyjas jaunais ministru prezi­dents
Sofuliss pazi^ojis, ka uzaidnäs
starptautisku komisiju, lai tä sekötu
valdibas izsludinätäs amnestijas re-älizeianai.
Vi^S paskaidrojis, ka ga-dijumä,
ja nemiert Griel^ijä Izbeig-tos,
amnestij as noteikumus piemero-tu
ari visiem tiem nemiemiekiem,
kas jau tagad atrodas detimios, neat-karigi
nö tä, vai §ie apcietinätie jau
notiesätl vai vei ne. Valdiba stingri
apkai:o§ot ari melnä tirgus speku-lantuö.
• BBC, NYHT
Nl m JAU 50.(Hm KRITUSU
Vairak ka 60p.(N)0 indn cinäs ar slkiem degoSä Delhu pilseti. Saed-iSanas
nn sadnrsmes verilas plaSnma ar! dtas IndUas pUseläs^^^^ pro«
l^ces, kur men^^ iieatk^lbas pasladiiäia^ plosis @d«
iMihd^ttcibas.ka^ .^^^^^
P§c BBC zi^äm, Jaundcilhos vien
jau ir vairäk kä 10.000 ki.itu§o, bet
AP korespondents, kas ap<:eiojis ne-mieru
apgabalus, ziijK), ka nav atira-nevienu,
kas röpötös par kritu-ums
SKREILAPAS ANGt^U UN BUMBAS ÄRX^
2IDU IZCEI^OTÄJUS HAMBURGÄ AR VARU IZVÄC^^^ N KUQA
Parizes policija ar käda jauna
amerikäi:iu lidotäja palidzibu atklä-jusi
TJujorkas zidu rabina Korfa va-ditu
zidu sazverestibu, kas bija pia­no
jusi uzlidojumu Londonai, nometot
pasdarinätas bumbas un skxejlapas.
Sädä veidä 2idu pagridnieki bija gri-bejusi
savu aktiväs pretestibas kam-panu
pärnest uz pasu Angliju, reize
protestejot pret 4500 nelegälo Pa-lestinas
izcejotäju pärvei^anu uz
Hamburgu un piespiedu izceläanu
malä. Pec amerikänu laikraksta
„Däily! Mirror" ziijiäm, käda zinät-nieku
grupa Grinviöas laboratorijäs,
ASV,4zgUdrojusi un izgatavojusi pat
ipasa veida bumbu Palestinas zidu
terroristu vajadzibäm. Sie notikumi
ir pasreizejä Eiropas preses dienas
sensäcija, un, piemeram, „New York
Beräld Tribune" Eiropas izdevums
tiem veltijis vairäk nekä lappusi.
Gandriz neticamäs zidu nelegälistu
sazverestibas .galva,^ TjTujorkas ra-bins
Baruchs Korfs, Parize apcieti-näts
kopä ar 13 citiem sazverestibas
dalibniekiem. Apcietinot Korfu kä-dä
Parizes lidlaukä, pie viijia mazä
privätUdmasinä atrada lO.OOO" ek-sempläru
skrejlapu, kufaij bija pa-redzets
nomest virs Londonas sest-dienas
vakarä. Uzsaukumis adresets
anglu tautai, un tajä, starp citu, pär-mests,
ka anglu valdiba aptraipijusi
Anglijas karaJa kroni zidu asinim un
tad spodrinäjusi ar arabu naftu. Tä
piärkäpu&i zidiem dotos solijumus,
bet zldi esot sagatavoju^ies kai:ot
par saväm tiesibäm un pärnest ka­pi
uz pasu imperijas sirdi. Uzsauku-mä
runäts ari par Hitlera-Bevina
aliansi pret tiem zidiem, kas pärdzi-voju
§i koncenträcijas nometr i saus-maa.
Korfa Vaditä Briväs Palestinas
politiskäs akcijas la>miteja nesen ari
pieteica plänu säkt zidu iiiväziju Pa-lestinä,
izlecot ar izpletijiem. Korfs
31. augustä aidnäjis Pmze esoso
amerikänu lidotäju, 25 gadu veco
Redzinaldu DzUbertu, kiir^ pirms
tam bija izteicis simpatijas zidu lie-tai,
uzi^emties pilota uzdevumu gaisa
operäcijä pret Londonu. Dzilberts,
iztrudes par sädu traku plänu, nav
atteicies, bet par to zii?ojis angju
vestniecibai Parize un franCu poli-cijai,
pec tam telodams divkosigu
lomu.
Gandriz veselu nedeju Dzilberts
juties kä detektivu stästa varonis.
ViJ:is ari ticies ar bumbu ekspertu,
kam bijis uzdots no ugunsdzesamäm
iericem izgatavot sesas bumbas, pil-ditas-
ar geli,gnitu un apgädätas ar
elektrisku deglL Bumbas bijis pa-redzets
nomest vispirms virs An­glijas
parlamenta, bet veläk ' par
merki izraudzita ärlietu ministrija,
kas Korfam liegusi vizu uz Palestir
nu. Lidmasi].iu sagädäjis Dzilberts,
tapat vajadzigäs Londonas kartes.
Miglas gadijumä Korfs licis bumbas
izmest kaut kur virs Londonas. Uz
Dzilbeiiia iebildumu, ka ciestu ne-vainigi
cilveki, Korfs ^tteids: „Tie
ir angji, tätad miisu ienaidnieki!"
Galvenie rikojumi nakusi no ter­roristu
itäba Palestinä, kas plänus
vairäkas reizes grozijis. Pec viena no
ped. pläniem DJilbertam bijis jälido
ceturtdien, tikai ar skrejlapäm, bet
oträ lidojumä pirmdienas vakarä pl.
8.30 jäijem lidzi bumbu eksperts,
kas nomestu bumbas. Bet ari §is
pläns grozitSj tomer sestdien francu
policija nolemusi säkt ärestus, Pie^nr
dienu laikä Dzilbertam bijiiSäs 15
slepenas satikSanäs ar terroristu
a^entiem. Iekri5anas gadijumä Dzil-bertäm
soliti labäkie Francijas ad-vokäti
par aizstavjiem un pec veik-täs
akcijas atvalinäjums Sveice. Pec
tam bijis paredzets Dzilbertu uzi^emt
par pastävigu aktivu „Zvaigznes"
organizäcijas.biedru, ar jaimiem uz-devumiem
Rumänijä un Palestinas
izpleti?u akcijä. Dzilberts apsardziba
nögädäts Anglijä, lai butu vairäk
pasargäts no zidu atriebibas, bet
gluzi dro§s vii?s nebuäot ari pec at-griesanäs
Amerikä.
Sagatavojoties visäm varbutlbäm,
anglu aviäcijas ministrija bija izslu-dinäjusl
trauksmes stävokli, un ra-dara
stacijas \m naktsiznicinätäji
kontroleja ikvienu lidmä^inu, kas
deväs pari piekrastd.
Zidu izcdsana malä. Hamburgä,
kas. säkäs pirmdienas ritä, säkumä
noriteja bez starpgadijumiem, bet
veläk anglu karaspekam bija jälieto
ari vara. Säkumä zidi atteikusies
iet malä, bet, pec uzaicinäjuma ska]-
runi sesäs valodäs un bridinäjuma,
nolemusi nepretoties. Daja jaunäko
zidu tomer veläk säkä pretösanos,
un uz pirmä ku^a „Ocean Vigour"
izceläs kautiij5j kareivjiem ar varu
dzenot un nonesot zidus no ku^a.
Policisti bija apgädäti bru^u cepu-rem
un gäzmaskäm; ierod im rezer-ve
turetäs gäz«6 pistoles nav lietotas^^
Gatavibä stä\^ja ap 1000 viru no
^^Xr^ ärmijas izlases vienibas. Nc-sleptas
gatavibä bija ari 20 uguns-dzeseju
§lutenes. Pirmä ku^a pasa-zieru
izväklana ilga 4 stundas. To
Starpa esot pieci Anglijas pavalst-nieki
— berni, kas piedzimusi uz
anglu ku^a celojuma laikä. :
Pec izväk^anas zidu beglus vilcie-nos
nögädäja uz Pöpendbrf as nomet4
ni pie Libekas. Pa vägoha rez^otiem
logiem zidi izldiedza pretang]u sauk-luSr
rädija dures m
kareivjus. Visu dzelzcela liniju un
stacijas apsargäja kareivji un mili-tärä
policija. Ap baraku un teUu
nometni uzcelts triskäiiejs dzelo^-
stiepju zogs un sargton^i.. Cel§ uz
nometni oträ begju yilciena pasaziep
izbäzusi no vllciena nomontetas dur-vis,
radot dzelzcela klizmu un ie-vainojot
pretim brauco§ä vilciena
öetru väciesus, kas stäveja uz käp-sliem.
.'^-v. ••••••
Daud2äs vietäs Väcijä, ipasi ame­rikänu
joslä, notikusas zidu protes­ta
sapulces, demonsträcijas un strei-ki.
Belzenes nometne pie l^arog-masta
pakärta Bevina lelle ar anglu
karogu, kuram piezimets käsu
knists. NYHT. NdF, DM
§lein un ievainotim. Kads augstliks
polidjas virsnidcs t^
,,Musu uzdevums tagad ir censties
sagläbt dzivos cilvekus no nogaliiiä-
§anas, un nav laika rupeties par jau
beigto skaitiäarru."
Ciiias, kuräs savstarpigi apkapojas
indi, muhamedäijd un siki, norisinä-jas
visäs maläs. Siva cupia notikusi
kädä Delhu moäejä, kur kaj-a^Bks
uzbruka nemiemidtiem, kas no mo-
Sejäs ,esot apSaudljuäi karavirus.
Kädä bazärä policija ar maSInpistolu
un loimeteju zalv&n nogalinäjusi
vairäk simtu nemiernidcu. AP ko-respondents
zi^o, ka Jäundelhu un
Vecdelhu apkaime nav iespöjams pär-vietoties
täläk kä simts solu, n€iuz-duroties
vai nu krituäiein, kas pa-mesti
uz ieläm, vai neieklustot loi-metejii,
Sautei^u vai pat minme^teju
ugunis. Indijas gaisa satiksmes sa-biedriba
pärtraukusl satiksmi ar
Delhiem. Visniknäkäs cij^as notiek
tais rajonos, kur jaukti dzivo diaia-do
ticibu plekriteji. Visur notiek lau-piäanas.
Policija cen§as evakuet no
briesmu apgabaliem sievietes un
bernus, vedot indus uz vietäm, kur
vairäkumä dzivo indi, un muhame-däous
uz tiem rajoniem, kur viijil ir
vairäkumä. ... ;;: •
. Visniknäkäs cii^as notiek Pundia-bas
apgabalä, kur növilkta jauna
robeza starp neatkarlgo Paklstanu
un rieatkarigo Indiju, POsetäs, kur
dzivo dazädu ticibu laudis, kareivi-gäkie
fanätikl uzbruk viens otram,
mazäk fanätiskie luko begt, bet ne-Ä
i i
vllcieniem un masu slepkavibas.
ka^iem pazi^jija. ka, prptest§^
pret äo fanätismu; pats n^r-vietosies
uz Indiju, bet paliks muha-medaiju
pilseta Kalkuta. Kad' ari
Kalkuta säkäs nemierl un sadur-smes,
iGfandijs uzsäka bada streiku.
Tikai kad ärsjts pazi^oja, ka CranÄ
vei iJ^^ badodamies nelztiu^, Kai-kutas
tnuhamedäijaii indu un siku
vadoQi ieaiiedza vi^arn ri&stitu pa-'
zi^ojumu, ka daris visu, lai strldus
izbeigtu, „pat ja tai^ iratoas mösu
paSu galvas." ^
Kalkuta cloas pagaidluna tzbe^^
5äs. Bet pareja Indijä, lei z i ^ »,New
York Herald Tribune" spedilkö-respondente,
pirmäs t:is neaikarB»ui
ned§läs krituSi 50.000 cHvScu. VM
Indijä esot dzlrdaml mdeni:
diet at|>akf4 rngiu vcddilietoast"
V ^^^^^ ^m&w^
li M;
Mahatma Gandijs, sasutumä par
saviem tautieSiem, kas mierigas jaun-uzbuves
vietä izmanto neatkaribu
Septi^u valstu policijas iestädes —
Anglijä, Francijä, Bel^jä, Holande,
Zviedrijä, Däiiijä un Eire — uzsäku-sas
koplgu akciju, lai notvertu kadu
mistisku francuzi, ko uzskata par
vadoni tai plasajai naudas viitotäju
bandai, kas pa§rdz sak ; apdraudet
Eiropas un pat visas pasaules valutas
sistemas droSibu. Tas esot 35 lidz
45 gadus vecs, laba izskata, izglitots
un tik labs änglu valödas pratejs, ka
vrou var turgt par angli. Parasti
viiju pavadot kädai jauna sievlete.
Jau vairäkus menei;us dazädäs E i ­ropas
valstis lielä skaitä parädiju§äs
viltotas banknotes, vispedigi Eire. Iz-mekle^
anä pagaidäm noskaidrots, ka
aferas säkums meklejams jau Him-lera
orgänizetajäs naudas viltoSanas
darbnicäs Zaksenhauzenas koncen-trädjas
nometne, kuras iekärtoja
Gestapo, ' lai izplatitu ienaidnieka
valstis viltotu riaudu un tä raditu sa-jukumu.
Pec anglu Skotlendjarda
zipäm, naeisti tur nodarbinäjusi 400
profesionälu naudas viitotäju, kas
saväkti pa Vädju un Viduiieiropas
valstim. :.:'-V;--V
Tä kä §ie viltotaji pec kara varetu
savu maku i^antot ari pret pa§u
Hitlera väisti, bijis paredzets tos ve­läk
likvidet, bet, ienäkot amerikä-niem,
vii?i paspeja izbegt. Tie esot
ap vieno jusies ar citäm naudas vi Ito-täju
bandäm, kas kara laikä sadar-bojusäs
ar pretestibas kustibäm Vä­cijas
okupetajäs zemes, piedaiiju§äs
sabotäzä un ieguvuäas dazädu valdi­bu
naudas iespie^anailietotas maSi-nas.
Täs rupigi nosleptas un tagad
tiekot izmantotas psiSu bandu intere-ses.
Skotlendjarda lietprateji cen-säs
Väcijä atrast kadu ipasu vietu,
kur atrodami tädi pasi mineräli un
tädas pasas kvalitates udens kä vie­tä,
kur gatavo ang}u banknotes.
DM
Ilgl gaiditajä exni-grädjas
basketbolä
meistarsacIikSu finäUi
ö. sept. Darmätates
amerika^u lieliskajä
vtagrotevä 1000 «äca-titaju
vidQ bija dauds
amerikä3>u kaj-ivifu,
Dienvidvädjas mel8«.
tars DarimStates Kujv
sa uzvarejä 1946/ g,
trlmdas meistaru Li­bekas
Rigu 40—38
5iem^ Veiss iegiiva
10 p., Stulpii:i5 7, /Igenbergs 7, Lu-.
särs 7, Tilmanis 7,; Caune 2,_bet vie-siem
Berkolds 14, "Äebell^ä 11, Her-manovskis
7, Syolmänis 4, BerzlpS 2
un Hartmanis 0. Tiesne§l bljai V.
Cika (Eslingena) un M. Kazäks
(Gestadita). VäcieSi, kas uzposa za-
11 labi domädaml, bet musu spor-tistiem
nezinbt, ar vasku bija letie-dusi
gridu, un saclkste notlka ne-piei>
emamös apstäkjos — basketbo-listi
nepärtraukti slideja. Libekas
Riga iesniedza protestu. 11. sept
Eslingena notika lletprateju ap-spriede
un saciksti äiiuleja. Nolema
1947. g. meistartltulu' atstät nelzcini-tu,
bet tikai tad, ja abas vienibas
var vienoties, 1 meneSa laikä riko-jama
jauna sacikste. Trlmdas 1947.
g. meistaram skaistu balvu däväjii^l ^
Eslingenas latvleSu dailamatnleku'
savieniba. 14. sept. libekieSi speles
Selnfeldä pret lletuvleSu vlenlbu
Kövas. Augäejä uzijemumä: J. Zebe-lii?
§, viens nö musu vlsteicamäkajiem
basketbolistiem. v
llllllllllili
Marselä treSdien^ säcies äeneräl-streiks.
-'^^
Ungärlja^ v a l ^ prezidents pie-kritis
komunistu partijas trisgades
plänam. Tas paredz banku um Helo
uzijemumu nacionälizädju, uiigäru
repatrieSanu nö Cedioslovakljas. Ce-dioslovakijä
dzivöjot vairäk kä
100.000 ungäru. | I
Par pazuduSä Tirlngijas ministru
prezidenta Paula atra§ähos jnekädu
ziiju nav. SED vadiba noIie|u8i, ka
Pauls butu SED biedrs. Tirlngijas
valdiba noliegusi jebkädu zii^ujpub-lic
§§anu par Paulu.
Jaunais ASV imigräcijas komisärs
Millers paäca^drojis, ka izstudes DP
problemu un ieaiiegs prezidentam
Trumenam konkretus priek§likumus
täs atrisiiiäSanaL . ^
Bernu triekas del slegtas visas
Hamburgas skolas. Hamburgä kon-stateti
45 saslim§anas gadijumi. Ber-line
40.
Amerikäijiu militärä 'valdiba ie-jauksies
un dos tiesas päveles väcu
iestädem, ja väciesi pa|i i2X^ies
nespejigi nodr65inät raias saglabä-
§anai vajadzigo transportu, paskald-rojis
Bavärija^ milltäras Valdibas
§efs ^enerälis. Mullers.-:7