Bavarijas Latviesu vestnesis, December 19, 1947

              Latvlao
pabUshetI
Aiii2i<)ri2cd
m i c e weelr|y.
,l>y EUGO&g HO,
Civa Āfiair^ Divlaion l4-th
July 1941 /t,C m 7 OEC-AGO
m t t m Sāriiji aa-bācs.
Prinier: ..SdiwSbS*
t»org'K)oriao I Btirgeraif hter
rEtloD to He e e r m i ; mm
lATVIAN NEWSPAPER
Sltoāa. liitvēk:
4. Smits. Ota»
Lūk. 2. 10.—U. Ua
uz tiem sacīja: ,^ebīstaitle%
jo redzi, e$ jums pasludinu
Heln prieku, kas visiem Jau-dim
notiks; Jo jums iodien
Pestītājs dzimis, kas ir Kriš-tus
tas Kungs Dtvlda pilsētā.**
lās tautietes un tduUešil Sie
vārdi ir Ziemsvētku vēsts,
noskaņo mūsu sirdis u3t prie­ku,
» Eņģeļa vēsts mums skan
vēl Āodien kā sveiciens no debesim
un grib nest mūsu drūmā dzīvē prie­ku
un apmierinājumu.' Nu- tad ļau­sim
Sim sveicienam ieskanēt sirdī
un izraisīt tur svētu prieku.
M5es liekam šodien.savam apcerē-jumami
par virsrakstu: Zieinsvētku
prielcs. 1
Tas ir liels:.!, pēc sava satura, jo
mums Pestītājs ir^ dzimis; 2, liels
pēc sava apjoma, jo viņš v i s a i
cilvēcei ir dzimis; 3. Rels pēc sava
ilguma, jo viņš vēl š o d i e n ;lr dzi-
„Nebistaities, jp. redzi/ ^ jums
pasludinu lielu prieku, 4tas visiem
ļaudīm notiks, juite šodim Pestītājs
dzimis!" Tā skan cņģļeļa sveiciens
'ganiem liz Betlēmes lauka Un ticī­giem
toreiz nevarēja tieviena vēsts
nest lielāku prieku, nekā šī vēsts
Ziemsvētku naktī. Pār pasauli klā­jās
nakts dažādā nolīmē, kad SI
vēstsļ atskanēja. NpktS sedza jūtu
kalnus, bēdu nak^ ^dzfi Izraēla
tautu, jo viņu llgfis .pēcrPeistītāja
nebija klusinātas, Nezināšanas, grē­ka
un nāves nakt^ sedza ;visu c i l -
'Vēd. Un, lūk, šinī iiaktī atskan
eņģeļa vēsts — „}tims-Šodien Pestī­tājs
dzimis**. Ar šp vē^i naktjj kļu- ,
va gaiia. Taisno ilgas bija piepil­dītas.
. Nezi|iātājJ:em ausav jauna
gaisma, miegā griihušiem jauns rīts,
saistītiem pestīšana, apbēdinātiem
iepriecināšana, visai pasaulei šī
eņģeļa vēsts sludināja pestīšanu.
Titšām cilvēcei nav aususi lielāka
prieka diena, kā tā, kur atskanēja
vēsts: pJums šodien Pestītājs dzi­mis."
Un vai vēsts neatradis atbalsi
arī mūsu sirdis? Vai ari mēs nesa-pratīsim,
cik liels ;ir prieks, ka mums
ir Pestītājs, kas rtiuitls pieder no si­lītes
līdz krustam un Dieva godības
tronim, mums, nabaga grēciniekiem.
Kādu citu prieku mēs varētvi sa­līdzināt,
ar šo prieku. Ja Dievs
mums atļautu izvēlētie sev vislle-lālco
prieku, ko gan rtēs sev Izvēlē­tos.
Trūcīgais tēlētos sev bagā­tību,
godkārigais slavu un godu,
cietējs svabadību no savām cie­šanām,
bēdīgais iepriecinājumu. Bet
ja viss tas, ko vāamies, mums tivi*
tu dots. vai viss tas mums viarētu
atvietot Pestītāju, kas mūs p<5stīja
no grēka, izlīdzināja aŗ Dievu un
darija svētlaimīgu laikā un mūžī­ba?
Kaut ari būtu bdgāti un go­dāti,
veseli up' savēļti * sabiedrībā,
mēs taču justu, ka mums kaut kā
vēl trūkst Mums trūktu Pestnāja
no grēku nastas un nāves rūgt.ujna.
Mūs biedētu Di^va taisnās dustmas;
pastara tiesa to mūSfba.
Pirms var«m pilnīgi Ziems^/^tku
prieku izjust,.jnuihs ir pilnīgi jāiz-jūi
grēku post$ un iiāves bailes. *Bet
kas to it izjutis, tam neatsveramu,
neapskārstamu prieku nes eņģeļa
vēsts: Es jums,pasludinu lielu prie­ku,
ju^ns Šodien Pestītājs dzimis.
Pestītājs, tas ir glābējs no grēka un
nāves. Pestītājs,^ tas ir svētu dari-tājs.
kas pasaules naktī un tumi>a
ir nesis gaismu un apmlcarlnajumu,
mieru un prieku,, spēku un dzīvtbu.
Juras šodien E^iītSJs dzimis, tā*
pēc nebaidaities, ;neb?staitles no Die­va
dusmām, jo plir sUītl stāv rakstīti
vārdi: Dievs ir ļmīlestība. Nebīstai-tles
no apsūdzētāja paša krūtīs un
nežēlojieties: es nabaga cilvēks, kas
mani izglābs no šās nāves miesas,
Jo jums šodien l^stītājs dzimis, kas
grēka sodu jums noņēmla Neķistai-tles
no dzīves poirta, no pasaules bē­dām,
Jo jums Pestītājs dzimis, kas
palīdz un žēlo. Ho tā laika, kur Jē­zus
dzīvoja zemei» virsū, tā*vairs nav
asaru un bēdu Ieleja bez s\rētā prie­ka.
Viņš, kas redzami dzīvoja ze­mes
vlŗsū, ir nCTedzami piie mums
lldz pasaules galam. Bēmsj sirtē ir
ari nāvei atņēmis spēku uin rūgtu­mu
im neiznīcību gaismā vedis vi»
siem, kas uz viņļti t i c ,
Kas zinās, kQ nozīmē: man tr
Pestītājs dzlv^ deštoās, miršanS,
kas zinās, Ica tas ir prieks» ko nekas
nevar atvietot Un ja m%s varētu
visu prieka galsimu, kas no Jēzus
IzgāK saņemt kopā, tad mitmis būtu
tāds prieka mlrdizums, kādu aprak­stīt
nespētu. Un ja mēs varētu sa­ņemt
kopā visu apmierinājumu un
iepriecinajum\i, }m no Jēzus bērna
nāca ievainotās sirdis, tad ^s IKitu
tāds prieka daudzums, kas dziļāks
nekā Jūra, Un ja mēs varētu likt
atskanēt visām pateicības lū<fšanām
un dziesmām, kas gandrīz divi tūk­stoš
gados Ježum no pateicīgām sir­dīm
nestas, tad tā būtu tāda gaviļu
skaņa, kas skanētu cauri visai pa­saulei
un debesīm.
Ta Ziemsvētku prieks ir liels pēc
sava satura.
Bet tas ir liels ari pēc sava ap­joma.
Eņģelis teica: „E3 jums pa­sludinu
lielu prieku, kas notiks v i -
s i e m ļ a u d I m.'*
Sākumā bija tikai mazs pulciņš
cilvēku, kas saņēma eņģe]a lielo
vēsti. Bet driz vien šī vēsts atska­nēja
valsti un valsts robežām pāri
— visā pasaulē. Un šodien šī vēsts
skan daudzās valodās visā pasaulē.
Visam ^i4tām::b6z krāsas un rases
i2iķiribjā^;yēstsfr nesta. Vai ap­joms
šim priēkaiņ nav liels.
Tā vārds: jums Šodien Pestītājs
dzimis, ir prielta vēsts visām tau­tām,
jo ienaidnieks, kas nu ir tizva-rētfi,
ir visieiļa kopīgais ienaidnieks,
un valsts," kas ar to ir dibināta, ir
Dieva valsts; kur valda taisnība,
miera un prieks svētajā garā.
A n i a B ē r z i ņ a zīmējumi
Ir ģimenes evētkl, ap kufu pul­cējas
tikai viena ģimene. Ap Jēzus
ailīti pulcējas visa cilvēce, jo visi ir
viena saime ticībā, mīlestrbā, ceribā.
Ir tādi prieki, ko saprot tikai tie,
kam ir uz to no Dle\'a dotas dāva^
nas. Tur ir skaņu māksllnieksļ. krā­su
mākelinieks. dzeju- māksliniek-s;
īsta bauda no tām būs tikai tam<
kam spēja tās uzņemt Bet vēst4>:
Jums šodien Pestītājs dzimis, ir
māksla katrai ausij un acij.
Ap Jēzus bērna silīti pulcējas tik- ^
pat gani no Betlēmes. kā gudrie no
austrumu zemes. Visiem bez Izšķirī­bas
Jēzus ir Pestītājs, bagātiem un
nabagiem, augstiem un zemiem,
priecīgiem un bēdīgiem, pieaugu­šiem
un bērniem.
Tiešām Ziemsvētku prieks Ir liels
pēc sava apjoma, jo tas pieder visai
cilvēcei.
Bet Ziemsvētku prieks ir an
liels pēc sava ilguma. Jums š o d i en
Pestītājs dzimis. Vīlipu Melanihto-nu
esot reiz kāds jautājis, kāpēc
kristieši ZlOTisvētkos dziedot: Jums
bērniņš S o d 1; e n piedzimis, kur Jē­zus
esot dzimiii pirms gandriz 2000 ga*
dlem. Melanibtons esot atbUdēJis —
tāpēc, ka mun>s vēl šodien šis b'čm^
esot vajadzīgs un viņa mierinājumi»
nepieciešams. Zināms, kad tur uz
Betlēmes lauka atskanēja lielā
vēsts, tad tas bija brīnišķīgs „So-dlen".
Piepildījušas bija gadu tūk­stošiem
garas ilgas. Ar šo š o d i en
sākās cilvēcei jauns laikmets:. Ar to
notiek cilvēces vēsturē liela maiņa.
Bet šis š o d i e n vēl turpinājās līdz
mūsu dienām.
Notikums uz Betlēmes laukiem,
neskatoties uz to; ka no tā pagājuši
gandriz divi tūkstoši gadu ar visām
vētrām un ciešanām, vēl šodien ir
dzivs, viņš pjirāda savu spēku un
svēt'bu lldz mūsu dienam un parā­dīs
to līdz pajsaules galam, un tais- /
ni tas ir tas lielais šinī priekā, ka'
tas nekad nenoveco, bet.paliek mū­žīgi
jauns.
Ir svētki, kam ir no/.imc tikai
zināmam laikam, dažus gadu desmi­tus,
tad notikums noveco un tas no­bāl,
to aizmirst Turpretim noti­kums,
jums šodien Pestītājs dzimis,
ir cilvēcei tiki>at svarigs, kā pirm.»^
gandrīz 2000 gadu. jo cilvēce ir vēl
tā pati grēcīga cilvēce, kurai pestī­šanas
vajaga kā toreiz.
Ir prieki, kaai noder tikai zināmam
vecumam. Bērnam ir savi prieki un
pieaugušam savi prieki. Bet īstais
Ziemsvētku prieks noder visiem ve­cumiem.
Dieva Dēls' top cilvēks, lai
mēs taptu par Dieva bērniem, ta:-^
ir prieks, no kura nekad nevaram
izaugt ārā, bet kurā mums būs dzi­ļāk
un dziļāk ieaugt iekša. Lai jo
dziļš miers sirdī ieskan lielā Zicm-svēlku
vēstī: Jums š o d i e n Pestī­tājs
dzimis, un lai tā jo spēcīgi
izsVan visā dzīvē.
Kaut šī Dlieva mīlestība, kas
Ziemsvētkos mums parādīta, modi­nātu
ari mūsu sirdī mīlestību pret
piovu un tā Jērus piedzimšana
kļūtu mums j)ar , jaunas dzīvības
picdzimiianas dienu, tad tas būtu vi­sai
svēties: š 0 d i e n , tas būtu neiz­nīcīgs
Zieūdsvētku prieks.
Un nu lai Dievs mūs iivētī ios
svētkus un palīdz mums priecāties
par mūsu Pestītāju ticībā, mīlesti-ba^
cerībā.
Uz to novēlēsim. / m n k otram svē­tīgus
un priecii^us Ziemsvētkus!
ArchJbisk?:ps
T. n b e r u -
1^1 5*J
5c
4^
m
II