Bavarijas Latviesu vestnesis, May 13, 1947

              Pi «
'LATVIJA, 1947. f. 13. toaijS
1
j^^osta Imidis jatas 1 ^ : vtenl^
organizicija pasaule^ kura tieSäm
aiiNrteiiotas vtes zemes lodes nidjas,
Ir StarptautiM fittbok savienlba
(FIFA). Afnrienotas pie tam bri[vpra*
^ Aoglija no Jauna iestäju*
s!^ F I F ^ pfsier tui^d tur uzi^emte
Padomjtt Savienlba un vei vienmir
ir ari S{)(Siiija: FIFA Izvddojiisies
pir^porta paktiles VN. tJn v i i brl''
nlSl^pci, ka Sferpt. futb. savlenlbas
pmidents Jau trefo gadu desmitu
Jr viens un tas pats vto — francd*
sfs 2lls Hm§. VlQa vadfbas laikä
FIFA gasni^u^ imireizSJa varei^-
bu. RimS pie tanitiebQtnaviprofef
sionäis diplomits. Drauäzlbas pa*
mm i r s^«r6 gars, kaa FIFAs vie-i
»Mäja saiti^$ saistljis vairäk' tiekä
pui^mts vals^s no päsaules vislem
^lUiientiem. Art FIFAa galSzllo
mtom gremo ziemes lodes attels: So
karogtt v§l Iat)i atceramies no tiem
laUci^ kad tas pUyo}a I^iJ^s
s|»»rta laukumos. FI|*A katrä zlQd
ir f^spaidlglkl ^orta organidiclja
passiuli. Brotams, ttkai tipec,.ka
Mi^ lemantojts tik {oti daudz
dcaugtt un popiilSritätes zf^^ar to
9js^ pOtcttm neviens dts si^rtt
SALlEUAS SPOBTÄ SVSlEI
«SM
LatvieStt sporta un liziskäs audzl«
nUdjnaav||ad()ine atzinusi, ka Baltijas
tautu sportia av§tku ^urfkolanai pie*
in&otika .vietä 8c^d aikai ir Augs*
burg§, kur baltl^Su nOUmDiskäs spS*
lea'' notika arl 2 ieprtekSSjos gadu&
DienvldbavSriJa^. apg. latvieSu apor*
ta vad. Ji Pemie roums paskaidro,
ka augsburgiäi darfs visu iespSJamo,
lal sarIli:o}ttmp notiktu* Daudzi, lat<»
vidlu i^rtisti j?an ir ce^a jQtis
braukSanai u^ An.?lijii. Visvairak
vi)Inasiea Ia1^eSu< izlases vienibas
0I^jd$ viegtatlSUkS;^ bet pa da}aiiui
futboli* Möstt äpöriisti tomgr va-dfsies
no domas, ka ne uzvara ir gal
venä,, bet gan sacensfbu prieks un
dmudzigo attieoibu padzilinäSana ar
kaisnipiem igauKMem un lietuvieSiexn.
ENOmms SPGlis KASELG
j ! ) ^ A zii;L0, ka »,Kasseler Zeitung^
sarlkpjisnä no 1&—26. maijam notiks
Itela/starptautisks Sadia tiirnlrs. Da-libnlekii
vida mlnSts ar! miisu meis*
tap L Endzelins. Konkurence bOs
Joti ^ i g a , Jo 5tatt§s lielmeistars
Bogolutbvs, lietuvietls TautvalSas un
vicu ladiistupaSreiz spjcigäkä gy^&r^
de (Dr.; Triger^, ttodker^uc). Tikai
»4 maiJS Fi§badiä belgäles mQsu
tHmdaameistarsaclkstes äadii, k§pSc
EndteUnam vajadzls spilSt Kpsel§
imnl^ b^trtpatai
LEPENA FRONTK
KLUSA KAUJA ARKTIKAS
KÄ SABIEDROTIE CiNUÄS; AR VÄCU I^IETEOSPIEQIEBI
POLÄBAPGilBALA SALÄS
(Beigas)
FräaoUas f utbola melstaribas izci^a »»Strasbourg" skaists panakums bUa
2—2 wmm prel Parlz^ populiro vlenlbu »Badiif Gub^ Atteli redzam
Momentu*^ no MB lieläs saeensibas Parize. Pa labl mums, paistama
scja — Alehsandrs Vanags» kas Jaa kop§ pag. mdens spele »Strasbourg"
i^is@vi. A o ^ a i a attels «emis no frandu sporta iomala »Oub^ kas,
rakstol p$r Vanafu» taka ,4etton de Strasbourg^
3^.000 skaniäju jusmo par
J^. STRASBOURG*" FUTBOUSTU PANAKUMI
Francijas futbola meistarfbas Iz-dpi
lotl veiksmlgl §ogad 8p§le ,3c.
Strasbourg** vienfbä. Elzasleäl göst
izdlas sekmes ari kausa Izcii^ä.
Frandjas kausa spelu pusfinäla
35.ÖO0 skatltäju piedzivoja i^viS^ii ie-spaidigu
strasburgieäu uzvaru. ,3C
Strasbourg** pieveica ^gouleme**
vienpädsmltu CM) un kvallficSjas
finila sacenslbai ar pagäjuSä gada
meistaru un kausa ieguveju ,JLiUe**.
Tas bus liels notlkums franöu sporta
dz|v§. Kausa finala soelS katru
gadu ierodas ari republikas prezi-dents.
MQsu valstsvienibas bij. tizbrucejs
Aleksandrs Vanags ir ^balt^is zvin*
bulis** — vienigais amatieris „RC.
Strasbourg** vienpadsmitä. Pec 6—0
uzvaras pret »^gouleme**, kur Va­nags
ieguva 5. vartus, bet pie vaira-piem
pärejiem savas vteplbas iegu-vumiem
biJa Ji!dzvainlgs**,ar jäuka-jSra
piespelem, musu sportista izpel-nljas
lielas skatitiju masas aplausus
iin franöu preses atzinlbu. Lalkr.
,j:.*Equipe** 1. lappuse ievietojis Va-näga
lielu attelu, kur v\xfi pretinleka
värtsargam nopem bumbu gandrlz
vai no pirkstgaliem. Vanags tagad
pilnigi iejuties franihi §tra]i spSies
veidä un' ir teicams savas vienfbas
uzbrucijs.
A, Vanaga, ,J. BeSra- un E. Frel-mapa
piinikumi specigäs dttaulieSu
vienlbls liek atcereties Latvijas fiit*
pret tuberkulozi
v i
. HNW York^ Wprld Telegram'* ziio,
ka kldai Erstu grupEd pirmo reizi
'n^däia^s vistu|6 izdevi^s l^fmiskS
eall apturtt tut^ulozes procesu un
dafcs gafflJumcÄ. pflnlgl jizdziedinit
\sUmmeku3 ar jaunu Bdzekli strepto-mItA&
u» To m ^ d n i pazist tau vai»
rikua gadus kfi )oti tedarMgu
dz^kU Imk^tt iznidläanai Strep-t^
mtdlEiu» taimt ka penidllnu, iegQ^
nopdi|]uma s§n!tim. L!dz iim strep*
tomld^ l ^ a n a izmaksija }oti
bet ^ d to iegast rOpniecf-ce(
i, un to ie^jams Jau pielle-*
tottfaläk. >
Stoerimäitus tuberkul^^Kses ap»
kar^^tanai ar streptomidnu' }zdara
m &0!ä dt^ gadiem slavena}g Majo
kUkkikfi Roeestr§. ^Pirmos m§|lng-l
i ^ i j a ar cadpäm/tad
sr n^edingmiem pslditskiem slim- lämm, bet tagad ar streptomicinu
totS jau tOksfoäiem padentu. £r-miana
ikst Setras Udz astopaa ne-d
^ un^daudzoa gadljumc» plauiu
— gUaaii^M manimi at-
S ^ t i t l ixxaSat nav labi visos ga-dliumoa,
un diidSem slimni^em
itseptpnddns ndldz nemaz» ipaSi
Igimikoa diadbas pdijumos, kur
MtSanat Jib&t UgstoiaL Tädk gadl*
luitaft tttberkulosas bad)i k}tist im-sMbd
pret streptomi(d^u« slimlba
^pr«^rei§^ un grstSiana bieti bddzas
is^mvi Ärstt i^tlaban »iSas atiast
B d a i ^ kä alzkavei leemepa im-
^^^etompErtmn (Gids S ek&K
mäie^; pasStinoi
telMfiv} v a i i ^ par S eksempli-
^ 4i— m^e^ par ck-
J H \ I l BdiQijQma mak^t
par vieadejlka iespied-
^ tai atbOstoiu telpu;
g^iäfilpd M^nSaaassladiiiiJnmi
gafSki
l
im 4 lAldiSiifi^.pMasS larife.
iAbons^te pleletkuMi, eludi-i
^ s i ^ mOm ifirvedomi tm
kKsr^posSesm adre^iama «JLat*
^ t i f f nm Oais^aif/D^ Bfir-
WSs^Mei « laatomitii-Plata %.
mOnlzSanos pret streptoipidnu. JSr-nov
§r§ ar! grstg$anas nepatlkamgs
blakus parädJbas — peibot:ii, dzirdes
zaud^ana un idas izsltumi. Strep-tomicina
lietoSana kaulu un lodtevu
tuberkulozes gadijumos vei tikai sa-kuma
staiUJg. ^
Rakstä ar Sadu virsrakstu ^ ew
York Times Overseas Weekly** at-stista
ASV prezidenta amata kandi-dita
Stasena sarunu ar Stalinu Mas-kava.
Krievu uzskatus par preses
tiesibam, saka laiferaksts, izteids lu­pina
Sädos värdos:' ,,K§d§^ batu pie-laiiama
. . preses briviba? Kälab
lai valdiba, kas dara to, ko uzskata
par pareizu, lauj pati sevi kritizet?
T§ nepielautu opozidju ar navejo-
Siem ierodem. Ide]as ir daudz nav!-
gfikas par Saujamierodem.** KopS
komOnisti pirms trisdesmit gadiem
nEku§i pie varas, Krlevija uzturejusi
stingru cenzäru pati saval presd un
arzemju korespondentu zipojumiem.
Tikai iretos gadijumos ta atcelta fir-zemju
preses zipojumiem. Viens täds
islaidgs eksperiments bijis 1945. ga­da
ruden!» bet otrs gadijums bija
nupat, oQaujot brivus aipojumus no
Maskavas konferences.
Stasens ar StaUnu par preses jau-täjumiem
sarunäjies stundu un div-desmit
ininutes. Stasena viedoklis
bijis, ka ne(^eti amerikäpu kore-spondentu
zipojumi par krievu lie-täm
tikai veidnStu abu nädju la-bäku
sapraSanos, bet Stalins palids
pie mineta i;*ei:iina viedok]a un iz-tddes,
ka ameriljanu preses kore-spondentl
snieguäi aplamus un izdo-mätus
zipojiunus. Piemeram, no Te-heranas
konferences 1943. g. ziijiots,
ka Stajlns iesitis marSalam Timoien-ko.
1945. g. rudeni, kad cenzura at­celta,
zipots, ka Sta}ins aizgäjis at-vajinajuma
Molbtova spiests, un
Stalins pec atgrieismas padzISot Mo-lotovu
paSu. Sadi zipojumi, paskaid-rojis
Stalins, attSojuSi Padomju
Savienibu it ka sava veida zoolö-Ösko
därzu. Padomju tauta, pro-tams,.
kluvusi dusmiga un cenzaru
biJis jaatjauno. NYTOW.
bola ^ r t a kadreizejos slavas lai-kus.
Emigradjas dzivei leilgstot, vi­pu
aizstälSju skaits tomer tik Joti
samazinijies, ka masu futbolam nav
vairs nekSdas näkotnes. Apstäk}t
futbola attistibai paireiz Ir tieSäm
loti grötl. taöu pie labas gribas §o
un to darlt var, seviSljci liblakajäs no-metnes.
Priecasimies t§ä5] par kat­ru
Jaunorganiz5tujaunatnes vienibu»
jo ar! Vanass uc vipa laika biedri
reiz päries skatitaios. Batu säpigi,
ja tas nozTmetu musu kadreiz vispo-p
u l a r ä k i ^ r t a veida beigu celienu.
Sis jautajums täd§J ir viens no vis-smagikajiem
latvieSu emigrädjas
sporta dzIvS. Sm.
Ang|l uzvar 6 -1!
^ Eiropas kontinenta futbola vien!-
bia, kas 10. maijä Glazgovä sacentäs
iar angjiem, sagädäja lielu vil§anos.
Anglijas reprezentanti uzvareja 6—1!
FIFAs sast§ditajS vieniba dai^ädo
tautlbu sp§letaji nespeja saskariot
savu darbibu, kapee, ar! cleta lielo
nevelksmi. Kontinenta futbolistiem
ierodoties Anglijä, speciälä vestiju-mä
vlpus apsveica Srlietu minlstrs
Bevins.
PoUJas futbollstt peckajra pirmalä
valstu sacikstg VarSavi zaudeja Bul-gärijas
vienibai O—2. Säcensibä bija
20.000 skatltäju.
Vieglatletikas ^cikstes Stutgarte
Jau sezonas ievadijumä vicu spor-tisti
sasniedza 2 teicamu^ rezultätus.
Lues meta veseri 51,45 m, un Mark-taners
aizlidinäja disku 49,80.
Padomjo Savienibas , basketbolisti
pic uzvaras Eiropas meistarsacikst^s
Pragä viesojas Presburgä un pieveica
Ce&oslovakijas valstsvienlbu 56-~39.
a k muj?^igl! Pr!«ki M mlr/-'';?n es
io paäu s v ^ c^spiedu, uzrr.v^u u^
uzgrudu 43 relzes, bet tagad» kad
vajaga, m;in tric kajas.
^Wiener Sport in BUd und
Wort'*
<?irtö Brod^ no Rigas mekle
Eriks Dargevks; (13b) Haag (Obb),
Bahnhofctr, 147 I. 180
VacieMem patie§äm bija izdevies
pieveikt niecigo norvi^ postena
gamizonu. Panäkt^desantu vientuli-gajä
sala jau arinebija Hela n>äksla.
Izpemot norve^ postem, Spicber-gena
bija mitii5i vienigi norvg^ un
krievu kalnrad, kas turp nosutitl
bacfätlgo og]u atradijiu izmantoäanai.
Bet tie bija salu pametu§i, jau sako-ties
väcu u^brukumam austrumos»
Beriia un NKVD tomer pielaida
iespelu, ka tur kadu dienu varet\]i
izcelties malä nacisti Tädel pgc tam
uz Spicbergenu vei nosutija nelielu
grupu. kuras vienigais uzdevums bija
iznidnät raktuvju iell"rtas un vispaif
visu, kas varetubut noderTj»s Kana-risa
Arktikas pärvaldes vfriem.
VäcieS izcelas mala pfrmo reizl
lau 1942.' gada, sen pirms triumfäli
Splcbergenas okupadjas pazipoju-ma
gadu veläk. Viss notika vlsliela-ka1|
slepenibi. Eksoedidja uz ledus
izbaveja plaSu lidlauku un atstaja
sala nelielu, bet teicami. apgadätu
gamizonu.
Bet sabiedrotäjiexp bija radusies
nolauta, ka Spicbergenä kaut^ kas
notiek: Pastivöja aizdorhas par var-bateju
vacu lidlauku, bet trQka no-teiktu
zipu un pierädijumu. Tidel
nolema, ka brivis Norv§g(Jas valdi-ba
nosatisuz Spicbergenu 82 viru
ekspedtciju ar vienu le^auzi un vie-nu
zvejas kuÖ.
Norvegu ekspedidja sasniedza
Linna ragu oie Ledus fjorda, grivas
1942. gada 13. maiji. No väcleäiem
nebija ne mazäko' pazimiu. Sin! gada
laika Ledus f jords ir aizsalis, tä ka
nebija ar! iespelms nokjat uz agrä-ko
raktuvju pilsetipu, kur nacisti
var§tu bat apmetu§ies. Tädel nor­vegu
komandieris nolema me^rifit
pari Orennas fjordam sasniegt Be-rentsburgu,
kur krievi savä laikfi
ar! bija^ s&ku§i rakt ogles, un kas
nebija tälu no Ledus f jorda.
Maija naktis Spicbergenä ir tikpat
gaiSas kä dienas. Pusnakti saule ta­pat
redzama ole horizonta. Kadu
,4iaktl** norvefeu ekspedjciju pama-nija
vacu Iziaku lidmaSnas, Nor-ve
§i, redzedami, ka ir pamaniti, stei-dz
§9 nokjut uz daiias jadzes attälo
Berentsburgu, cenSoties to sasniegt
vei pirms yäcp uzbrukuma.
Kanariss bija devis paveli iznid­nät
ikvienu, kas traucetu^ väde§u
plänus, jo saprata, ka pedejä iespeja
iekärtot arktikä meteostadju jäsa-glabä
visiem iespejamiem lldzek^em.
Pirms vei norv§gi paspSja sasniegt
mery, öetri öetrmotoru bumiveäl
uzbruka ku^em. Norvegl aizstävS-jäs,
cik spedami, vipu zenitlielgaball
un lotoeteji gan nodarija HdmaS!-
nam daius bojäjumus, bet nesp§ja
täs izsist no ierindas. Bumbveiiem
turpretim merki bija kä uz delnas.
Piecpadsmit minaSu laikä viens ku?
^% bija nogremdets, bet otrs aizde-
^äs. Dlvpadsmit norvegu bija kri-tuSi
un daudzi smagi ievainotl Pä­rejiem
nekas neatlika, ka päri bor-tam
mesties ledainajä aden! vai uz
ledus un izUkties par miruMem Aiz-segas
nebija nekädas, vienlgä iespe^
ja atlika — m e ^ ä t uzbruc§jus pie-kräpt.,
VädeSi tomer nebija viegli piemä*»
nami, Vei veselu stundu tie §kaidija
savas loimetgju kärtas, lai batu dro-
51, ka neviens nav palids pie dzivl-bas.
Un tomer bija notids brinums:
bija nonäveti tikai divi! Pec stundu
ilgas apSaudiSanas väde§iem sika
Izbeigti^ degvielas un mionidja, un
tie deväs prom ziemeju viirzienä. Nä-vd
izb§gu§ie steigäus saväea ievaino-tos
un käjäm sasniedza Berentsbur-gas
pamestäs ekas, kujras agräk bija
uetojuäl krievu ogirad.
Pamestalä bOdä, kas bija kalpojud
par ambulanc^, vipi atrada apsejus
un alkoholu, bet paSiem bija sagla-bäjuSäs
daias medidniskäsi somas un
asipu plazma. Tas izgläba dzivibu
vairäkiem ievainotajiem.' Itlcibä bija
tikai kädi desipit päpi apaim, drusku
munidjas, piecpadsmit pipi slepju,
divas mugummas, yiena karte,
kompass un salauzta signilspuldze
izmisuma ceribäs vipi nosQtlla
grupas pärmeklet pamestäs un no-postitas
ekas. Vai pats iiktenis vi-piem
bija labveligs, vai ari krievi
bija iedomajuSies, ka ^eit varetu
kadreiz meklet patverumu pa§u d l -
vekl, bet Isä laika izdevas uzia iie-
10-5. 179
Jani Mimmldi Brigu, dz. 1923. g.
13. V., Daugavplli, mekle masä^
Zviedriiä. Rakstit K. Baumanim:iv,c nn^prKn fsioc i^^fn.» (u1j3aa;) Ww^uirrzzobuurrg2, Ci ^einrtraail DDIP* Ccaarmaii?f l^u^s^ -^a^^p^g esrabuus,i ptue jasP nu ni äkvaefitiu.^ s, samkapru-kräjumus.
To pietika, lai labu laiku
vilktu dzivibu, kaut ari ^ztlekot bez
gajas,;
Norve^ komah pazi-dams
Spicbergenu, tad atcerejäs, ka
krievi §8it audzejuM ari cukas. Kur
vipi tl5 butu liku5i toreiz, kad pie-näca
steidzainas evakuäci;4s pavele?
Cukas noteikti bus nokautas un var-but
pamestas tfpat. lJu ja cilveks
var est mäksllgi sasaldetu gaju ka-deV
HG oolarä , jedus skäpi*' uzgla^
tu. t niperätura nek»:^ nesa-lli
un kur gala uzglabäjas
Par Mi^eli Mo^evu^ dzim. 1925.
g. 25. VIII. -Ligatne, zinas ludz Na-talija
Liepipa: (13b) Kr' Nördlingen,
Martoffingen. 113
Par 2emju Viini no Rigas zipas
ludz Apolonjja Luce: (20) Leese, Kr,
Nienburg/W, Camp «Warta" 178
Ricbardtt Rudinti, dz. 1908. g. okt.,^
un Irmu Säteri dz. Manfeldi ar
piederigiem mekiS Renats Spo|an-skls:
österreldx Eämten, Obervel- sni
^"^^ ^ ' soi svaigä .^oierobeiotu l ^ u ? Ätkal iz-sutija
mekletäjus. Un tie tiesäm at*
rada agrakäs cukkuts atlieka.s im,
nokasot sniegu, zem tS aeläku
skaitu sasaluSu sifljia Tie te bija gu-lejuSi
veselu gadu, bet pilnigi svaigi ^
un derigi eSanal Nu viri aiz sajus-'
mas kliedza!
Nako§ajä dienä atkal paradljas
nadstu lidmaSinas, Piloti bija seko-ju
§i pärbedzeju pedäm iz Berents-burgu.
Säkäs uzbrukums, kas ilga
nepärtraukti Cetras stundas Bet H«
dotaji nezinäja, ku^räs no mäju dru-pam
patvgruäies norve^, jo tie blia .
mäksllgi sataisiju§i lielu daudzumu
slepju pedu, kas veda uz /isäm mä-jäm.
Bez tam vairakäs %äs blja ie-kurinäti
pavardi, lai dami maldlnätu
vädeSus. Norve^ paSi bila sallduä
pagrabos.
Kara viltlba bija )oti sekmiga: vä-deM
iz§kleda visu savu munidju
pret og)rai^u pilsStlpas §ku puduni,
bet neviens pats no norvelfu ekspe-dicijas
locek]iem. netika ievalnots,
Stävoklis tomer bija kritisks, täde^
noläma, ka devippadsmit viru gru-pa
ar seSlem päfiem slipju m€^äa
8amekl§t kadu slenenu droSu vietu
salä. . V ' ,
Uzbruceji atgriezäs ar! näkoSajä
dienä un aiznäko§fi]ä, Sajäs reiz&
ar divmotoru bumbveHem, nometot
smagäs bumbas uz koka nameliem
\m aizdedzinot tos. Norvägiem bija
skrieSus jägläbjas kädä beton§tS
preiu nöliktavä paSä krastmalä, pe-mot
lldzi ar! ievainotos. V§1 dienu
veläk norvegu komandieris nolema
izsatit nelielu grupu seviSkl lesanek-l
§tu viru, lai tie noskaidrotu, kai
notiek oglraCu. pilsetlpä pie Ledus
fjorda. Bija gan puslldz droii pie-pemams,
ka tur atrodas väde§u gar-nizons
un lidlauks! VispSr stävokUs
izskatijäs stipri bezcerigs. ricsoeaf-^^
djas kugi bija nogremdSti, begäanas 1-
iespeju nebija. Kaut gan pärtikasr
vei kädam laikam pietlki, viri tomir
bijä bezspecigl pret väde§u neatlai-digajiem
gaisa ^uzbrukumiem.;
.Un tad p§k§pi ieradäs gläbipS:
virs Berentsburgas iarädlJSs anglu
piekrastes apsardzlbas tälais izlOks.
Norvegiem izdeväs- ar savu salaboto
un ar krlev^ -^amestäm baterijäm
apgädäto slgi*. .spuldzl noraidit SOS ,
signälus. Tik daudz pärdetuSie viri
atviegloti uzelpoja un ar pateicibu
nolOkojäs uz anglu „KeteWnu**, kas
izmeta päris loku virs Berentsbur­gas
drupim.
Pagäja tom§r veselas devi^as die*
nas, Udz ieradäs oiglu .i)al!gl Un
ikvienä no ä!m dien^m väcu eska-drilas
neatlaidfgi uzbruka bumbäm
un lo&netejiem. Norvegl siksti tu-r
§jäs savä betona nollktava., Plek-tajä
dienä atgriezäs ,JKetel!na^* ito
nömeta zlppjumu: „Kas jums nepie-deSams?*'
— AtbUdl pazipoja ar
gaismas signäliem. Ar! yädeSu uz-brukumi
pakäpenlski atsläba, bet
bija tom^ jabafija^^ ka tie naegfaas
uzbrukt fio sau^mes, lai norvl-gus
sagastitu,
Beidzot atkal ieradäs „Ketel!na*'
un Soreiz nosädäs. Septipus ievaino­tos
pilots papema lldzi, päräjiem at-städams
munidju un zenitierofius,
kä ar! solljumu par drizu palfdztbu.
Atkal säkäs gaidiSana.' Un pagaja
väl veselas tr!s nedä^as, Udz bsidzot
iBerentsburgä ieradäs ang^u flotes
'/ienlba. Ang|u jOmidois sapäma
noskranduSu un bärdainu vikingu
pulks, aiz prieka meionigi. aurp-
«iams. Driz pec tam ieradäs ari
norvegu kui^s. Nu bija kopä pie*
liekami speka, lai iztirltu i ^ ä jo v i -
deti no^ polärä apgabala. At^ezäs
ar! uz Ledus fjorda pilsetipu ialzsCl-titä
patnila ar 8!känh»zipäm par vä-de
§u novietojumu. Patru^nieki ar!
bija paSi redzäjuSi väde§u izbdvlto
jauno Udlauku. Vipiem nebijls pie-^
tL^ami ieroSu, lai uzbrukta väde-
§i€m, »bet vipi bija pQllJuMes satal-sitdaudz
slepju pedu, lai maldjnätu
väde§us, kufu^ nebija vairäk pa^
trisdesmit viru un kas laikam paU*
ka pärUedbä, ka norv^gi ii^^skalt-lilskä
päräkumä..
Kombinetie angju un norvägu sp^
ki devis uz Ledus fjordu, bet kon-stat
§]a, ka vädeäi jau IzväkuMes.
Mlpl laikam bija rikinäjuSies ar
pretlnieka speku pastipriniSanos un
salu evakuäju§L Tä M ja atkal sä-piga
neveiksme Kanarisa Arktikas
pärvaldel Spicbergenä palika- sa-bledroto
rokäs Udz tam laikam, kad
vacu spiegu Sefs izdarija v« viend
pedejo. jau piemln§to mSginljumu
atjaunot arktikas meteödlenestu. Tas
blja 1943. g. septembri. Sis pWSjais
meginäjums ar! blja sekmfgftkais
tsijä zipa, ka väcieSiem Izdpvöt pie-yelkt
visu nelielo norvögu gamizo­nu,
bet Siepanäkumi. kaut ar! skaJJ
izreklämeti, bija Isir väcu okupfldja
sala ilga taisni tris dienas. Angju
un amerlkäpu flote Ieradäs, izsita
vädeSus un galigi pärpema Spicber-getnu
savä valdL^nä ITdz pat kara
b€iigäm.
Pclc ,„Blue Book** un Kurta Singera
grämatas ,3pies and TraitiM^ of
World War ir
la^^^aip^iiifÄ
ieg^;iiöraai3ai ÄaSpg^a^
&*äasg^^v3ö^tu]l> UNREAs
^:|rupam,iiköjuin^^ jo^ä /
g^r?' ''.x.:':A';JBaäS0na/ vadi
gal^
pdz pt. 19 nilc
msa t§i§k
M^M-'^-'-Jj' Q'i' n — 1 ,
m
>. ' rzr -TJ
'algasrATraiaiba,l5asaidis ungärd