Bavarijas Latviesu vestnesis, May 13, 1947

              |s?.K'c^")*J:sV's---.
li.r
^^smi^ÄQvieto S iki'
Ifu :
iQ8l§
^,atBeyiS^:u Istablnn
as. var ijemt lidj <gm
nm7' ••" • -
1%
,#J,8>gi|^e8U( v818k aa
\i.s§s: strläalskleiiti
i i s i j 'itossi^ pk' 2.' poiii
" •'*'-|.}fiW,,j9gandrSi4i
... paSiero^':Angll
ipini äufbu/' nobeidziil
''V.
-) r«.
|ii|&s un ir Wf •
•fef Ä e n s no. tienraratH
mmm
^MVoffr to, kas eMS
IlTcLisdijl ja^ «
«ollegt,:;ka ä e» "° ^o-
108. arogpft^
iöftatnl p a d a M 5 1».
m-BslIngenä, Ha"»^^>
rtel- maz »"sijiA:
käm;..nöd8rb^n^atnif
Cik vScidiem vei bijis hbu polTiiJfu
pec Bismärkä?
Ketaitt no Libätas stadjas ir Bis«
un j^ara Viruma L piemi-
Tandidzfgas statujas s^fp
Jäin atrodag^ citäs väcu pil^-
Uekas,, Ue akmens ^ganti ji^
^1 no^augäs sveSajä pasaule: ka
gdrdz 1^ varjaia' vScu imperlja
äesmit giados vareja Ui sabrukt?
tas'nSca9, ka feropas centrälä
ts, kas, JJ^et, bija ^clbad, kartta-
_ tm patvaldTbas iemiesojums, pa
iviem lägiem vareja duiosä iegazt
^mes lodi un radit neizmeroja-cieianas.
miljönu miljoniem?
ktbllde meklejama väcu tautas po-
Ittskä tälanta trukumä, vipas vado-m
trulmna, tin.taöu reti käda tauta
ms pagätnes kjudas pulejusi tik
pamati^*' k§ väcieSi. Udz pat 1030.
radiem parädfjäi^ sejumi pec seju-nieitt,
kux: zina^nieki ar pazistamo
mii röpibu uri pödantismu centäs
iciklet, ka fsti säcies pasaules
fi, Vlsi vhjl pul§jäs pierädit, ka
''ärtja «nav väinöjama*' karauzsäk-i^
ä. - Soreiz vairs Uz tädiem folian-letti
nefiös ko ceret, Jo Hitlers pa-
»p^las k0ru:uzsäkt tik kaili, lai ne-ienam
närastos Saubu .par Väcijas
raton Tomer^ HItters atkartoja Vi4
m tt k}Udu: ui^stätiies pret visu
jsaidi . ' Savä grämatl' „ M ^
arojll" vii?S gan pasludii;i§jja vSlS-
'\m iet kc^ä^ar Angliju^ bet draur
jtiiaf vi«imlr vajaga divu: un
iglijaf Hitlers hebija. pieijemams;
Nesan käda ang^u avize pakave äs
ie Hitlera savi^scdbas piedäväji^-
Ar^jaj: Tähorädija, ka Hif-
VacijQ, kas bija. pa^udfjij^
vtt pasaul^ nozlmi, nevareja vaii?s ^ piedergjqsi Au$trf)al«; TS Ir tä
It ÄngHjai velams un vertigs. sa-tedx^
tais; Pavisam citäds, bijä stä-
)kli3 §i gadu simte^a sSkumä, kad
iUsbirijs un Cemberlenspiedäv^jäs
koplgl ar Vaciju, lidz ar to dabigi
femetot • Praiiciju uii Krievi Ju
'"jiU liktenim,. Toreizr ^eizars Vi)ums
kanclfers. Bflovs (Biilow) §o
iribkSli^umu noraidlja . , Ja tas
i^^.ple^emfs, ;ta$}, saprotaxns, pa*
iuleäVSBtur^.bQfuiegaJusl pavisam
ft§s;s}ledei
-Vi}uzns IL, ka zinäms, bija ner-il,
«impuli^vs,. nepastavigs. Mätes
lis iin angiidcS äzivejs stila ap-ipSana
viQu mudinäja iet kopä £ir
m Päsäules valsts priekSro--
api^au^ "tm 1^äas atxni^
imarku atlaizot, to tuvinäja Kt:t$-
Ijai. Psidiplögi atztrt, ka vipä Visu
nglisko reize ,,mil§jis un nidis".
Ivfi tikm^ i^värstijäs starp rietumu
n austrumu carientaciju, kiamer no-ca
ä^fiietäml neiespejamais — „Val-sapratäa
ar Laci''
'Ts!kä 1. |)asaule8 ka|*S beidzäs Vä-lai
hesekmigi; tad sika meklet va^«^
liekus/kas pi6}ivuäi tai ,4esitrei*
|ot'' kari., Republlkas laika publi-uzbruka
,Acäira kancleram" Bet-lim-
Holvegam un toi^izejam
itssekretäram .(ärUietu/mihistraii^)
;ovam, SeviSljd.asus pärmetumas
Hidlja bijuäais' kanclers* fksts ,61-
ko Vi}ums^bi|a ailaidis 1909, g.
BOovä i^äves. ap 1930. iznäca
atmipas 4 sejumos, kas sniedz
laSu iedcattt ^^izariskäs Väcijää
1v3. Bllöva gr&matSm bija s^vä
sensacionäls iespäids, jo täs
)Ja, VQumu 11 k i nenosvertu
valdnieka/ämatiun pavisain ne
H^rotu pe^spnu. Asi vixfi pie-
Ipja ari Betmaija un Jagova tuv
"')U1914g.,&ieJaulot sabieidrot^äi
IjÄi.nosutit Serbijai liktenlgo
i5tu un pietdkt karu Krievijsd
Francijai, lidz arko Itallja bija
mbinäta no kopS t^§anas pienä^
t^a (aizsardzibas savienlbas) ar
et kas notika? Trisdesmitajos ga-
Väcijas vesturiskajä un. memu-
Uteraturä .saceläs ista vetra, pie
^a pret |j:eizaru, bet Bilovu, aiz-tVQt
Vilumu II. .un vii^ ka^a poli-us,
Nj^vis Vilums, bet viiliä, pats,
oys, esot. istais-vainigais Väcilas
"iro^el BUoyam pärmeta nepatriö-
^> n^gbdigumu,: takt^ trukumii,
cumu, nezinääanu un apzinätus
tuyiitpjumus. kaut ari visi at:dna
a arkärtlgo veödibu,. spejas,
lomätiskas techiiikas pirmklasliu
isanu un persohigo Sarmu. Vipa
Ifatas »kaitejot. vaou prestiiaä
öi§s". Täs .^eesot viciskas".
izglitotais. ilggadigais
™i|t8..un kanciers BuoVs, ko
ozi min par ^eizariskäs Väcijas
^i«o ieverojamäko valstsviru, tle-^
raksta rqmaniskä, varbut frah^
^a gara. Vii^ nemil sausus ap*-
^jurnus pec citu väcie§u parauga
attelo dzivi no sava viedokja —
viijam gajis, raksljurojot persö-
' ^ tam näcies tikties un ap-us^
Kritiljd nu nonäca tiktäl, ka
a Pa^mest Bilovam „sliktu stil^**
„izglitibas trukumu". Uz-gribeja
pilnigi iznicinät Bi-autora
ispejas, Pat vipa runas
W3u§as referentu sastaditas un
tas iepriekS izmäcijies no gal-
'^T^® J^^^^^^' tad referenti
vac^eM vareja sastädit
'SvSciduÄ** nunas? Or tom§r ari
objektlyäkas liecibas: piem,, Villijs
Bekers plaSajä apcerejuma Jflrsts
Bflovs uniAnglija" atzist. ka BHo-vam
bijusf arkartigi augsta vispä-rejä
izglitiba un vii^ifi to micejis ar!
lietä likt Ärlietu mlnistrijas akti
Uednot par B. lielo darba speju un
to, ka vipS Bdz pedSjam turejis
valsts grofeis savas rcAäs.)
Ärzemniekam rievijus rodas jautä-jums:
ja BHovs bija nespejigs nelie-tis,
ka tad vii>§ 9 gadiis vareja turS-ties
kanclera amatä, pie kam reidis-tags,
partijas un prese to slavejä
vienä slaveäanä? käpec tad neviens
neredzeja, ka tieäi BHovs vainigs pie
Väcijas izoläcijas un §ie „patriotr*
neprotestöjapret vii;ia polltiku?
Mums, kas esam piedzivojuSi va-cieSu
„spohtäno noverSanos'* ho Hit-lera,.
tagad k^ast saprotamäka ari §i
väcu politiskas zinätnes un sabiedr
yiskäs dör"'><^ k^im maina ap
1930. g .^
Tomer jäatzist,. ka väcu politiljLU,
pat pa§u apdävinätäko raksturä tie-
Säm ir daudz neizskaidrojamu lietu.
Ari Bilpvs, visveikläkais no vlijiem,
nav. brivs no grekiem, un cittautie-tim
neizprotamas stulbenibas. Kaut
gän btfa skaidri zinams, ka Krievija
Austrijas. lejaukSanos Serbijä uz-skata
par proyc^äciju, aktu publi-kädja
pierMIja, ka Bflovs tä sauk-tSs
Boshijas krizes laikä 1908. g. bija
rakstijls vestniekam VinS Cirskiin,
ka „mes nenobitos, ja Serbijas ka-ra^
valsti sadalitu starp Auströunga-riju
un.Bulgäriju. Belgrade jau reiz
Llnards Tauns
Jämä sievä
Vai bula dienä tu eji.
Vai no murgaina sappa nK)sties,
Tava dvesele un miesa
Nu ka U2 dzirem sl& posties.'
No maiguma liela
Sirds kä Izmisusi,
Savu slepo laimi
Tä glabä klusi.
Jaunas dzivibas brinums —
He vipa tu kjaujies,
Kad caur nakti irn dienu
SpScam nejaustam ^aujies.
Kas Supo un aizneä
Tavu augumu jauno,
No kura nu maiga un spiva
Auglibas gairnia staro.
Jonass Mlesni^ks
patt necienlba pret citu suverenu
tautu^ tlesibäm, kas izpaudäs Betma-pa-
Hcflvega teiciena Anglijas vest­niekam
Ga§,enami914.g.,kaBeläJa8
neiträlitätes ligums ir tikal „papira
lupatä", un ko Hitlers pierädija ik,
uz soja . . Apdomigäku politlku pa­saules
kara priekävakarä bjätu bijis*
grati sagaidit ar! no Bilova, jo 1918.
g.. yipS rakstija Austrijas vesturnie^^
kam Fridjiangam, ka otra^ Balkänu
kara beigäai Au^jäl vajadzejis oku-
P9t. San^Saku un nodroäinät »^stlpru
stävokli" pret Serbiju un MelnkalnL
Bij.. dit^omäts Balkänos Römb^rgs
aizräda, ka ap 1905. g. säkumu ar
klusu vienoSanos Serbija ,4edaKta"
austrie|u,.bet Bi^gSdJa^lfirteviari^t^
niesvÄjair^. Tomä? BUovajpfjibliis
piedäbät Bid^rlju |rie sävienlba$ är
Austriju, apsolot^tai serbu ^ terrlto-riju,
kaut gan täda polTtika, sapro-tams,
kaitinaja Krleviju. Bilovs 1905.
g. apsveica ari Vijuma-Slifena plänu
par lebrukfenu kara gadijumä Pran-cijä
ca\Mr BeJÖJu.
Tomer iespejams, ka Bilovam vipa
veikliba bötu lidzejusi izSljiirejä
bri<H uzmanigäk rikoties. Diplomätr,
kas vadija- Väciju 1. kara laikä, at-z](
stami par istiem .stulbepiem.
Valstssekretärs Jagovs kara pietei*
kumu Krievijai, kas Väciju nostädfja
ägresora. pipzicijä, motiveja är to,
ka Slifena idäh^ par' ^divu frontu
karu paredzejis vispirms' iebrukt
Prancijä, bet to taöU/ neesot bijis
iespejams izdarit „pie skaidräm de-besim,**
täpec iepridcS vajadzejis uz-säkt
karu pret Krieviju , , . Qeneräl-
§täba priekSnieks Moltkö bijis pavi­sam
saläuzts, kad vienu bridi llcies,
ka karS draud izcelties tikai uz
vienu pusi. Valsts sekretära biedrs
un veläkais sekretärs Arturs Cim-mermanis,
kas savä laikä nösutija
neuzmanlgo dep^Su Meksikas valdi-bai,
kura rezultätä Amerika iestäjäs
kara, v§l 1931. g. raksta „Sud-deutsche
Monatshefte", kä akcija
pret Serbiju butu pagäjusi bez kara,
ja tikai tä butu iesäkta äträk! Tä-tad
pilnlga starptautisko tiesibu ig-noresana
un polTt^'-^-'^'; pon'?telacijas
neizpratne.
Bez Bilova väcu vestiu'nieki at-zlme
vei vienu si)ejigu ärpolitilp, kas
varbut butu varejis karu noverst.
Tas ir ärlietu «valstssekretärs Kider-lens-
Vechters (Wächter), kas savä
amatä sabija tikai no 1910—12, g.,
bet darbojäs par diplomatu jau Bi­lova
laikä. Vipu apzime par „bru-talu",
4)et par „istu raksturu", pret-statä
lokanajam Bilovam. Vipam
esot bijusi gaiSa galva im godiga
pärlieciba. K. biografs Zeks (Zädch)
apgalvo, ka Marokas krizes likvi-däcija
(1909. un 1911. g.) un Bosnijas
aneksijas nokartoäana (1909. g.) bijis
Kiderlena darbs. Ar pirmo vip§ no-mierinäjis
Pranciju, ar otro Krieviju.
Vip§ bijis ieguvis plaSu uzticibu är-zemes.
Bet Bilova valstssekretärs
S§ns (Schoen) noräda, ka 'Marokas
lietu atrisinäjis vip§, Sens, vieas
pats, bet Bosnijas jautäjumu kärtojis
Öilovs kopä ar Kiderlenu un slep^n-padomnieku
Holäteinu, ko vesela
rinda autoru nosauc par patalo^sku
raksturu, bet kas gandriz visu Vi>
}uma laiku bija väcu ärpolitikas
faktiskais vaditäjs. Väcijas stäyoklis
pret Krieviju un rietumu sabiedro-tiem
neuzlabojas ar! Kiderlena laikä,
Tätad Väciia nespej mädties no
kjödäml
O. Liepip§
(Belgas)
Ne, ta nebija. nduLda läga
gaisma, kas näca no täs, un paSi
vipiy kas tur kustejas Sai sarkanajä
dOmaka, man izskatgäs kä r e g ^
spokL Vai visi vipi bija apauguSi
bardäm un nobrupojuSies dundem,
krameni<^ lesmiem. Ne, tä nebija
kapu svetku tauta. Tä bija käda
syeSa, drausmiga tauta, kuras es ne-pazinu,
bet kura matni varen intere-seja,
jo tä jau bija tä Jaunä pasau-
Iq. Es gan biju visu jauno iedomä-jies
skaist^u un glitu, bet tur nekä
nevareja darit ja SI jaunä pasaule
izskatijäs jlrausmlgau Täda jau lai-kam
vipa bus bijuisi, jo tagad jau
mes vipu skatäm p<^c 50 gadiem un
redzam, ka täs darbus pavada asinis.
Ziemas vidu säkä lldist baumas par
meino sotpu. Kas til bija? Man ar-vienu
tä telojäs kä §is jaunäs pa*^
saules avängards, b€^t kas isti tä bi-
Pilsonim, ja vipS grib but kärtigs
pilsonis, nemitlgi jäcinäs par jaunäm
darba uzvaräm, darba railbas cel-.
Sanu un. jaunu raioSanas papemienu
apguSanu. Ne pilsopiem vien, bet
äri pärvietötäm-personäm liesmaini
vajaga ar isti diplsku dedzibu clni-ties
par aizspriedutou sagrävi un 250
procentigu normu pärsniegäanu. Se-viS^:!
svarigair jaunä gimenes där-zipu
gralika ieveroiana.
Mineäu piemeru. ^Kleinkecas no-metues
kollektivs jaU var zipot par
pirmajäm uzvaräm, Jau tulit päc
tam, kad 9^därzpi!rorgi (Qimenes
därsripu pifmorganizätori) bija ^ vu
uzdevumu ar plaSu masu izskaidro-
Sapas darbu veikuSi, radäs pirmie
toedennleki. Divi ietrieca mieti-pus
därzipu sturos, treSais gräb^a
katu tuväkäs barakas logä.
Tagad, kad saule jau k}uvis tik
sUts, ka^DC (Diplaced Children)
akraida pa lauku kreklipä vien, ir
ari ^avs pirmais Macfaanovietis. ^Tas
ir agron^jas students, kas izsejis
318 gurl^u seklas uz puskvadrät"^
metru lielas därza platlbas. Täde-jädi
vipS pärsxidedzis parasto gur^u
izselanas normu par 15.900 procen-tiem.
Ir ari savs novators darba tedmi-kas
uzlaboäanä, kas dos ieverojamu
st^idu dlpis^ai, patniecIbaL Tasie-sSjia
iadisus, 'bet air se^km^u Msti-iatias
kampapu^pänäds tö,.!^' izcB-guSas
diUes. 'T^ä ka radfss lietojäms
tikai piekoSanai pie säls, bet dille
lietojama ir pie veiiem, ir gur^jai
skäbeSanai, SI darba uzvara ir izcils
sasniegums clpä par pirmäs nepiecie-
§amibas pateripa prefiu sagädes no*
droSinäSanu ce}ä uz dipisko masu
labkläjlbas celSanu.
Ir #nenes därzipu piecmeneSäde
ari savi trdkuml Atkläsim tos ar
nesaudztgu dipisku paSkritiku. Vie­na
därzipä faäistiski elementi izmi-nu^
i burkänu dobes. Melnsimtnie-ciski
sabotieri nav daius därzipus
nemaz apsejuSi. Eseru vi^as izka-slji^
as.zirpu seklu.^
Visi Sie kaitetäji nesaudztg^ jäat-masko
un jäpienaglo. Naglas no
vietejäs > rupniecibas smagä kombi-näta
metallur|;ijas bazes pienäks sa-dales
planoSanas komisijä tuväkäs
dienäs.
Nepiedodama parädiba ir tä, ka
pagäjuSä sestdienä feimenes därzipu
malä bija pamesta apgäzta lejam-kanna
ar udteL atSl^aiditiem pus-mäksllgiem
mesliem. tJdens im mesli
nedrikst tikt pamesti paSplusmei.
Visi Sie fakti mudina tikai uz vei
lieläku diplsku modrlbu. CieSäs rin-däs
aiz saviem ^därzpirorgiem
mes, Kleinkecas nometnes kollektivs,
sojojam pretim" jaunäm uzvaräm
gurl^u laukoa un sagaidäm, ka ari
citu nometpu kollektivi un Sunas ie-kjausies
dipiskä sacensibä par v§l
lieläkiem un vei sarkapäkien t n ä-tiem.
Dlpltis L..
Qipadärzpirorga .a
a^tprops unrabkors.
Chxon
Dzejnieka Kätja Skalbes piemipas
fonds Stokholmä (Sigfriedsvägen 25,
1 tr. c/o R LegzdipS, Stokliolm) iz-devis
l^glu motivu pastkarSu seriju
ar dzejnieka tekstiem. Fondam no-domä
izdot 1 rakstu kräjumu par
Skalbes otris emigräcijas dzives un
darba' posmu Zviedrijä. Fonds
skaidro ieg)ejas izdot ari dzejnieka
piemipas almanadiu. Raduääs izre-dzes
par Ziemas pasaku izdoäanu
zviedru valodä kadä lielakä Zvied-rijas
apgädä.
Gellinieks Ingus Näruns saisUjies
Hamburgas Nordwest Deutsdier
Rundfunk simfoniskajä or^estri par
koncertmeistaru.
' Kopiga baltiesu mäkslas akate no-tiks
Londonä 17. maijä.
L. U. koristu un vecbiedru sanako
sme notiks Eslingenä dziesmu svet­ku
laikä 25. maijä. PieteikSanäs pie
V. Gudrä bslingenä, MOJbergstr. 23
ja, tä i Sodien neziniu. Tä bija tikai
mllnä sotpa un punkts. Tad pek-
§pi, pic jaungada, kad tevs aizveda
Kasparu uz pilsetas skolu, t^vabrä-lis
Märds ar visu savu ^meni kä
udeni iekrita. Cik vei nesen maja bi­ja
piina cilveku, nu mes atradämies
visä Zviguru lieläjä maja tikal divi
ar mäti.
Tas nu vH nebija nekas,'bet ru-näja,
ka tiem* krievi nodedzinot mä­jas,
kas atlävuSi noti,|jret sapulces. Tä
runäja un stästija kurpnieks Zal^s,
kas dzivoja kaimipu tiesä vippus
lielcela. Maha mät€^ bija dikti sa-traukta,
un seviS^ Itamdel, ka mäjä
paSreiz nebija täva. Vipa mani sd-tija
uz Ezerkalnu, lai otrs tevabrä-lis
— krusttevs Kärlis pagläbtu un
aizvestu mdsu zirgus. Kä Sodien es
r^dzu: spid auksta asiemas saule pär
Kuila kalnu, tikko ^rirs egiapas, bet
aiz täs, pamale, kur atrodas BaiSi,
cejas dumi mutujiem vien. Tas ir
tälu, savi kilometri astopi, bet no
Zviguru kalniem redz vai pus pa­saules.
N§, es zinu vei vairäk: ta­pat
kä Sovakar täs mäjas aiz Kui^u
kalna eglupas, aiz Lielmeia, deg, tä
degs tepat äovakar masu Zviguri.
Es brienu dzilU snieiju bez ceja, päri
päkalnel, kur kädrek pret pavasari
priedgs un liksms skreju Pakana
pavadits ar tevabräja lugem.
Bet toreiz bija dtädi, tojreiz bija
s§rsn8 un pasaule gaiSa im balta,
tagad sniegs irdens kä pelni un gai-si
tumSi sarkaxxi, aalti, bet galve-nais:
vakarS^ oicdedKinSs musu mä­jas,
miXsu 'ZVigun», kas man'tik ml*
U un tuvi kä nekaa zemes virsö.
Tur pagäjusi visa mana mu2a nele-^
verojamä dzive, bet nav vietas. kas
.nesaistitu pie sevis imanu sirdi:Vve-caisozols,
Pakana kaps, ganu celfc,
aploks, pat tecila istabas priekää
zem äbeles. Tur, un nekur citur, täi
pagalmä rapoja reiz mazssunitis,
tikko no kurvja izlikts; tur\un ne­kur
citur, pavaJ^i, saulitei mir-dzbt.
kä mazas tercikes skreja sikas
urdsdpas. Tor bezdeliga Säväs päri,
paljierdama knäbitl salmu savai ma-zai
ligzdipai zem jumta, späres. Tur
bija tik maigs, tik jauks un spirgts,
tik zal§ mauripa! Tuir värtijos, skati-damies
bezgaligäs un augstäs Dieva
debesis. Ne, täs paäas bija ka Dievs,
neizmerojamas un neaptveramas,
spbias gaismas pilnas un tik Varenas
kä vien var böt debesis. Tas bija
tlk briesmigi; vakarä degs täs musu
mäjas, värtisies kupedami bajkir«
Cejä nav viegls, lal cik domas ka-vejas
pie baigäs istenlbas, jo.^gäjejs
jau nav nekäds lielals virs: iekrit
dzijäkä kupenä un pazud. Tur märks,
kur es gribeju reiz noslikt, tur purv-male,
kur vasani täds skaists cel§,
ka pa to vien iet grib^s, bet tagad
Viena kupena, jo ce}§ ari tik käjU
ceJipS, pa kuru stalgä ezerkalnieSi
uz miisu mazä ciema veikölu pec
säls, petrolejas,. serkodpiem. Tas ir
vecs, bet mazs käjcelipS: pa to gä-juSas
paaudze aiz paaudz§^ ne tik uz
Ezerkalnu, bet ari uz i^viem, Ska-nullem,
Ärpiem; nekad pa to nav
braukts, jo cellpS iet pa eimalem im
kräsmatäm, kur nezini vis, cik katrä
vietä ve]§ sadzinis dzi^u sniegiL Tur
atkal stäva piegäze, kur man jätiek
augSä kä jumtä, tad noras, aizaugu-sas
eglitem, pieputinätas sniegu snie-glem.
Te reiz, es zinu, rapoja käds
virs, päredies medus un karaSas un
es to vedu pie daktera, bet tas pats,
izkratijies träkä braudenä, kjuva ve-sels
vienä rävienä bez visa daktera.
Tik bija, kä daktera kungu uzcelu no
rita miega, lal tas nospjautos par
lielo karaSas edeju un maniknau-kl
Ne, toreiz es pai- to nedusmoju:
es domäju tik par vienu — Sovakar
nodedzinäs musu mäju . . . Tad näk
liels gravis, kas nekad tikpat kä ne-aizsalst,
jo te jau näk Ezerkalna
lik§oas: vesela mana bemu dienu
pasaule, kura stäv stärks uz vienas
käjas, stäv kä jau stärks un vero.'
Saule jau no^musi aiz Kui^ kal­na
eglupas un regainas enas skrien
aiz manis no täs par dzijo sniega
kläju. Kad nu nosalis un nokusis
no lielä gäjiena nonäku tevbrä^a
Kärla mazajä mäjä, kura man §^et
kä Edene sala un sniegä ar savu
ugunskuru pavardä, tad varu tikko
pai'unät. Tevabrälis Kärlis, kas spel§-
jis vijoli, noliek to. un saka^^Apse-dies
nu, delip, vai nu ta bOs, ka no*
dedzinäs Zvigurus.** 2vlguri jaa ari
vipa teva mäjas, un vipS mani. laU
saprot N§, vipS saprot ne tik tnaai,
bet visus, jo vb^ ir pati laipniba un
mllestlba.
Kä krusttevs Kärlis aizveda zirgus,
ai tos pagläbtu Ezerkalna eglOpis,
^ es nezinu, es tik esmu atkal mi*
jäs. M§8 vä|:ejam,. vä^jam ar mStt
vieni baigäs ga{däs nakti, lidz pret
ritu iekrttam smagfi miegä, vi»ms
es.
No rita, kad es mostos augSä; jau
piina diena. Es gu}u un klaui^a un
dzirdu, ka kurpnieks Za^s Uell is*
tabä stästa: „Vakar gan ap(:§ruäied
mui^ä, ka jäsuta krievu zaldäti no*
dedzlnät Zvigurus, bet izrädljies, ks
visi puldpos jau izsutlti m /dtäm
mäjäm, un nu neviena faleva vairs»
ko sutit Surp. Sodien visi jau aiz-gäjuSi
uz Smilteni.*'
Ne, Dievs nebija lemis, lai nudeg*
tuvecä^viguru maja, kur bija dzl«
muSas, strädäjuSas uh miruäas jau
Cetras paaudzes, kas guleja PQ^ le<<
jä, kapseta. Dievs bija lämis, lai
käds no §is mäjas nekad to vairs
neaizmirstu, lai visur un arvien vipft
to atceretos un säpetu ar vlpas sä-pem,
priecätos ar vipas priekiem, vai
tä vei sitävetu savä vietä vai h^sti«
vetu vairs Sai jaunajä pasauli.
Ne, ne, vipa un atxnipas par to var
gaist tikai reizS är to, kas vipu mli,
ar visu to latvieSu mäju simbolu, kas
reiz äbeles un oSos, kä mazäs kuplii
dievu birzls druvu vidO, stäveja Iat«
vleSu zeme. Tur dzivoja latvieSu
tauta.
Nu es atvilku elpu, un, kad mäti
steidzäs man stästit to priekei vesti»
es atbildeju: „Es jau zinu! |:s jau
zinu!"
Pateiclbas asaräs izpluzdama, vipa
mani apkampä un spieda pie savas
väjäs krQte.
Nu gan patiesi mes bijäm gläbtL
Ne, tagad vairs Kaspars.hezobotos
par mäti. M^s bijäm gläbti no käda
tumSa speka^ no käda rega, kas bre*
ca pec asaräm un asinlm. Nejaukais!
Bezdeligas ^aujas gar paspärni,
strazdi dzded därzä. Idegi Supojas
vejä smuldras lazdas därza malä, un
rämi peld kä pukas paSos debesu zi*
lajos augstumos balti mäkönlSi. At«
kai pavasaris. Spo2s, mird^oSs zemes
un debesu ärs.
N§, tagad vairs nebija ne zimes ho
ziemas tupisas, no regiem. Viss bija
tirs, skaidrs,-Jauns. . , .
Es esmu ganos Kuija kalna palejäi'
kuBä pa ktöhiiem ved talsns kä 11-
neals cel§ uz Qeviem. Te tam päri
iet ne zvers, bet dlveks.
Märds! Nudien Märcis!
Mans Dievs, cik tur bija noslepu*
mälnibas un savädas mistlkas zlpkä*
reS: pä me2u klaipo cllveks.)kä za*
l^ls, lapsa, vilks, bet dlveks... VipS
klaipo vei ^tagad, un vipu medi gluä
tapat kä zalj^i, lapsu, vilku... Vipu
vaja kä zveru.
Kä5 nn
Mlndiene säkusies amerik^pu jos*
las pirmäs väcu lilmas uzpemSaita*
Fllma saucas „Starp vakardienu un
ritdienu-*, reäsors ir Dr. Hiaralds
Brauns, kas piedalljies ^ari manus«
kripta izsträdäSanä. LIdzi darbojas
vienai filmai neparasti liels„zvaig«
2pu" skaits: Viktors de. Kqva, Sibil*
le Smlce, VInnija Markuse, ViUiJa
Birgels, Viktors Stäls, BriÄs Ponto,
Otto Vemike^ 21 gadu vecäiHilde-garde
Knefa uc. Galvenas lomas t§«
lotäjam de Kovam 81 ir 50. filmfi^
Filmu paredzets uzpemt 40 dienäs un
oktobra säkumä jau nodot kinbteät*
riem Fllma izmaksäs tikai 700.000
marku, par 30Vo letäk nekä lldzigas
lilmas agräk, kuras sadärdzinSja
pärraudziba no väcu valdibas puses.
Berllnes valsts operä pirmo reid
Vädjä uzvesta Rimsklja-Korsakova
opera „Sadko".
Amerikäpu un krievu .teätpj virs-nieku
Starpa jau vairäkas nede}as
notlkusl domu apmaipa par padomju
rakstnieka Konstantina Simonova
lugas ,JCrievu jautäjirnis" isörädiSanu
Berllne. Amerikäpu iestädes to ne*
uzskata par seviS^ gaumigu 2estu
no krievu puses, jo higas arturs
nevar veiclnät draudzlgas at-tiecibas
abu valstu starpä. Lu-gä
Simonovs telo kadu ameriklpts
iumällstu, kuru vaja tautieSi par to,
ka vipS savä grämatä attSlojis krie-vus
par miermiligu tautu. Autord
ari noräda uz anierikäpuap)rtndäm,
kas velas jaunu karu. Lugu doml^
izrädit daudzäs padomju Joslas piV-setäs.
Daii väcu aktierl atteikuSies
lugä piedalities.
Sv. Akvinas Toma akademijas
Romä rikota dlskusljä-par eksisten^
ciälismu jezuitu profesors RenS Ar*
nu izteica atzinumu. ka par eksis-tenciälisma
dltstevu uzskatäms ne*
vls Sartrs, bet 1855. g. miruäais däpu
filozofs un mistllps Kirkegärds. kas
meklejis ceju pie Dieva, iegremde-joties
^vi, bet ku^a specigä tieksme
apvienoties ar Dievu sadurusiesar
bezspecigu vipa nespeju Dievu sa-prast
\