1948-11-20-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mi •II ii. mm nl i;- 11 . • - i i 11 •Mi «ii i i |i.H 0 ļl'/ i . -mi i ' I ii •LATVIJA, 1948. ,.20. novembri t4TVUl< «BvnPAm Nr. 103, (208) 1948. g, 20. novembrī Ar fttttora paraksTO vai iniciāliem pārak- §tIt«ļo« rakitos izteiktas doma» oav katrā 8iņā r«tfakcljfl« domas. . . (Turpinājiims no 1, Ipp.) Par to sievleSu stāvokli, kam ir ar-laulības bērni, aprūpes daļas vadītājs Grigs paskaidroja, ka IRp cen-las veicināt ārlaulības bērnu/ izvie-tošanu kopā ar mātēm. Skaidrs gan, ka ārlaulības bērni var radīt grūtu-^ mus izceļošanai, vlai.gan IRO neskatās uz ģimeņu juridisko statusu. Tālāk Mr. Grigs paskaidroja, ka pēc ASV ieceļošana» likuma par ģimenei piederīgiem uzskatāmi tikai tādi bērni, kas ir vai nu ģimenē dzimuši, vai likumīgi adoptētlj turpretim bāreņus, ko kāda ģimene pieņēmusi'bez likumīga adoptēšanas akta, neuzskata par ģimenes locekļiem. Tādiem bērniem un jauniešiem jāizceļo individuāli, kas rada lielus grūtv mus. Pagaidām vienīgi Beļģija uzņem audžu bērnus kopā ar audzinātājiem, neprasot, vai tie likumīgi adoptēti, vai nē. Kad štāba darbinieki paskaidroja, ka no IRO viedokļa nevarētu būt šķēršļu to 30.-^0.000 sieviešu izceļo-lanai, kuru vīri pazuduši aiz dzelzs izkāra, bet nav iespējams iejaukties ieceļošanas valstu komisiju darba noteikumos, kāds žurnālists jautāja: ,,Vai šīm sievietēm vitepār ir kādas izredzes izceļot, vai arī DP pres ' vajadzētu skaidri un gaiši paziņot, ka tādu cerību nav?" Uz to Mr. Korke-rijs: atbildēja: „Mums nevajadzētu bat tik pesimdstiskiem. Jācerj ka ar ; laiku visas grupas iegūs tiesībās iz- ••ceļot."' Par protestiem, ko DP iesnieguši par apstākļiem Ambergas nometnē un ziņojumu, it kā nometnes vadība būtu aizliegusi šos protestus nosūtīt, izceļošanas daļas pārstāvji paskaid- ' roja, ka viss gadījums dibināts ūz pārpratumiem un nolasija Ambergas nometnes vadītāja ziņojumu štābam Bad-Kisingenā. - Paskaidroja, ka IRO aiztur misijas Francijā, Beļģijā un Venecuēlā, lai aizstāvēta izceļojušo DP tiesības. Sts misijas tomēr ir mazas un nespēj uzturēt kontaktu ar visiem DP. Pienāks diena, kad DP izceļotāji vispār vairs nevarēs balstīties uz IRO, un tiem būs jāgriežas: pie labdarīgām organizācijām. „Kā tas iespējams, ka izceļošanas nometnēs un citas iestādēs tik bieži pazūd DP personīgie un izceļošanas dokumenti?" ,yMēs nezinām, ka būtu pazudis neparasti liels skaits dokumentu. Ja ziņojumi apliecinās, ka tā ir, tad izmeklēsim. Visos gadījumos, kur jārīkojas ar ļoti daudz papīriem, gadās, ka kāds pazūd." . Uz jautājumu, vai nesteidzinās DP izvākšanu no Vācijas draudīgā politiskā stāvokļa dēļ, atbildēja, ka po- ' lītiskas krizes dēļ nav paredzēta paātrināta DP izvāksana. Tā gan paredzēta, tāpēc,, ka DP izvietošana atzīta par vislabāko DP problēmas atrisinājumu, un, bez tam, IRO jāizbeidz darbība 1950. g. jūnijā. Budžeta gadā, kas beigsies 1949. g. 1. jūlijā, paredzēts no ASV joslas Vācijā izvest ne mazāk kā 150.000 DP. Šai skaitā nav ieskaitīti tie, kas even- " tuāli izceļotu uz Izraēlu, jo šī izceļošana nav IRO lieta. Uz jautājumu, vai krīzes gadījumā būtu iespējama visu DP un bēgļu izvešana^ atbildēja, ka tā nebūtu IRO, bet armijas lieta. Atbildot jautājumiem, kas saistījās ar laikrakstu ziņu, ka Padomju Savienība sola 200 DM katrai ģimenei, kas repatriētos, Mr. Korkerijs paskaidroja, ka IRO labprāt apsveic šo piedāvājumu atbalstīt ar naudu tās ģimenes, kas jau iepriekš izšķīrušās par repatriēšanos. Aprūpes daļas vadītājs Brodijs atbildēja veselai rindai jautājumu par darba noteikumiem. Pēc noteikumiem nevienu IRO darbinieku nedrīkst atlaist bez 2 nedēļu uzteikuma, -Tiem, kas saņem .mēnešalgu, uzteikuma laiks ir 30 dienas. Ja šos noteikumus neievēro, tad „DP vispirms jāsūdzas p i e darba daļas vadītāja, ja tas nepalīdz, jāsūdzas pret darba daļas vadītāju". Dažiem Augsburgas. DP darbiniekiem algās izmaksātas tikai 27. oktobrī tāpēc, ka vienkārši neesot bijis naudas: IRO algas maksā pēc vācu normām. Ārstiem pienākas algas pēc 1—3 kategorijas,' Ja Augsburgas apgabalā ārstu algas noteiktas pēc 4 un 5 vai pat 6 kategorijas, tad galvenais štābs nekavējoties šai lietā iejaukšoties. Daudz rūgtu jautājumu skāra noteikumus par 70 DM atvilkšanu no algām. Mr.. Brodijs atkārtoti paskaidroja, ka noteikumus izdevusi nevis IRO, bet militārā valdība Berlīnē. 70 DM jāmaksā visiem pastāvīgi nodarbinātiem, kas dzīvo no- ; metnēs. Tomēr, ja nometņu administrācijās uz vienas ,;birģermeistaru algu sarakstos" paredzētas algas pamata nodarbina vairākas personas, VAvigsburgas Hodifeldas nometnes sarīkojumu barakā 16. novembrī pusdienas laikā pulcējās 40 latviešu un 10 igauņu no AugsTjurgas Haun-štetenes un Hochfeldas nometnēiii. Viņi pie saviem ev.-lut. draudžu mācītājiem bija izpildījuši anketas izceļošanai uz ASV un šīs akcijas ietvarā stādījās priekšā Lutheran World Federatioņ direktoram Vācijā Ho-vardam Hongam. Starplaikā prav. J. Rullītis mācītāju E.. Lamberta un R. Krafta klātienē tuvāk paskaidroja pasāktās akcijas norisi. Mācītāju izpildītās un parakstītās anketas dir. H. Hongs nosūta uz Ņujorku, no kurienes tās sadala tālāk pa Lutheran World Federatioņ nodaļām, lai tā rastu iespēju plašākai amerikāņu saimei izraudzīties vēlamo kandidātu. Otrdien Hochfeldā saaicinātos kandidātus • direktors Hongs izraudzījis uz vietas Min-clienē, vadoties pēc jau savā laikā no ASV piesūtītiem darba un dzīvokļu piedāvājumiem. Direktors vēlējās runāt ar ik kandid&tu personīgi uh iepazīties ar visiem ģimenes locekļiem. Ja kāds no no las arkanāļ Kas sagaida rusta 30 gadi ieceļotājus Reizē ar Latvijas valsti_ dzima arī Latvijas Sarkanais Krusts'. 2 dienas pēc valsts proklamēšanas, 1918. g. 20. novembrī, Rīgā parakstīja aktu par Brazilij m esi 03^ 19^ a Brazīlijas latviešu palīdzībnc t.v_ LSK organizācijas dibināšanu. Daļa mitēja informē LCK par emijn-s - akta parakstītāju vēl tagad ir trim- un darba izredzēm Brazlliiā das saimē Rietumvācijā. Jaunākā dot, ka tā ir piemērota ieU]^^^^ laikā neviena kultūras valsts nav zeme tikai arodu pratēiiem P«^^ nes locekļiem nebija ieradies, viņu interesēja aizkavējuma iemesls un . . . . . . , . , . — j . . . . . . rāva,. eventiiāli radušies grūtumi; Par tiem, ff^^^ iCi;usta, dām uz Žraziliju var braukt vMda kurus bija aizkavējusi slimība, di- katra irnadonala organizācija ir veida techniķi - speciālisti un^ t! reMors sevišķi apjautājās, vai cēlo- Starptautiska Sarkana Krusta sa- nieki, patiesi sava aroda pratē^o nisiiopie^, vai āri tikai viegla sa4 -f'^'"'^-i: ' ^ f ^^^'^ neierobežoti iesi^ja^ aukstēšanās. • . . Starptautiska komiteja dibināta esaistit piemērotā un savai S ! Pēc jautājumiem, kādu darbu strā- 864. g^ kur atrodas tas mi- kacljai atbilstošā darbā. Lidz š l t n ^l .Sjis Latvijā un kādu ^^s^^^^^^^^^^ . . . viens uz Brazīliju aizbraukušais i ^ , tāpat viena,otra vispārīga jautājum ..'^««"^ff. vienmēr ženieris .vai techniķis Aestrādā viS- - J par Ušelībum nākotnes.nodoMem,^^^^^^^^^^ i<^eju augsta- kāršā darbā, lai gan ārzemju dipbl " dir. Hongs'paskaidroja, kādā: darbā k^ humamta- mus BrazUijā oficiāli neatzīst. Da, ' uz kuļ-u stātu un pilsētu viašf-r^"'^ '}f."r?l^tates idejam un pnn- Uādu nozaru intellektuāliera darbi, ieolgo^andidātu varētu, nosūtīt. ?IP;-'^'^-Vienīgi tai ^ nacio- niekiem - ārstiem, juristiem, taut- ...kārtoti viņš pārprasīja, vai piedā-n^ate^ "°tificet citu valstu saimniekiem, skolotājiem, grāraatve-vāto darbu, kas bija anketās uzdotā vamiDam. _ - . f-iejn uc, arī ar labām portugāļu va- ' ' ' LSK pamatu licejs un izveidotājs lodas zināšanām, turpretim snl+i m. ?4& mm I M aroda ietvaros, izceļotājs ari varēs veikt. , Sarunas notika vācu valodā , . ., . , , ., , ,. , , . . , vērtās par draudzīgu „skriningu". ff <^aziem strēlnieku laika darbīnle- digam māsām izredzes dabūt piemē- Kandidāti ar piedāvāto darbu bijaH^^«'^',f^i^^^^ Celmiņa rotu un pat labi atalgotu darbu. Lai apmierināti. Kāds 46, gadus vecs lat-^^^1^ Brazilijā ārstu trūkst, līdz Slm vietis no Haunštetenas nometnes re- F ^ l ' ^ ^ . Latvijas brmbas cīnītajiem, bēgļu firstiem nav izdevies iegūt ģistrējies par vienkāršu strādnieku, ierīkojot pārsienamos punktus, laza- prakses tiesības. m m te S<-Tari sievietes ar be. ^tuleMutJf' ;.gie, un par .1 V t e feidot j a u n o 1 bet viņa sieva par saimnieci. Direk-[.e?fs"n vēlāk sanatorijas kara inva- La^^gt^g^^^j^j^^ tor<! Hnnff^ niPdāvSin viņam ankal-U'^^em. Kara seku dziedēšanai sa- u,„ , f „ n, • , " «teicama S ā l f S u S ^ ^ S s t l ^ T k o l F.^b^^ visa LSK darbība.Pff^t ^ Bra^« |y. Jo tur lauksalm-potaia vietu Kaaa KTisiigo sKoia ' i - U-, . . v., , „ , ķ x ,5 niecība ir īpatnēji organizēta darh? lademjā. Kādai 54 gadus vecai tau- P^:°s sados bija veikte plašs un nrimitivds anstfikVn, huw ^ «MBI ,n*oWinio<.Pv /Hr»v+ni.<!r,iP,i5v33« svētīgs darbs. Jau pašā sakuma 'Pie bea vien jS^'^Cālu autonomiju-ar lielu interešļ «t^'^^ļSusļar apstākļiem,,! tlauāi» ^.H baltiešu DP nom< ««^^''tviSu ar bērniem, V f'.^''bet paskaidroja, ' ^ r : S r S k i tuvāk i^^^^^^ P^f i S Austrālijā patei! ^^^Tlmumi augstākās ms'. 5 •'^'"iSemti. Tomēr jau pi •'I '^"'I/kara'' sākuma Austra I apSrusi iespējas _pal ''•I ""^^ Sniem, kam vecāki .'aĒirolBS.?5.7 paoduši. Iespēji ilp darbu turīga ģimene Mmesota, cienība, kuras uzdevums bija sagata- «^antē vaju iztiku. Daudzi ag- mm S'l'.a m Oktobrī no Vācijas aizceļojuši 9662 DP, par 400 vairāk nekā septembrī. Visvairāk aizbraukuši uz Kanādu — 3435, Austrāliju 500, Franciju, Venecuēlu/ Brazīliju un Angliju ap 200—300, Paragvaju un Holandi apmēram 100. Individuāli izceļojumi notikuši arī uz Palestinu, Argentīnu, Zviedriju, Bolīviju, Brazīliju, Kolum-biju un Urugvaju, Pat mazā Haiti oktobrī bijusi DP aizbraucēju gala mērķis. Kanādas izceļošanas misijas vadītājs i Odilons Kormjē no Karls-rūes ziņo, ka,kopš 1947. g. marta Kanādā ieradušies ap 40.000 DP. :y IRO Izraudzīto kandidātu vidū bija jau nieši, vecāki cilvēki un vīri gados. *'fSurWm austrāl « d K b v ē l i . ? i apsvērtu 1 ^.ajumus par tādu sieviešu i, Kur i i * iesālcuma Turu Viri pazuduši. ' Austrālijas ai .... naaes ? ! jlis joprojām .^^v ļrijijuitis. vel vairāk. Svarīgākais^ ir un paliek dziv( m vel dtai latvietei kaspai^^^^^^^ ieradušies p o i un ukraiņi maS-rikāņu steriografiju un ir laba ma- P^^^ daromieces pa lOzi- _t Z !TT ^īnrflkQtTiāifl narf^H^Pfo^^^^^^^^^^^ us^s bas darbam pec Rietumeiropas izgli- r'^^^^;*^^ oeg no lauKu aaroa uz pilse-smrakstitaja, pareazets aarDs ^Kaaa . ^ prasībām Tāoat oar nlašu Lauksaimniecības darbinieku iz. uzņēmuma. Bija an piedāvājumi ""^^^^^^^ P^L r . vieto^anai RTa7niiBa vairiTho n ī s , »! pipīrftv^mnMiPr^pm f^^^ Hiazuījaa Valdība plān^D-elektromontieriem ^ kasM^^ ^^^^^ pavisam jaunas kolonijas. Citā gadījumā atkal b i a pmsītaģi- '^^}^^^^ .,^^^ļf' /^^^ piešķirot zemi un oabahtn^ w mir^np or Hhriprn vav fr-im^^^^b^^^ mac. P. Gailisa vadība ilgu laiku bija ^ ,S 1 i -1 ^ paoaistus, bet mene ar dmem vai tiim b^^n^m^^^,^^^ jaunatnes orga- P^t^,!^, If^ f^'' ^^^^^^^ • - 'sPD^ē^kaM Pņ^i^eāmci jgāa nLd^rīizj ā , ar jaunatnes pulci- KgrūTts ^JO ^d zl^^ pilsētām ^| "nU,^,n^^a^u^t^a jum^P ,,,,f,5]uā: SKdanid^iSdfāatai 7itzatauuljaas. lļaaikik^^ā^ klāt biial^^^^^ ^P ^c ^p iDf. Jankovska zdezmīvaosk.ļ i JaSuktriāi dunnie kvue see lig asc ilivrēskai mspMēj ^ :4?;| a t ^ c ī g ā s i t o u c ^ ^ l ^ ^ ^ J^- sev iztiku Nodrošināt, bet ļoti groS rektop velējas tode^^ nonāk ģimenes ar kuplāku atsauksini Un domas attieksme uz 5 ^ ^ ^ ^ ^ ^ P^f"f ^ 5 » ^ ^ t bērnu pulcinu Sociālā nodrošinfi^a. kandidātu un visnarīBiem lautaiu- H^^^^^» ^^^eidojas plašumā un dziļumā. "f.^.^T'J^^^^ noarosmasa a' joBiijas lespējāra Austrālijā; «ms vispims loti noteikti Soja, ka Austrālijas_ valdības ilte mērķis nea-^šaubami ir .lau - asimilēt un-padarīt I 1 V gdlstr. 16). Sūtnis Dr. M. Valters, kas UN piln-^ sapulces laikā uzturas Parīzē, ziņo, ka pēc Francijas zemkopības ministrijas informācijas, tuvākā laikā tur ieradīšoties IRO pārstāvji, lai noskaidrotu brīvāslauksaimniecības zemes Normandijā un Bretaņā, ko varētu nodot DP apsaimniekošanā. Ir runa par apgabaliem, kur zeme sliktāka uh darbs maz atmaksājas. Varēs domāt tikai par zemes nomāšanu vai graudošanu, bet ne iegūšanu īpašumā. Jo tad vajadzētu līdzekļus, kādu bēgļiem nav. Priekšroku apsaimniekošanā došot, baltiešiem un par piemērotākajiem uzskatīšot tos, kas Francijā jau> kādu laiku strādājuši un materiālā ziņā dējīgākos. Sl kolonizācija notikšot ļoti lēnām un ne visai plašos apmēros. Varot būt runa tikai par dažiem simtiem. Sūtnim Dr. Valteram drīzumā solīta tuvāka informācija. Agrāk minētās ziņas par 1000 lauksaimnieku ielaišanu Francijā, pēc franču iestāžu paskaidrojuma, esot tikai baumas. LCK i.b. IZLABOJUMS LCP vēlēšanās Bavārijā kandidē ij. Ventspils apr. vecākā vietn. Ādolfs Kanders no Landshūtes nometnes, nevis A. Panders, kā kļūdaini iespiests Latvijas iepriekšējā numurā. Tiklīdz Augsburgas apgabals ieradi- P^;;^^ palīdzības prasa tik ļoti dau- Parasti eceļošanas at aujas Brāzi-šoties ASV komisija, viņš attiecīgos ^K darbinieku speķos lija var iegādāt vienīgi Brazīlijas pieprasījumus nodošot tās rīcībā, P^^^^' P^^^^ ^^^iem spēkiem misijās Eiropā. Vācijā BraziUjas mi- Direktors Hongs atvadoties pa- P^^ī^^^ības darba veikšanai arī siju vada Dr. Ecekiels Ubatuba, ku* skaidroja, ka izraudzīto kandidātu 1^^"^^^; Ira miteklis atrodas Hanoverā (He-skaits palielināsies ik dienas, atkarībā no tālākiem pieprasījumiem. Viņš piemetināja, ka tūlīt izceļošanas kandidātos varētu ieskaitīt dažu ļoti labu speciālistu. Ķā piemēru direktors minēja labu kalēju, kas būtu ar mieru dzīvot laidos, apkalt zirgus un labot farŗneŗu mašīnas. Ir pledā • i ;S0 m Mag. iur. A. G ā r š a, LSK galvenās valdes loceklis LCK i.b. Pastiprinās propagandu DP izvietošanai sus ŗiem. E. A i de 30 Lai meklētu jaunus līdzekļus la- — , X . V -X , -ikal im intensīvākai propagandai vājumi ari ļoti šauras specialitātes hpp izvietošanai dažādās zemēs, ame-parstavjiem, piemēram, nosu gravie-ļ ^kāņu joslas IRO štāba jaunais informācijas šefs Carls Reiners bija saaicinājis Bad-Kisingenā militārās valdības, labdarības organizāciju un dažādo ārvalstu misiju pārstāvju konferenci. Divu dienu apspriedēs piedalījās IRO informācijas daļas vadītāji no Ženēvas, IRO amerikāņu joslas šefs F. Raians un štāba darbinieki, amerikāņu militārās valdības pārstāvji, ASV, Anglijas un Austrālijas DP uzņemšanas komisiju pārstāvji un pārstāvji no daudzām brīvprātīgām organizācijām, kas cenšas palīdzēt DP izvietošanā: Church World Service, YMCAs, YW-CAs, Amerikāņu Sarkanā Krusta, Sīs konferences dalībnieki apspriežu starplaikos iepazinās ar DP māksliniekiem, apmeklējot štāba telpās sarīkoto gleznu skati, kurā no latviešu gleznotājiem pārstāvēti Ataāmējot Latvijas valsts proklamēšanas 30. gada dienu, Lat^ vieša Nacionālā Padome izdod brpšiiru ^4.aivUa 30gados--1918. līdz 1948,", kurā kodolīga koncentrētā vpdā prof. A. Svābe apskata māsu tautas uh valsts llkteņ-gļaitas gadu tecējumā. Brošfiras saturs mūs saista gara 3aitem ar mūsu tēvzemi — Latvijif uh stiprina ticībā, ka atgūsim savas tdutas brīvību un Latvijas neatkarību. Brošūru piesūtīs nometņu komitejām pārdošanai tautiešiem. Tās tīrais atlikums par labu LNP mērķiem. Ceram ka nometņu komitejas būs rosīgas brošūras izplatītājas tautiešos. LNP Pri^^^^^ zive tad šie darbinieki, kas saņem tikai daļu no algas, nav uzskatāmi par patstāvīgiem darbiniekiem, tl., no katras algas, kas paredzēta sarakstos, jāatvelk tikai viena 70 DM nodeva. Zināma neskaidrība valda jautājumā par nodevas atvilkšanu tiem, kas pelnp ļoti maz. Pēc IRO noteikumiem, vismazākā alga, ko drīkstētu maksāt, esot 92 markas: Ja kāds strādājot mazāk nekā 3 nedēļas mēnesī, tad no viņa algas nodeva neesot jāmaksā. Sai'vukārt jāievēro, ka strādātāju papildevas var saņemt vienīgi pilnīgi nodarbinātie. Pilnīgi aplami ir tīko jumi par nodevas atvilkšanu tādiem DP, kas nesaņem nometnes aprūpi. No pārējām 'atbildēm pieminams paskaidrojums, ka IRO apsver iespējas iekārtot arodskolas arī ' privāti dzīvojošiem,; tiklīdz nometņu apvienošanas rezultātā būs radušās brīvās telpas. Pagaidām arodskolās var mācīties tikai nometņu iemītnieki ar pilnām tiesībām uz IRO aprūpi. Nometņu komandantus izrauga vēlētās komitejas. Tām ir arī tiesības ierosināt komandantu atcelšanu. Pašlaik IRO uzsākusi sarunas ar nacionālām komitejām, 'lai izmantotu,tās vPar kanāliem, pa kuriem nomelnu iedzīvotāju sūdzības nonāktu • liesi pie IRO vadības, un vadība^ paskaidrojumi atpakaļ nometnēs". VISAS izziņ^ un apliecinājumi IRO nav iespēju financiāli. atbal- ļ par kritušiem, mirušiem un bez vēsts stīt privāti dzīvojošos, ja tiem nav pazudušiem bij. karavīriem pieprasā-darba. Vienīgais palīdzības ^ veids mas LCK • kancelejā: Latvian Cent-smagu grūtumu gadījumos var būt ral Committee, (13a) Nūmberg 2, DP uzņemšana nometnēs. IRO nav arī Camp Valka, US Zone, Germany. Iz-iespēju palīdzēt izceļojušiem DP zii;iu pieprasījumos nepieciešams uz-pārsūtīt naudu nometnēs palikuša- vārds, vārds, dzimšanas dati, diehes-jiem ģimenes locekļiem. Var tikai ta pakāpe, dzīves vieta Latvijā uh ieteikt atbalstīt palicējus, ar „care" vienība, kādai karavīrs piederējis, sainīšiem. HANENKLE novietotajiem latvie- Apgalvojums, ka bijušo UNRRAs bāreņiem ziedojušas gan ņomet-krājumu nodošana IRO notikusi bez gan atsevišķas personas. Turp-revīzijas, ii^atbilstM patiesībai aiistriliešiem. Tāpēc pirma.pran ' ai ieceļotāji ieklaiitos austt-ali] ,edribā"un pašvaldībā, un tos mudinās pēc- iespējas; ātri ;eļ Ies; iegūt .pilsoņu/dokumēntusr .1 t^pavalštnieelbaž i e ?^ lizadjasl.process, biia ; piļnīgi; cereŗnonials, dokumentus kārtoia. pastu. Tagad apsver . ņaturālizā^ •saistīt ar. svinīgām ceremonijām, ias pavalstnieku tiesības :Ai|strā: iegūst pēc 5 gadu nodzīvošana^, ^ liam ta?ad galini izlemts., .ka ieceļotajiem šo laiku skaitīs ar: .10 dienu,, kad tie izkāps malā Ai Irili'ia^krastā, •unhe, kā. bna ie: .sinats; no tas dienas, •; kad tie V :|aveil(.ušin ta darba laiku. Tāriat Sļallgi izleit MM jau no pirmās, dienas, pret \dtiem izceļotājiem, baudīs vest idu .privilēģiju, .'ķ 1i ieaust tikai :.pēc ilgāka k i i k a / '\ : pnvilēžijas'irļiesība^ sociālo 2 ' 'inašanu, slimo/kasi. bezdar .pabalstiem, brīvu žpbu ārstēšanu, liienes pieniaksam/visiem, kam vērojami Intenslvizēt darbu iespēja- vair5k nekā viens" bērns līdz 1 & m mo ieceļošanas ^valstu iepazīstina- \m veramam, 'kā-ari. tiesības ^an^'i šanai ar DP problēmu un priekSro- «'Vāldibas; noteiktas: minirpāiāš^ a"'^ čībām,: kas. :rastps,U2^ E, Ābele, prof. Annuss, J. Gailis, A „iļ Grunde, V. Janelsiņa, Jēgers, M.' i Krūnļiņš, Fr. Milts, M. Mitrevics, A ., ļ Ogule, J. Soikans, prof. Tone un S. ^^-Ķ Vidbergs. Apspriedes dalībnieki w>- JS| klausījās arī īpatnējS ukraiņu ba&- „c| duristti orķestŗa-koŗa koncertu un jļ pilnā sastāvā piedalījās DP preses konferencē, uzklausīdami jautāju mus un atbildes par enalgr8djw problēmām. Apspriedes panāktā vienošanās iež i valstīs. LmVIDEl\A €EI^ . -mm Geilsheimas žīdu ; nometne pfea Frankfurtes, par ko pēdējā laiks bie- ^ ii rakstīja vācu prese kā par „ineln- |:|ļ tirdzniecības centru", otrdien likvi^lS dēta. Tā kā līdz noteiktam laikam ^ tās iemītnieki labprātīgi nebija at- |ļ| stājuši telpas, ieradās am^erikāņu nu*; litārā policija, kas ^palīdzēja par-vviieettootiteies" s.": .• VVāāccuu llaaiikkrraaksktsi ti.z^inzai na^aer^ cuudisui. : vi stāstīt, .ka'nometnē-tikai^::^r^^^ j^+c+s+a^ fTra V!cnr VniiH^Pm -aokSit.;!^ .bsim?;-^^ Jāapmeklē anc :l*s^piešķiŗot;tikai: zscijasbridi. •. . : ^ " ^ ^ ^ m m i jautāiiļ ?ni^invpar::kultūrālpcr^^^^P f a r n . * . ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^v^kara^^^^ .J^,laik^^^^^^^ m ļva^ipasos kursos mācm^^ atstāta tīra. Visur kaudzēm . nedoma atbalstīt; mētājušās vecas .lupatas, augļu sakņu paliekas, sadauzīti * ēdienu atliekas. ņemšanu ipārbaļidij usi arī armija. leram, kas uz Angliju aizbraukušās Ambergas; apgabalā mēģinās oaātri- Arcimovičas vieta ievelē^ par bare-nāt pārbaudes DP statusa iegūšanai, kpmitej aj pri^sšsedi izsūtot korksijas: uz vietām; kas at-^^ rodas neizdevīgas iatiksmes^^a os. :^ no 26. nov, — .2. dec. Minchenē, ' I , ; Būrgerbrau telpās, rīko daiļamat- ' Konferences noslēgumā līdzšinējā niecības darbu skati speciāli amen-informācijas daļas vadītāja Mrs. Fe- kāņiem. Visi izstādītie priekšmeti dere pastāstīja par ietekmēm ko domāti pārdošanai. Skatē piedalīsies guvusi pavadot uz ASV pirmo kuģi arī latvieši. ' ar: DP ' izceļotājiem. Par spīti tam, EITINAS Daugavas Vanagu noda-ka kuģis ieradies- Ņujorkā tikai 2 la, aktivizējot savu darbu, sevišķu dienas pirms ļfSV prezidenta vele- vērību veltī līdzekļu sagādei in-šanām, kad visa interesē šķita pie- vallda un. kara izraisītās sekas cietu-vērsta tikai; šim notikumam,.kuģi to- šo atbalstam. Nometnē iekārtos arī mēr. sagaidīja 180ļ laikrastu. radio, atpūtas telpu ar .lasāmgaldu. Līdzši-tēlevizijas un .• fil;nu airDniku. p ā r - Lnējam nod. .prieks;sēdinvA; KurTier-stāvju.. Kopā ar .valdības pāi\-Mri;'-- manim aizejot "uz sardžu vienibu, v i - jiem ,tie. izorauca "'""^i^^;::3 li^āsļņa^^^^^^ ievēlēts K. Vanags.. leprie-b a r ķ ā s ; . P r e k . vairākas. ;.dienas:;r^ slijusi par DP .erasanos ; mimstracijas atlaiž vācu darbiniekus, • ; - ; ' ' ' i , , ' / v i ' A. L p . 'to vietā pieņemot latviešus; • . ' •tm RED AKCIJAI m E d u a ŗ d s B ē r i i ņ š , Vireburgā e au! ;m Laikrakstā „Stars and Strlpes" 1?.;^ oktobrī bija lasāma ziņa, ka peC Lietuvas konsula Dr. Dduzvarda;0-^ ņqjuma Sibirijas koncentrācijas un . vergu darbu nometnēs notiekot .sle- -,;.| pena baznīcas kustība. Slepenās baz- .| nīcas locekļu skaits esot ap 1 nui)^ to vidū; ap 200.000 poļu, 100.000^^e-'B^ tuviešu, 70.000 latviešu un tūkstoši^ Ukrainu un vācu kara gustekņu^ar^|| ziņojumu avotu bija atzīmēta agen-tūralNS. Latvilas 21. oktobra numura zinu, kapec s e n a t o r a Dauzvs^ n da• ziņojuma B a l t i j a s : v a ^ J l esot pa r t i z ā n u kustība, kura ^e-^| daloties 70.000 latviešu. An šoreiz par; ziņojuma avotu bija aģentūra I N S . v \' • . ^ Man šīs abas dažā das :liekas; aizdomīgi līdzīgas. *eklēt' nnnt skolas va .impērija, k- Iri l ī o ' ^ ' ' ^ ^ ^ S S a s 1 ziņojusi ^fldigus"^^;^^"'' ' nozarēs. S'neķlēttS^Paratāi^BP ieliet ^r,S'2.0sām;noza. Re da k c i m as p i e z ī m e: jums Latvijas 21. oktobra n par partizānu kustību Baltija . no laikraksta ,.Weltpresse^ kas [i^ šīs ziņas avotu at^mē aģentūru Pipniecība- '"em. i;'; • . ' i • •i ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 20, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481120 |
Description
Title | 1948-11-20-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Mi •II ii. mm nl i;- 11 . • - i i 11 •Mi «ii i i |i.H 0 ļl'/ i . -mi i ' I ii •LATVIJA, 1948. ,.20. novembri t4TVUl< «BvnPAm Nr. 103, (208) 1948. g, 20. novembrī Ar fttttora paraksTO vai iniciāliem pārak- §tIt«ļo« rakitos izteiktas doma» oav katrā 8iņā r«tfakcljfl« domas. . . (Turpinājiims no 1, Ipp.) Par to sievleSu stāvokli, kam ir ar-laulības bērni, aprūpes daļas vadītājs Grigs paskaidroja, ka IRp cen-las veicināt ārlaulības bērnu/ izvie-tošanu kopā ar mātēm. Skaidrs gan, ka ārlaulības bērni var radīt grūtu-^ mus izceļošanai, vlai.gan IRO neskatās uz ģimeņu juridisko statusu. Tālāk Mr. Grigs paskaidroja, ka pēc ASV ieceļošana» likuma par ģimenei piederīgiem uzskatāmi tikai tādi bērni, kas ir vai nu ģimenē dzimuši, vai likumīgi adoptētlj turpretim bāreņus, ko kāda ģimene pieņēmusi'bez likumīga adoptēšanas akta, neuzskata par ģimenes locekļiem. Tādiem bērniem un jauniešiem jāizceļo individuāli, kas rada lielus grūtv mus. Pagaidām vienīgi Beļģija uzņem audžu bērnus kopā ar audzinātājiem, neprasot, vai tie likumīgi adoptēti, vai nē. Kad štāba darbinieki paskaidroja, ka no IRO viedokļa nevarētu būt šķēršļu to 30.-^0.000 sieviešu izceļo-lanai, kuru vīri pazuduši aiz dzelzs izkāra, bet nav iespējams iejaukties ieceļošanas valstu komisiju darba noteikumos, kāds žurnālists jautāja: ,,Vai šīm sievietēm vitepār ir kādas izredzes izceļot, vai arī DP pres ' vajadzētu skaidri un gaiši paziņot, ka tādu cerību nav?" Uz to Mr. Korke-rijs: atbildēja: „Mums nevajadzētu bat tik pesimdstiskiem. Jācerj ka ar ; laiku visas grupas iegūs tiesībās iz- ••ceļot."' Par protestiem, ko DP iesnieguši par apstākļiem Ambergas nometnē un ziņojumu, it kā nometnes vadība būtu aizliegusi šos protestus nosūtīt, izceļošanas daļas pārstāvji paskaid- ' roja, ka viss gadījums dibināts ūz pārpratumiem un nolasija Ambergas nometnes vadītāja ziņojumu štābam Bad-Kisingenā. - Paskaidroja, ka IRO aiztur misijas Francijā, Beļģijā un Venecuēlā, lai aizstāvēta izceļojušo DP tiesības. Sts misijas tomēr ir mazas un nespēj uzturēt kontaktu ar visiem DP. Pienāks diena, kad DP izceļotāji vispār vairs nevarēs balstīties uz IRO, un tiem būs jāgriežas: pie labdarīgām organizācijām. „Kā tas iespējams, ka izceļošanas nometnēs un citas iestādēs tik bieži pazūd DP personīgie un izceļošanas dokumenti?" ,yMēs nezinām, ka būtu pazudis neparasti liels skaits dokumentu. Ja ziņojumi apliecinās, ka tā ir, tad izmeklēsim. Visos gadījumos, kur jārīkojas ar ļoti daudz papīriem, gadās, ka kāds pazūd." . Uz jautājumu, vai nesteidzinās DP izvākšanu no Vācijas draudīgā politiskā stāvokļa dēļ, atbildēja, ka po- ' lītiskas krizes dēļ nav paredzēta paātrināta DP izvāksana. Tā gan paredzēta, tāpēc,, ka DP izvietošana atzīta par vislabāko DP problēmas atrisinājumu, un, bez tam, IRO jāizbeidz darbība 1950. g. jūnijā. Budžeta gadā, kas beigsies 1949. g. 1. jūlijā, paredzēts no ASV joslas Vācijā izvest ne mazāk kā 150.000 DP. Šai skaitā nav ieskaitīti tie, kas even- " tuāli izceļotu uz Izraēlu, jo šī izceļošana nav IRO lieta. Uz jautājumu, vai krīzes gadījumā būtu iespējama visu DP un bēgļu izvešana^ atbildēja, ka tā nebūtu IRO, bet armijas lieta. Atbildot jautājumiem, kas saistījās ar laikrakstu ziņu, ka Padomju Savienība sola 200 DM katrai ģimenei, kas repatriētos, Mr. Korkerijs paskaidroja, ka IRO labprāt apsveic šo piedāvājumu atbalstīt ar naudu tās ģimenes, kas jau iepriekš izšķīrušās par repatriēšanos. Aprūpes daļas vadītājs Brodijs atbildēja veselai rindai jautājumu par darba noteikumiem. Pēc noteikumiem nevienu IRO darbinieku nedrīkst atlaist bez 2 nedēļu uzteikuma, -Tiem, kas saņem .mēnešalgu, uzteikuma laiks ir 30 dienas. Ja šos noteikumus neievēro, tad „DP vispirms jāsūdzas p i e darba daļas vadītāja, ja tas nepalīdz, jāsūdzas pret darba daļas vadītāju". Dažiem Augsburgas. DP darbiniekiem algās izmaksātas tikai 27. oktobrī tāpēc, ka vienkārši neesot bijis naudas: IRO algas maksā pēc vācu normām. Ārstiem pienākas algas pēc 1—3 kategorijas,' Ja Augsburgas apgabalā ārstu algas noteiktas pēc 4 un 5 vai pat 6 kategorijas, tad galvenais štābs nekavējoties šai lietā iejaukšoties. Daudz rūgtu jautājumu skāra noteikumus par 70 DM atvilkšanu no algām. Mr.. Brodijs atkārtoti paskaidroja, ka noteikumus izdevusi nevis IRO, bet militārā valdība Berlīnē. 70 DM jāmaksā visiem pastāvīgi nodarbinātiem, kas dzīvo no- ; metnēs. Tomēr, ja nometņu administrācijās uz vienas ,;birģermeistaru algu sarakstos" paredzētas algas pamata nodarbina vairākas personas, VAvigsburgas Hodifeldas nometnes sarīkojumu barakā 16. novembrī pusdienas laikā pulcējās 40 latviešu un 10 igauņu no AugsTjurgas Haun-štetenes un Hochfeldas nometnēiii. Viņi pie saviem ev.-lut. draudžu mācītājiem bija izpildījuši anketas izceļošanai uz ASV un šīs akcijas ietvarā stādījās priekšā Lutheran World Federatioņ direktoram Vācijā Ho-vardam Hongam. Starplaikā prav. J. Rullītis mācītāju E.. Lamberta un R. Krafta klātienē tuvāk paskaidroja pasāktās akcijas norisi. Mācītāju izpildītās un parakstītās anketas dir. H. Hongs nosūta uz Ņujorku, no kurienes tās sadala tālāk pa Lutheran World Federatioņ nodaļām, lai tā rastu iespēju plašākai amerikāņu saimei izraudzīties vēlamo kandidātu. Otrdien Hochfeldā saaicinātos kandidātus • direktors Hongs izraudzījis uz vietas Min-clienē, vadoties pēc jau savā laikā no ASV piesūtītiem darba un dzīvokļu piedāvājumiem. Direktors vēlējās runāt ar ik kandid&tu personīgi uh iepazīties ar visiem ģimenes locekļiem. Ja kāds no no las arkanāļ Kas sagaida rusta 30 gadi ieceļotājus Reizē ar Latvijas valsti_ dzima arī Latvijas Sarkanais Krusts'. 2 dienas pēc valsts proklamēšanas, 1918. g. 20. novembrī, Rīgā parakstīja aktu par Brazilij m esi 03^ 19^ a Brazīlijas latviešu palīdzībnc t.v_ LSK organizācijas dibināšanu. Daļa mitēja informē LCK par emijn-s - akta parakstītāju vēl tagad ir trim- un darba izredzēm Brazlliiā das saimē Rietumvācijā. Jaunākā dot, ka tā ir piemērota ieU]^^^^ laikā neviena kultūras valsts nav zeme tikai arodu pratēiiem P«^^ nes locekļiem nebija ieradies, viņu interesēja aizkavējuma iemesls un . . . . . . , . , . — j . . . . . . rāva,. eventiiāli radušies grūtumi; Par tiem, ff^^^ iCi;usta, dām uz Žraziliju var braukt vMda kurus bija aizkavējusi slimība, di- katra irnadonala organizācija ir veida techniķi - speciālisti un^ t! reMors sevišķi apjautājās, vai cēlo- Starptautiska Sarkana Krusta sa- nieki, patiesi sava aroda pratē^o nisiiopie^, vai āri tikai viegla sa4 -f'^'"'^-i: ' ^ f ^^^'^ neierobežoti iesi^ja^ aukstēšanās. • . . Starptautiska komiteja dibināta esaistit piemērotā un savai S ! Pēc jautājumiem, kādu darbu strā- 864. g^ kur atrodas tas mi- kacljai atbilstošā darbā. Lidz š l t n ^l .Sjis Latvijā un kādu ^^s^^^^^^^^^^ . . . viens uz Brazīliju aizbraukušais i ^ , tāpat viena,otra vispārīga jautājum ..'^««"^ff. vienmēr ženieris .vai techniķis Aestrādā viS- - J par Ušelībum nākotnes.nodoMem,^^^^^^^^^^ i<^eju augsta- kāršā darbā, lai gan ārzemju dipbl " dir. Hongs'paskaidroja, kādā: darbā k^ humamta- mus BrazUijā oficiāli neatzīst. Da, ' uz kuļ-u stātu un pilsētu viašf-r^"'^ '}f."r?l^tates idejam un pnn- Uādu nozaru intellektuāliera darbi, ieolgo^andidātu varētu, nosūtīt. ?IP;-'^'^-Vienīgi tai ^ nacio- niekiem - ārstiem, juristiem, taut- ...kārtoti viņš pārprasīja, vai piedā-n^ate^ "°tificet citu valstu saimniekiem, skolotājiem, grāraatve-vāto darbu, kas bija anketās uzdotā vamiDam. _ - . f-iejn uc, arī ar labām portugāļu va- ' ' ' LSK pamatu licejs un izveidotājs lodas zināšanām, turpretim snl+i m. ?4& mm I M aroda ietvaros, izceļotājs ari varēs veikt. , Sarunas notika vācu valodā , . ., . , , ., , ,. , , . . , vērtās par draudzīgu „skriningu". ff <^aziem strēlnieku laika darbīnle- digam māsām izredzes dabūt piemē- Kandidāti ar piedāvāto darbu bijaH^^«'^',f^i^^^^ Celmiņa rotu un pat labi atalgotu darbu. Lai apmierināti. Kāds 46, gadus vecs lat-^^^1^ Brazilijā ārstu trūkst, līdz Slm vietis no Haunštetenas nometnes re- F ^ l ' ^ ^ . Latvijas brmbas cīnītajiem, bēgļu firstiem nav izdevies iegūt ģistrējies par vienkāršu strādnieku, ierīkojot pārsienamos punktus, laza- prakses tiesības. m m te S<-Tari sievietes ar be. ^tuleMutJf' ;.gie, un par .1 V t e feidot j a u n o 1 bet viņa sieva par saimnieci. Direk-[.e?fs"n vēlāk sanatorijas kara inva- La^^gt^g^^^j^j^^ tor kādu laiku strādājuši un materiālā ziņā dējīgākos. Sl kolonizācija notikšot ļoti lēnām un ne visai plašos apmēros. Varot būt runa tikai par dažiem simtiem. Sūtnim Dr. Valteram drīzumā solīta tuvāka informācija. Agrāk minētās ziņas par 1000 lauksaimnieku ielaišanu Francijā, pēc franču iestāžu paskaidrojuma, esot tikai baumas. LCK i.b. IZLABOJUMS LCP vēlēšanās Bavārijā kandidē ij. Ventspils apr. vecākā vietn. Ādolfs Kanders no Landshūtes nometnes, nevis A. Panders, kā kļūdaini iespiests Latvijas iepriekšējā numurā. Tiklīdz Augsburgas apgabals ieradi- P^;;^^ palīdzības prasa tik ļoti dau- Parasti eceļošanas at aujas Brāzi-šoties ASV komisija, viņš attiecīgos ^K darbinieku speķos lija var iegādāt vienīgi Brazīlijas pieprasījumus nodošot tās rīcībā, P^^^^' P^^^^ ^^^iem spēkiem misijās Eiropā. Vācijā BraziUjas mi- Direktors Hongs atvadoties pa- P^^ī^^^ības darba veikšanai arī siju vada Dr. Ecekiels Ubatuba, ku* skaidroja, ka izraudzīto kandidātu 1^^"^^^; Ira miteklis atrodas Hanoverā (He-skaits palielināsies ik dienas, atkarībā no tālākiem pieprasījumiem. Viņš piemetināja, ka tūlīt izceļošanas kandidātos varētu ieskaitīt dažu ļoti labu speciālistu. Ķā piemēru direktors minēja labu kalēju, kas būtu ar mieru dzīvot laidos, apkalt zirgus un labot farŗneŗu mašīnas. Ir pledā • i ;S0 m Mag. iur. A. G ā r š a, LSK galvenās valdes loceklis LCK i.b. Pastiprinās propagandu DP izvietošanai sus ŗiem. E. A i de 30 Lai meklētu jaunus līdzekļus la- — , X . V -X , -ikal im intensīvākai propagandai vājumi ari ļoti šauras specialitātes hpp izvietošanai dažādās zemēs, ame-parstavjiem, piemēram, nosu gravie-ļ ^kāņu joslas IRO štāba jaunais informācijas šefs Carls Reiners bija saaicinājis Bad-Kisingenā militārās valdības, labdarības organizāciju un dažādo ārvalstu misiju pārstāvju konferenci. Divu dienu apspriedēs piedalījās IRO informācijas daļas vadītāji no Ženēvas, IRO amerikāņu joslas šefs F. Raians un štāba darbinieki, amerikāņu militārās valdības pārstāvji, ASV, Anglijas un Austrālijas DP uzņemšanas komisiju pārstāvji un pārstāvji no daudzām brīvprātīgām organizācijām, kas cenšas palīdzēt DP izvietošanā: Church World Service, YMCAs, YW-CAs, Amerikāņu Sarkanā Krusta, Sīs konferences dalībnieki apspriežu starplaikos iepazinās ar DP māksliniekiem, apmeklējot štāba telpās sarīkoto gleznu skati, kurā no latviešu gleznotājiem pārstāvēti Ataāmējot Latvijas valsts proklamēšanas 30. gada dienu, Lat^ vieša Nacionālā Padome izdod brpšiiru ^4.aivUa 30gados--1918. līdz 1948,", kurā kodolīga koncentrētā vpdā prof. A. Svābe apskata māsu tautas uh valsts llkteņ-gļaitas gadu tecējumā. Brošfiras saturs mūs saista gara 3aitem ar mūsu tēvzemi — Latvijif uh stiprina ticībā, ka atgūsim savas tdutas brīvību un Latvijas neatkarību. Brošūru piesūtīs nometņu komitejām pārdošanai tautiešiem. Tās tīrais atlikums par labu LNP mērķiem. Ceram ka nometņu komitejas būs rosīgas brošūras izplatītājas tautiešos. LNP Pri^^^^^ zive tad šie darbinieki, kas saņem tikai daļu no algas, nav uzskatāmi par patstāvīgiem darbiniekiem, tl., no katras algas, kas paredzēta sarakstos, jāatvelk tikai viena 70 DM nodeva. Zināma neskaidrība valda jautājumā par nodevas atvilkšanu tiem, kas pelnp ļoti maz. Pēc IRO noteikumiem, vismazākā alga, ko drīkstētu maksāt, esot 92 markas: Ja kāds strādājot mazāk nekā 3 nedēļas mēnesī, tad no viņa algas nodeva neesot jāmaksā. Sai'vukārt jāievēro, ka strādātāju papildevas var saņemt vienīgi pilnīgi nodarbinātie. Pilnīgi aplami ir tīko jumi par nodevas atvilkšanu tādiem DP, kas nesaņem nometnes aprūpi. No pārējām 'atbildēm pieminams paskaidrojums, ka IRO apsver iespējas iekārtot arodskolas arī ' privāti dzīvojošiem,; tiklīdz nometņu apvienošanas rezultātā būs radušās brīvās telpas. Pagaidām arodskolās var mācīties tikai nometņu iemītnieki ar pilnām tiesībām uz IRO aprūpi. Nometņu komandantus izrauga vēlētās komitejas. Tām ir arī tiesības ierosināt komandantu atcelšanu. Pašlaik IRO uzsākusi sarunas ar nacionālām komitejām, 'lai izmantotu,tās vPar kanāliem, pa kuriem nomelnu iedzīvotāju sūdzības nonāktu • liesi pie IRO vadības, un vadība^ paskaidrojumi atpakaļ nometnēs". VISAS izziņ^ un apliecinājumi IRO nav iespēju financiāli. atbal- ļ par kritušiem, mirušiem un bez vēsts stīt privāti dzīvojošos, ja tiem nav pazudušiem bij. karavīriem pieprasā-darba. Vienīgais palīdzības ^ veids mas LCK • kancelejā: Latvian Cent-smagu grūtumu gadījumos var būt ral Committee, (13a) Nūmberg 2, DP uzņemšana nometnēs. IRO nav arī Camp Valka, US Zone, Germany. Iz-iespēju palīdzēt izceļojušiem DP zii;iu pieprasījumos nepieciešams uz-pārsūtīt naudu nometnēs palikuša- vārds, vārds, dzimšanas dati, diehes-jiem ģimenes locekļiem. Var tikai ta pakāpe, dzīves vieta Latvijā uh ieteikt atbalstīt palicējus, ar „care" vienība, kādai karavīrs piederējis, sainīšiem. HANENKLE novietotajiem latvie- Apgalvojums, ka bijušo UNRRAs bāreņiem ziedojušas gan ņomet-krājumu nodošana IRO notikusi bez gan atsevišķas personas. Turp-revīzijas, ii^atbilstM patiesībai aiistriliešiem. Tāpēc pirma.pran ' ai ieceļotāji ieklaiitos austt-ali] ,edribā"un pašvaldībā, un tos mudinās pēc- iespējas; ātri ;eļ Ies; iegūt .pilsoņu/dokumēntusr .1 t^pavalštnieelbaž i e ?^ lizadjasl.process, biia ; piļnīgi; cereŗnonials, dokumentus kārtoia. pastu. Tagad apsver . ņaturālizā^ •saistīt ar. svinīgām ceremonijām, ias pavalstnieku tiesības :Ai|strā: iegūst pēc 5 gadu nodzīvošana^, ^ liam ta?ad galini izlemts., .ka ieceļotajiem šo laiku skaitīs ar: .10 dienu,, kad tie izkāps malā Ai Irili'ia^krastā, •unhe, kā. bna ie: .sinats; no tas dienas, •; kad tie V :|aveil(.ušin ta darba laiku. Tāriat Sļallgi izleit MM jau no pirmās, dienas, pret \dtiem izceļotājiem, baudīs vest idu .privilēģiju, .'ķ 1i ieaust tikai :.pēc ilgāka k i i k a / '\ : pnvilēžijas'irļiesība^ sociālo 2 ' 'inašanu, slimo/kasi. bezdar .pabalstiem, brīvu žpbu ārstēšanu, liienes pieniaksam/visiem, kam vērojami Intenslvizēt darbu iespēja- vair5k nekā viens" bērns līdz 1 & m mo ieceļošanas ^valstu iepazīstina- \m veramam, 'kā-ari. tiesības ^an^'i šanai ar DP problēmu un priekSro- «'Vāldibas; noteiktas: minirpāiāš^ a"'^ čībām,: kas. :rastps,U2^ E, Ābele, prof. Annuss, J. Gailis, A „iļ Grunde, V. Janelsiņa, Jēgers, M.' i Krūnļiņš, Fr. Milts, M. Mitrevics, A ., ļ Ogule, J. Soikans, prof. Tone un S. ^^-Ķ Vidbergs. Apspriedes dalībnieki w>- JS| klausījās arī īpatnējS ukraiņu ba&- „c| duristti orķestŗa-koŗa koncertu un jļ pilnā sastāvā piedalījās DP preses konferencē, uzklausīdami jautāju mus un atbildes par enalgr8djw problēmām. Apspriedes panāktā vienošanās iež i valstīs. LmVIDEl\A €EI^ . -mm Geilsheimas žīdu ; nometne pfea Frankfurtes, par ko pēdējā laiks bie- ^ ii rakstīja vācu prese kā par „ineln- |:|ļ tirdzniecības centru", otrdien likvi^lS dēta. Tā kā līdz noteiktam laikam ^ tās iemītnieki labprātīgi nebija at- |ļ| stājuši telpas, ieradās am^erikāņu nu*; litārā policija, kas ^palīdzēja par-vviieettootiteies" s.": .• VVāāccuu llaaiikkrraaksktsi ti.z^inzai na^aer^ cuudisui. : vi stāstīt, .ka'nometnē-tikai^::^r^^^ j^+c+s+a^ fTra V!cnr VniiH^Pm -aokSit.;!^ .bsim?;-^^ Jāapmeklē anc :l*s^piešķiŗot;tikai: zscijasbridi. •. . : ^ " ^ ^ ^ m m i jautāiiļ ?ni^invpar::kultūrālpcr^^^^P f a r n . * . ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^v^kara^^^^ .J^,laik^^^^^^^ m ļva^ipasos kursos mācm^^ atstāta tīra. Visur kaudzēm . nedoma atbalstīt; mētājušās vecas .lupatas, augļu sakņu paliekas, sadauzīti * ēdienu atliekas. ņemšanu ipārbaļidij usi arī armija. leram, kas uz Angliju aizbraukušās Ambergas; apgabalā mēģinās oaātri- Arcimovičas vieta ievelē^ par bare-nāt pārbaudes DP statusa iegūšanai, kpmitej aj pri^sšsedi izsūtot korksijas: uz vietām; kas at-^^ rodas neizdevīgas iatiksmes^^a os. :^ no 26. nov, — .2. dec. Minchenē, ' I , ; Būrgerbrau telpās, rīko daiļamat- ' Konferences noslēgumā līdzšinējā niecības darbu skati speciāli amen-informācijas daļas vadītāja Mrs. Fe- kāņiem. Visi izstādītie priekšmeti dere pastāstīja par ietekmēm ko domāti pārdošanai. Skatē piedalīsies guvusi pavadot uz ASV pirmo kuģi arī latvieši. ' ar: DP ' izceļotājiem. Par spīti tam, EITINAS Daugavas Vanagu noda-ka kuģis ieradies- Ņujorkā tikai 2 la, aktivizējot savu darbu, sevišķu dienas pirms ļfSV prezidenta vele- vērību veltī līdzekļu sagādei in-šanām, kad visa interesē šķita pie- vallda un. kara izraisītās sekas cietu-vērsta tikai; šim notikumam,.kuģi to- šo atbalstam. Nometnē iekārtos arī mēr. sagaidīja 180ļ laikrastu. radio, atpūtas telpu ar .lasāmgaldu. Līdzši-tēlevizijas un .• fil;nu airDniku. p ā r - Lnējam nod. .prieks;sēdinvA; KurTier-stāvju.. Kopā ar .valdības pāi\-Mri;'-- manim aizejot "uz sardžu vienibu, v i - jiem ,tie. izorauca "'""^i^^;::3 li^āsļņa^^^^^^ ievēlēts K. Vanags.. leprie-b a r ķ ā s ; . P r e k . vairākas. ;.dienas:;r^ slijusi par DP .erasanos ; mimstracijas atlaiž vācu darbiniekus, • ; - ; ' ' ' i , , ' / v i ' A. L p . 'to vietā pieņemot latviešus; • . ' •tm RED AKCIJAI m E d u a ŗ d s B ē r i i ņ š , Vireburgā e au! ;m Laikrakstā „Stars and Strlpes" 1?.;^ oktobrī bija lasāma ziņa, ka peC Lietuvas konsula Dr. Dduzvarda;0-^ ņqjuma Sibirijas koncentrācijas un . vergu darbu nometnēs notiekot .sle- -,;.| pena baznīcas kustība. Slepenās baz- .| nīcas locekļu skaits esot ap 1 nui)^ to vidū; ap 200.000 poļu, 100.000^^e-'B^ tuviešu, 70.000 latviešu un tūkstoši^ Ukrainu un vācu kara gustekņu^ar^|| ziņojumu avotu bija atzīmēta agen-tūralNS. Latvilas 21. oktobra numura zinu, kapec s e n a t o r a Dauzvs^ n da• ziņojuma B a l t i j a s : v a ^ J l esot pa r t i z ā n u kustība, kura ^e-^| daloties 70.000 latviešu. An šoreiz par; ziņojuma avotu bija aģentūra I N S . v \' • . ^ Man šīs abas dažā das :liekas; aizdomīgi līdzīgas. *eklēt' nnnt skolas va .impērija, k- Iri l ī o ' ^ ' ' ^ ^ ^ S S a s 1 ziņojusi ^fldigus"^^;^^"'' ' nozarēs. S'neķlēttS^Paratāi^BP ieliet ^r,S'2.0sām;noza. Re da k c i m as p i e z ī m e: jums Latvijas 21. oktobra n par partizānu kustību Baltija . no laikraksta ,.Weltpresse^ kas [i^ šīs ziņas avotu at^mē aģentūru Pipniecība- '"em. i;'; • . ' i • •i ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-20-02