Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1948

              ffs, r- jo jūs nezinnt i
istrijas. Kad
akstvežiem nosūti "««.•«.
^ nekad nebūtu
zmeklet; ::un ja ļ,?" '^'^^
^savu aplarrvo v4tn,i " ^ i V i
e^igo rafeta nuSV?-"'^'--
ekad vairs nebūtu';,^-"-
rbut jums; taisnibs •
teikti,atbiiSta'b: t^-i'^
spaini. Pirms astnn ar
atus un arī «riSri ^^"^^lUi
stu. Bet es
;d nekā v a i SE 3"n,?^r^
s; k^ut kur. aktīs P,^,*'™.
I
i
ielu ap.
sliimii.
ļturnieks to'ūzMvr^^
1 bez bēdām---•^^t'^Sai
fak, metode, kas vērt^,
ar - sajūsniināts iesalf'*
r jūsu atļauju es S'»^-
tegll to 4tu n o k f f ^
allaž pakal^orģa;:-
abprāt,-- teicu. ~ ,
m vissliktākajā gadi!! -
Jāsamaksā vks
bi. A1:nesiet Vienu .
— Okonnors. uzdeva
potājain.
jūs gribat (ferīt?vai^^ m redzēsit, ~ ar svarT^u^
iksmi atbildēja Okonnirs,
taj» atnesa aplobni. Okon-pigr_
saļika tajā visus dok.,
.tas:. Neatvērt pirms manai
oiet yai,^ē, ~ bet Okonno^
'a:.taisnība:.es vairs nesane-lenu
vēstuli, ne raksta st^r-asodītā
spaiņa lietā. Dieni4
inu; kas samaksāja vienu ji.
^vienpadsmit pensu," smaidot
a stāstu pulkvedis Tcilors.
ranto valodas tulkojis M.' D.
i;'
i:
ķ
••i :
l i
i
P
i
sevi
ĀSTA; PAR SAVU.ŠEFU
aprakstiem, ko vēstures
tņu armijas ārsts un psi-ilggadējās
sekretāres Kristas
Kellijam uzrakstītā liecibi
i ap Hitleru". Sniedzam lasi*
sanās'* sācis diktēt arvien
k, bieži vien nonākdams tād3
cumā, ka kļuvis no viņa bail,
bijis sevišķi gadījumos, .ku^
diktējamā runā uzbriici;
im'vai R u z v e l t a m . Tad vnni
5,' žestikulējis rokām, im vi?3
;ušā seja bijusi tik nikna,::
tinieks atrastos tepat istaoi
, manuskriptu atstājis g ŗ
« a m r l t a m , t a d sācis nebeia|a-abojumus,
parasti tns 3.
reizes likdams manusk*
5tit un skaļi lasīdams viu.
I
imas . ,
sākumā Hitlers
štābā kopā ai- yir»^^,
11 2 to pēkšņi pārtraucis; •
ģenerāļi pie pus»"gr
Iši'viņam pretējus
uzsācis šādas saruna^,
ā sabiedribāun r
Iii
S3-
tematu, Hitleram g
alvenais vārds. ,
Viņam :vieBf
bet vajadzīga V ,
Sarunās visva^J ,
• s k saviem "i«^„, ir
dažkārt nedaudzj^„ ^,
s reizes. SUTI [" ,,0..
•vi Hitlers Pŗ^^ „e**o-t+
aa<s5 biezi i ^ i ^ ^ voŗa
rmajām
.usijis- .nekādu
etā griba veak
rgalvibu. Agi^^ .es
itlers pec vara^
uŗas i^ciba ^^^^
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUCOM Civil
Affairs Divisiop Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
D P Camp Kleinkōtz near
Gunzburg/D; Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7, Circulation: 4000.
Published threetimes 'weekly.
Editorial office: Gflnzburg/Do.
Dominikus-Zimmermann-Str. 2. KEW5PAPER:
Nr. 69 (174)
Otrdien. 194S. g. 31. aug.
Imāk trīs reizes n^ēļā.
l i d e v e ļ s : BALK ard^vumS
Lahieio preses darbinieku sa-darbrbas
kopa. Atbildīgais re­daktors:
Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: 2. Bārda,
M. Culltis. H. MindenbAgs,
A. Smits. Adrese* Gāniļjurg-
Do.: red.: Dominikas-Zimmer-mannstr.
2 (tāir. 50), apg.:
MarktpL 25 (t. 84), spiHti_
Bgm.-LaDdmanti.-P!. T (L 92)
g: arvien SN j.
Kreisā roka ŗ' ^
saturēt S ļ ņ j p e c - ,,
bo ka]u; V .
. sulainim ,,,1.3
Ar labo.aci^;%,iso5;
slikti, t ) e t - ļ,iuv:
igais sabruKiu^^^
VIENOŠANĀS GAN PANĀKTA, BET TA NEMODINA CERĪBAS ,
5edrne var atkārtoties Austrumeiropas spēle
piektdien, pl. 17 pēc Maskavas laika, rietumu sabiedroto diplomāti
atkal ieradās Kremlī- turpināt iesāktās apspriedes ar Molotovu, kas ilga
trīs stundas. Sarunas piedalījās ari padomju ārlietu viceministrs Vi-linskis.
Ka parasti, arī šoreiz pēc atgriešanās no Kremļa rietumu pār­stāvji
sapulcējās internā apspriedē britu vēstniecībā. Visu sestdienu
Bcvins Londonā nepārtraukti apspriedās ar saviem padomniekiem un
franču vēstnieku Masiļji. Apspriedes Vašingtonā, Londonā un Parīzē
turpinājās vēl svētdien. Uzmanīgais optimisms, kas sākās pēc audiences
pie Staļina, Londonā pastāv arī pēc sarunām ar Molotovu. Politiskās
aprindas britu galvaspilsētā pārliecinātas, ka Maskavā laikam izdosies
panākt kādu vienošanos un, proti, valūtas jautājumā.
No otras puses viena daļa politiķu
Vašingtonā izrāda zināmas bažas par
Kremļa konferenču ieilgšanu. Jau
pagājušas četras nedēļas, kopš diplo­māti
pirmoreiz apmeklēja padomju
valstsvīrus. Lai gan apspriežamie
jautājumi svarīgi, labai gribai pa­stāvot,
tos tomēr jau varēja atrisi­nāt,
Ja arī Maskava principā pie­vienotos
rietumvalstu viedoklim par
kopīgu valūtu un kontroli Berlīnē,
tas vēl nenozīmējot, ka visi grūtu­mi
būtu novērsti. Vēl paliktu v i ­sai
svarīgs jautā jums, kā kontroli'
praktiski realizēt. UP sakās zinām,
ka sabiedrotie ierosinājuši radīt
īpašu finanču komisiju. Šā vai tā,
arī Kremļa pozitīva atbilde nozīmētu
tikai „pirmo mazo sākumu" uz ko­pīgu
saprašanos. Vēl nekas nelie­cina,
ka aukstais karš - līdz ar to
beigtos. Jo arī pēc vienošanās Mas­kavā,
sāktos .vēl grūtas techniskas
sarunas par blokādes atcelšanu un
kopīgu valūtu Berlīnē.
Labi informētais amerikāņu dienas
laikraksts „NewYork Times" raks­ta,
ka arī pēc apspriedēm pie Mo-lotova
būs vajadzīga mazākais viena
konference. Visas pazīmes, rādot, k
diskusijas Kremlī 'varētu attīstīties
par četru militāro gubernatoru sa­runām
Berlīnē. Bet pēdējie notiku­mi
bij. Vācijas galvaspilsētā, kas ne­apšaubāmi
krievu Inspirēti, pēc
,.New York Times" domām, liecinot,
ka Maskava spēlē dubultu spēli. Sa­biedrotajiem
vajadzētu ļoti uzmanī­ties,
lai jauno konferenci Berlīnē
nesasauktu vienīgi laika novilcinā­šanai,
kas Kremlim vajadzīgs rie­tumu
pozīciju vājināšanai. Tad va­rētu
notikt tāpat, kā jau piedzīvots
Austrumeiropas valstīs, kad Pa-,
domju Savienība ASV, Lielbritāni­jas
.An. Francijas acu priekšā ,,pra-tusi"
sagrābt visu varu .savās rokās.
Londonas svētdienas presē . gal­veno
vietu aizņem ziņojumi par sa­runām
Maskavā. Zīmīgi, ka visi
laikraksti it kā sagatavo lasītājus,
M tie neliek pārāk lielas cerības uz
Kremļa konferencēm. Visas avīzes
akcentējušas vienu vārdu, ka even­tuālā
vienošanās var būt tikai prin­cipiāla.
Laikrakstos bez tam norā­dīts,
ka jau vistuvākajās dienās gai­dāms
pagaidu komunikē. To apstip­rina
arī Reuters, kas ziņo, ka svēt­dien
^rietumu diplomāti esot nodar­bojušies
galvenokārt ar ši komunikē
rediģēšanu. ^Oficiālais paskaidro­jums
par sarunām Maskavā," raksta
,,Observer", „laikam rādīs, ka pia-nāktā
vienošanās ir visai niecīga/*
To varētu uzskatīt vienīgi par ,,mo-dus
vivendi". Londonā tāpēc neviens
nelolojot lielas cerības. „Sunday T i ­mes"
norāda, ka Maskavas sarunu
panākumi piedēvējami galvenokārt
rietumu diplomātiem, lai gan ne­viens
no tiem nepriecājoties par pā­rāk
niecigaiiem rezultātiem. īstenī­ba
Maskavā būs. atjaunots tikai vQr
caīs stāvoklis. o'
BBC dinlomātiskais redaktors, ana­lizējot
pašreizējo stāvokli, konstatē,
ka Padomju Savienība vēl aizvien
ccrē uz saimniecisku krizi Savieno­tajās
Valstīs un Lielbritānijā. Izcjpt
no šāda; pieņēmuma, Maskava tānēc
Izdara spiedienu visās vājākajās vīlē­tās.
Un tāda vājākā vieta šobrīd esot
Berlīne. Vienošanās Kremlī atkarā­jas
n o t ā . ko padomju varasvīri do­mā
par RiĢtumeiroDu. Ja Staļins
pārliecināts par demokratiiu -sainfi-niecisku
bankrotu, tad izdevīgāk v i ­ņam
nogaidīt, kamēr tas iestātos, lai'
tad iecerēto varētu iegūt bez liela
riska. BBC •
Ari amerikāņu
joslā notiks plašāka
nometņu
pārvietošana
Jau i ziņots par plašākām no­metņu
pārvietošanām angļu joslā
un par dažu nometņu pārkārto­šanu
un pārvietošanu arī ameri-.
kāņu joslā. Sakarā ar to L CK
Vicepriekšsēdim V. Lamberganri
IRO amerikāņu joslas galvenajā
mītnē Bād-Kisingeriā bija saruna
ar pārvietošanas daļas vadītāju
Edvardu, kas paskaidroja:
,,Pēc armijas rīkojuma drī­zumā
amerikāņu joslā ~ notiks
DP nometņu pār\netošana. Vis­pirms
jāatbrīvo visi īpašumi
un privātas mājas, kuras aiz-,
ņem DP nometnes. Tāpēc vi-^
sas tās nometnes, kas tagad
atrodas baznīcu .vai privāt-īpašmicku
namos. v a j a d 7 ē s lik-.:
vidēj un pārvietot. Sī rīcībai
jau ievadīta. Emigrācijas atvieg­lošanai
likvidēs arī vairāku tau­tību
jauktās nometnes u,h vienas
tautības DP koncentrēs atseviš­ķās
lielās nometnēs, vismaz pa
2000 cilvēku katrā. Līdz ar to,
saprotams, visā joslā būs vaja­dzīga
plaša DP pārvietošana no
vienas nometnes,uz otru un būs.
arī neiespējami saglabāt visas ta­gad
esošās nometņu kopības un
I to iestādījumus."
Kā' zināms, nesen jau likvidēta
latviešu nometne Neietingā. kas
atradās klostera telpās. Nometnes
iemītniekus .sadalīja pa" Berch-^
tes<;?;adcnas. Traunšteinas, Mīldor-fas,
Ingolštates, Rotenburgas un
Erlangenas nometnēm. LCK īn-ffprmācijas
nozare ar vadītāju V!
Lambergu novietojusies Erlange­nas
nometnē.
Pēc viena menesa pastāvēšanas atkāpusies
desmitā franču valdība
Sestdien no rīta pēc viena mēneša pastāvēšanas atkāpās AndrēMari
kabinets Francijā. Kopš Vācijas kapituiācUas. tā. jau ir desmitā (valdībi^
kas veltīgi izpūlējusies atrisināt saimnieciskās un politiskās problēmas.
Marī kabineta mūžs bija visīsākais. Valdība atkāpās pēc stundu garas
sēdes , kurā liktenīgs izrādījies algu jautājums: finanču ministrs bijis ar
mieru tās paaugstināt par 10 proc, kamēr sociālisti prasīja 15 līd/ 1()
proc. paaugstinājumu.
Valsts prezidents Oriols jaunu valdību sastādīt vispirms uzai^nāja
sociālistu Polu Ramadjē. Pēc apspriedēm ar politisko partiju līderiem,
Ramadjē paziņoja, ka viņš nevar izpildīt prezidenta uzdevumu. 'Hid
Oriois pie sevis aicināja katoļu tautas partijas biedru, Marī kabineta
ārlietu ministru §umanu un lūdza viņu uzņemties jaunas valdības si\-
stādīšanu. Ja gadījumā politiskās partijas nevai ēs vienoties, tad prezi­dentam
atliks tikai viena izeja — atlaist naoionālsapulci un izsludināt
jaunas vēlēšanas.
arī Berlīnei ^raud galīga
,ās?
Krievu un amerikāņu militārās policijas sadursme
Marī kabineta demisija notikusi
ļoti saspīlētā politiskā atmosfairā.
V-ašingtonā un Londonā valda bažas,
vai tikai šis apstāklis neietekmēs sa­runas
Maskavā un Eiropas parla­menta
sasaukšanu. Lai gan līdz jau­nā
kabineta sastādīšanai ārlietu mi­nistriju
vada Sumans. kas deklarēja,
ka 'Francijas ārpolitika nemainīsies,
iekšēja nestabilitāte Parīzē var to­mēr
sagādāt zināmas grūtības, franču
vēstniekam Padomju Savienībā, l^v
iemesla-dēļ Savienotajās Valstīs iz-r
a i s ī j i es pes i m i sms. k as v ē r o j a nīs a ri
Londonā. Britu valdības aprindās
ministru prezidenta-Etlija vilcināša­nos
pievienoties Francijas aicināju­mam
par Eiropas parlamenta sa­saukšanu
tagad atzīst par apsvērtu
un piesardzīgu rīcību. Kāds ārlietu
ministrijas pārstāvis izteicis pat ba­žas,
vai Marī. valdības demisiia ne-;
ietekmēs arī UN pilnsapulci, ka.s
sanāks 23. septembrī Parīzē.
Jaunā krize "radās tāpēc, ka finan­ču
ministrs Reino ierosināja paaug­stināt
cenu maizei, labībai un pie­nam.
Bija paredzētas lielākas mak­sas
arī dzelzceļiem. Siem ierosināju­miem
pretojās sociālisti. Remadjē
Francijas saimniecisko jautājumu
kārtošanu raksturojis tā. ka iekšpo-.
lītikā tas ..nozīmē inflāciju, bet uz
ārieni bankrotu".
J a Sumana pūles izrādīsies nesek­mīgas.
Oriolam vēl paliks iespēja ai­cināt
sastādīt valdību vai nu komu­nistus
vai de Gollu.. Komunistu pār­vārās
pārņemšanai. Kāds ģenerāļa
tuvs līdzstrādnieks izteicies, ka De
Golls pārliecināts par tā saucamās
..trešās varas" sabrukumu. Tanlīd
esot pienācis īstais laiks uzsālU cmu.
Līdzīgās domā.-^ par tagadēja Fran­cijas
parlament.i^ nespēju ir ari ra-dikālsociālisti.
Jau pai^āju.^a. svet«
dienā vairākās sanāk'^mes v i i i i uz­sākuši
kampaņu par na(.'ionalsai)u}-
ces atlaišanu un jaunu vēlē.-^aiui i z ­sludināšanu.
Ja gadījumā kādai pc)-
liti^kai partijai.tinnēr izdotus v:īldī-bu
.'^.astādit. niaz tioam.^-. ka ta \ M r Mu
atrisiruit visas .<arežtutās . ' a i i n n i v ^ c i -
bas problēmas. Zimīgi, ka ļ)ai Ra­madjē
svētdien pra-^ījis jauna'.nn
kabinetam vismaz 10 mēnešu il'.'u
mūžu. tas ir līdz nākamajam .'-piin-niecības
gadam. Citādi tas izrādīšo­ties
tik pat nespējīgs kā līd-^.šinē)ic. :
Četru valstu pārstāvji gan Maskavā nedēļām ilgi meklē kaut kādu
vienošanos Berlīnes jautājumā, bet padomju spiediens Berlīnē tai pašā
laikā nav atslābis, bet gan pastiprinājies. Ja realizētos projektētā pilsē­tas
maģistrāta pārcelšana uz kāda no rietumu sektoriem, tad, pēc BBC Uļjas'^lī'dedr DiW^^^ viņa
polītiskā komentatora domām, arī Berlīnes sa.§ķelšana divās daļās kļūtu partija būtu ar mieru dibināt kabi-tikpat
pilnīga, kā tas jau noticis ar visu Vāciju. Četru sektoru pilsētā ļ ^"^^'^^ demokrātiskās ūnijas pama
nerimstas arī sadursmes. Padomju iestādes apsūdz amerikāņu militāro
policiju, ka tā sašāvusi kādu krievuikaļreivi.
Britu prese un BBC iv^litiskais
komentālors valdības krizi Franniā
no.sauc par nožēlojamu parāddju^,
,,Observer" izsakās, ka neviens ka­binets
nevarēs izglābt Franciju no
katastrofas tik ibu. kamēr zemnieki,
fabriku strādnieki un partiju līderi
izturēsies tā, kā pagāju^:ā nedēļā.
Laikraks'ts asi nosoda ari Man, ka
viņš akceptējis pašvaldību velc^;uiu
atcelšanu, tādā kārtā dodot komu­nistiem
rokā trumpi par nedemo­krātisku
izrīcību. BBC. BB
Ai
i
I
Ģenerālis aicina
sacelties pret Tito
^I>ienvid,slavijas aviācdjas virspa­vēlnieka
vietnieks ģenerālis, Pero
Popivoda, kam priekš dažām die-
JJām izdevies izbēgt, publicējis pa­domju
komunistu partijas oficiozā
.'»Pravda" uzs^iukumu •dienvidslāvu
virsniekiem, kurā aicina „atbrīvot
^emi no Tito nodevīgās pretpadomju
politikas". Naidīgā kampaņa pret
"'Jo turpinās arī Ungārijas un. Ru-
Jļ^^^nijas presē. Dienvidslāvijas ār-
^'^tu ministrija īsā laikā iesniegusi
protesta notu Budapeštai, asi
vēršoties pret ungāru komunistu va-
^'^^āju Rakoši. kas. tāpat kā Rumāni-
J^'^i! ārijel^ ministre Anna Paukcre.
ļj?'?.icinājīs dienvidslāvus gāzt valdī-im
pārņemt varu. Notas, beigās
^"i'ādīts, ka Ungārijas valdība at-jciunojusi
veco.šovinismu un aizmir-.
f^^^' to ..draudzīgo palīdzību", kas
-^^r>emta no Dienvidslāvijas cīņā par
-tauta? demokrātiju".
Unidonā sestdien .ieradies bijušais
J^.^^cboslovakijas ministru prezidenta
^ledrs un Prāgas lielvecākajs
^^,^^^ds. kam priekš kāda laika lai-
1^.^'^^? pārbēgt uz Bavāriju. Preses
^'Iv'^'"^'?'-'^^ viņš izteicies, ka oēdēiic
^-"51 mēneši Cechoslovakijā viņam un
j;?^^ sievai bijuši daudz ļaunāki ne-sesi
gadi. ko tas pavadījis Bu-
^^nvaldes koncentrācijas nometnē.
BBC
No amerikāņu puses par starpga­dījumu
paskaidrots, ka naktī uz sest­dienu
amerikāņu militārās policijas
postenis gribējis-aizturēt kādu krie­vu
militāro automobili par neatļauti
ā t ru braukšanu. Postenis no automo­biļa
a'pdraudēts ar ieroci un nogrū.sts
no motocikla. ;-''Pēc tam vīna biedrs,
otrs amerikāii u m i 1 i tā rai s . pol i c ists
izšāvis uz braucējiem.,
. Ošerslebenā,.padomju joslā, no­šauts,
turienes krievu • komandants,
svētdien ziņoja Stutgartes raidītājs;
Visa apkārtne pēc tam nosprostota,
^meklējot uzbrucēju, bet vainīgais pa­gaidām
nebija atrasts.
Angļu un amerikāņu iestādes Ber­līnē
paskaidrojušas, ka tām • nav ie­bildumu
pret vācu ierosinājumu
pārcelt Berlīnes ma^iistrātu uz kādu
no rietumu sektoriem.: ievērojot pē­dējā
laikā notikušās komunistu, .de­monstrācijas
un maģistrāta darbība?
aizkavēšanu padomju sektorā. Angļu
un amerikāņu militārā valdība ar
mieru dot maģistrātam telpas savos,
sektoros, ja galīgi noskaidrotos, ka
padomju iestādes nevar vai s negrab
nodrošināt Berlīnes pilsētas' pārval­dei
netraucētas darba iespējas savā
pilsētas daļā.
Prasību pēc šāda nodrcšuiāimna
div^s rakstos padomju komandantam
ģenerālim Kotiko\-am i7toicis Berlī­nes
deputātu vecākais Dr. Zūrs. Ko-tikovs
līdz pirmdienai biīa atbildējis
tikai uz pirmo iesniegumu, pie tam
ar pretjautājumiem: vai Dr. Zūr-prasot,
lai padomju iestādes aizliegtu,
berlīnicšiom uzmeklēt savus deputar­tus
un nostātos starp maģistrātu un
strādniekiem, kas prasa pilsētas oār-valdes
politikas grozīšanu*? Dr. Zūrs
iesniegumā norāda, ka četras piekt­daļas
^berlīniešu ar tagadējā maģis­t
r ā t a darbību apmierinātas, bez tam
iedzīvotājiem būs iespējams savu
sribu demokrātiskā veidā izteikt
pašvaldību vēlēšanās.
Maģistrātu nepieciešams ' sasaukt
ijau
rus
c
šinīs dienās, lai izraudzītu čet-
Berlīnes pārstāvjus Rietumvā-tiem.
Bet maz ticams. - ka komunis­tus
atbalstīs citas partijas. Pēc poli­tisko
novērotāju domāni, ģenerālis
De Golls valdības sastādīšanu neuz­ņemsies,
jo viņa plānos ietilpst na-
^ . ļ cionālsanulces atlaišana un jaunu
Mļas parlamentārajā padomē, kas sa- vēlēšanu izsludināšana. 'Jau tuvāka-nak
1. septembrī Bonnā un apsprie- jag dienās viņš nodomājis uzsākt
dis Rietumvacijas pagaidu satvers- kampaņu, lai sagatavotu sev ceļu
mes jeb ..pamatlikuma" projektu.
Padomju militārās valdības laik­raksts
..Tā:!liche Rundschau" svēt­dien
aicina\a B^mnas sanāk.smi boi­kotēt
jo min. likumorojckts pare­dzot
r^aH:::i izjaukt Vācijas vienību
un atraut vācu tautai Rūras apgaba­lu,
īstenībā proiektā sevišķi uz-p'ērts.
ka salīf^ais mērķis ir Vāciias
vienība un Rietumvacijas valdība
būs tikai pabaidu nokārtojums.
Latviešu brošūra
450 konferences
dailontekiem
|Bd'riīnes maģistrātam ta^ad arī
nav iespēiams izmaksāt atalgojumus:,
saviem darbiniekiem rietumu sekto­ros.
JO kāds padomju kapteinis krie-
\'i,i militārā? vald-bas uzdevumā pār-
-ņēmis maģistrāta galvenās kases
nārijaudz'b'i. -
Līdz'pirmdienai vēl nebija'tuvāku
'linu nar tr'm vācu žurnāl:s1:cm. kas
sestdien neateriezās no reportāžas
gājiena uz magi "atrāta ēku krievu*
.sektorā un -kurus i l kā apcietinaju.si
k'rmvu milit'^rā noliciia.
Feldmai^šuls Mont^omerijs, inspek­cijas
brauciena laikā jautāts par stā­vokli
Berlīne, atteicās to komentēt,,
io tā esot diplomātu, ne ģenerālu
liļCta. .AŗUglu konservatīvā ..Vorķ-hire
Post" uzsver, ka kom.ūnistu pērlējās
akcijas Berlīnē mākslisi organizētas
pēc vecā'm. to\āl:tāro sistēmu recep­tēm,'
dem.onstrējot ..tautas dusmu iz­raisīšanos'".
Vispir.ns vak-idzētu iz­slēgt
'..strāvas avotu" Maskavā, kas
šiem nasākum.iem piegādā enerģiju,
BBC komentātors norāda, ka šo ak­ciju
gala m.ērkis ir pakāpeniski ie-
. spēlēt SED rokas konn-oli par Ber­līnes
policiju, valūtu, pārtiku un iz­ejvielām,
lai tad pēc laika izbeigtu
•-ebkādu rietumu sa.biedroto artniju
kontroli
BBC, St
ARCHlBiSKAPS
PROF. DR. T. GRINBERGS
ATGRIEZIES ESL1NGEN.\
Ar rožu klēpi no konferences Am-steiTjamā
Eslin2:enā atgriezies archi-b:
5kaT:)s prof. T. Grīnbergs. Rozes v i ­ņam
pasniedza karalienes'Vilchelmī-nes
."li.mnjcā nodarbinātās 20 lat­vietes,
Archibīskaps ar konferencē gūta­jiem
panākumiem apmierināts. Lat­viešu
liktenis apgaismots archibīska-pa
pārskatā, kuru sacatavoja prof.
K Kundzinš un prāvests J. Ķullītis.
N'j Zviedrijas latviešiem konferencē
piedalījās prāv. 0. Sakārnis, māc. J.
Tēriņš un māc. K. Vekmani.<:. Prā-
VG*sts Sakārnis visiem 4.50 konferen­ces
delegātiem izdalīja Zviedrijā ie­spiestu
ilustrētu brošūru par kristīgo
ciešanām viņpus dzelzs aizkara. īpa­šu
uzmanību mūsu likteņa izpratnē
parādījis Kanādas delegāts. Viņš in-formēis.
ka pēc oblij^ātā viena sada
nostrādāšanas noteiktā vietā, mūsu
tautieši Kanādā varēs privāti sa­meklēt
darbu un novietoties, lielākās
kopības.
Archibīskaps atgriezās kopā ar pa­saules
luterāņu apvienības pārstāvi
Vācijā Dr, Hongu un diviem ameri­kāņu,
profesoriem. .Ciemiņi :apmek­lēja
mūsu sirmo baznīcas galvu vijņa
šaiuajā-trimdas mītnē.
E. M.
ASV atbalsta
Eiropas parlamenta
sasaukšanu
Savienoto Valstu ārlietu mini.^ri-jas
preses šefs paskaidrojis, ka Va­šingtona
ap.sveic Francijas ierosi-nājumu
sasaukt Eiropa.s ])ar 1 amniu.
Sis paskaidrojums nozīmē, ka ASV
oficiāli iestājušās par Eiropas ciešu
saslēg.šanu. 1. septembrī Inlerlakenā
Šveicē notiks Eiropas parlamentārā.S'
ūnijas sanāksme, kurā Lielbritāniju
pārstāvēs 25- vīru liela sli'ādnieku
partijas delegācija deputāta Mt^keja
vadībā: Politiskās aprindas Londonā
paredz, ka šajā konferencē ai)sprie-dīs
arī Eiropas parlamenta sasauk­šanu.
Vin.stons Cerčils Interlakenas
konferencē nepiedalīsies. Britu laik^
raksts ,.Economist"'domā. ka sešiem
Briseles pakta mini.stru prezidentieni
vajadzētu regulāri .sanākt u\
fipspriedēm, lai stiprinātu Eiroļ)a.s
politisko vienību. Šādām premjēru
sanāksmēm būtu ari vajadzī^'^ā au­toritāte
un prestižs. BBC
Sākusies tīrīšana
padomju armijā
Parīzes laikraksts „Epiqpwe", at­saucoties
uz drošiem avotiem, ziņo,
ka Padomju Savienībā, sākusies
drastiska tīrīšana sarkanarmija:s
rindā.s. Daudzi augstāki vir.sniekJ
atcelti vai apcietināti. Tīrī.šana at­tiecas
arī uz visu zemāko vinmieku
korpusu un politiskajiem komisā­riem.
Lēmums par pārkārtojumiem
un tīrīšanu, pieņemts padomju mar­šalu
sanāksmē jūlijā, ko vadījis
Staļins. Pieci maršali — Zuk(A/:-^,
Timo:senko. Rokosov.skis. Tolbudiin:^'
un Malinov.skii? — kas pēc kara tika
pārcelti mazāk svarīgos po:-;L^'nos. a^-
kal atgriezušies armijas vadibā. T i -
mošenko nozīmēts par ģr.n^rāl.'^aba
šefu Kremlī, kamēr '/'/.ikovs v;jd:.-
Balkānu armiju, bet Roko.-ov5:ki--; -'iz-ņēmies
virspavēlniecību pār arm:-
jām. Kas stacion^'a- Aj^-t^ijā V ^ - L : -
jā, Polijā un Baltkrievijā,
N2