Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1948

              m
Z i n a ī d a Lazda
enam Brīzi
laborantus un ,n
..Personām jābūt ar
veļama angļu valoda: ^
eņems tikai eviut
os vecumā no 25 1,5^''^
izdarīs ārmisij^
- konference ma,^.^?, H
iežu
iesmu dienai
VĀCIJAS PADOMJU JOSLA ..PIELABINĀSANAS AKCIJA"
Padomju Savienības Vēstnieki Londonā un Vašingtonā asās protesta
notās vienlaicīgi paziņojuši Anglijas un ASV ārlietu ministrijai, ka Pa-'
domju Savienība neatzīs nekādus trīs valstu konferences lēmumus Vā­cijas
jautājumā, jo tā runājot pretim Potsdamas nolīgumam. Par Lon­donas
konferenci Padomju Savienība^ esot uzzinājusi vienīgi no laik­rakstiem.
Angļu ārlietu ministrija paziņojusi, ka notas tomēr nekādi
neietekmēšot plānoto rīcību. > ,
Trīs Valstu apspriedē, kas sāksies Londonā ceturtdien, vispirms ap­spriedīšot
Beneluksa valstu prasību pēc pilnīgas līdzļtiesības visā konfe­rences
gaitā. Konferencē piedalīsies ari trīs Vācijas rietumjoslu militār-gubernātori.
[
veiktu j)ri^^
vispārējo dziesmu V sv?
^1m^:(f^^^^^^ ^^^^5
ņa^ vadība ;\^alkas noiS
riekšs. A. šteinhards 2
prof. A. Ābele, j.Poir
, V. Bērzkalns. diH^, D T,'
jairākl ^citi'koru MM
avji. Nolēma, ka svētku at,
ismu dienas veidā rīkojainj
Bavārijas lielākajām
iii--- '•• •' '••
lai rastu iespēju kopā sali.
eņ trimdas k o r u saimei
amMausītāju pulkam. Da,
vienojās lūgt atceres svēt.
-'du rīcības komitejas pienā.
-^ņemties 1946. g. dziesmu
4bas • komitejas prezidi]
e svētku programmas.
hai notiks 21. febr.pļ
nometnē, Aicināti 'ari to p
"stāvji, kas pirmajā sait. ^
Ija ieradušies.
i' i
\\ ļ
w.
te :
ii;''
samazina-ana
uz 8G0
Iprijam
jai vismaz trīs mēnešus pec |
būs jāiztiek bez ārzemju*
, kas līdz šim deva 60.proe
išķām devām,, ja drizuīīiS
^ vierleties par jaunus pali- ^
eidu Austrijai. Ja vienoja. |
dosies panākt, tad Austrijai
1. jūnija līdz jaunas ražai
i būs jāsamazina pārtikas
apm. 1800 kalorijām diena|
800 di^nā. ^Austriešu im"
p/u' speciālisti domā, ka va^
ievest pārtiku par vismaz 51
m dolāru, lai uzturētu devas | | :
līdzšinējā līmenī tamp
kad "īsti sāks-; iedarboties p
plānā paredzētā palīdzība | '
valstīm. : •. NYHT, | M
„Daily Mair'speciālziņojumā sa­kās
zinām, ka nākošajās angļu, ame­rikāņu
un. franču sarunās ievēroja­ma
ioma būšot franču prasībām ga­rantēt,
tai speciālu drošību. Oficiāli
Francijas ārlietu ministrijas pār­stāvji
tomēr nolieguši, ka Francija
pieprasīšot sev pastāvīgu; tilta gala
: pozīciju Reinas austr^tiu krastā,'
lai no tā varētu izjaukt: jebkādus
jaunus vācu agresijas mēģinajumus
: pašā saknē. Francijas valdība gan
„īstā laikā" pieprasīšot speciālu sta­tūtu
vācu pilsētai.Kēlal, kas" atrodas
Reinas austrumu krastā ; iepretim
Strasburgai. Pēc ,,Daily Mail" infor-:
mācijas, ;šis,,speciālais statūts" aiz­liegtu
Kēlai izmantot. savu ostu, lai
konkurētu Štrasburgas ostu un ,,sa--,
turēšot dažasi citas garantijas".;
Laikraksts tālāk ziņov-ka i r ī s val­stu
sarunās ķar Rietumvācijas nā­kotni,
kas sāksies li 9. februārī, iangļu
un amerikāņu pirmais nolūks bū­šot
pārliecināt frankus, lai tie- pie­vieno
savu okupācijas joslu abām
• pārējām rietumu * joslām. Franču
prasītās . drošības garantijas savu-
<ārt esot cieši saistītas ar Beļģijas,
Holandes un Luķsemburgas ; prasī­bām,
kas savuķāiH norūpējušās par
savu drošību. Šīs trīs valstis it kā
esot saņēmušas no Bevina garanti­jas,
ka, apspriežot Rietumvācijas
nākotni, uzklausīs arī viņu domas,
lai tādējādi atvieglinātu viņu pie­vienošanos
Rietumeiropas savienī­bai,
par kuras stūrakmeni jākļūst
Anglijas, Francijas,. Beļģijas, Ho­landes
un Luķsemburgas savienībai.
Bevins esot jau panācis arī ASV un
Francijas' piekrišanu tam, ka uz­klausīs
Beneluksa pārstāvju domas
. par Vāciju. ASV pat esot, gatava
atbalstīt visas Francijas un Bene-valstu
prasības, jo uzskatot
apspriedēm nekā nezinot.: Jau pirms
tam ASV ārlietu ministrijas pārstā­vis
bija paskaidrojis, ka arī ārlietu
ministrijai par šīm apspriedēm ne­kas
neesot zināms. Pēc UP ziņām,
arī-^ Meiifijs, kas patlaban uzturas
Vašingtonā, nevēloties šos ziņojumus
komentēt. Oficiālās iestādes'norāda,
cā, pat ja Padomju Savienība būtju
izdarījusi šādu tuvināšanās mēģinā­jumu,
ar padomju gatavību uz sa-i
Ir tikai daži brīži,
Kas gaiši spīd.
Kad visa dzīves tumsa
Tev garām slīd.
No kāda drauga vaiga.
No kādas sirds
Nāk nezūdama gaisma
Un lēni mirdz.
Pār bērnu māte liecas,
Pār sievu vīrs,
Pār šķirtu ceļinieku
lĀst lietus tīrs.
No tālām, senām dienām
Spīd labais stars;
Pret nezināmo rītu
Iet paļaudamies gars.
Knuts L e s i ņš
ZIEM
MĀJĀ
S7 Ā5 1 S'
(Beigas)
Goda istabā pa to laiku balle jau
ieguvusi citu seju.' Dejošana apsī­kusi,
ļaužu kļuvis mazāk, galvenās
sarunas risinājās pie galdiem.
. ,,Latvieši vienmēr ir iedzēruši un
lamājuši valdību," Orņu tēvs brēc.
Tiek uzvilkts pa dziesmai. Sākas
vīru priecīgā un garā nakts . . .
nez par
(Turpinājums no 1. Ipp.)
1
piecu valstu savienības radīšanu un
Rietumeiropas rūpriiecības potenciā­la
apvienošanu par vissvarīgāko uz-
:• devumu. ^'-.v'-'V-Reuters,
pēc informācijas np Va-
; šingtonas, ziņoja, ka ģenerāļa Kleja
politiskā padomnieka Merf i ja un kā­da
maršala Sokolovska padomnieka
y starpā Berlīnē 'nesen esot notikušas
slepenas apspriedes. Tās organizē­tas
pēc padomju ierosmes un tajās
esot pārrunāta Eiropas: jaunuzbūves
programma, Vācijas un Austrijas
; mierlīgums un austrumu-rietumu
ti^dzniecī|)a.^ Ģenerālis Klejs AP
pārstāvim-paskaidrojis, ka viņš par
Slepenā kontrolpadomes sēdē bei-prašanos
tuvākajos gados nevarot ļ dzot krievi piekāpās un piekrita, ka
rēķināties. jaunās naudas zīmes iespiež vienīgi
Padomju joslā notikusi gaidītā Berlīnē, visu četru valstu pārstāvju
saimniecības reorganizācija. Maršals pastāvīgā uzraudzībā. Rietumu sa-
Sokolovskis pilnvarojis nodibināto biedrotie, kā norāda „New York
„Vācu saimniecības komisiju" sa- Herald Tribune", tomēr atturoties
skaņa ar padomju militāro valdību nd pārliecīga un priekšlaicīga opti-īzdot
rīlTOJumus un instrukcijas vi- mīsma pēc šīs vienošanās, bet gri-sam
vācu iestādēm padomju joslā, bot nogaidīt lēmumu realizēšanu,
kā ari kontrolēt to' izpildīšanu. Ko- Bez tam esot panākta vienošanās arī
misija ietilps pa vienaņi-vēlētam [par dažiem svarīgiem naudas refor-parstavim
no visām piecām padomju mas nosacījumiem, piemēram, nau-joslas
vācu zemēm, 17 organizāciju das,konvertēšanas im apmaiņas kur-un
iestāžu pārstāvji un maršala So- su. Neskaidri vēl esot cenu un da-kolovska
iecelts priekšsēdis ar fdi- ži citi jautājumi
viem vietniekiem:^^ lestlēgušo vācu naudas reformas
l^n^ietu no jauna iekustināja'ģenerālis
vācu zemju landtāgu beigu lezvain- ^lejs pēc Ldndonas konferences iz-
W ^ ' c f ^ ^ . - ! f ^ Tā bija dala no mēģinā-vara
stipri paplašināta im centrāli- tomēr vēl panākt visu četru
z e ^ ,,New^ Y^^^^ Vienošanos, pirms atsevišķas VnSv. ^ r - uzsākšanas rietumu joslās. L^T^^rn' ķomimistu ietekme Ri^timiu sabiedrotie visiem spēkiem
esošas SED un tai pakļauto orgam- L^^g^ steidzināt naudas reformu, jo
Sr?'"^-,!'^^^ atzīst, ka no tās a f - ā i a s kā Vā-skata
par_atbildi ^uz apviem^ lauksaimniecības, tā rūpniecī.
Ui^^^m^^^^ atveseļošana, tautas uzticības
Bez ^^ļ-ļ^. ^ 3^1^^. ^^1.
miitaras, valdības rīkojuma_nodibi- apkarošana,
nata komisija visu joslas pārvaldes'
orgānu personāla un uzbūves pār­baudīšanai.
Padomju armijas laikrakstā „Tāg-Ŗuņdschau"
militārā valdība
deklarējusi, ka, blakus nadonālizē,-
tajai rūpniecībai, tā turpināšot at­balstīt
arī privāto uzņēmību. Bau­mas
par krievu joslas sovjetizāciju
esot ļaunprātīga provokācija. Dienu ļ Debesu naktssargs pieteicies aiz-
NYHT
pirms tam laikraksts sniedza mar- iet bezalgas atvaļinājumā im univer­sāla
Sokolovska interviju, kurā viņš I suma virspavēlnieks pārtraucis gais-vāciešiem
pieteica okupācijas izde-i rrlas taupīšanu. Tāoēc tagad viss pa-vumu
samazināšanu un, kompensā- liek gaišāks un tā kā mīlīgāks, kā
ci jai par ražošanas normu rzpildīša- siltāks. Astoņos no rīta siltā ūdens
nu, augstāku dzīves standartu. „New I patērētāji, valsējot uz virtuvi, vairs
York Herald Tribune" visu to iz- neskrien viens otram virsū — tumsa
skaidro kā kampaņu pielabināties savus priekškarus pacēlusi augstāk,
padomju joslas nekomūnistiskajiem cilvēki ierauga pazīstamus un laipni
elementiem. Jaunā pielabināsanas sasveicinās* 'brīt — 'brīt " 'S-pSiJa?^"^'^ Kaķi kluvuM W vaka:.s sa-Šodien
mēs braucam projām,
īsteni es vēl varētu kādu dienu pa­likt,
lai gan man nav iespējas
nodzīvot līdz Jaunajam gadam, kā
to Edvīns un krustmāte vēlētos. Bet
noskaņojums mājās. ir drusku gur­dens
un skumīgs.: Katru dienu vadāt
ciemiņus už piestātni turpat 15
kilometru —arī ir apgrūtinoši. Vie­nīgais
iemesls, kādēļ es patiesi ie­cirstos
palikt: lai Edvīnam neliktos,
ka es gribu braukt kopā ar .Elgas
jaunkundzi. Iemesls muļķīr^ un ja
nebūtu tā staigājiena caur birzi,
tam nebūtu nekādas nozīmes, es
gluži mierīgi varētu braukt ar viņu
reizā, patiesi, man nav tāda naida
pret viņu, kas varētu pārvērsties
mīlestībā. Laikam Edvīns to ir ap­jauti
s — vai arī tā ir pārlieka
smalkjūtība — viņš pats atrod ie­ganstu,
kādēļ man vajadzētu braukt
ar Elgas jaunkundzi kopā: viņa
neizskatās labi, nav drošs, ka sirds
lēkme neuznāk viņai ceļā, jo brauk­šana
ar šaursliežu dzelzceļu, - pēc
tam ar lielo — kopā 9 stundas — ir
diezgan smags pārbaudījums šais
laikos, kad visi dzelzceļi tā pārpil­dīti.'
Pie tam Elgas jaunkundzei
tiek sagatavota pasmaga ceļa soma
— slepeni; protams, — arī man, bet
ne tik .noslēpumaini, un cs skaidri
manu, ka esmu iemesls vienas zoss
nāvei. Droši vien man iznāks" pūlē­ties
ar abiem nesekļiem.
Un tā — es klusu ciešot pamāju ar
galvu, mana braukšana ir izlemta.
Tūlīt • pēc tam ir kādas pāris stun­das
savāda tukšuma, kurās vēl
vajadzētu kaut ko pateikt, atvadīties
tā, lai nepaliktu tikai pāris nejaušu
teikumu, ragavās sēstoties, bet ne­viens
īsti nezina, par ko būtu sva­rīgāk
runāt. Edvīns staigā pa ista­bu,
rokas bikšu kabatās salicis, rei­zēm
atcerēdamies kādu jociņu no
pagājušās nakts, reizēm iestigdams
nenoteiktā Jaungada notikumu zīlē­šanā.
Tēvocis stāv pie krāsns uņ
kļuvis gluži kluss. Krustmāte mai­na
vienu tematu pēc otra, reizēm
ieskriedama no virtuves un atkal
papildinādama manu ceļa somu
Smagās, pēdīgās 15 minūtes: bci^dzot
ir tik tālu, ka-jāģērbjas ^un jāsēstas
ragavās. Edvīns pats šoreiz uz pie­stātni
nebrauks, mūs vedīs, poļu
puisis. Varbūt tas ir paņēmiens sa­īsināt
atvadīšanos, nepatika padrū-mā
garastāvoklī braukt līdzi, nīkt
stacijā līdz vilciena atiešana:, tad ^
atgriezties .mājās — tukšu vezumu
un smagu sirdi. Vai'būt tas nav tik
neprātīgi, es viņam klusīDā pie­krītu.
• ;. '.v^'-'
Ir atkar~puskrēsla,, kā širpu at­braucot,
drusku putina. Ceļa somas
saliktas \m nu — -mēs sēstamies pb-ši
— jā, šai brīdī tēvocis vēl no-steidzas
ar žūksni pašaudzētas tļa-bakas:
visu laiku viņš domājis, ķo
varētu man iedāvināt rio savas pu­ses.
Es ielieku to portfelī un mēs
spiežam pēdīgo reizi viens otrani^
roku. Tur viņi stāv- pie virtuves lie-'
veņa, visi trīs: krustmāte, tēvocis un •
Edvīns; krustmāte raud, Edvīns mē­ģina
smaidīt, bet tēvocis savilcis
pierē kādu savādu krunku, ko tikai
reti viņam var manīt. Maņ liekas,
ko mes
vai šī
grožiem,
pamāju
viņš domā to pašu ko es,
allaž domājām atvadoties:
nav pēdīgā reize?
Puisis uzcērt zirgam ar
mēs braucam. Es atskatos,
ar roku, un vēl ilgi — kamēr raga­vas
nogriežas'' uz lielceļa — manu
starp -liepām tēvoča stāvu, kā vecu
putnu,-kas kaut ko sargā . . l
No kalna lejup zirgs rikšo straū-^
jāķ,- vējš mums- ir no mugurpuses:\
mēs esam sasegušies laka-lā, cieši
kopā, un Elgas jaunkundzēs, lūpas
ir atkal man tik'tuvu . . . vina rau­cās
puspavōŗlām acīm uz ceļu" un
dru.^ku atbalstījusies uz mana pleca.
Līkumā nak pretī sieviet(>s stāvs,
^riezdams seju sāniski prcl puteni."
Es atceros trušādas cepurīti — An-nina-
t-, bcl vina mūs nepa/.ist,^'vai
arī domai ka mēs nenazīsim viņu,
ka nav noV.imes atgādināt UK' pa­viršu
pazī.^anos. Atceros: esmu-^taou
aizmirsis ierak.stīt viņas piezīmju
rŗrāmatinā kādu rindu vai tDantiņii.
Jā, noosmu pat izdomāji.s, ko viņai
varelu rnksiīl Bet vai tas :.u"
vajad^ī^s? Mīlestība iet savu ceļu,
pret kalnu • un pret puteni; vina ir
paci(.tīga. un varbūt bū.š kāds
Jo Ed-vai
arī
mirklis, kad vina - uzvarēs,
vīns ir pārāk vientuļš, un
maz tik stiprs, kā reizēm i'.zliokas?
~ Tik daudz ceļu ir mīlestībai, bet
visi tie ir grūti . . .
„Jūs ko teicāt?" Elgas jaunkundze
prasa, vērdamās manī tumšām,
paskurajām acīm. — Lailaim pēdī­gais
teikums man iznācis domājot
skaļāk. :, •
„Nē —", es smaidu.
,,Man likās . , viņa piebilst, pē-tīgu
.skatienu.
„Nē — nekā!" — Nekā. Elga?j
jaunkundz, tas bija tikai^y-c~jš.. no
tēva mājānn. /
Viņa noduļ- galvu.
NYHT, BBC, NZ
mits, Gincbui-gā
SPORTA UPURIS
aŗ.Starcs Latviešu spoi-ta«
faudzināšanas padomes s j
ļ ā nesen teica, ka vam^^^
esot pamatīgi izstudējis
cas uz sportu. „L." P g
spiestā rakstā „Repr |
ai blamēšanās", •
Ē uztraucas, k a ; n ^ ļ . : :
U propagandai pra^^
^zarēs, kur .mūsu sasng-
U š i ieli. Te nu cie^J^; 'tkopisnorārpat^ŗv^Kj ,
•ēlējies sava veida
hi.. Profesora kui^s^ļil;
Limniecibas speciaksfc ^
U nebija javeacta^P^^,„
Lbs, par ko sava ;
nš tik ļoti pārmet v,,
Licis tā, ka, P ē t o t j ^ ^ ^ , | . aizmirsis savus j s t t s ^ ^ j
l Tātad - va viens
.Upuris ari'te<H.K^gi,a>|
- dazi dar.. « ...,
ists", kas, p S c P t , ;.
1
ANIlA PAUKERE SAKA: MUMS VIENALGA!
liek ilgviļņus astēs un skrien uz sa­viem
fašingiem un divkaujām. Nak­tīs
cilvēki sapņo, ka klausās slavenu
mākslinieku koncertā, bet atmosto­ties
saprot, ka raibais runcis Sirsnis
ar dzeltenbrīino Kitiju! pastaigājas
pa barakas čukura apvidu, bet tur­pat
ne^tālu ārijas uzrauj Kaligula,
akurāt 'kā tai operā „Trīs pistoles šā­vieni
caurā zābakā . .'
ītu „trešā&
" s, pt^v.^'vgye'
t " ' l l n i i g u - ' > ^ ^ ^ '^
.ko sasnieg"
ndoties 12. V. V^-^ # .
U daudz drosmeVt^āi
^ešu^ studijām g^; y
Icu pateiktu ati#t'^^j'^>
tikai P^'
somponisti. P'
esalidzina picn^^Vo"^. reju ar Bēthovenu^ ,
^s? Ari sporta re; |
pārāki par Pfasta'ppat;
n.' Nebūt nedomajt^^,^^ jā^
brtistiem Ļatvijai^^^ ^^^^^
negribot jābeidz t ā J ļ 5 ; U
Pēc Dienvidslāvijas priekšlikuma šodien Prāgā sasaukta Polijas, Ce- Rūpīgākie un vistālāk redzlgā-choslovakijas
un Dienvidslāvijas ārlietu ministru apspriede par VācijasJ kie — trušu audzētāji staigā kā sul-nākotni.
Pēc Berominsteras -radio ziņām, runāšot par iespējām paaug- tānu piļu pārvaldnieki: vecā trusene
stināt reparāciju prasības, par pa līdzību Grieķijas «demokrātiskai" rīko viesnīcu jaunajiem garaušiem —
valdībai un par Eiropas valstu apvienību. Cechu prese uzskatot šo pēļi vien put. Bet Maija ar Jānīti
toriferenci par reakciju uz rietumvalstu konferenci Londonā 19. febru- ^rien uz piesaules vietām, kur pir-ārī,
I mie vitamīni spnīk no zemes lau­kā
— tie trušu mātei tikpat jauka
ņēmusi' amerikāņu atašeju akreditē- ļ delikatese kā bērnam baltmaize ar
šanas dokumentus. ASV sūtniecībai rozīnēm,
Bukarestā pēdējā laikā esot grutī- xJn ģimnāzisti! Skat, cik sprigani
bas arī ar apgādi, jo amerikāņu pre- ^lācās trigonometriju pa divi vien
ces, kas pienākot, ilgi aizturot un k-opā . divi vien . . , Tā,:diviem
dažkārt tās pat jmudot. ; kopā mācoties, kādreiz skolotājs arī
UP ziņo, ka Rumānijas ārlietu novērtē panākumus un ieliek divi.
ministi'e Anna Paukere parlamenta Sirds, vecā romantisko būšanu
sēdē, ko noklausījušies arī daudzi pārzine! Tev arī pavasarī beidzas
ārzemju diplomāti, asi noraidījusi aptumšošana! Priekšpavasara jaus-angļu
un amerikāņu protestus par mas kā karsts groks ziemas salā no-miera
līguma neievērošanu. Viņa tricina organisma celtni un dziedāt
teikusi: „Imperiālistu aprindām miļ- vien gribas, visiem dziļi ieskatīties
su režīms nepatīk. Viņi apgalvo, acīs un uzvesties tā, nu tā,, kā to
ka pie mums neesot brīvības un de- J pavasarī mēdz . . /' . : •
mokratijas. Mēs varam viņiem a t-M^^ _ ; i •
bildēt ~ mums vienalga, vai mēs baisma/tumsu apēdusi, saule pa­jums
patīkam, vai nē!" griez spožo pusi.
• BBC, NYHT I : Mets Metums
|diem,.kā io d a r i j ^ o d ii
gs: KO Dievs^^i^^.
(papriekšu atņem
ASV prezidents Trumens vakai'
iesniedzis kongresam priekšlikumu
piešķirt vel 400 milj. dolāru pabalstu
Grieķijai un' Turcijai. Ankarā šinīs
dienās ieradies ASV Vidusjūras .flo­tes
virspavēlnieka vietnieks admirā­lis
Konolijs..
„Daily. Mail" speciālkorespondents
ziņo mo: Ankaras, : ka pēdējā; laikā
Egeja jūrā nogremdēti 10 turku ku­ģi.
Acīm redzot" to izdarījuši grieķu
partizāni.; .Turcijas jūrlietu ministri­ja;
pavēlējusi vi šiem kuģiem braukt
tuvu gar piekrasti un pastiprinājusi
• patruļas,
Berominsteras radio ziņo,v ka ģe-nei'ālis
Marko«^, samnā ar kāda un-gāŗu
1 aikraksta līdzstrādnieku, iztei-cies:
„Septiņas desmitdaļas no; Grie­ķijas
jau atbrīvotas un reakcionāru
paliekas slēpjas .vairs, tikaļvAtēnu
apkaimē. To valdību atbalst^vienī--
gi grieķu fašisti im monarcMsti." —
Markosa valdības pārstāvji iera-dļišies
Budapeštā, lai .pateiktos Un-
.^aŗijas valdībai un ;komunistu par­tijai
-par ;;pa līdzību un atbalstu grie­ķu
„demokratiskajai valdībai". ;
;,,,New York Herald Tribune" spe­ciālkorespondents
ziņo, ka Rumāni­jas;
un Bulgīiriiās valdības sākušas iz-
' darīt spiedienu uz ASV sūtniecībām
Bukarestā un Sofijā,-lai tās-samazi­nātu
savu militāro, flotes un aviā-
• cijas atašeju- ļskaitu un -'aiteiktos; no.
, Lidmašīnām, kas ir sūtniecības dar­binieku
rīcībā,. Visķrasāk nostājoties
Rumānijas - valdība,' kas neesot pie-
Pedeja iespēja novērst Eiropas pakļaiilanū
komunismam
preces normētas
Oficiālas Vatikāna personas ka­tegoriski
atsauķušas baumas, ka Va­tikāns
gatavojoties atcelt precu
normēšanu. Esot paredzams, ka
ierobežojumi turpināšoties vēl vienu
vai divus gadus.
. Vatikānā ierobežojumu sistēma ir
vienreizīgi īpatnēja,. jo nepastāv
kartītes, • bet preču sadali veic, 're-,
ģistrejot visas • 300 ģimenes, kas dzī-,
vo Vai nu, pašā • Vatikānā, vai tā
Gkstcŗritoriālos ipašumos Romā. Re-
.ģistri atrod as Vatik āna; preču sada­les
birojā,. kur visaeiti jāpērk kā
normētās, tā nenormētās preces.
Vatikāna pavalstnieki saņem ap 280
gr, maizes dienā,. tikpat daudz gaļas
nedēļā, ap 3 kg spagetī vai maka­ronu,
2 kg rīsa, vienu litru olīvu
eļļas, 1 kg cukura un 200 cigarešu
mēnesī. Pie nenonriētām precēm
pieder tauki,- vīns, augļi, saknes, ap­ģērbi,
kiu*pes un benzīns tiem. kam
ir auto. Dažreiz tomēr Vatikāna pa­valstnieki
paliekot bešā— tas notie­kot
tad; .ia pāvests nosūtot miltus
vai citus preču krājumus trūkumcie­tējiem
dtās zemēs. DM
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Beļģijas ministru prezidents Spāks;
plašākā runā izklāstījis Beļģijas,
Holandes im Luķsemburgas nostāju
Rietumeiropas savienības jautājumā
un pateicis, ka viena no svarīgākām
šo valstu prasībām esot Rietumei­ropas
sadarbība ar Beneluksa vai-,
.stīm. Viņš paskaidrojis, ka Rietum­eiropas
savienības dibināšanu ne­viens
nevarot nosaukt par agresīvu
aktu un ,^etumi nevar palikt neap-vienoti,
ja^ Austrumeiropa j au orga­nizējusies".
Pusotra stundu Ugā runā Francijas
nacionālā sapulcē Eiropas_ apvieno­šanas
nepieciešamību noradījis ār­lietu
ministrs Bido. Diplomātu ap­rindas
atzīst viņa runu par labvē­līgu
prļekšvēstījumu gaidāmām trīs
rietumvalstu apspriedēm par Vāci­jas
nākotni. Bido uzsvēris arī Fran-cijas
vēlēšanos noārdīt saimniecis­kās
barjeras Eiropas valstu starpa,
lai gan līdz šim aicinājumam runāt
par muitas ūniju atsaukusies vienī­gi
Itālija. Bido pateicis, ka viņš jo­projām
vēlētos, lai Francija būtu
starpnieks .starp rietumiem ;un aus­trumiem,
bet padomju oblstrukcijas
neatlaidība esot faktors, ko nevarot
ignorēt. Bido atzina, ka viņš nerau­goties
uz saimnieciskas sadarbības
iespējām Eiropā tik optimistiski kā
vēl nesen, bet neesot arī vēl -zau­dējis
cerības. Tuvākā laikā sākšoties
jaomas saimnieciskas sarunas ne
vien ar Itāliju, bet arī ar Angliju
un Beneluksa valstīm. :
Dāņu prese,. komenv^^:ot jaunās
saimnioeiskās saites ar Angliju.. pie­min
arī Dānijas armijas apgādāja-;
nu ar angļu ieročiem. ,.Land og
Folk" par to raksta: ..Pēc Dānijas
atbrīvošanas esam saņēmuši ieročus
par 12,5 milj. kronu 10 bataljonu ap-bruņošanai.
Lai no.jauna apbruņotu
dāņu okupācijas spēkus Vācijā, val­dība
izdevusi vēl 12 līdz 13 ļmilj."
Dānijas ministru prezidents Hed-tofts
paskaidrojis, ka Padomju Sa­vienība
ar oficiālu notu. protestējusi
pret to, ka amerikāņi it kā Mārto-jot
lidlauku vien ā no Dānijas sa- ;
1ām Kategatā. Sīs ziņas tomēr esot
pilnīgi nepamatotas. /" : i
BBC, NY/HT, D M ; ^ /
ChronikĶ
Latviešu preses biedrības priekš­nieka
prof. P. Jurevičā vadībā Frei-burgā
notikušajā franču joslas kopas
valdes sēdē biedrībā uzņemti 8 jauni
biedri.' Kopas valdes amati sadalīti
šādi: priekšnieks prof. P. Jurevičs
vietniece Ilone Leimane, sekretārer
Klāra Zāle, vietn. R. Caks. ķasier'iD
T. Sīlis. Biedru maksa — RļVI 12.—
gadā līdz 1. aprīlim jānomaksā ka- /•
sierim T. Sīlim (Rāvcnsburlg, G<^- ;
spinnstmarktstr. 1), turpat .saņēma-mas
arī biedru kartes. Kopas valde
atzinusi, ka jādara iespējamaiis apsi-sabied-Šim
numuram pievienotas 2 lapas­puses,
kuras saņem ATPŪTAI
uasūtinātā'ji
kušās rosmes atjaunošanai
riski .• kulturālajā laukā.
Literatūras kritiķis Jānis Kadiiis
saslimis un ievietots slimnīcā; Viņam
jāizdara operācija mēlē. i
Angļu joslas preses darbinieku sa­nāksme,
ko rīko LPB angļu joslas
kopa', notiks 11-. un 12. martā Hano-verā.
. Pirmā dienā darba sēdes un
referāti, otrā rakstnieku vakari Ha-noverā,
Mērbekā, Giftenē un Lērtā.
Latviešu stīgu kvartets prof.
Noritis, V. Ruševica, Ed. Vīrierts un
prof. A. Ozoliņš — P'ēc atgriešanās
no Londonas. viesojas Oldenburgā
turienes vācu koncei'tu' direkcija*
rīkotajā ..prominer^iij viesi, turneļa**.
Kvariēts koncertā sp^l^i? Oebisi
Dvoržaka darbus.
^Konstances MiķcLsones .^ā^9tus un
novoles. Nclffu svīta izde\ds P Man­tinieka
apgāds un- E. Ķiplolpi aj>'
gāds. :