Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1948

              ir
i
l i
n-4
^^1
^ Ml;'
i
li ^ ' '
li
i 1
lv
1^ lv
''-,[1:1
. ' i
mmm.
ko
be
ro.
Ue
•ir^:-
žā
, ke
ni;
• d i '
šii:
ri/l'
n l ac
••pi;:;}
. sa":
.-vi: i
/•ja--"-;
m
m
bi ;
nl i
• 'tt; :^
••te'ļ/
; -ci- g
... -ITI' I
' ŗ t l . : / |
bi:-^
It
b
te
n
e
b
d
/i:
LATVUA, 1948. 8-20.1855
Voifgangā Dārziņa raksts par 3 latviešu
jaunekļu ceļojumu uz Kanādu un tā beigām
Trīs latviešu jaunekļi — Arvīds ļ pos;, var tādus baltiešus vēl kur ne-
Vmovskifl, Jānis Freienbergs un var dabūt?"
Bernhards Lurtņš jau 1943. g., ris- „Paldies Dievam!" priecīgi no-kēdami
ar savām dzīvībām, mazā čuksit aizjūras pārstāvji, „taču vien-laiviņā
šķērsoja Baltijas jūru un no reiz tiksim no viņiem vaļā. Beidzot
Kurzemes ieradās Zviedrijā. Zvied- saņemsim savus 4000 dolārus, par-ru
zeme — laba zeme, \m kādu lai- don — 4500 .dolārus!" •
ku puiši tur jutās itin^abi, jo bija Viss tālākais ir tīts tumsā. Gai^a
Izb^uši kā no vācu virspavēlniecī- ir vienīgi. Ņufaundlendas nākotne,
bas. tā komunisma • varas. Bet tad jo tur ir asprātīgi cilvēki, kas izdo-kāds
no zviedru diženajiem sāka mājuši, ka turēt nevainīgus cilvēkus
dikti' šķielēt pa kreisi un baidlda- apcietinājumā nav ētiski. Izdevīgāk,
mies, ka var iziet tāpat kā tiem 150, turpretim ir, ja katram svešiniekam
visi trīs bija laidusies pāri ar! oke- piedāvā viesnīcu. Patur gadiņu un
imam. Zviedru kapteinis, lāga vīrs, pēc tam ar rēķinu nosūta atpakaļ,
drizi vien piestājis pie klinšaina Pelņa viesnīca, pelna dzelzceļš, pel-krasta
un teicis: „Sī te ir Ņufaund- na kuģu sabiedrība un — pats gal-lehāz.
Labu ceļa vēju tiz Kanādu!" venais — visa pasaule jūsmo
Jaunekļi gājuži, gājuSi, m - rau-' N'ofaundlendas humānismu,
gi! — pa kādu laiciņu Kanāda bi­jusi
jau tikpat kā rokā, tikai tad
ceļā trāpījušies Ņufaundlendas po­licisti.
Tie bijuši laipni ļaudis: ce­ļotāji
nav ne tirdīti, ne pratināti,
bet tūdaļ ielikti v i e s ņ i c ā , lai
dzīvo, uJi apgādāti pat ar kabatas
naudu. Tā visi trīs nodzīvojuši sa­vus
mēnešus 8—7, lidz pēkšņi kādu
disnu pārvesti uz citu. Ņufaundlen­das
piekrastes pilsētiņu^ un . . . ie­likti
cietumā!
To uzzinājuši Ņufaundlendas lat-
V o l f gangs D ā r z i ņ š
P ē t e r i s Aigars
blāsts un draudi
Vai tu anejies, vai tu raudi —
Neies secen mīlas draudi.
Mīla ir kā bendes važas.
Tikai mirkļi, stundas dažas —
Un uz mūžu sirds jau sieta.
Neizbēgt tev sāpju spieta.
Ja tu mīlai vārtus vēris.
Mīla ir kā posts un.mēris,
Ir kā sapņojums bez gala.
Vai dzied strazds, vai laksti
Tu tik vienu balsi dzirdi,
Tu tik vienu sauc ar
Ak, dk maigs ir moku mejdus.
Nedzeļ nātras, nesalst ledus,
Zeme mēļā miglā tīta, ;
Nav nedz vakara, nedz rīta,
Veras nakts pār saules gozL
Tu plūc vienu sārtu rod,
Bet zieds atvīd tūkstoškrāsains,
Piekļaujas tev ass un glāsains.
Samulst gars un miesas audi ^—•
Mīla — tā ir glāsts' un draudi.
Ģirts Salnais
S T Ā S T S
(20. turpinājums)
PmvAlI DZĪVOJOŠAS PARVIETOT^^
IKDIENA
„Maziem ļaudīm gan tagad labi,"
• pamats turēt . cietumā ļaudis,; kas i^em ļaudīm gan ;u';gad lab^ saka
nekā nav noziegusies, atbilde bijusi 'ņa^s.k^ ^ohi Tas pa krei-noteikta:
„Nē, pamata nav nekāda, si 'r tirgotājs un lielu ļaužu, pa In-
Bet redziet, tas Ir viņu paSu labā. ļ i - r ierēdnis un mazu lauzu Ir ta,
Vaļā mēs viņus laist nevaram, jeb- viens kaimiņš buu balts, otrs
3u viņi ieradušies nelegāli. - Strādāt melns, Jjet^es - skaidri dzeltena,
^ vini Mt nedrīkst, jo mums ir: 1300 krāsā. Bet J ik daudz es, noprotu, ka
kara veterānu, kas paši var strā- man/tagad^^ nevar .labi klāties,
dāt. Tāpēc mēs viņus sūtīsim atpa- Tie, kas sirdi un naudasmaku pie­kaļ.
Ja viņi pašlaik neatrastos cie- sējuši avīzes rindiņai, nekad nav ne
• tumā, viņiem varētu kas notikt." \ l'eli, ne m.azi ļaudis. Cik, pasaule
_, , ,, . . . , - iegroza.'! pārmainu, tik viņi kuļas pa
^ Piedodiet bet mums^^^^^^^^^^ kā tie, kas dziedādami
izdev cs izgādāt viņiem darbu L spēlēdami, dejodami, un otu vici-
, palikšanu šeit Ņufaundlenda." lādami piecērt papēdi pret zemes
. „Lielisld! Tad.viss ir okē! Varat 1Q(J1
samaksājat mums 3000 d^^ ju, tikmēr Ērika guļ it mierīgi, klu-
,.3000 dolārus?! Par k
„Nu, par viesnīcu šiem „excellentļ zina. ' ; '
repreijentativ of: Ļatvian nation"^^,^:
(krietnajiem latviešu tautas pārstāv- ^^^^^ j^^g varu, kas man
jiem).; Taisni ta ticis teikts.- ^. ; todien: iedzēla prātā: cik ilgi?
3000; dolāri ir 3()00 dolāri, un pār- Vai ilgi^ m^
/' stāvji nevarīgi noplātījuši rokas. Bet ka un es?
latviešu jaunekļi kopā ar cellulozu Bet nu tas ir noticis, rīt mums
iekrauti kuģī un pašreiz ir ceļā uz ļģ^ģ^^^^ Un man šķiet, ka viria ma-
Aņgliju, ^^.^^^^^^^^^^^^-^^^^^^^^ n^ pārmetoši uzlūko^ ar>izsa^^^^
Tagad mēģināsim iedomāties, kā mi un jautātāju reizē; Kā lai ēs tev
: ceļojums varētu attīstīties tālāk, to izstāstu, ka mana galvas nauda ir
Iespējams, ķa arī Anglijā;domās, ka caur, bet pati galva kopš naudas
trim latviešu jaunekļiem: ,,var kas reformas kļuvusi i r i r
notikt" un tos turēs aiz atslēgas. Bez drūma, ir liela māteriāliste,: Māna
šaubām, tikai pagaidām. Ūz latvie- galva tevi nosolīja glukmeijerakun-
5u pārstāvju jautājumu, vai irkāds gam^ ne es.:Kā lai es tev to pasaku?
: pamats to daril ar ļaudīm, kas ne- Mimas skumjas ir melnas kā nākts,
; ko njiv noziegušies, atbildēs: Nē: bet Aladina brīnumiampas vēl-^^^^
Pamata nav nekāda. Bet, redziet, vgti^
:mes:viņus sutām
^ :vii;ius:nesargātu, viņi-varetu^p^
..Piedodiet, bet mēs esam samek-^o pasauli, kas būtu tik jauka, ja
lējuši vijņiem darbu un apmešanos visas: īgnuma krunkas izgludinātu ar
tepat; Anglijā." ' ^
Kad kaimiņš bija aizgājis, Elza ar
bažām vēroja vīramāti, kas, šķita,
darbodamās • ap "ratiņu, 'yisu^':^^fe
nebija mainījusi pozi. Vedekla vairā­kas
reizes izgāja uiiiehāc^a istaba,
bet vecmāmuļa arvien vēl sēdēja pie
ratiņa. Tikai tad, kad JurItis ieskrēja
rio lauka, viņa pirmo reizi pacēla
skatienu no darāmā un skumīgā no­pietnībā
paskatījās puisēnā, tad El­zā.
Vecenīte nopūtās uņ, pabīdījusi
ratiņu sānis,, rokas klēpī salikusi,
klusi sacīja: O---
„Tu nekā nedomā darīt, Ēlza?",
Vedekla, likodamās pie skapja,
likās, diiļākieslēpās tā durvju ēnā.
. „Ko tu domā, māt?" viņa teica
tikko dzirdami. ' ; : .
„Domāju, ka tu nevari
mājās."•
„Tas nav tik vienkārši. Tu
/zini." ^ ^\ • '..v'^ ^'/:\-
„Nekā nedarīt sevis glābšanai
vienmēr ir vienkāršāk," vīramāte
nervozi sakustēj ās.
„Tas nav tas, māt, ko gribu teikt."
„Žinu, tagad nu beidzot tev jāiz­lemj.
Jātiek pāri visam šaubām. Jā­brauc,
vai jāpaliek."
Jurītis, kas nesaprašanā bija klau­sījies
savu māmiņu sarunā,
jautrā ziņkārībā pieglaudās mātei:
„Mēš brauksim kaut kur, māmiņ?"
Māte paskatījās lielām acīm dēlā
Un klusēdama glaifdīja viņa galviņu
„Kāpēc tu man nesaki, māmiņ?"
"„Ir tik grūti tev kaut ko pateikt
ņa kādu aizdomīgu vku, K-noh^
ēruši maldāmies aļ^ārtnē^-?
bija platplecains bārdainis kas til^
ar grūtumiem ielīda zemnīcā
ugum skārda krāsniņā centās'
rētPāvuls Zirnis, kamēr viM
Ēvalds, kopā ar^ grupas ķ6mandS
bijušu kara laika apakšvirsnil,
pārsprieda kādu darbības ^pļānu,
,^s vecis atsakās uzrādīt papiru««
skābi teica pārskaities izlūks ^
Nestais neļāva pārējiem apdomT
ties, uzsaukdams apakšvirsniekam
^dīS;'^^^
Ķlausaities, lēnāk!*v noskaitās m.-
runātais. „Te varbūt tikai ' v i ^ '
jautājums — kas Jūs tāds esat^ ¥
nl vietā daudz nemēdz izrunāties.""
„Nu labi. Man nav laika. Bez tam
esmu viens. Te," vīrs izņēma ^
cepures aiznaga niecīgu zīmīti imna
sniedza apakšvirsniekam. „Skaidrs^«
Apakšvirsnieks,. pa^atljles; zīmi»
„Mūsu kaimiņu parole. Labi Mū­sējā
ir—• krika. Saskan?"
„Saskan," vīrs atbildēja, novieto-damļes
uz koka: kluča, kas bija do­māts;
sola vietā. „Man vajadzīgajā.
;su palīdzība, vai vismaz padoit».
Nedēļas laikā man jāsasniedz HI-ga,
bet rīt man jau būtu jātiek nia.
nas mājās, kur neesmu; bijis kopj
kara sākuma. Jūsu draugi man tei­ca,
ka jūsu. grupā esot pāris clWku
nō mūsu apkārtnes."
. „Kur ir jūsu mājas?
„Galsa līnijā ap divdesmļ-metru
no šejienes. Tur vēl būtu J5.
būt manai sievai un bēmam."
„Ko?" Pāvuls un Ēvalds Zirņi rei
mīlestības gludekli. Bet man ir mazs
mierinājums ; — tikai divi nedēļas
tev • būs jākalpo Slukmeljera kun­gam.
Viņš arī nosolījās pret tevi
būt labs. Ne viņš tevi daudz sitīs,
nedz ļ atstās neapsegtu. Tu viņam lī­dzēsi
skaitīt un atņemt, daillt \ un
reizmāt, jo Slukmeijera kungs ir ļ neesmn^ tā,"^^am jārzlemj
pārtikas tirgotājs. ^ Tu nokļūsi ļau- braukt vai nebraukt," viņa atlaida
dīs,; kas smaržo pec sviesta un s e- ^ ^ ^ ^^^^
ra, gļukmeijera kungs tev patiks, l ^Tebiltu jāsaka, Elza - dzīvot.
k;aut g:an viņš^ izskatās pēc vējā Pie- Lai nedzīvot. Kas gan būtu dzīve, ja ..Vileri?" un tSvs
pūsta izžauta krekla. _ _ hnēs paši visur varētu noteikt, kā- PJ,^^^^^ ^e^^m ymi
Un nu man tev.jāpastāsta, k a . t a s j ā b ū f ? Vai tā nebūtu pekle ..Traks ar' ara! Dievs esi man kl&t
viss iznāca. kurā cilvēks nonicinātu cilvēku' ^aiJo puisi es^n^^^^ dancinājis ut
Jums vel ir siers uz kartītes un tiekdamies apmierināt savas sīkā- '^^l^'^^^'^f".. . ^
ines.gei?" šorīt teica Slukmeije-. . ^ - g iedomas Bet tā ir labi- lai dzi- ^^^^ ^^^^ skatījās viens otrā. Bei*
rigs, starp balto miltu un tum-1 „^ ^^^^^ ^snfcpirSc« N^ot svešinieks pasmējās:
„Dleva c i l v ē k Z i r ņu
ne. ,,Bet jums nav naudas, gel?"rj^^
Slūkmeijēra ^ kungs turpināja. Es ^cilvēkam pie septiņdesmit gadu ^ ..Valdis ^Vīlers.^ Skaties, ko. īm,
rmraustyiv plecus.
Cezars butu.gluzi tāpat; reaģējis uz jg^^^^ ļ^^āk ^ „Ja. Tas _es esmu. Man
tik nepatīkamu eksistenciālu jauta- ^^^^^ ^ ^ ^ ^ Tāpēc jāpaliek tur, kur kauja beidzas^ ar^ levaiņošanu. un
jumu: Jums taču ir rakstammasi- ^ . ^ ^ ^ straumes izpeldēt ^ ^f^^farmijas sak?^-
na, gel?y ^ukw^^^^^
dza tmcmat. ^Ja
beidzot^ atbūdeja Tad^ Šlukmeijera j ^ ^ g ceļa: maizīti,- vecenīte mirklik^^/^?jj P^^^^^™ :
kuni^s iecirta miltu maisam ka no- ;^askatljās miklu, skatienu vedeklā ..yaldibas_^ uzdevuni|F viri .ap^
p^ļeja_vien. Viņam^m^
-^""^'^ ---"^ T r . , , ^ j , , , . i j . b j , . I klausījās viņa stāstā par latviešu
N
'"•i.ili-"i
5>
rozīnes
vajadzī^ _ _
deļam, gel? Viņš došot piecas mar- ' • ciņam Kurzeme, zaudējumiem . m
k,as, gel? i . • ' •.:,, ;; 13. v :^;. uzvārām, un tikai; pēc t%m viņ§ va-
Nezinu, ko tu tagad domā aiz savu • ; . r ē j a dabūt ziņas par savām'm5j§m.
taustiņu klusēšanas. Bet pēc divi ^ .Pavasaris melns, slapjs_ un spīdīgs L ^^Tad Pāvuls, varbūt, mani, pava-n'ed^
lām,-^ jā, tad mēs savu romānu
uzrakstīsim kā nieku! Pa tam es ūdeņiem Lubāna klajumos un berzu, uzrunātais sadrūma.
nopirkšu tinti un spalvu, lai tevi at- , kārklu kupsmos. Saule spideja .^^^^^^ pēdējā ceļojuma pāri eze
brīvotu. . melna,^ dunama zeme, burzguļus U^ni un līdz šejienei man ir tika!
Tu taču nedusmojies? Tev tiks kās P^^zdami no mālainiem: ^Jzkalniem L,i,ena vēlēšanās: nekad dzīvam vairs
labs un . il^i gaidīts - jauna lenta, sk^^ja lejup .tumšpelēki vai ^brunga- neatgriezties savās mājās. Tur es
Ūn tad laikam nauda arī būs cauri, ni strauti, kuru : kustība, ieplūstot n^^^ad nevarētu ieiet pagalmā.
Diez, ko .gan mana glava par to piemājos novadgravjos, • sastinga, jo Ēvalds. Viņa rokās laiva
«pcīs?
R i t a L i e pa
..Lieliski! Kolosāli! Tad viss ir
okē! Varat tūdaļ saņemt savus tau­tiešus!
Samaksājat tikai 3500 dolā­rus!"
.•'\:-^.o,-v'/-^'-^;-^-,^;;-'-'': ^:...;•;
,.Jēzus! Par ko tad?"
:„Paivviesnīcu. Par kuģa un dzelz­ceļa
transportu uz Angliju."
un
ARNOLDA SINEPA M A Z A EN CIKLOPEDIJA. V. Š T S L A APGĀDS
Sevišķi bagāta mūsu mūzikas rakstniecība
nekad nav bijusi, tādēļ ar interesi atvērām
_^ , Sinepa grāmatiņu, kurā, pēc titulējuma sprie-
3500 dolāri ir 3500 dolāri un jau- žot, vajadzētu īsumā būt sistematizētam sva-nekļuSi
atkal iekrauj kuģī, lai tie ce- rlgāko mūzikas, jautājumu,; personību un to
lļoutiuu tLādliāuik^ uuzz AZVvilet udrriijiUu. Z7v^ivoicdarriiijāa , M(^P^i^ln^u"s r2e2s,p .. kads arbvae ltīatapss kattiakmai . lat9v6i ešlaa pmpuūszēis-jādoma
uz vecas inerces pamata, ķicmv, tas nav viegli,
visi trīs aiz- atslēgas norTāks trešo ļ Grāmatiņā pārsvars ziņām par muziķiem,
reizi. Bez šaubām, atkal tikai pa- Pārskatot ŠĪS ailes, nav gluži saskatāmi iz­gaidām
L a t v i e š u ' narqtavii •fltknt vēlēs principi, liekas izcelts tas. kas bijis
f - , | J , T?.T , - P «utoram tuvāks, pazīstamāks. Katrā ziņā,
DUs^ klat. Vai ir kaos pamats U.t.t;? blakus jau pārlaiclgu nozīmi ieguvušajiem vār-
Atbilde ļoti noteikta: „Nē. Pamata dicm pieminami arī tie meistari, kas gan ta-nav
nekāda . . ." U.t.t., U.t.t. „Pie- g^^nē skandināti mazāk taču bijuši galveno
Ar^A'^i. 1 • • • ^ u-x virzienu resp. skolu vadoņi. Autors to leve-dodiet,
lai viņiem nebūtu velti ja- rojis tikai daļēji. Turklāt jāšaubās, vai tik
nīkst, mēs esam sagādājuši darbu un tnazā grāmatiņā vajadzēja izšķiest ;telpu tiem
apmešanos " vārdiem, kas kā viena, tā otrā gadījumā Ir
; ; ' ; : > • . vairs tikai ar sekundāru nozīmi. Tā, manu-'
Lieliski! ^ : G i ^ KolosāliIprāt, šoreiz pavisam varēja iztikt vaivapro-
T i k a i iepriekš samaksājat mums 4000 bežotujs^ ar^daž^m rindām, nināļot par Obē-dolaru'^"
ru, Bosi, Bruchu, Halevi, Heroldu, Lortcin-
' ļ gu, Meierbēru, Paderevski, Supē, Svendsenu,
,,Jēzus, Marija! Par ko?" ; Sporu, Z. Vāgneru, Cilcheru, tā ietaupāt vie-
. , ļ tu citiem nepieminētiem vispārējiem jautā-
„ P a r viesnīcu, par transportu uz jumiem,, tāpat ari tādiem izciliem, vārdiem,
Angliju, par transportu no Anglijas Berliozam, Bizē u.^c^
uz Zviedriju." ļ Neapmierina ari telpu samēri; a
Ā/\r\n j vārdiem. Tā Obēram, kas iekļuvis blakus S.
4000 aolari ir 4000 dolāri, un lat- Bacham, veltītas n rindas, kamērv pēdējam t^-
Vieši noplāta rokas vēlreiz. Bet tad\^^'^ Bēthovenam autors atļāvis tikai 11
hfdfnn i'or^ŗ, rfs47r* « u w«i„s Strausam — 65, Vēberam
atSlCan kada „gadlga" balsS./,„Ķur. cs ui pat Sporām - 3 3 rindas! Ne bez
viņi ir, sie ļaudis? Jele dodiet viņus iebildumiem ari paši raksturojumi: vairākos
Šurp! 4000 dolāri? Sīkums! A pro- gadījumos trūkst skaņraža pārstāvēta vir­ziena
resp. skolas (piem.. Bēthovenam); ne­pilnīgi
vai- pavirši darbu uzskaitījumi (piem.
Palestrinam, Mocartam). . Tāpat; netrūkst ap­lamību
. datos, . pi€m., Brukners mii*is 1896.,
ne 97., Herolds,dz. 1791., ne 99.; Orlando di
Laso - 1532., ne 30; Paganini - 1782., ne
12, u. ;c.; " A r i citur: Gluka pretinieks bija
Pičini (Picchii)i ne Pučlni: r metronomu iž^
ei(^\T ^r^AiUi^T^ii^ r jv V - I gudroja Melcelis (Maizei), ne Menceli8;^^^.B
AbV.ņoOlDinajlsLosandzelosa Starp- cha slavenais vijoļu koncerts ir g, nevis ,c
tautisku korespondences klubu mollā u; c. Nav tiesa,' ka Sopēns nav bijis
,,WorldofFriends" (Draugu pasau-^^f^^^^ otrādi, . A n g l i j a s . ceļojums
i«uv • n«> i„v^« « + « ^ -u 1848./49. g. biia. skaņraža veselībai liktenīgs,
le ), ar) kura starpniecību var sa- atgriezies Niņš tai pašā gadā mi ra. Ap-rakstīties
tautieši visā; pasaulē. Ad- lami, ka Šuberts būtu atturējies no operu rak-zem
ledus vēl gulēja milzīgais ezers,
tJdeņi plūda; no; lēdusapaķšas uz,le« varbūt ļums būs vajadzīgs sa-zenajām
Pļāvām; un pamazām izple-^-
tās vdesmitu kvadrātkilometru platā hiait W§idī Isuki j "
klajā, kura vidū ;guia^^^^
dus lauks. Ceļi, kas veda uz ezerah^^ļ-.ļj^^^
pusi, bija pārvērtušies dubļu upēs, Te neviens jūs netraiicSs: 4
un; lielā daļa ezermalas>.apgabala stundās'v ja nehdmaldāties, .bOslt vl--
māju uz laiku bija gaildriž nēsā- ņā malā"
drojums par mutāciju. ^Galējā oktā^^ rokas granātai,
nebūt nav ceturtā, īpaši, praktiskajā I n s t r u ^ . ^ p . ^ m U f f u r a ^ a d tfid cil-^ - v ^
TTientu, būvē. Runājot par i n t e r v a l l l e m , a i ž v ^ ^ ^ ^ - ^ ^^^P^ J ^ P ap aizVadlJa, ViņUS i az<
mirsta prima.; Kiavier\r; izvilķuniā neietelp malamo, dubļu juru, bet X^m apkārt laivai uiipāc pusstundas jaii vlpi.,
^ t i k a i w a v i e r ēm izpildāmās gabala balsis", smaidīja saule, starodama zāļuasnos nplHpio nftin ndpnoQ Valdim Vlle-^
Pieminētie konsonances un d i s o n a n c e s i z s k a i d - ^ n derdzīgā liecībā
rojumi novecojušies, pat diletantiski. Ne-r^^^
skaidrs ; diatonikas iztulkojums. Kuriozs ir Aiviekstes gultņe nespeja uzņemt Ēvaldam stūrējot sākumā pa ^^^^-^
apgalvojums, par arpas • priekšteci pieminot Un-; aizvadlt Daugavā nO I^tgales o4t,Q„v^^ ITkln^i nedām VelSk DO- •
pirms 5000 g. Latviešu kokles senums vēl nav palu udeņus. Pededze lauzas A i - sasniegtu Aiviekstes grīvu,
precizēts. viekstē, dodoties pretim tās strau- V i n i p m n p h i i a laika tērzēt, vienam
Autors ais^bildinājies ar materiālu ti^ūkumu, mei varenā cīna bieži vipn Alviek- M ?! H ot-ko
gan nevar attaisnot, jo Vāczemē šāda vei^M?^^^^
da paraugu pārpilnība. Nezinu, kurš valod-stes plusmudzenot atpakaļ ;ezerā.ŗg^^.^^.ļ^
.negaidīta rīteņa spēcīga
iio, latv. Milāna, vāc. Maiiand) u. līdz. vārīgi Slējās kārklu, gložu, pin^a U v ^ ļ > ļ « rvflTn<=*tA ankārt neml^ŗ
- Latviešu daļā ir aplamību, ir nepilnilni ma- bērziņu UTI skrīDŠlu ka^lās^ Mlntnes pameta apĶan ^ r
zāk. Var diskutēt, vai bija jau jāievieto Ar '^^ gaiOTnes. | /,, (Turpinājums sekos)
ii
Redaktors Viktors Baltkājis, kas
pavasarī no Vācijas aizbrauca uz
reses publicētas kluba biļetena, kas
iznāk reizi pa 2 mēnešiem. Adrese:
Viktors Baltķājis,Box 5661, : M
Sta.,, Los Aņgelos • 55, California,
Ū.S.A. Tautiešiem Vācijā, kas: grib
kļūt kluba biedri, jāmaksā DM 16.—
pār gadu, naudu nosūtot VI. Bērzi­ņam:
(13b) Augsburg-Haunstetten,
Rechenstr. 35.
3tišanās, viņa darbi šai novadā savu laiku
.Vācijā bija. pat populāri. Izteiciens, ka Ver­di
būtu bijis- arI„nenoMedzam3 vāgneriānie*
tis", ir pretējs paša • skaņraža uzskatiem un
;arr darbiem, v; ,, "•
.Vispārēio.Jēdzienu ailē^ apl.invību; mazāk-.
Te. vējētumies vēl vismaz šādus elementārāŗ
kos _ jēdzienus: akustiku,, cnharmonismu, fer-m
ā t i . instrumen:āci;u, kndcncu. kolorātūru,
legato, librc!u, mesu . (ia ir miserere), mažo­ru,
minoru, s-.nsopi, teroru, M- i r i ā . i .;5. P-isi-sam
lieks šoreiz soe:if.<;\.v> r . r r : < <
i i I t i s , A . Bērziņš,'taēu aizmirst • B a H s o n u , J . ļ Cnvēksš^^^
Poruku, Skultes — nav piedodami. Nepareizs apkārt im gaidīja — gaidīja pavasa-
Abcles dzimšanas gads, sīkāki Iebildumi vēl; &trmirh1ii frAkats c:lrrpifl<s«prii Ir J ā ­paris
vietās, tāpat pavil-ši darbu uzskaitījumi,!^^
piem. Abelem; kas ņemti 00 vecākiem da- Tad laiva bija labais draUgS,
tiem.- bet arī tā bija neliel^jama,
Protams,; pieminētās kļūdas vai trūkumiUv^f l ī d ? p7Prfl •Tv^hf^fll l h i r 5 I M iK
nenoliedz, ka Sinepa: grāmatiņā nebūtu ar! ia^'a leOUS
labu vietu (piem. kodolīgais kontrāpunk^ Iz-p^^^'^
skaidrojums^ u . v i i d r . ) , : taču visumā, ja vēl pfetlinpav^^ ^lebesimun gaidīja I
ievērojam, ka mūsu līdzšinējā mūzikas fakst- st)ītĪ2i saidīla vētru l?a^ q ^ f ^ Edmontoņafl Iklaja ^^^^^ .'
niecība bijusi aizvien samērā augstS Umenī, T ^ V ^ ^ t ? ? ^ ^ ŠOgad pinnO relzi^^^^^^p^^
dirbs savu mērķi nav attaisnojis. ; Artemji tu gabalu gabalos platO, Žilbinātflju - P i ^ ^
Ar daiļamatniecības darma
un latviešu mākslinieku
LATVIM
• -I ••
^ 1*
Ko
' ^. „n Francijas
ai
1, tad ņ
S sarunas
rtipfP savam
vai ni
jļed? sensācionālus^^ re^
LonBonājin ārzemēs,
ļļt^,Beyina cēWdien
; H^LK Vnra ulnž dekl
par paspēs; n(M
pimu, svētdiena§:/V
B3C:komeivtātors. Jārēl
^ļiij ka ;arī;; varbūtējā:
nŗatl^aidis^padomju yak
vfcpolitikas: reālizēšaiiii
i i būtir viegli atr^^
iva tikai parādītu i
Minnu; sabieicytie:-:
iltavibu pielaist padomjļ
• "^M Berlīnē, tikai
iļVp kontroles.
]#ia, ka::Bevinā
.''Eiropas; pārbaudi]
neesot.bijis-:mariā!
u: Jici^'saprast, ka ....^-j^
i;?āni aizsardzības spēj.
rakstīja,
i ;^^zgan, lai ^p^^^
: ko
4p-*-:iespējaTno ti
J:*^V^tO.Vi3pārpi^^
; l | r p i
izkārtojusi Edmontonas. ^
ari labāki rezultāti.
literatūrā atradīsim daudz labāku paraugu, smaldu.
tad jau labāk spēkus ziedot paSu mū^^^^ ^ ^- i — — /
druvai-kur vēl tik daudz darba uti nepieciev] N^^^ >,
šamību^ Paņeinot kfidu Šaurāku tematu, būtu vēja uzkalnā birzes malā un ^ ^ j ^ i^g^ādē i z l i ^
V a 1^ B 6 r z k M n s^^^^^^^^^^^^^^P^^^^ ai^ien atnxias^^^^^ā^^
tK>tles kari, bet dubļi un ūdeņi tos ij^adinedēļas^ laikā
saistīja uz vietas. Ziņotāji stāstīja 2OO.OOO cilvēku,
neticamas Metas par krievu; ar^^ jfiLunala latvie^ piaiusts V*^^^^'
atkāpšanos no K u r ^ nM un Rīgas, mārs Meļkis spēlēs I 8 . augustc Diemiņas
r.v. •;•
ņas koncerts. Klausītāju daudz un tie vaka- 1^ aizstāT^ savus xiemus un mā- Starptautiskā problēniā
... ..v.u . . . . . . . . . V . . . . . . .... ^bet^ par rieti- B^nibēra^a^^ ,
Pārskatāms referāts par Vītola darbiem. Kon. I -^^Vl^?^^:
certa daļā ;;dzirdējām daudzus Vītola i e v ē r o - ^ ^ ^ f ^ _ _ ^ ' " "
iamāk^s darbus,-to.vidū arī ^ tā ienaidniekam, nā- I £ ' ^ ī ŗ ^ p g ^ ^
..Gaismas p i i i ^ PiedaUjās gandrīz; v^ vīmi sltlenu vietā nēsottikafdū.V^^-^^ -f^^^^^ ^iSc^f^nuinaka aP'
tslingenas mūzikas mākslinieku prominence .^^^ s u t i n u Viexa, nesox UKai OU-^UVaka laikā IzdoS L . nUJlw^
- Ādolfs Kak:iņ^. Amand:i Liberte-Rebane, I'ienuS. Rakstniece sagataVO]USl ^
y!^^:n.'r'^\:iS^ P^ra dienas _šās grupa, vadi- otru'romānu TUts P a i l a i ^^
V. D.
tājs nebija skaidrībā, kas darāms, niece ārstējas Nirnbergas,
l<ad pievakarē izlūki atveda pie vi- sirds slimību nodaļā. .
;'w*jrSt&^^
karali^