Bavarijas Latviesu vestnesis, October 2, 1948

              ibrļ
.valstu vidi) Tt.i-dauci,
|a?i laupījuši Ahf.
ļrtiski apkāvus V-
;ejigākos, un inv.ir-
'•s. kas spjtu
vm.:ma.ākā- rn.':'-
17-skaidrojarn.s ' K
paglābss irim.
•em lidzckļiom c-n-zemē
citu tauv:;,,,
azadākās no,,;-^'
:u inteliģento Drof::
'OS robus, pirm.;,'
lielu i k a l tS
Amerikas un in,
f ka vinu
^"Sl^s īsa ]aii,,y
.ŗba augļu ienāk.^a,
;;ga ,pašu abesmir,;u
abesīņu baznīca ar
pm priestoŗiem (pēc
Ik piedem draudzo-/
'ot-viGns; priesteris)
am tradicijām iin
nelabprāt pieiai)
'as hmeTia colšaru>c;
psa nodomiem.ļj.-
^'0 arī daudzi ātta-
:aba]u__ virsaiši^ 'vj\
jo tālāk rio centt'a
'lausīl; Adis Abebas
irunS aI^ stīlu. vis-a
viņa: valsts neva-pitplaukt,
ja'taincs
iās. itāļu kolomja^
li, kur atrodas •ostaV
'.ras līdzenumi; Vini
tīm;: ka tās vilcinžs
zemes; : Tai :paso
.ēr nav runājis par
vai mēģinajumiom
:ija& iekšējā dzīvo.
'nMists,: Iziedams,
kāta, ka Padomi'i :
biīt :ieintereseia
ju par komūnisna
ontinentā, .veljnis
padomju misijai
:ē. Viņa secinajuin^
padomju propagaih
conservātīvaļā;:ta\ii;ī.
inākumu. Padomju
nijā csotsijtnicciba.-
'paga.ndas afcntlira. ,
ka sūtniecības stats .
šlaik/tur u'zturptics:
čības, darbinieki un
Padomju-: slininicā..;
agandas troks)\i'at-septembrī,;
esot 21
skaitot palīgus.'T')-
}u atklāja;. sevišķi'
) turpinot: vecu kricŗ.
.Tdz.ōt Abesīnijai... :
krievi" oKrtt snro):ju^' •
īni$kii atbalstu.; Af'
•atlcšnm sniodžDila- .
r 'mērenu c;tlii1:;'bu ,
^'atvesta no Pad'mi-
Gt lielu dalu no .^i-^
•sot. ražojuši ;amenr;
* .
agandas : >a;::c itiīras
m ierobežojolios ar -
|usi- paaiāvtizu ska'-;.
UTV plakāti raito!
inības :,-,bnn'anus", ,
ieeja šai skatē neko
sīņi tur tikpat - l ^ v i .
ļrāpat neviens •ncla-
,0-padomju laik'-nk-'
.andistiizlipiņol.u"'
š-Abcb§,
ka' ,ja krieviem :.ii'
i Abesīnijā, tao ļi'-
mistiskā: migla"..
tāvii Abosinija
apstākli, ka šai..:^e-.
iO armēņu umtrisvni.
iekn: •Neesot-šaibu. ,
irmēni' un;liela dai-V..
finisti vai komuniŗ ,
o^kanoti, bet l-'a^a,
sot aarījuši :Vai.Pļ-a,-.
ka3 i^iditu:-i)^^-'-.
;ai. .V
as vald'bā ; ' \ ' v
iens padenini
.^aailcinaj^i^ ao H^-
n 4m zv^^cini^ ^'^^^ļ;. :
hilitārā misija, • -
l u ; i i d 7 e k i i o . i a .
pūloties •
Pašreiz ^ai '"^ļ :•v:
|n^lu ;vJr^n.eki.. k j ķ>
ū. K-cie'''';l':^vv•M-
:poli''istu.
kas da.-bo;:!S
ļdoiiem • ,.,
laviacijas s'^'t;'-"
nesuša ?ryar.lvn.^,^-
ir valdot: Aocsm-.
LATVIA
Utvian Nevvspaper
Pnblisbed under EUCO.M Civil.^
? ! , h . r U N D P 196. Publisher
"^^f'Uuor: Kārli» Rabācs.
np Camp Kleinkorz near
Snzburg/D. Prlnter: ..Schwāb.
il^L-ni. Circulafion 4000.
Publisbed three timi^s weekly.
Ediioriar ofiice: Gtiniburg/Do.
Oominikus-Zimmermatin-Mr. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 83 (188)
Sestdien, 1948. g. ?. oktobrī
Iznāk trīs reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK azdevumā
Lat\'ieŠo preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re-daktors:
K. Rabācs vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese- Gtinzburg-
Do.; red.: Dominikns-Zimnier-mannstr.
2 (tālr. 50). apg.:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm -Landraann.-Pr f it 92)
francija pasūtinās ASV tankus 10 divīzijām
'^etumeiropas aizsardzību vadīs
feldmaršals Montgomerijs
Briseles pakta valstu vienošanos par kopīgas Rietumeiropas aizsar­dzības
organizācijas dibināšanu uzskata par vienu no nozimigākajiem
notikumiem pašreizējā politisko saspīlējumu periodā. Tāpat lielu nozi-itti
piešķir informācijai, ka ASV nostāja palielinājusi izredzes uz Brise­les
pakta paplašināšanu par Atlantijas aizsardzības savienību. Pa to
laiku turpinās rietumvalstu aktīva rīcība savu aizsardzības spēku stip-
Anglijas aizsardzības ministrs
Aleksanders, kas piedalījās Parīzes
apspriedēs kopā^ ar - Francijas aiz-gardzibas
ministru^^^:R
jas"; pulkyedi. de:.Fratēru, Holandes
Sokingu un Lukseniburgas Djpo^n^^^^
pēc atgriešanās Ix)ndonā ceturtdien
jijjoja britu ministru kabinetam par
sarunu: gaitu.:. Oficiālu komunikē:
galda vēl šonedēļ. : Londbna s- prese
ceturtdien, izcilā ietērpā .z^^ : ka-par
Rietumeirop.as: ūnijas :— Angli­jas,
Pranci3as-.:u^^ trīs Beneluķsa
valstu —, apvienoto, bruņoto : speķu
:virspavelni:eku jau izraudzīts brit^u:
impērijas ģenerālštāba • priekšnieks
feldmaršals lords. Montgomerijs. O.f i -
dālu apstiprinājumu šim lēmumam:
gaida'yisā drīzumā.:: Sāga'da, ka par
apvienoto sauszemes spēkU: virspa-v
§lnieku kļūs • f r a n č u ģ e n e r ā l i s.
Žiens, kas patlaban komandē fran-tu:
spelcysZiemeļafrikā, piecu vāistiu
kaļ'a flotes, paredzams, komandē^
iot.'britu • flotes • admirālis :Keņing-liems,:
bet:. apvienotos gaisa .spēkus
britu aviācijas maršals lords Te-to'.;-::
FĢ;ldmaršals. Montgomeŗijs ceturt­dien
Londonā runāja par britu ar-raijas
brīvprātīgo: vervēšanas kam­paņu,.
\Viņš.norāclī ja ^ : ka:: Anglijai
vajadzīga 400.000- vīru : armija,^ kas
pastāvēt-u, no: regulārā karaspēka; un
uz laiku dienestā :iesaistāmasmili-
.djas.: Bez tam esot- pieejaina: 4 mil­jonu
vīru :rezerve. Aizsardzības .spē­ku'
stiprināšana: esot: vienīgā parei­zs
atbilde laikmeta prasībām,: .:un
nepilnīga militāra sagatavošanās va­rot
radīt:kļūmīgas/sekās. .Kara nai-nistrs:
Šinvels; ^ ceturtdien paziņoja
plānu par 10Ō.000:brīvprātigo vervē-ķiiu:
terr itor i āl a j ai ar mi j ai:.; Arī Ho­landes
m;ilitārai.s budžets 1949. ga­dam
paredz; lielus: līdzekļus -jaunu
.kara kuģu, Udmašīnū: un aviācijas
atbalsta punktņ būvei. /
Austrālijas ministru prezidents
Ciflijs ceturtdien tautas pārstāvju,
oamā :deklareja, ka viņš personīgi
vienotas rictiim-
-i
• 1 ' • '!
: Amerikāņu nulitargubernātors
Vācijā;; ģenerālis Klējs ceturtdien
.Fi'ankfurtē paskaidroja, ka trīs
rietumvalstu ' militarguberņātori
panākuši pilnīgu vienošanos vpar
franču okupācijas joslas saimnie­cisku
pievienos anu jau apvieno
,tajai angļu-amerikāņu joslai, iz­veidojot,
vienu vienotuv Vācijas
rietujnjoslu. Vel: vaj^dzīga galī-.
5a piekrišana, no Vašingtonas, .betv
^ā izteicās ģenerālis Kiejs-ofi-cialu
paziņojimiu' par joslu ap­vienošanu
varot sagaidīt divās
•^^1 trīs dleriās.
.Franču . .joslas: V pievienošanās
mm pārējam rietumjoslām ap-.
5?^ta jau ilgi. bet •Francijas: no­baidītajās
: un piesardzīgas; nostā-l'f
dēļ tā stipri. novileinājusies,
•^ranči. vispār .rietumvalstu kopī-
^f. Politikā .bijuši- atturīģākie.'.un
^^kumā arī pretojušies : Berlīnes
^;^utājuma; nodošanai: UN; .. pie-
^ļpdami: tai tikai pēc- tam,; - kad
ļ l a ^ v a nāca : .Ivlajā ai' ; savu
V,"^^- kommTikē. : -Notikumu at-
P.ēdējā-.laikā, kas^^^^p
.^a)iisi:^arl. vairāku citu:ievadītu
,.(>lļtisku un Mlitāru pasākumu
^^^alizēšaņu..; piemēram:,: Rietum-.
>^Pas militārās aizsardzības or-
^^^zacijas;; ;'^bināšanu.:. : likusi.
'Meijai: mauiīt nostāju arī jos-apvienošanas
lietā.'
/ ^ • : ' : V : ; - - - / - "::• BBC-"-
uzņēmies vii'suzraudzibu par Austrā­lijas
veicamiem drošības soļieiTL Viss
esot sagatavots vēl; drastiskākai rī­cībai,;
ja tāda kļūtu-nepieciešama.
Tai::.pašā/:laikā-. Zviedrijas; :civīlās
ai;zsardzī.bās , padome .pieprasījusi
riksdagam atvēlēt valsts aizsardzī­bas
vajadzībām vēl 58; mi 1 jorius kro­nu,
papUdus pavasari jau .piešķirta-jiem
25rmiljoņiemi ;;• ;
Pie piecu Briseles pakta valstu
apspriedēm • OT papildus: : ziņo, ka
Francija gribot:: lūgt ASV piegādāt
tai;tankus .desmit tanku divīzijām,
un ;300v~turboiznīcinātāju.; ::Bez tam
Francijai 'vajagot: pietiekamu. finan-ciālu
palīdzību, lai realizētu : ^ v u
bruņošanās programmu. Daļu. no
ieroču : piegādēnir pārejamv četrām
pakta valstiņa, lūgšot uzņemties::I>i;el-britānijai;
:;kuTas • ricība; esot:; plaša
bruņošanās rūpniecība.' . -
;IJP tālāk, ziņo,'ka;ASV i r l i e tu tni-nistrija
cerot vlīdz: janvārim: sagata­vot
.:.iesniegšanai kongresam miilitā-rās
palīdzības programmu Rietum­eiropai,
kas būtu sava veida; „aizdo-šatias
un. nomas līgums. aukstajam
karam^'. ASVtmili1:āras palīdzības
lietā atlietu: vicemini.strs ;Lovet5,: kas
trešdien runāja .;preses konferencē
Vašingtonā, ;atteic!ās dot komentārus.
•Tāpat viņš nevarot vēl ziņot ameri­kāņu;
valdības oficiālo viedokli par
Parīzes apspriežu ..rezultātiem,, .jo
valdība iepriekš vēloties uzklausīt
savu novērotāju ^ziņojumus, kaSv ko­pā
ar Kanādas^ novērotājiem, pirmo
\reizi oficiaU: piedalļjās-aizsa
ministru apspriedes. Ka'norāda da­ži
korespondenti,. ASV. militārās; pa­līdzības
plānus kavējot apstāklis, ka
Puetumeiropas valstis vēl neesot -g^
līgi formulējušas savas vajadzitias,
bez tam nelabvēliiga ,: ietekriie esot
polīti ska j ai ; hedr os īb ai Franci jā.; •
Kompetentas aprindas Parīzē gan
norāda, ka aizsardzības mimstru ap­spriedēs
jau: esot runāts- arī: par ASV
un Kanādas; r n a t e r i ā l ā s p aM
apmēriem; :; pārējie ^ .apspriežamie
jautājunii: bijuši — ko
šanās programmas paātrināšana,
piecu valstu brmiošanas ..rūpniecības
sadarbība, ka arī vispārēja demo­bilizācijas
palēnināšana, ; ja au^^^^
mu un rietumu attieksmes: vēl pa­sliktinātos.
BBC ceturtdien : ziņoja,
ka amerikāpuriacionālā aizsardzības
komisija Ņujorkā, nodevusi bruņoša­nas
rūpniecībai prāvus ,,ēņu, pa su­tina
jumus", kas ; jāsāk ^ pildīt tilcai
; V (Beigas 3. Ipp.) :;
gšti ameri
virsnieki
ļ JP ziņo, ka ģenerālis Franko' savā
IVIadrides rezidencē šinīs dienās pie­ņēmis
senāta karā:• lietu komisijas
priekšsēdi senātom Gameju un gru­pu
a'ugstāku: amerikāņu; aimijas :un
flotes virsnieku.. ;Senators::;Garnejs
vēlāk, apmeklējis .arī spāņu ģenerāl­štāba::;
.priekšu feku;. ; Žuanu :;Vigonu.
NekādsoficiāL^:' paskaidroju^^ : par
apmeklējuma : iemesliem nav publi­cēts.
;: Preses : konferencē:; senators
:Vienigi, paskaidrojis, ka viņa Eiropas
ceļojuma ;inērķis ir .iepazīties ar. še­jienes
bruņotajiem spēkiem un mi­litāro
.stāvokli.:' Gamejs jau .apceļo­jis
Lielbritāniju, Vāciju, Triestu un
Tuvos: austruiTius.No Spānijas;ame­rikāņu
delegācija.::;devusies: uz: Por-t
Uga li,: no * Icurien'es / atgriezīsies at­pakaļ
.ASV.' :;;;;:-;•
.;Londonas ;,Suņday Times'';ziņo, ka
tuvākā laikā Fra:iko;saņemšot ko-pigU:
aizdevumu ;no; ASV. uri. Angli­jas.,
Sarunas par to jau - esot beigu­šās.
KomperLsacijai Fraiiko: solījis iz-dai'īt
zināmus; sāv^ režīma pārkārto-jumus,.
Laikraksts; arī; sakās zinām,
:va 17. oktobrī; Franko, ieradīšoties
oficiālā;: apmeklējumā Poatuģale..;;
Britii impērijas ģenerālštāba
priekšnieks feldmaršals lords Mont-goilaerijs
izraudzīts par piecu Rie-tun^
eiropas valstu kopīgo bruņoto
spēku virspavēlnieku. Ceturtdien
viņš, kopā ar britu kara ministru
Šinvelu; atklāja brīvprātīgo vervē­šanas
'kampaņu britu territoriālās
armijas palielināšanai no 50,000 uz
150.000 vīrii. Attēlā Montgomerijs
kopā ar Vinstonu Cerčllu.
paskaidro padomju uzticības virs par
gaidāmiem krievu pārsteigumiem Drošības
padomē
Pirmdien sāksies debates par Berlīni
Pirmdien pl. 16 Šajo pilī. Parīzē, sāksies Drošības padomes sēde
ar vienīgo darba kārtības punktu — ASV, Lielbritānijas un Franci­jas
sūdzību pret Padomju Savienību Berlīnes lietā. Domājams, ka ari
Padomju Savienība neatturēsies no piedalīšanās, jo, kā ziņo padomju
delegāts Drošības padomē, Maļiks aizstāšot Višinski UN kopsapulcē,
lai padomju ārlietu ministra vietnieks varētu piedalīties Berlīnes jau­tājuma
debatēs. Berlīnes problēma no slepeno diplomātisko sarunu
krēslas iznesta pasaules atklātības priekšā, bet rietumu politiskās ap­rindas
šinī ziņā ari uz Drošības padomi neliek lielas cerības, rēķino­ties
ar padomju „vetotechnikas" izlietošanu vai gluži neparedzētiem
Maskavas ^pārsteigumiem". ASV delegāts Ostias, kas kopš vakardiena
nomainījis britu delegātu Kedogenu padomes priekšsēža amatā, pa Ber­līnes
debašu laiku šo amatu nodos talak Argentīnas delegātam.
:; Tris valstu vienāda satura notās
Drošības padomei norādīts .uz no­pietno
stāvokli; kāds radies pēc tam,
kad' ^>Padomju Savienības valdība
vieiipusīgi •: ..ierobežojusi satiksmi
starp Vācijas rietumjoslām un Ber­līni.
Šāda rīcība ne vien ir pretru­nā
ar rietumvalstu tiesībām Berlīnes
okupācijā un pārvaldē, bet nesaskan
arī ar ŪN ehartu un nozīmē miera
apdraudējumu chartas 7. nodaļas ga­rā,
Atsaucoties uz UN chartas 7. no­daļu,
kur ir runa par nopietnākiem
miera apdraudējumiem, rietumval­stis
atzinušas, ka 6. nodaļa būtu ne­pietiekama,
jo tajā strīda gadījumu
likvidēšanai paredzētie līdzekļi ir
tikai sarunas, Izmeklēšana, starp­niecība,
šķīrējtiesas spriedums u.t.t.
7. nodaļas panti paredz, ka Drošī­bas
padomei jākonstatē miera ap-draudējm-
na, pārkāpuma vai. agresi-
Tito meklē sev ministrus cietuma,
Kas spriests slepenajās komunistu sanāksmes Desavā
, un Krima
Kad pasauli pirmoreiz aplidoja vēsts par nesaskaņām Tito un Mas­kavas
starpā, kas vēlāk beidzās ar kominforma lāstiem,, varēja likties,
ka tā ir tīrif lokāla parādība. Daudzi politiķi un žurnālisti toreiz pat
runāja par inscenētu komēdiju, lai maldinātu demokrātijas. Vēlāk
tomēr pierādījās, ka lāsti ir īsti, tāpat kā īsta bija plaisa, kas
radās Dienvidslāvijas un Padomju Savienības starpā. Pagāja nedēļas,
uņ pasauli pārsteidza jaunas vēstis: Polijas komunistu partijas ģene­rālsekretāra
Gomulkas atcelšana,, tīrīšanas Ungārijā, Cecho^ovakijā un
Ruitiānijā skaidri liecināja, ka Tito slimība nav sporādiska — Maska­vas
adoptētie satelīti bija saslimusi no galvas līdz kājām. Vēl vairāk,
neviens satelīts nebija boļševiks jau no dzimšanas, bet par tādu patai­sīts'
vienīgi ar Maskavas svētību.
. Ka šāds' spriedums ir parei^.s,: lie­cina
jaunas ziņas, kas laiku pa lai­kam
pienāk.no austrumiem. Tā bri­tu
la.ikraļ<sta..Manchester Guardian"
speciālļcorespondents no ' Berlīnes
raksta, ka Desavā nesen notikusi
slepena komunistu sēde, kurā pieda­lījušies
. koininforma opozicionāri.
Bijuši pāi-stāvēti deleeāti no Poli­jas;
:GeGhaslovakijas, Ungārijas un,
saprotams^ arī no pašas Vācijas.
Neujzrādot tuvākus avotus, kores­pondents
:ziņo, ka sanāksmē pār­spriests
plāns, ar ko būtu jāvēršas
•pret koiiiinfomu. Šķiet,: ka šai in-
;fonTļiācijai'; ir zināms pamats. Par
to liecina jau agrāk pubticētie SED
paziņojumi, ^Ica vācu komunistu .st.ar-pā
radusies opozicija,. pret ko jācī­nās.
Minētais lēmums savā laikā
pieņemts SED sanāksmē Tīringā un
vēlāk- iespiests vācu aust namu joslas
prelsē.
Cik nopietna sērga pārņēmusi sa­telītu
komunistu partijas. liecina,
arī nesenās Krimas konferences dar­ba
. kāiftība.. Labi infonmētā britu
prese ziņo. ka apspriests galveno­kārt
jautājums par jaunas, akcijas
uzsākšanu 'pret tito. IVIinētās kon­ferences
dalībnieki — Rumānija,
Bulgārija. Ungārija un Cechoslova-kijaj
šo ziņu. šķiet, anstiprina. Vi­sās
,šīs valstis jau līdz šim vairāk
vai 'mazāk krasi nostājušās pret.
Dienvidslāviju;' - Apspriedēs; kā :zi-nāmss'
nepiedalījās Poliia. jo tā Bel-grades-
M^askavas konfliktā irjpro-jām
iztui-ps zināmā mērā indiferen­ti.
Dažas pazīmes, liecina, ka akci­ja
pret Tito varbūt jau sāku.sies. ja
pai; t.0 liz5kata kominfonna laikrak­sta'
jaunos uzbi-ukumus; ..proti, ko­munistu
| part::ļu . centrā 1 orgāns ap-galvo,
ļ ka Tito ..nodevi? Marksa-Ļe-ņina
dolsitrīnu'. nostā.damies pret Pa­domju
Savienības komunistisko par.-
Mju".
Ja pareiza ,,Daily Mail" informā­cija,
ko parakstījis Valters Farss,
tad arī pats Maršals Tito apjauš, ka
pret viņu vērsīsies jaima ofensīva.
Fars sakās zinām, ka bienvidslavi-jas
maršals - vēlas "paplašināt savu
valdību ar vairākiem - ministriem,
kas līdz šim.biļuJi opozīcijā un paš­reiz
atnxias— cietumā. Ministra
portfelis esot piedāvāts serbu radi­kālim
Trifonovičam, radikālim: La-zaram
Markovičam un zemnieku
partijas vadītājam: Dragoļubam Jo-
^ (Beigas V 3. lpp\)'
jas fakts un apmēri, kā arī jālemj'
par vajadzīgo rīcību. Tā var būt:
pilnīga vai daļēja saiiiuiiecības sa- .
karu, dzelzceļa, jūras, gaisa, pasta,
telegrāfa un cita veida satiksmes,
vai arī diplomātisko attieksmju pār- .
traukšana,: bet; ja tas izradītos ne­pietiekami,
tad — tādu gaisa, jūras .
vai sauszemes speķu akciju ievadī­šana,
kas padomei šķiet, nepiecieša­mas
starptautiskā' miera un " droši-:
bas uzturēšanai. Tās var izpausties
demonstrācijās, blokādēs ; vai cita
UN ;loceklu bruņoto spēku > rīcībā.
: Piemērojot diartas 6. nodaļu, kas
paredz visu ieintei'esēto valstu attu­rēšanos
balsošanā, Padomju Savie­nības
rīcībā nebūtu bijušafi veto tie­sības,
kuras 7. nodaļa paredz. Ja •
padomju delegāts tās izmantotu, vel
atliktu iespēja lietu nodot starptau­tiskajai
tiesai vai UN kopsapulcei.
Pēdējā gadījuma jautājums iepriekš
noņemams no Drošības padomes
darba kārtības, bet pret to veto im
iespējams.
Visi šie apstākļi labd zināmi ari
Padomju Savienībai, kādēļ novēro­tāji
zīlē, kādi -manevri "tai : varētu
būt padomā, lai jautājumam Drošī­bas
padomē dotu. sev vēlamu pa­griezienu.
Izteiktas domas, ka Mas­kavai
varētu biit sagatavota: kāda
„pārsteiguma lādīte". „New York
Times" par tādu min eventuālu krie­vu
ierosinājumu izvākt no Vācijas
visu okupācijas karaspēku. Tadatn
priekšlikumam rietumvalstīm .būtu
grūti piekrist, jo tgs nozīmētu, ka
padomju spēki joprojām atrastos tu­vu
Vācijas robežām, bet amerikāņu
— aiz okeāna. Tādā gadījumā krie­vu,
joslas komunistiem varētu izdo­ties
iegūt kontroli par visu Vāciju
Kā laiki-aksts ziņo, esot jau sagata­vota
austrumjoslas -komunistu valdī-:/
ba, kuras rīcībā būtu 100,000 viru ļ
milicija. Pretēji visām runām par ;
demilitārizāciju,. arī uzticamiem SED;
biedriem izsniegtas mašīnpistoles un
apbruņota pat vesela „Paulusa ar­mija".
Kā iespējami pārsteigumi no pa­domju
puses, to apliecina AP ziņo^
jums par kādas parasti labi infor­mētas
padomju uzticības personas
izteikumiem Parīzē, ka debatēs Dro-
^ (Beigaa 3. Ipp.) * ^
Padomju savienībai jau ir atombumba,
V
domā Čikāgas profesors
Cetmidien darbu sāka Apvienoto
nāciju komisijas pēc tam,: kad ie­priekšējā
dienā beidzās deklaratīvās
runas pilnsapulcē. Politiskajā komi­sijā,
kuras priekšsēdis ir ^ Beļģijas
ministru prezidents Spāks, darba
kārtībā pēc ilgākām debatēm uz­ņemti
.seši jautājumi. Kā pirmo, pēc
Kanādas, ASV un citu valstu d/ile-
Sāciju ierosinājuma, apspriedīs
atomenerģijas kontroli Vēlāk sekos
Višinska ierosinātā atbruņošanās,
Palestīnas problēma, .stāvoklis Grie-
:::ijā. un .Korejā, kā arī. agrāko Itāli­jas
koloniju jautājums.
_ Atklājot debates par atomkontro-li,
Kanādas pārstāvis ģenerālis.Mek-notens
ierosināja, pieņemt vairāku­ma
priekšlikumu par .starptautisku
kontroli un inspicēšanu. Ģenerālis
piezīmēja.' ka jaunās atombumbas
,ir nesalīdzināmi spēcīgākas par tām.
ko savā laikā mometa Japānā. ASV
pārstāvis Vorens Ostins: ģenerāļa
Meknotena priekšlikumu atbalstīja.
.Savienotās Valstis jau 1946. gadā
piedāvāja padot savas atomrūpaiīcas
starptautiskai kontrolei, prasot,: M
to pašu darītu;arī citas valstis. Bet
toreiz Padomju Savienība ar savu
veto šo priekšlikumu noraidīja. VI-šinskis
paziņoja, ka Kanādas priekš^
likums padomju delegācijai vēl jā^
pārbauda, kāpēc sēdi • pārtrauca.'
Par atomenerģijas postīgo iedar­bību
nesen no jauna izteicies ame­rikānis
Dr. Bredlijs, kas sarakstījiiS
grāmatu par eksperimentiem Bikini
salā. Toreiz tur .stacionētie kuģi vēl
tagad ir radioaktīvi, un, iespējams,
tādi būs vēl gadu simteņus, jo nav
līdzekļu, ar ko varētu neitralizēt
pl utoniju. Čikāgas universitātes
pārstāvis prpf. Heēins domā, ka
atombumba jaru ir arī Padomju Sa­vienībai.
Amerikāņiem no teorētis­kiem
pētījumiem līdz prakti.skai re­alizācijai
bija vajadzīgi 3 gadi. Ja
pieņem, ka krievi ir tikai pus- tik"
veikli, tad i^alkulētie 6 gadi jau
pagājuši. Pie tam Padomju Sav;c-nilDā
ar atomu pētniecību nodarbo­jas
27 izcili 'zinātnieki, kuru vidū
atrodas ari vācu. prof. Kāpies.'
:
ii
V..-*-- : • . . . . '••
liiSiBiiS?!-
fE;##—' ^: :•: R^ļ^Jf^:- f':!£M
iļt-^^'^^^»:H
iRiP^B;:-!;!!
a;:;:īļi^v;3^^^;j5is^bi.^ • £ |
'Jfit-;H::KiMl 141
• ••••• • • ••••••• ••-:;.,..-.-rv..L ••