Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1948

              m
LATVIJA.. 1948. g. 27, jailjā
HERBERTA MEJUMI
ituro starptautisko « i t -
iespaidā Latvijas'^^iit
•Uas bruņojumu.
aus.
oma. sii
5lām, piesolot maksāt
cenas nekā citas v^.'
:as cenas tomēr n^^J^^'
^m^,^ raušu
>s nekas negrozījās-o^
uind
r^ka agrāk turpina
^ak. uz Angliju, kur var !
^nvo vāķētu un a i z j ū r^
ļ savai rūpniecībai. Ar v /'
^ījunii
m ce^. . Cik Vācijai
bi]^ a t o :.:pircēia,^ ļ5
ka; pat.miisu-āboli auE^Ī
Išm ^^cijā atradāms
uzNvielu rezervj
1 liecināja,, ka Vācija ģat
uz daiadz lielākām avantM
'Austriju un eechiju.
lēr daļa Latvijas vāciešu-Lat
ļpavalstnieku, sevišķi no veca*
)aaudzes,, izturējās'lojāli pat
^āmu re^rvi pret hitt^^^^^^^^
vācu jaunatnes izturēšanas
^ada, vasarā Latvijā nereti
icinoša. Redzama
es vadībā bija
^m, :un. vācu jauriatņe brj.
tsacījās. pat paklausīt Lab­umiem,
acīm redzot, lai ]a>i
visai labas Latvijas un Vācijas
smes vēl vairāk pasliktināta
kādas organizācijas piedeii.
gūtu tiesības, valkāt formai
vai kādas ārējas zimes, bija:
iešama sabiedrisko lietu .ur.
niinistŗiias atļaujas. Vācujaui
• -turpretim bez kā'das atļaujas
ļeteiķšanas maršēja slēgtās ko­ls
par Rīgas ielām Hitlera jaij-ļs
tērpos . — ļ baltos kreklos,
is biksēs, ar. "vidus un pleci
un uzrakstu uz sprādzesAsi'
uzticība".; [MVIēģinājums
ļjās palTdzību I neatļautās fof-i
noģērbt radītu „sašutiiniJ
ļ" Vācijas - presē un pretsoļus'm-iās
valdības. Sabiedrisko •lieh
ļ t r i ja tāpēc izšķīrās reaģēt c-
Uz ātru roku no;Rīgas:*|
: .vecāko 'klašu •::āudzāņieBJ
listā Ķīvīša vadībā noorganizs*^'
iltrās satiksmes pionieŗus'V kii-ietērpa
' gluži tādos pat terpci
lāču jauniešiem, Jau pēc kādai
ļ a s ministrijā ieradās to
idza atļaut vācu jaunatnei-var
rienādus'-tērpus. Bet ta ka li;
tērpi- jau; kija apstiprina^
eŗiem. un pēc: likuma divus IK
xs tērpus .• nedrīkstēja, atla^:
ja grūti vācuj jauniešu ^o^a•
lūgumu' noraidīt.
Henrlks Senkevlčs (Henryk
Sienkievviez), ievēroj^inīākais po­ļu
rakstnieks, dzīvojis no 1846. ~
1918. g. Līdz 1883. g. rakstijlsjl-kal
noveles, no kuŗā-m Tatāru
gūstā, Laterna un Janka Muzi­kants
pieder pie labākajām poļu
literatūra, Viņa pirmos darbus
raksturo spScīgs reālisms un
psicholoģlsk^ motivācija un tajo»
stipra patriotiska un sociāla ņo-krSsa,
Sākot ar 1883. g. parādās
Schkevlča romāni, kurus vlņS
apbrīnojami ražīgi rakstīja Ifdz
mūža beigām: Ar uguni un zo^
bcnu (4 s6J.). PlUdl (6 sēj.), Pans
PoļodIJovskls (3 sēj,), Krustnesi,
Po)anecku dzimta, Galgā krastā,
Uz slavas lauka, Leģioni uc. Pa­saule
vislabāk pazīst S. romānu
Kurp ejl?, par ko viņš 1906. g.
saņēma Nobela prēmiju. Viņa ro­māņiem
raksturīga dinamika,
kustība un kontrasti. Kopoti
raksti IznākuSi 38 sējumos. 8.
darbi, sākot ar 1881. g. ļoti daudz
tulkoti latviski; Voldenbaums,
Aspazija, Dcglavs, Lejas-Krū-mlņš,
Saulletis, R. Kroders, Gob-nlece,
L. Skalbe uo. 1930.—1936,
g. V. Dzcltiņa redakcijā Iznāca
kopoti raksti.
Piedzima viņš kusls un vārgs. Kū­mas,
kas stāvēja pie nedēļnieces gul­tas,
neticīgi grozīja galvas: dzīvotājs
viriš nebūs, tāpat, kā dzīvotāja vairs
nebija māte. Teikt" tomēr neviens
nekā neteica. Bet tad kalēja Simona
sieva, gudrākā no visām, sāka
nat vājinieci. / " ^ / : ' v
„Daita," viņa teica, „es iedegšu
sveci. Tu vairs necelsies, tev ir jāsa­gatavojas,
lai vari godam šķirties no
SIs pasaules. Jāsūta pēc mācītāja,
lai nāk un piedod tavus grēkus."
„Ko nu," runātāju pārtrauca kāda
cita, bērns vispirms ir jānokrista.
: Tas mācītāja vairs nesagaidīs. Vai
gribat, lai • viņš kā s pagāns stājas
Dieva priekšā?"
To teikusi, viņa iededza sveci, pa­ņēma
.ūdens trauku un sāka rīkoties.
Viņa apslacīja bērna pieri un krūtis
; un skaļā balsī teica: „Es tevi kristi
Dieva tēva, Dieva dēla un Svētā gara
vārdā. Dodu tev vārdu Jānis un nu
tava, kristītā dvēsele var iet uz tu­rieni,
no kurienies tā ir nākusi
Amcn."
Bet ,.kristītā" dvēsele neizrādī;
ne mazāko patiku iet uz turieni, no
kurienes bija nākusi.' Bērns sāka
viebties, ķepuroties un žēli raudāt.
Atbrauca mācītājs. Izdarīja, kas
bi.ia cļarāms, un atkal aizbrauca.. Ne-
.bija jau tas nekas sevišķs, bet .no š
' brīža slimniece sāka justies daudz
iabSk, Pēc nedēļas jau viņa cēlās no
Kultas un vēl pēc dažām dienām sāk
steigt nokavēto darbu. Tikai bērns
| ; neizrādīja sevišķas dzīvības pazī-
|;,' mes. Viņš tikko elpoja, bet tomēr
ār!«'^|,'' elpoja, un kad dzeguze iekūkoja ce-
'^^^'l'.r^^^^^ :;ļ; turto.pavasari, saņēmās un šā tā aiz.
istri3a,^turpma^d^ ^.^^ isavu desmito dzīvības
iras vidum, k ^ Gājumāa?I ' 'g^^u,- • V r - ' ^
iecības interese j ,, Jā, ar veselību Janka nevarēja le-
I Bet ne tiKai gerli^i|.. poties.' Vājš un bāls, ar iekritušiem
ļajumos, Kas Sdi^ Sav^^^^^^^ '^^"^^ ' uzpūstu vēderu
ļht.i kpue, rsonau : u.z„it.^vjpe-ŗķr e ^^^g^u^v^a^^ •^ ^ I?;;; ^''»Yi^^v^^vyN^^^^^M^
kuru: Pat brīdm^^^^
:^Vāciiai 'Pil^^Sl,^^^^
domju .sūtniēdba ^
^ Berlīnes aktivitātei Bati;
tīs, no savas puses. b * o U
iāknos Vācijai P^^^
:uzskatīs:par: nedraud^, ij.^
4pnreet mPtSa RpSr.e t;1 9v3āc;i.eĶši.e^mP ^^w;:
a. .Aleksandrs •Ņev^o^^^ļ^^^
, atniecība: katra;:ziņa,^
filmas izrādīšanu ari Latu.
jcigās iestādes aiz sa"
jsliem tam pretojas. »
brīžiem iejaucas ari
mas Vācijai
feava ^ ^ - ^^
)p,^a>lī^d^z'^ī^b^a^s ^ līgums v - h^-j^^K s, . p.r o-tams, nevaru pateikt, va
::||:k1us labāk,.ja kļūs'c
formalitāte arlie;^M.:daudz cs varu;;tcik
39. gada : pavasari^ lai kļūtu labi.
istra: ^ Muntera ^^^'^^^^ . ^ : "
r i ju B a l t i ^ l g f ^aetulp^^^^^^
jākļūst cita
Ivr. LlGhtehbergs
m Hpm i a u t a t S v ^ \ ^ ŗ .-J^vvarbūt,..kad, panikas Fir^^^^^
valstis reaģētu, ja_^^^^^
āds viņš bija; ^ Mati kā linu kodeļa
nokarājās pāri pierei un aizsedza
viņa lielās acis, kas kā izbrīnā
raudzījās uz pasauli, it kā viss ap
viņu būtu tāls un neaizsniedzams.
Ziemu viņš sarāvies sēdēja aizkrāsnē
un klusi raudāja. Dažreiz aiz auk­stuma,
bet dažreiz ari no bada, Jo
mātei ne reti pietrūka malkas krās­nij
un ^aizdara katlam; Vasarā bija
labāk.. Tad v M varēja staigāt ba­sām;
kājāni,'vienā kreklā, kuŗu^s^^^
Jozavar auklu,, un: lielu salmenīcu
alvā. Kā putns pāri;ligzdas malai,
tā: viņā varēja vērot pasauli, paslē­pies
zem savas salmenīcas. Viņa
, kas kā
bezdelīga bija -5
atradusi pat­vērumu
svešā
paspārhē, dzī­voja;:;
kā saka,
no rokas mu­tē.
Varbūt, ka
viņa Janku arī
mīlēja, bet tā
bija "savāda mī-lestība,
jo mī­ļu
vārdu un
glāstu V vietā
Janka saņēma
žagarus un pa­ļas.
Bieži jo
bieži viņš da­būja
dzirdēt
pārmetumus
par slinkumu,
kaut gan, sākot ar astoto dzīvības
gadu, sāka iet ganos, kas nebija;
nieka lieta. Ganības atradās lielajā
silā tāiu no; mājām, un Dievs vien
to zina, kā Janku; nesaplosīja
- Bija viņš tāds ļi^mpīgs, kā jau visi
sādžas bērni/ un kad: runāja ar pie-,
augušajiem, tiuēj^ pirkstu m Ja
jau, Jankam piedzimstot, daudzi šau­bījās,
vai viņš būs -dzīvotājs, tad vēl
vairāk bija tādu, kas neticēja, ka
v:^^š kādreiz savai mātei; varētu sa^'
gādāt arīoprieku: Darbs, viņam 'ne­padevās^'
jd viņš par to ;rriaz: intere­sējās.
Tikai viena lieta nodarbināja
visus^ viņa prātus. Tā bija spēlēšana.;
Dievs vien zina, kur un kā bija ra­dumos
šī •kaislība, bet tā puiku neat­stāja
ne dienu; ne nakti. Bieži, pār­nācis
mājās no ganiem vai-ogošanaSļ
ar: tukšu "groziņu, .viņš mātei stāstī­ja:
..Māmlņv kad tu zinātu, cik skais­ti
mežā-kāds spēlējal" '
ciba, kuj'u Janka ilgi nevarēja aiz-ļ ar lociņu tos aizkāra, vijole skanēja
mirst, bet tas neko nelīdzēja: Janka klusi kā odu sīciens. Kas par to, ka:
nelabojās ^an ļaudīm nekas cits neat- citi nedzu^dēja! Janka dzirdēja, un
lika,, kā dot viņam nicināmu palamu viii5 spēlēja, bieži vien paciezdams
— Muzikanta." belzienus un paļas.
Sevišķi pavasaros, kad kārkliem Bija jau arī ,par Janku jāuztrau-
,8āka lobīties miza, Jankam nebija .:as, jo labuma nekāda no Šādas spē-miera.
Veseliem cēlieniem viņš bieži Iešanas netika. Acīm redzot, viņš
pazuda no mājām un .tikai pēc sta- kļuva vājāks un drīz vien izskatījās
bules vai svilpes skaņām viņu varē- kā nelaikā noplūkts auglis. Valgi
ja sadzīt rokā. Māte nedrīkstēja tam bija kļuvuši vēl bālāki, acis vēl
Janku ņemt līdzi arī uz baznīcu. B i - drudžainākas un vēders vēl lielāks,
ja kauns. Kā apmāts viņš urbās ēr- viņš bija daudz citādāks kā pārē-geles
un nepiegrieza vērības ne tam, bēml jo Dievs vīnu tādu bija
ko teica_ mācītājs, ne arī dievkalpo-L^adījiš. Ne tikai bads vinu mocīja,
juma, kartībai. ^i^^^^^ j^g^^ ^^{^^ y[]o\es.
§0 to par Janku zināja pastāstīt letālu muižā dzīvoja sulainis, kas
āri ciema naktssargs Stucho. Kad vaļas brīžos mēdza spēlēt vijoli,
vlņ^ apstaigāja; savu apgaitu,:, s^^^^^^ nejauši bija ievērojis, ka su-
-^--^ zvaigznes; pie debess, vai art jainisto glabā lievenī pie sienas. Kad
bļubinadams ar saviem suņiem, lieveņa durvis bija vaļā, vijoli vārē-redzēja
baltu kreklu nozūdam ja redzēt. Tādēļ Janka dažreiz pie-aiz
:Clema. krogus stū^^^^^^^ pavisam tuvu kungu mājai.
; "ļTag bija Janka,';Ko viņš tur mek- lai. ;paslēpies košuma krūmos, labi
lēja? Jā, ko;tad ļaudis krogā vispār ya izpētīt dīvaino instrumentu;
meklēja...? Bet; danka;nemeklēja reizēs viņam šī vijole likās kā
svētums — tāla un nesasniedzama,
bet.;yiņa sirds tomēr;laimīgi pukstē­ja,"
kad vlņŠ; kaut no tālienes ļto vā-rēja/
redzēt,; .Viņu nekad ; neatstāja
vēlēšanās, kaut reizi turēt
vās rokās, kaut reizi pieskāi'ties tās
stIgām;:••';^;:;:.•^^^;,•^•;• • •;'..^^V;.
Kādreli kūngi bij a āizbrauķUši uz
ārzemēm. Pils stāvēja klusa kā Iz­mirusi"
Sulainis bija pārcēlies uz
pils; otro galu pie istabenes; uhllevc
nī • vairs -nerādīj ās. ;;Pie-;siēna$ • sluini^
viņa -vijple;;bet: lieveņa ;;durvisubija
pamestas vaļā. - Jankā /pielavi] ās pa-visam
tuvu lievenM.; Bija
ca.: Maiga gaisma : plūda pa lieveņa
atvērtajāin;;durvīm ūn. ^ apgalsmoja
pretējo ^ienu. bet vijoli nevarēja re­dzēt.
Tikai maz .pamazām mēnesnīca
taustījās no vienas - sienas' malas uz
otru un pēkšņi - kā ;ār; sidrabu aplēja-
"Vijpll. ;Ņu;. Janka; kā : uz delnas sa­skatīja
vijoles: šmaugO; kaklu,: sp(;^žās
. stīgas ūn ; rnēlnas- :•:tapiņās; : Tui^pat
karājās āri lociņš.^ V- '
;:; Mīļais Dievs,.;.ciktas"blj.a
• Atspiedies ar elkoņiem; pret VGe-iem,
Janka tupeja sarāvies ūņ ;ņeno-laida
acis no;; vijoles. Viņā cīnījās
bailes ar ziņkārību. Tad zēnam; 11-
tō,; ko: ļaudis. •Pieplacisļ kās, ka vijole šūpotos gaisā un daž-pie
krogus sienas, viņš reiz pienāktu pie viņa pavisam tuvu.
klausījās vijoļu smeldzo- Vai tā bija burvība vaiīsterilba., bet
šās skaņās, kās cauri de- tā tas bija. Burvība, burvība, vaj-jas
soļu; rltrha^ nekas! Uzpūta liegs vakara vēi§.
ļaj^m t balsina izlauzās u z ^ i ^ li~
Tur ļaudis priecājās, ,,U hā!-'^^^^ It kā kāds būtu telcl-s: „Janka,
kliedza iereibušie, bet vijolei ej un;ņem. Lievenī neviena nav .
dziedāja:i ,,Ļai tik dzeram, lai; tik Kad Janka pavērās apkārt, nebija
ēdami lai; tik; priecājāņiies^ Bija tikai kluss un rāms
vārījāskā raganu katlā un bieži vien vasaras vakars. Kaut kur dziedam
Janka nevarēja saprast, kas īisti tur lakstīgala un, kad Janka ieklausījās
notiek. Bet viņš;, stāvēja ilgi, s dziesmā, viņam šķita, ka
jas gaismas straumē,.kas plūda caur arī tā viņu aicinātu: „Janka, ej, ne­atvērto
krogus logu; un klausījās, k^^ ..Bet tad gar Jankas f:al-
,gan visu viņš nebūtu devis; par tādu vu nošņāca sik.spārņa samtainie spar-.
yarenu,daiktu,-kas tur: aiz loga d z i ē ŗ n l , im viņš sarāvās. „Ncej, innka,
dāja:^, ļiLāi tik ēdam,; ļ lab'i!" Siksnārnis nozuJa va^
1^1 tijc ;pr|ecājamies!'":^N^^ krēslā. Atkal viss bija kluss un
sevišķa; nebija. Bija; tikai: salīmēti^m Dziedāja lakstīgala. ..Ne­plāni:
dēlīši,; bet cik va^^^^ nav, nebaidies..." Kāda balss
nejā! ļ:; •; atkal Janku: aicināja, un viņš izlīda
Arī ;Jankā;pats ;būtu varējis šādu ;no savas paslēptuves. Smaga nopūta
|Vljoli pagatavot, ja;,tik bijušidēltši;.^ no vina vājajām krOlim. un
bet kur tādus lai;;ņem un riež',; kas nākošajā acumirklī baltais krekls
tādus gafavo? Un tad, kaut reiz kāds^^^n^ aiz verandas durvīm,
b ū t i ^atļāvis viņam^^'v apskatīt, •:;:Sinī brīdi kā izbiedētas lekurkstē-
|Patūrēt. to r a k ā s . K a s to ;deva. j|s vardes muižas dīķī, bet tas nevil-
Vlņšdr^lkstējB tikai klausīties no t ā - N o r i m a vardes, izbeidza
lienes,; jo lielie negribēja,- ^k^^^^ lakstīgala, nostāja lapu ra-
.ifrfaisas;t.iem pa kājām...;. -, b iestājās nakts.
...Dažm^^^^ ^^^^
nazi pārpreza vardi: ,Vai^ tuvāk. Vinu mocīja brle-
^nu nolēma.uzticēt ciejiia ^ņaktssa>
gam Stucho.
Domāts — darīts, Pasauca Stucho
un pavēlēj.a: „Ņem šo puisi ciet un-uzskaiti,
lai vh)5 to pieminētu!"
Stucho neteica nekā. Viņš tikai pa.-
māja ar galvu, paņēma Janku kā ku­cēnu
padusē im izgāja ārā.
Janka arī tagad vēl nesaprata, kas
īsti ar viņu notiek. Tikai tad. kad
naktssargs, iestiepis to stadulā, no­lika
uz zemes luī, uzmaucis viņam- ;
kreklu pāri galvai, sāka strādāt ar
pletni pa Jankas kaulaino muguru,
zēns Iekliedzās: ..Māmin!" Tas bija
vienīgais vārds, kuru bērns ncskai- \
tāmas reizes atkārtoja. Sākumā dļc?:-"^
gan stipri, bet tad aizvien klusāk un
klusāk,- līdz beidzot apklusa j.k\visanL
Bija dzirdams tikai sitienu troksnis.
Tad kāda balss lika apstSties\aiM^--
čaklā tiesas izpildītāja rokai! ,.Val
traks esi palicis? Ko dauzi bērnu!" ;
I^ija atnākusi bērna māte. Viņa
paņēma puisēnu pie rokas vest mā­jās;
bot viņš vairs nevarēja paiet.,
Otrā dienā Janka vairs, necēlās no'
gultas.
Pierfāca ceturtās diena.s vakars.
Liepā pie loga jautri Čivināja putni.;
suti un maigi *spidēja saule. Janka
gulēja kluss un mierīgs. Māte viņu
bija apseguši ar lupatu segu un uz
krūtīm nolikusi pašdarināto v i j o l i . , . ;
Norietošās vakara saules stari sp'i-dēja
pa logu istabā un izveidoja it kā
gaišu ceļu uz debesīm, pa kuru ta­gad
Jankas dvēsele varēja staigāt
netraucēta. ,Un tas bija labi, jo dzivē
viņš bija bridis tikai dubļus...
V Tālumā .skanēja izkaptis un pļ,āvē- ;
ju dziesma. Visu to Janka dzirdēja
pēdējo reizi, bet viņa vaigs neizteica
no skumjas, no prieku, Tikai ^Jsi-pirms
nāves viņa seja it kā noskaid­rojās,
un lūpas klusi ēukstēja: „Mā-•
mulU!"
.,J;i, dēls," atbildēja .mnte. kūpas,
balsi bija manāmas aizturotns sāpes;
,.Mamiņ. Dievs debesīs ledos man;
ī.slu v i j o l i . . . " •
,.Jā, dels, iedos,'' mātē gribēja vēl
ko teikt, bet balss pārtrūka, un viņa
sāka vaimanāt.
„0, ;Iēzu, Jēzu!"
Viņa nokrita uz mutes dēlam P'C
kājām un lauzīja rokas kā pratu zau-;
dējusi, vai arī kn cilvēks, kas nespēj
vairs palīdzēt tam, ko mīl. Kad poc
brīža viņa atka)- pacēla galvu, lai;
paskatītos dēlā, viņš bija jati miris.
Pēc dažām dienfun ati^riezās m)-ce-^
ļojuma kungi. Dzīve pilī sākās no
7;£/
V..'f/ ...'; • '
1::;H
ni; reiz;:nāksi; mājās, vai n ē ? T ā d ā s migas bailes. Kad viņš bija paslē-reiies
ne^atļika nekas. G i t e k ^^^^ ^-^^ ^^^-^^
sajam, ķajam_vaļu: biezoknī, bet tagad viņš, jutās
;,Bet_ bija ar. reizes, k M Janka^ne- .^g^^^.^^^ ^ iztraucējuši dzinēja
traucēta, varēja, ;k!ausUiesspe ēšana ^^^^^^ "^^^^ ^^^^^.^^
,pec^^sirds j^atikas,. k | . m ^ ^ un sarau.stltas. Elpa sekla un
svētkos vai kazas^ :Tie adjiu ari b.-^^ nevienmērīga. Cik dīvaini, pēkšņi
ja,vardm:svetk.,,kupmJanka;I ^-^^^^f^ ^ija kļuvis baismīgi
varēja aizmii\st. Kluss un sevi lera- 4 , , - . . x ^ + „ J v ^ . . r ^ M^ . , . V _ , , . -. . : t u m š s , un ja so tumsu sad tad nepār­vēlēs
v i ņ s p e c tam staigāja vairākas ; athMrm-i Tanka
dienas vai qrī ielīdis ā^^ ^^^^^ aīDiazma, janKa
cueŗi^s vai ari,^ spējīgs pakustēties ne no vle-
,auna, vēl Jautrāka kā senāk, jo jau­najai
kundzenei .līdzi bija atbraucis
līgavainis, bet pāri Jankas kapam
šalca bērzi . . .
No poļu valodas luDiOJis "y<r"'
uz laiku
ļtkarība un
;Simplicissim.us.1932,: g.
KU; ..^ • pado-p'-''.^ ^ .••;••.'-";•;.';
ļ ā n o n aK . . i ^ v f ; - ir j a u t ā t par kādu no-
Jačinio Beriavente
jautājums l t e ' ^ ^ u „ a s ; ; : |&
5kavā i f n o * " ! ^ ' , ^ ī b u . f'i;r-. ^^^'^kh egoisti un dziļi.cgoisti,—
Uiu on Pad. Saviefl^"^ sev.H pede.,os sauc par altruistiem. S j S BaltU^ ^ ' S f I S ; ; ;;;.,o„. F.aeu
, f ķ a ; n a v vieglāk,;::kā:;spred
iz]uka. 3e»^'':rfte;f zarnas patiesības;;bet tās nesprerfi-
^ste par Vācijas^ar
lido -
ō e v a nelietība.
: Pcters Alt'-'ni'-'i'S»
5:aŗš
izās B e r l ī n e ^ ^^3S,ff-^M
rojamu postu.<^Vg^i, |
ās kā sadalīt p a s " . l,,
' varēja s ā W i ^ ^ . B^
•Kurts Tucholskis
, ^ '^^^^n,.;;r.. 10. tu; s,aejīts, ./un' es
-•;^žu.;;kvhtu;,ēd;^••/^ ; •^:,' ;
•••.';-•:-.•;•;••••.•" •• •• .;Ei'i:ens':'l'ni;ers - .;
•t.^:-ka;:F; v-^Ha^'^ niel;
Bet'māte. viņam uzbrēca:; ..Tiiri
.muti, p.ālaidni.; es; tev gan. paspēlēšu
ar ;žagaru!'- Un;viņa arl spēlēja, bet
•puika lūdzās^ un solījās nekad;vairs^
tā nedarīt:'Ko tad;rsti?- To viņš ne-J
zināja. Vai; tad viņš :bija vainīgs, ka;
s i l āV i ss tik d ī valnis anē j a. uņ skanē-.;
ja?- B'ot- nc jau;silā;vien: ;.šalca uri
;, d zi e d ā.j a VB. r c n ās ;p r i e d e s;' b a It i e; ber-,
z i i i n : drebošās; aDses;:,Dzied^ā
gas/ tīruma ;;malā.;• v^arenu. koncertu,
.rīkaja. zvirbuļi un/ strazdi.: muižas
•^ķiršu;dārzā, vardes dīķī ' tm.;^ ciema;
g.āiļi.; :^Skanēja- lauks;Ain.;mežs,.;;Ska-:
neja .visa':miū.ža'. un. ciems; ;;..;;.
•Reiz Jankam; bija ļāārda-me^
-lauka: •• -Viņš -.ārdīja;,;ārdī3a.. bei.. tad
pēkšņi:;sāka,.. klausīties:.- vējš ;Sviļpoia
vīna- nodilušos dakšu :zaros.iun: dak­šas^
d "i ēdāja;;..., .Tas- bija. tik •;dīvami,
Ķā:S-a^ti.hdzis..,.vHis.stāvēja l.auka..,v.i--
^dū ar ižspū-rūšiem.;matlem;;un.ķlausī-.:
Ka-'iin; kur :b:ja .'gadījies;-saim-
. t'v \'ini. nefedzē.'a.;';• Viņ.š' .ai'a-
A l f r
.ākamajā numura
urnā sniegs»»
ĒSTURISKS V
1 :.tzo; rau.: • •';^:v^m.:A-,.'. ras;• irK-ai;;;tad. k;ad;,jau;siksnā' sāka
.:;aVieo t• pa;v;iņa nvug uru.; Tā hi ja . mā.-.
pelīte kaut ka-grabināja.; tas. Viņš rāpus bija pielīdis pie sie-
Vlņš bijā dabūjis jmnta dēlīšus un^l kur karājās vijole, bet kadgri-gatavpia;
sev vijoli.-Tā nebija tik g l l - ļ ^ sniegties pēc tās, mēnesi alz-ta.
ķāduviņš būtu velējies, bet ķ^^^^^^^^ un kļuva tumšs kā
stīgu, vietā; uzvilka.;zirga: a s ^ Un \ ad pēkšņi ieskanējās v i -
; ;Ar- l v augustu latviešu apgādā
.iznāks •;•.;;.•':;.:,., ; ; :.;. : ':..:-.:
illuštrēts nedēļas ž u ŗ n ā ! > : ' :u
H j
10 c-un
sniegs; vēsturiskus un
1us ;; aprakstus : par;,; notikuiniem;
AtistTU:nirot)ā / . 1 ātviešu.:'ūn • citu
bēgfu ;• tautu ; rakstniēku;, darbus,-;
aktuālas foto reportāžas ;par no­tiku
mient:pas aiijē,:: filmu. ;:spbrtu,
;:nedēni,' un rakstus un .reportāžas,
;par ļd7;v; -ūn • iccē]ašānas; iespējām:
citās; zemēs,;.;/~,-,;;^:;;
Redaktors Aleksandrs Liepa
Atsbrišķa numura: cena DM 0,50.
y \ M . indiVidūali 'un.koliektīvi pa­šūt:
nrVumi' •(arī•:.:'atkāipārdevēju)
adiiesē'ami: .Verlag^ • ..Die Post",
.Donadworth.:-im Cassianēum.
joles stīi^as. it kā kāds nejauš;i tās
aizskartu. Sinī brīdī atskanēja spē­cīga
balss: ,,Kas tur ir?" Janka aiz­turēja
elpu, bet balss atkārtoti jautā­ja:
,.Kas tur ir?"
Iedegās sērkocLņž un apgaismoja
iievcni. Dievs, ēsi žēlīgs! Sāka birt
lāsti, sākās traka skriešana un bļau­šana.'
Sāka riet muižas,suņi un vi­sam
tam cauri bija dzirdama bērna
raudāšana. Visa muiža sacēlās kājās.
Otrā dienā nabaga Janka stāvēja
tiesas priekšā. Sīks un nožēlojams,
ar mutē iebāztu pirkstu,. viņš blenza
tiesnešos un, līkāks, nevarēja īsti sa­prast,
ko no viņa grib. Apjukuši bija
arī paši tiesas kungi. Vai viņu priek-šā
stāvēja noziedznieks, slepkava?
Nē. Tas bija tikai vārgs un izdēdē­jis
10 gadu vecs bērns. Bija kauns
nejust kaut mazliet cilvēku mīlestī­bas
pret šo bērnu, tādēļ tiesneši no­lēma:
ar.siksnu pārmācīt mazo no­ziedznieku
un lietu izbeigt. Pārmācī-
Pārdzīvojušo līg^
Vašingtonā, kā redzama no uzsau­kumiem
amerikāņu laikrak.stos, no­dibināta
,.Pārdzīvoju.šo līga". !^īs ap­vienības
ģenerālsekretārs T. Dž. Rī-pers
paskaidrojis, ka līgas mērķi esot
iepazīstināt cilvēkus ar visprimitīvā­kā
i iem amatniecības . paņēmieniem..
,,M('> zinām, ka pēc nākošā ka^a bijs
j ā s ā k ļ):lniga pasaules jaunuzbūve
un t r i d ē ļ šo karu pārdzīvojušiem va-jadz'\
s tikt.galā ar visgrūtākajām
problēmām."
Vesels līgas līdzstrādnieku štābs
jau uz.sācis „principlālus priekšdar­bus";
tā, piemēram, izdarīts mēģinā­jums
braukt ar auto bez benzīna.
Uiikmctu pēc atomu kara Rīpers ho-
.sauc par „sadrupšanas laikmot^u".
tadēl līga grib rūpēties par to, lai
cilvēki, vismaz tie, kas grib šo karu"
pārdzīvot", jau laikus pierastu pa\
rastajiem, mechaniskajiem uzbūv^•^
darbienTL Mazliet ironiski sknn R;-
pera beigu .secinajumj?: ..Ja c:k/ocL^
mācīsies s^-kot ]\ārdz;vo]ušo lī^^aj)
plāniem, tad- trijās līdz četrās paau­dzēs
bū.- ii'.-Apōjams atornb-jrnbu ražo­šanu
sakt atkal no jauna!"
1 _ j , . 1 1 1 . , __ . _-. ..M-w!i»imH— Iii tmmm