Bavarijas Latviesu vestnesis, November 18, 1947

              Visģrūtikā
, kamerā. Viņš lika gaS^
Mazināja u z i o S f f f c *
h-«ja fo -spiedienu 13 SkS ^'
lak noskaidroja ka 1
| n a v ļ a u n U e t i c ; n . S , £ ^ ;
^ ^ ^ ^ ^ ^
eksperimentu Pierād'ja-g i^^^^^^^^^
i a r nrodemās technikas kildzību£
[^doties pavisam ā r ā n o S f i :
Spiediena kamerās ar daudz eks-noskaidrots,
ka cilvēks
1 IniSnnn augstumiem rea^ē šādi:
1500-2000 m augstumā pilots jutas ^
ļoti labi, bet mazinājās st)ēja redzēt
tum^, :3 Kdz 4 km augstumā aktīvi
cilvēki joprojām darboias sekmīgi '
bet mazāk aktīvi kļūst kūtri, pāri 8
ķm augstumam elpošana kļūst gnīta
skābekļa .trūkuma un maza spiediena '
dēļ, 16 km augstumā nevar ebot pat
tīru skābekli, jo ārējā sniediena trō- .
kuma dēl plaušas aizDilda ogļskābā
gāze- un ūdens tvaiki. 21 km augstu-mā
asinis sāk kūsāt, 23 km augstuma
pilots, krizdams, no lidmašīnas, ne-spētu
nokrist līdz normāla ^aisa
spiediena joslai pietiekami atri. lai
paglābtos, no nāves, ja viņš nebūtu
speciālā tērpā.
Sie eksperimenti pierādījuši, ka
liielos augstumos nepietiek ar skāv
bekļia maskām, jo nav pietiekama
spiediena /skābekļa ievadīšanai asi­nis.
Sī ieniesia dēl ari maz ticams,
ka- tuvākā nākotnē lielos augstumus
TOrefu izmantot .pasažieru pārvadā­šanai,'
"jo trīskāršie aparāti — spie­diena
un ^ābekla nodrošināšanai
bĢtu pārāk sarežģīti j)arastiem pa­sažieriem.
.Domājamā, ka pasažieru
saitiķsmi uzturēs vidējos augstumos,
kur- pietiktu ar gaisa spiediena re­gulēšanu^
cieši noslēpa kabīne, be?,
Speciālu tērpu palīdzības. Pec i Ķ
principa jau. tagad, būvētas ātrākas
šatiksrņes" mašīnas, kas gan pasažie­ru
iiomierināšanai reklamē nevis
spiediena, bet temperatūras regulē­šanu
kabīnēs.
' • ^ „Newsweek*' .
mu Balkānu bēgļiem
licija, kas ļoti rūpīgi sarga zemi pret
komunistu iefiltrēšanos.
'No Bulgārijas ir mazāk bēgļu neK
I » Rumānijas, bet viņu vidu ir tr^
pariamenta deputāti, kas bijuši P«-
kova zemnieku partijas biedri. Istan-bulā-
viņi izteikušies, ka p a W
iekārta- Bulgārija esot .-terrora ^:
žlms",, bet viņi atteikušies pubjj;
Izpaust savus vārdus. No Dien™,
slavijas ir tikai pavisam ne^J
b ē g j i , b e t v i ņ u v i f . i r k a d s a g rg
senators, kas paskaidrojis, ka M^.
kājām cauri Bulgārijai ar v|o| J
dokumentieiņ, ko viņam pagadaj"
bulgāru pagridnield. ^
Pavisam cita veida begļi ir .
ram 1000 muchamedaņu. Kas ļ
.no pUsoņu kara piemeklētiem a.^
bāliem Grieķijā.
.iATVUAS" ABONEMENTS.^
pasfitinot laikrakstu pa
ieskj. maksa BM ^-^Jr"^ ļ ek-eks.
Sladinājmnn «n»^». «i
tai atbilstošu '«i?"', L r P»«'
meldēšanas sludinājumi paļ^^
cetni, bet ne mazāk ka B
par sludinājumu. ^0-
Abonementu P^f^^^ un W
oājumi. naudas P^'īfļ^ M*^'
respondence adres«aj» ģ^^^.
iai". a ^ b ^ G ^ ^ ' ^ C t r
oieister-LandmanD-l'"»*»
LATVUA
Latriao Neirapateer
pnbUslied nrtee weekly,
Antborized; by EUOOM HO.
CivU ACaIr* Dlvlston. u-tb
ļaty. 1947. AO J83. 1 OBG-A60.
Editor: Kārlis Ra>
kgea. Printer: ,.Scliwābi-sdiM
VbIķtbUtt" Ottoc-bars/
Dona» BOrgermebier
_ Landnaliiiplatz t. Pogm>
IstnAi 10 li« servctfi t&m.
N E W S P A P E R
Ņr. 8T
dlea&s. Isdvv^: BiULS
«udevumē Latviete ^«s€9
pa. AtbOdlgais red^Ltons
Culltis, JL MlBdeabemi
A. Smlia. A!6rt99t i^Sm*
burg/iKmii« JLaMtāP*. -
LCK amerikāņu joslas delegācijas vadītāja
Aa Reina informācija
Lai informētu tautiešus ^ar vairār
fedem mūsu emigrācijas dzīvē nozī­mīgiem
jautājumiem, Latvijas re­dakcija
griezās pie LCK:'amerikāņu
joslas delegācijas vadītāja A. Reina
ar dažādiem jautājumiem. Sniedzam
, jodien mūsu jautājimius un LCK
amerikāņu joslas delegācijas vadītā­ja
A. Reina atbii^s.
Jattlijuiiid. Kāda ir launākā in­formācija
par IRO pieteikto DP re-ģisti'āciju?
Atbilde. Vairākās am<?rikāņu jos­las
latviešu nometnēs IRO reģistrā­cija
jau sākusies un vietējās komi­tejas
uzaicinātas dot šim paīsākimiam
ari pašu DP darbiniekus. Lai šo jau­tājumu
izkārtotu mumis; labvēlīgi,
vairākkārt apmeklēta IRO mītne
Heidelbergā. lestiiegti ari r ^ t i s ki
pieprasījiimi. Heidelbergā mums pa-
^aidroja, ka reģistrācija nepiecie­šama
DP izvietošanai un aprūpes iz­kārtošanai.
Šīs atbildes mūs neap­mierināja,
kāpēc kopā ar igauņiem
m lietuviešiem iesniedzām jaunu
paskaidrojumu. Tajā lūdzām pār­baudes
kā nepamatotas atcelt, jo
skrīningu jau reiz izdarījušas mili­tārās
valdības iestādes.^ Lūdzām arī
ārpus nometnes dzīvojošiem vai ag­rāk
izskrīiiēti^m dot iesnēju at^ūt
t^esp. .tegūtļ DP statusu, rīkojot pār-b|
udes pēiļ IRO. par?dlzētiem notei-kļuniem.
Atbildes Šiem iesniegu­miem
gan;|iblTta'ā;vbet vēl nav s&ņeYnF
%s. 12. n^bv. saņēmu sūtņa Bīlmaņa
vēstuli. Sūtnis rakiJta, ka par gai­dāmajām
IRO pārbaudēm viņš no­sūtījis
pieprasījumu ASV ārlietu mi­nistrijai.
Sūtnis lūdzis ari ASV pār­stāvi
pie IRO galvenās mītnes 2e-nēvā
darīt visu iespējamo šī jautā­juma
labvēlīgam atrisinājumam. Re­ģistrācijas
lieta pārrunāta arī Starp-tarutiskajā
DP uri politisko bē^^lu ko^
mitējas sēdē 12. nov. BALK telpās
Minchenē. Ir vienprātīgs uzskats, ka
vispirms jāsaņem noteikta atbilde
no IRO galvenās mītnes Heidelber­gā,
ka reģistrācija tiešām tikai do­māta
izvietošanai, bet ne citiem no­lūkiem.
. Jautājums. Vai iespējama bērnu
un nodarbināto papilddevu vēl tā­lāka
samazināšana? *
Atbilde. Pēc nodarbināto papild­devu
samazināšanas mūsu nometņu
dzīvē radušies ievērojami sarežģīļu-mi.
Tikko uzzinājām, ka ar 1. no­vembri
gaidāmi papilddevu jauni ie­robežojumi,
baltiešu centrālās iestā­des
jau 29. oktobri izdarīia kooēju
iesniegumu ASV joslas IRO aprūpes
Jefam A. C. Daņnam. Lūdzām nesa­mazināt
nodarbināto skaitu, kam tie­sības
saņemt papilddevas; w tādas
naredzēt arī nometņu kultūras dar^-
biniekiem, sevlšl.d skolotājiem. Bēr­nu
pārtikas devās' lūd/ām pavairot
taukus un cukuru; Notika garākas
pārrunas un iespējams, kā būs kādi
panākumi Pašreiz, plašu iesniegumu
ņar mūsu uztura Jautājumu gatavo
arī LCK.
(Beigas 2. Ipp.)
Noslepumiļ izpaušanas dcļ
atkāpies Anglijas financu ministrs Dalton
i VISA SAIMNIECISKA VARA KRIPSA ROKĀS
Anglija^' finanču ministrs HjQ Dal- ^
tons 13. novembrī iesniedza ministru'
prezidentam Etlijarn atlūgumos, ko
Etlijs arī, pieņēma, ieceļot Daltona
vietā Kdzšinējo saimniecības minis­tru
sēru Ģtafordu kripsu. Daltona
atkāpšanāļš iemesls ir slepenas bu­džeta
Informācijas, priekšlaicīga iz­paušana
presei, kas ir smags angļu
valdības tradīciju pārkāpums. Opo­zīcija
ierteinājusi radīt īpašu visu
partiju pMrlamentāini izmeklēšanas
kpmisiju, kas aiz slēļ?tām durvīm
pārbaudītu lietas tuvākos apstākļus.
Kripss ari turpmāk kontrolēm visas
tas mtnistrijas, kam sakars ar valsts
saimniecību. Tādā kārtā viņa rokās
būs koncentrēta vara, kāda līdz šim
nav bijusi dota nevienam angļu val­dības
ministram, l2a;iemot premjēru.
Daltona' atteikšanos Dauningstrītā
paziņoja pus vienpadsmitos vakarā,
pēc vētrainām kabineta diskusijām.
Daltons.blija izpaudis ziņas par jauno
Anglijas papildu budžetu, ar ko vi­lkam
vajadzēja iepazīstināt apakšna­mu.
Brīdī, kad Daltons apakšnamā
tikko bijii sācis savu budžeta runu,
pl. 3,45, ījondonas ielās jau pārdeva
tās dienas „The Evening $tar'* nu­murus
ar diezgan pilnīgām ziņām
par Daltona sniedzamo paskaidroju­mu
saturu. Dalton^j papildu budŽ3ta
saturā ir svarīgi pārkārtojumi no­dokļos.
Daltona uzņēmās pilnu ^tbildību
par savu, rīcību un par svarīgo pār­kāpumu
. atvainojās apakšnama de­putātu
priekšā. Ministru prezidents
Etlijs izteica dziļu nožēlu par Dalto­na
aiziešanu, bet atzina, ka viņš pār­kāpis
budžeta slepenības noteikumu
un lauzis svarīgu tradiciju. Daltons
paskaidroja, ka viņš nevēlas laik­raksta
parlamenta referentam, ko
pazīst ilsfus gadus, nekā pārmest, bet
pārkāpumu uzskata par savu vainu.
Konservjļit'vo opoziciias vadītājs
Vinstons Cerčils oDozicijas vārdā iz-t^
Jca gamdarījumu par Daltona
džentlmenisko nostāju.
Heutera finanču redaktors raksta,'
•ka ta^ad, esot sasraidamas pārmaiņas
Angliias finanču politikā. Daltonam
Kripsam jau kopš ilgāka laika
^sot bijušas domstarpības. Dzirdēti
^inēļumi, it kā slepenās budžeta in­formācijas
izpaušana vien nebūtu
īstais Daltona atkāpšanās iemesls.
Piektdienas rīta izdevumā laik­raksts
„The Evening Star" izteica
nožēlu, to ziņu^ publicēšana par bu- I
džetu bijusi iemesls „Daltona atkāp­šanās
personīgajai traģēdijai". Laik­raksta
parlamenta referents atsaukts
no apakšnama, kamēr gadījums būs
Izmeklēts. ,
Savā „krizes papildu budžetā"
Daltons paredzēja ar 1. janvāri div­kāršot
peļņas nodokli, pagaidām at­stājot
ienākumu ;nodokli negrozītu.
Tālāk Daltons paredzēja noteikt 10
proc. nodokli no visām suņu skrie­šanās
totalizatoros apgrozāmām
summām, neskarot zirgu skriešanās
sacīkstes. Daltona budžetā nav pa­augstināta
arī tabakas Izstrādājumu
akcīze, jo to cenas j^u nesen paauga
stinātas, turpretim* paaugstināts vī­na
un viskija nodoklis, kas viskija
cenu paceltu par 20 proc, no 25 līdz
30 šiliņiem par pudeli. Ari alus,
skaitot jau no vakardienas, sadār­dzinājies
par vienu pennljupintā.
NYHT, DM
"Padomju Savienība un Somija
esot noslēgusi savstarpēju aizsardzī­bas
paktu; pēc somu valdībai tuvu
štāvoiju aprindu informācijas ziņo
Reuters nō Helsinkiem. Pakts esot
noslēgts nesenās somu delegācijas
viesošanās laikā Maskavā, kaut gan
delegācijai šādu pilnvaru neesot
bijis. Somijas oarlaments šādu pak­tu
vēl nav ratificējis.
„Daily Graphic" ziņo. ka Miko-laičiks/
pirms- došanās uz. ASV.
nubli/:ēšot savu sleneno memorandu
StaMnam, kurā Mikolaičiks pro­testējis
pret "Polijas vēlēšanām un
oo]u sleoenās policijas darbību. Par
komūniju ,.valdības bloku" esot no­devuši
balsis tikai vēlētāju, bet
1\VQ nobalsojuši par zemnieku par­tiju.
Vairākiem simtiem ASV pilsoņu
arī pēc il?3knm ASV ārlietu mi­nistrijas
pūlēm vēl arvien neesot
izdevies atgriezties no Padomju Sa­vienības
un tās satelītu valstīm. In­formācijas
iegrūšanu par šo personu
ņazušanu padomju iestādes dažādi
vilcinot un apgrūtinot
Angļu valdība paziņojusi, ka veic
sagtavošanas angļu karaspēka iz-vākšanai
no PalestTnas līdz 1948.
gada 1. augustam. Palestīnā atjau­nojies
pagrīdnieku terrors. Jeruza­lemē
izsludināts vispārējs aizliegums
iziet no mājānu
Marselā mieru un kārtību atjauno karavīri ar
ložmetējiem* — Atcelta Havras pilsētas pārvalde
ua
Sleptiņi tukstoii karavīru ar tankiem patrulēs Maršētas Ielās, kad
trisdīisiiilt tūkstoši strādnieku piektdien imvadija va kapiem Šķirsta ar
jattm» komūnistn Viktoru Vulāno. VlņS divas dienas pirms tam bija krl-tis
nejnieros, kas satddnāja ne vien Marse|a» bet visu FraoeUo na at­balsojās
arī Itālijā. ^
pīDteatēja, ka ievēlētais sopiālistij to­mēr
no amata atteicas. Kad likās,
ka nākošā vēlēšanu gājienā uzvarēs
komū]rustu kandidāts, visi 18 laba
Miers Marseļā un pārejās Franci­jas
pilsētas pagaidām atjaunots, bet
streiki plešas un joprojārn draud iz­vērsties
ģenerālstreikā, kamēr val­dība
apņēmusies darīt visu, lai no­turētu
savu grūto stāvokli starp di­vām
galējībām— komunistiem un
de gollistiem, un pašu strādnieku
arodbiiedrībās iedegusies sīva ciņa .
starp komunistiem un nekomūnis-tiem.
Streiku vUni, kas ieplēties Francijā
un Itailijā, uzskata par gaidīto ko­munistu
atbildi de GoUa uzvarai vē­lēšanās.
Cik sarežģīta dažreiz if vēlēšanu
panākumu īstenošana, to vislabāk
rāda liVancijas valdības lēmums at­celt
Blavras pilsētas domi un līdz
Jaunu vēlēšanu izsludināšanai iecelt
šai pilsētai piecu vīru komisijas pār­valdi.
Havrā vēlētāji ievēlēja domē
IS komunistus, 3 sociālistus un 18
labā spārna deputātus. Komunisti un
sociālisti vienojās ievēlēt par pilsē­tas
vecāko komunistu, bet kad pie­nāca
vecākā vēlēšanu bridis, sociā­listi
atturējās un pēc tam ar labā
spārna balsīm par vecāko ievēlēja
vienu no viņiem. Komunisti tik sīvi
Launakte nemieri
kops 25 gadieir
Nemierus, kas iesākās Itālijā pa­gājušā
nedēļā un norisinājās 30 pil­sētās,
laikralcsti nosauc par visļau­nākajiem,
kādi šai zemē pieredzēti
kopš notikumiem priekš 25 gadiem,
kad nemieri beidzās ar fašisma
nākšanu pie varas.
Izdemolēti un sapostīti vismaz 5T
politisku partiju birdji. Izņemot
vienu bumbu, ko Milānas komunistu
birojā metis kāds no šīs partijas
izslēgts jauneklis, visur citur ne­mieri
vērsušies pret komunistu pre-tiniekiem.
Visās pilsētās dedzināti
antikomūnistiski laikraksti. Visumā
demonstrācijas un nemieri notikuši
pēc viena un tā paša parauga, un
tikai dažās pilsētās vērojama zinā­ma
„oriģināIitāte", kā, piemēram,
Milānā, kur nemiernieki/ starp citu,
rāvuši sievietēm cepures no galvām,
mīdījuši tās kājām un saukuši, ka
^cepures ir pārāk buržujiskas."
Postījumi Milānā novērt^ēti daudzu
tūkstošu dolāru vērtībā.
Neapolē policija šāvusi gaisā un
lietojusi asaru gāzes. Ir vairāki no­galinātie
un daudz ievainoto. Milānā
nemieros piedalījušies ap 100.000,
Turinā af 80.000 strādnieku. Ko­munistu
vadītā arodbiedrība Romā
paziņojusi, ka nemieri yar sākties
arī galvaspilsētā, ja valdība nesper­šot
soļus pret '„reakcionāro presi"
un. pret mipām, ko komunisti sauc
nar fašistiskām. Komunistu līderis
Toliati pateicis, ka Itālijas komu­nisti
visus jautājumus, kas Izšķira­mi
narlamcntārā ceļā, šādā veidā ari
izildršot ,.tik il^i. cik tas būs iespē-iams'\
bet piebildis, ka ,.revolūcijas
var notikt ari demokrātiska ceļā,"
Itāliias pariamentu apsargā ne-
->nrasti daudz policistu, bet sēdes ir
vētrainākas kā jebkad. Monarchirtu
nartijas vadītājs Kovcli loti asi pār­metis
komunistiem nemieru riko.^a-nu
un saucis: „Ja jūs to turpināsit
un valdība neizbei^rs nemierus, mcs
iarīsim to paši. Nākošā .reizē, kad
mēģināsit radīt nemierus Neapolē,
mēs lik'^im ^ums nadomnt. Mimis tur
ir 700.000 piekritēju. Mēs esam stin-
"ōki nekā jūs domājat Ja būs nc-nieciešami
ar jums cīnīties, mēs cī­nīsimies!'*
Demonstrācijas Ziemelitaliiā to-niēr
nerimstas. Arodbiedrības vn:-
-akas pilsētns izsludinājušas ģenernl-
>treikus. Komunisti prasa kreiso
nartiiu koalici^as radīšanu, lai caztu
tagadējo valdHDu, kas nekā nedarot,
lai slēetu fašistu un neofašistu or-qanizāGi
ias. Neapolē svētdien at­klāja
kristīgi-demokratiskās par­tijas
kongresu, kas spriedīs par ga­tavošanos
1948. g. vēlēšanām. Pēc
BBC zinām, runās ari par sabiedro-šanos
ar„neofaši9tiem". kas Romas
vēlēšanās ieguvuši daudz balsu/
BBC. NYHT
spārna domnieki no ^saviem mandā­tiem
atteicās un pilsētas dojnei vairs
nebija vajadzīgā kvoruma. Politis­kos
manevrus papildināja streiki un
demonstrācijas, kas radījuši Havrā
tādu chaosu, ka valdībai bija jāle-jaucajs
un jāpieņem likums par pa­gaidu
pārvaldes iecelšana
Līdzīgas jukas, tikai ar dauda; no­pietnākām
sekām apdraud ari pašu
Framiijas valdību. Kad Francijas
nacionālā sapulce pagājušās nedēļas
beigās sapulcējās, lai spriestu par
nemieriem Marsejfi, ministru prezi­dents
Ramadjē dusmās oreboāu balsi
paskaidroja, ka komunistu partija at-blldlgja
par nemieriem Marselā, un
paziņoja, ka valdība necietīs vairs
nekādas varmācības. Kāds komu­nistu
deputāts noliedza, ka neniiiw)s
vainojami komunisti, un gribēja UĶ-velt
vainu de GoUam, kura piekri­tējus
nosauca par ^gangsteriem".
Tad Ramadjē pielēca kājās un sau­ca:
,„Es zinu, ka manifestāciju pro­vocēja
politiska organizācija, kas
jums vislabāk pazīstama! Es zinu,
ka uzbrukumu pilsētas namam un
tiesu pilij organizēja partija, kas ir
hret republiku!" Komunistu depu-r
tāti sauca starpsaucienus, bet mi­nistru
prezidents pai^rjezās tieiii pret
viņiem un teica: „Mēs aiTstāvēsim
repribli^ai nret lums. Ja lūs meklē­sit
diktatūru, tad mēs būsim tie,
kas pret jums cīnīsies!" Debates par
Marseļas notikumiem pēc tam atli­ka
U.Z otrdienas sēdi.
„New York Heral Tribime" Parī­zes
Izdevums raksta, ka tagad galī­gā
utadijā iegājusi cīņa, kurai jā­izšķir,
vai Francijā, pie varas spēs
noturēties tā sauktais ..trešais
spēks" — centra un kreisā centra
erupas Ramadjē vadībā. Divi pā-roue
snēki ir komunisti un de Golls.
..Trešais spēks" esot nolēmis valdīt
tik ll^i. cik il!?i spēs siaglabāt paria-mentāro
vairākumu. Ja šī vairāku­ma
vairs nebūs, tad ilzsludinās jau­nas
vēič.^anas. kurās, droši vien. uzr
varēs de Gollš. Lai savu stāvokli
noturētu, centristi gribot panlašlnāt
savas valdības pariamientāix) bazi un
runiā pat par minis^tru prezidenta
maiņu.
BBC ziņo, ka par nopietnāko
kandidātu jaunā ministru prezidenta
postenim uzskata Polu Rcno. V\ņ^
jau uzsācis sar\inās^ dtiem v i l ­tajiem
un izteicies, ka, ja viņš nāktu
ministru prezidentosi amatā, bOtu J t -
groza visa valdības saimniecības
programma. Viņš savā kab^e^^soi'^
lijis, uzņemt ari Ramadjē i m L e o ^
Blūmu. Reno bija Fŗmicljas mi­nistru
prezidents 1940. gadā un ta­gad
ir radikālo sociālistu parSjas
līderis, •^'••-•ŗ''^'^^
Neraugoties uz Šim j^ilbāni, v
dība tomēr pagājušās nedēl^^^^
gās lēmusi ne Vien par visstingrā-kiem
soļiem turpmāku nemieru ap^
karošanai, piešķirot lielākas pilnva­ras
visu departamentu prel^tiem,
bet pieņēmusi ar! Ukumu, kas iio
jauna ievērojami sādāitiztoSs^^d^
Gāzes un elektrības taritl/sadārdzi­nāti
par 45 proc,, dzelzceļa biļetes"
par 25 proc.. bagāža pārvadāšana
dzelzceļos par 28,5 proc. Iemesls Jau­na
Jai - dārdzībai ir ogļu cenu celša­nās.
Izsludināti' jauni elektriskās
strāvas patēriņa ierobežojumi. Val­dība
nolēmusi, ka lauksainmiecibas
ražojumu cenas stingri hostablUzēJa-mns.
bet rūpniecības iastrtdājimtiiem
pieļaujama zinfima cenu paaugstinā­šana
Pielalžamfjs āri sarunas pār
aliru paaugstināšanu.
Marsēļas nemieri; kas tik ļoti
satraukuši Franciju, iesfikfis tādēĻ
ka 3 arodbiedrību vadītāji par pie*
dalīšanos demonstrācijās pret tŗamv
vaju cenu paaujfs^'nSŠanu notiesāti
cietumā. Dom<mstraņtl iebruka tiesu
pilī un pilsētas valdes namā. Smagi
ievainoja gollistu pjl<5ētas vecāko un
40 citas personas. Pēc tam nemieri
turpinājās visās pilsētas mālS^^ un
tos sevišķi bīstamus darīja apstāklis,
kū MaVseļā i r daudz saucamo ,jier-vis".
— ostmalas elemēntu*;k^
vien gatavi piedalīties jebkfida'veidt
kautiņos un nemieros. <
Streiki nav izbeigti. Svētdien vlS
streikoja ap 60,000 Marsēļas strād­nieku.
Streiki turpinlj^ ari Havrā
un Parīzē. Streiko būvstrādnieki,
mctalla un ķīmlsļcis rūpriiectDiis
strādnieki. Parīzes apkārtnes dzir­navu
strādnieki. Parisēs' maiznieku
sindikāts paziņojis, ka tnlltu rezer­ves
pietiek tikai 8 dienu devāmv
Sīva cīņa iedegušies Francijas
arodbiedrību apvienībā CGT. Orga­nizācijas
kongresā ar 857 pret 127
balsīm pieņemta komunistu rezold-ci
ia noraidīt un nosodīt Maršala
plānu. Bet nekomūņistiskie arod­biedrību
darbinieki pēc tam paziņo­juši,
ka īstā cīņa par noteikšanu tt-
Icai tagad iesākšoties. Komunisti
mn esot pratuši iekarot sev vairā­kumu
arodbiedrību vadītāju vidū,
bet no 6 milj. Francijas arodbledri-bu
biedriem tikai ™
komunistu. NYHT. BBG.
Dalless ierosina 3
UN PIEŅEM LĒMUMUS PAR SPĪTI PADOMJTU BOIKOTAM
Ievērojamākais amerikāņu politi­ķis
80 vīru delegācijā, kas pavadīs
ārlietu ministru Maršalu uz Londo­nas
konferenci, būs republikānis
Dalless, ko Višinskis nosaucis par
kara kūdītāju! Uzrunādams ASV
senatorus, Dalless paziņojis, ka ASV
vajadzētu slēgt savs;tarpigu garan­tiju
līgumu ar Angliju un Franciju,
ja arī Londonas konference ncizdo-šotics
noslēgt jau 1945. g. ierosināto
četru valstu paktu Vācijas atbruņo­šanai.
Dalless aizstāvējis ideju vie­noties
par saimnieciski ncatkarīfTu
Pkftumvāciju un stingri kontrolēt
Rūras rūpniecību. ASV vajagot do­māt
par jaunas Eiropas veidošanu,
nevis vecās atjaunošanu.
Republikāņu senators Lodžs. kas
at^iļriezies no Itālijas, paziņojis., ka
Dēc viņa drāmām itāļu komunisti na-koihl
mnrtā me;?ina§ot izdarīt apvēr­sumu,
kamēr Francijā notiks ģe-neralstreiks.
Ja korouni.stu apvēr­sums
Itāli va izdo.^oties, tas nozīmē-
.sot. Grieķijas, Turcijas un Tuvo
austrumu nonākšanu komunisma
varā. Apvērsumu rīlcošot. tiklīdz pē­dējie
amerikāņu karavīri būšot at-stiijuši
Itāliju un īfii pirms velēša­nām,
. kas paredzētas aprīlī. Tad
..dzelzs aizkars" sniegšoties līdz At­lantijas
okeānam.
Tirdzniecības ministrs Herimens
pēdējā ziņojumā pirms ASV kong­resa
ārk-irt^""» as sesijas atklāšanas,
kas notika pirmdien, paskaidrojis,
ka ASV vajadzētu pārtraukt palīdzī­bu
vi^ām tām valstīm, kas ir Krie­vijas
ietekmē. ASV gan vajagot gar
tavoties palīdzēt arr Austrumeiro­pas
valstīm, ja tās no Krievijas ie­tekmes
atbrīvotos. Senators Lodžs
tad jautājis, vai ASV nevajadzētu
pidletot „saimnieclsku pistoli" pret
ftrieviju, bet Herimens atbildējis^
ka neredz kara briesmu, un paredz,
ka atjaunošanas programmas spēks
..atritinās komunismu aiz aizkara."
Par spīti padomju boikota drau­diem
UN kopsapulce/Pieņēmusi vai­rākus
svarīgus, lēņitimvis. Ar
0 balsīm, 6 attutfitles, pii^gmte ASV
priekšlikums Korejas neatkarības
nodibināšanai. Sei^as padomju gru-nas
valstis balsošanā nepiedalījās
un pat noliedza protokolēt, ka būtu
no balsošanas atturējušās. Ar 41
nret 8 balsīm pieņemts arī Maršala
Priekšlikums par interim komisijas
dibināšanu. Atturējās padomju
bloks un arābu valstis. Pirms balso­šanas
Višinskisļ nosauca Maršala
nriek51ikumu par ...skandālu" uņ pa­ziņoja,
ka Padomju Savienība in­terim
komisijas darbii boikotēs. To
pašu na vēstī ja Polijas/Baltkrievijas
un Ukrainas delegāti. Ukrainas de-le^
nls Manuilskls teica: ..Mani kun-
%\, šodien Jums ir vaifākumsr kas
\auj darit visu, ko gribat bet do-mauet
par rītdienu, jau vairākkar»
pierādījies, ka ne vienmēr vairāku
mam ir taisnība." I'ret padomjiv
bloka balsīm pieņemts arī lēmums;
ka strīdi par U7^ diartū' jāizšķir
-tarntonti-kā tieKā; Pārrunāts ņāļco-
§ās, UN kopsapulces jauta jums un
domā, ka tā varētu notikt Eiropā.