1947-11-18-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
T i d e Monjē
Tide Monjē (Thyde Monnlerļi
dzimusi 18S7. g. Marseļā. Jau U
gada vecuma viņa Ieguva pinnp
godāju kāda dzejoļu sacensībā*
Autore tomēr tikai 1924. g. laida
klajā pirmo dzejoļu grāmatu, bel
divus gadus vēlāk prozas krāja•^
miu, kas ati ieguva godalgu. Tad»
pēc 10 gadu klusēšanas, parādījās
viņas nākošais dzejoļu krājumi^,
kas atkar iegūta godalgu. Tai par
šā 1936. g. Monjē pabeigto savu
pirmo romānu ,Jsā iela'* (La Raf
Corte), kas tēlo dzīvi Marseļas ārŗ
pUsetā. Šis romāns rakstniecei sa^
gādāja ne vien vēl vienu godalgu»
bet ari plašāku ievērību. No 19314
līdz 1945. g. Monjē publicējusi
četrus romānu cikla »Les Dest*
micheis" darbus (Grand Cap,
Pain des Pouvres., Nans le Berif
ger un La Demoiselle). 3ez tam
kara laikā iznācai viņas romānii
cikla „Pierre Pacaud** pirmās divas
daļas (Fleuve un Le Barrage).
1939. g. Tidei Monjē piesprieda
Viktora Margerita literatūras gor
dalgu. Fragments ^Izšķiršanās''
ņēmis no Demišelu; cikla pirmS
romāna ,^rand Cap".
Vecā Arno stāstīja, ka viņa cēlusies
no pavisam nabadzīgas ģimenes.
Kādu dienu viņas tēvs ieradās^ Be-ligā
ar saviem mazajiem nažu tŗi-nēja
ratiem, ko vilka liels dzeltens
suns. Iepriekšējā gadā viņš bija pazaudējis
sievu un tagad klīda ,no
ciema ti2 ciemu — ar šo mazo, novājējušo
meiteni, kurai bija tik drosmīgas
acis. Tž-eknajās Zirandas pļavās,
maija mēneša beigās, viņa pirmo
rļeizl ieraudzīja Antuānu Demišelu
plūcam ķiršus. Kā pa jokam viņš
tai parx>eta dažus ķekarus.
Nākošajā svētdienā viņi sastapās
uz 'Spjē laukuma. Arno klīda gar
virvēm, kas norobežoja ejas laukumu.
• Savā izbālējušā tērpā viņa. pati
sev. Šķita visai trūcīga. Tomēr An-
•tuāns bija viSikārši pametis savu
dainu, bagāta kafejnīcas īpašnieka
meitu, devies pie viņas un ar to dejojis.
, '
Par' šo rīcību un par visu pārējo,
ķā^'iai sekoja, viņa vēl tagad, trīs-deanit
gadu vēlāk un kad Antuans
jāti bija miris, sajuta dziļu pateicību,
kas tai sadzina asaras acīs. Sis
varenas ģimenes dēls bija viņu ap-ņēniis
par sievu pret savējo gribu,
uņ Arno jutās viņam tik daudz parādā,
ka viņa^ kā tai pašai Šķit.a, iie-kad
nebija spējusi šo parādu iitr
jnakšāt, pat ne ar visu darba un
'bērnu piepildīto dsSīvi, ko, viņa An-tuānam
bija dāvājusi.
„yai tu viņu gribi?" Antuān^m
bija jautājis vecais Demišels, ,^Šo
čigānieti, kas kopā ar suni velk ratus?"
: '
„Es gribu vienīgi viņu/* bija iat-bildejis
Antuāns.
Jau no mazotnes viņš bija bijis
maigs, mazliet sevī noslēdzies zēns.
Nekad viņš nevienam' neatbildēja
nelaipni, bet allaž, darīja tieši' to,
ko bija apņēmies. '
„Labi, ^em viņu, Paņem^ līdzi savas
pāris mantiņas, tas lai būtu
viss, "kas tev atgādinātu dzimteni.
Uņ nerēķinies ar to, ka tu jebkad
dabūsi.no manis ko vairāk."
Un tēvs viņam bijā nometis pie
kājām viņa pauniņu. Antuāns jau
gribēja iet, bet tād tēvs teica: „Pā-
"gaidil" Viņš bija nostājies pagalma
>vldū uz savām resnajām kājām, kas
bija taisnas un stingras kā ozola
stabi.
Viņš sauca: „Sebastjan, Pjēr, Flo-restan!'*
Tie bija zēni. Tad: „Ŗozīne,
Luīze, Mļargeŗital" Tās bija meitenes.
Viņam bija septiņi bēliiL
Beidzot viņš sauca: „Felis, nonāc
mazlieftl" Tā bija viņa sieva.
Kad visi bija.klāt, viņš teica Flo-testanam:.
,,£3 un. sasauc visus pui-^
Sus un meitas," Ļaudis, kas notikumu
jau zināja un, bija drebēdami
ieradušies; saspiedās cieši , viņa
priekšā. '
Tad viņš bija teicis ganam:
„Nans; izlaid aitas no kūts un at-'
ved tās šurp. Šis gans jau bija bijis
ģimenē, iekams vēl bērni bija piedzimuši,
un tieši Antuāns bija tas,
ko viņš mīlēja visvairāk. Un zinādams,
par ko te ir runa, viņš cieši
saknieba vecos plakstus virs zilajām
acīm, lai viņam asaras neritētu pār
vaigiem. Viņš paklausīja, un aitas
tagad blēdamas spiedās ap viņu. Pa
to laiku kāds no puišiem pēc saimnieka
pavēles bija vienā pusē savācis
visus rīkus,, kas kalpo zemei:
arklus, zemes veltni, ecēšas kuļam-mašīnu,
siena dakšas, kapļus, lāpstas,
sekumus, grābekļus, sējamās
un citas mašīnas, izkaptis, sirpjus
vai galodas.
„Žān," tēvs bija teicis staļļa puisim,
„atver šķūņu durvis." Un. augstie
vārti bija atbīdīti uz abām pusēm
un ļāvuši gaismai savus labības
un auzu maisu dārgumus.
„Tagad atver pagraba diu-vis." Un
pagrabi ļāva savā vēsajā pustumsā
saskatīt mucu, pusmucu im toveru
apaļumus im krātuvju violetos sānu^
kurās rāmi rūga šīgada vīns.
Saimnieks ilgā skatienā apņēma
visas šīs lietas," tad viņš teica: „Nans,
izved zirgus."
„Zirgus? Es lai izvedu zirgus? V i sus
reizē?"
„Jā," bija atbildējusi cietā balss.
Kad saimniekam, kas īpašumu
bija iepircis, nomira vectēvs, un kad
bija miiis viņa tēvs, un ari dienā,
kad saimni,eks bija atvedis skaisto
bagāto meiteni, ko bijā nolēmis precēt,
un kad piedzima bērni — visās
šais dienās - saimnieks pavēlēja Nan-sam,
kas bija pēc viņa^ visvairāk
cienītais: „Nans, izved zirgus." ^
viņš tos visus, kā paradums prasīja,
bija trīs reizes apvedis-apkārt pagalmam.
Bet šodien — Tomēr arī šodien
bija' jāpaklausa, un gans, kas reiz
bija ieradies sētā uz savas mātes rokām,
saprata, ka šeit notiks kaut
kas ārkārtīgi skumjš. ^
Kad nu visi bija sapulcējušies
plašajā pagalmā, kad. visas māju
ēkas bija plaši pavērušas savus vārgtus
un rādīja .savu pāri plūstošo bar
gātību, kad visu laukumu piepildīja
lēkājošie, jēri; lielie auni ar saritinātajiem
ragiem, kazas, zirgi un ēzeļi,
Demišelu tēvs vēlreiz griezās pie
sievas, kas sēdēja uz staļļa akmens
sliekšņa un raudāja: „Felis," teica
vīrs, „ej un.atnes ladi." ^ -
Viņa piecēlās ar strauju kustību
un stāvēja taisni izslējusies, savā
pelēkajā vilnas tērpā, kas viņai
sniedzās līdz pēdām. Rokas viņa
cieši spieda pie krūtīm. „Vai tu
nedzirdēji?" viņš teica. Paklausīdama
Felise atcerējās, ka šī/bija lāde,
kurā viņas tēvs .im māte un visi
Veneli pirms viņiem, kas bija bijuši
turīgi nomnieki, kopš simtiem gadu
bija glabājuši savu naudu. Tagad
viņa to tikko spēja panest abām rokām,
jo viņai, vairs nebija spēka un
lāde .ari bija pārāk pilna.
Tēvs to ķaijīēma un novietoja,
Viņš izņēma visus dokumentus, visas
banknotes un vērtspapīrus un
izklāja tos u z lielā galda šķūņa
priekšā. Tad viņš no naudas gabaliem
un banknotēm sataisīja septiņas
kaudzes.
•Visi, ne vārda nerunādami, raudzī-jās
viņā. Margerita un Luīze bija
tuvojusies mātei. Rozīne, kas bijai
jaunākā un maigākā, aplika viņai
roku ap pleciem un kārtoja pelēkās
matu šķipsnas, kas tai lipa pie
mitrās s^pieres.
Antuāns stāvēja blakus māju lie-bamu
Tur viņš ir. Tur ir aitas, kazas,
jēri Paveries, šeit ir vīns, labība,
maisi* ar kartupeļiem, mandelēm
u n riekstiem! Paskaties arī šeit
naudu uz lielā galda. Esmu to sadalījis
septiņās daļās. Se ir tava
daļa.
Un tad ir vēl kas, ko tev gribēju
dot, l^d tu reiz mūs atstāsi, lai apprecētos.
Tas ir Nanss. Nans, vai
tu mani dzirdēji? Man darīja prieku
doma, ka gans ies līdz ar tevi uz
tavām jaunajām mājām lon ka viņš
turēs starp ceļiem tavus bērnus, tāpat
kā turējis tevi. Tātad palūko
labi, zēn. Vienā pusē tev ir tas viss.
Otrā pusē ir lielceļš un meitene.
Ko tu ņemsi?"
Atskanēja kliedziens: „Demišel!"
Tā bija māte, kas bija kliegusi. ,,De-mišel,
ļauj viņam pārdomiāt!"
„Pārdomāt?" teica tēvs. „Bet viņš
jau pārdomā 1o veselu gadu."
Antuāns bija pagriezies pret māti
un paspēra divus soļus uz viņas
pusi.
„Pagaidi*" teica tēvs. „Tev nebūs
apkampt māti, pirms tu neesi izvēlējies!
Jūs viši redzat, ka dodu viņam
laiku apdomāties. 2an, dod
mums kaut ko dzert."
Kalps uzlika biezās glāzes galdā,
kur gulēja nauda.
„Dod no Han Bemārais vīnā, lai
lajiem iebi*aucamiem vārtiem. Sinī
brīdī tēvs pie\tersās viņam.
„Nāc tuvāk, tu," viņš teica.
Antuāns pagāja trīs soļus uz
priekšu un tagad stāvēja visu pāgal^
ma ļaužu, lopu un bagātību vidū.
„Vai neesmu vienmēr bijis pret
tevi labs? viņš prasīja ^ēlam. „Jā,
tēv."
„Vai tajos divdesmit trīs gados,
kopš tu esi dzimis, es tev, tāpat kā
tavām māsām un taviem brāļiem,
neesmu devis visu, kas tev pienācās?"
„To tu esi darījis, tēv." ,,Laime, ka
tu to atzīsti!"
Viņš tam/ielūkojās acīs līdz pa--
šiem zilumiem. Antuāns nolaida
skatienu.
,JL.abL Visus, kas te sapulcējušies
Zirandas pagalmā, es esmu sasaucis,
lai ļaužu un tāpat lopu ausis, lai
ari māja ar visām savām ausīm
sadzirdētu, ķo tu man atbildēsi uz
to, ko tev jautāšu.
Tad nu lietas ir tādas; klausies
labi, Antuāh, jo visu »to neteikšu
otrreiz. ^Savā mūžā esmu daudz
strādājis;7 Jau ar deviņiem gadiem
es vedu ārā aitas uz Gran Kapa tm
Bramafana nogāzēm. Šinīs mājās,
kad vecāki man tās atstāja, bija tikai
vecā ēka vidū uri sānos vecs
šķūnis aitām. Nans, tu tai laikā jau
biji te, he? Tu vari teikt, vai es meloju.
Felise Venele, par kuru allaž visas
pasaules priekšā gribu teikt, cik
daudz cienības es jūtu pret viņu, kā
pret sievu, kas ir krietnāka par
katru citu, man atnesa šo lādi pilnu ļ KRIEVU VALODU ASV augstsko-zelta
gabaliem. Toreiz nopirku lās 1939. g. mācījās tikai 100 studen-četrus
vezmeļus narcišu sīpolu. Vē- tii. Pagājuša mācību gadā.to mācī-lāk
pievienoju vēl tulpes. Ar visu jas SO.oBo.
to es piepildiju zemi - vai tā nav, j ^ j ^ ^ BURVJU MĀKSILINTEKS
T- 1. « f • amatieris 1916. gadā Ņujorkā i2;gud-
„Ja, kimgs, teica gans. ^^^^ trikus, kurus pirms nā-
„Man dzemdēja četrus dēlus, un ^^35 uzticēja diviem
pec katras laimes,! ko man davaja draugiem ar norunu, ka tie tos rādīs
Dievs, esmu ko piepiras klat. Tev, L ^ ^ ^ ^ ^ ^ māksliniekiem un to
Antuan, manam vecākajam, ta bija noslēpumu vispār neizpaudīs. Viens
Plan Bernara. ^^^^ lidojoša lata galva,
U n vakara gulta tad .runājam ar h^^g ^^ļ^^^j ^ jautājumiem ar gal-sievu^
un teicām: ,Aitas neslimo,^^^g palocīšam;i vai .papurināšanu,
v^ms turas labi, ķiršiem laba cena L^^^g _ gp^^^ ^^^^^ komplekts, no
un zem ir specigi, Kadu dienu komandas izl&a jebkura
viens no viņiem naks un teiks: T e v s , K ^ s ^^^^^^^^ ^^žādusj trikus. Lai
mate, es labprāt gribētu, luk, to parādītu, ka izrādēs nelieto neredza-meitenĻ
kuras vecāki ari audze ķir- ^^^s stieples vai diegus, eksperi-šus
un kas pāti ir^ tik jauks radi- j^enti notika zem liela stikla kupola,
jums.* Un mes kopa parlikam: ,Mes I YisQg ^^irāk nekā 30 gados publika
tūlīt teiksim viņiem jā, lai nebūtu Uļ^g^i^ j-eizi nav šos trikus re-pret
viņiem, jo viņa izvēle taču var dzēju^i, bet burvju mākslinieki —
būt tikai krietna, un uz viņu zemes Urodnieki, ieskaitot ari-^daveno Hu-uzbūvēsim
viņiem četras istabas un ^ji^i, nav spējuli atminēt triku no-šķūni.*
- ļ slēpumu.
tlk^SSlišT'ŠrS'kfS'k^^ LONDONAS PIISETAS VAI1.E
esmu nonācis,-to es nfad nebīļtuK-^ dzērienu", ta4 valdība da-ledomajies!
Tagad palūko, Antuan, Lj^avas M s c ē s . KaraHendErīz^
nu esmu tev visu pateicis. Meiteni, ^..^ ^ ^ ^ ^ ^ j^as alus gar-ko
tu gribi ņemt, es negribu. Es un stipruma ziņā. Leičēstras
negribu, ka tu viņu pārved majas, ^^^^ ^ ^ ^ ^ Barlejam par
lai viņa sedetu starp tavu mati un .^^^^ ceļojumā karalie-tavam
masām. Ne tapec, .ka man ^^^^^^ ^^^^ t^^a alus, kādu
butu kas pret viņu - es viņu pans 1^ oaradusi dzert. Alus viņas per-reizu
esmu redzējis uz lielceļa un ^^^^^^ vajadzībām ir tik stiprs,
ari tai diena, kad viņa • atnāca lai neviens cits to nespēj iedzert",
paņemtu sirpjus trfšanai. Manai Elizabetes tēvs'Henrijs VIII., turpre-gaumei
viņa drusku par,vaju un par L-j^^ ^.^^..^ ^^^^ ,,et ari patē-melnu.
Kad es biju tavā veciraia, ŗg^^ ļ^^ļ^ vairumos, tāpat kā viss
man labāk patika meitenes, kas bija Qgļ^^ kambarkundzēm at-treknas
kā irbes vīna kalnos, bet par ^^ļg^^ ^ļ^g ^g^^ jjļja jj gaioņi jeb
to katrs var domāt, kā viņš sxi]o. ^^,^^,,^^,^,,,,,^^^1,,,^^^^
Ne, man nepatīk tas asinis, ka viņa
te grib ienest — Klaidoņu bēmxis,
čigānu mazbērnus, tos es negribu.
Vai tu mani saprati? Un es tev saku,
es to saku visas pasaules priekšā:! ii. v • L _ ^ If^/JĀl
atstāju tev pilnu brīvību. Tu vari . '^'V"* . ' ^ « "S
izvēlēties. Raugi, vienā pusē tev ir , Prominentam čediu polītiķim,
tava daļa no visa - - — —" vienam no nedaudzajiem, kas vēl
Ar abām rokām tēvs taisīja kusti- palikuši no Masarika „vecās gvar-bu,
it kā eribētu no visa paņemt des", kāds nobažījies draugs appra-daļu
un iedot dēlam. ' sijās, kurā pusē nostātos Cechoslo-
„Paskaties šeit uz zirgiem, viens I ^akija, ja izceltos kaps stdrp Pa-
LATVUA, 19«. g . 18. novembīt
Antuāns to vēlreiz nogaršo, jo
nāk no viņa mājām."
Kad yi^,, dēli, meitas, kalpi
kalpones, izņemot vienīgi Felišl
pārāk raudāja/ bija 'piepadij^^^
vas glāzes un atkal iztukšojuši^
arī Nanss, Antuāns ūn tevrbi^-
ruši, par spīti ūztrāūk^^uii;^
tāpat kā maizi, nekad rienoiiied
Demišels teica: „Nu?' Var "t^ch
tik tālu? Vai tu,pārdomāji?** V-v
„Jā," teica Antuāns,
„Visu šo v i meiteni?": teliia'''-
parādīdams vispirms; iiz ''majŠSn
tad uz lielceļu. .
„Meļteni,* teica Antuāni; •
Viņš izgāja pa: iieļ^o\ybtu
Viņa panniņa aro4rSn§iņ. bija '
slieta pie vārtu stuŗakļņengl-tuāns
to uzrfietarplĢjļjg^^jc^^^^
redzēt, ka viņš iioģriezāļcSoji;;
zienā. • , i^--..-TJ^-.,"**"
„Ejiet im parupēļifities^iparr
piem," .teica- saSšM^tei-c^ jaij
dēts diezgan iai!^;^ : :u-;lV.
Tad Nanss giužļ .klusu a^ļzagā^^
savām vecajam k ā j t o i ^^
Antuanam.
„Nans!*< i ^ e d i S s y(ģi<»^ ,3Ēai^
ej?" Bei >gaiisXji^grl€2as iā^^
Demišels .pagrabfr ,yīn?i:;krSži,f
vēl bija pusē pilna,.'^ $r viM
trieca to pret
ap 30 litru ^ehā," Bet ja gr ^fe.
pietiktu, ^ tām bija atJļptcķ pi^''
ierasties 'galma alus '(iafīt&Vlļ&^
ņemt papildtis devu.' - 1^ '^'^m
, VINDZORAS hem)^^
*pie kūŗiem viņš pašreiz strSdL,
būšot nekādu materiālu pfiff.v^
liecība, ka memuārus, hešpeo^āņ'
stot kāds cits, jo.viņš patsai;^
nu ^ot redzams spēlējam, golfit^
peldamies ^^eimnollElubā^*^
KruštVaŗdU: nftik
no tiem bija nolemts tev, Zenoras,
— tāpēc ka tu to- vienmēr ņēmi dar-umti,
ās gaisa
Anglijā sākusies akcija, lai
dabūtu pie darba arī angļu
' „vieņaldzīgos", tā sauktos
„spivus". Avīžu ziņa
Londotaas „spīvi'' savā starpā:
»,Hellpii, Džo, vecit, nupat nāk lielais
vakars virsō: mūs, ēa}us uz goda,
taisās pieforļāt pie šasasštesT'
Lielos svētku sarīkojumu laukumos
un sporta stadionos līdz šim pa
laikam ir tā, ka sarīkojuma izdošanās
visli,elākā mērā atkarīga no laba
laika, jo, piemēram, lietus gadījumā
pasargāta tikai neliela ļaužu daļa.
Dziesmu svētkos parasti zem jumta
ir dziedātāji, bet publika sēž lietū;
futbola vai citā sporta sacīkstē ir
otrādi — sportisti padoti laika ietekmei,
bet daļa publikas sēž zem jumta.
Bet arī tikai daļa, jo tādu
brīvdabas stadionu vēi nav, kurus
viscaur segtu jumts.
• ^ • . - » . - ....... Nākotnē tomēr varot sagaidīt tādus
brīvdabas stadionus, kur no lietus
nebūs jābaidās ne sportistiem, ne
skatītājiem, jo visu stadionu pārsegs
milzu jumts. Tā.būs spoža alumīnija
lapa, kas bez jebkāda atbalsta
lidināsies virs stadiona. Pareizāk
sakot — bez redzama atbalsta,
jo 'patiesībā alumīnija plāksni balstīs
gaiss. Visā stadionā būs paaugstināts
gaisa spiediens, tas būs „uz-pumpēts'^
kā balons un noturēs
jumtu tikpat droši, kā stiprākie
dzelzs balsti.
Pirmais šāds jumts būs Baitimoras
stadionam. Tas būs sametināts no
plānām aluminija plāksnēm un gar
malām piesiets pie stadiona ārsienām.
Jumtu gaisā turēs palielināts gaisa
spiediens stadionā, ko panāks ar ven-tīlātorienk
Spiediena starpība sta-domju
Savienību un ASV.
„Pratams, ka Padomju Saviembas
pusē," atbildēja politiķis.
; ,,Un kāpēc?v: ;;
' „Tādēļ, ka labāk gribu krist amerikāņu,
nekā krievu gūstā."
Skolā
īsredzīgais vēstures skolotājs
nīs. Jumts svērs tikai 680 gramu gandrīz vai krita' izmisumā — sko-uz
kvadrātpēdas. Sādi ar gaisu bal- i^nu atbildes šodien bija neiedo-stīti
jumti turēsies vietā i i r i vislielā- mājami trūcīgas,
ka jā vētrā un uzlabošot ari akusti- tur pēdējā solā. — sakiet,
kas un apgaismošanas apstākļus sta- ļ^^d notika Saules kauja?"
dionos, tai pašā laikā pilnīgi iztiekot ļ ^ £g nezinu."
diona iekšpusē xm ārpusē būs tik
niecīga, ka skatītājs to nemaz nema-bez
balstiem, kas bojā redzamību tm
kavē kustību.
Pie tā paša, lai pieminiHi vēl daži
tediniski jaunizgudrojumi. Vispirms
„Nu tad varbūt jūs zināt, kurā
gadā dibināta Rīga?"
„Nē, nezinu."
To mēs izņēmām pagājušajā
jauna veida sausās baterijas kabal^s piektdienā, tas bija jāzina. Ko ļūs
spuldzēm, ar 4-6 reizes gaŗaku mu- ^^^jāt vakar vakarā?"
žu nekā vislabākajām līdzšinējām
baterijām. Jaunās baterijas ari nenovecos
un nebojāsies, stāvot nelietotas
veikalu plauktos. Bez tam uz-
„Es drusku iedzērii €ir draugiem.
Skolmeistars sastinga kā sālsstabs
un piesarka kā tomāts: „Un jums
nav kaima man teikt šādas bezkau- i^i'^^^^il^S J?^!tJl^^īl^^- nības?! Un jūs la&am cerat Mūrēt
pārbaudījumu!"
„Nē, es neceru. Redziet, es tikai
atnācu, lai šeit salabotu sienas kontu."
Arī iepazīšanas veids
Jaunais pāris dodais pie altāra
sies, bet paliks nemainigs līdz baterijas
mūža galam, neatkarīgi no tā,
vai to izlietos visu nepār^traukti vienā
reizē, vai īsākās atsevišķās reizēsļr-^j_T^«
ar vairāku gadu atstarpi. i xaKxu.
Otrkārt, jaima veida sienu krāsai
piejaukts amerikāņu kukaiņu iznīcināšanas
līdzeklis DDT, kas pazīstams
ari DP nometnēs. j \ r šo krāsu ļ Skatītāju vidū kāda no tādos gadī-krāsotas
sienas veselas sezonas lai- jumos neiztrūkstošajām večiņām
kā nonāvē ikkatru.mušu vai citu in- čukst kaimiņienei:
sektu, kas tur uzlaižas. Treškārt: „Ak tu, stundiņ! Iedomājies, viņi
jauna veida aviācijas bāka, kas no- taču pazīstami tiMco divas nedēļas
vietojama par brldināpnu atseviš- un precas!"
ķās kalnu virsotnēs. Šīs bākas "ugu- To padzird kāds cits skatītājs un
nis deg veselu gadu. bez mazākās piezīmē: „Nomierinieties, kundzīt
apkopšanas vai uzraudzības. «tas arī ir veids, kā iep^azītiee."
iLlftiieniski; ļ...Dzinējspēks. .4.
viešu kokgriezējs. 8. Pilšē^ "LI
jā. 9. Jautājums: 10/Ēdiens. 42;
gurns. 14.. Zivis. 16.' Meji. ^i^tal
dzejnieks.. 19. Karardievš:^jlt^f
Latvijā.- 24; .Dabas^:-ye34oi
Sīks. 29. Garigas iizie^mās. \
Zvaigziiāos.' ^ 33;' Noteic ^itiass^-'^'f
dzumu, 34. EļOTe.jits;:č35:J?^at4
ma, 36. Ieslodzījums; 37|."'lPiea
. Stateniskit- 1. Latvieš\i--ģr^
2. .Latviešu -dzejniece, Fi
pārstāvis. 4.. Jura 'Nēifeen^-"
varonis. • 5.- Geltnes.--..fi. Jpjisltā,..,^.^^
cijā. 7; Radiniece.^IL Pilsltiiy|,
cijā.. 13. Elements-45.::Mi2sa...l3. m
vaspilseta: Eiropāi.49.: Aiiģi^^^^
vietes vārds^ sastopams-fea9^,^
lāvā EglTša/zdarbā.,:-22.vPan|r/
BezragU..govs.:25. Mārt ,
drāmā. 27. Satiksmes vārcls.-i^%:J^
mācībā. 30. Ķaŗa <nrair^^Ļ-.|>u^
MŪELAS ĀTOISINSJ^
LīmeM^i:. 1;. VandēnM/ž'
l a Sēr. i L Aa. i2.:Siģ:(g:'V^:.^
16. Atstari. 19. Os' (dsmijs). 21".
22. Pa. 23. Bet. 25. Ina. 26. Viļ. ^
Ežas..29. Sēne.i30.,%flit. 32. Sol f
Es. 35. Tavus. 37. Aši (^ēns). 38. V
40. Bet. 41,. Mūk. 42! Spekulācija;
Statenisku .2.^ Are. 3. Nāra. 4. Es,
Neptūns... 6,-.Br:.(ix>ms). 7. Radi.
Gar. l l SkobeļeVš. 13. Ota. KUj
15. Smoļercska.
Sēž. 22, Pin. 24. .Tam. 26. V8f ^
Sit 29. SOS. 31. TabĢ/ 3l-Sua /
Sāp. 36. Vel. 37; Auj. 3d. Re: 41i^
SVEŠVĀRDU; UZDEVU»^
1. makroinetrs mēri mazus a:
mus; 2. barometrsv--- caH'^r
spiedienu; 3; taksainetrs,~-r'^r!^
šanas maksu; % optometrs — ^
stiprumu; ^ 5. audtomētŗsr- W
stiprumu; 6.. dekametr^-irTļiD^
7. radiometrs mēŗī.isa.ules s t W ^ g
rumu; 8. istereorņeirs - ^ . -^Pf^l
svafu; 9. pirometrs -r.-aiigst^.'»^
perātūras; 10. teleiņetrs ii^^^ ^
tālumus;-11. dirōnometrs — If
12. gāzomjstrs. —. gāzes; 13. c
metrs -r. riteņu griešanās
14. termometrs -—^ normalas^tempeļ
rātūras; 15. altimetrs — aug
16. anemometrs — vēja yirzienu i»
stiprutnu; 17. laktometrs'/-:J,Pļ
saturu; 18,, ampēriņett's '"-rpLgī
stiprumu; 19. chromātometr^ — ^
su stiprumu; 20. seismometrs;---
mestrīču stiprumus 21. nīsōiomen's j
tvaika spiedienū;"22. P^^^^l,^
mitrumu un 23: dinamometrs me^i
spēka stiprunīu.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 18, 1947 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1947-11-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari471118 |
Description
| Title | 1947-11-18-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
T i d e Monjē
Tide Monjē (Thyde Monnlerļi
dzimusi 18S7. g. Marseļā. Jau U
gada vecuma viņa Ieguva pinnp
godāju kāda dzejoļu sacensībā*
Autore tomēr tikai 1924. g. laida
klajā pirmo dzejoļu grāmatu, bel
divus gadus vēlāk prozas krāja•^
miu, kas ati ieguva godalgu. Tad»
pēc 10 gadu klusēšanas, parādījās
viņas nākošais dzejoļu krājumi^,
kas atkar iegūta godalgu. Tai par
šā 1936. g. Monjē pabeigto savu
pirmo romānu ,Jsā iela'* (La Raf
Corte), kas tēlo dzīvi Marseļas ārŗ
pUsetā. Šis romāns rakstniecei sa^
gādāja ne vien vēl vienu godalgu»
bet ari plašāku ievērību. No 19314
līdz 1945. g. Monjē publicējusi
četrus romānu cikla »Les Dest*
micheis" darbus (Grand Cap,
Pain des Pouvres., Nans le Berif
ger un La Demoiselle). 3ez tam
kara laikā iznācai viņas romānii
cikla „Pierre Pacaud** pirmās divas
daļas (Fleuve un Le Barrage).
1939. g. Tidei Monjē piesprieda
Viktora Margerita literatūras gor
dalgu. Fragments ^Izšķiršanās''
ņēmis no Demišelu; cikla pirmS
romāna ,^rand Cap".
Vecā Arno stāstīja, ka viņa cēlusies
no pavisam nabadzīgas ģimenes.
Kādu dienu viņas tēvs ieradās^ Be-ligā
ar saviem mazajiem nažu tŗi-nēja
ratiem, ko vilka liels dzeltens
suns. Iepriekšējā gadā viņš bija pazaudējis
sievu un tagad klīda ,no
ciema ti2 ciemu — ar šo mazo, novājējušo
meiteni, kurai bija tik drosmīgas
acis. Tž-eknajās Zirandas pļavās,
maija mēneša beigās, viņa pirmo
rļeizl ieraudzīja Antuānu Demišelu
plūcam ķiršus. Kā pa jokam viņš
tai parx>eta dažus ķekarus.
Nākošajā svētdienā viņi sastapās
uz 'Spjē laukuma. Arno klīda gar
virvēm, kas norobežoja ejas laukumu.
• Savā izbālējušā tērpā viņa. pati
sev. Šķita visai trūcīga. Tomēr An-
•tuāns bija viSikārši pametis savu
dainu, bagāta kafejnīcas īpašnieka
meitu, devies pie viņas un ar to dejojis.
, '
Par' šo rīcību un par visu pārējo,
ķā^'iai sekoja, viņa vēl tagad, trīs-deanit
gadu vēlāk un kad Antuans
jāti bija miris, sajuta dziļu pateicību,
kas tai sadzina asaras acīs. Sis
varenas ģimenes dēls bija viņu ap-ņēniis
par sievu pret savējo gribu,
uņ Arno jutās viņam tik daudz parādā,
ka viņa^ kā tai pašai Šķit.a, iie-kad
nebija spējusi šo parādu iitr
jnakšāt, pat ne ar visu darba un
'bērnu piepildīto dsSīvi, ko, viņa An-tuānam
bija dāvājusi.
„yai tu viņu gribi?" Antuān^m
bija jautājis vecais Demišels, ,^Šo
čigānieti, kas kopā ar suni velk ratus?"
: '
„Es gribu vienīgi viņu/* bija iat-bildejis
Antuāns.
Jau no mazotnes viņš bija bijis
maigs, mazliet sevī noslēdzies zēns.
Nekad viņš nevienam' neatbildēja
nelaipni, bet allaž, darīja tieši' to,
ko bija apņēmies. '
„Labi, ^em viņu, Paņem^ līdzi savas
pāris mantiņas, tas lai būtu
viss, "kas tev atgādinātu dzimteni.
Uņ nerēķinies ar to, ka tu jebkad
dabūsi.no manis ko vairāk."
Un tēvs viņam bijā nometis pie
kājām viņa pauniņu. Antuāns jau
gribēja iet, bet tād tēvs teica: „Pā-
"gaidil" Viņš bija nostājies pagalma
>vldū uz savām resnajām kājām, kas
bija taisnas un stingras kā ozola
stabi.
Viņš sauca: „Sebastjan, Pjēr, Flo-restan!'*
Tie bija zēni. Tad: „Ŗozīne,
Luīze, Mļargeŗital" Tās bija meitenes.
Viņam bija septiņi bēliiL
Beidzot viņš sauca: „Felis, nonāc
mazlieftl" Tā bija viņa sieva.
Kad visi bija.klāt, viņš teica Flo-testanam:.
,,£3 un. sasauc visus pui-^
Sus un meitas," Ļaudis, kas notikumu
jau zināja un, bija drebēdami
ieradušies; saspiedās cieši , viņa
priekšā. '
Tad viņš bija teicis ganam:
„Nans; izlaid aitas no kūts un at-'
ved tās šurp. Šis gans jau bija bijis
ģimenē, iekams vēl bērni bija piedzimuši,
un tieši Antuāns bija tas,
ko viņš mīlēja visvairāk. Un zinādams,
par ko te ir runa, viņš cieši
saknieba vecos plakstus virs zilajām
acīm, lai viņam asaras neritētu pār
vaigiem. Viņš paklausīja, un aitas
tagad blēdamas spiedās ap viņu. Pa
to laiku kāds no puišiem pēc saimnieka
pavēles bija vienā pusē savācis
visus rīkus,, kas kalpo zemei:
arklus, zemes veltni, ecēšas kuļam-mašīnu,
siena dakšas, kapļus, lāpstas,
sekumus, grābekļus, sējamās
un citas mašīnas, izkaptis, sirpjus
vai galodas.
„Žān," tēvs bija teicis staļļa puisim,
„atver šķūņu durvis." Un. augstie
vārti bija atbīdīti uz abām pusēm
un ļāvuši gaismai savus labības
un auzu maisu dārgumus.
„Tagad atver pagraba diu-vis." Un
pagrabi ļāva savā vēsajā pustumsā
saskatīt mucu, pusmucu im toveru
apaļumus im krātuvju violetos sānu^
kurās rāmi rūga šīgada vīns.
Saimnieks ilgā skatienā apņēma
visas šīs lietas," tad viņš teica: „Nans,
izved zirgus."
„Zirgus? Es lai izvedu zirgus? V i sus
reizē?"
„Jā," bija atbildējusi cietā balss.
Kad saimniekam, kas īpašumu
bija iepircis, nomira vectēvs, un kad
bija miiis viņa tēvs, un ari dienā,
kad saimni,eks bija atvedis skaisto
bagāto meiteni, ko bijā nolēmis precēt,
un kad piedzima bērni — visās
šais dienās - saimnieks pavēlēja Nan-sam,
kas bija pēc viņa^ visvairāk
cienītais: „Nans, izved zirgus." ^
viņš tos visus, kā paradums prasīja,
bija trīs reizes apvedis-apkārt pagalmam.
Bet šodien — Tomēr arī šodien
bija' jāpaklausa, un gans, kas reiz
bija ieradies sētā uz savas mātes rokām,
saprata, ka šeit notiks kaut
kas ārkārtīgi skumjš. ^
Kad nu visi bija sapulcējušies
plašajā pagalmā, kad. visas māju
ēkas bija plaši pavērušas savus vārgtus
un rādīja .savu pāri plūstošo bar
gātību, kad visu laukumu piepildīja
lēkājošie, jēri; lielie auni ar saritinātajiem
ragiem, kazas, zirgi un ēzeļi,
Demišelu tēvs vēlreiz griezās pie
sievas, kas sēdēja uz staļļa akmens
sliekšņa un raudāja: „Felis," teica
vīrs, „ej un.atnes ladi." ^ -
Viņa piecēlās ar strauju kustību
un stāvēja taisni izslējusies, savā
pelēkajā vilnas tērpā, kas viņai
sniedzās līdz pēdām. Rokas viņa
cieši spieda pie krūtīm. „Vai tu
nedzirdēji?" viņš teica. Paklausīdama
Felise atcerējās, ka šī/bija lāde,
kurā viņas tēvs .im māte un visi
Veneli pirms viņiem, kas bija bijuši
turīgi nomnieki, kopš simtiem gadu
bija glabājuši savu naudu. Tagad
viņa to tikko spēja panest abām rokām,
jo viņai, vairs nebija spēka un
lāde .ari bija pārāk pilna.
Tēvs to ķaijīēma un novietoja,
Viņš izņēma visus dokumentus, visas
banknotes un vērtspapīrus un
izklāja tos u z lielā galda šķūņa
priekšā. Tad viņš no naudas gabaliem
un banknotēm sataisīja septiņas
kaudzes.
•Visi, ne vārda nerunādami, raudzī-jās
viņā. Margerita un Luīze bija
tuvojusies mātei. Rozīne, kas bijai
jaunākā un maigākā, aplika viņai
roku ap pleciem un kārtoja pelēkās
matu šķipsnas, kas tai lipa pie
mitrās s^pieres.
Antuāns stāvēja blakus māju lie-bamu
Tur viņš ir. Tur ir aitas, kazas,
jēri Paveries, šeit ir vīns, labība,
maisi* ar kartupeļiem, mandelēm
u n riekstiem! Paskaties arī šeit
naudu uz lielā galda. Esmu to sadalījis
septiņās daļās. Se ir tava
daļa.
Un tad ir vēl kas, ko tev gribēju
dot, l^d tu reiz mūs atstāsi, lai apprecētos.
Tas ir Nanss. Nans, vai
tu mani dzirdēji? Man darīja prieku
doma, ka gans ies līdz ar tevi uz
tavām jaunajām mājām lon ka viņš
turēs starp ceļiem tavus bērnus, tāpat
kā turējis tevi. Tātad palūko
labi, zēn. Vienā pusē tev ir tas viss.
Otrā pusē ir lielceļš un meitene.
Ko tu ņemsi?"
Atskanēja kliedziens: „Demišel!"
Tā bija māte, kas bija kliegusi. ,,De-mišel,
ļauj viņam pārdomiāt!"
„Pārdomāt?" teica tēvs. „Bet viņš
jau pārdomā 1o veselu gadu."
Antuāns bija pagriezies pret māti
un paspēra divus soļus uz viņas
pusi.
„Pagaidi*" teica tēvs. „Tev nebūs
apkampt māti, pirms tu neesi izvēlējies!
Jūs viši redzat, ka dodu viņam
laiku apdomāties. 2an, dod
mums kaut ko dzert."
Kalps uzlika biezās glāzes galdā,
kur gulēja nauda.
„Dod no Han Bemārais vīnā, lai
lajiem iebi*aucamiem vārtiem. Sinī
brīdī tēvs pie\tersās viņam.
„Nāc tuvāk, tu," viņš teica.
Antuāns pagāja trīs soļus uz
priekšu un tagad stāvēja visu pāgal^
ma ļaužu, lopu un bagātību vidū.
„Vai neesmu vienmēr bijis pret
tevi labs? viņš prasīja ^ēlam. „Jā,
tēv."
„Vai tajos divdesmit trīs gados,
kopš tu esi dzimis, es tev, tāpat kā
tavām māsām un taviem brāļiem,
neesmu devis visu, kas tev pienācās?"
„To tu esi darījis, tēv." ,,Laime, ka
tu to atzīsti!"
Viņš tam/ielūkojās acīs līdz pa--
šiem zilumiem. Antuāns nolaida
skatienu.
,JL.abL Visus, kas te sapulcējušies
Zirandas pagalmā, es esmu sasaucis,
lai ļaužu un tāpat lopu ausis, lai
ari māja ar visām savām ausīm
sadzirdētu, ķo tu man atbildēsi uz
to, ko tev jautāšu.
Tad nu lietas ir tādas; klausies
labi, Antuāh, jo visu »to neteikšu
otrreiz. ^Savā mūžā esmu daudz
strādājis;7 Jau ar deviņiem gadiem
es vedu ārā aitas uz Gran Kapa tm
Bramafana nogāzēm. Šinīs mājās,
kad vecāki man tās atstāja, bija tikai
vecā ēka vidū uri sānos vecs
šķūnis aitām. Nans, tu tai laikā jau
biji te, he? Tu vari teikt, vai es meloju.
Felise Venele, par kuru allaž visas
pasaules priekšā gribu teikt, cik
daudz cienības es jūtu pret viņu, kā
pret sievu, kas ir krietnāka par
katru citu, man atnesa šo lādi pilnu ļ KRIEVU VALODU ASV augstsko-zelta
gabaliem. Toreiz nopirku lās 1939. g. mācījās tikai 100 studen-četrus
vezmeļus narcišu sīpolu. Vē- tii. Pagājuša mācību gadā.to mācī-lāk
pievienoju vēl tulpes. Ar visu jas SO.oBo.
to es piepildiju zemi - vai tā nav, j ^ j ^ ^ BURVJU MĀKSILINTEKS
T- 1. « f • amatieris 1916. gadā Ņujorkā i2;gud-
„Ja, kimgs, teica gans. ^^^^ trikus, kurus pirms nā-
„Man dzemdēja četrus dēlus, un ^^35 uzticēja diviem
pec katras laimes,! ko man davaja draugiem ar norunu, ka tie tos rādīs
Dievs, esmu ko piepiras klat. Tev, L ^ ^ ^ ^ ^ ^ māksliniekiem un to
Antuan, manam vecākajam, ta bija noslēpumu vispār neizpaudīs. Viens
Plan Bernara. ^^^^ lidojoša lata galva,
U n vakara gulta tad .runājam ar h^^g ^^ļ^^^j ^ jautājumiem ar gal-sievu^
un teicām: ,Aitas neslimo,^^^g palocīšam;i vai .papurināšanu,
v^ms turas labi, ķiršiem laba cena L^^^g _ gp^^^ ^^^^^ komplekts, no
un zem ir specigi, Kadu dienu komandas izl&a jebkura
viens no viņiem naks un teiks: T e v s , K ^ s ^^^^^^^^ ^^žādusj trikus. Lai
mate, es labprāt gribētu, luk, to parādītu, ka izrādēs nelieto neredza-meitenĻ
kuras vecāki ari audze ķir- ^^^s stieples vai diegus, eksperi-šus
un kas pāti ir^ tik jauks radi- j^enti notika zem liela stikla kupola,
jums.* Un mes kopa parlikam: ,Mes I YisQg ^^irāk nekā 30 gados publika
tūlīt teiksim viņiem jā, lai nebūtu Uļ^g^i^ j-eizi nav šos trikus re-pret
viņiem, jo viņa izvēle taču var dzēju^i, bet burvju mākslinieki —
būt tikai krietna, un uz viņu zemes Urodnieki, ieskaitot ari-^daveno Hu-uzbūvēsim
viņiem četras istabas un ^ji^i, nav spējuli atminēt triku no-šķūni.*
- ļ slēpumu.
tlk^SSlišT'ŠrS'kfS'k^^ LONDONAS PIISETAS VAI1.E
esmu nonācis,-to es nfad nebīļtuK-^ dzērienu", ta4 valdība da-ledomajies!
Tagad palūko, Antuan, Lj^avas M s c ē s . KaraHendErīz^
nu esmu tev visu pateicis. Meiteni, ^..^ ^ ^ ^ ^ ^ j^as alus gar-ko
tu gribi ņemt, es negribu. Es un stipruma ziņā. Leičēstras
negribu, ka tu viņu pārved majas, ^^^^ ^ ^ ^ ^ Barlejam par
lai viņa sedetu starp tavu mati un .^^^^ ceļojumā karalie-tavam
masām. Ne tapec, .ka man ^^^^^^ ^^^^ t^^a alus, kādu
butu kas pret viņu - es viņu pans 1^ oaradusi dzert. Alus viņas per-reizu
esmu redzējis uz lielceļa un ^^^^^^ vajadzībām ir tik stiprs,
ari tai diena, kad viņa • atnāca lai neviens cits to nespēj iedzert",
paņemtu sirpjus trfšanai. Manai Elizabetes tēvs'Henrijs VIII., turpre-gaumei
viņa drusku par,vaju un par L-j^^ ^.^^..^ ^^^^ ,,et ari patē-melnu.
Kad es biju tavā veciraia, ŗg^^ ļ^^ļ^ vairumos, tāpat kā viss
man labāk patika meitenes, kas bija Qgļ^^ kambarkundzēm at-treknas
kā irbes vīna kalnos, bet par ^^ļg^^ ^ļ^g ^g^^ jjļja jj gaioņi jeb
to katrs var domāt, kā viņš sxi]o. ^^,^^,,^^,^,,,,,^^^1,,,^^^^
Ne, man nepatīk tas asinis, ka viņa
te grib ienest — Klaidoņu bēmxis,
čigānu mazbērnus, tos es negribu.
Vai tu mani saprati? Un es tev saku,
es to saku visas pasaules priekšā:! ii. v • L _ ^ If^/JĀl
atstāju tev pilnu brīvību. Tu vari . '^'V"* . ' ^ « "S
izvēlēties. Raugi, vienā pusē tev ir , Prominentam čediu polītiķim,
tava daļa no visa - - — —" vienam no nedaudzajiem, kas vēl
Ar abām rokām tēvs taisīja kusti- palikuši no Masarika „vecās gvar-bu,
it kā eribētu no visa paņemt des", kāds nobažījies draugs appra-daļu
un iedot dēlam. ' sijās, kurā pusē nostātos Cechoslo-
„Paskaties šeit uz zirgiem, viens I ^akija, ja izceltos kaps stdrp Pa-
LATVUA, 19«. g . 18. novembīt
Antuāns to vēlreiz nogaršo, jo
nāk no viņa mājām."
Kad yi^,, dēli, meitas, kalpi
kalpones, izņemot vienīgi Felišl
pārāk raudāja/ bija 'piepadij^^^
vas glāzes un atkal iztukšojuši^
arī Nanss, Antuāns ūn tevrbi^-
ruši, par spīti ūztrāūk^^uii;^
tāpat kā maizi, nekad rienoiiied
Demišels teica: „Nu?' Var "t^ch
tik tālu? Vai tu,pārdomāji?** V-v
„Jā," teica Antuāns,
„Visu šo v i meiteni?": teliia'''-
parādīdams vispirms; iiz ''majŠSn
tad uz lielceļu. .
„Meļteni,* teica Antuāni; •
Viņš izgāja pa: iieļ^o\ybtu
Viņa panniņa aro4rSn§iņ. bija '
slieta pie vārtu stuŗakļņengl-tuāns
to uzrfietarplĢjļjg^^jc^^^^
redzēt, ka viņš iioģriezāļcSoji;;
zienā. • , i^--..-TJ^-.,"**"
„Ejiet im parupēļifities^iparr
piem," .teica- saSšM^tei-c^ jaij
dēts diezgan iai!^;^ : :u-;lV.
Tad Nanss giužļ .klusu a^ļzagā^^
savām vecajam k ā j t o i ^^
Antuanam.
„Nans!*< i ^ e d i S s y(ģi<»^ ,3Ēai^
ej?" Bei >gaiisXji^grl€2as iā^^
Demišels .pagrabfr ,yīn?i:;krSži,f
vēl bija pusē pilna,.'^ $r viM
trieca to pret
ap 30 litru ^ehā," Bet ja gr ^fe.
pietiktu, ^ tām bija atJļptcķ pi^''
ierasties 'galma alus '(iafīt&Vlļ&^
ņemt papildtis devu.' - 1^ '^'^m
, VINDZORAS hem)^^
*pie kūŗiem viņš pašreiz strSdL,
būšot nekādu materiālu pfiff.v^
liecība, ka memuārus, hešpeo^āņ'
stot kāds cits, jo.viņš patsai;^
nu ^ot redzams spēlējam, golfit^
peldamies ^^eimnollElubā^*^
KruštVaŗdU: nftik
no tiem bija nolemts tev, Zenoras,
— tāpēc ka tu to- vienmēr ņēmi dar-umti,
ās gaisa
Anglijā sākusies akcija, lai
dabūtu pie darba arī angļu
' „vieņaldzīgos", tā sauktos
„spivus". Avīžu ziņa
Londotaas „spīvi'' savā starpā:
»,Hellpii, Džo, vecit, nupat nāk lielais
vakars virsō: mūs, ēa}us uz goda,
taisās pieforļāt pie šasasštesT'
Lielos svētku sarīkojumu laukumos
un sporta stadionos līdz šim pa
laikam ir tā, ka sarīkojuma izdošanās
visli,elākā mērā atkarīga no laba
laika, jo, piemēram, lietus gadījumā
pasargāta tikai neliela ļaužu daļa.
Dziesmu svētkos parasti zem jumta
ir dziedātāji, bet publika sēž lietū;
futbola vai citā sporta sacīkstē ir
otrādi — sportisti padoti laika ietekmei,
bet daļa publikas sēž zem jumta.
Bet arī tikai daļa, jo tādu
brīvdabas stadionu vēi nav, kurus
viscaur segtu jumts.
• ^ • . - » . - ....... Nākotnē tomēr varot sagaidīt tādus
brīvdabas stadionus, kur no lietus
nebūs jābaidās ne sportistiem, ne
skatītājiem, jo visu stadionu pārsegs
milzu jumts. Tā.būs spoža alumīnija
lapa, kas bez jebkāda atbalsta
lidināsies virs stadiona. Pareizāk
sakot — bez redzama atbalsta,
jo 'patiesībā alumīnija plāksni balstīs
gaiss. Visā stadionā būs paaugstināts
gaisa spiediens, tas būs „uz-pumpēts'^
kā balons un noturēs
jumtu tikpat droši, kā stiprākie
dzelzs balsti.
Pirmais šāds jumts būs Baitimoras
stadionam. Tas būs sametināts no
plānām aluminija plāksnēm un gar
malām piesiets pie stadiona ārsienām.
Jumtu gaisā turēs palielināts gaisa
spiediens stadionā, ko panāks ar ven-tīlātorienk
Spiediena starpība sta-domju
Savienību un ASV.
„Pratams, ka Padomju Saviembas
pusē," atbildēja politiķis.
; ,,Un kāpēc?v: ;;
' „Tādēļ, ka labāk gribu krist amerikāņu,
nekā krievu gūstā."
Skolā
īsredzīgais vēstures skolotājs
nīs. Jumts svērs tikai 680 gramu gandrīz vai krita' izmisumā — sko-uz
kvadrātpēdas. Sādi ar gaisu bal- i^nu atbildes šodien bija neiedo-stīti
jumti turēsies vietā i i r i vislielā- mājami trūcīgas,
ka jā vētrā un uzlabošot ari akusti- tur pēdējā solā. — sakiet,
kas un apgaismošanas apstākļus sta- ļ^^d notika Saules kauja?"
dionos, tai pašā laikā pilnīgi iztiekot ļ ^ £g nezinu."
diona iekšpusē xm ārpusē būs tik
niecīga, ka skatītājs to nemaz nema-bez
balstiem, kas bojā redzamību tm
kavē kustību.
Pie tā paša, lai pieminiHi vēl daži
tediniski jaunizgudrojumi. Vispirms
„Nu tad varbūt jūs zināt, kurā
gadā dibināta Rīga?"
„Nē, nezinu."
To mēs izņēmām pagājušajā
jauna veida sausās baterijas kabal^s piektdienā, tas bija jāzina. Ko ļūs
spuldzēm, ar 4-6 reizes gaŗaku mu- ^^^jāt vakar vakarā?"
žu nekā vislabākajām līdzšinējām
baterijām. Jaunās baterijas ari nenovecos
un nebojāsies, stāvot nelietotas
veikalu plauktos. Bez tam uz-
„Es drusku iedzērii €ir draugiem.
Skolmeistars sastinga kā sālsstabs
un piesarka kā tomāts: „Un jums
nav kaima man teikt šādas bezkau- i^i'^^^^il^S J?^!tJl^^īl^^- nības?! Un jūs la&am cerat Mūrēt
pārbaudījumu!"
„Nē, es neceru. Redziet, es tikai
atnācu, lai šeit salabotu sienas kontu."
Arī iepazīšanas veids
Jaunais pāris dodais pie altāra
sies, bet paliks nemainigs līdz baterijas
mūža galam, neatkarīgi no tā,
vai to izlietos visu nepār^traukti vienā
reizē, vai īsākās atsevišķās reizēsļr-^j_T^«
ar vairāku gadu atstarpi. i xaKxu.
Otrkārt, jaima veida sienu krāsai
piejaukts amerikāņu kukaiņu iznīcināšanas
līdzeklis DDT, kas pazīstams
ari DP nometnēs. j \ r šo krāsu ļ Skatītāju vidū kāda no tādos gadī-krāsotas
sienas veselas sezonas lai- jumos neiztrūkstošajām večiņām
kā nonāvē ikkatru.mušu vai citu in- čukst kaimiņienei:
sektu, kas tur uzlaižas. Treškārt: „Ak tu, stundiņ! Iedomājies, viņi
jauna veida aviācijas bāka, kas no- taču pazīstami tiMco divas nedēļas
vietojama par brldināpnu atseviš- un precas!"
ķās kalnu virsotnēs. Šīs bākas "ugu- To padzird kāds cits skatītājs un
nis deg veselu gadu. bez mazākās piezīmē: „Nomierinieties, kundzīt
apkopšanas vai uzraudzības. «tas arī ir veids, kā iep^azītiee."
iLlftiieniski; ļ...Dzinējspēks. .4.
viešu kokgriezējs. 8. Pilšē^ "LI
jā. 9. Jautājums: 10/Ēdiens. 42;
gurns. 14.. Zivis. 16.' Meji. ^i^tal
dzejnieks.. 19. Karardievš:^jlt^f
Latvijā.- 24; .Dabas^:-ye34oi
Sīks. 29. Garigas iizie^mās. \
Zvaigziiāos.' ^ 33;' Noteic ^itiass^-'^'f
dzumu, 34. EļOTe.jits;:č35:J?^at4
ma, 36. Ieslodzījums; 37|."'lPiea
. Stateniskit- 1. Latvieš\i--ģr^
2. .Latviešu -dzejniece, Fi
pārstāvis. 4.. Jura 'Nēifeen^-"
varonis. • 5.- Geltnes.--..fi. Jpjisltā,..,^.^^
cijā. 7; Radiniece.^IL Pilsltiiy|,
cijā.. 13. Elements-45.::Mi2sa...l3. m
vaspilseta: Eiropāi.49.: Aiiģi^^^^
vietes vārds^ sastopams-fea9^,^
lāvā EglTša/zdarbā.,:-22.vPan|r/
BezragU..govs.:25. Mārt ,
drāmā. 27. Satiksmes vārcls.-i^%:J^
mācībā. 30. Ķaŗa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-11-18-06
