Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1947

              trešā
Re^ rons JKl'»" un J . flL. «to,
enā
vus
laiš
ā I tenos na^ l ! ^ ^ ^ ^ ^ pazīstai ^
sa- fetā svina w f P^baadii5*
!n-f baltumu zem ^ ""^m ^
S s , 7-1"^^ Pārbaudi 8*
a^-l bet eksperti ieģāVS^^P'- «egil?
Parbau^. ^^^as ari ar ^
taču nemaz nav e w f ^ - t 5 3
31S, technikā. Tās i r VetTOb
»3lattgls, un t a ? t e 3 m ? J f"
ja^ savos portretos. Tnliš^fNu m m Kristus, jau nSiS^'*- "«bi
em Hrēsls, bet kiēsls 8 i
Jva
jās ffljtous par lapidacKrsf^*!'
,u- vjņā p9r 2000 dolarim^ ^
lās izradījis no "ft^'^
to- stāstīja par vecos ^•
ķp rastām tās eļ]a's ? e c ? p S & ' '
iSa mers savā laikā lletoik fiS^'^^f-
•jiS gs;.lin,|ļas Vietā
di. PliSMmušvlņš biia
0-
# .'Beidzat van Mēgerem- niors^r^
k4mM Pdlicijas
'2- septīto Vermēra imitāSfu v
to r^udziba, vii;iž . nedrīkstēja atstāt
j a majafe nedz izmantot savu bagātību,
n.ļ naktsklubu īp^žniekš ~ jo vīna baS-'
z- kas.kpr^ts apķīlāts. Viņš ir nove-
.dedzīga griba ^ atriebties
as g-Vtiki^m un pierādīt savu talantu.
Policijas uzraudzībā gleznotais Ver-
W m?ŗs" līdz ar 6 pārējiem viltojumiem
i - k^du l a i ku bdja izstādīts kadā Am-ļr-
Sterdama? galerijā.
5T- Tā ķā Vermērs, kas dzīvoja no
;1832, IJdz 1675. gadam, atstājis tikai
^rj.|Q Jiiiļāmas gleznas, veselu seSu
i^ļjaļunatkļātu Vermēra darbu parādi»
I Sanās 'Starptautiskajā mākslas pa»
saulē radīja lielu sensāciju. Tādel
āŗi pārt>audes bija jo pamatīgas, betl
tomēr -r- tos atzina par īstiem, un::
eksperti „Kristu ihnavā" • nosauca::
p S r ' v i e n u no skaistākie „Verme-riem";
Sešas Vermēra imitācijas ^
Pārdeva muzejiem imkrāj^ par
ji ['8 miljoniem guldeņu. Van Mēgerens
Visas-s'avas krāsas gatavoja pats no
iTiaterialiem, ko pasūtināja no tr^^^
\ļai subtropu apgabaliem. Kad sešas;:
'gleznas bija gatavas, viņš tās kādam :
draugaim lika nogādāt no savas darb­nīcas
Nicā uz Holandi. Pēc tam :
āfgriezās pats mājās kā bagāts virs, :
bet tomēr vēl arvien neatzīts glez- :
ņotājs.
Lieta varbūt arī nemaz nebūtu at» ?
klājusies, ja van Mēgerens nebūtu
pēc Holandes atbrīvošanas ieradies ,
Nacionālajā bankā izmainīt vesela^ ,
'400 tūkstosguldeņu zīmes. Saskaņa
U v m m s rkojumu, katrai perso- ,
i
n
e
n
'nāi, kft^ uzradīja iemalnīšanai
vfejiū '1000. guldeņu banknoti, m
jāpārbauda personības dokumen^
I Bankai direktors apvaicājas p a r ^
J'Mēgerenu valsts māksla^ gaienju
direktoram, kam arī šāda J^^ŗ
gleznotāja vārds, nebija p a z »
Sākās ;tuvāki pētījumi, te no^^^^^^^^^
,liie apsūdzības par ko^aboraciju,
vēlāk izvērtās p^r sensacionalaKo
mākslas viltojumu prāT^.^^^^^^^^^^^^^
desmitiem. Visi iekritušie Pg.
taga(rpieprasa ^ r ^ ^ g
^tlīdzfeas, un, van Mege^f i^^^^^
dināte par maksātnespējīgu. W ^
žē viņa vārds kļuvis P ^ ^ ^
mākslas pasaulē, un P ^ ^ S
māk arī viņa P^^a vardu
tiem darbiem būs n^Ja pieKrisa^j.
Iepriekš gan gleznotajam. Kas
pījis liĢio cīņu pats ^ j e v i ^^^^
..LATVIJAS"
pasōtinot laikrakstu ŗ
iesk.). maksā RM 7--
semplāriem - ^ ^ ^ ' u ^ . 0 1 3 . -;
par vienslej go ^^fļeietU»
tai atbUstosu t ^ f " ' , „ar P"^'
SeMēšanas sludinājām P»ļV
cenu, bet ne maiak R»
par sludinājumu. . jio*-
Abonementu P^'^So»**'
oājumi. naudas P ā r f ? f '
respondence adresejMa» ^
meister-Landroann-F»»
' i
LATVUA
Hewsi»apeF
SSborllicd by EUOOM H O .
I G O . Editor: SilrUs 9a-
Sgj^ Prlūier: ,„Scliwābl-ķļļgffmiSLU.
BiirgfiriDeister
1 Landpoaimplate X Popu.
tgtioa tf» senretls
LATVIAN NEWSPAPER
O M i ^ mi. i. II.
MsnSk Mdltais aa
aieais. isdovSJtt BĪkLS
osdefurnl Lit«le§@ p t ^ m
tolOBlelRi sadarbības
pa» AtbUdlgals redatem
&. aabics, Tleta. A.
redaktori: & BSvda, M.
CoUtls, B. aOadoabergsb
A, Smtta. ājSīms^i OŪm»
borg/Doaaa, ^ t v l ^ « , —
T&lraņis ^ ndL ^
Staļifis ari šogad nav piedalījies oktobra
revolūcijas svētkos
m h U m apbalvojums,, ka atombumbas noslēpums vairs nav nadS-pums
» qažas dienas bijis pasaule^ preses visplašāko komentāru objekts,
AmerlkSiņu komentāri īsumā saskan 1^ ziņg, ka Molotova apgalvojums
oktobra revolttciJJW priekšvakarā bijis domāts pašu krievu nomierina-ganai
vsfji ieflrošināšanai. Angli domā, ka krievi varbūt gan sina atom­bumbas
inoslēpujnu, bet apšauba, ka viņi jau mācētu fabricēt atombum­bas,
ari franči uasņēmuši Molotova paziņojumu mierigi, bet pašu krievu
l ^ e l^ulotova paziņojumu, ko visa pasaule uztvērusi par sensāeiju, ne­maz
nekomentē. Vlenigii armijas laikraksts ,,KrasnaJa2vwda^r^s^
ka „8oc|aUsma ideja ir vēl daudz stip^ks ierocis par atombu^^^
Oktobpļi revolūcijas svētkus visā
Padomju Savienībā svinēja ar lielu
pompu. ļļ\/Iaskavā varenā lietus gāzē
notika lidslākā sarkanās armijas pa*
rade, kādļa redzēta kopš otrā pasau­les
kara peigām. j\rmlja jsāka soļot
gar Ļeņiiia mauzoleju pē^ tam, kad
nesen pair maršalu paaugstinātais
kara mialstrs Bulgaņinis nolasīja
dienas ppivēli, kurā „rietumu kara
salīdzināti ar kādreizējiļem
japāņu imperiālistiem un
I karavīri uzaicināti pasp--^
modriem. Bulgaņinsst^
ka, ,4ai gan reakcionārie
kūdītāji'*
vācu un
padomju
vigi būt
citu teics
karam p
spēki pasļaulē no jauna aicina krusta
et demokrātijām", Ķadom-jU
Savieiiība joprojām turpināšot
cīņu par mieru. Bulgaņinš apgalvo­ja
arī, ka padomiu armijām izde­vies
izm<3ināt J.-.ā Hitlera Vāciju, tā
arī impeiļīālisti5;ko Japānu." Rietumu
sabiedi'oto^ viņš šai sakarībā vispār
nepienninija.
Kopā Bulgaņ;inu parādi pieņē­ma
11 citi politbiroja locekļi, to vidū
Molotovsuji Berija. Divi ievērojami
politbirojij vadītāji, — Staļins^ un
Zdanovs I nebija ieradušies. „New
Vork Heļiald Tribiine" ziņo, ka Sta­ļins
nav .^piedalījies oktobra revolū­cijas
svētkos jau iepriekšējā gadā.
Domā, k{^ viņš joprojām i r atvaļinā­jumā
Kilimā, kur nesen pieņēma
angļu parlamentāriešu delegāciju. Ne
Staļins, lie Zdano'/s nepiedalījās arī
svētku priekšvakara sēdē, kur Molo-tovs
paziņoja, ka atombumba vairs
nav noslēpums.
Parādii nenoskatījās arī A S V vēst­nieks
uni viņa vēstniecības darbi­nieki.
Vēstnieks pats gan bijis ie­lūgts,
bet paskaidrojis, ka laiks pā­rāk
vēssļ un mikbs. Amerikāņu mi­litārais,
āotes un aviācijas atašejs
vispār nebija ielūjjti. To izskaidro
ar to, ka padomju militārie atašeji
nesen ndv lūgti uz amerikāņu mili­tāram
demonstrācijām, kur bija aici­nāti
visu valstu atašeji: Vienīgais
amerikānis, kas oficiāli piedalījies
Maskava,» svinībās, bijis vēstniecības
kanclers., <
Militārā parāde ilgusi vienu stun­du.
Gaika spēku i^arāde sliktā laika
dēļ atcelta. It kā sUktā laika dēļ
saīsināta arī civilistu parāde, kas
sekoja militārajau Strādnieku,
jauniešu i un arodbiedrību gā 1 iens šo­reiz
ildzis tikai 2 srtundas. Skatītāju,
pēc amerikāņu laikrakstu ziņām, b i ­jis
daudz. Tie stāvējuši lietus peļķēs
un cik iespējams lūkojuši tverties
zem lietussargiemi,, kuru gan bijis
loti mazi ,
Svinībtks notikuijas ne vien visās
Padomju Savienības pilsētās, bet
arī padomju vēstniecībās ārzemēs.
Padomju konsulātā Ņujorkā pulcē­jušās,
500 personu,, kas drūzmējušās
gar divdesmit pēdu gariem galdiem
ar lepniem uzkožamiem un vodku.
Aicināts bijis arī ārlietu ministrs
Maršals, bet viņš atbildējis, ka pā­rāk
aizņemts darbiem.
; Visvairāk amerikāņus, protams,
ieinteresējis Molotova apgalvojums
par atombumbu. So jautājumu V i -
šinskis atteicies komentēt, Kad kāds
^^rnālists jautājis, vni Višinskis pats
<iomā, ka Padomju Savienībai ir
atombumba, ārlietu viceministrs
smējies un atteicis: „Saprotamsi*'
Vašingtonas, diplomāti vispār to-niēr
domā, ka Molotova apgalvojumi
pirmām kārtām bijiiši domāti paJJ
^ājas vajadzībām, lai nomierinātu
krievu tautu. Vašingtonas oficiālie
darbinieki domā, ka krieviem vēl
nav atombumbu un ka tie nespēj ra­žot
šo sarežģīto ieroci. Diplomāti
piebilst, ka, atskaitot vienu izteicie­nu
par atombumbu, Molotova nma
bijusi neparasti mierīga un klui>i-nāta.
Kāds amerikānis, kam daudz
darīšanu ar atombumbas kontroli
izteicies: „Ja viiļiiem tā bumoa ir,
^'•^:^:V
' k II-ko
tad Viņi klaigā?*' Amerikāņu pār-stavls
atomkontpoles komisijā Os-boms
izteicies: Jlielāko daļti no tā,
ko pateica Molotovs, esam dzirdējuši
jau daudzas reizes. Tā nebija pa­tiesība
agrāk, imlā^^^
tagad. Atkārtc^sma neviar padarīt
šādus apgalvojumus par patiesiem."
Vienīgi amerikāņu zinātnieks prof.
Veiskopfs pielaidis varbūtību, ka
krievi jau prastu izgatavot atom­bumbas,
bet viņš šaubījies, vai krie­vu
metodes varētu sacensties ar
anierikāņu ražošanas metodēm, kas
joprojām esot stingri slepen^.
ŪP ziņo, ka, pēc angļu atompet-nieku
domām, Molotovs tikai blefo-jis.
Esot gan tiesa, k a amerikāņu
un angļu publikācijas atklājušas
atombumbu ražošanas zinātniskos
pamatus, bet īstais noslēpums esot
pats bumbu ražošanas process. ,
Arī Parizē Molotova runa uzņeni-ta
mierīgi. Tikai d i v i ' vakara laik­raksti
— „ L e Monde" un komunis­tiskais
,,Ge Spir" sniedza to ar lielu
virsrakstu. Pārējie atreferēja Mo­lotova
runu lappušu apakšās., Arī
franči uzsver, ka atombumbu prin­cips
jau sen vairs nav noslēpums, un
Molotovs ari neesot pateicis, ka krievi
tiešām jau prastu to izgatavot.
Interesants ir Vatikāna laikraksta
„Dsservatore Romano" komentārs —
ka pēc Molotova paziņojuma atom
ieroču aizliegšana vairs nevarētu
grūtības radīt NYHT, BBC
nevar vienoties
ASV pārstāvis ārlietu ministru viet­nieku
konferencē Londona Merfijs,
pēc BBC ziņām. Izteicies, ka ASV
sarunas par Vāciju „nākšot Padomju
Savienībai pretim tikai par 40 proc,
bet vēlas, lai krievi šoreiz nāk pre­tim
par 60 proc**. Līdzšinējās viet­nieku
sarunās vēl nav pimākta vie-nošasiās
nevienā jautājumā, kas pa­licis
atklāts pēc iepriekšējās ārlietu
ministru konferences Maskavā.
UP ziņo, k a Anglijas ārlietu minis^
trija neapmierināta ar amerikāņu
atklāto valodu par am^lkāņu \m
angļu slepenām sarunām, kurās pie­minēta
iespēja radīt neatkgķrīgu Rie-ttunv^
ciju, ja Londonas konference
nobeigtos nesekmīgi. Angļu vēlēša­nās
esot bijusi darīt visu, lai šai kon­ferencē
gūtu panākumus. Tagad esot
jābīstas, ka krievi varētu no atklāta­jiem
amerflcāņiĻ izteicieniem par
Rietumvāciju „izsist politisku kapi­tālu".
Maskavas radiofons jau esot
uzbrucis i,angļu un amerikāņu Vād-jas
dalīšanas polītikaL'*
Par spīti šīm angļu ārUeW^^
nisitrijas bažām, kāds augsts afneri-kāņu
pārstāvis tomēr U P korespon­dentam
^ i d r i pateicis, ka Jr noti-kujSias
sīkas pārrunas ar angļiem par
lesj)ēiamību riuiīt Rietumvācijal val­sti".
Sīs sarunas gan nav bijušas ofi­ciālas
\m nav ari noslēgta vieņoša-nāsi,
„bet, ja ārlietu ministru konfe­rence
beigtos neveiksmīgi, neva­jadzētu
daudz la&a plāna galīgai
izstrādāšanai".
Aiī angļu konservatīvo laikraksts
„D«ily MaiP* ziņo, ka Ņujoritā par
šo jautājumu runājis angļu vēstnieks
Im'erčepls un amerikāņu ārlietumi­nistrijas
pārstāvji Sarunās piedalī­jies
ari britu ārfietu ministrijas Vā­cijas
nodaļas vadītājs Streiigs. Esot
pat panākta vienošanās par Rietum-vācijas
parlamenta radīšanu, aicinot
tajil astoņus pārstāvjus no katras
vācu valsts. Pusgadu pēc šāda par­lamenta
radīšanas rīkotu vispārīgas
vēlēšanas. A r i Francija esot izteiku­si
igatavību pievienot savu joslu.
' BSa NYHT
r
RļETUMt JOSLAS IERADIES VIENS NO ŽEIDUCA m tAULUSA
Amerikāņu armijas audzināšanas
un informācijas daļa šonedēļ sāk
jaimu programmu karavīriem Eiro­pā,
lai izskaidrotu demokrātiju, ko­munisma
darbību un komūrjisma
briesmas, ziņo UP. Amerikāņu sek­tora
raidītājs Berlīnē trešdien sāks
jaunu raidījumu sēriju ar kopīgo no­saukumu
„Brīvi no totalitārisma".
Pēc UP ziņām, armijas vajadzī­bām
svētdien izdota grāmatiņa par
Padomju Savienību. Sajā grāmatiņā
aprakstīta Krievijas vēsture un pa­rādīts,
ka ekspansijas tieksmes nav
jaunas. Tās visvairāk dibinoties uz
bailēm no iebrucējiem. Grāmatiņā
teikts arī, ka Krievijai ir gandrīz
visas izejvielas, „kas vajadzīgas mo-demjmi
karam, izņemot vienīgi kau­čuku
un alvu un varbūt ari urānu."
— ^Komunisma teorija dibināta uz
pieņēmumu, ka mērķis attaisno lī­dzekļus,"
teikts noslēgumā.
• Hešenesni iii tarās valdības šefs pa­ziņojis,
ka vācu valodā izdota ame­rikāņu
žurnālistu rakstu sērija
dzelzs priekškara", un paskaidrojis,
ka tas i r „antikomūņistiskās noskaid­rošanas
kara gājiena sākums Hese-nē".
Hamburgā vācu valodā izdos
bijušā ārlietu ministra Bērnsa atmi­nu
grāmatu , Atklāti runājot". Pēc
AP ziņām,. „lzvestija" un„Pravda"
ievietojušas par šo grāmatu veselu
lappusi garus rakstus, kuros Bērnss
apvainots „kāra kūdīšanā". Raksta
autori apsplvo, ka Bērnss sarva grā­matā
„Atklāti runājot" neesot bijis
nietiekami atklāts, Višinskis sava
lielajā runā UN jau esot ..kara kū­dītā
ius pienaglo;is". Ingolštates laik­raksts
„Donau Kurier" ievietojis
plašu interviju sc. Bavārijas ministru
prezidentu Erhardu, kurš pateicis,
ka komunisma uzvara būtu rietumu
turas bojā eja.
„Ņew York Herald Tribune" tai
pašā laikā ziņo, ka amerikāņu jos­la
ieradies vāĢŪ pulkvežleitnants
Fricis Kizersv par :kurū do
ir pirmais aus^stāka!^ bijušo Staļin-gradas
ģenerāļu pailgs padomju at­balstītajā
„Brīvās Vācijas komitejā
ICizers iekļuvis amerikāņu joslā kā
atbrīvots gūsteknis no Krievijas.
Vi]?š nepamanīts izkļuvis no gūst^-
ņu atbrīvošanas centra Ulmā kopā ar
simtiem citu vāciešu, kas atlaisti no
gūiJta vājas veselības dēļ, 56 gadu
vecā Kizera dokumentos bijis rak­stīs,
ka viņš sirgst ar iekšēju
kaiti un nepieciešama steidzīga
op<*rācija,' Laikrakstu korespondenti,
ka» vēlāk intervējuši viņu, apgalvo,
ka viņš pilnīgi vesels. Viņš nav arī
operēts. ; •
^Brīvās Vācijas komiteju"^ kā
zināms, nodibināja Maskavā r pēc
krievu uzvaras Staļingradā. OTlclā-
1ais komitejas vadītājs kļuva bijušās
vācu 6. armijas virspavēlnieks Pau-luss,
bet faktiskais vadītājs i esot b i ­jis
ģenerālis Zeldllcs.
Pulkvežleitnants Kizers agrāk bijis
portrētists. Desmit mēnešus viņš
dzīvojis kopā ar ģenerāli» Zeldllcu
padomju gūstekņu nometnē 70—48
pie Maskavas, kur atrodas vēl ap 150
vāicru ģenerāļu admirāļu.
Kamēr amerikāņu žurnālisti domā,
ka Kizers tagad varētu būt ieradies
ar svarīgiem uzdev\miiem, viņš pats
intervijā apgalvojis, ka nekādu uz­devumu
viņam neesot, ..Brīvās Vāci­jas:
komiteja" esot likvidētai jau 1945.
gadā un rietumu preses apgalvojum'
par tās darbību esc^ tikai propagan­da'
» manevrs. Zeidlics uņ Pauluss t i ­kai
..nositot laiku", gaidīdami uz
atbrīvošanu 1948. gadā.
AP ziņo par raksturīgu parādību
krievu un rietumvalstu preses karā,
kas sācies Berlīnē/ Krievu kontrolē­tais
„Beriin am M i t t a g " ievieto ns
lielas bildes^ kur kādreizējais Angli­jas;
premjers Cemberlens redzams
kopā ar nacistu dižvīriem Mincheņes
konferencē i m gadā. Divas dienai
pirms tam amerikāņu licenpētais
;.DerAbend" bija ievietojis attēlus,
kur redzams Staļins un Molotovs
kopā ar nacistu ārlietu ministru R i -
•:bentr6{nL. •-::-••:•:•
NYTH. B BC
komunishi
vadītaia
KO^ftJNISTI VĒL PIRMS LONDONi^ KONFERENCE GālB
TIKT GALA AB OPOZĪCIJU AUSTRUMEIROPAS VALSUS
Par Rumānijas ārlietu ministri demisionēlu^ un tiesai nodoti Ta»
tare^u vietā stājusies rumāņu komunistu vadītāja Anna Paukm. Par
finanču ministru nāk komiinists Luka, par sabiedrisko darbu mii^slru
- * ministru prezidenta Grozās ,»Arāju frontes** partijas loceklis Stojaas*
Paukere kara laikā pa da|ai uzturējusies Maskavā un to uzskata par
Rumānijas komunistu galveno ideologu* Sagaida, ka Tataresku
nāšan^ sekos propagandas akdja, lai panāktu karaļa Mchaila a t k i |^
nos un republikas proklamēšanu*
Pēc „New York Herald Tribune"
yīii|s koresppndehta Freidina infor-māājas,
hākamb trīs ned^u laikā
esot gaidāma komunistu akcija atli­kušo
politisko Opozīcijas grupu galī­gai
apspiešanai vai likvidēšanai V i ­dus-
un Dlenvidaustrumieiŗopā. A u ­toritatīvās
diplomātu aprindās sa­gaidot,
k a jau pirms ārlietu ministru
konferences sakuma 25. novembri
komunisti centīšoties pārņemt kon­troli
visās šinīs valstīs. Tas esot
secināms l ib vairākiem faktiem. Ru­mānijā
un Bulgārijā komunisti pa­sākuši
propagandēt sociālistu un ko­munistu
apvienošanos vienā ,,strād-nieku"
partijā. Sal apvienošanai,
domājams, sdcoSot komunistu ietek­mē
stāvošu „zemnieku partiju** or-vacu
Nimbergas prāvā pret nacistu
speclālkoniaņdu vadītāju Martinu
Žandenbergeru kā liecinieks noprati­nāts
ari vācu •okupācijas laikā
igauņu pašpārvaldes šefs Jalmars
Mē, kurš paskaidrojis, ka kop^
kad nodibināta igauņu pašplir-valde,
sācies ,,mazs karlņš" ar vācu
civīlpārvaldl. Apsūdzētais Zander-beŗgers
toreiz esot biļis speclāl-komandas
vadītājs, un vienmēr at­balstījis
pašpārvaldi. Pirmajā laiki
pēc vācu ienākšanas vācu koman­dieri
esot pavēlējuši' notiesāt visus
komunistus. Igauņu aizsargi un poli­cijas
prefektūru politiskās nodaļas
esot izdarij ušas iepriekšējo izmeklē­šanu,
bet pēc tam nodevušas mate-riālus:
un spriedumu priekšlikumus
vācu iestādēni. Materiālus pirms iarn
vSi pārbaudījusi igauņu tiesnešu,
prokuroru un advokātu spried
komisija". Amerikāņu tiesnesis jau-tājis,
vai igauņi paši izpildījuši sprie­dumus.
Mē atbildējis: Mēs būtu
to darījuši paši, bet vācieši nedeva
igauņu pašpārvaldei vajadzīgās piln­varas."
Pēc tiesneša priekšlikuma Mē
liecības uzklausīšanu pārtrauca. Viria
nopratināšanu, paredzams, turpinās
trešdiea
ganizēšana: Opozīcijas spēku tālā­kas
apspiešanas rezultāts e^B/Ckci.
lalčika un l ^ l f ^ r a bēgšana no^]^^
jas un Ungārijas. Ari Tatareslniļ^
trīs pārējo ministru padzīšana i s ol
Jau sen bijusi gaidāma, l ^ d ^ u
armijas laikraksts Vīnē «Oestērrei^
chische Zeitvmg" raksta, k a W e l f ^m
no Budapeštas palīdzējušas a i ^ gt
amerikāņu iestādes.
Komunisti ar pastiprināto i>ie*
dienu Austrumeiropa valstīs^
panākt tādu stāvokli; lai Padomju
Savienība varētu sākt apspriedes
Londonā ..bez jebkādiem tālākiem
sarežģījumiem savās satelītu
stīs**. Ņo Ungārijas esot saņ^ntas
ziņas, ka ungēi^u komunistiem dots
rīkojums .>ņ6belgt tīrganās^arbui
novenibri". KomūnlsttfvadltSjs^^^^te^
koši pēdējā mēnesF Jau valrfiteārt
izteicis brīdinājumu opozīcijai, k^ftā
,,neieklaujas Jaunijā\^
Pēc minēto dipipmāt^^ dcK
mām, Rumānijā, Bulgārijā, B i ^ -
vldslavljā un Uny|fārlJSWfstiba uz
„vicnot§m" strādnieku uz z^
partijām jau esot stipri tālu. Paš­reizējā
krīze Cecho.slovakijā ari esot
solis šis attīstības virzienā. Sagaida,
ka ralņlštru prezidents komļinists
Gotvalds, kam uzdots sastādīt ja\mu
pusautonomās Slbvakijas ,,komisā-rlskovadltĀju*
i orgānu, tiir izraudzīs
komunistu ietekmē stāvošus politi­ķus
un arodbiedrību darbiniekus.
Pēc Vīnē saņemtām ziņām, esot
jārēljdlnās ar Tataresku lib^^
tijas likvidēšanu. Par propag^andē-jamās
Rumānijas republika.s prezi­dentu
e^ot izraudzīts parlamenta
Priekšsēdis; Sadovcanu, ; rakstnieks
bez ārējam saistībām aKj^rtlJām.
Par ministru, prezidentu nālUuk
mūnistu partijas sekretārs Georgiju^
Dejs. /
Jaunā ārlietu ministre Pai^ere
esot vienīgā komunistu amatperso­na
Rumānijā, kurai iespējams jeb­kurā
brīdī pa tālruni sasniegt Sta­ļinu.
Viņā piedalījās arī Varšavas
sanāksmē, kurā nolēma kominforma
dibināšanu. Paukerci tagad 52 gadi,
viņa.ir aktīva komuniste kopš 1921.
sada un 1938. g. par pretvalstis^u
darbību notiesāta uz 10 gadiem cle-tiniiā.
Viņu atbrīvoja 1940. g.. Pau­kere
ir dzirnusi: rabīna ģimenē. V i ­ņos
vīrs jau sen pazudis bež\yēsts.
Domā, ka vlnS likvidēts kā trpckists.
DYHT
9 iba pieKapjas
00 lem
Franču valdības pasāktji jaunā
kampaņa par inflācijas apkarošanu
un franka saglābšanu atdūrās už lie­lām
grūtībām^ kad Parīzē viena paš­valdības
darbiniekif grupa pēc otras
pievienojās 4500 ielu aptīrītaju
uzsāktajam streikam un piektdien
streikoja gandrīz visi publisko iestāžu
kalpotāji, pat kaprači, prasot augstā­kas
alga.s, tantjēmas: un virsstundu
atalgojumu.
Piektdien izcēlās sajukums arī
Parīzes centrālajā tirgū, kur angļu
uri sakņu tirgotāji atteicās paklausīt
valdības rīkojumam par jauna veida
cehu izkārtnēm Cenšoties nostabi­lizēt
pārtikas cenas, valdība bija
uzdevusi tirgotājiem izlikt ne vien
mazumtirdzniecības, bet a r i va^^^^
icoirkšanas cenas, lai sekmīgāk va­rētu
kontrolēt .noteiktās starpniecī­bas
pelņas nepārsniegšanu. Polici­jai
bija lielas pūles tikt galā ar sa­niknotajiem
tirdziņi eķient
Jaunie noteikumi i r daļa no saim­niecības
ministra ?*Ioša pasāktās ak­cijas,
kas nodēvēta par „Mo.^a eks-oerimentu".
Tā nolūks ir apkarot
inflāciju tādā veidā, ka valdība ļauj
celties nacionalizētās rūpniecības
ražo'umu cenām, visiem līdzekļiem
tomēr noturot pārtikas cenas. Daļa
mazumtlrgotāju tad atteica!?- icpiric-ties
pie vairuPfitirgot^jiern uņ pras
ja „pilnīgu tirdzniecības brlviotļ^'. T^
kā nebija vairs Jnevicnalk
atkritumus, rajons ap tirgus hallēm
piektdien izskatījās kā Stā­voklis
kļuva vēl ļauiaāks, ksid ūdens-
Saskaņā ar jaunajiein cenu
kūmiem, sagaidāma rūifml^
dūktu cenu celšanās.
Francijas banka pagājušā nedēļā
tomēr bija spiesta ziņot, k a oktobra
pēdējā nedēlā banknošu apgrozība
atkal ņieaugusi p # garidriz 14 m ^
jardiem franku^ liar spīti. Ramadjē
deklarācijai pirms mēneša, ka/Valū­tas
inflācija „ļr jāaptur un - to ap­turēs".
:'•".---i:. :•^:•:/-^-A"^:--:
NYHT
mmm
Vakar Briselē iesākās 2 L v a a^
konference pasaules muitas ūnijas
iespēju studēšanai.
No 25.—20. novembrim Belgradē
notiks pirmā kominforma sanāksme,
ko uzskatīs ari par oficiālo iīs orgā­ni
zāci jas darbība5; sAklimu.,^^
radot te 1 pu samck 1 ā^aņa ķonfb^cee
dalībniekiem. P^rc^o.Jka par komin­forma
priekiisedc4ā;.iu ievēlfea
komunistu līderi ToļiatL
li
• B-ļ
I
•II
i
M
- - sa
mm
vadu darbinieku streika dē^ daļēji
aptrūka arī ūdens. Kaut gan lidz
piektdienai vēl nebija notikušas ne­kādas
sarunas ar streikotājiem, bija
redzams, ka jau tīri higiēnisku ap­svērumu
dēļ vien Parīze \\%\ Šādu
stāvokli nevar panest. T^gad strei/
kotajl tomēr panākuši savu prasību
uzklausīšanu un solījuniu^kavald^^^^^
tās Ievēros. Līdz ar to streiks iz-m
i i
i
^^-^rīii.'- . ••••
I ^ ;
dJiiii