Bavarijas Latviesu vestnesis, June 5, 1947

              SÄÄ
ii!lÄlri!i}ii iiiiifirHnjiinii^
Pec valri pärkirto]i|miem
f
li
i
i -ji
"lvi
te
p i i i i
• 1
p i
i
m
11
£ » 1
patlaban latvleSu Dfiniji oo-vietoti
9 nometnes. TIs atrodas J iV
T^v§aA^ ^ ^ t a i a tetvi^ pado*| UCK p r i e l t i s ^ A. Heins p l ^ - | ^ ^ kas robeiojas ar Viciju
ims 6 ^ ppaddija zl^oiumu s&iedza kfi zi^ojumä visoja par apstik]iem 1 (Flensburgu), 2 Alborgä, Koldingä,
priek^dis J* I^eaiete, bet BALK musu pärvietoSanäs un «nigrädjas Silkeborga, Tarpä un daias Zelan-
I»riek5se& vietnieks A. Steinhardsl Jautäjumä. Bez A n ^ j ^ i^cljas, * (Kopenhäge^
xi^laMja BALK darbftas päräcatii*!^^ amerikäQU joslas tauti^os ne- M ^ S ^ t Jcmstrupe, R§ge u^^^^ Helle-
Dsrba iauttjumä atämijaias^ ka va- skar, plaSakas taläkas emigracijas bekä, pie kam i ^ j f i ir v i ^ l g l,
.^^^ ^ ^ ,msmm stndal^ — aradprat§ji realas iespejas Joti nlecfgas. CK ie- kas velatrodas mäsM m — k f i ^
Ok ipis&jteai tel af! iAfeuM- daSädiem bövdarbiem. VH ir ari ie- snlegusi AusträHjas un Kanidas vai- muiSas pUi. P6c Ueluma tr 80--450
|r vaitftna ^mj^d$M ^l^jp^im iesaistiti» armijas darbos dibäm lugumus snlegt informädju cUveku nometnes, Bez tam Kopen-
TOjtt mmmif mte dsm iveiai tau-1 ii|Qc$mi§. BALK izglltltms un kul- par imigrädjas iespejäm, ka arl bäg^nas tuvumi diväs sanatorijis
vUA Irti nepazl^ats* Mums, M*|tfii!as da]a ^ärtojusl datus par ASV latvieSu organizädjäm lugusl novietoti arI«chroni8ki ilimle. Ba-
^«tfta» m i Ä »e 1 ^ a i a i ^ Skolaiu veselibas atbalstit prezidenta Trumena priekS- labums daifids. Daias ir
^^mtnm WJim »«tar-j gHvokUs r^apmierina- Ar 1 ^ mie- liku^u par 400.000 personu idai- adensvads, dtur nav, daäm ir
mmsTf iBmA rislunm desnokratiju 1 '^jzdbQvi ir 33 ®/«tautskolu au- 8anu Savienotäs Valstls. * centrSä apkurlnäSana, dtur &|rda
Si^rÄSiÄ?L^^Ö*^^ Ä ^ f ; ^ ^ tamste rarrunäjot A. Rsdtnavso zkilii^ oIjRa, Oka dSias rJabun- ^Jaalsfe p^ie?g^ad^e? ^^^ev^^ ^. ^fijuäa^em^^
^^^^^^^SS^&t^l^^ ^^.^I^ ievi^oti täjums ^arrunäfs Ä o ^ ^ ^ ^T^"^^ ^^^^^ ^^E.^^^^S^S.^^^^L^^ aud2gta?u ve^llb^^ ap^edS, kur vi^ojuSies, ka h?Ju bietibu t^pfis notdc kvadra-
^ ^ ä ^ ^ . M ^ ««««^ *«1 stSvokU raksturo sekojcÄ skaitp: «dara lespSiainals, M paSi balti^^^
Oaat^i ii^ ^^ ^mtemsus^m , h^m\Y leVka^te uumzbsu v1e5 «/1«4 ?uMn pmlaauzaSusi n^lb^aK 1t8o^r/«u. LUgan^itzua dviaaslr äkd aprti)efdi. allAtiers Djaäurknäisr tooiru--h ^^S^ ?ku?ltÄOr?fiUf — sabieÄdris kfira
. ^ ^ r i ®?®*^.°^_7 '»|^-|dibai \Hi Iflgu^ uzlabot skoiasbSmu | t^^^gj vienveida, radudes ne-M'*^ nometi^u novietojuma pii-w'^
iÄ^r1^^ darbibas noteikumlem, ^^^^S^^^^S^Sl^ ^^iS?™ Pf- Parruna jot lesniegto projektu, pa- mim^mm^ jMjm wm skald^Ja, ka ar fo midbas gaduLpj^e nol§ma to nosQtIt CK i r la-
^ ifSXÄÄ^Tj ^ Ä,<^viet ;^ede5amIba^Ä^ ^ f^f,
LCK izglltlbas feksrtas un toblbas noteikumlek panai vajadzigii IpaSa atjauja. Ko-n^
m^m ^ — . ' pöjals latvleSu skaits Dfinlji vH 8??
l tri iepa^mies* I priekiijä mäcibu gada^^^^^^^^^^^^h^^^
i i i tautiasi atgi- Uots pletiekams a^tas laiks, tom§r
atastoiS Wjat je-jnovSrots, ka Aohdeki Jtltas nogu-rofesijtt
dÄrbime-j n i i t Mädbu pärtraukmns atkal pa-
9i v ^ ainaWoki redz^ no 2L Jttoya lldz 4. augu^^
tagad iribor ne-j t^ni. Atsevifikos gadljumc^ So laiku
0 ^ k ) Q i l@t s t r i d n i i a k i . JOsuUa var pagarinit, bet Järaugäs, lal
^^^^mX^^iS S2 dali^omet^u^ l Ä t r ä Ö v o l K i ;^
^ ^ ^ J ^ ^ « ^ t e f t e S S ^ UNRRA izrauga no DP dinis. Pie vi^a par padonK^^H^^n
i i 2 ? * ^ ^ S ? ^ ^ bet dtus atstäj p ^ lemit- uTsSkarnieÄ
Ä fedttJ^^ÄfÄ^^ ^^^1 nieku izraudzISanai vglSSanu cel§, cikais. kas paSu iemltnidcu
BALK atzlna, ka v61§täm i i i 1945, gadäbija noorganiz§ta
S L 2 S Ä 5 ^ « S S f f l Jönija lidz 4 augus. L i^j^ amatpers^nfim jo de§i Jä- bojäs ari Latviefiu ^ I b a s
^ i S K f f i A. a teja, bet jau 1948. ffiätäs.darbibfi
komi-
^Hm aliQdarto bOs semiks par midbas gadfi, kas beigsies f ebruäri,
is^U sMdmidsa däves itandartu. mtu tautskolfis strfidäts 170—iBal
H bCto proUtiriz§ianis.|dienu,*bet vidusskoläs — 210 dienu.
Qm tes ir j^gaidu stävciiUs Bdz va-1 Visuma skolenu pagurumä nav vai­eta
l$^mpiedidnitejies atjauiio-jiiojaras atpOtas trökums, bet dzlves
Sanaa Ueli darba, tomer taa ^eiz-1 apstfikli un nepietiekamais uzturs.
llldz r ^ i l o iodtenu un ritdlenu L. DebatSs par 5o jautäjumu izska-
M w^ to jirapejasp jo Jidzfvo un
ometnu
9 9
zive
radäs grOtlbas. Käda lielvalsts c§la
iebildumus un DSQU Sarkanais
Krusts p§c firlietu minlstrijas no^
rädljuma *izbeidza ar komiteju sa-darboties,
uzdodams komitejks lietu
kärtoSanu sabledriskai tie^. TOP
mSr ari tai to paSu lemeslu d§l
atraSanäs vSetas esoius tautie^us
pdcadi neskära un.pat nebija zina«
ma. Vasaras vidCl^daildtt jautiju»
nm ^brtoSanai, sakara ar at]aujQ
begliem^ Iziet darbä, iiraudzlja
pSrstävjus pie Däi^u Sarkani
Krusta -t^ P. Megni un zvir. adv.
A. Fridenbergu, kas musu tautieSu
dzives jautäjumus karto ari vei ta-gai
Pie vairfikSm nometnem darbojas
pamatskolas un pag. gada B. jan-väri
darbibu uzsSka ari latvk^
azija Keges nometne,
n i ^ V. Damberga vadlt^ 20. jfi.
l i j i beidzfia pirmais mädbu pds
un kursu nobddza 1 z ^ un
3 meitenes. So mädbas ^du gim-nazija
uzsika ar 40 aud^k^im, no
tiem jaunäkfitm 14, bet^v^ätoun ^
gadL Qimnaeija ir huminitärfi tipiv
ar lati^u ^.odu. No jaunim valo-däm
mäca ang}u. Strftdfi 12 &6kH
tijL Miclbu gafums ple^ka^ots lat»
vieSu skoläm V i d j i . Nedaiäd tati-tleSi,
kas kavtt dk lelauzljuil^ d i ^
valoda, 8ti»l& dfi9U augstekolL KMUl
7, Izmantojdt nometnea atralanis
vietas tuvmnu, pagfijuBi gadä ml-djia
ari inftennadonSlfi tevd^^oi-niecibas
tautas augstskoli HeMn-gerfi.
Izklaldfitlbas un bieio msa^
9U lArvietoJumu, k i ari midb^
spScu trOkuma d§l tedNlskajis no*
zar^ kas |m lielikai da}8i sasaia^*
juSies dii^u daxM, maz vaides ar
pii^skoldlanc^ HdtikuSi tlkai dai^
Soferu kursi, bet projaktti i r augst-
^ediena katlu kurisältijtt un al&«
tr^-tetibnl^ aimiidba. Alz ti@n im«
Siem imesliam ari valodu kursMn
bijuBas nmzas ^maa.
Sabledri^ kuttOrili darbi Izdli-kus
sniegumus nav izdevi^ panikt
Lielikais kopsasnlegums blji lat9te-l
i^^iriSfma ^nKC w a H p ; IngolStates nometnes" komiteja no- vaJadzSja izbeigt darbu. Tad pag. Su kopi kopkoncerts 19ia i. 7. aprffi
Ä ^ Ä Ä / ^ " * k S * ! Ä (toedättji^^ K Svenin
^ iK^^ap^m (neizsniegs poorganizäja Baltljas biroju, ^par virsvadlbi. 8o koncertu^nddiusljis
toS aiiglu1I?ba b!7d- jfiSS^^^ "i? daijamatnieclbas
flam, ar vh»u spldgpjim (»«ani- r^gja^Sbot u z t o ^ matu pasatiÄäjumus un mäju vecä-N^^^^ ÄnS «iS; Ä l ^ ^ * ' ' * * r ^
ddjim, tifd}imi}äm« ar to vlrzle- , kie nepienesis dzivoklos pastu) tiem|brovpkL Blroja darbiba täläk no tis^ j. V e s t f iU
nlem. Vissvarigäkals SaJS «l^i — finansu d^as pärskatä nometnes iemltniekiem, kas neattais-li@
et augstu darba biedru uztlclbu. p'^^^*'^ nodevu nomaksu stävok- nojamu iemeslu del nav nömaksäjuSi
to^lÄdW©s no anglu strfidnldcu at- ^ » ^palidzlbas nodevas iekase- pajpalidzibaa nodevu RM 1.— me-idMma
— vai JaunpienficSJI Ir v l i ^ äana sevlSJ|»s grQtibas nerada, nesi, un ari tiem, kas nav iemaksä-d^
nltei ^«rtt darba b l e d r i *wn>retim atädi tas ir ar algas no-huäi S proc. algu a t v i ^ ^
v^ tli respekti angju stridnteku h^oWi lielakä dala nometnu, sai;ie. LC3C. Komiteja aidna So l§mumu
temödjl^ vli>u organiaÄtori* algas no vacu lestädäm. jau atbalstit visus laikrakstu un grämatu i ^n^^. zveiniedbaa darbl.
^ ^ n e ä o j a s pret a^lV^^ä^ä; ÄH^^^^^^^ nieks tos i e p Ä S mjas
{d}aii)o—tt«> ao-s mti—es p ar^ sl ^'ÄMÄd 3 ^ ? H e k ^ n ? Ä 7^^^^ ^«^f^^^ ^^"^^^^^^ S 4^bu AngUjä jau pirms kara un W
IMcas, 91e 8 ^
iBoa. nwi»raW| mir oiraaias ai- jjgj. vlenlbäs alzgijiiäo darba anstMcUem adcoioäo-toSJund
ir vairak «M sactata m Ud>u dsaitu nodar- QiSTKMteraS M apstSkUem sekojoSo.
läto. Par xtoMa ratas nometnes tautieäu gaiigo aprupi. nosQtot tiem
laz darba vietti imiräkus simtus lat- Galvenä zivs, ko AngUjä zvejo, ir
si]ke. Ans}u sälitäs si^es ar! Lat-fcB
vittS. LBI azf dsIveB un darba
apstakH, «odöafa stavoMls t r lalkttjPto^^
ptovelS cUvattt psIAlku, tomSr, saimnieciaklem uzn6mumiem. LCK TaJt«s,. vljä blja labl pazistamas un iedeni-
Jos var rasttes domlSanfi un Hdz«- aprSÄJa, ka nometnu «nandaiais H^i^ |L,.s^2^^^ v== 1o\n r^^u sJlkSm. Zveju sSk pavastarl,
nSJI sociilo atöecfbu uztvet* nesa- stävokHs draud pasUktlnaties, jo ar- !^Sr „ i!^^1o ti^ll^lh.,.^^ beigis. Hebrldu salu apkirt-Äa9ftwto,
pieki b l j i m piera- vien yairSk sarOk vficu iestSiu "40 g. bija s^^^^
un to/kas tagad bOalm. TS- lemaksas. Täpec paSiem Jtoodroäl- ^^^am to^^^^ „S K.«; «las apkartnes. Zveja tur llgst
mkarl tautlea Zvledriji slrsnlgl na savi reiU lepSmumu avotl. To »^rsar^ti a p ^ ^^^^^
iesäki neUemi«8 ar to, köa , «8s varStu panikt, apUekot ar nodokll If ^'«M « DP «st^^^ ^ zlemeUem.
Inttn esan tdJuSt .dzlmtene, Mdos kooF^ritiim pe^u, kantlnes, klubus h^^^^^ SiJkem lidz u? jaunäm mjas
anurtos tur MJuSi, dk pelnlJuM. Uto un UcensStos amatnleku uz^Smu-f «^J^^u Sutate^^^
patiMl. ta Ir mmm HcHtles ar to, Uus, Amatnleku organizSdlSm äajä ««n^Jaal ylsvairak vajadzigas darba ^ « » p a o QM
ffiSto £ stSvokto vai ^utfijumi bQ^ jSdod «avs at- l^^^^S^f"^^^ ^ ^. S d«^ärS5&. ^^^^
aa»t% tad i^olStoJftini un konalfiki Ir zlnums. ValrSkas nometnes lebU- AngJu laikraksts »Sunday Dis- dis ajjmetas kS^tuvCiä bM« kur
Ue^itea «r to. Iraa k S d ^ un dtur duSas pret akolas naudas leveäanu. patdi" zl^o, ka anglu valdlba.noie-Lijj^^ . , ^
b l j l f c NeaiziBir8ld£ ari, ka n»- Te Ijfltu apsveyams Jautajums, vai musl slggt darba llgumus ar Valrak ^ " j ^ ^ ; ^ zivju päretriStfilim
^«teas dailninuBis SepledivamOBU vlsmaz tautskolu audzSmus neva- kä 200.000 strädnlekiem Vädjas un L «olrStas vietas zlvlu oBrstrldl-
IdMä m, bet gan tipSc. mu no dcolas naudas atbrivot Pa- Austrljas DP nometnfe Apm t«§- J^^^^^
ka ptadivatäjam daij» «pSks vaja- domes atzlnums blja, ka flnandälä dalu no tiem nodarbinSSot tekstll- kSiduaSu Stornovelas dags. Ite tftal IpaHs nozar?^ ta- stavökja nostabilizöana nometnim rQpniedbi. NikoSos 2 mfoeäos Ang- ^ . oärstrtdaSiu ralme BÄrrelaa
fcwp 80 darba roiku trOkst, Jau iespfijandbu robeäSs jäbazS uz saim- Ujä izbOvSfiot veselas jaunas nomet- ' ^^^^Z", " f ^ ; ^ " ^ ^ -^
tobtt art piedävl, nevia visaa. nledsklem un sarlkojumu ieniku- Ut^ pUs§tii>as. Strldnleku plederigos, hy Lervika V6iak tie d ^ a s v a t t -
Kad Jau DU nfägjam par lieliia-iini— " '-""'-^ ^--^ »-
008, tad bOttt pleminama ari 8e no-v&
iirtl bnmmdgB pa8di2oiaais ar
S&klumu, kuItOru, darba vdksmi, uz
ko läi us pirsi^lSJumu esam noridl-
J\i^ Jau senik, Lai &ii nenotiktu, ka
lo peldiQU mSs atkfirtotu arl Jauna-
Jos ^stSl^os. ISalälgi ir domfit, l a
T
kas heboäot i^emSroti därt>am rdp: jgj^
niedbSi nödaibbiiSot äo nometnu ' ... . , , ,
öainvhiedbi. - Skotijas piekrasti viena no gal-
I venäm silku zvejas bazöm ir Vikas
Uz Angliju darbS IzbraukuSo grg- L^j^ Zvejas sezonä tur daireiz
venieäu grupas vaditijs I^c lera§a- gg^rauc 20&-30O zvejas kuÄu. Tur
nis ^ l l j a nosQtljls aoojumu sQt- Uar iebraukt ari Ueiakl kufti, kas
]IoIs» a^nsaruaiiRqiooQs. sMoaaMKuUmgi iirr <aioomm»aT^ »KBi I „ ..... , . iStl o» ^ 2tr?Ok"u"rio iem jd a•rvP? "'.l"e*s*a^is!t.l»to' le«v»exd- -»k,o k„u_s -«m»vuecdu nullnnf iksa satiulk ug amtau-- Sl*'Äg,?^4°"'^}£S'* rt^^L.^** Paulo p l l ^ a ^ i l l j ä . plauäu transporta, Ipaäl par neveiamlbBm r^udd z S e k S Ä o ^ Sd"
tt vlenkSiÄ k tada rtatBmH^kas tötalsuma pievartt^ trts dSu, maz- Ze^orfas transitnometng. ^ h£ oSä täi MS£
dtian var dNgties. Isteol IT paSap- bSmu puld^a un daudz draugu un vnM.»„no iN^t<.«Kn« l o * , , ^ » » . . i? Sf J"?",^ . i . . » i . i i x . _ a . »«.la» » « . - - a - M v ^ - 1 ! i \ 7 «« ^—nr . j,zL I Veidcnes Flditenbues latviiesu no- älem un apsei pllsStas namus ka
Miris Bra2ilijas
lafvieSu darbinieks
Pavakari, i|ikko 3fik kQpIt zvejas
kuj;u dlimei^i ostu pirkläj ^amu
migla. Ari l^fdjas paliek nemierlgas
un lidz ar z^fejas ku|;iem atsti] os­tu*
NäkoSi riti, kad pie apfärSpi
paridäs pirmie kuil, ostä iero|}as
ari kaljas un! sacel tftdu troksni, ka
pamostas vi$a pilslta. Ap plkrt.
9 visi. a;vejntekt k jau ostä. Zivju
sadales m i j i [nogädi zivju paraugus
pa vienam kurvim no katra kiijia,
Kad ziVis sidalltas, piestitnl sa-braue
darba auto ar tukSiem trau-kiem.
No ku&a "^ilpnes zivis Izdod
ar viniias urj kravbomja palldzibu.
Krasti zivis saijiem uzpircija viri
xm nogädi uz^ laukuma, kur zivis
stridi, Sljiro un iesila mucis.
Silli^u ^iditiijas un Sl^irotäjas sa-pem
labu algju. Täs tirgotäjam ce}o
vienmer lldzil Zivju sälltäjus laga-tavo
IpaSäs sUltäjui skoläs. Ari säU-t
i j i ir labi älialgoti.
Pats zvejaii darbs ir vairäk me-chanizets
kä pie mums Latvijä*
Zvejo visvairik ar lai2amiem*(drUt)
tikliem. Tikli ir rupjäki \m Izturl-gäki
par mQsijiem. TOdus nevelk
ar rokämt beit ar'vin<^u, kas spedSli
ierikota katiri zvejas kui[I. Pie
mums zivis no tikliem izlasa krastfi.
Angliji to iadara«Jau jOri. Sl}^
zvejas ku4i vainuni ir koka, ar
tvaika dzinija spSku. Uz katra
k\ij^ brauc 6<^ viri.
Rl*
Ä m u t a r i ^ r B ^ ^^f^ f • X • V j
rl^^anglus.^u rt^ÄdÄus ma- pi^u s e d w S im vaSagi aS^utP^^^^ f^^\ ^^IfÄ"" LietUVlCSUS SOda E T
,tu, par viemgiem täs mimtidddem b a i bija vdtita ari palldzibas kami- S ^ f j j , , ^ ^^
arl »evar toteresit W gan^viros, tejas 6. malja sSde. 1^^^» ' ^ ^ ^ ^ apmeram 30 nometnes
•SB« i«4«iiÄ,. ««iwi« «.^ tJ?¥ ."^y*.'^^^ ^^'^ Pö- pekSui pazlnots, ka atrastas pirma
parctlsanu uz
Austrumprusiju
••Sm bia <iMM)« TiAiHmnMiM. TSi»» nu I T f ~ ""'ircr".."" 1 wu""HB» «*ii««a un ta rczultSti DP padomju Savlenibas okupetäs Aus-frÄ^
taS^ ^'^^ ^^"^ nombinaäanu Sao tiesibu atzöana ir atkarlgl. ta ka no- trumprusijas dajas dvflpärvaldes
i%bL Ä s a Ä ^ f l f InteSrl"^*' Ple- metnes jaatstaj 78 felme^Sm vai pa- äefs generälis Za&arenko Iran&i 11-
d S ^ ^ J Ä s ^ k S S ^f^^^ un patelclbl • vlsam, 109 personäm. to starpä ari cencStam Berllnes laikrakstam ..Ku- iita S^Sm M Ä » : M T ^ ^ ^ °^*T- s V , . X ^ « ^ " " ^ ^ « bSr- rier" paakaldrojis, ka iedzTvotaju
vSfe Ä ^ T i ^ n S ^ J.Äbohaä Inlem. p^ietofana uz AustrjunprOsiju laW
^ ^ ' * sekmäjusies. Tur no jauna bilis pa-sijo
jaunos a^>stik)os So aprindu v i - redz§ts iepludinät 6Ö0.(K)0 dlyiku.
dj Äedz!yo% Itä bii^ k i jau tdkts, j notdktl Nemettslmies pa-s
t r i d n l e k U vide, kurai lem-Uemibä uz vedera, bet neteloslm ari
tas mtoi gaitas. j »Jkaralus bez troT;^".
\ *SL aizbrai&uSo Lal kurp mes dotos, kä neredzami
teutt^u vistules, Äcis tarit ^ens späxiii visur mus pavadis musu Ue-
" i^^» ^ ^as idejas, musu merl^u aidnajums.
r«tt, bet atturigi, neuzbazigl. Ja Gribeti vai negribeU, vairäk vai ma-ai^
äkSnt^ ttt svddna priekSnie- Uäk, bet mäs visi tomer basim ari ^.7^*,^^^ * ÄA^ Piera- 81 mSr^a ceja gatavotäji. Jau tädej ^^"L^^ ^^^^T^^^^hen liela nozime mQsu stijai!
w M ^ U . ^ N ^ a d neaia^tiir^iJto^^^^ latvieSi te atgädina kidu
mis ta RespektiMm vipM paradu- takta un tolerances jautäjumu, proti,
mus un Vittttftir pfiturgsira pratä, ka ka Uelbritanijä tautas vairäkums
histiriska kliegSana vai salkana iz-jvaldibas pilnvaras ir nodevis str§d-plQSana
glalmoteni nav labäkals nieku (leborlstu) partilä apvienetäm
veMs, k i sevi atestet 3^1 par savu grupgm. KaUt gan nav aizlie^s, bet
uh savas tautas postu runäsim bez nav ar! pleijemts kritlzet »lamatSva
ärlS^lbas litajiem zestiem, bet ap-|ricTbu, ja baudäm vii;ia viesmillbu.
'VEST UIE$
REDAKCIJAI
V, P u r v l i ; i S , Detroiti. ASV
DA23DI VIEDÖKU
V Sa^emot Se Latviju/- es to dodu
lasit arl Detiroitas tautieSiemi^ k^
Amerikä d^Ivo jau gadu desmltMS,
bet valodu vdl nav aizmirsuSi uii nav
zaudijuSi ari interesi par latvie§u
tautu. Laikrakstu vi^i lasa ar llelu
interesi un patiku. Bet man biJa
gadljums, kad vi^i lasot nevarSja
ar! saprasi M§j;inija gan, bet at-
'zina, ka velti, un beidzot nopQtSs:
„Jä, tä nikSana Vädjä vlpus, naba-z
Bet tieSi te piemln5tais namatSva Daja^ - - , .
svars lidä märä var but izSklrgjs iedzlvotäju esot lietuvieSl, kas päi- g^s, tleSam sluni^ padarijusL wav
ari visas masu tautas näkotnei. vietoti par sodu, ka pretojuSies sa- Jau arl brinums — tie gadjl
Viss te sadtais neizklausäs nedk vas zemes pievlenoSanai Padomju j Val jus variet iedomäties, kas bija
rozaini, nedk skaistl un necik opti- Savienlbal. Pärgjie esot zemnleki no tas T.detais rieksts** lalkraksta, ko
mistiski. Bet vai mes domäjam, ka visäm Padomju Savienlbas daläm, Sejieiies tautieSi ^ nespeja pärkost:
yiegläkais celS uz uzvaru ir tilot galvenokärt gan no sapostitä upga- _ Raksti par latvieSu valodas pa-katrä
zii?ä optlmistus? VarbQt, bet bala ap Minsku. Austrumprasijas. reizrakstlbas Jautäjumlem, par
tad tas ari ir visvieglprätlgäkais padomju daja, kam lauksaimnicdsks { ,o5iem"I Cik mums Sis jautäjums
visriskantäkais ceJS. Turpretlm pie- raksturs, esot sadallta 50 valsts mui-' iiekas nopietns uri svarigs tlk Sejle-sardziba
Uek ticet labam iznäku- iäs ar 288.400 hektaru platibu an 190. nes tautleSlera tas 5W^^
^f^ lau- kolhozos. 'pat smiekllgs. Ar to.es, kas Se dzf- c^.^?* <5J^^^?!f«' . .'T^ X K^l^^^g^f,^^» agräkajos Karalau- voju Ukal daius mäneSus un väl ne-siroi
sodien rakstam sos atskabar- 5os, esot atjaunota udens apgade, sen pats biju DP nebClt negribu
gainos värdus, ar tikpat lielu atvie^- automatisko talrui:iU tlkls un divas nonieclnät Vädlas teutleSu uztveri.
lojumu sajQtu. ja tas pierädltos, mC^s spekstacljas. lelu dzelzcelu linijas ne ari SeJienieSu ieskatus. GribSjtt
varetu atzlt savu aloöanos. atjaunotas jau 1W8. gadä. jtikai parädit, dk daXädas var 'bOt
I DENA imClsu uztveres.
;<iiHiskai
- . . ' , ^ . j i^eSaÖJ
• luh gre*
A v^fCu-rr kot ue.,
-^•ms teätpi kriti]^ 1 ^aotisd
\1nM » • SSgaida; ka ta- beigas=1
l|M:tJn5u drimatljfl värgtuL^g jj
'«mBamsdatbus nö FraniSu.ko- ^unt
•iiss''KpttttBrä, jo nesenärasä,
m m ktltilfu sadiusml ^ i r s
:!6M'MSttiäs krftilfu pusi.- • 1 J ^ b d
imrvKui;d,asi mmis mima- ska^u.
i P i SiiägartS bijä. jauzved ar n^-1 aukstae
|jiil|i.l(^imlem^ jö iepriekSejä kä attii
f mlillinozagti p pa dajai turpat rädltaa
tjto«dedziaäti dajs^kostimu ^ vina vii
i Pptpp^.teipu. Izrade tomeri tieksme
iBiäetajidffiSanu.: ' Llenlte^
I , -f^-^ neatsti:
JH)äa il S sl§pjas
taa Irl
'jinesisö
SSrf <=^mam
" " ^ ^ ASV I ä e to
m^
mi
visuma
Tomsr
m
mm