Bavarijas Latviesu vestnesis, July 4, 1947

              ^ATVUA. 19«.^
I» klusi. Angju zemödpn.
IJabSk. saprata, kas tega&'« %
k^Qd^e, un briäem \1i>9»
tetas-busaribeidz^J^li^
fcmjedzigäkais bijatas
[pm tepat pienfks V^^^^
pmgeas raudzijäs uz S
fsyas pläksriem pie EriS'^'' ^
|«*ens - viss.bus galä ^3M
Z^udene nodrebela
•;i^;-§Pidedami, skWTSf
lUtt/ugimis noraustijäs.
.«toadams, ka to pa§u tai S ^
.|-värds. bet öa^a vei l^itS;
,::';ZemQdene bija karsts kä eUe r,
Isa, dzesejamä maäina bija sate'
| j i > f n p | r ä f e a V a r e J a b uÄ
l^em. Horigenam rikle hS t
Ml^^eties. pastaigät kaut
I^Ju.^Bet neviens neuzdriksteil!
pakusteties. Ak,. kaut jTS
feautkö iesäkt! ^
[ i l l p r i g ^ isti neatcerejäs velak,
3iiali.
r..' « ' .' — o*-^vw redzeiis
gramaty un pacelis to. Tas
mijis divas stundas vii^am biiaS
Ku%' garas vai Isas. Vii;is gan at-
Icerejäs, ka bija_ uz gridas
I
Iniäns ;„Bruklinä aug koks", Hor}.
^gehs säkä tfc> lasit. Vismaz vina-tadlikäs,
ka vi^S lasitu. Vinäbi
iRlrS^Iris divi simti lappusu *'
|yeläk'.yii;iam, nebija ne mazäkäs
Msmas, ko isti. vii;i§ bija lasijis, -
vispär bija lasijis.
^^i^Apkalpes viri bija skaitijuäl eks-lipjpzijas;
. Osta leprieks bijakonsta.
äiti ^ öetii zemudei;iu iznicinätaji -
teVtipa,^ kas parasti veda 'lidz vls-teaz
östo^as dzi^umbuinbas kato
p^d .Horigens dzirdeja tuväko kai«
m i i ^ u j i ^ „Trisdesmit!", #
pirm drusku viegläk atelpoja.
j^ipiem vismaz vei bija izredzes!
|^OTi',tuP augSä driz pietruks buin-löit
Spradzienu skaits tomer ve
Ipieauga lidz trisdesmit' sesi. Tad
Jiiösfäjas klusums. Viri nekustigi se-jdfja
tm gaidija, vei neticedami. U
&äT;iu niotori säkä noklust un #
pbäzisa pavisam.. A k , kas tas bija
[par bridi! Viri skatijäs viens oträ
uaj läimigi smaidija kä zeni.
.. Nbgaidi jis pusstundu, Melnais
li^eks uzmanigi, tikko zemudenei
kiastoties, izlavijäs no ostas. m
fea collai vii;i§ izvirzija periskopa
Parejie veroja ik muskuli vii?a seia
tta" atviegloti uzelpoja, kad Heskiiis
pazii;io^a: „Tuväkais ir ap pusjuda
mums. Liekas, vii?i nav manijuJi.
Pätrujas pärejäs gaitas toigenam
pec - päroiesta dzi|bumbu u z b*
,mä vairs nelikäs nekas sevislp. O'
tc^bpa otrajä nede}ä.vii?s jau bij^at
paka^baze. Vii^a zri;iojunis bija
pais sauszemes izlulj:osanas njar
ials par attiecigo apgabalu m
säkuma un ieintereseja m
^ t b e t e n a §täbu. Tail^ao^-
Sva Bumä, cincyties pret fanaW
äpäi;iu pretosanos, gausi yiKuas^
irfek§u un gtäbs säkä pl^öt da^
>§rgalvigäs desanta operacujs r
Burmas^ un Siamas- Pi^krasti. ;
)peräcijäm, tik tälu P ^ i ^ ^ I i
iedroto gaisa bazem IndiA J
;gja. lidlaukus invazijas apgrf" ;
vumä, aviäcijas bazes ku& b«w
tetiekami tikai säkumam
m
IM,
m
lm
mm
(Turpinäjum« sekös) i m
•feÄDA JAUNUMI:
,&na ar E. Äbeles ilusträcg
«47. Cena RM 7.50; Thejg
Itskoläm un paämacibai. y
'SS IZNÄKS:
A. Brigaderes pas^"
im- . . .
tals Värds H. un HI-/!^; tau­lu
Mase angliski; I^t^^^ginas
-aograflski pareizas 80 « " ' ju
teipiem. ,T<dists ang|ii>
ROSANA: 'no
Kolmusa romäns, W
1930.-1944. g.; Ä c i i > :
levska kiäsainäm ilust"^''^
ibUcetie darbi. .^^^
läriias katrä aotaetnes^
Meerbeck, Kreis Stad»» j
HUGO SKBASi''
msiS ,. ff.- "il
m-mm'
m
m1m -
w
| |
^tborizert by — Uzenz -
^^doSanas atlauja: ICD-WsABQ
II AtbUdlgais redak.
\on - Editor tn-CUef:
Särlli Babäes. vtetnleks:
Aleksandre Llepa. redakd.
Jas sekretlrs: Maksis Cull-tis^
re^liOctori: Andrgjs Ro*
dzis (AnncbenS). Harljs fiHin-deobergs
(EsUngenS). Ar-nolds
Smlts (spotts). Zigvaäs
Bärda 'tecbnlskais ie^sm»
Sumsi
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 48 (55)
Piektdien, 1947. g. 4. J&Uji
Uniä oMIeoSa tm piektdie*
oSs n l8d@?S^: i^^r&ri^as
apgabala latvieSia koaltejas
iisdevQiii§ LatvieSQ presea
darblAlekn sadafblbas kopast
BedakcUa: Gaii8borg/D!> BOr^
ffenn te? • Ländmann • H
t n tl Mated by 3ekwib.
Volksblais, QOnsbiirg/DosL.
Bdrgefm. • Landmano-Pl tn
Parizes konferenee izJukusL VJaSeslavs Molotovs pazi^iojis, ka Pa-domjn
Savieniba nevarot piekrist Hetmnu pläniem, kas nozimetu iejauk-ganos
mazako valsttt su^ un ceturtdienas rita izbraucis ätpaka)
uz MaskaviL Bevins paskaidrojis, ka S! nav pinbä reize, kad Anglija stäv
nopietnu konsekvenSii priekSä un ^ nedomäjot atkäpties nö savas poli-tikal
1^ UN prindpiem. Anglija un Franclja tagad centfsies realizet
Rietumeiropas saimniecisku apvieiifbu bez Padomju Savienibas UdzdaU-bas.
Bido devies Bevinam Udz, lai turpinatu i^spriedes Londona.
Pirmie asuml Parizes konferenee
sakäs pirmdienas vakarä, kad Molo^
tovs noräidija Bevina un Bido plänu
Eiropas saimnieciskai sadarbibal, bet
Bevins savukärt asi noräidija Molo-tova
pretpriek§likumu. Pec äis tris
un pusstundu ilgas apspriedes plrmo
reiz pacela ari apsprieäu slepenibas
aizkaru. Pec tam, kad padomju a§en-tura
TASS jau svetdien bija publi-c
§jusi padomju viedokH sarunu jau-.
tijumä, franöi atbildeja ar to, ka pa-ziijioja
presei ari savu^viedokli, bet
pec kritiskäs sedes ka angju, ta
franöu pärstävji paziijioja, ka nav
vairs nozimes slepenibai, un izpauda,
kas runSts.
Padomju viedoMis, ko vispirms iz­pauda
TASS, bet pec tam savä runä
atkärtoja ari Molotovs, bija tads, ka
angju un franöu priekSlikumi par
Eiropas valstu saimniecibas saskaijio-äanu
butu lejaukäanas mazäko val-stu
suverenitates tiesibäs. Pec pa§u
padomju priekSlikuma, konferencei
vajadz§tu vienoties tikai par to, ka
Izveidotu Anglijas, Francijas, Padom­ju
Savienibas komisiju, ktirä pieai-dnätu
vei pärstävjus no daiam val-stim,
kas ka^ä vi^yairak cietuäas. Sis
komisijas uzäevums butu uzklausit
-JBiiopas valstu prasibas pec palidzi-bas
un^ tas aaska^ot, noskaldJ^t
amerikä^u palidztbas iespSjamibas,
kä ari saskai;iot sadarbibu ar UN Ei­ropas
saimniecibas padomi.
Ang|i un franCi bija leteikuäi pil-nigu
Eiropas valstusalmniec]a)as sa-dcaijioSanu,
regulejot preöu apmai^u
§0 valstu Starpa, lai saknniecisko
Jaunuzbuvi pec iespejas veiktu paSu
eiropie§u lidzdicjiem un amerikä^u
atlidzibu pieprasitu tikai tais gadi-jumos,
kur ta pikiigi nepiecieSama.
P§c rietumvalstu Kiztveres krievu
priekSlikums nebija nekas cits, kä
tikai ierosinäjums turplnät palidzi-bas
lugSanu plaSäkä merä. Bevins
atdna to par pilnigi nepiei;iemamu
uft jautäja Molotovam: „Val tad Pa­domju
Savieniba veletos, läi mes
pieprasäm no ASV blanko 6^?"
Molotqvs Izskaidrojls ari, ko viu§
uzskata par iejaukSanos mazäko vai-stu
suverenltäte. Vii;iS teicis: „Vie-nots
pläns nenoverSami novestu pie
tS, ka lielvalstis ar varas lidzek-
Jiem uzspiestu mazäkajäm valstim
saimniecisku plänu, grozitu pastävo-äos
tirdzniecibas noligumus, kä ari
citus noligumus ar mazäkäm val­stim."
Präniu diplomätiskäs aprindas jau
pirmdienas vakarä paskaidroja, ka
konferenee draud izjukt, jo padomju
priekSl&ums esot tads, kas nav ple-
^emams nekädä zli?ä — §äda velda
priekSlikumu tQlit noraiditu ari
amerikäi?!. Pec Bevina un Molotova
debatem ari Bido paskaidroja, ka
Prandjas viedoklis gandriz pilnigi
saäkanot ar Anglijas vledokll. '
Treädienas vakarä BBC zi^oja,
< ka konferenee 'nzskatäma par Izju-ku5a
Molotovs strupi noraidijis
BeviM un- Bido piänus, paskaldro-damii;
ka §ls pläns nevarot radit Ei­ropas
vienotibu, bet gan saS^eläöt
Eiropu divl dajäs un novedi§ot ple
sabrukuma, Bevins un Bido pec
tam atbildejis, ka Molotovs \iztveris
vii)u priek§likumus nepareizi, bet,
ja vienoSanäs neesot panäkama, tad
Anglija un Franclja tuxpinä§ot pule-ties
Eiropas saimniecibu saskaijiot
un alcinäSot sadarboties visas Eiro­pas
valstis, iz^emot Späniju un Pa­domju
Savienibu.
TreSdlenas vakarä velu Molotovs
piei;iemis preses pärstävjus, pazi^p-jis,
ka ceturtdien dosies atpakaj uz
Maskavu, un izteicieSikä Padomju
Savieniba gan atzistot starptautisku
sadarbibu, bet tikai uz Vienlidzibas
pamatiem, VU;i§ dzill iibielb^^^ ka
Bevins xm Bido aizstäy iejaukSanos
citu valstu suverenitäte. Tas nove-diäot
pie Eiropas sadapahäs uh; no-pletnämi
konsekvöiciih. ,
Bevins konferences noslegurha se-de
izteicies, ka }otl hoieto^^^^^
tova bridinäjumusf par nopietnäm
konsekvencem no Padomju Savieni­bas
puses. Si tomer neesot pirmä
reize, kad Anglija sastopas ar no­pietnäm
kbnsekvencem. Anglija ne-domäjot
vatkäpties no savas politikas
un no UN principiem. Bido uzsv§-
rls, ka Franclja nejutas vainiga pie
konferences IzjukSanas.
TreSdlenas vakarä notikusl oreses
konferenee ari VaSlngtonä. Ärlietu
mlnlstrs MarSals atteicles komeritet
Parizes konferences IzjukSanu. Dail
ASV ärlietu ministrijas darbinieki
izteikuSles, ka stävokll v§rt§ valräk
kä pesimistiski, bet joprojäm vf
pafiekot ceriba, kä Padoiflju Savie­niba
pievienojas MarSala plänam
tad, kad to säks praktiski realizet.
Varot gaditles, ka Padomju Savie­niba
bQ5ot spiesta to darit.
Piepem, ka Anglija un Franclja
tagad nekavejoties centisles i reäll-zet
Frandjas prlekSlikumu Izraudzit
darba komlsljas, kas jau lidz jullja
beigäm noskaidros sadarbibas iespe­jas
daiädäs saimniecibas nozares
starp täm valstim, kas bus ar mieru
pievienoties rletujnvalstim.
NYHT, NFR, BBC
veselibu
ntO JÄAPRtJPE 700.000 ATUKUSO
DP
Pec valräk nekä 1,5 miljona pär-vletoto
i)ersonu n&metinäSanas un
repatrieSanas pedejo gadu lalkä,
UNRRAs DP nozare oficiäll izbelgu-sl
savu darbu, pazlpoja nozares Stä-ba
prlekSnleks Maiers Kohens. DP
nometoes Väcljä. Austrljä, Italljä un
Vldejos austrumos dlvus gadus pec
" ara beigäm paliekot vei ap 700.000
DP. Virfa aprupl pärp§musl IRÖ sa-gatavoSanas
kpmisija, kas näkoSä
menesi Zei;ievä sanäks konferenee.
IRÖ noslegusl ligimiu ar amerlkäpu
armljas vlrspavelnlecibu par Vädjas
amerlkä^u joslas DP aprupes nodo-
Sanu lidz turpmäkam amerlkäijiu är-mljas
zii^ä: Tapat Väcljasang}ujos-lä
täläko gädibu par DP pagaldäm
pän;iem ang}u armlja.
Sakot savu darbu 1944. g. maijä,
UNRRA ar saväm vlenibäm velkusi
svarigu uzdevumu, palidzot kara bei-gäs
atgrleztles dzlmtene ap 12 mlljo-niem
pärvietotu personu. Vei atli-kuSo
DP vidu i r 370000 poju, 162.000
iidu, 158.000 baltieSu un 18.000 dien-vidslavu.
Pasaule nevarot sev atjau-tles
Jaut alzlet postä tlk daudzlem
simttukstoSiem cilveku, bet tas no-tlktu,
ja vilaus, atstätu Vädjä vai ari
ka ineyelamus ärzemnlekus Austrl-jas,
Itall jas un Vld§j6 austrumu no-metnes.
PaSr^iz 337,000 no Slgm DP
tiekot arodnleclskl apmäcitl, tapat
joprojäm vei m§^riot vli^us plerunät
atgriezties mäjäs, bet ]oti daudzi at-sakoties
to darit, kamer viijiu zeme
ir padomju varas okupeta vai doml-heta.
UNRRAl nododot savus apru-pejamös
jaunajal pectecel, devu sa-mazlnäSana
daios apgabalos apdrau-dot
vipu veselibu. Akuts esot jautä-jums
par seviS^u devu nepledeSami-bu
DP bernlem.
No Hölandes Gvajanas zlt;io, ka
turlehes lestädes nolemuSas ielaist
30.000 iidu DP. NYHT
FAGRIDNIEKI PLÄNOJUSi ATENTÄTU PRET DEGOLLU UN
M I U T M U DIKTÄTCRU
Apversumu pret Frandjas ceturto
republiku un militäras diktäturas
noidlbinäSanu Parize plänojusi fran-öu
labä späma sazvemieku organi-zädja,
ko atkläjuäas Francljas dro-
Sibas lestädes. Iek§lletu mlnlstrs
Depro plrmdlen pazlijiojis, ka sazver-nieki
bljuSl nodroSinäjuSies ar äp-sleptlem
zelta kräjumiem im vipu
„Zllajä plänä" par apversuma dienu
bljls Izraudzits 6. augusts. Grupa
saukusles par „Melnajlem makljlem"
un plänojusi Inscenet It kä komunis­tu
sacelSanos, atbrivöt ieslodzitos no
valräklem detokSplem un organlzet
,^äjlenu \iz Parizl" ar dumpigäm
franöu armljas tanku vlenibäm.
„Mekue maklji" atklätl pec seSu
meneSu llgäm pagrides operädjäm.
Apdetlnäto makiju vadoijiu vldu Ir
franöu iandarmerijas lenerällnspek-tors
i;enerälls Gijo, kads bretoijtu
gräfs, käds majors — agrakö faSlstu
kaguläru vadonls, 70 gadu yecä ag-räkä
Musolinl draudzene Devalefa
kundze un käds garidznleks. Pec ap­versuma
Jylelnle makljl" gribljuSl
mm
Bemss publice materiilus par
lomitu konferencem
am
dipl<
Dazädo klpa laika un pecka^a dip-lomätisko
konferen^u aizkuUses at-kläsies
agräkä ASV ärlietu ministra
Bemsa" memuäros, kas iznäks ok-tobri.
Grämata sauksies „Runäjot
atklätl", un tä atidäSot lidz Sim ne-zinämus
faktus un apstäk}us starp-tautiskajä
p61itikä. Bemss ir vleni-gä
no augstäkajäm amerikäi^u amat-personäm,
kas pats pledalijles vlsäs
lidajäs konferences, sakot ar Jaltas
konferend 1945. gada februäri un
beidzot ar ärlietu ministru kcmfe-rend
pagäjuSä gada decembri IjTu-jorkä.
Savam darbam Bemss izman-tojot
ari personigas stenografiskas
atzimes. Nododot Sos matenälus at-klätibal,
Bemss cerot palidzet ameri-kä^
u tautal un visai pasaulei rast
skaidribu un legut veseligas atzipas
par paSrelz vlssvariÄäko jautäjumu:
vai iespejams ilgs miers, NYHT
Izsludinät ,provlzorisku direktorlju**
pec ViSl valsts parauga. Daudzi no
apcletlnätajlem sazveraieklem esot
agräkie franöu pretestibas kustibas
vaditäjl, bet citl— TlSl valdibas pie-krltejl,
monarchlstl un kagulärl, pa-skalckojls
idcSlietu mihistrs. Izmek-leSanu
turpinäSot, hereljtooties ar
lespejamu augstu amata personu
kompromiteSanu. Pag^däm neesot
atkläjles, ka kädas franöu armljas
vlenibas vai ari atseviSl^ virsnlekl
butu sadarbojuSles ar sazvernleklem.
Sazvemleku plänos bijls ari sari-kot
uzbrukumus bankäm un lauku
salmnlecibäm, ko velktu maskejuSleSj
uzbrucejl sarkanäs imiformas, tapat
bljls paredzets plesutit pazistamäm
personäm paziijiojumus ar slrpja iin
ämura ziml, ku^os pazlpotu näves
soda plesprieSanu komunistu kaj-a
tlesä, kä ari Izsutit vUtotas komu­nistu
sacelSanäs paveles. Gräfa
vulpläna pili Bretapä atrasti ap-sleptl
lerod, kaujas paveles un jau-näs
diktäturas konstitucijas uzmetu-ml.
Pec BBC spedälkorespondenta
zLpäm, sazvemleku ricibä bijuSl 310
miljonu franku. Franöu sabledriba
säkumä gan bijusl }otl satraukta par
atklätö sazverestibu, kura esot bljis
paredzeta visu Bretaijiäs komunistu
likyideSaha im atentäts pret DegoUu,
bet pec tuväko apstäkju un sazver-nleku
vadopu personibu npskaidro-
Sanas visu plänu tomer neuzskatot
par seviSl^ nöpietnl pemamu. Ari
par armljas lojälo nostaju pret val-dibu
neesot Saubu. Tieslietu minis-trija
noräda uz apstäkll, ka apdetl-näSanas
läika zii;iä sakrituSas ar vie-nu
no nopietnäkäm frantu valdi-bas
krizem.
NYHT
Baitljas Cenjrala Padome valräk-kärt
bija grlezusles ple Darba mi­nistrijas
zonäläs mitnes vaditäjaar
lugumu paplaSinät to plederigo skal-tu,
kurus darbos salstitie var pemt
lid?di uz AngUju, kä ari paaugstlnät
vecumal cenzu baltleSlem, kas velas
plepemt darbu Apvienotä karajval-sti.
Nupat sai;iemta air 23. jQnlju
dateta ofldäla atbilde uz Slem lero-sinäjumlem.
Täs saturs^ Ir Säds.
Tagad Izlemts, ka pie<ierigle starp
50 uri 60 gadlem var tikt piepemti
kä oträs kategorijas strädniekl, ja
vlijl Ir spejigi velkt Sädu vai tädu
egläku darbu, un ja vli?l pleder
ple ^enes grupas, kuri ielet vis­maz
dlvl strädniekl jaunäkl par 50
gadlem, kas pletelkuSles rekröteSa-^
nas Semas robeiäs paredz§tlem dar-blem.
Sakara ar Slem grozijumiem
re^onäliem Darba ministrijas lered-i;
Mem pleSlj:lrta 'tlesiba Izlemt atse-vlS^
os gadijumus ^zir^ä ar Darbä rnl-nlstrljäs
re^onälo mitnl.
Tapat paplaSinäta plederigo de-fIniclja.
Ja lidr Slm malzes pelnt-ys
vareja i^iemt lidz uz Angliju t l -
ktl slevu un bernus, jaunäkiis par
16 gadlem, tad tagad rädlnleku gru-pä
tlek leskaltitas, plem., ari atralt-nes,
krusttevl un krustmätes, kas
gan hav vairs darba spöjigl un tätad
nevar uzturet felmenl, bet cltädl Ir
vesell. PaplaSlnot tlk tälu savu pie-^
derigo skaltu, Sai ^menes^grupä jä-but
vismaz 3 malze§ pfelnitäjlem.
Re^lstretles nevar tlkal tädl plede-rigle,
kas sllmibas yal vecuma ne-peka
deV pastivigl iu^^^ i^^^ gultas
Raksta belgäs, atblldot iiz kädU
citii BCP jautäjumu, pa^aidrots,
ka Vlenlnlekl virieSl un slevletes,
kas Sädu vai tadu lemealu ä§t pagal­däm
nav re^strSjuSles, väres pie-teiktles
ari veläk, bet letelcams vl-i;
ilem labäk savu re^lstreSanos ne-vlldhät.
V-Sakara
ar So prlndplälo lemumu
Kontrolkomlslja (angju joslä) jau
18. junijä piesutija visam nometnem
Darba ministrijas cirkularu Nr. 8
par jauniem notelkumiem ar daiiem
tedinlskas dabas norädijumiem. Ari
2. kategorijas strädniekiem, par ku-riem
uztureSanas galvojumu uzi;ie-mas
pirmäs / kategorijas darblriiekl,
jäbut spejigiem darit kadu viegläku
darbu, un tie nevar but Vecäki par
60 gädierri,
Sie rgrozijuml räda. ka tagad lotl
daudz kas atkaräjas no paSu no-metiju
iemitnieku lerosmes un ko-pibas
apzii^as, jo viijdem dota tie-siba,
ciktäl vipi i r pirmäs kategori­jas
strädniekl (t.l., ne vecäkl p^r 50
gadlem), uzijiemties saistibas par no-metnes
veciem Jaudim, lai ari v
varetu emigret uz Angliju.
Bez tam no autoritätivas puses
mus Informe, ka ärigju joslä visa
drizumä lekärtos atsevlä^as nomet-nes
uz AngHjii darbä aizbraukuSo
piederigiem, pie kam Sajäs nomet-nes
paredz|ta ipaSa uzlabota apgä-de.
No Sim nometn&n tad ari veiks
plederigo pärvietoSanu *ple saviem
ädnleklem uz Angliju,
Anglijas darba mlnlstrlja pedeji
lalkä Izräda fpaSu Interesl par at-sevlSljiu
nozaru spedälistlem, ple-meram,
par otropedlem, tdcstUnie-clem
un dzelzce^leklem. Täpec
LCK nolemusl pleprasit no nomet­nem
sikus dalus par vlslem spedä­listlem,
amatnleklem un dtäm. aro^
du grupäm. Sis zi];^as jäiesQta sava
apgabala komltejal.
bP DELEGACUAS VEROJtJ^
Holandes valdiba nolemusl uzi;^emt
8000 DP, pagaldäm no Vädjas ame-rlkäpu
Joslas. Jau tuvakäs nedijäs^
lleläkäs nometnes ieradlsies Holan­des
valdibaspSrstävJt un izraudzISot
sev pleraSrotäkos strädnl^ais^ Lai
lepazitos ar darba un dzives apstäk-
, uz Holandl blja izbraukuslVDP
clja.\LatvleSu ghipa ar LCK
Frandjas Naclonälä sapulce atli-kusl
nobalsoSanu par ministru pre-zidenta
Ramadje pieprasito uzticibu
valdibal uz piektdienu. Ramadje no­lasi
jls Nadoriälal sapulcel plaSu dek-larädju
par ^ savu salnlnlecibas poli-tlku,
pazii?odams, ka jäsper radikäl
sojl, jo algu un cenu skrieSanas no-yediSot
pie irifläcljas.
,,New York Herald Trlbune" zi-flio,
ka lesp§Jamas personälas pär-maliiias
Frandjas valdibä, lal gan
Ramadje nedomäjot ta jä atkal pie-aicinät
komunlstus. Neraugoties uz
ofidäliem atsaukumlem, prese tur-pina
zlpot, ka no valdibas gribot iz-stäties
öetri minlstrl, kas lei;iem sva-rigus
saimniecibas vadibäs postepus.
Tie esot tris sodäUstl un vleris MR^
mlnlstrs — finanöu, lauksaimnieci-bas,
valsts saimniecibas un darba
ministri. Joprojäm neesot istas vle­nibas
sodälistu partijä. Partijas
kreisais spärhs domäjot, ka valdibä
tomer jäpieaicina komiinistl. Pagä-juSo
menesu streiku vilnls esot ple-rädijls,
ka valdiba bez komOnlstu
lidzdalibas neesot spejiga vadit
Frandjas saimniecibu.
NYHT. BBC
nozares vaditäJupröfrR Mar-pec
atgrleSanäs pBx verojiuniem
informe:
„Holande velas uzpemt 3500 vörie-
Su, paredzot tos nodarblnät maSln«
fabrlkäs, kufeu bav§taväs uhvög}-
raktuves. Apmeram 45(^0 slevleSu
vares rast darbu tekstilrQf»ilec!R>fi,
vejas lu) ap^erbu darb|itcäs un pa
dalal mäjsalmnlecibä. Lauk^lm-nlecibä
DP näv paredzets nodarbl­nät;
Plepemot pledäväjumu,
järeljdnäs ar ;,hokr§jo8ahu",; un tä-deV
jautäjuma IzlemSanu delegädja
nodos LCP. Holan<iieSl aleina vle-nlhlekus
vecumä/no 14—35 gadlem,^
Izpemumu gadijiimos lidz 38 gadu
vecus. Izcejot v^reSot ari bezblmu
pärl, bet nav apsolits, ka tos no-vletos
vienä darba vietä, Pagaldäm
par. felmeijiu pärcelSanös uz Holsifidl
nevar bitt^runia, Värböt holä^
Iz^emumus pfelalstu vlenigl ar ne-daudzlem
augstl kvalifIcetlem arod-niekiem.
HolandS stästa delegätl — mes
tikämies ar daudzlem ärzemnleklem,
galvenäVkärtä pojiemi kas tur pär-celti
no Anglijas. Vipu atzlnums:
dzTvot var, atalgpjums pletiek, lal Iz-pirktu
racionetäs pärttkas devas un
päre jo preöu pieSj^irumus, \ bet tas
ari Ir vlss. Algas;<noteUctas piCsträd-nleku
vecuma jon spejäm. JaunleSl,
sikot ar 14. dzives gadu, sapem 30—
40 guldepus merifesi. 25 g. vecl virieSi
sapem 150-^170 iuldepu. Slevletem
algas ir mazäkas. Musu InSenlerl,
kas Holande varetu rast darbu par
zimetäjiem vai tedinll0em, labäkä
gadijumä sapemtu lidz 300 guldepu
monesi. « r:'-:^^:'-^
Normltas gandriz vis^s galvenäs
pärtikas preces un ari akmepogles.
Nedefä normalpatäretäjs sapem 2200
g malzes, 1$ g svlestai 375 g mar-garina,
625 g cukura, 100 g siera, 2
litrus piena, 100 g mlltu, 1 olii, 100
g ga]as im 50 dgareSu. Produkt^^
legäde izmäksä ap 20 guldepu. Par
gäzl, elektribu un Qdeni nelielai ^ -
menel menes! jämaksä 30 guldepu.
Brivä tirga dabUjlamcil kartupeli, där-zäji,
augU, zivis, putni, makaroni,
zln;d un auzu pärslas. Ari amerikä-pu
un E^lptes dgäretes pärdod brivä
tlrgu par 4,8 guldk pacipä. Redzgjäm
plaSu izvell zivju tlrgu, bet Jotl reti
dabujami putni. Ifestoränos ylsi
edienl dabujami bez kartitem, bet
pusdienas maksa 1—5 guldepus.
Amsterdamä vienkärSa panslja mak­sa
60—70 guldepu menesi.
Katrs holandletis gadä sapem 80
punktu ap^erba un atjauju 1 pära
apavii legädei. Par uzvälku jädod
60 punktu, viinas kleitu 20, f; zida
kleitu 12, meteli 40 punktu. Metelis
maksa 50—80 guldepu, virteSu plat-male
35 guldepus.
Uz DP pärstävju jautäjumu, var
uz Holandl nevaretu izbraukt darba
vlenibas kompaKtä raasä un-t\ir tur­plnät
dafcu vlenkobus, paskaidroja,
ka tas nebuSot iespejams. Ari In-teli^
ento profesiju^ pärstävjiem,
plem., ärstiem, uzstradaties näk^ies
grutl. Lai iegutu darba at]auju, är­stiem
vispirms jäiestäjäs Holandes
universitäte un 8 meneSu lalkä Jäiz-
(Beigas 4. Ipp.)
L ' V ^ . ; .y y- j
' » M "M
35
li. '
-n
tr
ff
H
i [
h'.
5^
3-1
I h