Bavarijas Latviesu vestnesis, April 9, 1948

              I
1
%5H
mm
» r
i J
IS9
t,
2
Nr. 27 (132)\ļ948,^^^^ 9. aprīli.
Ar autori» parakstu vai tniciāliem. pa-rakatltajoflrakstofi
izteiktās domas nav
katrā zlia redakcijas domas
Viens 'no lietotiera
Izteicieniem ir tas, kas svešumā alz-^
klīduSos latviešus • apžime par tautas
atlauztu zarii; Par to: rājas, nosoda.
Bet rājēji. un sodītāji aizmirst, ka tie,
ari pa5i neatrodas mājās. Sājos
rājienos daud?. jūtu un labu nodomu.
Bet dzļvG neiet pēc.mūsu labajiem
nodomiem. Dzīve neklausa mūsu
rājieniom. : y
Latvijā nav bijis neviena gadu
simteņa, kad • latvieM nebūtu par
30—90"/o izpostīti un nogalināti. So
parādību novērst ir tikpat maz mūsu
spēkos kā aizliegt vulkānam trakot
Kā arf mēs; pūlamies sev iestāstīt;
ka šis nu.tiežām ir; pēdējais izver-dums,
kas izpostījis naūsu dzimteni,
un citi vairs nesekos, bet tie tomēr
seko. Atliek tikai pabēgt, kad jābēg,
un atgriezties, kad iespējams, at­griezties.
'
Sāk urnā mēs pabēgām mežos.
gad meži vijsu tautu vairs nevar
apslēpt Pirmā pasaules karā bēga
uz Krieviju. Tagad atrodamies Vāci­jā.
Vai ir kāds tik gudrs cilvēks, ķas
varētu pateikt, kur mēs bēgsim nā­košā
reizē? Uz to varētu atbildēt:
mēs bēgsim pie tā tautai „atlaūztā
zara", kuru tagad tā rāj un nosoda.
Mēs bēgsim un meklēsim atbalstu
pde saviem tautiešiem svešumā.
Ir visādi koki un visādi zari. Lat­vieši
ļoti atgādina vītola koku. Kad
zaru iesprauž zemē, tad zars aug un
zaļo un rodas jauns kolcs. Bet ari
vītola zars var aiziet bojā, ja tam
nepievada sulas, ja tas netiek zemei
(klāt. Ir tikai viena zeme, kas šim
zaram var dot dzīvības sulu — tas ir
kontakts ar savējiem, kontakts ar
mājām. Kādreiz ebreji tika izdzenāti
no Palestlnas. Visā pasaulē tō tagad
ir tik daudz, ka tie nekad visi
nespētu vairs Palestinā atgriezties un
ietilpt. Ari lietuviešu Amerikā vien
ir tik daudz,. ka tiem būtu grūti
atgriezties un ietilpt Lietuvā. Vai ar
latviešiem nevarētu būt tāpat? Un
tad tas būtu liels spēks, liels pabalsts
Savējiem. Tas būtu saimniecisks un
politisks atbalsts.
Latviešiem pārmet, ka tie svešumā
pārtautojot ies. Vainojams tur gan
mazāk zars; bet vairāk koks, kas za­ram
nepievada barību. Ko Latvija ir
darījusi savos- labākajos gados, lai
• piegādātu savējiem' svešumā kultūru
no tās lielās kultūras pārprodukcijas,
kas toreiz bija Latvijā? — Nekas nav
darīts. : Nemaz nav bijusi tāda
iestāde, kam būtu bijis kompetencēs
tō darīt. Zinu kādu konkrētu gadī­jumu.
Tikai 15 kilometrus no Lat­vijas
robežas bija latviešu ciems. Tur
dzīvoja nabadzīgi cilvēki. Tie ar
fanātisku dedzību gribēja palikt lat­vieši.
Būt latviešiem tiem nozīmēja —
būt ari luterticīgiem. : 'Kaimiņi
darīja visu iespējamo, lai tos pamu­dinātu
pāriet savējos. Latvieši cieta
lielas saimnieciskas grūtības., Pa
visu ciemu bija tikai pāris dziesmu
grāmatas. Nevienas bibeles. Nevie­nas
Jaunās .derības. Nevienas ābeces,
ne stāstu grāmatas jaunatnei. No
šīm pāris grāmatām visi ciema bērni
mācījās ābeci. No tām pašām
pieaugušie noturēja dievkalpojumus.
Paši kaut kā- nokristīja ari bērnus.
Neviena mācītāja tur neredzēja, jo
tas bija pārāk mazs un nabadzīgs
ciems, lai varētu algot savu mācītāju
jeb izsaukt tādu no Latvijas. Tad
kāds jauns puisis sāka ar vēstulēm
bombardēt visas iespējamās iestādes
Latvijā un lūgt latviešu grāmatas,
latviešu ābeces bērniem. Bet-panā­kumu
bija maz. Neviena iestāde ne­bija
kompetenta palīdzēt. Un — tas
taču bija aiz robežas. Latviešu
iestāžu kompetences beidzās ar Lat­vijas
robežām. Nevarēja taču kaiti­nāt
ari. kaiimiņus. Latviešiem bija
tuvināšanās biedrības vai* ar visām
Eiropas tautībām, tilvai ' nebija
tuvināšanās biedrības ar savējiem
svešumā. \
Ka latvieSi tik viegli nemaz rie-pārtautojas,
ja ir kopā pietiekami
lielā skaitā, to pierāda Kuršu kāpas.
Tur dzīvo latvieši un runā latviski.
Lasīju reiz laikrakstā: kāds latviešu
rakstnieks ceļojis pa Kuršu kāpām.
Tam kabatā latviešu grāmata, ko
ceļā lasīt Tas'bija to grāmatu rā­dījis
kui'šu jaunatnei. Jaunatnei
brīnums, ka viņu valodā tiekot arī
grāmatas rakstītas. To viņi nemaz
nebija zinājuši. Un tie ar lielu kāri
izrāvuši to grāmatu kā kādu lielu
brīnumu. Rakstriiel^ nožēloja, ka
taim nav bijis līdz vairāk grāmatu.
Tas bija runājis, vai nevarētu tur
organizēt kādus latviešu priekšlasī­jumus.
Bet izrādījās, ka vācu ad^
ministrācija par to ļaunotos, jo tas
nesaskanētu ar tās pārtautošanas
ARMIJAS STABA PASKAIDRO­JUMS
PAR ĀRZEMJU VALŪ­TAS
NOGULDĪŠANU
LATVIJA. 1948.
macī
Amerikāņu armijas štābs Frank­furtē
par jaunā .rīkojuma par visu
DP. īpašumā eso^o ārzemju valūtas
krājumu nodošanu paskaidro, \ka
nometņu ^iemītniekiem dotas tiesības
noteiktā^laikā: un^^vietā':n
valūtas krājumus speciālaikomisi-iai.
kas sastādīsies no armijas, mi­litārās
valdības un vācu. banku pāŗ-
.'jiem. Ārpus nometnēm dzivojo-;
jānodod valūta personīgi tuvā­kajā
vācu valsts bankas nodala.
Plans izstrādāts . saziņā ar PCIRO
un labdarīgām organizācijām;': lai pa-,
sargātu DP pret \dņiem pdederošas
valūtas' konfiscēšanu.
Valūta jānodod . laikā no 1. līdz
15. aprīlim. Tādā s:adī]urnā saņems
garantijas, ^ a valūtu atmaksās,' kad
tas iemaksātājs atstās Vāciju. Va­lūtu,
ko atradīs pie DP 'pēc 15,. ap­rīļa
konfiscēs. Pēc šī termiņa vairs
nebūs iespējams noguldīt" valūtu
bankās, jo visi darījumi; ar ārvalstii'
valūtu skaitīsies nelegāli. -
Noguldīto valūtu katra ziņā sa­ņems
atpakaļ. Vācijas valdii3ai ne­būs
tiesību ar- to rīlcoties. Nododot
valūtu, DP saņems kvīti ar nodotās
valūtas banknošu - numuriem vai ci-
Jaunā. 1948/49. mācības gada sā- i 28—30 st. nedēja ar 5 darba dienW
tu, ver;tību aprakstu un tad. kad tam ļ kūma un iedalljimia Jautājums bija bet var strādālļ arī 6 dienas,
atkal būs tiesības ar šim vērtībām tas, kas LCK izglītības nozares va- Ziņojumi par skolu darbību ai^va,
rīkoties, viņš saņems atpakaļ tieši ditžija JvZubāna.sasauktajā /apg^^^^^ l^^Cina^ka sek^
to /liaiii,: ko nodevis..: : bālu- skolu direktoru un tautskolu i mes bijušas pietiekami labas vin
Pēc 15. aprīļa valūtu varēs nogul- | inspektoru apspriedē Fišbachā Izral- \ caurmērā labākas kā iepriekšēja ga.
sonām, kas vienreiz valūtu no^ldl- beigas no 19. Jūnija līdz 3. jāiijam,
iušas, otrreiz to neatļaus darīt pāt otrā trlmestfa sākimiu 6. sept., bei-tad,
ja valūta būtu iesūtīta no ār- gas 18. dec., bet trešā triraestra sā-zemēm,
jo šadi sūtījumi nav atļauti, kurnu 10. janvāri un mācību gada
j No^ldījumu varēs izņemt tikai beigas 7. maijā. IVĪācības gada pa-pats
noguldītājs, vai viņa nāves ga- plašināta amplitūda tāda veida sko
dījumā likumīgais nmntinieks. No 1ām atļaus mācības gada iekārtoša-otras
puses noguldīto valūtu izmāk- nū piemērot apstākļiem vairāk nekā
sās noguldītājam pat tad, ja viņš līdz šim.
i z c e l p t u ^ citu zemi b kurā 50 darba
valdības ziņas. Tādā gadījumā no- dienu, stundu skaitu samazināja uz
guldīto valūtu nosūtīs uz to zemi,
oirp noadītājs devies, 30 dienas
pirtns aizbraukšanas uz citu zemi
noguldītājam atļauts izņemt no ban-kas;
ļ daļu sava noguldijuma un no­teikt,
kurp nosūtāms; atlikums.
Paskaidrojumos uzsvērts, ka DP,
noguldot valūtu noteiktā kārtībā, no­drošināsies
pret grūtībām ar vācu un
citu.valstu muitas iestādēm.
/ . • 'ii
mazasiīnbu
sirgst apm. 30^/o skolēnu, iplaiiiu^ |
dziedzeru iekaisums konstatēts ap-n ^
15°/o, bet tbc l,5«;o: skolēnu; I
vības apliecību tiesiskais' stāvoklis 1
Bavārijā- un Virtembergā nej^kaidrs. ' 1
kas izriet no vācu tieksmēm kavōt
ārzenlnic^cir ieplūc
čības iestādēs. : Militārā pār,ajie '
Frankfurtē .vadošajiem izgļītīljvaa•
darbiniekiem tāpēc norādījusi zinot ^
par visie'm sarežģījumiem. ' • ' L : •
VĒSTULE LATVIJAI NO ANtJLlJAS
ir ar eūste
VAI BRAZĪLIJA IR PIEMĒROTA ZEME IZCJEĻpSANAl?
Anglijā darbos ieradušies jau ap
10.000—13.000 lat\dešu. Viņu darbs
maz atļauj tiem piedalīties kultūras
dzīves pasākumos. Tomēr daudzās
latviešu nometnēs jau noorganizētas
dažādas kulturālās dzīves kopas, ari
YMCAs nodaļas, Latviešu biedrības
nodaļas iitt Anglijā ir arī
6 luterāņu mācītāji un daži latviešu
katoļu priesteri, bet tieši baznīcas
darbam še kalpo viens luterāņu mā­cītājs.
Pārējie. draudžu gani strādā
, fizisku darbu un savā brīvā laikā
Tuvojoties pavasarim, ir paredzams, ka Eiropā ieradīsies Brazīlijas apmeklē latviešu nometnes, tur va-ihistja
un atkal apbraukās nometnēs, lai komplektētu šai gadā pa- dīdāmi dievkalpojumus Katra mā-redzētos
izceļotāju transportus. Tāpēc bfls svarīgi dzirdēt, ko par šo citā ja aprūpē patlaban ir pāt sešos
zemi, tās dzīves apstākļiem un darba iespējām raksta tie latvieši, kas Anglijas apgabalos dzīvojošie tau-tur
ieceļoja iepriekšējā gadā. ItieSi līdz divi reizes Uelākā terrlto-,
_ .rijā kā Latvijā.
Runājot par Braziliju kā izceļo- • *
šanas; zemi, parasti min 1. nepie­mēroto
klimatu, 2. ļoti zemu dzīves
standartu, 3. dažādu čūsku, insektu
un zvēru briesmas un 4. ka šeit at­braukušie
esot : savai tautai zuduši.
Par šiem jautājumiem uz Sao Paulo
pag. gadā izceļojušais inž. J. Rudzl-tis
mums raksta: '.
„Tā kā es, nožēlu uņ vaimanu pa­vadīts,
pagājušā pavasari tomēr pie-teicog
izceļošanai uz šejieni, gribu
atbildēt, cik augstāk minētie jautā-umi
ir pamatoti. >3
Brazīlija ir milzīga zeme ar ļoti
dažādiem klimatiskiem apstākļiem.
Ir vietas, kur pat šejienes iezemieši
ne labprāt apmetas, bpt ir ar!-vie­tas,
kur ziemā uzkrīt sniegs un ari
vasaru temperatūra nepārsniedz
30'' ,C. Imigrācijas departaments ie­braucējus
novieto klimatiski pie­mērotos
apvidos, ja tāda novietoša­na
vispār vajadzīga, jo darba vietu
uzdotajā specialitātē katrs var izvē-ēties
pats. ^ \
Latviešu lielākā daļa dzīvo Sao
Paulo, Santa Catarina vai Rio Grari-de
do Sul štatos, kas klimatiski
vispiemērotākie.
Nekvalificēto strādnieku un lau3^-
strādnieku dzīves: stan darts še tie­šām
ir zems. Tāpēc: tiem būtu vē­lams
meklēt citas zemes izceļošanai.
Turpretī kvalificētam darba spēkam,
sevišlci dažādu , technisku nozaru
speciālistiem, ari ar akadēmisku iz^
glītibu, šeit labas darba un peļņas
iespējas. Minēto gan. pagaidām ne­var
attiecināt uz ārst^iem, advokā­tiem,
tautsaimniekiem un kvalificē­tiem
biroju darbiniekiem. Ārstu jau­tājums
^ vēl pašreiz nav skaidrs, jo
vajadzība pēc tiem- ir liela, tikai
nav zināms, kā,šo jautājumu. Brāzi-'
lijas valdība izlems. Turpretim at­braukušie
inženieri un tcchniķi ne­viens
nestrādā melnstrādnieku dar­bu,
lai gan viņu diolomus neatzīst.
Čūsku esot daudz, neskaitāmas
sugas un visdažādākos garumos. Tā­pat
skorpior^, slmtlcāji, Indīgi zir-ļ Anglijas latviešu draudžu darbī-nekļi^
insekti utt. Tikai šajos desmit ba, protams, padota ;mū.su sirmajam
mēnešos man nav bijusi izdevība no archibīskapa tēvam, kās ir apsolījies
viņiem redzēt neviena dzīva dot vēl mācītājus Anglijas latviešu
eksemplāra, bet gan tikai preparā- draudžu aprūpei. Draudzes: še or-tū^
muzejos: Saprotams, ja atbrau-ļganizē pēc LaMjas draudžu parau-cējs
apmetīsies mūža možos, niedru
un lapu būdiņās, tad noteikti jārē-
, ka sastapšanās ar visām šim | 0 Hl C X Q U
radībām būs.
Vai es būtu jau savai tautai zu-dls?
Vai zuduši Ir simtiem latviešu, U Z1V 0
kas šeit pat, Sao Paulo pilsētā jau L^BEKAS latviešu amatnieki, lai
desmitiem gadu dzīvodami vel J^- varētu strādāt ari pēc tam, kad iz-projam
runa^^savu niates valodu militārās valdības atbalsts,
katram jautātajam Icpm ^atbild, ka ^^^^^^.^ sanāksmē uh pēc amatiem
ir jatvieši? Vai. varbūt, tautai zu- apvienojās kopējai sadarbībai, nodi-dusi
ir Vārpas vai.kādas citas še^ie- binot savu organizāciju. Tā saņems
nes latviešu kolomjas }^^ŗom, Lateriālus no vāciešiem, bet bus pa-ka^
vel šodien nerunā citā kā lat-1^^^^ - vācu nodokļu likmēm,
viesu vaioaa." , Līdzīgi pasākumi amatnieku apvie-
Dibināts varētu būt aizspriedums, nošanai organizējas ari Gēstačhtā
ka Braziliia ir pārāk tālu no Lat- uņ Eitīnā. ^ ': • '^^^^^^^-^^^
vijas.un ceļa dārdzības dēļ vēlāk . LATVIEŠU ogļraču pašpalldzibas
nebūs iespēju nokļūt dzimtenē. Bet fondam Beļģijā pēc pusgada darba
prakse rāda, ka īsākā vai ilgākā lai- apgrozījums bijis 12.000 beļģu fran­kā
katrs vesels cilvēks ir spējīgs ce- ku. No iemaksām, ziedojumiem un
ļam vajadzīgo naudu nopelnīt" | sarīkojumiem iegūtos fonda lidzck-ga.
Nometnēs- Izvēlētās draudžu ko­pas
vadības no sava vidus iz vēl pfc,
stāvjus, kās tad veido draudzes pa,
domi (pagaidām pagaidu padomi).
Šādas noorganizētas draudzes un pii,
domes (bez jau agrāk pastāvošās
Londonas latviešu draudzes) ir jau
Mančesterā — tekstilrūpniecībā un
anas Uti
prasme
Agronoms-bakteriologs Edg.
Dambis pieņemts par asistentu
pie lauksaimniecības akadēmijas
Hoheņhe.imā pie rektora prof.
Ridigera. Bez tam . arī. VirUm-bergās-
Bādenes zemkopības nil-nistrija
saistījusi E. Dambi dar­bā,
uzdodot viņam kontrolēt Vir-tcmbergas-
Bādenes pienotavas,
Agr. Dambim jāpiedalasarī svies­t
a ; šķirošanas komisijā pie zeiņ-koplbas
inlnistrij.as. • Iņtercsarjtl
;atzīmēt, ka ceļš uz pieminētiem
darbiem Dambim pavēries tii, ka
viņš iestājās -par brlvklausītāju
Jaulcsaimniecības akadēmija Ho-henheimā.
Viņa zināšanas un
prasme vērsusi uz sevi profesom
'uzmanību. " Jau. pēc dažiem; me-nešiem
darbs un zināŠana.s pa­šķīra
viņam- ceļu. V. G.
'/'"ar nepate'^
maļ
emf
4
vielu r "
I
J3l
i:r.n-
. in
u
veidoia
s.
un;
agad
muitas
s ^
Beļ
a iļ
pāļ
sezd
;5 š'roka bija
ārstu- W
niiies
tas
raid
sečI
••'mi
'i
Sao Paoilo,martā.
Inž. J. R u d z I t is
ļus izlieto ne vien latviešu ogļraču
atbals1;am Beļģijā, bet arī mūsu in-ļvalidu
apgādei Vācijā. Pēdējā ak­cijā
. invalidiem savākts 4700 franku.
Par š-lem līdzekļiem iegūtos pārti­kas
sainīšus šajās dienās nosūtīs uz
Vāciju.. Lai nebūtu šķelšanās im
lēlisms .: latviešu organizāciju
Pārkārioiumi LCK informā­cijas
nozarē
•:. LC3C informācijas birojs, kā zi- ļ darbībā, tad latviešu ogļraču pašpa-nāms,
pārvērsts .par LCK informā- līdzības fonds apvienojies ar latviešu
cijas nozari L C K vlcepriekšsēža V. ogļraču apvienību Beļģijā, pārejot
Lamberga vadībā. Nozares technis- pie pēdējās kā autonoma sekcija ar
kais vadītājs ir A. Snomieks un tā savu pārvaldi,
sadalīta Latvijas, ārzemju, preses, AUGSBURGAS Ausekļa ģimnazi-statistikas
un vēstures nodaļās. Par ju šogad beidza V. Aistars, L Berg-
Latviias nodaļas referentiem darbo- frīde, I. Bite, G. Blaumanis, I. Blau-ļauksaimnieclbā
strādājošo 500 lat­viešu
aprūpei; un Ņukastlā •.kur to .
noorganizējuši 600 latvieši, f^ajās di-'';
vās pilsētās ^r notikuši arī pirmie.ior
apgabalu draudžu atklāšanas diev/
kalpojumi,' kuros pulcējās . l i e^^
skaits apkārtnes tautieSu.
} Ir jau vēl joprojām ap.'^abaļl, -kur
dzīvo latvieši uņ ' kur vēl līdz Jim
neviens dievkalpojums nav noticifsK,
bet cerēsim, ka ar Dieva palīgu ari
to varēs nokārtot.
Longstauvnā, aprīli.,
R. Freimanis^
i:
RED AK (11M
t
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
• L' n^on? laiks saaalaļ
fcto neizbēgamām Aoda
pāri nepf
^^v laika esmiirnogļins
^..ios mēnešos no darba
; U ari svētdienas rit6s,:]|
aizbildināšanās atķbītJ
ud, parnilns,: apsēžo^^^
istfemašīnii k l ē p l ^ - p^
, 11 [rindiņu ŗuzrakstīšknaļ
ļfļgf tukšunis.
brakstīt.;Tas pat maii
M ā t e neticami,.un es :seļ
e;k slinks un truls.
;(uflt atradu Vēl vienu ļzi
esmu pie Amerikak oaļ
Tas nozīmē, ka-^briM
nav ŗrii.-Un-f-.j^
grūti ir pierast
niihii, jo mazāk jaunu,,ini
\ arstoidzošu- lietu —jo
pie
^|(ž§ni' kartīšu. devāinV
cpa barakas junīļtavļ
lem istabas kaimiinieņiļ
ir piesavināties pļaražļ
Wf& apelsīnu . suiti,
p pa veikalu,.izvēļotieJ
.'^•a:^ (uri atlikt pirkšanu
c.vaiknistot ielu zem'
a, nomaršējot kārtrd
jeguna priekšu. Piēraš^
f^ikas ir viena no šīs i
• • \
uz
sies V. Strauts' un A. ^Abers, ārzem­j
u ;•— A. Lanjjins, preses — J. Klī­dzējs
un E. Freivalds, statistikas L.
Rumaks un R. Ankevics un par vēs-
Lauma Sloka. Nozare/ pro­jektē
arī vēl citu nodaļu izveidošanu.
nolūkiem. Pret šiem viņu pārtauto-šarias
nolūkiem taču mēs nedrīl^stē-
: ām sacelties un vāciešus vairījāmies
kaitināt. Un tā tas palika. Taču
tie vēl n av p art auto j uš ies.:
..Neatkar!^ no tā, vai mēs to
ieskatām par negatīvu vai par po­zitīvu,
jārēķinās, ka liels skaits lat­viešu,
kas tagad ir bēgļi, izkaisīsies
pasaulē. ' Visi 'tur nepaliks, bet
daudzi paliks. Un viens no svarīgā­kajiem.
praktiska jiem jautājumiem'
tagad būtu pie' laika organizēt
kādu plašu sabiedrisku pasākumu,
kas varētu piegādāt latviešu kultūru,
latviešiem' visur, kur tie \ atrastos.
Ļoti svarīgi jau būtu, ja kaut k'ur
kādā centrālā vietā vt^maz paliktu
visu to tautiešu vārdi un adreses,
kuri vēlētos šajā darbā piedalīties.
Mums vajadzētu rūpēties, lai dzī­vas
paliek divi lietas: pirmkārt., lat­viešu
.tautība izklīdušajos latviešos;
otrkārt — p a t i l a t v i e š u k u l ­tu
r a. Tie politiskie, vulkāna izver-,
dūmi,' kuri aprok zem pelniem lat­viešu
dzīvības un • saimnieciskās' vēr-tīķas,
aprok, arī: latviešu; kultūru. Nāk
•viena strāva un met ugunī tāda,, au­tora
,darbus, nāk.cits svešinieku vil­nis
un iznīcina citus. Nupat lasījām,
ka divi ievērojami latviešu autori
Idaušinaļl^'^i kādam nav uzglabāju­šies,
viņu darbi. Autori vēi ir dz
bet Iviņu darbi jau varbūt gājuši
bojā. Rīgā mums bija Misiņa biblio-tēk|
a, kur savāca :visu, kas vien lat­viešu,
valodā rakstīts. Tagad mums
viens, darbs patīk, otrs nepatīk. Bet
nākošās paaudzes gribēs visu zināt,
ko latviešu kultūrā devis tāds. laik­mets
un; ko cits. Strāvas būs pār­skrējušas.
Zinātnieki gribēs pētīt un
par visu spriest- Bet tas materiāls,
ko viņi gribēs pētīt, nebūs atrodams.
Vajadzētu. radīt latviešu kultūras
krātuvi, kurā. ieguldīt darbus tā, kā
tie I tika ieguldīti Misiņa bibliotēkā,
go krātuvi vajadzētu radīt kā .mūsu
zelta fondu ārzemēs, nepieejamu
tiem. postošiem vējiem, kas tik bieži
plosās mūsu :dzimtenē. ; ;V .
Viena sabiedriska. organizācija
varētu veikt. abus šos uzdevumus
krāt un sarcfāt kādā rāmākā vietā
1 atviešu kultūŗas zelta fondu un arī
rūpēties par kultūras savākšanu no
izkaisītajiem. latviešiem visa pasaulē
iiii par kultūras piegādāšanu izkaisī­tiem
l a t v i e š i e m - . ; : \, •.
Ja šāds dzīvības spēks tiks piegā­dāts
tautas zariem visās, malās, tad
tie. augs. spēcīsji zaļos,. pulsēs paši
savā . dzīvīgumā un sniegs ' mums
paēnu.
Mag, oec. K o n s t B e r ga
manis, A. Bračiņa,: G. Dimza, G.
Drusts; V.; Freimane, M, Frlderma-ne,
E. Ingēvlca, G. Klauss, M. Me-žaraupa,
A. Miesniece, R. Miesnieks,
V. Nagliņa, J. Penci.s, E . Penčuka, L.
Pente, G! Pricdītis, Ž. Seilis,'V. Sau-riņa,
I. Zoltnere, M. Alberinga, Z.
Arājs, V. Dūņena, E: GroskopfS, DZ.
Kuplēna, G. Vēdners. R, Vītols uri
M. Žulps. ' :
KAROGU SAVAI SKOLAI dā­vinājuši
Fišbachas. Kārļa Skalbes
; ģimnazij as. šī gada absolventi. Karo­ga
; metu zīmējis doc. J. Sternbergs
un izjsuvusi Lapiņā Fišbachas lat­viešu
nometnei. Tā viena pusē vei­dota
sarkanbrūnā ; pamatā ar uz­rakstu
,,Kārļa Skalbes ģimnāzija'',
otra dzeltenā pamatā ar saules zīmi
un Skalbes vārdiem „Krājiet
gaismu savai dvēselei".
4
- i
legut palīdzības
mar
Stokholmas:: latviešu filatēlistu
kluba 'izdotās labdarības markas
(5 ēru un 10 ēioi vērtībā), no kurām
viss ienākums nāk . pār : labu LSĶ
palīdzības nozarei palīdzības snieg­šanai
slimajiem karavīriem un inva­lidiem
.Vācijā • un Austrijā, Vācijā
var iegādāties tā, ka filatēlistu klu­ba
sekretāram Ed,^. • vStalbovam
(Boktrycķarvāgen. '40,1 tr. c/o Ed-strdm,
- Stokholm 39) nosūta attie­cīgu
skaitu nelietotas Latvijas past-murkas,
par kuru vērtību tad klubs
piesūta palīdzības markas.
Ož
0j:is
L a i m o n s R u d z i tis, .Keaipl
PIEZĪME .,VARDAM NEViņp :
^SaJuzdams vislielāko cienību, ķct : v
„Vārda nevietā", Latvijas. 11 n-rā,
autoru, esmu. tomēr spiests ^ s t i t . '
šo piezīmi tādēļ, ka nav labi,.ka>la-bojot
vienu kļūdu, otru iosak:}0..S
kļūda meklējama izteicienā: Sakarā :
ar mūsu ciltij piederīgo Gāndiju..'*
un tas nevēlami riostiprlnauņ taiUa
rada maldīgus uzskatus, ka latviež» -.
būtu kāda indiešu cilts. Blakus nc- .:
pareizi terminoloģijas ietekmē (SKSI .
„H!story of Civilisation,":ko sarak-stijuši
J. H.; Robinsons, .\ »• '
Brosteds, .E: Peters .Sniits un h. ,;
Veirc un kas izdota Bo.stanā, 1937,1;.
99 IpiJ.) lietotajam vārdam Mānctis'
un ar to saistītajām hipotēzēm
uzskats veido veselu komplektu mai- >
dīgu uzskatu, veselu maldu pili. . \
^ Patiesība ir tāda, ka ārieši pec ;
vas valodas ir tikai indiešu ,un^pe//.
siešu senči, pie kam čigāni savu^an
ir indiešu cilts, tuvi radinieki tagaa
Indijas un Pakistānas apstndei^a
Kašmiras apgabala iedzīvotajiem,
(H. Vlislockis, „Vom wand. Zigcuner^
volke", Budapeštā,; 1890.). Viņu s^Ķ
da, sākot ar skaitlcņi un citiem.var-diem,
bieži vēl tagad saskan ar
sanskrita valodu. Ja mūs :nO;Gan^; x
ja cilts šķir jau pieminēta valoa^
atstarpe, ; tad vēl Helāka būs^muf^
šķīrēja, .rasiskā atstarpe. ^ . ^^
ziņā nedomāju, ka latviešu ,,3r]:ļ;\^.
ma": (lietojot šo vārdu :indociŗpP^^;:
kurna-vietā)- cildinātāji m^'ginas.a- .
:apgalvot. ka čigāni un viņu^tauuj-
Indijā (čigāriu valoda :sākotneji^^-,.
kai indiešu dialekts) persieši, ar^^
osetīni- .Uc.;īstiē: āri esi uhvi^
radinieki pārāk līdziriātos i^^ļ^^^
raksturā, paražās utt. mums. - ,
tams,' viņi, tāpat kā mēs, ^
indoeiropiešu jaukteņi.
^^e BmMing'a'';Mfe^
Wpakausi mugurā, im
uzrāpties līdz milzīgās!
katrs^zinās .vi^azļ
. Apbrnotļ
noziniē 11
4. i l
^Wņ;^: brīnīties pa^
^^abīgi. Bet g
Wi;biju^^:n^^^^
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
^A^. Nakti gri,
, « «gadiņa
a« ļ
:ski IT
etes.
at
1,
sa\
ja
u. I
Vāģa
ūda;