Bavarijas Latviesu vestnesis, April 9, 1948

              Mi
P
i i
i
un^ ciklu: Icikis starp
ciklons^ vienarai» ^^suvj^l'*!
vētru sauc art 5ažS'^^«.t^
bet dēdūrs! ir S . "^r tor>
tājs._ I ^ ^ ^aesiny
Kā saka» pareizi- • *
eempions? Jūs j a u t ā ^ i ? ^ >.
jamo līdzekli va nl"^^'"^;•
bet antoloiija JptL^g^^^
rāma ir ze^es šaurS^^^^
rika, bet foseidonr
pieņemts Apārds. &avl^J'^m
ma slimība, bet Tan,! 't fcT-Jums
stāstīs par siLk- V
selību, proilaksi u n S " » » »!
lak^ ir_la^u;uts, h ļ g ^ ^ ^^
maitu edēs dzīvni6l^sA>^'
grieķu bazhīcāun turLl'?'
vaiT obeliska. BeiSi?'''-.
ir māksla nosacīt debl^?*
ceļus. -^"r^ ķetir-
LATVIA
Latvian Nevvspaper
Published under EUCOM, Civil
Affairs Division 7\uthori2ation
Number UNDP 196. Publisher
and Edilor: KSrIis Rabācs,
DP Camp Kleinkōt} near
Gilnzburg. Prioter: ..Scb-^āb.
Volksblall": Giinzbfj./D.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation 4000.
Published twice weekly.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 27 (132)
Piektdien, W48. g. 9. āprī
Iznāk a t r t l i e n ā s i UD
dienās Izdevējs:
uzdevumā Ltatvlešu
BA^K
pr«>ses
darbinieku sadarbībiiš ko-pa.
Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs. vietn.i A. Litipa.
redaktori: Z. Bārda. M.
Culitls. H. Mindenbergs,
A. Smlts. Adrese: Gi
burg'Donau; .,Latvi ja".
Tālruņir apg. 81, red,
spiest 92,
50,
Padomju Savienība neiagtis atbalstā
punktus Somijā ' ļ,
grieķu bazņīca"ļirSnl^^'''5'^^^^ nff V - ' n 1 1 i ,r. „' M
vaiT obeliska. BeiZt 3 4 Moiotovs uii iekala parakstījusi pakta
nofifloH ".r P^rnoai'l r } f
tizmetuniu
uzcelt?
2*:
i
nams tikai no stikla,
Jauriuzbūves mini S
CESTERĀ Džonesu laulātā
mazaļai m^^^^ MargaretM^
litpec piedzimšanas pUnī^
nīja asinis, jp visiem 3
piedzimušajiem bērniem blia .
mirst jau jiažas dienas pēc d^il
!ļ?fiavN^^ asins i
deļ (t. ;s.„Besus factora'O. BezoJ'
djās arī .ceturtajam būtu jānorf^
PARIZES-ŠTRASBURGAS 1
VILCIENS turpmāk brauks uz
jas riteņierļi. Pirmie mēģinajurrjr'
labiem panākumiem veikti jau
Braucot ca^mērā 100 km
pasažieri nemaz nejiitot grūdi?"
Vagoni būs technikas ^pēd?'^
vārds" un svērs 21 tonnu katn';
arī kāds ritenis bojātos, nelaime:
notiks, pateicoties sevišķiem m^i
izbalansētājiem.
M Ā J U CE^^ kopš karaž
kuma pieaugušas par llOVo. Jsi
būve, kaš pirms kara maksājat
dolāru, tagad maksā 9060 dok
Dzīvokļu krize ASV joprojām m
tīgi liela. ^
•m katram zīdainim 1.
pag. gada ļoktobŗa ir īpaša veselļ
pase, kas itam vēlāk ies līdzi bfc
dārzā, skolā un pavadīs jauno i;
domju pilsoni visās dzīves gaitāi|';
tas ik brīdi varētu atrādīt savu,i-,r:
ddcīnisko biogrāfiju".' I
: ČIViLĀg AVIĀCIJAS pāni|':
ASV uzde-\^usi lidmašīnu rūpniecf-:
radīt četrvietīgu „ģimenes lidipif'
nu", kuras i cena nepārsniegtu a:|;
mobila cenu.
Krustvārdu mtk
, Līmeniski: 1. Naudas J^^^^
7. Vairāk nekā ciena. ^^'^J'Ļ
dojumi.; , 1. . »
Grieķu ,;ģeneralis".
14. Bīstama vieta Pur^a. 5 ;
riens. 17. (Dzīvnieks^ 19. ,^ .^^
ropā. 22^^,^'-^^4
Pilsēta Francija. 28. g.,,,,.
29.. Pussala Azija. i^'^
vārds. 32. Kukainis. . .
: Stateniski^ 1. K^^^^^
2. Zem. 3.1 Kult. 4. T^ut^^, it
6. Chronik 7.. APS^^^^^^^^
8. Katrs. • 9. Stublājs, ļ , ^ 5 f
Adrijas Jūras. .17. '^ļj^l
20.: Iedzimto karavīrs
kā. 21. Sp^le.^^23.Dab^s^^,,.
26. Darināt zeķi. 27. ^ ļ.
Izjūti smaržu!
:IEPRIEK§ĒJ5S K R ^ ļ , , i
: MIKLAS: A^^^
Līmeniski:!. P o l f ^ ^ irļ;
Itaka. 9. Lagūna^
dija. ::14. Eja. 15; R^^^Jļ ^^.t
ka. 29...Emsa sa 3
šas.. 10. Atkal. n. 2^^^ lV\
ba. 16.. Kroņi. 17- ļfļ 0^^'
19: Kārtas. 21. Teika.
īsta. 26. Ira.
Somijas ārlietu ministrija otrdienas vakarā paziņoja, ka iVlaskavā
parakstīts padomju-somii militiīrs un draudzības pakts. Paziņojumu
publloēja p^c tam, kad prezidents Pasikiyi bija iepazīstinājis Somijas
valdību ar pUkta noteikumiv?m. Ziņa, ka paktā nav paredzēts I nodot
Padomju Savienībai atbalsta punktus So.mijas territorijā, izraisīja vis­pārēju,
atvieglinājumu somu tautā. Pakts ar Padomju Savienību, pēc
somu domām, ir tāds, kas neierobežo Somijas neatkarību. Arī rietumu
komentātori atzīst,,ka līgums somiem iabvēlĪL^s, katrā ziņā daudz labvē­līgāks
par tiem Ilgumiem, kurus līdz šim slēgusi Padomju Savienība
un tās iespaida stairā esošas valstis.
Pēc Maskavas radio ziņām, pakta
Padomju Savienības vārdā parakstī­ja
ārlietu ministrs MoJotovs, bet
Soiņijas v U'dā ministru prezidents
Pekala. Svinīgumā ceremonijā pi,eda-lījies
arī ģeneralisims Staļins. Pakts
noslogots uz 10 ,^a:1iom (kā to vēlējās
somi, kamēr padomju prickšlikiu'ns
bija paral:slīt lo uz 20 oadlem), bcl
īpaša klauzula paredz t ā pagarinā­šanas
iespēju pēc šī termina note­cēšanas.
Pakta svar.s:ākais nolei-kurhs
ir tas, ka Somija apņemas iz­lietot
visus tās rīcībā esošos snēkus
savas tcrrilo]'ijas aizsarii^Tišanai tai
gadījumā, ja tai uzbruktu vai ja
Vācija vai kāda ar Vāciju Sabicdro-jusios
valsts caur tās tcrritoriju uz-bmktu
Padomiu Savienībai. Abi
partneri apņemas, agresijas draudu
gadījumā apspriesties. Abas^ puses'
savstarpīgi annemas rospoktēt viens
otra suverenitāti un noiejaukLiejr-ol-ras
valsts ickšēiās lietās.
• Reuters trešdien ziņoja no Helsin­kiem,
ka somi tomēr uzskata, ka
Pekala parakstījis tikai līguma uz­metumu;
nevis paktu. Vi.<=pirms. uz­metums
jānodod parlamenta apsprie­šanai
un tikai tai gadījumā, ja par-'
laments to ratificēšot, līdums varot
kļūt Som'\iai saistošs. . Pēc šīs aģen-tīTiras
ziņām, pakta uzrnolumam ir
pavisam astoņi panti. Pirmais panls
nosaka, ka Somija uzbrukuma gadī­jumā
aizsargājās pati kā neatkarīga
valsts, bet vajadzības gadījumā var.
liāgt Padomju Savienības atbalstu,
par ko vienosies konkrētā gadījumā.
Saskaņā ar otru paniu, sarunas par
savstarpēju palīdzību ievadāmas jau
tad, ja „pastāv agresijas briesmas".
Turpmākajos pantos abas valstis ap­ņemas
darboties UN ideālu . garā,
stiprināt draudzību, saimniecisko un
kulturālo sadarbību. īpašā pantā
abas .valstis apņemas rosnektēt ot­ras
valsts ,.suverenitāti. Noteikts, ka
pakta ratificēšanas dokumentu ap­maiņai
jānotiek Helsinkos.
Jau trešdien Reuters ziņoja, ka so­mu
parlaments acīm redzot būšot ar
mieru pakta uzmetumu ratificēt. Da­ži
deputāti gan likuši saprast, .ka
viņi, protestēdami pret Somijas ie­saistīšanu
austrumu blokā, no. bal­sošanas
atturēšoties. Visi somi gan
atzīst, ka sarunu rezultāts labvēlīg.^,
līguma noteikumi neesot diktēti,
bet konservatīvais laikraksts „Uusi
Suomi" tomēr piebilst, ka, pēc somu
vairākuma domām, mazas valsts dzī­vības
interesēm varot kaitēt jau "tas
vien, ka tā • pievienojas kādas liel­valsts
līgumu sistēmai.
. Angļu politiķi visumā domā, ka
pakta satui's ir Liels somu delegāci­jas
panākums, un pnsk:ļidro, ka šā­da
veida pakts nevarētu ietekmēt
Anglijas un Sonriias turpmākās at­tiecības
nelabvēlīgi. Oficiāli paskaid­rots
arī. ka jaunais pakts neietek­mēs
angļu un 'somu; tirdzniecības at­tiecības.
Zviedru preses komentāriem vis-raksturīn-
ākais ir „Dagens Nvhoter"
atzinums, ka ..pakts samērā labvē­līgs
Somijai". Par svarīgāko iebil­dumu
pret- naktu šis laikraksts min
"to, ka „-ia paktā nav paredzētas ne­kādas-
sarantiras pret padomiu in­tervenci
iu ar bruņotu spēku, tad tas
var, izvērsties par instrumentu, ar
ļ\ura paFd:^ību arī Somi i u pārvērš
par totalitāru satelītu pēc - pazīsta­majiem
AustrumeiroDas paraugiem".
Konservāt^'ais ,.Svenska Dagbladet"
izsakčļs: ..Patiesība ko redz, visa pa­saule,
Prasa pastiprināt
ASV brunošanos
ASV armijas plānošanas un ope­ratīvās
daļas šefs ģen. Vedemeijers.
no jauna prasījis steidzināt ameri­kāņu
armijas stiprināšanu. Stratē­ģisko
gaisa spēku komandieris Ke-nejs
izteicies, ka lidmašīnas, ,,kādas
jau tagad ir iespējamu ienaidnieku
i^iclbā", varētu bombard^ jebkuru
ASV daļu no atbalsta punlaiem^ kas
jau ierīkoti". Kongresa bruņoto spē-.
ku komisijas priekšsēdis Klasons
pieprasījis, lai ASV gaisa spēkus ne­kavējoties
pastiprina -līdz 70. kaujas
grupu stipi-umam, bet kongresa lo­ceklis
Kanons izteicies, ka, pēc viņa
domām, Padomju Savienība neesot
gatava karam. Viņš tomēr piebildis,
ka, „ja Padomju Savienība aizkārtu
Itāliju,,Zviedriju, Nor\%^:iu vari Dā­niju,
kam pieder. Grenlande, mēs bū­sim
piespiesti ar muguru pie sie­nas."
NYHT, BBC
kara gadījumā, kam viņi gan neti­cot,
izšķiršoties par ,,bruņoļ:u nei­tralitāti''.
Vairāki amerikāņu lail^
raksti tomēr pareģo, ka Somija
pakta parakstīšana varētu.paātrinp
Skandināvijas bloka dibināšanu pret
Padomju, Savienību. Norvēģija un
Dānija it kā. jau piekrītot šādam blo­kam"
Plašāku ziņojumu par noska­ņojumu
Skandināvijā skat.. Ipp. .
Maskavas radio trešdien apgalfo-,
ja, ka Bergenas o.stā Norvēģijā drīz
viesoš.jties kāda ASV flotes vienība,
kurā ietilpšot viens 27.000 tibaz,es
kuģis un viens 16.000 t kreiseris.
Stradtiieki atsakās
iekraut preces
padomju klibos
BBC un citi raidītāji ziņo, ka
lielais .Padomju Savienības tvai­konis
v„Rosija" atstājis. Ņujorkas
ostu 'tulLŠā — ostas strādnieki. ka­tegoriski
atteikušies iekraut šai
kuģī preces. ,f
ASV čeks Itālijai par 75 miljoniem do
sociālās apgādes uzlabošanai
aru
Neparasti asā formā Vatikāns noraidījis komunistu priekšlikumu vie­noties
par „reliģisku mieru" Itālijā. Atklātā vēstulē katoļu garidziļiie-kiem
komunisti bija apgfalvojuši, ka viņu uzvaras gadījumā nc^
katolim_nebūtu ko baidīties no vajāšanām, un Itālijā, ^ kur 9^
iedzīvotāju ir katoļi, komunisti un katoļu baznīca varētu labi isac
boties. ^ ^
101
Sokolovskis, un Robert;^ons
apmainās as,iein paskaidrojumiem
. . • ' ' ļ " •' ' • ' • •..
KRIEVU TANKS lEBRAUO 3 KM ANGĻU JOSLA
PADOMJU OIPJCIALAIS PASKAIDROJUMS' P^R SATIKSMES KON-T
R O L Ē I S PASTIPRINĀŠANU
I
Satiksme no Vācijas rietumu joslām cauri padomju joslai uz Berlīni
atkal turpinājās normāli, un angļu, amerikāņu un franču iestādes pieņē­mušas
krievu uzaicinājumu uz sarunām par satiksmes nokārtošanu.
Toties vēl nav izbeidzies sasprindzinajimis, ko radīja angļu transport-lidmašīnas
un padomju iznīcinātāja sadursme pirmdien virs Berlīnes.
Vakarrīt paziņotā ma^ršala Sokolovska paskaidrojumā norādīts, ka pa­domju
lidotājs sadursmē neesit vaino jajDS, jo angļu lidmašīna esot
pēkšņi parādījusies no mkkoņa un uzdūrusies krievu iznīcinātājam. So­kolovskis
noraida četrvalstu iz^neldēšanas komisiju, bet piekrīt angļu^
padomju izmeklēšanas komijsijas dibināšanai. Ģenerālis Robertsons šo
paskaidrojumu strikti apzīmējis par neapmierinošu, jo tajā minētie fakti
neatbilstot īstenībai. Robertsons jau vakar iesniedzis Sokolovskim atbil­di,
kas ieturēta ļoti ^sā tonī un ko viņš pirms tam pa telefonu nolasījis
Bevinam Londonā. Arī ģenerālis Klejs Sokolovska paskaidrojuma toni
apzīmējis par apvainojošu. .
rr. tā,-. ka pakta, parakstīšana
nebija brīvprātīits somu solis, bet
•gan to viņiem, uzspieda varens kal­mi
nš.'"
Zviedrijas, ārlietu ministrs Undens
otrdien paziņoja, ka Zviedrija jauna
. Lidmašīnu sadursmi, . kurā , nonā­vēts
padomju iznīcinātāja , lidotājs
un 14 angļu lidniašīnas pasažieri un
apkalpes .locekļi, Londonā jau mo pa­ša
sākuma uzņēma ļoti inopiethi.
Padomju izmeklēšanas komisijas zi­ņojumā
par sadursmes cēloni, apzī­mēts
tas, ka angļu iestādes: n'ecsot
ievērojušas sabiedrotajiem noteikto
lidojumu kārtību. Ārlietu^ ministrs
Bevins otrdien apakšnamā paskaid­roja,
ka galīgu atzinumu par sa­dursmi
varēšot' pieņemt. tikai pēc
pabeigtas izmeklēšanas. Pašreiz no-:
tiekot sarunas par visu satiksmes
jautājumu nokārtošanu. Cerams, ka
ar labu gribu vienošanos vārēšot
panākt.
Maršals Sol^olovskis un viņa yict-:
nielvs ģenerālis Dratvms otrdienas
vakarā ieradās pieņemšanā,..pie : ģe-.
nerāļa Robertsona, kur sastanās ar
anr^lu ģenerālštāba priekšnieku
Mcntgoraeriju. Dienā notika dineia,
kurā piedalījās aiī ģenerālis Klejs
un ģenerālis Kēnigs. Montgomerijs
apmeklējuma laikā inspicē;ai Berlī­nes
an^ļu sektoru un trešdien devās,
atpakaļ uz Londonu. Berlīnē iera­dies
franču ministrs Mer\-iļs, Ipi ap­spriestos
ar trīs rietumjoslu militār-gubornāioriem.
Sabiedroto kontrolpadomēs sēde,
kurai pēc plāna vajadzētu'notikt 10.
aprīlī, nevarēs sanākt, jo tā jāizziņo
4 dienas ieoriekš. bet l'dz vakardie-.
nai sēde vēl nebija izziņota. Pirm­dien
vaiadzēja notikt kontrolpado­mēs
kultūras knmis'-as sēd'ei, bet, tā
kā padomju pārstāvis sēdē neiera­dās,
tad sēdi atsauca. j
TASS trešdien publicēja oficiālu
motīvāciju nesenarai satiksmes kon­troles
pastiprināšanai starp rietumu
jo.slām un Berlīni. Iemesls tai esot.
apstāklis, ka ..padomju joslas robežu
masveidīgi pārgājuši bada ' cietēji,
spekulanti, noziedznieki, un spiegi no
apvienotās joslas'\ Spekulanti, po­lī
tiski un kara noziedznieki izman­tojot
vilcienus no Berlīnes uz rie­tumiem.
Uz rietumiem izvedot izej­vielas
un ^ citas vērtības; .Spontā­nais
iedzīvotāju pieplūdums no rie­tumiem
uz krievu joslu" esot kļuvis
tik liels, ka jau sākot apdraudēt ie­dzīvotāju
normālu ap^^ādi krievu jos-
(Beigas 5. ipp.)
estīnas kauias
iau lieto lauku
Vatikāns uz.to atbildējis, ka kopš
t'em laikiem, kad senie romieši so­līja
apžēlot kristīgo-mocekļus ar no­teikumu,
ka viiii upurēs pagānu die­viem,
tik viltīgs piedāvājums neesot
ix}dzēts. Komunistu priekšlikums
esot pat vēl ļaunāks par ^eno pa­gānu
piedāvājumu, jo tie aicinājuši
upurēt neīstiem dieviem, kamēr: kor
mūnlstiem nav vairs nekādu. Vati­kāna
laiki'akstā „Osservatore Roma-no"
tālāk (teikts, ka patiesībā komu­nisti
aicinot- baznīcu „sadarbotles
pašai ar savu. vajātāju". Apualvo-iumam,
ka komunisti neaizkārs ka­toļus,
nevarot ticēt, jo Polijā, Lietu-,
vā un Ungārijā viņi jau nierādījūši
pretējo. Tur katoļu grupas mēģinā­jušas
sadarboties ar komunistiem,
bet ta«ad varot pateikt ka katoļi,
kas atbalsta komunistus, ir katoļi
vairs tikai vārda pēc. Tie ir „tēva
slepkavu līdzzinātāji".
Katoļu sašutumu vēl pavairojušas
ziņas, ka vēlēšanu kampaņas' nemie­ros
jau nogalināti divi priesteļ'i. Kā­dā
Sicīlijas pilsētā mācītājs pērts
līdz nāvei, bet Milānā kāds pricGtc-:
ris nosists, kad komunisti sagraizī­juši
kristīgo. partijas vēlēšanu aģi-aļm
ar-tācijas
auto un pēc tam apmētājuši
braucējus alvu^eņiem. ! , '
Pāvests ilgi sarunājies ar ļprezi­dentā
Trumena vēstnieku 1ieiloi,^u,
kas pēc tam ieradies pie m'|inistvu
prezidenta de Gasperi un pasniedzas
čeku par 75 milj dolāru' spcii[ilās
api^ādes uzlabo.^anai Ilalljā. ! ' |' /;
Insbrukas radio zino, ka tiŗosdi-^n
notikusi ļiēdējā llalijas valdības sļē-,
de priekš vēlē.Vanām Vi.-umā vaU i - ;
bas noskanuiums osul ootiiiļistis^ks
un rēķinājās ar to, ka arī poC vēlē­šanām
de Ga.^neri ļ'ali'ušot mini'^tru
prezidents. Āidiolu ministrs ļSfor'ca
devies uz Sveici. ]
Dienvidsl-'iviki un Itiilija vfuMilai-cīgi
publicējusi vicncnšanos anmesiēt:
otras valsts pil.soīius, kas ail'tur^ti,
ar noteikumu, ka tiem tūlīt jā^itgrie-žas
savā zemē. Dienvid^davija
jau esot atbrīvojusi vairākus i ita|i
kas biiuši ieslodzīti par polilisk
vai vicpjākiem krimināliem 'pār
bumiem. un nogādājusi tos ]Me rehe-žas.
Tn'ostā notiek dcmon'--!rācijas.
Dienvid^davi. s^vā pusē demonstrē­dami,
sauku.ši: .Nāvi TrumanamJ!",
bet nākošā dienā itāli pulcojuSies',sa­vā
robežas pusē un saukuši: „Nijvļ
Tito!" >IYHT, BBC
ri
MASAPJKU NOŠĀVU^: K O M U N I S T I - A P C I A L V O C E C H U R Ē GĻ
K O M I T E J A S V A D Ī T Ā J S
J
Cechoslovakijas valsts prezidents .Benešs pirmo reizi pēc apvērsiiiiia
t'dca publiiiiku runu, piedaloties tr.ešdi'm Prāgas Kārļa universitātes
000 ^adu jubilejas svinībās. Savā runā viņš tomēr aktuāliem politis­kiem
tcrnr^tiem nrT)ieskārās Bcncša atgriešanos Prā;;ā no viņa laiifoi
rnājām paziņoja tikai 24 stundas pēc vīna ierašanās galvasi}jlsētā. Tai
pašā laikā sensāciju radījis organizē^'amās,,Cechu nacionālās komite.las
I?.ietymvācijā"' prickš.sēža Dr. Zivanska paskaidrojums, ka ofioJālie zi^io-jiimi
par bijušā ārlieiu ministra Masarika nāvi neatbilstot ( īstenība?.
fTasariku esot nošāvuši komunisti, un minētā komiteja pieprasīšot, lai
UN izmeklē Masarika nāves apstākļus.
Dr. . Jaroslavs Zivanskis otrdien
Vīsbādenē paskaidrojis Denas pār­stāvim,
ka viņa rīcībā esot kāda če-chu
diplomāta informācija, kurs sa­vu
vārdu nevēlējies izpaust. Pēc tās
Jans Masariks esot liedzies iesniegt
komunistu partijai apstiprināšanai
kādu savu nodomātu runu. Viņam
Stāvoklis Palestīnā kļūst :ar\^ien
draudīgāks un zūd izredzes uz žīdu
un. arābu pamieru. Abas puses sāk
izvērst plašākas kaujas operācijas
un abas puses ziņo par panākumiem.
Nedēļas sākumā pirmoreiz atklāti
cīnījās arābu ,yjarmuku" armijas
vienība — apm. 1000 vīru,, kas uz­bruka
kādai žīdu kolonijai Ziemeļ-.
palestīnā.. Sāi kaujā, par kuras re­zultātiem
slvaidrlbas-"nav, pirmoreiz
pielietota artilērija,, vai vi.smaz pir­moreiz
oficiālā angļu armijas ziņo­jumā
atzīts, ka nemiernieki lietojuši
lauku artilēriju. Bez tam laisti dar-.
bā arī smagie mīnumetēji, bruņotas
mašīnas un citi nopietnu kauju iero­či.
Arābi apgalvo, ka viņi guvuši
lielu uzvaru, bet žīdi apgalvo, ka 400
haganah vīriem izdevies atvairīt 1000
..iaririuku" uzbrukumu, kamēr, iera­dušies
palīgspēki. Arī baganah va­dība
tomēr atzīst, ka ,.jarmuku" ar­onija
cīnās pēc " visiem modernās
kauju mācības likumiem.
Par lielu uzvaru žīdi skaita sek­mīgu
haganah triecienvienības : ie­brukumu
Hasana Beja Salemeha
galvenā Štābā, kur tie esot nogalinā­juši
16 un ievainojuši: 40 arābu, bet
ēku uzspridzinājuši. Panākums esot
liels tāpēc, ka štābs atradies dziļi
,.arābu territorijā."
NYHT, DM, BBC
pasniegts gatavs runas teksts, bet to
Masariks atteicies .nolasīt. Tas ai^ī
esot bijis iemesls Masarika nonāvČT
šanai. Dr. Zivan.^kis tālāk apgalvo,
ka Masarika līķim neesot atrasts ne­viens
ievainoiums, . nedz kaula lū­zums,
kas varētu apstiprināt versiju
nar, lēcienu no otrā stāva. Turpretim
Masarika krūtīs e.sot atrasta pisto­les
šāviņa radīta brūce. Esoi jāpie­ņem,
ka Masariks pēc noslepkavo­šanas
nogādāts uz ārlietu ministrijas
oagalmu," kur vēlāk viņa līķi atrada.
Masarika personīgais ārsts līķa iz­meklēšanā
neesot' pielaists.
Prāgas univer.sitātes svinības bija
pimpis gadījums kooš politiskajām
pārvērtībām Cechoslovakijā, kad
orezidents Benešs parādījās atklātī­bā
un teica runu. Benešs runā rie-oieskārās
nedz iekšpolitiskiem, nedz
ārpolitiskiem jautā jumiem, tikai at­zīmēja,
ka miera vēl pasaulē neesot
un ka esot "nepieciešami nodrošināt
cilvēkiem vispārējo gara brīvību. Šī
«?ara brīvība arī vienmēr bijusi Kār­la
universitātes simbols. . Atceiļes
svinībās trūka daudzu ārzemm urii-versitāšu
pārstāvju, jo tās pēc ko­munistiskā
apvērsuma bija- nolēmu­šas
delegācijas uz Prāgu nesūtīt. B i ­ja
klāt arī franču sūtnis Prāgā, bet
angļu un amerikāņu sūtnis nebija
ieradies.
Franci jas valdība noraidījusi Ce­choslovakijas
notā minēto apsūdzību,
it kā divi franču sūtniecības darbi­nieki
Prāgā būtu palīdzējuši orga­nizēt
čechu ministru,. Sr'^ieka un
Halas, bēgšanu no Prāgas^ Drošības
padome otrdien pēc .ASV delegiāla ie­rosina
;uma nolēma uzaicināt feunic-eolto
Cechoslovakijas ' delegātu^TIu-dēku
piefialīties bez balstiesībām Cī-les
ierosinātās sūdzības apspriešanā
par nesenajiem notikumiem Pi'ā^j.a
un Padomju Savienības lomu tajos.
Cechoslovakijas valdība otrdien
pieņēma piecus likumnrojektus par
visu rūpniecības uzņēmumu nacio­nalizāciju,
kas nodarbina vairāk par
50 per.sonu. Nacionālizāciia skar vi­su
būvniecību, kā arī vi'-os ārtirdz-niecības
un lieltirdzniec'ijas firmas.
Likums stāsies spēkā ai" al^n-je/o-ni.
sku termiņu mo 1. janvāra. Ar-tirdzriieribas
ministrs Gi'egors otr­dien
radio runā uzsvēi'a,'ka Prāans
valdība darīšot visu, lai sēkinēiu
tirdznieciskos sakarus ar ASV.'
Ministru prezidenta vjf'tnieks Za-botockis
kādā sanulcē trešdienJztfī^
cics, ka visiem Ccchoslc/vakiias de
mokratiskajicm un progresīva j,iem
snēkiem būtu parlamenta vēlēšc
jāapvienojas kopīgā kandidātu
rakstā. So viņa ierosinājumu al
stot arī arodbiedrību savienība. Pdu-tera
aģentūras birojam Prāgā nr)dOt,a
pirmā pagrīdes: avīze, kas
..Mēs nāk.sim'". No Ccchoslr^vnldi
•pāri robežai Bavārijā se."tdien i(
dusies bruņota 18 vīru grupļ^i k
čechu žandarmērijas vir.sleiln-rmtr-i
viena muitas ierēdņa vadībā, C
pā. kas ieradusies smagajā auto:
bilī virzienā no Karlsbode:--.
vēl: 4 sievietes, un 4 bērni.
devuši militārās valdības p-'r'
divas mašīnpi.^toles. 7 pistolcr;
granātas un munīciju. Colā
laimējies apmuļķot divas
un pēc kāda aizsprosta nov?.|n.'-
pārbraukt robežu. Bē^lu vairum
ierēdņi un tirgotāji, kam esot dr
dējusi pārvietošana uz zemes iick.'
ni. Vini novietoti bēgļu nom.qtri!ē
' BBC, NYHT
rtas
a-d-:
saucas
as.
āila
un
Viņ
k(jinļ
r
aU-u-
0-
m
'!'',
-n
'wmmi