1948-02-03-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
g^, * feStiuJEii Hr. e (114) 1948. g. 8* lebrufiH Ar mttors pdrsiLstu veA inldSUsm r8li£)Itdj«i tekstos Isteiktās dosaas ouv I^ājufiā numurā ,^tytja** inftar- B^ja ksitfiļus par am> pret DP vir^ rakstu, Icas m divi lāgi bijli @l& Sto rakātā nav titedi aimllķa parādība, tas ir rakaturfga vispārējai viddNi n i ^ a l pret ērzemnl^iem an vifn;i no apilgtSciem tfi ^7m ir \xM, ka pre^ UML n»ims palīgi un mudina ļaudis, seviSķi Jaunait]3ti« īreālā^ U2^:verē dcmiāt par nlilkotnil Am mācīties matus," Mka HāfeDjj^iu^as latvieSu nomet-nea tfltutletliii A. Jakiēvlca, kas pats; dzimt^mē būdasns lat^saimnieka, gan tujv giai idt iabsMJiei ari vairākus dto Daitodamies notmirm amatnieku kopā im «^ā-dādams kā kanālizādjaa montieris nometņiā, viņā pOlas pirliecināft tau- ^ .^.^^ ^ ^ tieit»,«dk Hda vērtība tr p r ^ ^ l i S h m i ia^audimim^^W ^ tais valrft uarturējulles vācu va^jiltkais dOs, ^eklēdimm gim-fUH; jau sen galdIJuSI' ar bažāmi «az^M vingiHnās i w mechanlķiv bet ,3chwlWsche^^^ pa4tājuifi pavai^ almolvē-filcM bez tam ievMbas eb^igs ar )^ tavt1)icidu, pēc^^m beigs prot te, ka, vai nu grfeēti vai negribēti, Matos j^irzkoplbas «kolu TOba-iftlāti pasaka īstās videāu dimias h ^ . J ^ ^ m€s nc^Osim, e k ^ 1^ DP un par savām turpmākajām h®*cl uja ģimenei nodrošināsim, attiecībām p i ^ io sveāķermeni viņu^^^^^ mājfts pārbraucot, tiksim ātrāk fĪ4(|, ļu*kajllta,ii^ā tikai d o i^ I^^^^ f^ļg^ jscu Miflt l^i,** stāsta XBfk Ms mm M laikraksta i^udenu: «Viņi virs, kunim, strādājot un arvi^iu ko (mnitl DF) tātad vislabākā ga-1 )®tmu mācoties, vēl atliek laika un «lumfif — atbilst T)omii*ru emi^ran- patikai» dziedāt n o n » ? ^ kori. Tē- M pmsibim un kā tādiem viņiem I va pēdās staigā ari vecākais dēl& jfti*tmil®s t i s ^ ^ ^ i ^ >B®t M tad Ir Jūsu nometne ar ēivm apstfikliem, kur viņi viesojas ļ amatu mādianos, aii?r^ bija kki- !Pūi, kas grtbfe ar mums ciest un mmis?" Jautll avīžnieka b^^es. mēs etzijHm un neeftstumsim, biedrs pasmaida: tiem, kas gribēs tuipinātimra- pirms nepilna gada ijavā laikrakstā, JHU dsfvl, JābOt ^ i d r l n ā , ka leit I raki^ldlanii {»ar mOsu ncsnetni, Jau* ^ to varēs tikai tik IW, k a m ē r t ā J ā t , k w p m k t iM darba | « m ^^ irSeo t a u t a i nebūs sa v as I mi, tad no t l laOca esam gājuM uz a u v e r ē n i t f l t e s ! ^ tpa0vftroJums|pHek§\ir^^^t^^^ darbojas SūSanas, pulkst^ajilabalan^, radlomechanikas Vai gan kādreiz nensi^aidrSk no ļ un^^ā^^ m$im Islldisf Sis pats teikums Jau mācās ap 70 cilvto Un no!WBt-prida art to, kāpēc taisni tagad I nes kdmiuidiftiits V. KaHtom^^^ p vtolaicf^ visās Vfidjas itmlās sā-1 dina, ka lEC^ atziiu^ k i Attbrukumi pret DP. Kāpēc uz-1 pilnīgi nodarbinātiem, imiedzot rrts t&daudzās Vācijas pilsētās nodarblnSItopapilddevas. pOlņl pi5u vfidcSu vajadzībām Ari i^lnmairijā un tautskdas pēdē-kjūsl nepiedodamas telpas, kāpēc I Jās kltuiēs Jau kopā pusgada iw firaņkfurtll Jāsasauc Ipafe impulce. ļ obligātu pd«l«5metu zēniem noteik- M ^gādiirtātu vādešiem, ka tiem ta arodu asiitnmādba. Vakaros 4—6 kārtīgi Jānodod preces DP vaļadzI-Mundaij nedēlā .^unieMd^^ bām, kāpēc DP priekšrocību" lik-[mācās pamata zināSanas galdnidcu, vkiliana ir temats, par ko runā Pēc ļ ele^lfu uia mechanlķu arodos aticalievēlēSanas amatā Bavārijas Skolnieki soviāķi interesējas par CSU pfickSaēdUi. k?*ēc „Schwābische elektro-installāciju un paSl Jau spē- I^deszeitung** uzreiz tft skaidri jn^ vell^ct vlenkārSākus uzdev\mi\^. atceras, ka Hochfeldas iedzīvotājiem Kad rilmis pāris mēneSlem no Rē-prijM divi un pus gadiem nodarīta gensbunpsiE Venecuēlu devies no-netei ®ilba? Iemesls ir tas, ka vā- metnes eloktrotechniķts, ted līdz deSl laikam it kā sāk Ja<Jt pi^minē- jauna darblnidca atrašanai visus ttāi suverenitātes tuvoSanās dienu. elektrowK>ntlera darbus velku§l .Iztirzāt to, vai m vācieiu cerības skolnieki. Si<:T>lnidcu arodu apmācl- Ir pamatf>tns vai nē, nav ne I^ti mO- bās pats sv^Mākais, kā vl«iā Imlsl j i uzdevums, ne mūsu koi^np^eņcē. apstiprina audzinātāji un vecfrki, ir bet, ta^ ka^ 50 cerību pmoSanās ne- tas, ka Jaunatne atkal pierod fizls-pārjimrt^ tā kļūstot nejūtīgāka m PJ®t mums. tad būtu nepareizi p,^ nometņu dzlv^ Jaunajām ie-aizmiegt acis un IzUkties to nere- tekmte 4zam, U n ^ Jāntzf^ ka - knut ari | Kulturālā ^IzIvcRēgenKburgas^n^^ OMJtnē ]m no sākta gala ritējusi ātmm ļ Tai dieiā. kmi SO ^^arīgL Vijja aizrauli^ toātŗml l^lbu Dānijas Vingrai ^ajai k - ^ robeistadju Vainikalu, iSetri fi|)ēl^ji. Divas tru|>as. kaltra sava j taka ari „O^OTg<>tian<ii Dagblad*', M^^"^ izmisumi mēģinājumi i z i^ režisora vadībā, gandrīz lis pāris [ar no^u kon^ pastāv ļ ^^^^ mēneāi^ miedz im^mai^tKiM sa-^ v kas dzlviis dlvtožs atklāti M'^'^^^^^^^*^^ četri w> de-gatavotai ptatoādeL P i r ^ ^ tā- j ^ i ^ ^ | ^ ,4paāiHBu*' Ar! ,^Art>e- nav i ^ devuāka at-di urvedumd^ kā A.^^ ua ,;^dltir*, p^ ko ņg^ vārtiem. Viņi ātri ple^ jūOTojuāi mazie ^tit4tt,un^^^^^^^A^ atotouSi t m atslēga un iz- Raudupiete- Oeturoa perstm^s ķiējoi n ^ i ^® gan lOTmilas^^^^^^^ ^^^^^^^ sarucis, tom^ kodolā v© k fiŗjēci^ f a l i ^ ir tikai to ^>igwii V<^xmm- h'^^^ sagūstīja Jau tūUt ak dziežmm gars. mrifente^ V^^ Al(Mņa \šsm Lām Tldning- o ^ a , k^^^ ^ vadībā n ^ d not&i I. ^ ^ v i g a i s tiešu bēglēm Zvie<ķiji nav jgbd-P'^ ^ ^'^«^certs, ^^^^^^^^^^^ d^^ Ne m a z ^ ros^ ^ e c f e i ^ \m toti d^lar^^^^^ l ^ viņion nedra pagalM Vl^ pēc kulturālā džive rit ari Vciiteiē - IzAišana. ^Balti^V)^^^^^ ļ g^gOstlI^ mioigl ^a^miiiie&. FiditēnbUē, kas pēc mazo ikmi€^ «ir pierādI>iJ! savi m M^mm]^!^^ tov^siofe rokā, m m llkvidēlahas vimigā latvteāu no- im lojāliem cflvēklOTAm v^oj^ns, metne UOajā Bavārijas zi^melat»- ^ viņu M&ā <k)a grib palikt W t ļ J^ig®^ llyh€4er^, %6 tnunu stChrl Pr^ctiAā zlņfi^^^^^^v nie& līdz Stm paveikuāiniazl&, MJls teikti Jtekmē, atvieģiojoft us ra<gt i A ^ i v ^ ^ §āin^ matOTiāki un riku trūkimuii kurni Zviedrijas i ^ v i O i ^ i e c ^ d k vto gn^lioalgi im n^nai nerē^diadfiffliks iekārtošanai, daudzi vfrieSi 4 i 8 i s«Ju-[^^i^^ ^^^^^^^ a^^^^^ Sies dari)ā G l i ^ ē ^ l ^^ dā un ar saņenitajām papUiddiervam numurā ievietojte rak^^Trāģtska igauņu inleni«4s un algu rilpējas pM* ģliiien^n. No- <ttvu gadu^^^^^^^^s^ dilrurģl^fi^Tiim-metnes k u M n t i e m paplldd<?i/as ne* tornēt^^o^ apāiaud^nās žmiedz. Aomiliidlgais ģim«a?u, ap- dlba 1946 gada janvāri izdeva k r i e - M ^ g ^ Igaunis, kam gādes jautājuTO ir vimsnoinrarlgā-ļ^^^^^ Watc«m laikā 1 1 ^ ^ brivibu. est^ ag. kajiem ieganstiem, kas dau^drU | i - nc^^nm^ atķ^^^ riķ^ māksias tirgotāj Alfrēds m^u galv^ attttt no ktirsu apmdc- * kāda laika saņēirvib Iešanas. Tādēļ art no veidd)i^i«n,r Z detumu, lai apbadi^ kuru vidū netrūki^ bēniiem svētītu I^r to, kā n ^ ta* tad Izbēdzia ģimeņu, tflcairetolB ir pār^ikcAojicaH^fil^^^ ^ ^ un iemād^^ kādu amatu. Vāri>« A ^ stāvolclls uzlabosies, kad nooi-gan^ ^^^^ ^™ paredzētos IBO an>du kumsi AmJ robežu vajadzējis notikt slepeni.^^^^^ fLS!^ bergā. Helsinku stadijā tomēr^^^^ i ViegU c^tas^ b ^ ^ ^ T^ J ^ .^ IfkuSasirdz kaulam i^ust pagāJuSās 1^ i • dea esot^ vinua ar lufcu. ripmAfi fliiki^imti t H i ^ « a r » 7 ^ i m 4 Hclja ziemas a u k ^ u i m vasaras s ^ t a i ^ ^ ^ ^ ^b^ij usl leradusles Jsu pirms l • ^ a^aaa)U£9Qast nvleicņIubsa aarr i nļfecu^- bet toties novietojums no^rodojud. Par aizstāju dažu labu IztrOkstoSu kalo- ^*H®i"^"**"'*^ ""^^ riju, taCu ar v^^^^^ cajtera bērniem 7S proc; Ir ?vwra te. "*f5"2r trOlnims. 22 proc. plaušu dziedzeru " " ' ^ bijis v l c ņ l » t a ^ e t a r^ lekalsunu. un 9 proc iUmo ar tuber- Hamēr vtri parrc^no aiAv kuloal. Īle nav pat*aml «kai^ Par «"D'Uan ,J™2?®^ io Jautājumu ar bažām r u i i l S a r l ^ ' ^ ^ ^"^S^ Vcldenes komitejas priekSs&dis. un " f ^ ^"^"^"^' ^aa A*ņaJr. bet savam virām brIvprfiUgL Zuikas kora dziedoņi Anglija aoaama Sieva. latrast darbu vienkopus un laifvā laikā turpināt kora darbību. Iznltoa tomēr dtfidi, Vāciju Visiem r^^^^ is^ievās atstāt Daļa^^^^^^a JoiM, daļa Kārtojas pilsētā. I^U»; kM gruļ^ KariūM^ n^arblnāto lk>» ml^ tagad izdevies j^esal^lt ari omelnu lazi Ikte vācu suverēnitātd vēl tālu visi politiķe ap??takli pēdējā laikā darbojusies vādeēu labā. ISfav vairs imsaiUē gandrīz neviena politika un neviena laikrakffta, kas neatkārtotu, ne MftrUala plāns, ne Bevina ie-w^^ Lu^^^T^^^^f« ^^}^^^ I "Svarip jautājums, ko komitejai bez Vād^lās saimniecībās Jldrdall- ar 14. Janv kopsēdes lēmumu uzde- ^^nav iespējama, ^ « I ^ f 1 ^ ^ f ; v a nometnes padome, bija suņu tu-d^, kas^JcmroJām pT)^ w S m « ^ . « ^ .M\ 1. tiJbniāri nometnē MkvldēJa-fiSf ^ ^^^"^^ Pieļaulami I S ^ ^ ^ ^ V ^ ^ H T 'n^ ^^^''^ Kadljumos. Ja suņi atvesti no ^^liSf ^"^^^^^^^ dzimtenes; bet par tiem Jāmaksā no-i^^^^^ u « r doklls HM 10.- m(^esl. Šādus ga- NeatKarlgi no tā, cik tālu Ma pro- dljumus apr^ciiitls katni ntMcvlSķi un tess aizies (un liekas, ka tas varMu inn^nfo^kam blib j^^olerlida, ka j^uns iet loti tālu), vMm panāks, ka Jau tioAām at^e^rtiii no dzimt^ies,- raksta samērā drizā laikā tie visn\az tais a 1 kaa Ziņas", Jautājums, kas neskar Hetim\ii dro-Šlbu, būs pilnfei noteicēji mi^ zemē. Un tad — skat ..SchwHbWie ļ N^cotiiiē valccailoiH droāl vicu iz-l> and(V^?:dtung*V — .,notaisnlbnl bQs tir/ās ne mazāk s\'arr^o jautiljumu jadod gandaļrljums, agrāk vai vēlāk.[par suņu tālāko emigrāciju. • tom jābūt mOsu uzdevumami" Nav nozīmei diskutēt par to, vai ,,netaisnlba** Ir netalsnlbn un vai gandarījums, ko prasa da?.I tCikMoSi Mod\!eldas vād^u, kas divi un pus gadus izlJktl no drlvokļlem, nepie* nākas driJāk tām veselām tautfen,ļ Latviešu paliddbas komitejo kas vācu kara dēļ zaudējuiias ddm-Montrealinwlibināju5t tautieti, Iii fm* Nav ņo?.lmes tāpēc, ka mēs tādējāefi jMiUdirētu tur iebraukušiem nenogaidīsim talimlbas un patiesības latvieiiem. Par komitejas priek.«di iztŗatrti, vismaz Bavārijā ne, ^ ievēlēts Kārlis I^zdlņ^; bet vsJd^ A pat paMi vādeSu bēgļus no dtiem Hangis, N. Dulplņā, J. Duncis, K. apgabaliem uzjāta drīzāk piir jrveSi-1 niekiem nekā par $«vējlem. Mllltā-valdība pn savā l aM ne^^^ kādam Lallngera kimgam dibināt ļ utiskiem bēgļiem, to ari nevarētu Mvii bavāiļlcMi partiju, kuras s«uk-|bet, vai nu t!5l vai netm. mkiitn •l . P P ? ^ . bija vi?mkār5a:i autors attcal pateicis lleliiOai patie- ^avārtju bavārie^lcm, nost visus Katrj^ kam bijusi izdevība v^. bēgļus, kafkftdos^ amatos, \m izrai- rot palu vācu bēgļu stāvokli Bavā-dlt vlsus^^ DPI Katrs kas blcfāk rijā zinA^ ka viņu privilēs^ija paUe-WwSed* ri?lb«ā^.J ^lW^*T^"t^m ^ā a^t^k^lā^t^i^, z ināK,^ ^ ^ badoties*^, t ā nav |rmrt1la Bavārijā būtu guvusi lielu tika -jmMnicks lab^^^ jjadijumā balsu ^^aitu,-^jau^ maz ir tādu drīkst ,.dest; im badoties-, jo viņS Ir bavāHcSu vai Jvābu, kas^neuz^H^atl- tikai otnisiSķīras pilsonis. Tā tas ir. tu ,,die verdaņuņten^ Auslānder und j ^ viņ5 vii*pār ir vācietis, ārzemaloks dte laudgen TOditlinge" par visu Uļūst trešāai Iķlras pils«>nis, par ko 5?T«rL^™u n^nais pietiekami var liecināt tic tautleH, ^nek'āli trelks. Jcuŗa^ iemesls - pra- ilgāku laiku ieklmiti vScu ftfba, M Bavārija dod daļu ,na sa- j^in^j^jc-jt»^ ^ iepazinusies ar bēg-em ^lUtsalmnleclbas produktiem komisāru, dzīvokļu pārvalžu dar- I ba parvalhi, pārtikas pārval^ sadales komisiju ne vācu iestiiiu ,,mi-ļību" pret fcemnlekiem, kas ,,atzlti un nav atstumti". To nedrīkstētu nekad aizmirst tāpat kā nedrīkstētu aizmirst, ka 55- M vai tā<li tfi diena, l i € ^ v^m^ jaunievēlētais 1>GP loceklis K^^K^ lītis, pats 3 bērnu tēvs. Sad tad pa miļal dāvanai mazajiem atsClīta nometnes viri, kas strādā dūrhn rotā Gl«5nē. Ari citādi starp nom^rtni m gl^nleSlem Ir cieta draiKlzība/ Par ^Iti visām grūtībām veide-nle5idc5l turas kopā. 8 vlri{>dl^^d^^ , %t** vu^ies uz Beļģijas ogļraktiivto ^ AS' viņiem jau «jkojulas' ari ģimenes, mitēja informē,^ S 5 Veldenas latvieši gaidīt gaida to brl- Jaunus ierakstus vairs neizdarīs^ kā- cUv^ v^ atrodi, kad izceļ(^ahas vārti uz pid?e-j^^^p^ iedzīvotāju pārmaiņām l ^ ^ ^ j ^ ^ mamu valsti pavērsies ari tieiia, kam Bavārijas latvieSu ncsnetnēs turp- māJcalas viMm jāgādā par bērnu puldņu imv<Krā-^^^m^ i^cāu c^t-' klem ļaudīm, A r v. B o l i t i ņ s | rāiajai kartotatai Hanavā. KLEINKEGAS nometnes latviešu komitejas priekSsēia amatā trefto reizi p6c kārtas ievēlēts Voldemārs PoriņI, bet komitejā l jMtotm^^ J. Banga uhJ. Ozoliņā. GLAZENBACHAS nometnē, Ausmas popularizēšanai Anglijā. „Valkas Ziņas" vēl konstatt!: feri ir iidākie puķu dobju ienaid- ļ trija par jauna^es audzināšanas pan i ^ - I domes priekšsēdi Ievēlēts P KadUis, priekāsēža vietn. B Rlng^bergs un Ikvienam tr kādas raizc^C Ari ļ «skrlC Kalniņa-^^^^^^^^^^^^^^^^ makšķerniekiem. Dānijas lībiešu ANCa^UJOSlJ^ Visās D^P^ VB31 ULB$ REDAKCIJAI A. Liepa, ĻatvililU i^t^m an^rikāņu Ji^Oas kopas pr-^ biedrība Mednieks un maklķīiimieks I nes administrācijā nodartilnāto skaits ļ P A E VALODU •4i>' līt J l , griba Jau mtMns vi^im Ir laba-,: 2\, (ebr. grib rīkot karnev^^ bet Janvārī samazināts no 10 proc, mTļ^^^^^^^^^-^^^ Kramiņam Mlnchenē. kots nevar gudrot t l n f 0 r m ā c i ja s B i ļ c t e ņ s" Dānija va. Sājā nodarbināto grupā nav »io ka Latvieāu nre^ blcdribB® ziņo, ka biedrība tāpēc sarlkoju^^^^^b^^ '^^'^^^ angļu konkursu. ni.^ais per^nMs. hrt^a^ »r r»nnŗ«wi •fttanrKii THcd Ja karnevāls notlk^ JSTapLl. piu-no.aiikimiirnevaJad.e^^^^ pamanīt art, U mjļt Vai^u, p ^ a nosaukuma d9 dzīvo Hiļķel" Smrta,niarln0la im Zviedru organi7.ādja^^^^^^ ^ ^^^^ musu ^ivjlemv^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ V |mos,p^ kam viņiem sagādās^^ biedrības vēstuH» .,V 1 r c b u r gas Vest 1 r raici^n: rijas valdību. TRO ^gatavolanas ko- ļ^t v i e i u valodā Iespiests dlvUārt .,Imulas ^autu vienība bija appe-mi^ju un ,3^^^ gvelvalodāR, mustes palīdzēt Invalidiem sa.i^aid!t uz Zviedriju aizvedis ap 100 DP bār ^ parauga biedru ^iļ^^^ nvaku, Si a ^ ap«vd- rt^L^ .^ . ieviestas un W cama arī kā vērtiis audzintona.'? PAH VIRCBURGAS centrālM no-^^^^^^^^^ izdaHta« - art flir lidžeidi^i. Bet, dieniiel. labā gribrr TTw?t3ic5 lAtvie^^^^^ valodā — tS^l stipri ātri iTkūpējusl. Tagad, kiktHic^'eliMsIid^linēja^^^^ pārmest, ka mis katii mitēja 2iņo, pēc trī^ārtē]^^^^^^ tautibu. V« sa5kaidī5ana.s f^auU no labprātīgi uz- J( J urjlms un J Aiii^lis Piedali jāii - ^ ^ ^ pamaAa apgalvojumam tāj^: ņemtā pienākuma atkal attdk^^i^'M^7^^^^^ ^ ^P^a UB^K^S VM^RZĒ^ ..Utvian-. btvie^u komitejā 52 proc balstJeisigo • • t^utlciw ievēlēja J. Zaķi. K. Zuti, F r4k!nu K Jaunntoii, K Stieni, O ļ A. Bieraots, fa^^^talS ' G i ^ k i s ^ 6^ rota M ņēmušies aprūpi par 40 invaUdāem P^cjā IXP s^^^ iin miru^ vai bez vfs^ pazuduj^o da olctc^a^^^^^s^^ tauliežu piedcriglem. Aizvadīta ļSnežlem, un tajā lielāko tiesu gnŗtoJfa» ^jid3 ilm vajadzībām ziedota ap R^t tikai par Jaunajiem^^v le.m-~-. I-••'•^\'-'' •Tkumiem,':' bet-\ dtlerņ..: :>9utiljyni^« AlTDZSiOfU vājžs veseiJbas dcļ p{cakarā.« mazlSc, atiJt^ jevmljams pēc L-itvijas skolas jaiLCP.DicrnM^ proiŗramn^s nosacītais S m^liie^ U^i. rXP vc3^^^^^ mādbas pda bdvlaiks. lai vēl vai- no l;—15. nm^e^ r$k nepa^Hktinātrvi audzēkņu vf^^-:cn>nXnr*a trakuma u^^^ pAr^dzfbu ifba, Slezvteas - Hol^lnas apg- )f^\\rMT%rT^ mitējas Lfbekā noradīja ve^ nonnāH varēja iciMlvdz^^^d l!bas no7.-vad Dr. med A. ī^v^im^lMt^m^ .1^^-^ IZCEl^TAJIEM uz A'jstrāliju IXP pitet .^'Jlāvi vēl nav; V^l^^ •nepiecie^a.Tt35 7 fot-»?!raf.ia.'i :Tnay-,. p^^^rSk :lida';^vt]anāMn5s?;:.S^ L.\TVir^IKM DĀNIJA lai^ad iz- blļas iecirkni^^^^o^ kārtota :ic5pe:a doties darbā uz Ang- i nōtlte'^l^^^^^^^ !ilu.-Nbte\k\in^l tādi pa.^i kā izbrau- Hef^as ap^abaiā:;i to c^jiem no Vācijas. — Dānijas ārlie- veikt 5 nedē|āi. tii':..minij^;rij3 at5a\ikusi ziņa it kS ••:^<>«]as-4.edrki?!e^^ PSB5 :piēpra5:jasi baltiešu izdošanuļ iesniegtas ;pārsūdzība^-, .un->:1t^/^^ Do Dānijas^ I lemtas tikai 9. Janvlrt. kad vādeši savu sasnieg MOi^iU uzdevums tāpēc Ir vēl pavaiKJt ener-ģiju, lai .izķiutu. no, fis •: ze?me$.-,-kur mŪ5 ue tikai-, negrib, -bet ^art. •'tolst uh bez tam — kamēr vel te ešam, betdzrH :sapŗast, .Vķa--ar; .braman!ir\j uzstāšanos vien mfe savu ]m tS slikto stilvokll varam ttod v^ vai-i- Sk idiktināt' ^ Tiesības un Uisnibē ir jSalzstSv: Tb darīt vajadzētii ļaut mOsu au|- stSkajiem un zemākaJIOT vēlētajierņ pārstāvjiem. Tas, kā atsacvlSķi DP jofffojām vēl izturas pret vād^^lem: Jdt pie krūtīm, kur va)a^ im if^eva-jaga, un, par vi«?ām l^iām, t^lāta^ •pre^'^^vade^em-;ar;ba^ātfbu^ un -cifa-retēm, ktini patie^TbS AFI paiHctn šen vairs nav. diemžēl, ir bēdlits !f#rts Un;;§ī nl^ti^^anās pret:•.tautu,;,-kiiŗai .i^kaudiba.- %;et Īpaži;-'atti5tita dziņa., mūiru - ^st ā vokli • -no' d^ensis.; diena •: dara ļauniku./: A l e k s a n d r s Lieļp^a ^ aitaisis visā pa- %o un Z i pazīstama ne SriB^a- clK P'?"Xļās robežām n«^*-MDkāms savā parMe- Wa%>antoji3-d«^^ tiirtS-f ;,fflbas antagonisma .yU- ^ Sienaidniatu. Gan-m n«»?/JSote un ņeapsar- «^^Ti Jaundēlljas le- ^''''^.SSāJS Indiju. Viņa * " £ S & a plašo taiitas rļSfvlt^ bija p^^ SKa "t^aTmsavauh dlazījveībbu ^CUhmd^U^s^^^^n^^^^^^^ «iLbrI vlnS ieradās Pa«a luanleru ' ' C T a S , satra»^^^^^^^^ S Siinatu nomierināt satraukto tautas brilu prātus. ..^^^.^^^ Via» no Gandlja neasiņainas oi- J few6iem bija badošanās, ar^^^^M Sams Udfiicos Indijas iedzīvotāju i^Mos nogrupējumus -ļ-indu^, ^mus un sļkus. Kāds to^vadi-itji ļeptembri ieteicās: «Gandijs Ir 8s(t$u UclSkais ienaidnieks, bet tik-ļjji viņi parSdiB mūsu vidū, mēs rain nespfjam neko pret viņu dff-jft. Mums rodas bijāšana, un mēs nl« nevaram viņam nepaklausīt." 'Sm pNSjS gavo^ talfilcds rezul-fitui ōandijsļ vairs nedabūja yērot, btīt gao panākumi laikam nebūtu l i ^ u i i ari Joreiz, ja vien Gandijs tk» vil dzīvotu. Samierlnāāanamja panākta jumu y Drošība nepāra bazi, lai uz ko g P ē t e r i Grūti pa lāk. Gan pandits N dinfijis sa nemieru tgad v dziļi viņi 1 centienus Mohand g. 2. oktob tumindijā, lietu viņS atgri tīt savu d brīvībai, riku, kur aizstāvot intereses, atgriezies nākošo m riju jeb , tiesīgā stāv pasaules (TUtpinfiJums no 1. Ipp.) I tomēr ne. Kc paJa Gandlja vēlējuma, viņa % «tellja sadedzinot un izkaisot pditis Indijas svētajās upēs. Gan- P«^ejās ned % īleva un dēls izmeklēja uguns- Gandlja n tara (ietu svētās Juranas upes sāk ParādJ krsd Plmu izvadīšanas procesijas ziņām, vaki ittiM, diennakti pēc nāves. Gan- kusi šķobīti mm mm biedru un mācekļu Par to, kā ^ttnte, kas pārmaiņus lasīja bak^ sv«M raWus-lm~kvēpināja mlras pi« mrfei aj. Ārpusē atskanēja nepār- kistanas. . lauiu pāļa vaimanas. jautājumā gSjleau uz sadedzināšana.J J ^ « a jātnieku - m vlfflibas, bet celu abfc S PoHtiak te» ļautu tOkstoSl. GāSnaTS !S^'"'^°«es, ^ l«^lja ziedus. C ^ v S 'p >«lslja ari angfu kia^ '^'^ ^ « i m g K l S v ^ ? ^ * G^^^ balete^ «»fc|i5m. ^ts r ^ , ? baletmetetara Gandila rfai "^unskuru mākalinieka d ^ «° »l«a« In<Ss,'°'* f*5 Um N»iB ' kais ir MAA Pūla 2^^" 50 ^ motīvu ar «'^^^hĪT!^ ap. «eju nepirtriu- ^ B B c T | i ^ ^ 5 pre< •as vadi. Grietir^ j ^ ' 5«%h^*rw5^^^^^- kura «.iS^^a mm. ct va uzreiz visā zemē? „Schwfibische Landeszeitung** goda pēc plebiH ka tos politiskos bēgļu^ kas ,.grlbēs ar mums ciest un badoties^ neatst\imŠot Saskaņfi ar BavSrtjas atveramas garantijām po>
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-02-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480203 |
Description
Title | 1948-02-03-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
g^, * feStiuJEii
Hr. e (114) 1948. g. 8* lebrufiH
Ar mttors pdrsiLstu veA inldSUsm
r8li£)Itdj«i tekstos Isteiktās dosaas ouv
I^ājufiā numurā ,^tytja** inftar-
B^ja ksitfiļus par am> pret DP
vir^ rakstu, Icas m divi lāgi bijli
@l& Sto rakātā nav titedi aimllķa
parādība, tas ir rakaturfga vispārējai
viddNi n i ^ a l pret ērzemnl^iem
an vifn;i no apilgtSciem tfi
^7m ir \xM, ka pre^ UML n»ims
palīgi un mudina ļaudis, seviSķi
Jaunait]3ti« īreālā^ U2^:verē dcmiāt
par nlilkotnil Am mācīties matus,"
Mka HāfeDjj^iu^as latvieSu nomet-nea
tfltutletliii A. Jakiēvlca, kas pats;
dzimt^mē būdasns lat^saimnieka,
gan tujv giai idt iabsMJiei ari vairākus
dto Daitodamies
notmirm amatnieku kopā im «^ā-dādams
kā kanālizādjaa montieris
nometņiā, viņā pOlas pirliecināft tau-
^ .^.^^ ^ ^ tieit»,«dk Hda vērtība tr p r ^
^ l i S h m i ia^audimim^^W ^
tais valrft uarturējulles vācu va^jiltkais dOs, ^eklēdimm gim-fUH;
jau sen galdIJuSI' ar bažāmi «az^M vingiHnās i w mechanlķiv bet
,3chwlWsche^^^ pa4tājuifi pavai^ almolvē-filcM
bez tam ievMbas eb^igs ar )^ tavt1)icidu, pēc^^m beigs prot
te, ka, vai nu grfeēti vai negribēti, Matos j^irzkoplbas «kolu TOba-iftlāti
pasaka īstās videāu dimias h ^ . J ^ ^ m€s nc^Osim, e k ^
1^ DP un par savām turpmākajām h®*cl uja ģimenei nodrošināsim,
attiecībām p i ^ io sveāķermeni viņu^^^^^ mājfts pārbraucot, tiksim ātrāk
fĪ4(|, ļu*kajllta,ii^ā tikai d o i^
I^^^^ f^ļg^ jscu Miflt l^i,** stāsta XBfk Ms mm M laikraksta i^udenu: «Viņi virs, kunim, strādājot un arvi^iu ko
(mnitl DF) tātad vislabākā ga-1 )®tmu mācoties, vēl atliek laika un
«lumfif — atbilst T)omii*ru emi^ran- patikai» dziedāt n o n » ? ^ kori. Tē-
M pmsibim un kā tādiem viņiem I va pēdās staigā ari vecākais dēl&
jfti*tmil®s t i s ^ ^ ^ i ^ >B®t M tad Ir Jūsu nometne ar
ēivm apstfikliem, kur viņi viesojas ļ amatu mādianos, aii?r^ bija kki-
!Pūi, kas grtbfe ar mums ciest un mmis?" Jautll avīžnieka
b^^es. mēs etzijHm un neeftstumsim, biedrs pasmaida:
tiem, kas gribēs tuipinātimra- pirms nepilna gada ijavā laikrakstā,
JHU dsfvl, JābOt ^ i d r l n ā , ka leit I raki^ldlanii {»ar mOsu ncsnetni, Jau*
^ to varēs tikai tik IW, k a m ē r t ā J ā t , k w p m k t iM darba | « m ^^
irSeo t a u t a i nebūs sa v as I mi, tad no t l laOca esam gājuM uz
a u v e r ē n i t f l t e s ! ^ tpa0vftroJums|pHek§\ir^^^t^^^ darbojas SūSanas,
pulkst^ajilabalan^, radlomechanikas
Vai gan kādreiz nensi^aidrSk no ļ un^^ā^^
m$im Islldisf Sis pats teikums Jau mācās ap 70 cilvto Un no!WBt-prida
art to, kāpēc taisni tagad I nes kdmiuidiftiits V. KaHtom^^^ p
vtolaicf^ visās Vfidjas itmlās sā-1 dina, ka lEC^ atziiu^
k i Attbrukumi pret DP. Kāpēc uz-1 pilnīgi nodarbinātiem, imiedzot
rrts t&daudzās Vācijas pilsētās nodarblnSItopapilddevas.
pOlņl pi5u vfidcSu vajadzībām Ari i^lnmairijā un tautskdas pēdē-kjūsl
nepiedodamas telpas, kāpēc I Jās kltuiēs Jau kopā pusgada iw
firaņkfurtll Jāsasauc Ipafe impulce. ļ obligātu pd«l«5metu zēniem noteik-
M ^gādiirtātu vādešiem, ka tiem ta arodu asiitnmādba. Vakaros 4—6
kārtīgi Jānodod preces DP vaļadzI-Mundaij nedēlā .^unieMd^^
bām, kāpēc DP priekšrocību" lik-[mācās pamata zināSanas galdnidcu,
vkiliana ir temats, par ko runā Pēc ļ ele^lfu uia mechanlķu arodos
aticalievēlēSanas amatā Bavārijas Skolnieki soviāķi interesējas par
CSU pfickSaēdUi. k?*ēc „Schwābische elektro-installāciju un paSl Jau spē-
I^deszeitung** uzreiz tft skaidri jn^ vell^ct vlenkārSākus uzdev\mi\^.
atceras, ka Hochfeldas iedzīvotājiem Kad rilmis pāris mēneSlem no Rē-prijM
divi un pus gadiem nodarīta gensbunpsiE Venecuēlu devies no-netei
®ilba? Iemesls ir tas, ka vā- metnes eloktrotechniķts, ted līdz
deSl laikam it kā sāk Ja |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-02-03-02