Bavarijas Latviesu vestnesis, June 11, 1948

              Mm
-iv
•I- -.-•ļi'
I
ii i i
mu
t
'; •'J!:'•;••
•i
: ••' , s V ••; ī •
Vi
iii
i 0 V
5
līt
ii:
LATTUA. 1948. g. ll.jn
Nr. 45 (150/ 1948. g. 11. jūnijā"
Ar ©utora paratotu vai Inl^tfiiiem pa-rakstlUJoa
rakāto» Izteitctāa domas nav
katrā zlņfi jrcdakcljai domaf. Vēstule LatvijaiI no Montreālas
Kādreiz Maikapara tabakas fabri­ka,
reklamēdama savus papirosus,
laikrakstos palaida zīmējumu ar
jautājumu: „Kur palicis ^Ozoliņš?";
Atbilde: „ViiT5 aizskrēja pēc kārbi­ņas
„R[ga." Kopž tā laika pīpmaņi
nokupinājuši tonnām visādas taba­kas,
papirosi „R^ga" palikuši tikai
atmiņās, bet pasaulē joprojām no­liek
daudzas tādas lietas, kad gri­bas
jautāt: „Kur palicis Ozoliņa?"
Te būs viens Šāds gadījuma.
Divi p d i pagāja, iekams mū^^^^^
dažādās trimdas organizācijas pil*
, nlgi noskaidrojaV savus vviedoķļus
par kopēja vadītāja centra absbļOtu
nepieciešamību un vienojās par tā
uzbūvi un komplektēšanu. S.' g. 9.
aprīli Latviešu Centrālā Padome Mŗ
vā Vircburgas lesijā plēnuma ^SI
centra-^ LatvleiSu Nacionālās Pa­domos
--statQtus, Pēc llem statū­tiem:
LNP veidotu 55 locekļi, no ku­riem
12 dotu LatvleiHi Gentrālā Pa­dome,
12 Latvijas Centrālā Padome
(parlamontārleS.1), 12 karavīru or­ganizācijas)
bet 19 k)ceklus Četras
lielākās konfesijas un citas trimdas
organizācijās. So , lēmumu silti
apsveica arī visas aprindas un no­grupējumi.'
;v.:'v':^-' ^'.^ • V
LatvleSu Centrālā Padome tajā
pašā Vircburgas sesijā Izraudzīja
ari savus delegātus LNP. Tūdaļ pēc
tam LNP statūtam pievienojas Lat-vieSu
organizāciju apvienība (hOA),
un attiecīgas organizāclļas stājās
pie savu delegātu izraudzīšanas. Lai
' LNP- pirmā rsanālvsme nenovilcina-tosi
LGK priekSsadis, kam'^pēc LNP
statūtiem pirmā LNP sanāksme jS-sasauc,
publicēja vēl :ipa5u aicināju­mu
. organlzācilām savus-.delegātus
pieteikt visvēlākais līdz 1 jūnijam;
Varēja cerčjt, ka.LNP pirmā, sesijā
varēs:notilct jūnija vidn.'B
deva? Iejaucās OzoliņSl
ĻCk 3. jūnija sēdē konstatē, ka
LŅP: sanākšana tomēr draudot no­vilcināties.
Ari LOA prezidijs savā
sēdē ar nepatikti konstatē to pašu
un iestājas par LNP darbifcas uz-
Fāklnnu. Domāt, ka .nekādu ka­vēkļu
nevarētu bū*/kur tad tā vai­na?
Un, lūk, kur — dažas organi­zācijas,
kuram;LNF paredzētas vie­tas,
vēl neesot paziņoju^^as savus de-
1 l e g n t u s ! ; ,
Brangas organizācijās, kas divos
mēnešos nnv; varējušās (vai varbūt
nav gribejuSaš) izraudzit delogātus 1
Latviežu trimdinielq5 ir mācīts
pacļotībā. Viņam nav māju pa­ciesties,
;>iņam, nav tiesību;,—^
riestiosi viņam nav darba — pa­ciesties,
v i ņ l i r izsalcis—- paciesties,
viņš iivnoplīsis --paciesties/'^U^^^^^
pie' viņa nāk tādi viņa pa.?a tautieši,
. kas pretendē būt šim : irimdlniekam,
par ceļveži cm, r u n ā; skanīgus y ā r-dus
par trimdas jēgu un uzdevu­miem,
par sadarbību, par patrio­tismu,
solās Visus savus spēkus vel­tīt
tautas cīņai — un tomēr nabaga
triiridiniekam jāpaciešas ari šbreiz.
Ir smagas šaubas, cik ilgi:vIņl vēl
• •.cietlsies.--:.;'^:-
Trimdiniekam ir apnikuši vārdi,
tie māc viņu nost, un viņš galda
darbus. Un viņš grib ari zināt —
kas ir SIs „darblgās" organizācija^
kas'divl nriēnešos nav pa'g
ziņot savus delegātus LNP. Viņš grib
slhāt, kāpēc tās tā noticis, jo lai kādi
kuriozi gadījušies. 8ct tarĀ negribē­tos
ticēt, ka 60 dienās kāda biedrība,
apvienība vai savienība nevarētu iz­raudzīt
vienu vai dažus delegātus. Ja
tas tā tomēr būtu, tad šīm orgāni-zācijām
vajadzētu piešķirt īpašu
medaļu par --gulēšanu. Tādā ga­dījuma
tas būtu gan nožēlojami, bet
samērā nevainīgi. ^^^^ ^ ;
Paudz; bēdīgāk'būtu, ja izrāditx>s.
ka delegātu jalkā •izraudzīšanu ka­vējuši
kādi citi motīvi, . piemēram
„vali'ākuma" medībās, kādas, par
nožēlošanu, tagad sabiedriskos pasā­kumos
tiolick uz '.katra. soļav: Tādā
'^radījumā tā būtu trimdas kopības in­terešu
knjānv^nTīšana. un ri
prot tiem mērķiL>m, kas rakstīti L ^
statūtos, un proti — LNP- dibināta
Latvijas pamattiesību: izcīnīšanai,
(tautas saglabāšanai un latviešu
gāņizāciju sadarl)ibai. /
Trimdas sabiedrībai ir :apnikušas
tādas deklarācijas, kurām neseko
darbi.: Un viņai ir tiesība •zinātv -kās:
ir;tie, kas šoreiz 'runāīuši vienu, bet
dara ko citu; resp. nedara neko; V i ­ņai
ir tiesība zināt, kās "ir tie, kas
'*an'runā pār tautas tiesību,aizsi;ā:-
vōšanu, par ^ kopību,: par sadarbību
un ne: vien runā, bet publiskās sa­nāksmēs,
kād/^vanaga, āŗī balsā p^^^
t o , b e t .pēc;iani tīši vai;ncilši rl-:
Užr:^preiēn. :':r\^ .' -
Jā, tiešām; kur palicis Ozoliņš?
• K;;-Rab':ā:c:s:' •
Esmu viena no tam 37 mājkalpo­tājām,
kas 30. aprīlī izkāpa Hali-faksā.
Darbā aizvadīts pirmais mē­nesis,
un esmu f^uvusi nojēsīu, kā se
jācīnās un jāpūlas, lai eksistētu.
Strādāju kāda ārsta ģimenē. Ģi­mene
nav liela — ārsts ar kundzi un
19 g. veca meita. Bet darba daudz.
Kungi liek sevi apkalpot ļoti uzma-'
nīgi, Man' ierādīta istabiņa blakus
virtuvei, maza, maziņa. Mēnesī sa­ņemu
35 dolārus pie visa brīva. Ne­sen
kundze Izpārdošanā, kas šeit pa­rasta
parādība, nopirka man 3 vien­kāršas
darba kleitas, par,kurām ik
nedēļas atvelk no algas. Vakaros pēc
8 esmu brīva, bet vismaz pagaidām
pēc darba jūtos stipri nogurusi.
Mani darba devēji ļoti taupīgi.
P a t u z t u r ā kundze ievēro stipru āf-turlbu—-
arvien atgādina, ka jūtami
pieaugot dzīves dārdzība, : tāilēļ
sviests jālietojot taupīgi, vairāk jā-
Iztiekot ar margarīnu un; taukiem,
Icas lētāki.- Pēc izdevīgajiem kara
gadiem tagad esbf krizc;
Montreālt^^p esot ap 90 lat-vleSu:
jauniebraucēju, pa lielākai da­ļai
mājkalpotājas un drēbnieki. Pil­sēta
grezna, dzīvā : kustība,; rafc
raibie uguņi, skatlogi pārpildrti|
mantām, Ļaudis labi un moderni
ģērbusies. Mēs, iebraucēji, jūtamies
;kā" svešinieki savos tērpo^^^^
tautietes,' kas šeit nodzīvojušas vai­rākus
mēnešus, ^.paspējušās: pār­vērsties
līdz nepazīšanai, lai gan
naudu jārHcolas ļoti -pŗ\ātīgi. Daudzas
iepērkas uz nomaksu.
Dažas latviešu Jimenes :;Montttenlā
dzīvo apm. 20 gadus: Tās ļoti iaiļPļ
nas pret mums. taēu "ari viņiem nav
nekādas zelk kaudzes —.tāpat ļiā^
strādā un jācīnās par ;.money*\ Ķā-^
dā latviešu ,,vedcanādiešu- f^im^ņē
ar 4 bērniem viens dēls; studē, bet
tagad brīvlaikā aizbrauca valsts v i -
diertā ;par; strādniōlcu; .meļālļietuvē
nopelnīt- ņaudu - studijām:
mežinieki;: dažkārt' iebrauc ; pilsēta,
kur daudzie -kārdiņājumr /ātri vien
panēm viņu .darba sviedrus./; I
. ' š u r p atbraukusi,; modināju d r d aļ
žiem skatu:, albumiem saviem saim­niekiem
parādīt mūsu : dzimteni,
mājas un ainavas, Vinl izrādīja in­teresi,
bet ārkārtīgi ^izbrīnījās,; kad
es vēlāk lūdzu kādu galdiņu vai
plauktiņu, kur : grāmatas nolikt.:
.;Kā. vai. jūs ari grāmatas esat līdzi
paņēmusi?"
Nešaubos, ka ār laiku tikšu „uz
augšu'^ Valoda, valoda! Tā daudz
ko nosaka. Varu pietiekami sa­prasties
franciski,- bet grūti tikt galā
ar angļu valodu. Mani darba,devēji
ir angļi, kaut Montreālā vW lielais
vairums runā franču valodu, '
Vakaros, laižoties miegā, stiprinu
sevi apņēmībā izturēt, - mācīties un
censties. Dzirdu tramvaja trokšņus,
auto rūcienus un šad tad Sv. Lab­renča
upē nopūšamies kuģi, smagi
un gari. Un tad man uznāk tādā pat
nopūta. No rīta tomēr esmu aizniir-susl
vakardienas grūtības. Ceļos un
dzīvoju jaunai dienai, v
Monireālā, majja beigās.
' : . Velta V a s a r l ņa
Dānijā dzīvojošiem DP apmēram
2 mēnešu laikā jāpāriet IRO aprūpē,
tautiešu: sanāksmē Kopenhāgenā in-foi-
mēja Latviešu apvienības Dānijā
priekšsēdis V. Briedis. Dānija kā
IRO locekle tagad maksās zināmu
summu šai organizācijai, lai tā sa­mazinātu
savus izdevumus bēgļu
aprūpei. Latvieši domā. ka viņu stā­voklis
nepasliktināsies, bet ar lielam
pārmaiņām Dānijas DP dzīvē turp­māk
tomēr jārēķinās.
Dānijā ieradies Austrālijas pār­stāvis
Murjē. Viņš paskaidrojis_. ka
braucis ^ikai informatīvos nolūkos,
bet ne lai ver\'ētu DP darbiem
Austrālijā. Sāda iespējamība tomēr
paredzama. 160 latvieši pieteikušies
braucienam uz Argentīnu. Šajā mē­nesi
sagaida arī pirmās vīzas ie­braukšanai
Kanādā, Pēkšņi izbeigu­sies
Francijas akcija. Tā darbojās
pēc Uguma ar Dānijas valdību, bet
franči līgumu uzteikuši. Līdz; šim
uz Franciju aizbraukuši 54 DāJiijas
lat\4eši. 70 mūsu tautieši pietelku.
sies cukurbiešu retināšanas darbam
dāņu salā Lolandē. No 1945
ģistrētajiem 1857 latviešiem pānij§
vēl pašreiz dzīvo 1180. pie ka(i^ no-metnes
mīt 700. Trīs gados miris 61
tautieis. Viņu kapu kopiņas izkalsiv
tas pa visu Dāniju. Tās kopj mirj^o
piederīgie vai YMCAs kapu aprūpe^
sekcija.
Uz Vāciju .aizbraucis Latviešu- ap.
vienības Dānijā valdes loc. adv. A.
Frīdenbcrgs. Viiia vietā tui'pmāk
darbosies i n l J. Zītars.
miera
VĒSTULE LATTIJM NO
leģionāru
saplākšņu
vēl:dažus
iias as
as sūtniecība ]_ Vašingtonā
lūdz publicēt šādu ar š. g. 3. jūniju
datētu paziņojumu: • .; - •
,,Latvijas" sūtniecība Vašingtonā
uzskatā par savu pienākumu pazi­ņot
tautiešiem* ka- Latvijas valsts
nauda Savicn. Valstīs ir jonrojām ie­saldēta
un sūtniecibas rīcībā, par no­žēlošanu,
nav nekādu līdzekļu, ar ko
atbalstīt visāda veida pnsnkumus:
kulturālus, zinātniskus, literārus,
mākslas,; sabiedriskus, politiskus,
saimnieciskus un sociālus. Nav ai
nekādu līdzekļu, lai sūtītu prodļuk-tus,
medikamentus, drebēs, veļu etc.
un lai/ izsniegtu ,^3balštus^ .slimības
gadījumos, • nespējniekiem, invali­diem,
. ceļotājienļ,: : skolniekiem . un
studentiem —-arī ne aizdevumu Vei­dā:
Nav nekādu līdzekļu, :• lai : iz­maksātu
pensijas, vai kādu summu
uz pensijas rēķina ., Sūtniecībai :ar
nav tiesību izsniegt galvojum us
afidavltius imigrantiem, un nav lī­dzekļu,
ar ko segt viņu ceļa izdevu-,
mus, vai izsniegt kādu pabalstu tiem
ierodoties Savienotās Valstīs, arī!'ne
aizdevumu veidā. Sūtniecība nevar
arī izgādāt vīzas iebraukšanai Ame-
Savienotās Valstīs.'*
Katra ilāVaditā: diena Indoķīnā ir
eplzods par rotaļāšanos ar dzīvību.
Manos u^.devumos ietilpst pavadīt
vienības,, lai : salabotu
; laivu; t iltus. un pa vel ktū
citus darbus. •
iz Vbraucām remontēt kādu
jātu pārceltuvi. Agrā rītā devā­mies
ceļā. Man bija vēl līdzbraucējs'
uni patšautenes apkalpes vīrs, kas
novietojās uz šofera kabīnes jumta.
Pie konvoju - sapulcēšanās vietas
ums paziņoja, ka konvojs -vajadzī--
gS^;:yirzienā pašreiz nedosies/Noskai­drojuši^
ka'iezemiešu uzbrukumi kā­du
1 aiku nav notikuši, devāmies ce­ļā.
Tā bija traka pārgalvība braukt
tikai trijatā 250 km garā ceļā. Varē­jām
pazust no pasaules vienā se­kundē,
jo reizēm notiek uzbrukumi
pat vislielākajiem konvojiem. ;:^:- .
, Visā ceļā ierīkotas 5 sardžu no­vietnes.
Ik sardzes priekšniekam tie­sības
aizturēt braucējus un pēc-vajadzības
dot papildspēkus. Ari šo­reiz
mums vaicāja, cik konvojam
mašīnu.^ Atbildēju: .,Paši esam viss
konvo j s . V ī r s • p ag rozi ja ģa 1 vu; bet
atļāva braukt tālāk., Aiz muguras
palika ari pārējās 4 sardzes noviet­nes
un laimīgi sasniedzām ceļa
mērķi.
Anskatljos savu ' darba v
brauca trīs
miem tām
mašīnas. Pfc noteiku-jāatrodas
100—150 m
ū. ka vajadzēs strādāt ap­mēram
5 dienas. Iezemieši ar vieglo
mīnmetēju" bija pamatīgi trāpījuši
pārceltuvi: Apkārtne izrādījās, bīsta­majo
• tūlIt aiz• pārceltuves mitinājas
uzbrucēji; Ar tālskatu novēroju, ka
pie sādžas zem pacelta sarkana ka-ro.
pa :;sapu1cējušies cilvēki. Notika
kādi svētki.• K1 aigas jaucās ar bungii
rīboņu. Pūla virzienā raidīju dažus
šāvienus. Jau pēCv pirmā .sprādziena
cilvēki izklīda uz .visām pusēm.
Svētki; vairs neatjaunojās līdz pat
vakaram, . •/•:• - "' V/..- -'
Otrā dienā, - savervējot, iezemiešu
strādniekus, sāk li darbu. Viss notika
bez traucējumiem. Tikai trešās die­nas
pēcpusdienā, ,kad savus uzdevu­mus
biju gandri'!. • pabeidzis, upē
pēkšni; ņokrita. granāta. Sekoja/ vēl
2 granatas, bet arī tās. iekrita upē.
Pēc : krietnas . ^gaidīšanas: atkal at-iaunoja
darbu un piektās dienas va-i\
arā . savu uzdevumu;.biju paveicis.
Pēc dažām dienām "pāri pārceltuvei
'devās- vienības, lai sāktu dumpinieku
tīrīšanas akciju. Ņo divmotorīgiem
bumbvedēi lem du mnin ielcu^ pusē iz-vielojāšJzplētņu
•]ēcēji.;pēc kam pā­ri
tiltam aizbrauca mūsu kājnieku
vienības. '. Sākās niknais :; džungļu
karš.: .:;';••-'•/--;,/;••;'
: Mēs devāmies atpakaļceļā. Šoreiz
vienai no otras. Pēkšņi aiz pirmās
mašīnas pacēlās dūmu mākonis.
Eksplodēja spridzeklis. : Braucām
ātri, kāpēc nebija upuru. Aukla iz­rādījās
pavilkta mazliet par vēlu,
bet atkaļ panātru,; lai; uz spridzekļa
uzskrietu otrā mašīna. Ceļa malas tā
apaugušas krīiiTiiem uii cukurniedru
' :iuciņiem, ka neiespējami saskatīt
kādu "uzbrucēju: Raidījām krūmos
dažus šāvienus .ūn braucām • tālāk.
Pēcpusdienā atgriezāmies novietoju­ma
vietā. •:.;•/...•::-.
Līdz šim man vienmēr bijusi lai-
.me. Šai laimei ticu ari turpmākajās
dienās, jo man te vairs' jādien tikai
2 mēneši. Ja laimējies palikt dzī­vam
līdzšinējos 28 mēnešos, kas pa­vadīti
džungļos, tad jācer, kā arī bei­gas
nebūs ļaunas. Pēc tam ceru aiz­braukt
no šejienes, lai nekad vairs
neatgrieztos.; : .:
'Indoķīnā, maijā.
J. R.
ome
Solīts vēl
nav izdarīts
NEPATĪKAMS PiRSTEIGUMfi
FAUŅGBbSTELĒS
EMIGllACIJAS CENTRA
Janvārī Falingbosteles emigrācijai
centrā; angļu josla IRO sapulcinSja
700 DP izceļošana: uz Austrāliju
laulcsaimnlecības darbos; Solīja ķa
uz Austrāliju varēšot izbraukt kopa
ar ģimenes :locekļiem. Austrālijas
komisija daļu ņo sapulcinātiem DP
pārbaudīja un pieņēma izceļošanai,
bet ap 260 atstāja uz nākošo pārbau­di.
Tagad, pēc 4 mēnešu ilgas gaidi,
šanas Austrālijas konsuls šiem 260
DP paziņojis,: ka: viņi vairs ne-varēs
izceļot kopīgi . a r ģime-nēm,
bet vispiVms uz. Austrāliju būs,
ādodas ģimenes galvām.- Tlkaļ
lāk • varēs, sekot to piederīgie.: Visi i
gaidītāji ir ģimenes cilvēki ar 1—J
mazgadīgiem bērniem un tiem
ad nākas izšķirties, vai nu pamest I
ģimenes Vācijā vai. atgriezties pa*
matnometnēs nekā nesasniegušiem.
Cik ilgā laikā pārvedīs ģimenes uz
Austrāliju, nav zināms. , ; ; ;:
Falingbosteles emigrācijas. centrā
vēl arvien atrodas ari februārī pie­ņemtie
„austrālieši" ~- 13
I
T^i.t^i vardu.J mm
.|#''';5ktngar,3 n
f^'*^^ . M , . : redzējis.
^ ^ ^ - A s 'kas vadi
g ,tikai'no; p o W q
aizve
gi no 5toxnpimas uz
Ši divi igauņu
tting
.: Stokholmā 1.5,
pazuda divi 14
kojas
maijā bez pēdām
un 15. gadu veci
igauņu zēn i ^ — • Igaunija,s; bēgļu bēr­ni.
:; ,.Ne\vsletter ^ from ^"behind tiie
Iron.Curtain" tagad ziņo, ka ar ve­cāku
un policijas kopīgām i pūlēm
noskaidroti zēnu ' pažušanasi.' ap--
stākļi: Pēc iziešanas no māir.m pl. 8
rītā; tie nogādāti uz padomju tvai­koņa
..Sestmretsk". kas pl: 9.30 at­stājis
Stokholmas;ostu un devies uz
Ļeņingradu. . Par zēnu aizvešanu
nebija informēti nedz vecāki, ^ nedz
kādas zviedru: iestādes.
Izejot no mājām. . igauņu, zēļučm
nav bijis :nemēte]a!--ne: cepures, ne­maz
nerunājot par kādu bagā/.u. V i ­ņi
redzēti ierodamies ostā kāda pa­domju
sūtniecības darbinieka' na\'a-dībā.
Kāds policists, kas novēroji?
visu trīs do.^a'nos uz ' nadomiu . Idiģi;
un kam lieta' šlcitusi ;aizdenTiga. pie­prasījis
u-rādīf :viņu^ .dokumentus.'!
; PadPm;-u darbinieks bollcistū; pievei-cis
.ar •uzstājīgu :valnd:.i-•pav.iGinadim"!S
;vīnam .gar. soju divas pases. Poli­cists
"tomcr • vēl -piezvah:ī;is' Zviedri jas;
ārzemhie-ku komisiiai. u n ' . P ī e n r a s ' īs
bērnus
instruk c i j as., Kāds : m a zāks ^ omi si­jas
ierēdnis, ievērojot ari vispārējo
tendenci Zviedrijā katrā ziņā uztu­rēt
labas attieksmes ar Padomju Sa­vienību,
atbildējis, ka gadījumā, ja
zēniem. ir padomju pases, 1 ieta jr
kārtībā. Vakarā, kad uztrauktie ve­cāki
sāku.^i meklēt pazudušos, tie abi
l}!-a.jau tālu jūrā. '..I- .
;• Zēniem nav nekādu radu Padpmju
Savienībā,, un:viņi,ytāpat kā viņu ve­cāk
i, noskanoti asi: pretkomūjiistisk.i,
m ap]iecina .arl 'abu '.• sk-vlns''bicdri
Igauņu viduiskciiā;-Stokh.olmā.-T^ā^^
zēnu brīvpr ātvg a: žd pš an a s u Pa dom­ju
ī
r- -.
d iiis:-nervozitātes pāziines:. un savam
dvīņu brāluri'izteicies,.ka- viņ;im ceļā
uz mājām sekojis kāds svešinieks
izvaicājis..- vina adresi.:; Otrs ^ c
cieii; apgalvo, ķa: .^'jņa brā!is var būt
aizvests vienīgi ar varu vai ; vil tu.-
,:; Igauņu, koloniiā:: Zvicdri.iā -nol:-
:kums • rad^;:s:" d:b'nt.': sat"v.\\<\xm• i.
'•.SavicnT-bu:: ir ..•pilnīgi;. :net:camav
Viens no zēnieni;pēdēja laika.'izrā-:
un
jO jau
..Jsauņ.!'
.d:Dm •:;:
r : s u : pēde-^v
;'na\^^;'-.utu sies
: varas: ^ '
1
dros-r no
LATVIEŠU DP kopskaits,. pēc
LCK informācijas, Vācijas rietumu
joslā. Austrijā un Dānijā uz 1. maiju
bija 94.375. Vācijas amerikāņu joslā
bijā pavisam 48.408 latviešu, no tiem
6204 vieninieku. Angļu joslā :'---
39.664 (5088 vienin.); franču joslā -
2555 (472 vienln.ļj Austrijā: f002
(255 V.) un Dānijā 1746 (223 v.). •
SLEZVIGAS-HOLSTEINAS " apga­bala
dziesmu diena, veltīta pirmo;
latviešu dziesmu svētku 75 g,: at­cer
ei , notiks ;4, jūlijā Libekā. Līdz
šim pieteikti 10 kop ar ;450, dziedā­tājiem.
• /::.•;•
;: ĀRZEMNIEKI Vācijā, kam bijuš
īpašumi ASV," līdz 8. augustam var
iesniegt ASV tieslietu ministrij
noteiktus . pieprasījumus īpašumu
tiesību nodm.5iriāšanai. saVa PGlRO
apgabala tieslietu virsniekam, kas
sniedz, arī tuvāku informāciju. :.
RM; 5000.— ziedojumu ĻKPP va­jadzībām
invalidu aprūpei ziedojus
Grosenbrodcslatvie.su nometne, kur
pašreiz ir tikai ap 200 tautiešu, Kopš
1947. g. 1. janvāra Gro.senbrodes no­metne
karavīru aprūpei pavisam zie-doju.
si RM_11.421,20 ;
LIELĀKA sveštautiešu grupa Slez-vigā_-
Holšteinā ir ^ latvieši : ~ :^-824
cilvēki;;tad seko::l().637':poļi^^^^
lietuvieši, 2719 igauņi, 1965 ukraiņi
un 1769 dienvidslāvi, LIbekā vien
mīt 3288: .latvieši,. 901 lietuvietis uh
757.igauņi ' • :;• •.:^-.:^;---:,^'>;;:'
LATVIJAS Sarkanis Krusts Beļģi­jā
paziņo, ka ar I: jūniju noslēgti
mūsu trūkumcietēju. bēgļu saraksti,
ko L S K B . līdz šim sūtījis uz A S V .
To tautiešu vārdi, kuru lūgumi' sa­ņemti
Briselē līdz 1. jūnijam,: vēl
ievesti sarakstos, kānaēr vēlākos lū­gumus
nav Vairsbl]is iesnējams iz­pildīt.
LSK turpmāk nekādus lūgu­mus
palīdzības izģādei -novASV vairs,
nepieņems. 'I • ;..V'^--^ •-•:.'.„.;,.^::-'.:,
: PABALSTI jāizsniedz tikai, tfidiem
latviešu studentiem, kas vēlas/strā­dāt,
bet nav atbalstāmi, studenti, ja
tie naudu izlieto smēķēšanai, kā tas,
piemēram, ir. Erlangenā, teica prof.
:pr, P.^ Starcs .franku novada no­metņu
apvienības 71 • ; sēdē;' Hers-
-.brul^ā.?:•.' : ;::-:-[-vū,:':-•;'-•'••,-:: -
• . M E R B K K A S nometnē atvērta ka-feinīca.
Dzīve tur rit ļoti ,,jautri".
Kafejnīca jau ieguvusi nosaukumu
..Pie baltā āža". •
• BAL K birojā Minchenē, Hcrzog,' Kudolf.str.
49, vēstules var saņemt Eduards Pauliņš (no
Latvijasl. Vija Veikšlne (no Latvijas), ; 0.
nr:uuijņ§ (no : l a t v i ; n s l , Vladislava ;Leimane
• Civo L a t v i j a ? ) , E d m u n d s Vladislavovičs (no
Laļviirts), Ligita iMor?eami, .Vi.svokiis Bf;k$e,
:Alfrōas: :Te?:cri5. I, Ricdkin?, Marijariro Ja-b
l o k n u a : o ? k a r s Krādziņa.';LeonhardsKuzins,
Armir.r-^ Rūsis, I/1 Tor n;*nTs. Pau 1 s Prāls,.. V.
S'ān.' e:. •V:;^:?;ers 11akcn'jtrģis Tu!manis, i l e - -
I ; t T - s -Oi^^h;^.:; K. .h]r?:ēvic5, Spodra Zitrrii-le,
ļ; Rudo-fV Kuriņ:^;, TnVga Kinte, jSnis Gcrtnaks,
•: nc i i ;ii l.Ju:nbe un: Šarlote- Rosmane. ;-• •
kopskaitā 80 cilvēku, kaut gan'jau
pagājuši vairāki noliktie aizbraulSāi
nas termiņi. 31. maijā australicšu
konsuls šim ģimenēm norādīja, ka
tās Austrālijas krastus noteikti
sasniegšot tuvāko 3—4 mēnešu laikā.
Uz pārbaudēm Falingbosteles emi­grācijas
centrā pašlaik gaida arī ap
1400 austrāliešu-V: no .Lejassaksljas
DP noņaetnēm.: No centra uz KaNiS-du
pēdējā laikā aizbraukuši 70Q,:bet
uz Peru 400 DP. Pēdējie nāca. ņo
Italijas DP novietnēm. !7: ' ' };^
; Centrā > dārbojas speciāla \ bērnu
virtuve. Pusdienas saņem bērni, kas
apmeklē skolas un bērnudārzus.
Bērnu pusdienas pēdējā 1 alka.uzļa­us
ās. Pašreiz nometnē ir 3G0 lat­viešu.
R/T.
AK
A. K o c i ņš
KĀPĒC ANGĻI SKEPTISKI
Pie Ivara Ekmaņa vēstules' redak*
(Latvijas 1. jūn. numurā) gribu
piebilst, ka latviešu jūrniekiem Vā­cijā
trūcis un trūkst jebkāda veida
organizācijas. Kādreiz Libekā gan
eksistēja kaut kādi jūrnieku ..pār­stāvji",
kas savu darbību vai bezr
darbību. -klusībā izbeidza pēc tam,
kad biļa:pratūši,^ev^'sagādāt.^^#
uz kuģiem. Viņu izdarītai jūrnieku
reģistrācijai ir 'bijusd tīri teoi ētiska
nozīme. ^'i/i'
Pagājušā gadā apkalpes bjj. lat­viešu
kuģiem sastādīja, atsevišķj lat­viešu
jūrnieki un' nevis britu - iestā­des,;:
kā. to : daudzi bija gaidījuši.
Izšķilrēja nozīme pieņemšana bija re­flektanta
personīgā pazīšanas iin sa­kari,
ar ko ari izskaidrojama tā- ač­gārnība,
ka darbā uz kuģiem pie!?^
ma jūrniekus un tādas, kas savas
jūrnieku gaitas bija izbe
desmit gadiem.
Westward:Ho akcijas sākumā ic-t^
neddd Dievs, la
i | .licši no cenn^
vrriams: starp, :central^
IrPādomja republioi e
l'iiina.uzbeki, un ;:tap^
Ibsltkrlevi-^par: ,,maskž^
:^?'a5:diez5an ..aiklati un •
Jlini Dāiiteidza ari. cia
liļevii.nekārtības un biro
u'oevsreju. piemēram sap
§{Vijlnā.Gin^inav:^qlpk^
•|p5r;ļi?iHiSrka'itvģari^^^W
-fe? vāilus varula aizšniea
"^jr roka;'.kāpēc.pirtī. F
;^.a.uie!i^ķciut'.gan:^-V
;:;}3t.bl:iķiisiin:kāpēĢ:;m£.
'^aa-l kur pa pažo-be
'•izmēžam bija d a ž fs
novarēju: saprast, ķj
?ci8l!Stu'komisuai rni
. . . V , . iepriekšējās lēmuniļ
;ļ|,l;Bai"junita'!nkj:.:uz'^
' pieci ;:lā?i 6 centi
•iii .|
.varš
pieri
m i
Pa ŠO; laiku neman
Bet a
reiz dien? 9 mēiļ
ri(ļ / ' ! - - ' . ' - - . - . - " , ( ' " ' S i r . U l l . . . . . liv,
'ānāitii; toliēsu bija-
Jf'aiii kaudzes.Un ^
^'^k kādu dienu pēkšŗ
'ffvm, ^ ..malciriālu
:>^ipegacijas-būve paga
Iflraiikta'V.••:;•" J-.:-"
:&SKAYIESI« ..UN P:^
;; ; ļ ; : iekrāva • VagJ
:•^^i.^."'^fevukautkur^pie^
: ; V . | ļ l ^ i a s b ū v ē , v i r z^
i ; ^dienvidrietumi^
nometne ar 4-snn
rosināju jautājumu \ par . .
nodarbināšanu vinu arodā- A n g l l J»
un ar Dr; Ing^ E..Dravnieka {ļādibi*
tika panākts, ka jūrniekus reģistrē
darbam •Anglijā viņu specialitāte
Uzņēmu sakarus arī ar kādu .arw,
kuģniecības: sabiedrību, kuŗaropU'
ānotie^
mistisko atbildi publicēja -^^^'^ ^"
amerikāņu joslas latviešu _
.Bet vairik.nekas nav ticis darits'U
pasākums apsīcis,
l Jūrnieku izlasei, būtu
caur PWDP Branch
Ķīlē,, kā to paskaidro britu transpor;
ta ministrijas.pārstāvis: Hambu.V
taču vēl nesen konstatēts. ķa:Kao<^
kuģa apkalpes komplektēšana i ^ ļ^
kusi - tik. ņeveikšrnīga. ka Ang-^j
kapteinis un ;stūrrnanis bijuši 3gs_Jj
savus.amatus nodot spējīgākārriF;]
sonām. : Nezināmas personas ^ŗģ^
bi ja tos rekomendējušas angļu ies .
dēm. Uz tā paša kuģa; darba-P^^v^;
ma arī vairākus ne jūrniekus.
• Varbūt šinī un līdzīgos apsta
meklējama angļu jūrnieku a
biedrību .pēdējā: laika• negatīva J»,.
stāja- pret ;DP jūrnieku .p^^aaro-sp'^
u angļus tirdzniecības ul<^^^' •
03;
;>:•
• ^ ^ ^ nama
;ļgiiu
; : i % i S » a |
«'«tet g j ^ : ^ērojJ
l!1
• M - - : - u.i( i,j • 51 nag
;n«caa