1948-12-11-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^JA, 1948. £ q H I i i 5 AS jādabū t am . ietutin<5 JO Cimdu rr^, ncKalužas. dubļiem aapr,- as. .nenoteicaŗnu 'krāsu. i^s - skots ierāda ci u mu sīpolus. Tur ir TU sīpolus Kanādā n a! Bet musu salm. £_Pils īpašniekam, i, tūkstošus par JO viņsir viens no ba! ~ Kanādā. Tas Ir afekrien priekšstrād^ .H^ noslēpumaini pa, ieradīšoties• mūsu gaK n^ig boss^ lai aprau. ^rbu. Pēc brīža tie^ -ecs kungs. Dārznieka adīts, viņš apstājas pde neizprašņā par visu iešanas Džimijs matri vai romānu.: ungs pirms 40 gadiem aa no Anglijas ar 80 tā. -Viņš apmeties To-s par pēdējo naudu no vaidas zivis un iznesa-žokļiem. Tā viņš stai-j e n ā / n o dzīvokļa uz '/tas nopircis rokas ra< :išanai, pēc tam zir^u, auto. Pec kādā laiica ^ Dronto zivju veikalu, | n i gadiem — jau kon- Tagad viņa pasā-. no lielākiem visā K a - pirms daudzierii gadu .ters Džems izineklejis abas stūrīti te, Toron-ieguvis tx) par smiek» dien ši pils ar savu iļoto, apkārtni jau mak* ' lljona dolāru. Cik te paveikts,: to aptu-st, tikai salīdzinot šo iņu ar kaimiņos esošo nj^ļiem līdzīgo durhb- Ina plūstošais ūdens lakus nogāzi īstā pur-bals ir drenēts, ūdens inos,' kas cits ar citu gan atrodas dažādos einos bijušas arī bri- . bet tad dārzniekaniv ideja — iznīcināt tas sabēris kādas ķi-visas zivis nobeigušās. 'Jļķas lapenes un dārza, ijs rāda ;kādu no tām vasarā še lab^ >ies im izdzei'ot pa pu- Bo stipro Jaunās pa-viņš lietojot :lott;bie-ka tas viņam.neko jau būt, ka .misters^ milžu 5mg(gL strādā-is'niilzīgu mantojumu uii' meitām, savā mū-j ari sev šādu i7.klai-ēr, apbrīnojama vel urnā — astoņdesmitos interese par visiem tā uŗus viņ^ apmeklē un ienas. darba diena ir befeu-amies ^uzņēmuma ma-atpakaļ uz pilsētu- ,.^£gais vējš apber i^^^ ^ I t e n ā m lapām. Krēsla ^rāviea^mašīnas ka^ )omājii par "^'^^ miem nostaigāto i] u 4 I i •i ir 1 W •«i 3? LATVIA Utvlan Nevvspaper publisbcd under EUGOM Civil Affairs Division Authorisation Nufflber UNDP 196. Publisher »nd Edlior. KārU? Rabācs. OP Camp Kleinkotz near Ctinzburg/D Prlnter: „Schwab. Volksbl." Gfinzburg/D.i Bgm.- Landm.-PV.7. firculation: 4000. Publisbed three tim^s w*ekly. Editorial office: Gūnzburg/Do. nomin»kus-Zirnīn8rma'<n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER Nr. li? ciK) Sestdien. l^-iH. 11. de<b Iziiak trīs reircs, nedēļi, i/devejs: BALK «zdevunū' I.atviešu presei (iurbiuieku sa-d- arblbas kopa.. Atbildīgais re-drtkkirs; K. Kt<bācs, rcilakiori; L. Bērniņš, M.CulUisvB. Ķīselis, Av Liep/a, :H. »Vlindcu-berļjs, A. Smits. Adrese: Guiu-biirg- Do.; rcd.: Domiaikus- Zifiiiiiermannstr. 2 (tilr. N)). , apg.: Murktpl. 25 M). 0 deklarē BevinsUn prasa vāciešiem piemērotu dzīves standartu Atklājot divu dienu ilgās ārpolitiskās debates britu apakšnamā, ārlietu ministrs Bevins. kas tikai šonedēļ atgriezās no atvaļinājuma, ceturtdienas vakarā sniedza plašāku ziņojumu par starptautisko stāvokli un Lielbritānijas ārpolīliku. Bevina runu kā Anglijā, tā ārzemes gaidīja ar sevišķu interesi, bet viņš jau_runas sākumā paskaidroja, ka nenāks ar jaunām politiskam deklarācijām, bet tikai dos pārskatu par stāvokli. Savu ziņojumu britu ārlietu ministrs veltīja gandrīz vai vienīgi Eiropas problēmām, tikai samērā īsi piesķardamies Ķīnas, Ziemeļatlantika pakta un Apvienoto Nāciju lietam. Sevišķu nozīnrii Bevins piešķīra Berlīnes jautājumam, kā arī Rietumvāeijai, prasīdams Berlīnes krizi atrisināt ar saprāta līdzekļiem uii sekmēt drīzāku normāla dzīves standarta nodrošināšanu vācu tautai. I i? i i I •1-5 ,ll I ••iI 1 f • l! 1* "ii i . Aib: K a l n i ;^ ,,Vēl neatrisināto problēmu komn-lekss ir tik liels un atsevišķie jautār jumi tik sarežģīti," runas sākumā norādī ja ārlietu minisH:rs, „ k a gribētos, kaut ko teikt par tiem visiem,, bet tam nepietiktu laika. Tādēļ gribu ierobežoties ar Eiropu un rietumu pasauli." īsi aizkāris Ķīnas stāvokli, kas Lielbritāniju gluži vienr aldzīgu nevar atstāt, kaut gari tā Ķīnai nekādu ievērojamu palīdzību līdz miera atjaunošanai sblīt nevar, Bevins ar atzinību pieminēja • dažu Drošības pādpmeg delegātu, it Īpaši Argentīnas ārlietu ministra Dr.Bra-mulas neatlaidīgās pūles, mēģinot panākt Berlīnes krīzes atrisināļUmu, ; Izredzes ūz apmierinošu konflikta likvidēšanu, teica Bevins,. samazinot krievu pēdējā laika rīcība, kas beidzās ,ar atsevišķa austrumu: maģis- .trāta nodibināšanu. -, Visu laiku, kopš Berlīnes jautājums oktobrī' nodots Drošības padomei, krievi soli pa solim darījuši visu, lai satriektu vie-jiotu Berlīnes pārvaldi. Lielbritānija, par spīti visam, savu Lielbritānija, par spīti visam, savu politiku neesot grozījusi un .vēl arvien gatava noteikt vieriveida valūtu Berlīnēi, ja tam atrastu piemērotu metodi un ja iepriekš atceltu pilsētas blokādi. • Tālāk Bevins, novēi-tējot Berlīnes rieturņsektoru vēlēšanas, teica:„Rie-tumvalstis dibināti var apgalvot, ka vēlēšanu rezultāts atspoguļo visu iedzīvotāju uzskatus, kam bija iesnēja pašiem iepazīties pieredzēs veida ar visām' 5etrām okunācijas varām. Es domāiu, ķa šim vēlēšanu'rezultātam jāpiešķir piĢnnērota nozīme.'* Berlīnes „gaisa tiltu" Bevins apzīmēja par varenu sasniegumu; to vēl pa- I stiprināšot ar; jaunām amerikāņu " lidmašīnām LaiAcik tas ari maksātu rietumvalstīm, tām stāvoklis' Berlīnē jānotur tā, lai visas krievu lietotās metodes paliktu nesekņiī-- gas. ,jProblemas atrisināšana, var prasīt ilsrāku laiku," norādīia ini^ ņistrs, ,.bet: eš esmu pārliecināts, ka tad, kad abas puses reiz būs vienis pratis par to, ka jautāiums, jāatrisina ar saprāta, bet ne ar blokādes, pilsp- T\u kara, uzsniestii pārvalžu vai varas līdzekļiem, tad arī pastāvēs izredzes uz tā nokārtošanu četru valstu mērogā Berlīnei pasaules apjomā ir daudz lielāka nozīme, nekā liela daļa •cilvēku to iļedomājas. ^ Tālāk'Bevins pievērsās : 'R .Vācijai, ''atzīmējot tās sasniegunius; Tērauda, ogļu un arī pārējo preēu produķciia nieaugusl. Sekrnīgi vir- ^ā^ uz priekšu ari BPnnas parlamēn-- ;^ārās padomes apspriedes par Rie-tumvācijas pagaidu satversmes vai pamatlikuma i2Strā(iāšanu, kā arī. sarunas par okupācijas statūtu, kas noteiks pašu vāciešu un okupācijas varas turpmākās kompetences. Abus projektus saskaņos un pēc to galīgas pieņemšanas vācieši varēs izveidot cenlrālās valdības iestādes. Pieņemamā satversme vbūs tikai pagaidu un nekādā ziņā neaozīmogos galīgu Vācijas sadalīšanu; tā būs uzbūvēta tā, ka katrā laikā to, varēs papildināt attiecībā uz visu Vāciju. Oponējot Francijas iebildumiem pret britu Rūras politiku, Bevins norādīja, ka, pēc Lielbritānijas uzskatiem, Rūras produkcijas celšanai un miera riodrošināšans^i: nebūs pakalpots ar tās atdalīšanu no Vācijas un nodošanu Internacionālā pārvalde. ,,]V[ūsu uzdevums: ir gād^^^ vācu tautai atkal nodrošinātu piemērotu dzīves standartu un' lai Vācija varētu veikt savu daļu Rietumeiropas jaun-, izbūvei;^' uzsvēra britu ārlietu ministrs. ^,,MolotQVS, Bido- un Maršals savā laikā , vienojās, ka Rūras rūpniecības galīgo īpašuma tiepību no-teil^ šaria atstājama; pašu vāciešu-.ror kās, un man tikai atlika tam pievienoties. Kad viens ministrs neatgriežas, otram jāatkāpjas Līd7>šinējais Ungārijas finanču ministrs'Niardi paziņojis no Šveices Lļz Budapeštu, ka viņš' vairs neatgriezīsies. Kopā ar sievu tas vēloties doties uz ° ASV. Niardi: atstājk Ungāriju, lai ievadītu sa-: runas ar amerikāņu^ okupācijas ' ie.stāķipm Frankfurtē par tirdzniecības darījumiem. Ministrs tai pašā nolūkā apmeklēja arī Parīzi un Itāliju. JNiardi vairīšanās atgriezties Ungārijā, radījusi, krizi sīkzem-. nieku partijā, kuras biedrs .viņš bija. Izpildu komitejā zemkopība.s: ministrs Dobi pārmeta partijas: vadībai un it sevišķi ministru prezidentam Dinnijam, ka tas nav pratis atklāt, ^divkosīgus" biedrus. Ievēlētā piecu vīru komisija, kurai uzdots iztīrīt sīkzemnieku partiju rlo „diversantiem un liel-gruntniecības'* pārstāvjiem. Niardi neatgriešanās un partijas asā kritika bija par iemeslu ministru prezidenta Dinnija demisi^ jai, kas notika ceturtdien. Viņa vietā iecelts līdzšinējais zemkoDī^ bas; ministrs Dobi. St, BBC V Oficiāls paskaidrojums par DP kuģiem, kas nosūtīti uz Ķīnu DP preses konferenču pirmā gada dienā. IRO amerikāņu joslas galvenā štāba informācijas daļas vadītājs Ch. Reiners vaiēja paziņot DP žurnālistiem, ka beidzot atrisināts viens no iepriekšējus konferencēs visvairāk diskutētajiem jautājumiern — HlO sadarbība ar DP nacionālām komitejām, Žurnālisti saņēma norakstus no instrukcijas, ko 1. decembrī parakstījis IKO amerikāņu joslas šefs Filips Ruians. , Runāljot par Austriju, Bevins uzsvēra, ka. lai kādas būtu Lielvalstu domstarpības, to dēļ nedrīkstot likt ciest, mazām un nevainīgām tautām. Austriešu tauta strādājot smagi, un tās saimniecība jūtami .attīstoties. Tāpēļ nedi'ik^tot palikt pašreizējais (Beigas 5. Ipp.) • • • • • : . | i m i i •• im • i • • ' i • • • • . ' i ^.1 STAĻINS KREMLI PIEŅEM NEPARASTU TIRDZNIECĪBAS Maskavā pašreiz uzturas cechu tirdzniecības delegācija, kuras priekšgalā atrodas ministru prezidents Zapotockls un ārlietu ministrs Klemen-tiss. Trešdien čechus kremli pieņēma Staļi^^^ klātesot Molotovam, Politiskie novērotāji rietumos domā, Maskavā ^neaprobežosies tikai ar tirdznieciskām sarunām vien, jo tādā gadījumā hebūtu nepieciešama ministru prezidenta un ārlietu ministra klātiene, pie kam Klementisu pat stei-dzanri izsauca no Parīzes. „Manchester Guardian" šai sakarībā raksta, ka darba kart'bā laikam vēlreiz, uziiems Tīto jautājumu, kas Padomiu Savienībai visu laiku sanā-dā^ lielas neērtības • Kamēr: pārējo satelītu bloks ir paklausīgs un bez ierunām pilda Maskavas pavēles, Dienvidslāvija pasākusi iet savrup-: ceļu, ko koniūrīistu terminolo|ija apzīmē par „novirzīšanos no Marksa-triias . ģenerālsekretāra Heidricha aizbēgšanas, valdība ievadījusi tīrīšanu 'viņa bijušajā resorāi Jau nākamajās ' dienās atlaisti vairāk nekā ,30 augstāki ierēdņi, kam komunisti vairs rnevarot uzticēties. Paredzētas tīrīšanas arī čechu ārzemiu pārstāvībās. Bet iekām tā vēl nav sākusies, Cechoslovakijas konsuls Ņujorkā Smetančiks paziņojis, Ļeņina līnijas". Labi ^informētais ka viņš atsakās no sava amata un britu laikraksts doniā, ka padomiu:ļūļlz^^n Savienotajām Valstīm azila valstsvīri ierosinās pret Tito kādas tiesības. " Preses pārstāviiem Sme-saimniecības represijas. Lai gan tančiks paskaidrojis, ka Prāf^a spie- Maskavā tai; pašā laikā uztura.s arī, dusi vipu nostāties prot agrāko Ce^ dienvidslāvu tirdzniecības delegācijā, ::c^ dclef^ālu pie Apvienotās panākumus angļif apšauba, tāpat tajām ' Nācijām Dr. Papaneku. kā par veltīgu uzskata čechu saimniecības komisijas : ierašanos Belgrar d ē . ; Kļūmīgs šai situāci.iā ir Cecho-slpvalvijas stāvoklis. Tās: galvenais eksports aiziet. uz Padomju Savieni-bu, bet Prāga ņo turienes nesaņem izejvičlas rūpniecībai. Grūti ēechierņ iztikt arī ar saviem zemkopības ražojumiem. Ja ar Dienvidslāviju neizdosies panākt vienošanos, Cecho-slovakijai vājadzēs atrast citu valsti, kas varētu dot nepieciešamo. Reuters ziņo, ka pēc ārlietu minis- BBC, M Instrukcija, kuj-as oficiālais nosaukums ir •administratīvais rīkojums Nr. 119", atliecas uz visām IRO ie-siādēm amGi'ikāņu joslā unsvarīgā- Ide panti nosaka, ka IRO iestādēm pavelti vērība priekšlikumiem, ko iesniedz DP un bēgļu nacionālās gTu-pas un jānodibina sakari ar tām. Nacionālām grupām, kas vēlas šos sa- Karus ar IRO amerikāņu joslas štābu, jāiesniedz savas centrālās organizācijas statūti. Sakarus uziiemS: ti-: ^ ai ar tādām, organ ij ā cij ā m, k u ļ- u statūti saskanēs vai: nerunās pretim principiem, kas letveili IRO satversmē. Sakarus uzjiems tikai ar vienu katras nacionālās grupas komiteju, kas. būs šīs grupas pārstāvētāja. Tās nacionālās komitejas,' kuras atzīs, uzaicinās izraudzīt savu sakaru ierēdni pie IRO amerikāņu joslas štāba. IRO apgabala štābiem (area team) pēc tam ziņos par galvenā štāba uzņemtiem sakariem un nacionālās grupas uzaicinās no sava vidus vai apgabala komitejām izraudzīt sakarniekus arī pie atsevišķu apgabalu IRO^ .štābieiii.. Instrukcijā vēl uzsvēlis, ka sadarbība aprobežojama, tikai uz tiešiem IRO programmas _jautājuruiem, t. i . aprūpi, izvietošanu un reaptriāciju, veselību utt. Sadarbības noteikumi attiecas tikai uz am^^rikāņu joslas IRO iestār dem un uz nacionālām komitejām par tik, par cik tās pārstāv savu tautiešu intereses sai joslā, bet nav attiecināmi uz internacionālām organizācijām,. kurās šīs nacionālās^ komitejas varētu ietilpt. Ari OMGUS jau 28. augustā paziņojis, ka necels iebildumus pret sadarbību ar nacionālām organizācijām, ja tām nav polītiski vai peļņas iepīšanas mērķi. No tiešiem jautājumiem un atbildēm IRO preses konferencē, kas notika trešdien Bad-Kisingenā, vis-nirms: minami infomiācijas daļas va-ditāia Gh. Reinera paskaidrojumi par IRO kuģu nosūtīšanu uz Ķīnu: ,,Ir tiesa, ka IRO nosūtījusi 2 kuģus, ko lietoja Eiropas DP pārvešanai, ūz Ķīnu^ lai evakuētu eiropieš\is no kara' apdraudētiem angabalicm, Toties saņemts ASV valdības solījums, ka IRO liolnkā mērā nekā paredzēts varēs izm^nitot DP vajadzībām ASV kuģus. IRO nevēlas atlikt •Eiropas DP izvietošanu, bet tomēr atzīst par neDiecicšamu glābt tos. 'kas Ķīnā atrodas tiešās briesmās, in cer, ka Eiropas DP to sapratīs." rietumvāeu ejas. 6. Tiltiņb. ^ ^ ^ ^ ^^ ,4. Skaitļa vard; \^ izsauciens. 2-^ Fantastif artikuls. Koks. 'u"-!rn;enur^'-'' s. : 12. Dabas', P " ^ . i , v i c - ], Skuiniai^: :pien;i ; 24. Aknvcņi. .y li-mi- 28., Slavens-^ļ^^,iia. ules kara..3i; ^-{7 Sr-vT nret. ijas ini^i^l'' 39. Vācu zemju bankas ^ Vadība apsveica ģenerāļa Kleja preses: inter- ^iJS sniegto paskaidrojumu, ka otra naudas reforma: Rietmtivācijā nav sairama. Sis amerikāņu militārgu- •^ernātora autentiskais paskaidrojums palīdzēšot likvidēt rietumjoslās, iz- Pīajītās baumas p a r i t kā sešu mē-ī^^ šu laikā vai- vēl ātrāk gaidām,u ļļpnu vācu valūtas sistēmas pārkārtojumu. .,4)ailyMail" sniedza: ON : ļ^s. ziņu, ka, pēc -amerikāņu pret-zUjkpšanas dienesta :' informācijas. J^mūhistu aģenti Rietumvācijā izda- ^°vne^imlgu,,Čukstēšanas kampaņu'*, ^Pgalvojot, ka gaidāma jauna ļoti ^^sstiska valūtas reforma, jo jūnijā realizētā neesot spējusi pietiekami samazināt naudas ^. apgrozību. Komunistu kampaņas nolūks esot satricināt iedzīvotāju uzticību rietumvācu naudas' sistēmai, : t ā .radot : inflācijas p ā r ā d ī ļ ) a s , k a s ; .izbeigtu pašreizējo produkcijas pieaugumu un rietumjoslā5 atjaunotu saimniecības sajukumu. ' . :„Cukstētāju'^ propaganda esot stipri' ietekmējusi vienkāršo cilvēku Uz ielas, un amerikāņu joslā pārliecība par paredzētu jaunu naudas reformu esot-ļoti izplatīta. Visi agrākie .iestāžu atsaukumi nespējuši šo-pārliecību satncināt.. Komunistu kampaņas sekas izpaužoties jūtamā noguldījumu (Beigas 5. Ipp.) Baltiešu jaunatnes viecprātlbas panākums Grozīts lēmums par Pinebefgas universitātes likvidēšanu OTAVA PIEKRĪT ATSEVIŠĶU FAKULTĀŠU PĀRCELŠANAI I PILNĀ SASTĀVĀ UZ KANĀDU 29. novembra rītā Baltijas universitātē Pincbergā ieradās transporta kolonna, lai uz Eitīnas nestrādātāju nometni aizvestu pirmos 50 studentus, un tā ievadītu angļu militārās valdības lēmumu par universitātes likvidēšanu, par ko bija ziņots iepriekš. Neievērojot represiju draudus, kur nebija izsiēgia pat DP statusa atņemšana, visu trīs baltiešu tautu, studenti atteicās iekāpt mašīnās un. atstāt universitāti, apliecinot pilnīgu vienprātību Beidzot ieradās angļu militārā? valdības ierēdņi un par .stāvokli vairākas stundas apspriedās ar universitātes vadību. Šo apspriežu rezultātā radās lēmums.' ka universitāleL Pineberga atļaus darboties līdz 1919. g. 1. oklobrim, bet ar noteikuma, ka nedrīkst pra.sit šī ter-miņai pt^gai'ināšanu.- nevar uzņemt, jaunus studentus un. visiem lidzck-- ļiem 'veicināņia tālākā einigrācija. Kad universitātes prezidents, lietu- 'Vicšu prof. Stanka vēlā vakara stundā to paziņoja studentu pilnsapulcē, atskanēja skaļi un ilgi aplausi. Poziīļvo lēmumu ietekmēja arī universitātes bij. prezidenta prof. Kr. Gulbja ziņojums no Kanādas, ka universitātes pārcelšanas :jau1ā-jums uz Amerikas kontinentu risinās labvēlīgi. 20, novembrī Otavā pieņemts lēmums par Pinēbergas universitātes mācības ^pēku un atsevišķo fakultāšu studentu pilna sastāva pārcelšanu pie vairākām Kanādas universitātēm. Līdzekļus šiem mērķiem uz 2 gadiem dotu amerikāņu labdarības organizācijas un iestādes, kuru.atbalsta nodrošināšanai Baltijas universitātes goda prezidents prof. I'r. Gulbis devies uz Vašingtonu Uz kādu ukraiņu jautājumu,'vai ASV ieceļošanas likumos paredzēti gi-pzījunū ' noteikumos par valstu^ Kvotām, paskaidroja, ka nekādu grozījumu pagaidām nav, bet ~\ions ASV kongresa loveklis pieteicis^ h- . kumi^rojektu. kas, vispār atceltu atsevišķu valstu kvotu iedalījumu.. No tālākiem, paskaidrojumiem.šai iaulā-jumā, kas citādi baltiešus neskar, izrietēja, ka Krievijas kvota pašlaik V ilgākam laikam izJietota. > • Uz vairākiem jautājumiem i>ar DP apgādi ar apģērbiem, kas neatbilst vajadzīgiem lielumiem un paredzētai kvalitātei, apgādes daļas pārstāvis Mr. Porters atbildēja, ka IRO tagad noslēgusi līgumu ar vācu fumām par apģērbu sagādi DP nākošā budžeta gadā. Vācijā ražoto apģērbu izdošana sāksies jau nākošā gadā un tad ari būs gādāts par pareiza lieluma apģērbiem attiecīgu vecumu gruixām. Mr. Porters norai- :•. dīja arī kāda žurnālista ^apgalvoju-mu, ka bērni nometnēs staigātu basām kājām. Bērnu apavu trūkuma, dēļ neesot nekāda iemesla staigāt basām kājām. Apģērba sagādes problēmai pieskārās ari darba daļas rakstītā atbilde jautājumiem par darba iespēju sagādāšanu DP. Atbildē atzīts; ka / darba iespējas DP patiešām arvien sarhazinājas. Daudzi izceļo un tādēļ pašai IRO vairs tik daudz darbinieku nevajaga. Kaut gan vairāk izceļo tieši vislabāk kvalificētie DP, IRO tomēr joprojām nodarbinot vāciešus tikai tur, Icur nav iespējmns atrast piemērotus darbiniekus no DP vidus.H Runājot par: darba iespējām vācu • saimniecībā jāsaprotot, ka vācieši visdažādāko iemeslu dēļ dod prielcš-roku savējiem, bet par spīti tam v ā -: cu saimniecībā nodarbināto DP skaits pēc valūtas reformas neesot: ievērojami» samazinājies. Arī oku- ^ ijDācijas Iestādes pakāpeniski samā- " zina vispār nodarbināto skaitu. K£(ut DP tur joprojām bauda priekšroku,: izredzes nav lielas. Zināmas ceribas IRO darba daļa saista ar tā saukto speciālprojektu, kas paredz nodai'bi- ; nāt DP pie apģērba: gatavošanas pašiem DP un arī vāciešiem. Esot cerī-, bas pielaist DP rokdarbu iicstrādājumus eksportam no Vācijai un tā n\-y^ dīt iespējas plašāku masu nodarini- ., nāšanai. ' ( Darba daļas šefs Mr. Rutrofs bez tam paziņoja^ ka pēdējos mēnešos / IRO atlaidusi .2000 vācu darbinieku. " )JKv retiem izņēmumiem, kādi vienmēr gadās, varu apliecināt, ka; ja tagad kāds vācietis kaut kur nodarbināts, tad viņš patiešām ari nepieciešams." ' Uz jautājumu, vai tagadējos taupības laikos IRO nepieciešams pirkt 204 automobiļus, kas pieminēti 'Ze- : nēvas štāba informācijas biļetenā, apgādes daļas pārstāvis atbildēja, ka automobili, ko: IRO pārņēmusi no , (Beigas 2. Ipp.) y > Cangkaiseks draud izdarīt palnavTbu H onk 0 n g as 1 ie 1 ā k i e k īni eš u 1 aik - raksti- ziņo no Nankinga.s. ka maršais Cangkaiseks solījis izdarīt pašnāvību pie republika.s nodibinātāja Suntjan-sena pieminekļa; ja komūni.sli. uzvarētu. Cangkaiseks nesen šādu lēmumu e.sot paziņojis saviem tuvāka-^ jiem līdzijtrādniekiem. Pēc Reutora informācijas, komunisti ieņēmuši svarīgo Kiangjenas atbalsta punktu, kas atrodas 100 km uz ziemeļiem no Nankingas un tikai 30 km no Jangtc-c upes. Pašreiz viņi rekvizējot V\SD^' laivas un džonkas. lai forsētu upi. Militārie lietpratēji izsakās, ka Cang-kai. šeka armijām laikam neizdosies komunistus aizturēt pje Jangtse. / BBC
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 11, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-12-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481211 |
Description
Title | 1948-12-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^JA, 1948. £ q H I
i
i
5
AS
jādabū t am .
ietutin<5 JO Cimdu rr^,
ncKalužas. dubļiem aapr,-
as. .nenoteicaŗnu 'krāsu.
i^s - skots ierāda ci u
mu sīpolus. Tur ir
TU sīpolus Kanādā n
a! Bet musu salm.
£_Pils īpašniekam, i,
tūkstošus par
JO viņsir viens no ba!
~ Kanādā. Tas Ir
afekrien priekšstrād^
.H^ noslēpumaini pa,
ieradīšoties• mūsu gaK
n^ig boss^ lai aprau.
^rbu. Pēc brīža tie^
-ecs kungs. Dārznieka
adīts, viņš apstājas pde
neizprašņā par visu
iešanas Džimijs matri
vai romānu.:
ungs pirms 40 gadiem
aa no Anglijas ar 80
tā. -Viņš apmeties To-s
par pēdējo naudu no
vaidas zivis un iznesa-žokļiem.
Tā viņš stai-j
e n ā / n o dzīvokļa uz
'/tas nopircis rokas ra<
:išanai, pēc tam zir^u,
auto. Pec kādā laiica
^ Dronto zivju veikalu,
| n i gadiem — jau kon-
Tagad viņa pasā-.
no lielākiem visā K a -
pirms daudzierii gadu
.ters Džems izineklejis
abas stūrīti te, Toron-ieguvis
tx) par smiek»
dien ši pils ar savu
iļoto, apkārtni jau mak* '
lljona dolāru. Cik
te paveikts,: to aptu-st,
tikai salīdzinot šo
iņu ar kaimiņos esošo
nj^ļiem līdzīgo durhb-
Ina plūstošais ūdens
lakus nogāzi īstā pur-bals
ir drenēts, ūdens
inos,' kas cits ar citu
gan atrodas dažādos
einos bijušas arī bri-
. bet tad dārzniekaniv
ideja — iznīcināt
tas sabēris kādas ķi-visas
zivis nobeigušās.
'Jļķas lapenes un dārza,
ijs rāda ;kādu no tām
vasarā še lab^
>ies im izdzei'ot pa pu-
Bo stipro Jaunās pa-viņš
lietojot :lott;bie-ka
tas viņam.neko
jau būt, ka .misters^
milžu 5mg(gL strādā-is'niilzīgu
mantojumu
uii' meitām, savā mū-j
ari sev šādu i7.klai-ēr,
apbrīnojama vel
urnā — astoņdesmitos
interese par visiem tā
uŗus viņ^ apmeklē un
ienas.
darba diena ir befeu-amies
^uzņēmuma ma-atpakaļ
uz pilsētu-
,.^£gais vējš apber i^^^
^ I t e n ā m lapām. Krēsla
^rāviea^mašīnas ka^
)omājii par "^'^^
miem nostaigāto
i]
u
4
I
i
•i
ir
1
W
•«i
3?
LATVIA
Utvlan Nevvspaper
publisbcd under EUGOM Civil
Affairs Division Authorisation
Nufflber UNDP 196. Publisher
»nd Edlior. KārU? Rabācs.
OP Camp Kleinkotz near
Ctinzburg/D Prlnter: „Schwab.
Volksbl." Gfinzburg/D.i Bgm.-
Landm.-PV.7. firculation: 4000.
Publisbed three tim^s w*ekly.
Editorial office: Gūnzburg/Do.
nomin»kus-Zirnīn8rma' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-11-01