1948-10-19-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Hie poUdf of this
«fa». TuL^T^T rJT? ' "«^ «tehle.«„«.te th. gmt Deri»«=racle. - th.» United State, o» Aniļric. »«l tb« Brtti^
ļ Izdevējs tm galvenais redaktors — Pnblisher and £ditor<.in-Cbief: Viktors B a 11kā JI s
^ . i^iiingen/Donau, Bayern (13b) im^ divi reizes nedēļā - Publlshed twlce a week.
Ģovemment and fJBIEEA DilUngeni^ j^(di(fia^
Prol Dr. Edgars Dnnsdorfs,
Latviešļu skatītu priekšnieks _
Nepatiesi lubrakumi
• SanScsmēs un presē pēdējā laikā
kritizētas mfisu Jalutiatnes ārpussko*
ias organizācijas, to skaitā ari skauti
un gaidas. Skautu un gaidu kustībā,
kā visās dlvēku veidotās kustībās,
Ir daudz kas kritizējams.. Tomēr ta-ni
kritikā, kas izpaudusies presē un
pārrunās; nav skarts neviens jautā-tums,
kas tiešām būtu kritizējams.
Līdzšinējā kritika iet pilnīgi nepa*
reizā virzienā. Tāda nepatiesa kritika
zinātājos vienmēr rada sarūgtinājumu.
Sajā gadljunpiā zinātāja ir
mūsu jaunatne. Tādēļ, ka t^ ir Jaunatne,
kas visu uztver ļkrasāk nekā
i^eaugušie; tanī rodas ne ^ien sarūgtinājums,,
bet ari vēl daudz negatīvākas
jūtas. Tā šl nepatiesā k r i -
tBca draud sagraut to pozitīvā yir-
Blenaļ auSrināšanaīp darbu, ko veic
nesavtīgās gaidu vadītājas un skautu
vaļjītāji. Katram, kas grib kritizēt
lietu, ko viņš nepārzina, derētu
^pirms ar, šo lietu iepazīties. Sajā
iakarā minēšu vispirms ļ dažus fak-
' tus par, līdzšinējo kritiku, pēc> tam
priekšlikumu kritizētājiem nākotnē.
LidsSinējie galvenie iebildumi
4. jūlijā MērbekU notika skolotāju
konference. Man, kā latviešu skautu
priekšniekam, augusta sākumā skolotāju
pārstāvji Sīs konferences da-
; Ubnieku pilnvarojumā piesūtīja rak-
^ stu. Tanī ipinēts, ķa skauti realizē
pla^u nodārbīl^ programma, kas ne-jrēķiriās
ar skblas darbu, kāpēc jaunatni
pārslogojot, un ka skautu un
gaidu nodarbībās dominējot internacionāli
un latviešu garam sveši
^ementi. Tā kā šajos iebildumos
nebija neviena konkrēta fakta, savā
4, augusta atbildē raksta iesūtītājiem
lūdzu skolas datus par jaunatnes laika
budžetu, lai redzētu, vai jaunatni
patiesi pārslogo (pēc .manā rīcībā
esošiem datiem, par pārslodzījumu
nevar runāt); un, nosūtot skautiļl
darbības principus^ pēc kuriem strādā
skauti trimdā, lūdzu norādīt, kuri
i r ,,internacionāJie un latviešu garam
svešie elementi." Šodien — oktobrī
atbildi uz šiem jautājumiem
Vēl neesmu saņēmis I
Mērcfeldas latvieSu nometnes bl-ļetenā
,,Dienas Ziņas" 26. septembri
atreferēts LGP 5, sesijā Kārļa Lobes
izteiktais spriedums par gaidām un
skautiem. Spriedums ir, ka šīs organizācijas
mums latviešiiem neder»
jo tās ir svešai^. Šinī biļetenā L. vārdi
citēti tā: ,,Vai nebūtu pēdējais
laiks, atmest visu svešo, svešo zvēru
,un putnu kliedzienus un brēcienus.
Mums pašiem ir daudz skaistāki putni.
Mums ir cīrulis, kam ligzda
zirga iemītā: pēdā un kas dzied savu
dziesmu musulaukos,mums ir strazds,
kas atvērta loga priekšā dzied savu
dziesma mātei, kura auklē savu lolojumu.
Vai mēs nevarētu radīt tīri
i nacionālu jaunatnes organizāciju,
, kas sakņotos mūsu tautas un zemes
dziļajās vērtībās, kas klausītos mūsu
strazc^ un cīruli un mācītu mūsu
jaun#iei mūsu skaistās dziesmas,
pasaklfe, teikas, miklas uņ parunas?
Tikai laiskums \m intereses trūkums
ļāya mums pieņemt svešo...(Es nerunāju
kā profāns, bet gan kā cil-vāks,
kas visu mūžu ir bijis audzinātājs.
Mums jācenšas, cik iespējams,
modināt interesi un mīlestību par
latviešu valodu, latviešu dziesmu
u t t . . . . uh lai pasaka man kaut viens
skauts, kam j.au sirma galva, ko labu
un paliekamu skautu organizācija
viņam ( i e v u s i ? . . T ā kā K. Lobes
./lebildigni ir pirmie, kas ir konkrēti,
' tad tos ir arī iespējams salīdzināt
ar faktiem.
Fakti un K. Lobes apgalvojumi
Svešie zvēri un piitni. Latviešu
ricautiem ir šādi kopu dzīvnieki: āp-
(Beigas 3. lappusē)
Vācijas ^ ļ u Joslā ieradušies 2^ atbrivojamie. — Ēģiptē paliek 27
, Vācijas angļu joslā 23. septembri
pēc 3 dieriu brauciena no Itālijas
ieradušies 25 atbrīvojamie kaŗagūs-tekņi
— latviešu bij. karavīri. Līdz
ar lietuviešiem, igauņiem un citu
tautību karavīriem viņi šovasar no
dažādām angļu gūstekņu nometnēm
ftalijā pamazām, pulcināji kopā
Rlminijā pie Adrijas jūras. Vēlāk
tiem pievieriota ari neliela grupa Āfrikā
atradušos gūstekņu. Līdz pat
izbraukšanas dieniai samērā nedaudzie
latviešu bij. karavīri, Rlminijā
bija saidallti pa vairākām gūstekņu
nometnēm, jo neļalja izdevies realizēt
viņu vēlēšanos nokļūt vienkopus
īpašā gūstekņu t. s. nāciju nometnē.
Vāciešu vidū izkaisīti un pakļauti
dažādiem apstākļiem, latvieši, uz atbrīvošanas
dienu gaidīdami, tomēr
nezaudēja ticību un cerību liabākām
dienām. Kur vieA bija iespējams, tie
turējās kopā ar lietuviešu un igauņu
bij. karavīriem. Riminijas gūstetapiu
4ļ. nometnē viņi pat bija nodibinājuši
„baltu papiidskolu," kurā rīkoja
priekšlasījumu ciklus un mazākās
grupiņās miācījās valodas.
Vācijā ieradusies atbrīvojami® karavīri
patlaban novietoti Munsteras
kaŗagūstekņu ņomknē Hannoveras
apgabalā: Transp.„Waldemar/* Teil-lager
H, Ģ^osslager Munster, Prov.
Hannpver (20). Vēl 8., oktobrī šinī
nbtnettiē atradās Ernests Ādminis
(dzimis. 1906. g.:7. 10., no Kārļu pag.)
Aleksandrs Andcrsons (06.1. 8. Jaun-burtnieku),
Arturs Ausējs (10. 5. 7,
Alūksnes), Aleksandrs Caurs (26. 12.
7. Rīgas), Aleksis Dreimanis (14. 13.
8. Rīgas), Kārlis Emstsons (21. 8. 5.
Aizputes), Rolands Fūrmanis (15. 14.
5. Valmieras), Leons Gugāns (22. 18.
12. Rīgas), Valdemārs Jansoni (24.
3. Silenes), Jānļs Koķis^lO. 7. 3.
Rencēnu), Ilmārs Liepa (24. 6. 12.
Rigas), Ernests Uepiņš (07. 13. 2.
Vainižu), Oskars Machts (23. 24, 4.
Ventspils), 2anis B^vskis (08. 9.
11. Rites), Pēteris Pabērzs (11. 28. 3.
Aiviekstes), Vladislavs Pabērzs (19.
18. 7. Gaufu). Viktors Pētersons (19.
22. 12. Rīgas), Leo Renes (20. 10. 10.
Liepājas), Egons Rupners (11. 15. 11.
Rīgas), VlUs,Salmiņš (10. 12. 5. Rencēnu),
Nikolajs Skiba (08. 2. 4. Lim^
bažiem), Žanis Steinbergs (24. 11. 4.
Saldus) ūn Aleksandrs Zlebergs (20.
15. 10. Vecogres). Tāpat no Itālijas
atbraukušie Ansis Steinhauersļ^25.
3. 7. Kuldīgas) un Zīgfrids Tuholke.
(22, 29. 10. Kandavas) saistījušies
pastāvīgā darbā Munsteras nometni
un jau atbrīvoti
Par svešumā saņemto atbalstu un
palīdzību piederīgo meklēšanā tagad
atbrīvojamie latviešu bij. karavīri
daudz pateicības parādā Latviešu
bēgļu p^īdzības komitejai Romā ar
monsiņoru J. Camani un prot A.
Speķi līdz ar lietuviešu pārstāvjiem
— pāteriem P. Jatull un B. .Grausi!
un Lietuvas konsulam K. Gineltlm,
kas savos apmeklējumos nekad ne^
aizmirsa arī latviešu karavīrus un
palīdzēja pastāvīgā kontalcta izveidošanā
starp latviešuĻ karavīriem
un Romu. Atbrīvojamie pateicas ari
,i,Latviešu Vēstneša" izdevējam par
ļtalijas gūsta laika pēdējos mēnešos
regulāri piegādāto laikrakstu un kā
atsevišķiem tautiešiem, tā arī lat^
viešu organizāciju pārstāvjiem Vācijā,
Zviedrijā un citur par palīdzību
piederīgo uzzināšanā un informēšanā
par latviešu dzīvi. Daudzas no
gūsta sūtītās vēstules gan palikušas
bez atbildēm.
Amerikāņu gūstā Itālijā vēl paliek
ap 90 latviešu bij. karavīru. Sīkākas
ziņas par vliļ^em var sniegt Latviešu
bēgļu palīdzības komiteja Romā (Via
Corsica 1, Rome,Italy). Angļu gūstā
Riplnijā (Cesenā) vēl palicis tikai
1 latvietis — Valters Ukše.
Āfrikā (POW Camp 380, Cage 6,
c/o Chlef Postai Se<:tlon, Middle
East, Egypt), cik bija iespējama uzzināt,
vēl atrodas 27 latviešu bij.
karavīri: Alberts Āboliņš, - Kārltis
Brauns, Kārlis Celinskis, Roberts
DambīUs, Žanis Deķis, Kārlis Dim-birs,
Kārlis Druķis, Arturs Dzītars,
Jānis Glāzers, Kārlis Rūdolfs Hermanis,
Pēteris Irmējs, Jānis Jēlnleks,
Rūdolfs Kreituss, Jānis Lapa, A l berts
Levits, Francis Lukjanskis,
Augusts Lubans, Jānis Medlņš, Ludvigs
Jānis Ozoliņš, Ansis
Purvītls, Pāvils Putāns, Kārlis Putenis,
Antona Rimša, Ādolfs Upe-nleks,
Alfrēdi VinCels un Teodors
Zirnis. Tur vēl atradās Teodors
strēlnieks, kas, lai ātrāk izkļūtu no
Āfrikas un tad vēlāk atsauktu savu
pieteikumu, pēdējā laikā bija pieteicies
braukšanai it kā uz Krieviju.
Domājams, ka viņš tagad atrodas
Itālijā. Aleksis Drclmcuiis
Atbrīvo ari no Munsteras
Munsteras nometnē noki- >ušo8 23
latviešus un 18 igauņu b * ja paredzēts
atbrīvot jau 14. ok^c/orī. V i ņus
pārvedīs nz latviešu bij. karavīru
DP nometni ZSrštetē pie Hannoveras.
V. Eriksons
Frankfurti, 13. o k t— Ģen. Dvaits tīšanas centrs ziņo, ka 73 proc. ame-
Eizenhauers, pēc izskata spriežot,
savu 2 nedēļu apmeklējumā Anglijā
labi atpūties, 13. oķt. pēcpusdienā
atlidoja Frankfurtā un tūlīt sāka
intensīvu amerikāņu karaspēka un
Militārās valdības darbības inspekciju
Eiropā. Reinas-Mainas aerodromā
viņu sagaidīja ģen. Maknamijs.
Reportieriem „Aiks" izteicās, ka viņš
neapmeklēšot Vīni, jo ģen. Klarks
aizvien vēl esot AS Valstīs, kur ārstē
auss iekaisumu, bet gan Ieradīšoties
Zalcburgā, Paredzams, ka Eizen-hauers
atstās Eiropu 17. okt. Jau
Londonā ģen. Eizenhauers preses
konferencē izteicās, ka Eiropas inspekcijas
laikā viņš cerot apmeklēt
arī DP nometnes. Svētdienas vakarā
viņš ar Makņarniju devās uz Min-cheni,
kur 14. oktobrī iesāka inspicēt
karaspēka vienības un DP iestādi-;
jumus, —j A S V pieprasījušas Krievijai
uzsākt sarunas par Padomju
Savienībai kara laikā pēc aizdoša-nas-
īres līguma piegādāto lielgabalu,
tanku, kara lidmašīnu q. c. materiālu
rēķina nokārtošanu 11.141.000.000
doL vērtībā. No Krievijas kara laikā
saņemtas mantas 2.213.000 dol.
vērtībā, ASV valdība ar īpašu notu
jau priekš vairāk nedēļām bija aici^
ņājusi Maskavu uz šim sarunām,
bet atbildes līdz šim nav bijis. Līdzīgās
sarunās ar citām valstīm ASV
nav prasījušas pilnīgu norēķināša-nos,
jo ievērotivtādi faktori, kādi Ir
kara laika zaudējumi un pametumi.
No visāmV 5 likām nācijām tikai
Anglija un Francija kārto savas
saistības. — ASV ārlietu ministrs
Berņess Parizē paziņoja, ka ASV
valcUba nodos ItaMjas valdībai 50
milj. dol., kam sekos arī turpmākie
maksājumi, lai atmaksātu Itālijai
par līrām, kuras tā bija devusi amerikāņu
armijai pārtikas u. c. mantu
iepirkšanai Itālijā. — Amerikāņu
nacionālais sabiedriskās domas pē-rikāņu
uzskatot, ka ASV im Krievijas
domstarpības nav tik nopietnas,
lai vajadzētu domāt par kara uzsākšanu.
17 proc. domā, ka amerikāņu-
Padomijas attiecības prasa karu, kamēr
apm. 10 proc. paši nav skaldrīr
bā. — No ASV valdības atlaistais
-Henrijs Volless uzņēmies tam pledā*
vātb nedēļas žurnāla „New Repub-llc"
redaktora posteni, Jo žurnālā
Anglijai amerikāņu
atombumbu neesot
Vašingtonā, l i . okt. (AP). — Pre-zidents
Trumens, atbildot uz tiešiem
jautājņmlem, paskaidroja, ka Anglijai
nav nevienas amerikāņu atombumbas
un ka Anglijā nav savesti
atombumbu krājumi ASV valdības
aprindas šīs atbildes Izskaidro tādējādi,
ka ASV joprojām pieder atom^
bumbas monopols.
The Stars and Strip^
Nākamās prāvas Nlrnbergā
Nīmbergā, 11. okt. (AP). — ASV
iestāžu pārstāvji vakar norādīja, ka
ap 15. nov.Nīmbergā sāksies pirmā
no paredzētām 6 nākamām prāvām.
Pirmos tiesās „SS" vadītājus un vācu
ārstus, kas piedalījušies necilvēr
cīgos eksperimentos cilvēku izturības
pārbaudei ledainā ūdenī un to
miršanas ātruma noskaidrošanai
Tiesājamo vidū būs arī Vācijas kara
aviācijas ģen. Erhards Milchs uņ
„SS" ģen. Pols. Kada nākošā prāvā
tiesās vāG;u „tautas tiesu," kas piesprieda
nāves soļdus, pat neuzklausīdama
aizstāvju liecības, jo' īpaši
Himmlera un vjņa „Gestapo" upuriem
—„valsts ienaidniekiem." Vēl
nav izlemts, vai Jaunajās prāvās tiesā
būs pārstāvētas visas 4 lielvalstis
vai tikai 1 nācija.
The Stars and Stripes
viņš varēšot izteikt savus uzskatus
pēc patikas. ASV Mietu vlceml-nistrs
Dīns Ečesons izteicās, ka ASV
„ļotl nobažījušās" par Iespējamo par-tejiskumu
D i e n v i d s l ā v i j as
prāvā pret archlbīskapu Aloizu
Steplnacu. Dienvidslāvijas vēstnieks
AS Valstis Kosanovics Eēesonu par
to kritizē, jo Stepinacs' esot pelnīti
unļtalsnīgl tiesāts par sadarbību ar
assļ valstīm. — Šanfranciskā miris
amerikāņu un ķīniešu karaspēka bij.
komandieris Birmā 63 g. v. ģen. Stll-vells.
— F r a n c i j a s 13. okt. tautas
nobalsošanā par satversmes sapulces
izstrādāto konstitūcijas pro-jektii
pirmie ziņojumi liecina par
daudzu vēlētāju neierašanos pie urnām.
— Angļu liberāļu līderis un sociālās
apdrošināšanas slavenā plāna
autors lords Beverldžs DerbUi deklarēja,
ka „apsplešanas un priekšā-rakstīSanas"
dēļ Vācijā nevarot mācīt
demokrātismu. Potsdamas vienošanās
esot anuUējusl Atlantikas
chartu un ^uzvarā mēs nepildām to,
ko bijām teikuši karā.** Apstākļi
angļu joslā Vācijā esot „briesroīgā
ii^ārtībā." Potsdamas vienošanās
denaclflkācijas politika „ir pilnīgā
pretrunā ar liberālismu vai demokrātiju.
Pēc tās, no ikviena nozīmīgāka
posteņa valsts aparātā vai privātā
dzīvē jāpadzen ikviens cilvēks,
ļcas bijis vairāk nekā tikai nominālais
nacists. Sa'dai nostājai ir jēga
vienīgi totālit^ā valstī, kur ietekme
ir tikai tiem, kas ir ierēdņi" —
ASV prezidents Trumens vēstulē
Starptautiskā tribunāla amerikāņu
Idceklim tiesnesim Pārķeram norāda,
ka N i r n b i r ģ a s p r ā v a ir
kalpojusi civ.īlizācijai un pasaules
mieram. — HJo 1 andes profesionālie
puķu audzētāji uzdāvinājuši Pa-domijai
l milj. holandiešu tulpju uh
narcišu sīpolu, kas tur ziedēs nāka-dā
gadā. Puķu audzētāju pārstāvim
(Turpinājums 4. lappusē)
Krievijā ir pēckara
nedurams
^Continental Daily Mail*' Parizē
8. okt. publicē Reutera aģentūras
speciālkorespondenta rakstu par Padomju
Savienības tagadējo dziviT
Viņš saka: ..Es domāju, ka pēdēji
laika ziņojumi, Jo īpaši amerikāņu
presē, par Padomju SaVi^ībfi plaSi
izplatījušos neapmierinātību un no-pletnfimnel^
Iķām ir nepatiesi un .
mallffiōir=P^jos 5 mēnešos Pa-domijas
ārlietu ministrijas preses
departamenta organizētos uņ vadītos
ceļojumos es apbraukāju (Krieviju
daudz vairāk par Jebkuru angļu^ai
amerikāņu diplomātu. Es neesmu r ^
dzējls it neko, kas apstiprinātu šādus
sensacionālus ziņojumus. Nav grŪtl
vērot pēckara nogurumu, vilšanos un
pa daļai ari neapmierinātības izr^
teikšanu, bet es neesmu pat dzirdē**
Jis par kaut ko, kas liecknfitu par
sacelšanos vai nekārtībām. Tautas
lielākai daļai. Jo īpaši Jaunākai pa^
audzei, ir liela ticība nākotnei un
Jaū pēc nedaudz gadiem tā sagaida
stipri uzlabotu idzīves. līmeni >
Te ir daži Jautājulni, kādus man
bidU jādzird, un manas atbildes:/
1. Par olk MveB līmenis salldsi-aims
Eielameiropn vai Zlme)-
ameriktfpadomijas dzīves līmenis
ir noteikti zemāks. Daudz apgabalos
ārkārtīgi trūkst dzīvokļu, drēbju
un pirmā patēriņa preču, bet uzlabojumu
pakāpe kopš revolūcijas ir
daudz Uel|ka nekā gandrīz Jebkurā
dtā valsti Kaŗ§ ārkārtīgā mērā v i*
su padzinis atpakaļ. Pa tērētā j u pirmās
nepieciešamības upurētas ilgu
termiņu plāniem un smagās rūpniecības
izveidošanai. Dzīvokļu apstākļi
vispār ir daudz sUktāki nekā
Rietumeiropā vai Ziemeļamerikā. Tie
krievi kas paši pazīst ārpasauli, bieži
atzīstas, ka viņiem daudz kas vēl
ir jāpanāk, bet ar attaisnojamu lepnumu
norāda uz to, kas Jau ir pa*
veilits kopš revolūcijas. ^
2. Kā )ad ir ar ^dzelzs priekškaru?**
Niknos strīdiņos par „dzelzā
priekškaru" no abām pusēm bijis
daudz pārspīlējumu. Maskavā strā-^
dājošo ārzemju korespondentu "ziņoj-
Jumus ļoti stingri cenzē, bet tā taii^
bija jau priekš kara. Padomljas,
iestādes Ieskata, ka ārzemju žumfi-llsU
tik bieži ir izrādījušies naidīgi
noskaņoti uņ rakstījuši maldinošus
rakstus, ka pašaizsardzības cenzūra
ir attaisnojama. Padomiju apciemojošām
ārzemju delegācijām, kuras
ieaicinājusi valdība, ir iespēja ceļot;
kur vien tās vēlas. Tām sagādā īpašas
ērtības un tās var dzīvot un
braukāt ar -ielu komfortu. Pastāvīgi
dzīvojošiem korespondentiem
turpretim ņav šādas kustības brīvības.
3. Kādas zināšanas par ārpasauli
ir parastajam krievam? Šādās zir
nāšanas, vispār runājot, iegūst no
oficiāli kontrolējamās preses, kaš
kapitālistu zemes neatlaidīgi parāda
nelabvēlīgā apgaismojumā. Visa ila-siunviela,
ko publicē no ārzemju
avotiem vai ko izplata Padomju Savienībā,
ir pakļauta stingrai cenzūrai
un rūpīgai Izlasei. Inteliģences
vidū nesen sākusies kampaņa, kurā
jāizravē „dekadentās rietumu bur^
žuazljas idcioloģijas*' pēdas un „kai-tigās
ietdcmes."
4. Kādas attiecības Maskavā dzīvojošiem
ārzemniekiem ir ar kri<^^
viem? Konl&kts ir ārkārtīgi ierobiem
žots. '^rzenmiekara pavisam reti i^r
das izdevllra apmeklēt krievu mitekļus
arī tādā gadījumā, ja viņs^
pārvalda viņu valodu. Krievi ir ārkārtīgi
atturīgi no tuvākas vai
ilgstošākas pazušanās izveidošanas.
No atsevišķa krieva-tomēr tikai pa
retam var dzirdēt, personīgu neapmierinātību
vai nepatiku. Viņi'mēdz
jautāt: „Kāpēc- ar jūsu valdību ir
tik grūti Kaprasties?" un izliekas
glīoži sāpināti*'
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-19 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481019 |
Description
| Title | 1948-10-19-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Hie poUdf of this «fa». TuL^T^T rJT? ' "«^ «tehle.«„«.te th. gmt Deri»«=racle. - th.» United State, o» Aniļric. »«l tb« Brtti^ ļ Izdevējs tm galvenais redaktors — Pnblisher and £ditor<.in-Cbief: Viktors B a 11kā JI s ^ . i^iiingen/Donau, Bayern (13b) im^ divi reizes nedēļā - Publlshed twlce a week. Ģovemment and fJBIEEA DilUngeni^ j^(di(fia^ Prol Dr. Edgars Dnnsdorfs, Latviešļu skatītu priekšnieks _ Nepatiesi lubrakumi • SanScsmēs un presē pēdējā laikā kritizētas mfisu Jalutiatnes ārpussko* ias organizācijas, to skaitā ari skauti un gaidas. Skautu un gaidu kustībā, kā visās dlvēku veidotās kustībās, Ir daudz kas kritizējams.. Tomēr ta-ni kritikā, kas izpaudusies presē un pārrunās; nav skarts neviens jautā-tums, kas tiešām būtu kritizējams. Līdzšinējā kritika iet pilnīgi nepa* reizā virzienā. Tāda nepatiesa kritika zinātājos vienmēr rada sarūgtinājumu. Sajā gadljunpiā zinātāja ir mūsu jaunatne. Tādēļ, ka t^ ir Jaunatne, kas visu uztver ļkrasāk nekā i^eaugušie; tanī rodas ne ^ien sarūgtinājums,, bet ari vēl daudz negatīvākas jūtas. Tā šl nepatiesā k r i - tBca draud sagraut to pozitīvā yir- Blenaļ auSrināšanaīp darbu, ko veic nesavtīgās gaidu vadītājas un skautu vaļjītāji. Katram, kas grib kritizēt lietu, ko viņš nepārzina, derētu ^pirms ar, šo lietu iepazīties. Sajā iakarā minēšu vispirms ļ dažus fak- ' tus par, līdzšinējo kritiku, pēc> tam priekšlikumu kritizētājiem nākotnē. LidsSinējie galvenie iebildumi 4. jūlijā MērbekU notika skolotāju konference. Man, kā latviešu skautu priekšniekam, augusta sākumā skolotāju pārstāvji Sīs konferences da- ; Ubnieku pilnvarojumā piesūtīja rak- ^ stu. Tanī ipinēts, ķa skauti realizē pla^u nodārbīl^ programma, kas ne-jrēķiriās ar skblas darbu, kāpēc jaunatni pārslogojot, un ka skautu un gaidu nodarbībās dominējot internacionāli un latviešu garam sveši ^ementi. Tā kā šajos iebildumos nebija neviena konkrēta fakta, savā 4, augusta atbildē raksta iesūtītājiem lūdzu skolas datus par jaunatnes laika budžetu, lai redzētu, vai jaunatni patiesi pārslogo (pēc .manā rīcībā esošiem datiem, par pārslodzījumu nevar runāt); un, nosūtot skautiļl darbības principus^ pēc kuriem strādā skauti trimdā, lūdzu norādīt, kuri i r ,,internacionāJie un latviešu garam svešie elementi." Šodien — oktobrī atbildi uz šiem jautājumiem Vēl neesmu saņēmis I Mērcfeldas latvieSu nometnes bl-ļetenā ,,Dienas Ziņas" 26. septembri atreferēts LGP 5, sesijā Kārļa Lobes izteiktais spriedums par gaidām un skautiem. Spriedums ir, ka šīs organizācijas mums latviešiiem neder» jo tās ir svešai^. Šinī biļetenā L. vārdi citēti tā: ,,Vai nebūtu pēdējais laiks, atmest visu svešo, svešo zvēru ,un putnu kliedzienus un brēcienus. Mums pašiem ir daudz skaistāki putni. Mums ir cīrulis, kam ligzda zirga iemītā: pēdā un kas dzied savu dziesmu musulaukos,mums ir strazds, kas atvērta loga priekšā dzied savu dziesma mātei, kura auklē savu lolojumu. Vai mēs nevarētu radīt tīri i nacionālu jaunatnes organizāciju, , kas sakņotos mūsu tautas un zemes dziļajās vērtībās, kas klausītos mūsu strazc^ un cīruli un mācītu mūsu jaun#iei mūsu skaistās dziesmas, pasaklfe, teikas, miklas uņ parunas? Tikai laiskums \m intereses trūkums ļāya mums pieņemt svešo...(Es nerunāju kā profāns, bet gan kā cil-vāks, kas visu mūžu ir bijis audzinātājs. Mums jācenšas, cik iespējams, modināt interesi un mīlestību par latviešu valodu, latviešu dziesmu u t t . . . . uh lai pasaka man kaut viens skauts, kam j.au sirma galva, ko labu un paliekamu skautu organizācija viņam ( i e v u s i ? . . T ā kā K. Lobes ./lebildigni ir pirmie, kas ir konkrēti, ' tad tos ir arī iespējams salīdzināt ar faktiem. Fakti un K. Lobes apgalvojumi Svešie zvēri un piitni. Latviešu ricautiem ir šādi kopu dzīvnieki: āp- (Beigas 3. lappusē) Vācijas ^ ļ u Joslā ieradušies 2^ atbrivojamie. — Ēģiptē paliek 27 , Vācijas angļu joslā 23. septembri pēc 3 dieriu brauciena no Itālijas ieradušies 25 atbrīvojamie kaŗagūs-tekņi — latviešu bij. karavīri. Līdz ar lietuviešiem, igauņiem un citu tautību karavīriem viņi šovasar no dažādām angļu gūstekņu nometnēm ftalijā pamazām, pulcināji kopā Rlminijā pie Adrijas jūras. Vēlāk tiem pievieriota ari neliela grupa Āfrikā atradušos gūstekņu. Līdz pat izbraukšanas dieniai samērā nedaudzie latviešu bij. karavīri, Rlminijā bija saidallti pa vairākām gūstekņu nometnēm, jo neļalja izdevies realizēt viņu vēlēšanos nokļūt vienkopus īpašā gūstekņu t. s. nāciju nometnē. Vāciešu vidū izkaisīti un pakļauti dažādiem apstākļiem, latvieši, uz atbrīvošanas dienu gaidīdami, tomēr nezaudēja ticību un cerību liabākām dienām. Kur vieA bija iespējams, tie turējās kopā ar lietuviešu un igauņu bij. karavīriem. Riminijas gūstetapiu 4ļ. nometnē viņi pat bija nodibinājuši „baltu papiidskolu," kurā rīkoja priekšlasījumu ciklus un mazākās grupiņās miācījās valodas. Vācijā ieradusies atbrīvojami® karavīri patlaban novietoti Munsteras kaŗagūstekņu ņomknē Hannoveras apgabalā: Transp.„Waldemar/* Teil-lager H, Ģ^osslager Munster, Prov. Hannpver (20). Vēl 8., oktobrī šinī nbtnettiē atradās Ernests Ādminis (dzimis. 1906. g.:7. 10., no Kārļu pag.) Aleksandrs Andcrsons (06.1. 8. Jaun-burtnieku), Arturs Ausējs (10. 5. 7, Alūksnes), Aleksandrs Caurs (26. 12. 7. Rīgas), Aleksis Dreimanis (14. 13. 8. Rīgas), Kārlis Emstsons (21. 8. 5. Aizputes), Rolands Fūrmanis (15. 14. 5. Valmieras), Leons Gugāns (22. 18. 12. Rīgas), Valdemārs Jansoni (24. 3. Silenes), Jānļs Koķis^lO. 7. 3. Rencēnu), Ilmārs Liepa (24. 6. 12. Rigas), Ernests Uepiņš (07. 13. 2. Vainižu), Oskars Machts (23. 24, 4. Ventspils), 2anis B^vskis (08. 9. 11. Rites), Pēteris Pabērzs (11. 28. 3. Aiviekstes), Vladislavs Pabērzs (19. 18. 7. Gaufu). Viktors Pētersons (19. 22. 12. Rīgas), Leo Renes (20. 10. 10. Liepājas), Egons Rupners (11. 15. 11. Rīgas), VlUs,Salmiņš (10. 12. 5. Rencēnu), Nikolajs Skiba (08. 2. 4. Lim^ bažiem), Žanis Steinbergs (24. 11. 4. Saldus) ūn Aleksandrs Zlebergs (20. 15. 10. Vecogres). Tāpat no Itālijas atbraukušie Ansis Steinhauersļ^25. 3. 7. Kuldīgas) un Zīgfrids Tuholke. (22, 29. 10. Kandavas) saistījušies pastāvīgā darbā Munsteras nometni un jau atbrīvoti Par svešumā saņemto atbalstu un palīdzību piederīgo meklēšanā tagad atbrīvojamie latviešu bij. karavīri daudz pateicības parādā Latviešu bēgļu p^īdzības komitejai Romā ar monsiņoru J. Camani un prot A. Speķi līdz ar lietuviešu pārstāvjiem — pāteriem P. Jatull un B. .Grausi! un Lietuvas konsulam K. Gineltlm, kas savos apmeklējumos nekad ne^ aizmirsa arī latviešu karavīrus un palīdzēja pastāvīgā kontalcta izveidošanā starp latviešuĻ karavīriem un Romu. Atbrīvojamie pateicas ari ,i,Latviešu Vēstneša" izdevējam par ļtalijas gūsta laika pēdējos mēnešos regulāri piegādāto laikrakstu un kā atsevišķiem tautiešiem, tā arī lat^ viešu organizāciju pārstāvjiem Vācijā, Zviedrijā un citur par palīdzību piederīgo uzzināšanā un informēšanā par latviešu dzīvi. Daudzas no gūsta sūtītās vēstules gan palikušas bez atbildēm. Amerikāņu gūstā Itālijā vēl paliek ap 90 latviešu bij. karavīru. Sīkākas ziņas par vliļ^em var sniegt Latviešu bēgļu palīdzības komiteja Romā (Via Corsica 1, Rome,Italy). Angļu gūstā Riplnijā (Cesenā) vēl palicis tikai 1 latvietis — Valters Ukše. Āfrikā (POW Camp 380, Cage 6, c/o Chlef Postai Se<:tlon, Middle East, Egypt), cik bija iespējama uzzināt, vēl atrodas 27 latviešu bij. karavīri: Alberts Āboliņš, - Kārltis Brauns, Kārlis Celinskis, Roberts DambīUs, Žanis Deķis, Kārlis Dim-birs, Kārlis Druķis, Arturs Dzītars, Jānis Glāzers, Kārlis Rūdolfs Hermanis, Pēteris Irmējs, Jānis Jēlnleks, Rūdolfs Kreituss, Jānis Lapa, A l berts Levits, Francis Lukjanskis, Augusts Lubans, Jānis Medlņš, Ludvigs Jānis Ozoliņš, Ansis Purvītls, Pāvils Putāns, Kārlis Putenis, Antona Rimša, Ādolfs Upe-nleks, Alfrēdi VinCels un Teodors Zirnis. Tur vēl atradās Teodors strēlnieks, kas, lai ātrāk izkļūtu no Āfrikas un tad vēlāk atsauktu savu pieteikumu, pēdējā laikā bija pieteicies braukšanai it kā uz Krieviju. Domājams, ka viņš tagad atrodas Itālijā. Aleksis Drclmcuiis Atbrīvo ari no Munsteras Munsteras nometnē noki- >ušo8 23 latviešus un 18 igauņu b * ja paredzēts atbrīvot jau 14. ok^c/orī. V i ņus pārvedīs nz latviešu bij. karavīru DP nometni ZSrštetē pie Hannoveras. V. Eriksons Frankfurti, 13. o k t— Ģen. Dvaits tīšanas centrs ziņo, ka 73 proc. ame- Eizenhauers, pēc izskata spriežot, savu 2 nedēļu apmeklējumā Anglijā labi atpūties, 13. oķt. pēcpusdienā atlidoja Frankfurtā un tūlīt sāka intensīvu amerikāņu karaspēka un Militārās valdības darbības inspekciju Eiropā. Reinas-Mainas aerodromā viņu sagaidīja ģen. Maknamijs. Reportieriem „Aiks" izteicās, ka viņš neapmeklēšot Vīni, jo ģen. Klarks aizvien vēl esot AS Valstīs, kur ārstē auss iekaisumu, bet gan Ieradīšoties Zalcburgā, Paredzams, ka Eizen-hauers atstās Eiropu 17. okt. Jau Londonā ģen. Eizenhauers preses konferencē izteicās, ka Eiropas inspekcijas laikā viņš cerot apmeklēt arī DP nometnes. Svētdienas vakarā viņš ar Makņarniju devās uz Min-cheni, kur 14. oktobrī iesāka inspicēt karaspēka vienības un DP iestādi-; jumus, —j A S V pieprasījušas Krievijai uzsākt sarunas par Padomju Savienībai kara laikā pēc aizdoša-nas- īres līguma piegādāto lielgabalu, tanku, kara lidmašīnu q. c. materiālu rēķina nokārtošanu 11.141.000.000 doL vērtībā. No Krievijas kara laikā saņemtas mantas 2.213.000 dol. vērtībā, ASV valdība ar īpašu notu jau priekš vairāk nedēļām bija aici^ ņājusi Maskavu uz šim sarunām, bet atbildes līdz šim nav bijis. Līdzīgās sarunās ar citām valstīm ASV nav prasījušas pilnīgu norēķināša-nos, jo ievērotivtādi faktori, kādi Ir kara laika zaudējumi un pametumi. No visāmV 5 likām nācijām tikai Anglija un Francija kārto savas saistības. — ASV ārlietu ministrs Berņess Parizē paziņoja, ka ASV valcUba nodos ItaMjas valdībai 50 milj. dol., kam sekos arī turpmākie maksājumi, lai atmaksātu Itālijai par līrām, kuras tā bija devusi amerikāņu armijai pārtikas u. c. mantu iepirkšanai Itālijā. — Amerikāņu nacionālais sabiedriskās domas pē-rikāņu uzskatot, ka ASV im Krievijas domstarpības nav tik nopietnas, lai vajadzētu domāt par kara uzsākšanu. 17 proc. domā, ka amerikāņu- Padomijas attiecības prasa karu, kamēr apm. 10 proc. paši nav skaldrīr bā. — No ASV valdības atlaistais -Henrijs Volless uzņēmies tam pledā* vātb nedēļas žurnāla „New Repub-llc" redaktora posteni, Jo žurnālā Anglijai amerikāņu atombumbu neesot Vašingtonā, l i . okt. (AP). — Pre-zidents Trumens, atbildot uz tiešiem jautājņmlem, paskaidroja, ka Anglijai nav nevienas amerikāņu atombumbas un ka Anglijā nav savesti atombumbu krājumi ASV valdības aprindas šīs atbildes Izskaidro tādējādi, ka ASV joprojām pieder atom^ bumbas monopols. The Stars and Strip^ Nākamās prāvas Nlrnbergā Nīmbergā, 11. okt. (AP). — ASV iestāžu pārstāvji vakar norādīja, ka ap 15. nov.Nīmbergā sāksies pirmā no paredzētām 6 nākamām prāvām. Pirmos tiesās „SS" vadītājus un vācu ārstus, kas piedalījušies necilvēr cīgos eksperimentos cilvēku izturības pārbaudei ledainā ūdenī un to miršanas ātruma noskaidrošanai Tiesājamo vidū būs arī Vācijas kara aviācijas ģen. Erhards Milchs uņ „SS" ģen. Pols. Kada nākošā prāvā tiesās vāG;u „tautas tiesu," kas piesprieda nāves soļdus, pat neuzklausīdama aizstāvju liecības, jo' īpaši Himmlera un vjņa „Gestapo" upuriem —„valsts ienaidniekiem." Vēl nav izlemts, vai Jaunajās prāvās tiesā būs pārstāvētas visas 4 lielvalstis vai tikai 1 nācija. The Stars and Stripes viņš varēšot izteikt savus uzskatus pēc patikas. ASV Mietu vlceml-nistrs Dīns Ečesons izteicās, ka ASV „ļotl nobažījušās" par Iespējamo par-tejiskumu D i e n v i d s l ā v i j as prāvā pret archlbīskapu Aloizu Steplnacu. Dienvidslāvijas vēstnieks AS Valstis Kosanovics Eēesonu par to kritizē, jo Stepinacs' esot pelnīti unļtalsnīgl tiesāts par sadarbību ar assļ valstīm. — Šanfranciskā miris amerikāņu un ķīniešu karaspēka bij. komandieris Birmā 63 g. v. ģen. Stll-vells. — F r a n c i j a s 13. okt. tautas nobalsošanā par satversmes sapulces izstrādāto konstitūcijas pro-jektii pirmie ziņojumi liecina par daudzu vēlētāju neierašanos pie urnām. — Angļu liberāļu līderis un sociālās apdrošināšanas slavenā plāna autors lords Beverldžs DerbUi deklarēja, ka „apsplešanas un priekšā-rakstīSanas" dēļ Vācijā nevarot mācīt demokrātismu. Potsdamas vienošanās esot anuUējusl Atlantikas chartu un ^uzvarā mēs nepildām to, ko bijām teikuši karā.** Apstākļi angļu joslā Vācijā esot „briesroīgā ii^ārtībā." Potsdamas vienošanās denaclflkācijas politika „ir pilnīgā pretrunā ar liberālismu vai demokrātiju. Pēc tās, no ikviena nozīmīgāka posteņa valsts aparātā vai privātā dzīvē jāpadzen ikviens cilvēks, ļcas bijis vairāk nekā tikai nominālais nacists. Sa'dai nostājai ir jēga vienīgi totālit^ā valstī, kur ietekme ir tikai tiem, kas ir ierēdņi" — ASV prezidents Trumens vēstulē Starptautiskā tribunāla amerikāņu Idceklim tiesnesim Pārķeram norāda, ka N i r n b i r ģ a s p r ā v a ir kalpojusi civ.īlizācijai un pasaules mieram. — HJo 1 andes profesionālie puķu audzētāji uzdāvinājuši Pa-domijai l milj. holandiešu tulpju uh narcišu sīpolu, kas tur ziedēs nāka-dā gadā. Puķu audzētāju pārstāvim (Turpinājums 4. lappusē) Krievijā ir pēckara nedurams ^Continental Daily Mail*' Parizē 8. okt. publicē Reutera aģentūras speciālkorespondenta rakstu par Padomju Savienības tagadējo dziviT Viņš saka: ..Es domāju, ka pēdēji laika ziņojumi, Jo īpaši amerikāņu presē, par Padomju SaVi^ībfi plaSi izplatījušos neapmierinātību un no-pletnfimnel^ Iķām ir nepatiesi un . mallffiōir=P^jos 5 mēnešos Pa-domijas ārlietu ministrijas preses departamenta organizētos uņ vadītos ceļojumos es apbraukāju (Krieviju daudz vairāk par Jebkuru angļu^ai amerikāņu diplomātu. Es neesmu r ^ dzējls it neko, kas apstiprinātu šādus sensacionālus ziņojumus. Nav grŪtl vērot pēckara nogurumu, vilšanos un pa daļai ari neapmierinātības izr^ teikšanu, bet es neesmu pat dzirdē** Jis par kaut ko, kas liecknfitu par sacelšanos vai nekārtībām. Tautas lielākai daļai. Jo īpaši Jaunākai pa^ audzei, ir liela ticība nākotnei un Jaū pēc nedaudz gadiem tā sagaida stipri uzlabotu idzīves. līmeni > Te ir daži Jautājulni, kādus man bidU jādzird, un manas atbildes:/ 1. Par olk MveB līmenis salldsi-aims Eielameiropn vai Zlme)- ameriktfpadomijas dzīves līmenis ir noteikti zemāks. Daudz apgabalos ārkārtīgi trūkst dzīvokļu, drēbju un pirmā patēriņa preču, bet uzlabojumu pakāpe kopš revolūcijas ir daudz Uel|ka nekā gandrīz Jebkurā dtā valsti Kaŗ§ ārkārtīgā mērā v i* su padzinis atpakaļ. Pa tērētā j u pirmās nepieciešamības upurētas ilgu termiņu plāniem un smagās rūpniecības izveidošanai. Dzīvokļu apstākļi vispār ir daudz sUktāki nekā Rietumeiropā vai Ziemeļamerikā. Tie krievi kas paši pazīst ārpasauli, bieži atzīstas, ka viņiem daudz kas vēl ir jāpanāk, bet ar attaisnojamu lepnumu norāda uz to, kas Jau ir pa* veilits kopš revolūcijas. ^ 2. Kā )ad ir ar ^dzelzs priekškaru?** Niknos strīdiņos par „dzelzā priekškaru" no abām pusēm bijis daudz pārspīlējumu. Maskavā strā-^ dājošo ārzemju korespondentu "ziņoj- Jumus ļoti stingri cenzē, bet tā taii^ bija jau priekš kara. Padomljas, iestādes Ieskata, ka ārzemju žumfi-llsU tik bieži ir izrādījušies naidīgi noskaņoti uņ rakstījuši maldinošus rakstus, ka pašaizsardzības cenzūra ir attaisnojama. Padomiju apciemojošām ārzemju delegācijām, kuras ieaicinājusi valdība, ir iespēja ceļot; kur vien tās vēlas. Tām sagādā īpašas ērtības un tās var dzīvot un braukāt ar -ielu komfortu. Pastāvīgi dzīvojošiem korespondentiem turpretim ņav šādas kustības brīvības. 3. Kādas zināšanas par ārpasauli ir parastajam krievam? Šādās zir nāšanas, vispār runājot, iegūst no oficiāli kontrolējamās preses, kaš kapitālistu zemes neatlaidīgi parāda nelabvēlīgā apgaismojumā. Visa ila-siunviela, ko publicē no ārzemju avotiem vai ko izplata Padomju Savienībā, ir pakļauta stingrai cenzūrai un rūpīgai Izlasei. Inteliģences vidū nesen sākusies kampaņa, kurā jāizravē „dekadentās rietumu bur^ žuazljas idcioloģijas*' pēdas un „kai-tigās ietdcmes." 4. Kādas attiecības Maskavā dzīvojošiem ārzemniekiem ir ar kri<^^ viem? Konl&kts ir ārkārtīgi ierobiem žots. '^rzenmiekara pavisam reti i^r das izdevllra apmeklēt krievu mitekļus arī tādā gadījumā, ja viņs^ pārvalda viņu valodu. Krievi ir ārkārtīgi atturīgi no tuvākas vai ilgstošākas pazušanās izveidošanas. No atsevišķa krieva-tomēr tikai pa retam var dzirdēt, personīgu neapmierinātību vai nepatiku. Viņi'mēdz jautāt: „Kāpēc- ar jūsu valdību ir tik grūti Kaprasties?" un izliekas glīoži sāpināti*' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-19-05
