Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1948

              \K 1948. g.
,5, ka es dom-iii,
h-^ā; Bet n.'^ aiļl ^'^
' ^«^gts un skābu-
Sapratu, kas L I
^•.Ak, tāds tu
>māju - tūlit e,?";
I Ar savu vēzinuk.^'
\ w ! r T " ^ savas mi.
l beidzot sāk vēl •
pt, kas par na«!^"'
No kuriones, -
Ns tevs, es e.smu n
W e t Visi - no Ļa"!
"1 xas tin jautri m
Sevišķi ap to iot
kamesu galvas. Som
hdanieši, šis vilnhT
I vai apgāza un i ^ ^ ,
P laudānieši nevio"
t^u vilni saidīJuSiT
Nejusies Pārāk taisni
>ja tik lepni i.sti «
Kpret,tiem biiataisn
Pazas minūtes vini eri-ļeļnā
dziļumā ar atver-ka
varētu ?rimt laudi^
kaušoties taisni no ka'^
I pēkšņi būtu iesviesti
ļakumā sēdēja lepnākais
iTinieks Omps ar resnu
ļites mez!3[lu :^em zodn'
Tedzeja galvas, bet biia
u l^ds saplacis vadma^
>arbut, tie bi1a arī pleci.
II pēdējo sis skaistās die-llaušām
tverdams, sev
p lū£?šanu mmatu pa
ļārtraukti čukstēja:
Marija, Jēzus Marija,
Ida lūDā, brīžiem kunk-
Wnāja, bet ta vairs nc^
• • • •
iņauca de;?unu viericl
m pats vairs nesaprata,
pmas pēkšņi' būtu pār-zgalīgā,
, tievā un gafā
laja — kaut tā vina nn-ira
būtu vēl vairāk
šodien un vēl nedēju
figita nometās coļo<? pie
sava zīda lakata mago-asaras
un kaunu,
ļi paklusējis, prāvests ai-ļtiņi!
Lūgsim Dievu par
1, lai viņus spčtu at-īta,
mēra un uz kri'ļti?:!
ļa/:Dziedāsin1:,,Atnāc
Dievs Radītājs, dvēseļu
ška dziedāt
Jarcis un nosvīdis pacēla
lisis, kā atspaidu meklt;^-
ļīnzaCaunes cietēja seja
tri novērsās. ,
rplnājums sekos)
iibināšanas 30 gadu at-
«imā Zviedrijā iznāks lat-viedru
valodā grāmata
s likteņiem. Gatavo ari
ieka E!,Dzeņa meta.ip^-
is zīmes, kuras i^pla^!^
iū visā pasaulē; '
ileitmanis Dānijā gatavo
nu valodā par pažreizejo
as zemēs,' un tā iaiai^s
imbri. -
ujenieks pārtulkojis
stnieka Vitauta Alana^
.mēdiju Grāmatve# ;
'ādija Spakenbergas dia..
^redzot viesoties'ara^^^
^senbrodes un
. Herberts Sils^kasciz^^^^^
pieņemts darbiem A^^^
ika grāmatnīcā
Bevern fi. Holznundcn
tdāvā ilgi gaidīto
U Dvēseļu^putemļ^J,Sp^^
karu - Biir^al^' ,,
rsūt. izdev..
OZOLIŅA AI
p) Itzehoe, Kaiscrstr. 1»
y nupat k,.: D»:<-
V. nolikuma sap-^^^
Sichere Sdunte II. pM.^^^,
u Tēvu vai. <J. i
Ļi Schritte 1. 4. ^'
LATVIA
iatvian Nevvspaper
Pnbllshed oiider EUCOM Civil
ISairs DivisioD Authorisatioņ-
Number UNDP 196. Publisher
,n7 Editor: Karli? Rabacs.
np Camp Kleinkōtz near
GfiūZbiirg/D. Printer: „Schwab.
Volksbl.'' Gtinzburg/D.. Bgm.-
Uodni..PI.7. firculation :400o.
Publisbed three tiin?3 .weeldy.
Editorial office: Gfinzburg/Do.
Oominikus-Zirnmermann-Str. 2 LATVIAN NEW&'PAPER
Nr. 90 (195)
Otrdien, 1948. g. 19. oktobri
Iznāk ttis reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK azdevumā
L&tvieša preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re*
daktors: K. Rabācs. vieta. A,
Liepa, rledaktcri: Z. Bārda.
M. CulitiS; H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: Giinzburg-
Do«; red.;' Dominikus-Zimraer-mannstr.
2 (tālr. 50), apg.:
MarktpU .25 (t. 84), spiest:
Bgra.-Landmann.-Pl. 7 (t. 92)
Berlīnes problēma joprojām neatrisināta stāv Apvienoto Nāciju
priekšā. U N aprindās valda cieša pārliecība, ka Padomju Savienība
ar savu veto aizkavēs jebkādu Drošības padomes lēmumu, kas būtu
vērsts pret Maskavu. Tādā gadījumā rietumvalstu sūdzību tūlīt nodotu
tālāk UN kopsapulcei. Tas, liekas, būs tas brīdis, kad paredz iejauk­ties
kopsapulces prezidents, Austrālijas ārlietu ministrs Ivets, mēģinā­dams
visiem iespējamiem līdzekļiem panākt atrisinājumu.
Iv"ets, kas pazīstams kā mazo na-dju
aizstāvis, tāpat UN ģenerālsek­retārs
Lī, kā ziņo AP, vēL neuzska­tot,
ka būtu pienācis brīdis iejauk­ties
Berlīnes lietā. - Tas varētu no­tikt
tikai pēc tam, kad to sīki būs
izdebatējusi Drošības padome un
pieņēmusi kādu lēmumu,- ko Maska­va
ar savu veto noraidītu.
Pēc „Newsweek" informācijas,
amerikāņu vēstnieka Maskavā Smi-sa
un ģenerāļa Kleja ziņojumi esot
radījuši Vašingtonā- pārliecību, ka
krievunesadarbības politika gada lai­kā
varētu novest līdz kamm, neat­kāris
no tfi, vai Kremlis vēlētos
U75pie9t-konflikta, vai nē. Sagaida,
ka Maskava savu draudu nolitiku
neatmetīs arī ziemā, dibinoties uz
padomju armijas stingro pārliecību.,
ka tā spējīga ziemas karam, bet
amerikāņu arn^ija nē..
. Pašreizējā periodā, kad. kaļ-a un
miera problēma vairāk nekā jebkad
izvinījusies Parīzes apspriežu cent­rā
un komoromisu mēi'nnājumi
beiftušies nesekmīgi, dinlonirl'^ii ap­rindās
lielu vērību veltī .Džon:i Fos-tera
Dallesa braucienam uz Vāciju.
Republikāņu prezidon+a kandidnta
politif^kais padbmdcvēis, un,. Djuija
lovēļešanas, gadījumā, viņa. paredza­mais'
ārlietu. ministrs, .15.:oktobrī bi-
: Ja izsaukts •steidzamai ^personīgai
konferencei : pie; fenerā^a Kleja
Frankfurtē. Pec tam Dalless; ko,
, blakus .ārlietu :mini.stram \ IVĪarsalam,
uzskata par.vičnu no.ievērojamātca-jiem
tagadnes amerikāņu polītiķiom,
ieradās Berlīnē un' Vīnē, bet ja.u
svētdien atgriezās Parīzē. . : :
Intervijās • presei Dalless uzsvēra,
'ka gaisa tiltu uz Berlīni katrā ziņā
uzturēs. AŠV nostāju ^Berlīnes jau-tājuTnā
nevar ieteknaēt arī preziden­ta
vēlēšanas, jovārpplītii^as jomā re--
' publikāņu un -demokrai^: partijai^
pretišķību nav un to vēlēšanu kam­paņā
nemaz neiejauc. Vīnē sniegtā
intervijā Dalless .pasvītroja, ka ASV
pašreiz nevar^ atļauties nrtilitāru; vā­jumu,
tādēļ atjaunota: aizsardzības
5:peku stiprināšana, bet tas viss da- •
ritš:miera; uzturēšanas dabā. ;
Pašreizējo situāciju ERP admini­strators
Hofmans nesen apzīmēja
par stāvokli starp karu un • mieru,
Sādu stāvokli Maskava vēlētos uz­turēt
neierobežoti, ilgi, jb tas krie-
Vieni visizdevīgākais.^ vislabāk
P^akt ar ; hovileināšanas taktiku.
Tādēļ Višihskis Drošības padomē tē­lo
neieinteresēto un lasa avīzes, bet
tonc^ tur ierodas, lai ik brīdi va­rētu
mainīt taktiku, piemērojoties
momenta vajadzībai.
Nākošā Drošības padomes" sēde,
kufā apspriedīs Berlīnes jautājumu,
notiks šodien. Tajā rietumvalstis
dos atbildi uz jautājumiem,^ kādus
priekšsēdis Bramula sešu-starpnieku
valstu vārdā nolasīja padomes pē­dējā
sēdē piektdien. Višinskis vis­pār
atteicās uz tiem atbildēt un at­kal
atkārtoja apgalvojuinu, ka jau­tājums
nemaz nav Drošības pado­mes
kompetencē. Kamēr trīs rie­tumvalstu
delesļācijas svētdien un
pirmdien .gatavoja savus paskaidro­jumus
uz Bramuļas jautājumiem par
Berlīnes blokādes attīstību, Bramu-ļa
pirm-dien vēlreiz tikās ar Višins-ki.
BBC, NZ, N, GZ
UN kopsapulces prezidents, Aus­trālijas
ārlietu mini.«^trs Ivets, gaida
brīdi, kad būs pienācis laiks ener­ģiski
iejaukties nesekmīgajos Ber-līņe^
s krizēs atrisināšanas mēģināju^
mosj : Ed. Keiša zimējunis
NĀKOŠO GADU MIN PAR
Stingra nostāja Berlīnes jautājumā var likt sabrukt padomju plā­niem
lOļiropas pārvaldīšanai, izteicies ģjenerālis Klcjs privātā runā
britu imperija.s konferences dalībniekiem. §ai runā, kas kļuvusi
atklātībā zināma tikai tagad, ameriliāņu inilii^ vēl tei­cis:
Padomju ekspānsijaMiks ne vien apstāties, bet tā pat atkāpsies.
Atrisinājums atrodams, bet, blakus stingrai ^tājai, vajadzīga arī pa­cietībā.
Jāizsargājas ar agresīviem aktiem iededzināt karu. Bet, ja
Eiropas tautas, kas alkst brīvības, redzes, ka tās nav pamestas, tad,
pēc ģenerāļa Kleja domām, viņu ^auciei^s pec brīvības kļūs tik spēcīgs,
ka Samērā nedaudz gados Eiropā varētu iestāties apstākļi^ kas nodrofii-na
1 u mieru.
Par ternljņu,: līdz kuram pasaule
.izšķirsies: pār karu vai mieru, Ķīnas
•ārlietu ministrsDr. Vaņgs;^§i-Ci^mi­nējis
nākošo; gadu. Pasaulei esot t i ­kai
viens vai divi. gadi laika, lai
kara draudus novērstu: Vangs:Ši-Ci
ir arī ĶīnaS; delegāts pie ^ U N u r i š i -
: nīs:dienās .viosojās Vācijā.
Ģenerāla Kleja domu,:' ka padomju
ekspansiju: būtu iespējams. ne;; vieņ
apturēt, bet arī atspiest atpakaļ, tā­lāk
attīstījis amerikāņu publicists
Valters ' iipmans. Rakstā
York Herald Tribune*',' kurā viņš
asi nosoda prezidenta Trumena ne­seno
nodomu nosiatīt speciālu „ņiie-ra
vēstnieku" pie Staļina un noliedz
Trumenam vadītāja valstsvīra spē­jas,
Lipmans pievēršas; arī Viristona
Cerčila nesenās runas izteideham.
a
KGMtiNISTI ,,PAR
Cedioslovakijag komunistu jaunākais pasākums ir — vēstures „pār-
Irlzešana" pēc jaunā „tautas demokrātijas" stila. Tāda kampaņa saku­tēs
Cecļioslovakijas presē, pie kam valsts „!stās neatkarības" sākums
pārcelts uz jaunu datumu un Masarika un Beneša nopelni valsts dibi-
*^^nā nolikvidēti kā „tehdencioza buržujiska propaganda". „Tagad mēs
esam tie, kas raks tīsim savu vēsturi, un mēs to rakstīsim no strādnieku
^ķwus patiesības viedokļa," paskaidroja informācijas ministrs Kopeckis,
^Vēstures, pārrakstīšana/sākās/14.
J^^tobrī, kad visa komunistu koņtro-
^^^ā prese sniedza slejām, garus ko-ļ^^
ntārus par; kādu 1918. g.: 14. 6k-:
/Obŗa- strādnieku demonstrāciju, kas
uzskatāma par -patieso; valsts
^^atkarības. sākumu, nevis • oficiālais
ŗr oktobris. Sai .dennonstrācijā,/ k
neuzskatīja par' nozīmīgu
notikumu...strādnieki 'protestēja pret
P^^tikas sutiiumiem Austrijas' sa-
^ledrotaiiPm laikā; kad čeclm strād-cieta,
badu.;/ Neesot tiesa, - k a
\ ^^onstrācija ' notikusi pēc .norādī-
• no rietiuniem. rakstā' komū-laikraksta;;„
RudePravd". re-
^^^ors.Novijs.::;'^^^ ;
-^^^eļas avīze ^Tvorba" kādā Ko-l^^
a rakstā piešķir visiīs 1918: g.
^ ^ u s Padomju Savienībai. Vēs-patiesība
esot tāda, ka iz­šķīrējs:
faktors.: atbrīvošanā:bijusi
oktobra ;;;revolūqija ; Krievijā, un bez
padomju 1917. g. oktobra^ nebūtu bi­jis.
Gechoslovakijas 1918. g./oktobra.
Uzskats, ka; atbrīvošanā .personīgi
nopelni- ir Tomasam Masarilvam un
Eduardam Behēšam," saistībā.ar rie­tumvalstīm,
/ apzīmēts - par oficiālu
•historiogrāfiju un /tendenciozu;bur-žujisku
propagandu";
;: Pēc tam: Kopeckis :,;Rude;:Prāvo";
slejās pievēršas 1945: g/; atbrīvosa-;
nai, apgalvodams, ka Londoņas/ek-silvaldībai
te neesot;, bijuši- ;• nekādi
nopelni, bet gan vienīgi. pasu; mājas
un' Maskavas komiunistiem./Rietum­valstis
1945. g. esot steigūšās uz Vā-^
ci ju nevis, lai atbrīvotu nācijas no
.vāciešiem, bet lai^paglābtu vāciešus,
uņ saglabātu Rietumeiropu kapitā-
(Beigas 3. Ipp.)
ka.;,,problēmas jāattīsta līdz viņu
saknei" un tad jāpanāk galīgs nokār-tojunis"!
. ; / '
Pēc Ļipmanai domām, būtu aplam
izrīkoties pēc/šī Cerčila ieteikuma
jau priekšlaicīgi, bīstamajā dažu
mēnešu periodā, līdz. kamēr ASV
vaidtbā /būs noorganizēta par: jaunu
ūņ spējīga; pozitīvi ietekmēt Eiropas
Ekteņi.v Pa/ šo laiku politiķu uzde­vums
ir / niēģināt novilcināt problē­mu
saasināšanu līdz izšķīrējam pa-
^riezien'amu
/lipmans gan ir pārliecināts,, ka
diezgan; drīz pienāks brīdis, kaii tas
būs; jādara. Starplaikā krievu kāj­nieku
milzīgo pārsvaru izlīdzinās
/^SV atomieroču monopols. īstais
laiks būs pienācis tad, kad ASV
valdība atkal būs nostiprinājusies
un militārie spēki tādu civilo valsts­vīru
kontrolē, kas prot tos izmantot
tā, lai problēmas attīstītu līdz sak­nei
nevis ar karu, • bet tādā veidā,
lai' tiešām panāktu nokāiiojumu.
„Kad šis laiks pienāks," raksta
Lipmans, „laikam tas būs nākošā
gadā, tad nokārtojums, par laipu
būs jāspriež, nebūs tāds, kas ietver
Krieviju Eiropas vidij un sadala
Vāciju, un Eiropu. • Kā to izaicinoši
pateicis Ccrčils, bet daudz mierīgāk
senators Vandenbergs, šis nokārto­jums
ietvers krievu atkāpšanos viņu
pašu zemē un atstās Eiropu eiropie­šiem."
NZ, NYHT
Amerikāņu uti britu
gaisa manevri
Londonas laikraksts „Daily
Express" ziņo, ka 25. oktobrī virs
Anglijas salām notiks amerikāņu
/un britu kopīgi gaisa manevri.
Tajos piedalīsies ne vien super-cietokšņi,
bet arī vismodernākās
tii'rb oli dmaš Inas. IManevrus bez
augstiem/;; britu un amerikāņu
virsniekiem nosk.atīsies arī rie­tumu/
militārās ūnijas gaisa spē­ku
virspavēlnieks . sērs Džems
Robs; un angļu okupācijas kara­spēka-
komandieris Berlīnē ģene-
.rālmajors Edvīns Herberts.
• • • • • . • . • . . • • • • • • ^
2,5 proc. Padomju Savienības iedzīvotāju
ir vergi, norāda britu delegāts
Padomju vergu darbā sistēmai nav'
piemēra pasaules vēsturē, deklarēja
britu delegāta Mējū UN sociālās ko­misijas
piektdienas sēdē Parīzē. Pēc
uzmanīgiem vērtējumiem, vergu
darba nometnēs visā Padomju Sa­vienībā
šobrīd atrodas 5—15 miljo­nu
cilvēku. Pat pieņemot zemāko
vērtējumu, tas nozīmē, ka 2,5% visu
Padomju Savienības. iedzīvotāju ir
vergi; cara laikos tādu bija tilv^i
0,13"/o. „Mums ir baigi pierādījumi,
ka šos miljonus cilvēku piespiedu
darba nometnēs tura mājlopiem lī­dzīgā
stāvoklī," teica Mējū. „Pa-domju
politiskā sistēma brīvības un
demokrātijas jēdzienu pārvērtusi par
izsmieklu."
Tai pašā dienā uzbrukumus oret
Padomju Savienību dažādās UN ko­misijās
vērsa vēl vairāki citi anglo­sakšu
delegāti. Angļu delegāts saim­niecības
komisijā Hols Maskavu ap­sūdzēja
Austrumvācijas,- Austrijas,
pārējo Austrumeiropas valstu un
Mandžūrijas saimniecības eksplua­tācijā.
Kanādas pārstāvis Mējbenks
tai pašā. komisijā izteicās, ka vienī­gais
padomju praktizētais ^starp­tautiskās
sadarbības" veids ir aģi­tatoru,
spiegu un prooagandistu ek­sports:
uz citām zemēm, lai t\ē tur
audzinātu nodevējus un gāztu val­dības.
ASV delegāts Osborns atbruņoša­nās
komisijā, noraidot padomju at­bruņošanās
priekšlikumu, vaicāja,
kad Maskava izbeigšot savu eksnan-sijas
akciju, atsaucot savas piektās
kolonnas no draudzīgām valstīm un
pavedot atklātībai savu zemi. Esot
pārdrošība, ka šādu priekšlikumu
UN kopsapulcei iesniedz diktatūra,
kas' pazīstama kā visreakcionārākais
režīms visā .pasaulē. NYHT, DM
Zīmīga balsošana
Apvienotajās Nācijās aizvien vai­rāk
norobežojas divi bloki, kas pār­stāv
austrumus un rietumus. Sting­ra
atšķirība šo bloku starpā pastāv
ne vien principiālos jautājumos, bet
arī samērā sīkās lietās. Tā piekt­dien
notika kāda zīmīga ba.lso.šana,
kurā rietumi no jauna nodemonstrē­ja
savu ciešo norolDežošanos no aus­trumiem.
Polijas pārstāvis pilnsa­pulcē
ierosināja, lai Apvienotās Nā­cijas
atstāj 'bijušais Cechoslovakijas
delegāts Dr. Papaneks, kas divās
komi.siiās skaitās par lietpratēju.
ASV pārstāvis norādīja, ka Dr. Pa­paneks
UN vajadzīgs kā lietpratējs.
Ģeogrāfiskais jēdziens un tas, ka
viņam vairs neuzticas Prāga, Apvie­notās
Nācijas neinteresē. Pilnsapul­ce
Polijas ierosinājumu noraidīja ar
33 pret 6 balsīm, 13 atturoties.
Ģenerālis de GoUs
aplēsis nepareizi
FRANCIJAS REPUBUKAS PADO­MES
VELĒŠANĀS UZVARĒJIS
VALDĪBAS BLOKS
Francijā svētdien notika republi­kas
padomes priekš vēlēšanas. Pēc
satversmes pašvaldības vispirms iz­rauga
100.000 tā saucamo elektoru,
kas tad 7, novembrī ievēlēs 320 re­publikas
padomes pārstāvjus. Pēc
iekšlietu ministrijas informācijas,
ievērojamus panākumus guvis valdī­bas
bloks. Līdzšinējā balsu skaitī­šana
liecina, ka valdības koalīcijas
partijas ieguvušas 60,000 elektoru,
degolfisti 13.000 un komunisti Iflļ^OOO,
Pēc pagaidu rezultātiem par / vis­stiprāko
partiju var uzskatīt spciā-listus,
par kuriem nodots 26"/o Kbal-su,
otrā vietā nāk neatkarīgie 'so­ciālisti
ar 21«/o, degollisti ar' 13"/s'""
radikālsocialisti — 12'Vo un komu­nisti
tikai 10"/o. Novērotāji Parīze
izsakās, ka "arī šīs vēlēšanas liecina
par pagriezienu pa labi. Visas
zīmes rāda, ka komunisti būs zau­dētāji.
Izskaidrojums tam meklē­jams
pašreizējā streikā: Francijas
zemnieks ir konservatīvs, un to sa­trauc
nestabilitāte un nemieri. Tā
kā visa Francijas prese, atsk^aitot,
protams, galēji kreiso, saviem lasī­tājiem
pierādījus;!, kas īsti vainīgs
streiku organizēšanā un pēc kā pa­vēles
tie notiek, franču caurmēra
pilsoņis novērsies no komunistiem.
De Golla partijas sektretāriāts svēt­dienas
vakarā publicējis paskaidix>- '
jumu. ka oficiālā iekšlietu minist^ri!-
jas statistika nav pareiza, jo degol-listu
labā jāpieskaitot arī daļa baku,
kas nodotas par citām partijām. S^-
partiju vidū esot daudz pārstāvju,
kas īstenībā esot ģenerāļa dc Golla
piekritēji.
O.gļraču streiks Francija vēl tur­pinās.
Lai gan nekomūnisti.skā.3
arodbiedrības uzaicinājušas savus
biedrus atjaunot darbus un dažās
raktuvēs tas ari. nelielos apmēros
izdarīts, līdz šīm tomēr nav pazīm­ju,
ka streiks vai'ētu beigties jau tu^
vākā nākotnē." Tā vietā komunisti
sestdien paziņoja, ka no raktuvēm
atsauks arī tās darba vienības, kuru
uzdevums bija pasargāt šachtas no
pārplūšanas.
BBC, BB
Izredzes uz mieru pieaugušas,
apgalvo Trumens, bet Maršals apspriežas par Skandinā­vijas
un Vidusjūras valstu iesaistīšanu Eiropas aizsardzība
Blakus parastajam darbam Apvienotajās Nācijās ASV ārlietu minis­tram
Maršalam jau bijuši vesela rinda slepenu apspriežu ar rietum-eiropas
politiķiem un ārlietu ministriem. Londonas laikraksts „Sunday
Times" un „Sunday Chronicle" informē, ka šo slepeno apspriežu pama­tā
bijuši Maršala vēlēšanās izveidot kollektīvu drošības sistēmu, kuras
centrā atrastos Rietumeiropas ūnija. Ziemeļos kollektīvā aizsardzības
sistēma saistītos ar Skandināvijas paktu, bet dienvidos ar Vidusjūras
valstu savienību. Pēc tam to visu kombinētu ar Atlantijas ūniju. Mar­šals
apspriedēs paziņojis, ka ari republikāņi atbalsta nomas un aizdoša­nas
līgumu, kas ļautu apbruņot un militāri stiprināt visas Rietumeiro­pas
valstās.
Labi informētas politiskās aprin­das
Parīzē izsakās, ka Norvēģija ar
mieinj iesaistīties Maršala, projektē­tajā
aizsardzības sistēmā, kaut ari
ārpus tās paliktu Zviedrija un .Dā­nija.
Patiesībā šī izšķiršanās Oslo
notikusi jau labi sen. Ziemeļu aiz-
.sardzlbas pakta iedzīvināšanu aiz­kavē
vienī.gi Zviedrijas vēlēšanās
saglabāt neitralitāti.- Norvēģijā izma-nāma-,
arī kāda cita tendence, kas
vēlas aliansi tikai ar Lielbritāniju.
Pēc ,,Aftonpo<5ten" informācijas no
Oslo, norvēģu tautas lielais vairā­kums
nostājies par ciešu savienību
ar Rietumeiropu. Kā zīmīgu pierā­dījumu
savam apgalvojumam laik­raksts
min norvēģu kuģu kapteiņu
apvienību, kas savā gadskārtējā sa­pulcē
prasījusi nekavējoties parak­stīt
aizsardzības līgumu ar rietum­valstīm.
Pieņemtajā rezolūcijā
teikts, ka „būtu par vēlu meklēt pa­līdzību
tad, kad sāktos uzbrukums'*.
Laikraksti ziņo, ka Savienotās-
Val.stis neatlaidīgi turpina/savu brur'
noto .spēku izveidošanu im aizsar­dzības
pastiprināšanu. \Preziden'ts
Trumens uzdevis' aiz.sardzlbas ^ mi-nislram
Forestālam papildināt rezer­ves
ariniju un noorganizēt tās ap-macī.
šanu pēc vismodernākās prog­rammas.
Lai informētu presi par
savas rīcības iemesliem, tūdaļ pēe
vēlēšanu propagandas ceļojuma' bei­gām
prezidents aicināja Baltajā na­mā
žurnālistus uz konferenci No­liedzot
kāda presei pārstāvja do-nias,
ka rezerves spēku papildinā­šana
notiks saspīlētā politiskā stā­vokļa
dēļ,, prezidents Trumens,_pa-skaidroja,
ka tas ietilpst vinž" pare­dzētajā
prosrammā, kas jau sen iz­strādāta.
Prezidents cerot, ita saspī­lējums,
pamazām atslābs. \ ;
. (Beigas 3. ipp.) \_
-7
^ F ; ' ! ! ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ f r i j i MII iļļil I