Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1948

              «
l l l l i f
m
ml
v i i i i
Iii Ja
I
t
i,:
i
i I «iii . Prl i i
ilifif
: 11 i i i
I
ii--
l
i-
•• 'mm
: IK
LATVIJA, 1948. g. 19. oktobrļ
Nr. 90 (194) 1948. f 19. oktobri
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem para*^
ftltajoa' rakstos Izteiktās domas nav katrā
l i ņ ā redakcijas domas.
Nt jauSibas dēl kino alcltera loma
Visas
Nav tiesa, ka vienīgi Amerikā
avīžu zēns k]ūst miljonārs un biroia
meitene^-vlilmu zvaigzne. No šīg lie"
ļ|s. lot^jijas nav i^ļēgti pat diplši.
To, nupat: piedzīvoja Valkas nomet­ne,
kui* Vispasaules luterāņu baznī­cas
gipvienības uzdevumā pabeidza
filmas mņemšanu. Galvenajos lomās
nebūs ne Gerijs-Kupers,rie Roberts
Teilors, bet ; ^ n ' latvieši ^ Fridrichs
Freimanis un Ēvalds Kordonsvŗ
Steidzos uz Valkas baraku pilsēti­ņu
meklēt abus aktierus. Velti —
nav- mājas. „Jums jāceļo uz Plei-
, kershofu: Tur mijsu filmu zvaigznes
Pasaules ' baznīcu ^vienlbapag^^j^ pūlas pāi^ērsties par
ChurchWorld Service, Inc., piesuti-'^im^^^
jusi latviešu, igauņu un: lietuviešu K^oj^ļgļ^esadministrā^^^
DP laikrakstu redakdjam un trim T§ rodas iemesls sastapt ne vien f i l -
nacionālajām,centrālkomitejām ^ap- vīrus, bet apraudzīt ari daudzi-tārtrakstu
emigrācijas jautājumā, ^^^^ štreiehera muižu, ko DP uz
Apvienība sākusi saņemt darba ; un ļ ļ^^^^^ va^ saukt par savu.
dzīvokļu piedāvājumus Eiropas DP jā, muiža ir varena. Stipras, mo-jaunā
ieceļošanas likuma ietvaros, Bernas ēkas, meža ielokā lai4ki kā
pie kam liela daļa šo piedāvājumu ^^Idi. No vienās^ lauku malas uz
nāk no dažādajām baltiešu naciona- otru sasaucas traktori. Nevaļīgi iat-lajām
komitejām ASV. .v ļ viešu viri tekā pagalmā; garāžās, kū-
Apvienība vēlas, lai tās apgabalu ^ts, tie steidzas novākt nevajadzīgos
bkojos Vācijā būtu iespējami pilni- lūžņus, balsina telpas, stumj ķieģe-gākas
ziņas par personām, uz ku- ļu divričus un veido puķu * dobes,
fārri likums varētu tieši attiekties. •,Eš vēlētos sastapt Idņo: aktie-
Tālab visi mūsu lasītāji, kas pie- rus," st?^tn muižas direktoram Ozo-der
protestantu vai pareizticīgo baz- ļ linam. " h\x\ Freimaņa kungs ir
nicai un kas ieinteresēti ieceļot Ad ga-
' ASV ar Church V7orld Service pa- ražā.":
līdzību, aicināti rakstīt tuvākajam Freimanis izrādās pavisam apmde-orģanizācījas
emigrācijas birojam, rināts, ka var rūpēties par vistu
lūdzot veidlapu darba un dzīvokļa saimi. „Vai jūsu aktiera gaitās jeu
nodrošinājuma pieprasljiunam. Vēs- galā?" nenociešos. Uzrunātais smal-tulei
jāpievieno aclr^sēta un ap- da: „Laikam gan. Bez tam esmu
maksāta aploksne, kurā birojs no- lauksaimnieks. Latvijas universitā-sūtīs
pieprasītājam trīs eksemplā- tē studēju lauksaimniecību. Liekas,
POS izpildānļo veidlapu. Tā pēc tam ka ari Amerikā, ja tur nonākšu, būs
nosūtāma atpakaļ birojam. jāturas-pie zemes. Filmā iekļuvu
Organizācijas emigrācijas biroju pavisam nejauši. Kad režisors ie-adreses:
Ghurch Worid Service, Mu- raudzīja mani. tūlīt pamāja savām
nich-Pasing, Am Stadtpark 20; asistentam: Sis ir īsts DP! Tūdaļ
Frankfurt, 48 Holbeinstrasse, F r^k- uzsākām sarunas. Es bijoi ar mle-furt-
Sachsenhausen; Stuttgart-Bad ni."
Cannstatt, 109 Tlieodor-Veiel-Str.; „Ķā sauks jauno fllmur
Salzburg,, Austria, Lehener Caseme. „Tas vēl nav zināms. Filmu nosū-
Tikko biroja rīcībā būs darba pie- tlia nz Zenēvu, pēc tam tā ceļos uz
dāvājums, kas liekas atbilstam kā-1 ASV."
noteiktai ģimenei, to nekavējo- _,;Kāds ir jūsoi tēlotās perscmas.
es izsauks uz biroju parunām. Bez vārds?"
aicināšanas nevienu birojos per- '„Biju cilvēks bez vārda. Ne J
līgi nepieņems, lai novērstu vel- ne Pēteris, ne Harijs. Tas nebija ne
'u ceļošanu latvietis, ne igaunis, ne lietuvietis,
Bez tam minētās orgaiiizādjas Ēi-h^^* DPr Cilvēks bez^^^^^^^^
;opās direktoi^ pārvietoto^^^^^^^^^^
operācijām Berents F. Lahdstrits tūkstoši. Fdmas .saturs īsuma šads:
mūs lūdz norāditrka persona
Ir mdi vai draugi ASV, kuri gribētu bemu. Sievu viņš jau zau-palidzēt
ieceļot, ieteicams^ rakstīt im^nemaz nezina, ķa šeit ir no-šiem
radiem vai draugiein im mgt,^^^f^^
lai viņi nodrošina darba im dzīvokļa noved kada nometne. Tur DP sa-galvojumu.
Sis galvojums divos N ^ ^ ^ ^ »eno dienu xirau^. Tas
eksemplāros nosūtāms a|wienibas P ^ i ^ ņokariot^uzņemšanas f^^^
hin)jam Ņujori^ā '^^^^^ ^ 3^ e s - ^ ^^
ChurcKW6rld Svrvice Office, 2^
East 21st Street, New Y6ric 10, N. ¥. nepievdcigu^^argas , sto^ ar
Birojs to iesniegs DP komisijai Va-f^^^avag^^^^ īstenība re-
§ingtonā apbiprināšanai, betp^
tlbUv ka filmas turpinājuma varētu
risinātJas ASV tad, kad tur nonāks
jauni© v^eļptlji,"
,,Un XM^ gadlļumā Jums vajadzēs
rādīt DPg'aitas/Ņujorka vai Vašing­tonā?*';;;;-
r:>':;\-ļ'\
„Va.rbļ2t. Techniskais direktors
Raiens ^ola darbu savā vfarmā, Ja
vajadzji?, m labprāt piedalīšos ar!
filmas turpinājumā."
,,V^i ir maiiāms. ka šis solījums
realizēsies: labvēlīgi?" V
,,Grū1^ tfJ ^apliecināt, bet cerība^^
Nupat saņēmu aicinājumu
nometnes em i grābjas daļai savus
dokunieaitu^^ ^To d^rišū jau rīt
,,Var esat^iens?'^:: , ; •; ; • _ .
j,Ne; man ir sieva; un divi bemi.
Ja braukšana būs,' tad būs visai ģi­menei."
;,'•.•;••..:••
Otrs lielākās lomas tēlotājs Ēvalds
Kordons pašlaik veic Pleikershofas
farmas produktu, un; materiālu sa­gādes
pienākumus;; Par savu"pieda­līšanos
filmā viņš saka: •
„Dzīve dažreiz notiek arī patīka­mi
pāratelgumi. Man vajadzēja tēlot
j aunā DP draugu. Spēle iznāca īsta,
jo Freimanis ir labs paziņa no tiem
laikiem, kad vēl bijām dzimtenē."
„Val jūs pieteicāties šai lomai?"
„Ak nēļ Vienkārša sagadlšanās.
Reiz gadījos ļrežispram^^t^
uzmeta mm pētītāju skatu. Ar to
tā spēlīte sākās," '''r:'':
„Un kādu vārdu jums režisors
piešķīra?*' ;; -v'^V
„Nekādu. Biju jaunā DP draugs.
Vienkārši draugs. To tad nu pū­lējos
parādīt, kā pratu un varēju, jo
foto kameras jiriekšā stājos pirmo
reizi, ja neskaita iesvētīšanas, kāz\
un jaunās pases bilžu u?.ņemša-nu
„t7n kā būs turpmāk? Vai ari
jums režisors palīdzēs atrast aizju-ras
zeme jaunu: mājvietu?"
,,Nezinu," Kordons . pasmaida un
nevaļīgi skatās apkārt.
Sapratu Jšo skatu, Pleikershofas
muižas vīriem nav daudz laika vār­dos
tēlot .nākotni., Tagad tie
kļūt lauiksaimnieki.
' J ā n i s S t a l ka
LATVIEŠU JAUNEKĻA DEKA RANSDS AR NEZINSMJM
Latviešu eUv^ki tagad nonākuši
dažādās paS^ulĢS malās. Ne visur
apcstākļi izrādījušies tādi, kS cerēti,
bet: ari .pā51' cilvēki'nav vienādi un,
kas! vienam liekas pietiekami, Qt^^
neapmierina. Bez tam sveša nama
ā 'inižus pa 'laikam vieglāk
iaakatlt kā pie šavaiē mājas, Tā tas
ir visur. Eaksturlgas rindas šādā
nozīmē saviem paziņām Vācijā no
Kanādas raksta kāds latviešu .jau­neklis.
Viņa vēstulē lasām:: ļ .
„Esam beigumi līgumi paredzētos
darbus mežā, kas Uga 10 mēnešus.
Galīgi norēķinoties, kabatā palika
250 dolāru. Pēc gandrīz gada ārkār­tīgi
stingra darba tas ir ļoti ma^.
Ceļot klubus un nesot baļķus, visas
no uzņēmuma izsniegtās un Eiropas
līdzi paņemtās. drēbes bija galīgi
novalkātas, tāpat apavi. Tāpēc va-j
adzēja iegādāties uzvalku uh citus
sīkumus, par to atkal izgāja 100 do­lāru.
/ Pēc If^ma izbeigšanās kopā
ar draugu devāmies uz Edmonto-nu,
bet ar! tur nekādas izredzes uz
darbu nebija un braucām tālāk uz
rietumiem, jo apnicis ziemas lielais
sals un vasarā nebeidzamās
mokas. Nonācām LellVūlā.
. "Darbu dabūt tomēr nav tik vien­kārši,
bet naudās maks katru
kļūst plānāks un bez centa nevar
dabūt pat adatu. Ja nav dolāru
zobi :jākar vadzļ.. Esmu telefona
techniķis, bet savā nozarē darbu ne­varēju
atrast. Tagad strādāju vies­nīcā.
Slauķu pagalmu un tīru. viesu
automobiļus, par ko nopelnu
dolāru dienā. Draugs strādā kādā
ekspedīcijas uzņēmumā par
nieku un saņem 8 dōl. dienā. Tas ir
smieklīgi mazas algas, ja' salīdzina
ār tām, ko nopelnījām mežā, bet ci-
Klimats un apvidus^ — brmišķīcrs
Ir silts un saulains. Kalni mainai
ar aizām. 2;ēl vienīgi, ka sarunāša*
nās angļu valodā pagrūta, jp meža
]m pārējo strādnieku vairākumā bi-'
a poļi, maz izdevās iemācīties ang.
lišķi, Mans stāvoklis sevišķi; slik^ ^
pašreiz tāp^, ka jāatbalsta ari
draugs R Lieta tāda, ka viņš vien-tiem
atalgojuņis ir vēl mazāks. Ci­tādi
tad, ja ir kaut kas pārdodams.
Tā, piemēram, kāds polis pārdeva
briljanta gredzenu, lietuvietis: akor­deonu
un ukrainis labu foto aparātu.
Par iegūto ņau lu viņi samaksās ce­ļu
saviem tuviniekiem. Kad šeit
tiksim pie labāka darba, ir
tājums.
jau-
I
nosūtīs uz Eiropas komisiju.
ums
nogurušo viru. Bet cita ceļa, citas
izvēles nav. Sākas pelēkā nometnes
dzīve. Pie ziņu dēļa parādās sludi­nājumi:
uz Kanādu, Austrāliju, Beļ­ģiju,
Angliju var aizceļot jaunie un
spēcīgie vieninieki. Jaunieši pie­teicas,
adzbraūc. Ģimenes paliek. —
Filmas galvenais mērķis ir rādīt
Žurnālists Al(^zs KMšāns kas ko-1 pa«aiilei, ka ar šādu izlasi lielajai
pSi ar ģimeni nesen izceļoja uz Ve- P ^ ^ ^ ^ cilvēku saimei nodarīta
necuēlu un tagad tur strādā par iepelnīta un smaga pārestība. Vis-elektrmnstallātoru,
pi<5sūtijis redak- Pasaules luterāņu baznīcas apvieni-ctjai
vēstuli, kurā saka: ba ar sava pilnvarotā Dr. Honga
Ua^a*u par savu pienākumu bd- starpniecību grib šo pārestību no-donāt
vi5us, kas nodomājusi izceļot vērst. ^ FUma radis nometnes dzīves
uz Venecuēlu, ka šeit • var dabūt-H^^iadas norises: skolas, darbnīcas
d a i ^ u n d z ī v o t tikai sped Nav pārskološanos, mūsu archibīs-svarīgi,
kādā nozarē, bet katrā ziņā ^^P^ P^^^- T- Grīnberga dievkalpo-j
^ ū t labam amata pratējam. Te nometnes baznīcu un pelēko
gan neprasa nekādus papīrus, bet P ^ ^ ^ rindas. Jaunā filma beidzas
noteiktas zināšanas. Ar teicienu ar gaišāku izskaņu, jo beidzot, gime-
„gan jau kaut kā" caml tikt nevar. radušās izceļošanas iespējas.
Skolotājiem, biroju un brīvo profe-i^^zisori runāja arī par tādu varbū-eijoi
darbiniekiem šeit nav iespējams
dabūt dart)u, no kā vairētu ; dāvot
īzt&t im dzīvoit eiropiešu nozīmē
5elt var tSkai speciālisti. Nekvalifi^
o5ta strādnieka dienas alga ir 4—6
bolivari diena un ar tiem iztikt nav
MADRp^^
Ar uguņu jūru mūs sveica Madri-de,
kad mūsu autobuss pārvēlās pāri
par 1000 metru augstajai kalnu grē­dai
Madrides rietumos. ' Tepat leja
pie kājām šķita pilsētas spīguļojo­šais
milzenis un tomēr bija vēl va­jadzīgas
divas stundas, lai autobuss
varētu norāpties no kalna lejā.
Madridē iebraucām pašā pusnaktī.
Autobuss pieturēja plašajā Aveņida
de Josē Antonio pie Kapitola nill-zeņa,
kas ļižslēļja savus 15 vai vairāk
stāvus spožajā elektrības gaismā.
"Tam pretim atradās Ņujorkas vies­nīca,
un kāpjot rio autobusa likās,
ka esam iebraukuši kādā lielā res­torānā
vai kafejnīcā. Cik vien tālu
skats tvēra, pie visiem namiem bija
kafejnīcas vai restorāni ar galdi­ņiem
uz ielas. Tie visi bija aizņemti.
Iela cilvēku pilna, nē — pārpilna.
Spoža gaisma un' spoža, miermīlīga
dzīve. - ^
Madrides centrs nakti ir vienmēr
tāds, 'Skaistākās stundas ir nakts
stundas, un tās madridieši izmanto.
Madride savu izcilo slavu ieguva
tikai vēlākos gadsimtos, tāpēc tai
arī nav 'ne senu vēsturisku katedrā­ļu,
ne ari citu izcilu senatnes pie-
PASIEROSMES IZPAIJDUMS KfcEINKpC^
mēr bijis liels dāmu draugs un sa- M
^a lakstoties arī ar kanādietēm. Sā­ka
y,vHkt" UZ kādu precōtu dāmu i
kamēr tās virs abus pārBteidza. Re,! ]k
zuitātā vli's maņu draugu tik pama-tīgi
izpļaukāja, ka izsita vairākus; Ip
zobus un vaigā palika liela rēta.
Sievu viņš: izsvieda no mājām tikai
ar to, kas tai bija mugurā, Kanādie-te
nu vēlas, ;laiR,;viņu: prec. Vist^^
ķakais tomēr tas, ka; greizsirdīgais I
virs manu draugu iesūdzēja arī tie- I
sā. Viņu izsauca uz nopratināšanu fc
un aizliedza atstāt Leilvūlu. Paš5s H
beigās par visu šo ikandālii v§l at- •
laida ari no darba.
Kanādā cilvēki ir dievbijīgi, ar
stingrām paražām un tikumiem. Ģi­menēs
ļoti daudz bērnu, pat 10—12.
Virs ir vienīgais ģimenes galva \m
noteicēja Precas ļoti jauni, sevišķi m
sievietes. Nekādas cienības nav pret ^
šljdrtenēm un tās uzskata par «vieg- M
1ām sievietēm".
zinām, no
^Berlīnē ieradieg
^''••8'''^7dSs krita kno-
'•L o!e S t a | i E - i . . vēlāk . i Z '
ar ko
mdots vadīt viw
J•ti^3S^k8 zinām. *:»«i,r.,»rako vicu: kara
'•'mi
ometņu
dzīv^
ANSBACHAS mazpulka 6 mēne­šu
darba un ražas skati ievadīja lu-terāņu
; un katoļu dievkalpojumi. ^
Mācītāji A. Grosbergs un V, Voit-kus
_ svētīja mazpulka 'lauciļios |f
audzēto ražu. Ansbachas mazpulka Z
142 dalībnieki šogad saražojuši 1550 l i
Eileru piedaHJies
^ ja notiktu okvn^-
izvakšana^ no
Skatē uzmanības centrā, bija avlācl-jas
sekcijas darbs, tāpat ari trušu, J '
Itālijas irbīšu un vistiņu novietnes. ,1,
Pašreiz organizējas mazpulka or
U padomju Stāoa Karishorsta,
i'parefeti:.padomju :J05l^s
ķestrls. Nometnes tautieši par maz- mm, Zeidlics ve
daudz godalgu. '^^'^^^MM^^^^
ROKDARBU SKATI sarīkoja :ji|ik^anu Vācijā^ Pie. ji^^^^^
Minchenes Vamera nometnes latvie- .
Si un ukraiņi. Dažus priekšmetus ^
minekļu. Taču, ja apmeklē San
Francisko el, Grande baznīcu,
jaimlaicigā architektūra, tās grezn
un izcili skaistā iekšpuse ar iielis
kiem tēliem un mozaīku un lielisko
sakristeju, kas te pārceļojusi no kā­da
cita klostera, kompensē : senat-nīguma
trūkumu. Vēl dziļāku_ pār­dzīvojumu"
rada: Zinātniskās pētnie­cības
institūta kapliča,'drosmīgi ie­cerētā
modernā ;s'Ulā, kas ar akadē­misku
vienkāršību aizrauj tās ap­meklētāju.
Ari šodiena var būt ba­gāta;
vēstures vērta un cienīga. :
Lieliskākā un krāšņākā celtne ir
karaļa pils. Ja tās āriene ir pietic
cigi veidota un tiksmina ar līniju
stingrību uif tuvējo laukumu un par­ku
dziļumu, tad tās iekšējā greznība
un mākslas priekšmetu daudzums,
gaumīgums un bagātība ir. pāri vi­sam
citur redzētam. Tas ir līdz sā-pigumam
sakoncentrēts gandrīz vai
izšķērdīgs skaistums. -
Izcilu* pārdzīvojumu sagādā El
Prado muzejs. Trijos stāvos Ir sa-neKu
no
padomju ļoslas
Bet par šādu algu strā- Pirms daudziem gadiem dzejnieks
dā iezemieši to ieceļotāji no Itāli- Ziemeļnieks lika atzīt savam joku
un Francijas. Daudzas DP ^-varonim Mlkstpēdiņam, ka: „Silķī-menes,
kas šurp atbraukušas bez tēm ir garda gaļa, man lien iekšā
aroda prasmes vai ar diletantiskām laba daļa." Un tā ir patiesība arī
ainSSanām — nonj^sjuSas pUnlgā šodien. „Jūras maize" siļķe ir dro-bezizfijas
stāvoklī. "
ledis
šais balsts; pie kā esam allaž turē­jušies
izsalkuma ^brīžos un tad, kad
vēlamies piesiet sirdi". Pēc valūtas
.reformas, kad sācies lielais ,,preču
karnevāls" un iegūt var daudz tā-
11 āS Karti- ļ du mantu, kas agrāk bija rīkojumu
. ^ , un tirgotāju „aizsegā", tirgū atkal
Latviešu im lietuviešu vienība sa- parādījusies arī siļķe. Sālīta, mari-
^«av^jusl iespiešanai 70X85 cm nēta un — žāvēta. '
Baltijas karti 5 krāsās ar Bavārijas pilsētiņā Gineburgā pie
•vaetu ^nosaukumiem, upju un dzelz- Donavas iecienītākajā vācu pārtikas
opļu linijāni, administratīvo iedali- veikalā viss logs pilns zeltainām žā-
Jumu un vēsturiskām robežām. Pie- vētām siļķēm. Cena - 35 feniņi ga-vienotas
vēl 3 karies ar Baltijas balā. Pērc, cik patīk. Vācieši pērk ari.
vēsturiskajam fāzēm. Karies izdo- Ed un priecājas, vairumam nemaz
š ^ a i un citam vajadzībām nodibi- nezinot, ka šis silkes kūpina „ver-nats
LLV ricibas fon-^-. Grēvenē fluchte Auslānder"'— latvieši no tu-noorganizēta
vienības jaima nodaļa, vējās Kleinkecas nometnes. Sis nu
l i LV lūdz, lai latviešu prese ievēro- vienreiz ir.gadījums, kad vācu mar­tu,
ka Viļņas un Klaipēdas apgabals kas atgriežas pie latviešiem ne tā
ir.Lietuvas territonja, jo šajā ziņā kā parasti, kad mēs savu naudiņu
dažkārt bijuši pārpratumi. Par tikko aiznesām vāciešiem — uz kino, ābo-nodibinātā
LLV preses biroja vadi- .lu tirgota\ni vai sīku preču pārdota-tāju
izraudzīts rakstnieks E. Skuje- vu.
nieks: (24) Geestadit/Elbe, DP Rītos, dienā un novakaros kalniņā
Camip SpakenberglII. • 1 aiz Kleinkecas nometnes kūp: —
„Fabrika" strādā, smejas kūpinātāji
Ansons un Svaļbe, rīkodamies ap
apaļu metalla tvertni — kūpinātavas
,jSirdi". Tajā vienā paņēmienā apm.
10 stundās sudraba siļķe pārvēršas
zeltainā. — Tvertni izvilkām no
lūžņu kaudzes. Nevienam viņu ne­vajadzēja,
bet tagad jau viens otrs
met kāru skatu f-^ek, va.ļadzētu man
arī šādu mantu .., .. ;/-'
Kūpinātāji iepērk sālītās siļķes.
Tās izmērcē, iztīra, saver virknēs un
kūpina. Abi veci jūras' un . zivju
draugi viens no Pabažu priežai-najiem
krastiem, bet otrs — bijušais
tālu jūru apbraukātājs.
— Un ko saka nometne?
— Daudzi saka — paldies. Žāvē­tās
siļķes nododam nometnes pašap-gādes
kbpaij kas tas pārdod par 20
feniņiern gabala. .•:•••;
Diendienā .,aiz kalniņa dūmi kūp".
Dažam skauģim tie iekož acis,; bet
tas' nekās — privātā uzņēmība tik
gli nav izkūpināma. Un viri' pie­baksta
uguni, aprauga lūkas un dū-kas.
Siļķi žāvēt ir prasriie tāpat kā
taisīt • politiku,. spriedelēt par šo un
to. Bet galvenais — ar siļķi var pa­ēst.
Uni ko ar pļāpāšanu?
Mt. M t
koncentrēta ārkārtīga gleznu
tība. Te var dienas pavadīt vienā
pašā trešā stāva zālē, kur ir sakopoti
tikai Gojas zīmējumi —• vairāki
simti. Te lielākā El Grēko darbu
kollekcija pasaulē. Te apakšstāvā
kādā sānu salonā pie dekorētas sie­nas
var redzēt spāņu lepnumu Dāmu
no Elče — dīvainu skulptūru, dāmas
bisti no tālas senatnes, : ar savādu
galvas rotu — diviem rozetveidlgiem
rotājumiem katrā pusē, ko . pēdējā
kara laikā spāņi atguvuši no Luv-ras,
kur tā, Napoleona nolaupīta, bija
atradusies gandrīz pusotra gadsimta.
a visam-;iekš-:
% pārvaldes'amatoersonām, k am'
iegādājās arī • amerikāņu . žurnālisti, bijušai tiesības izsniegt kā-kas
atradās amerikāņu joslas DP no- ' ļjiiLfonnāciļu,- kategoriski noliegts
metņu: apskates braucienā. Latviešu.;|;fc^ turbmākas. p ā m a i -
nodalijumā sevišķu uzmanību izpel- ^^ā^i^joniiu joslas"policiiI. An^h
nljās Ipatie ;kbkgriezuniu;dii"^v. Rū- •;::»{nasl8ikraks^^ „The PeoT}le'^
pigāk gan būtu sijājamas /eznas. zinoi"amus. ka Molotovs
Šādas skates domāts sank . urpmāk .jniera iestum o^edāvā'o-.
katru mēnesi 2—3 dienas. Piedali- / m j ļ ^ *
sies ari lietuvieši un igauņi. : ŠkatesM^ļ^
noorganizēšanā daudz pūlējusies; sk^^
lotāja Cīrule, Baltijas sieviešu p a d o - ^ ::;;
mes' pārstāve nometnē. ^ flj
BĻOMBERGĀS nometnes tautieši ; ļ |
saviem studentiem — vieniniekiem ' ' i
Pinebergā vairākkārt ziedojušl mal-zes
.kupon^is. Studentiem tas Ir liels | | y
atbalsts. •:•••;: ' ' •v.^':^
;;;;:;|;pAsiSS
' Pie ' raksta Latvijas 86. n-rā . »Latvie§u
bēgļi Ieiet gleznās", paskaidroju, ka .FiSbachasIļ»;^
nometnes' Inženieris un —
•ari
•rij
dē
m
Līl
ga;
ša:
ja
kl£
tii; ^ m
• Bil
tie;
tāt
no:
DU.
;tii
ja:
n:5
.• .1-- - ••
Pir
Gel
nie
Be;
ku^
na.
.vu
nu
, ai
20.."
?tn ārlietu .ministrs
,. ^ies^Anvienotb
nometnes komiteja
REDAKCIJAI
. ^ . . .;uzņemies ari tā
neizturas pret mani nelabvēlīgi un . tagad ir'• ' J IP Ceļojumus, lai demoncfrōt^i
jau. man ierādīta darbnīca, par ko esmu ļ o t i V a M i i rncfS\M r ^ « x • -•
iepriecināta un pateicīga, īpaši nometnes in-||Apf, r ^ . ^ palreize.-.a
ženierim. .
. N 0 r a D r apCe :M en
T:
ainerikāņu.TO britu
vadītam Svētdien mri:
-u ar augs, kas sirsnīgi centās
parādīt visu iespējamo, kādreiz iz­teicās:
— Madridieši mīl šādu humora
frāzi: „Kad Madridi pabeigs celt,
tā būs .skaistākā pilsēta pasaulē."
Šim Jokam jau esot vairāk kā simts
gadu. Bet; ari Madridi joprojām
cel . . .
Un tas ir taisnība. Nē jau pārbū­ves
vien un atsevišķas celtnes, ceļ
veselas pilsētas daļas. Vienā Madri­des
m a l ā apmeklējām: Zinātniskās
pētniecības institūtu v Sis pieticīgais
nosaukums neatsedz iestādijurna ār­kārtējo
plašumu. Ap 50 dažādu pēt­niecības
iestādījumu visās Spānijas
malās ir apvienoti, ka.m par junita
organizāciju ir ' šis . jaunradi jums
Madridē. Te jau ir uzcelti daudz
modemu, milzeņu korpusu, katrs vel­tīts
atsevišķai disciplīnai. Te ir lie­liska,
modema vadības ēka, kurā
milzīga bibliotēka. Noorganizēta arī
ļoti plaša • zinātnisko .darbu apmaiņa
ar visām valstīm pasaulē. Šis pats
£. T r e i ņ i a n i s , Babenhauzenā
Jau ilgāku
rodas ietekme,
kas, jūs neesat
bojājat tautiešu nervus. Jūs s a b l ī - * a k g f i ^^
• • ^ n u m u r ā ; t o , : k a s ā r - ^ ^ 5 5 . ; ^ ^^
rVu
ka
avīzes numura 10, Kab ar-.; 'ļ-m^y
zemju laikrakstos izkaisīts pa vai- .ArHS^^/ļSzi^^
rākiem. Es jums ieteiktu„ pārlasītŗ^m^^ kl fe.
amerikāņu,,:anglū:vun :.vācu :;
Vāri^ūt, tad;jūsredzēsit,::ka:;ne
ne nākošgad kara nebūs. . ; ; ' •'
.Of:
4^5
arnc-l
1 - 1 . •la^,
nev
det:
tu;
ras
- l i i i ; ; ; : ļ ^ . 'O ciņu
centrs ari vada- visus izdevumius;Zi^$i|3i^,.^^5?Sy , v\; ;
nātnes,periodikai, f^.,
•Vēl./ grandiozāku ietekmi rada
Madrides nomalē -uzceltā universita-^ ''>l*^u1^^ ^ ^ - ^ t^liP
tes pasēta. Visur platums, l a i^^^sii^: ^ , ^ ^ e s k^M^:\nr^.S.
ērtības liri skaistums. Uri tē jāp^^
bilst, ka šeit studē ne vien spāņi,;
bet arī daudzi .• ārzemnieki. •;, IielaS;j: j
naudas sunimas spāņi izdod stip^-iii|^'*'^lJ^
dijām tieši emagrantiem. To^; ^ ^ ^ ^ ^ . . ^ v r
mazums. Ukraiņu vien. ir ap 30. Nā- ^iķ)^^^}^ Solonika.
košā mācības gadā pārējie . p i e b i e d - ^ .
rosies arī daži latvieši. ^-^'^^tr^- V^^^
;;:japēe.^^
rīdi ceļotājs apsēstas ^^^r^di
noslēpu-
K. N e i k š ā n i e t i s ^'ļ
1 BBC
dri
: Fra
me.
krai
tāju
ofici
. dien
nā
PUSx^
no
ķad.."
Jiena
nistri
Bene:
-•^āņu
i^opšl.
s^€ī:^
.stlpriiļ
" b:ir
Iša5
Persoi
fabri:.:
iefi
stiprs i