1947-02-07-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorlzed by — Lizenz — izdoäanas atjauja: , ICD-OMBG : i Atbildigais redak* tors Editor in-Chfef: Kärlir Rabäcfi, vietnieks: AleksandFS Liepa^ redaSsci- Jas sekretars: Maksis Culi* tls; reiiktoriJ AndreJis Ru* dzis (MiiichenS)^ Harijs fäin-^ denbeigs ~<Esling«nä), Jlr-nolds Smits (sportsK Zignrds Bärda 'techniskais iekärto- LATVIAN NEWSPAPER Nr. 10 (17) Piektdien,1947.Ä.7.IL Iznäk otroi^näs* uo piektdl«- näs Izilevejs: B a v ^ as &pgabala latvieSu komitejas uzdevumä L^tvieSu preses darbixiieku^ sadarbibas kapa:x Redakcijar Gönzburg/D; Bfir-gemi' tei • Landmann - PL 7^ t 9i Jr Printed by Schwäbi Völksblatti GiliizbargyDoii., BQrgerm. > LändmannrPL 7:: Metiens - ^Jirculatlon: looo da," bet VarSavä. par §ädU:^ terminu min 15 meneäus.' No visas 1^3,879 personu lieläs kopkvötes pirmajä peckara budzeta gadä bija atlauts izmantottikai 40.000, im ap 60.000 paredzarxia^ §i iespeja §ini budzeta gadä, kas beidzas 30. junijä. DaJ^ DP mekle iespeju izce}ot rto Väcijas darbä uz (jitäm Eiropas valstim, vispirmä kärtä uz Angliju. Dalai tas ari izdoda^, Anglijä atrod darbu ari lielaks skaits latvieSu jau-nayu par koöejäm un apkalpotäjam slimnieäs. Hez tam uz darbu Anglijä g'aida 42.000 poju, bij. Andersa armijas karaviru, no kuriem 2100 jau novietoti civilos darbos. Pa-näkta vieno§anäs par poju nodarbi-nääanu lauksaimniecibä, oglraktu-ves, buvniecibä un dazädäs citäs rupniecibas nozares. Darba ministrs Izaks vei paskaid^jis, ka v vairäk nekä 7000 iiersonu pie^emtas darbä mäjsaimniecibäs uh ka valdiba ap-sverot iespeju mazinät darba roku triikumu ar DP uzi)em§anu Anglijä. NYHT, DM, DENA, Stars and Stripes C E | . A VZ M A S K A V U Reuters zipo, ka Anglijas valdiba I cejötäjus atbalsta un finance rfieno-uzdevusi savam pärstävim UN Ke- nitu centrälä komitejä Pehsilvanijä. dogenam parakstit starptautiskas Izcelijtäji pievienosies lielai raeno-begju orgaruzäcijas IHO dibkiääanas nitu kolonijai Paragvajä^ Paragva-aktu. Lidz ar tx) no organizäcijas Mas valdiba atlävusi tur apmesties darbibas uzsäkganai'' nepiecieäama- J ikvienam me^gonitu beglim no Ei-jlem 15 valstu parakstiem lidz §im ropas. iaväkti 10. Anglijas neizprotamä vii- Käds stävoklis ir ieceJo§anä ASV dnäSanäs bija radljusi nopietnas ba- kartejäs kvotes robezäs^ to räda AP Jas. par IRO likteni, un, ka izteicäs pärskats par kvotu izmantosamu Pec ^ ä i l y Mail"; spedälkoyespondents, 1 a^enturas vertejuma varot paiet 10 dajiiviet jaii esot säku§as rasties | gadu, lidz eiropietis, kas velas iece- ' iaubas pär organizäcijas darbibas uz-* Jot ASV, iegust vizu. Piemeram, • äakfianu. No lielvaisöm IRO statu- Atönäs uz katru näkosä gada brivö tus, bija parakstijuäas vienigi AST, vietu re^strejulies 100 kandidätu. pie kam parakstam ari vei vajadziga Nemaz nerunäjot par tiem, kas ve-sehäta ratifikacija. * v. letos klut par emigrantiem, aizjurä Laiks, kad UNRRA izbeidz savu paliekot vei ap .30.000 ASV. pavalst- Jarbu 80. junijs — ^vairs nav ta- nieku, kupus turp aizskalojis kaps. lu, un Eropa pec „Daily Mail" zi- Tiem ari bu§ot jägaida gads vai päm it vei 1,250.000, bet Äzijä divi. .Romä kädam ASV pilsonim 600.000 biglu un pärvietoto personu, | konsulätä pateikts „pienäkt pec^ga-kuru liktenis gaida steidzamu iz^ iyiSanu. Vainuna i o personu, rak-ste^ „Daiiy Mail", yel dzivo nomet-1 f»^ _ _ fl V e .i^es; sliktos ap3täklos. Svarigäkais • lemesls, käd§V IRO lietä kärtojas tik gausi, ir tas, ka Uelvalstis nav vie-, nis prätls par „beglu" un „pärvieto- iesaisti^äna darbä angju joslälbos. Vi^i joprojäm dzivo skärda .to personu" jedziena :definiciju. arvien päplaSinäs. Sinis dienäs me- barakäs, kas nav izturlgas pret tem- IRO organizäcijas komisijas sa- ^arbus säkä ari vaärums Hallen- peräturas maipäm. näkäme paredzeta 11. februäri ZeA^?^^^ nometnes iemitnieku. Sa- Apkures zi^ä nav apskauzams neva, bet Elionora Ruzvelte UN sa- p^,^^as zn^as ka februäri sfrädnieku gtavoklis ari daiäs ziemeju apgabala .näksme norädijust, ka. komisija ne- M^^^^^ P^r 1500 paredzets palielinät DP nometnes. Centräläs apkures uzsäks rikoties, iekams nebus ^amburgas buvda^^^ Jauna- herjces praktiski nedarbojas, bet Blsaidrs, ka IRO vispär nodibinäsies. 13\em stradniekiem telpas iekärtos raikas kurinääanai trukst vai ari ,Stars and Stripes" 4. februäri f ^ attiecigo ierii^u. Tapat lielas sniedz UP zi^u, ka amerikä^u pii- J'^^^^^^^ ir ar elektidskäs . strävas soi^u DP lietu komitejas priekäsede- parvietoti uz Pinne-1 ie^-obe^ojumiem: un gäzi. täjs' Irl9. Herisons pieprasijis 100.000 ° , . ^ - ' kä dzird, tad paredzeti ari jaunv .Eiropas DP ielaisanu ASV näko§o - ^.öOO vmi joprojam strada CCG p^j^j^g^^^j^jy^. pärtikas papilddevu un ^tru gadu laikä. Herisons atzist, buvlaukuma Hamburg i Liela sala cigareäu sadale. DP pärstävji lu-ka paäreiz emigracijas jautäjumu M^fl ?ft)us bijusi spiesta partraukt U^gj UNRRAs iestäde^, lai §os pär-stipri sajaukusi „viltojumu kampa- Vienigi betonetaju grupa,, jo, truk- U^rtojumus mikstinätu. i^a". Vi^a vadita komiteja piepra- s^^^^akmei^oglerh .un:koksa^^^ betons si§ot kongresa paSreizlJä sesijä at-] J^^^^c^^^^e ^ Art pärtrau-m ^ttixfetä.»mm009 . DP i e c e l ö t i ^ ^ stradnieki sa^em visas arpuis Kärfljas kvotu sistemas. Ko-I Parödzetas papildu devas. .mitejas .priekSsedetäja vietniekos. ir - Darbu pärtr,aukusi, . iebilzdami ^ ari Elionora Ruzvelte un bij. UN-1 pret salam nepiemerotajäm mitnem, ' REAs ^eneraldirektors Lemans. jsträdnieki, kas iesaistiti ostas dar- ^ ASV ienerälprokurors löarks' ziijojis, ka pagäJiiSä gadä no maija lidz decembrim ASV iecelojuSi pä- Visam 5600'DP. Kvötu sistemas ie-tvaros iecelojuSo ärzemnieku skaits pedejä pusgadä bijis caurmerä' 4500 per&onu nienesT. E. R Prezidents Trumens preses konferencSpaskaidrojii^ ka 4oti priecä* tos satikties ar Etliju un Sto)intt Va§ingtonä.** Vi9§ paskaidrojis to» at« saukdamies uz Stalina izteicienn saruna ar Eliotii Ruzveltu. Sta)uis tei« cisr ka cerot ne tikai uz vienu, bet vairakäm „3 lielo" tiesäm apsprie* dem tuväkä näkotne. Trumens piebildis, ka viif^ nav -zinämi pläni Sädai sanäksmei, un pasvftrojis, ka nedomäjot, ka §ädii apsprieiu ele} vi» ^am butu jäbrauc projam no Savienotäm Valstim. ASV ärlietu ministrs Maräals pazi-j ASV esot nemierä ar to, ka krievu riojis, ka personigi piedalisies Mas- un franöu nostäjas deV jopro^ nav kavas konference, un pävestijis pa- panäkta Väcijas- saimnieciska apvie-domju valdlbai, ka vi^u pavadis no§ana/ Otrkärt, esot jänmä^^a Pa-apm. simts pädomdeveju. Bez tam domju Savienibu par KorejÄS jauti-padomju valdlbai pazii>ots;kai ne- jumu, jo ASV palidcot pie nonmas, skaitot laikrakstu pastävlgos pär-jka §ai valstij jäbät briyai uöt neat* stävjus, Maskavä iecelo§anas vizas 1 l^arigai, -Treäkärt, esot jipärrunä Krievijä jau pieprasijuSi 73 zumä-l nesen notikuääs parlam^ita vele§a« listi. Nav vei skaidrs, vai ^M^ Polijäv Pec ASV domSm t§s ne-konference piedalisies republikapu j esot notiku5as sasfcai^ä ar Potsdamas senätors Vandenbergs un demokrätu j noligumä paredzeto brivibu poju :3enätors Konolijs, kas pavadija är-t tautai paäai izraudzit savu valdTbu. lietu ministru Bemsu iepriekäejas apspriedes. »»New York Herald Tribime" !fe- Vestijumä, kas nolasits Atlantiksi- ^SÄL^^^^^IL^ ^^^^ tijas Mu arodbiedribu komitejas P^,^^^^^^^ sapulce, M^r§als izteicies: nASV po-^.f,^^^"^^^^^^^^ P^Uki lltika i ^ - kopä ar citäm näcijäiiir^S^^ rupeties par. Eiropas pärvietoto per-^?^s ^l^f-^f^^^^ yietniekam. sonu paätrinätu nometinääaim." ^f^^^^^^^ Maräals vei piebildis, ka ASV Jau w, ^VHL ^ l ^ ^ ^ mudinäjuSas pärejas näcijas uz sa- sagatavoties Ei», darbibu fiini jautäjumä un to dari- P^I^?^1®™*^PSP^^8^' t^Bxiimomäk ^^^^ ^ ^ ^ ^ autajumu citäs sftoäs, sot an turpmak. U ^^j^^jgj ^ ^ ^ ^ prindpiaU le- „New York Herald Tribune" zii^ö, mumi. MarSalam esot ari- JäpQlas, ka MarSalfi pirms dofianäs uz Maska-1 lai kongress jauhaja sastävS. aaska* y\x apcelofiot ASV okupäcijas joslu ^ptu ASV ärlietu politiku. Laik- Väcijä, Aiistriju un ari BferlinL ASV 1 rakstptomerapsveic Maijala izSlj^ esot ieinteresetas, lai miera ligumu Sanos, jo uzsteata apspriedes ..Väcijas ar Austriju izsträdätu un parakstituj jautäjumä par vissvarigSko iizdevu-pec iespejas driz. . nm ASV ärpolitikä." Ari republikä- INS zi^o, ka MarSals piano Mas- pärstävis, ko n^n par Vandea^ kavas konference velreiz pärrunät perga atvietotaju Potsdamas noliguma izpildiäanu, Jo f^^e, .Dells izteicies: „VacljaB Ja«r ASV valdiba neesot apmierinäta. ar tajuma kartofiana ir ^ropas jautaju-to. kä Padomju Savieniba iztulko kartoSana. JJn Eiropa Ir liela-daius llnollgur^apantus. Visvalräk | ^ g . ^ b^^^s^a^^^rts^^^ pdt^bilsti ka 1/acija! Ä l ^ ^ i m ^^ visvairäk Mdiiras ar Padcniaju Sö- Lielvalstu inierese vienibas politiku. i^OLUAS ZHMNIEKU PARTUAS . 11*11. i;. • • i/.ii • i i i i I if 11 ; i l i ' I II' • r MII iii MINISTRI ATKÄPSIES nemazinajas BAUMAS PAR ASV ENTERESEM GRENLANDE UN ISLANDfi Däiju laikraksts „Exstrabladet" i i i i draud izsludinat ULTIMÄTS 2IDU ORGANIZÄCIJÄM :2.idu pagrides organizäciju terro-ram Palestinä arvien pieaugot, Anglijas valdiba nolemusi säkt ener^s-^ ku^ pretestTbu, kö liecina rikojums par. Anglijas pavalstnieku ^mei;iu piespiedu evakuäciju uh iidu eenträ-lajai organizäcijai „Jewish Agency" iesniegtie divi ultimäti — ITdz näko-fiai pirmdienai panäkt pilnigu sadar-bibu ar angju armiju un policiju vai ari relj:inäties ar kajra.stävokja iz- 8ludinä§anu Palestinä. . Vlsi angju ieredi;d, policisti un ka-paviri saväkti rioteil^tos stingri ap-sargatos novietojumu rajonos, liekot tiem atstäj privätos dzivokjus. Ka-s^ rmäs saväkjas sievietes un bemi un; iesäkta to evakuäcija lidma§inäs uz Kipru, E^pti un citäm vietäm. V i sas, apm. 500 ^imenes^ paredz no Palestirias izvakt vei sonedej. Ari ang|u avizu koresporidentiem ieteikts nekavejoties atstät Palestinu. Esot iespejama ari korespondentu J)ie-spiedu izraidisana, jo iestädes pare-dzot izvakt no Paiestlnasvisus Anglijas pavalstniekus, kas tur nav tiesi nepieciesami, Anglu veikalnieki pro-testejusi pret piespiedu evakuäciju. Zldi par io angju valdlbas soli ne-patikami pärsteigti, bet arabi to ap-cveic. ASV äenerälkonsuls sai^iemis vasingtonas norädijumu, ka. apm. .4900 ASV pavalstniekiem evakuäcija Mikolaiiiks paziQojis, ka viQ§ un divi citi vi^apartijas pärstävji, kas AP zirko, ka kongresa deputäts Mi- [ ir ministri Polijas pagaidu valdlbä, I pirms^ nedejas zii^oja, ka jau divus brs;pieprasijis, lai kongress izmekleln^^^ saviem /posteijiem atteiksies [menesus Kopenhagena turpinoties Imigräcijäs jautä}umu.Vii:i§apgal- pirms jaunä parlamenta sanäks^anas sarunas starp „ieinteresetam där;iu vojis, ka ASV »legälp vai nelegäH" uz pirnio sesiju, lai ar to demonstre- un amerikä^u aprindäm" par iespeiju ik gadu itecejojot miljons cilveku. Itu pret negodigäm velesanäm. Zem- pärdot Grenlandi ASV. Rakstä zi- DENA ziOö, kä nb Frankfurtes uz h^i^ku partija pati tomer parlamentu Qpts, ka pat mineta ari salas cena Bremeni nogädä ^p; 1700 pP un neboikote§ot, un 28 partijas deputäti 11 miljards dplaru, kas „nav amerikä- ASV pilsoi^u, kas brauks täläk uz piedalisoties sesijä. i^us atbaidijusi." " ^ ASV 7 iin i^i fphriinr? TT-J T> V - V 4. ' . . . . . »Exstrabladet" citejis an amerikariu 'M ^ 1 i ! ?/rl' -u- u r laikrakstu „Time'.', kas es^t ,^p^^\vo^ to' OITJ""'^ zii?o, parstavis izteicis ,,izbrinu" par Va-L^ amerikäiiu militärie speciä-ka 2100 menomtu sektes DP no singtonas deklaracm^^^ nav i^^^i atzist Grenlandes iegusanu par Bremenhafenes dodoties uz Parag- izpildijusi Jaltas uJi Potsdamas no- l ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ iespejams. Dä-vaju. Tas esot p rmais no paredze- liguma prasibu par bnvam vele.ga- ^.^^ ^3^^ ^.^.. ta.iiem gis reli^iskas sektes organi- nam.. Pohja cerot,.ka ASV. arlietuL^^^ g^^^ naudu var uzbu- «etiöm izcelotäju- transportiem. Iz-1 ministrija driz uzzinääot istenibu. | p^t vienu lielu lidmaäinu. bazes ku|i, paräda atmaksääafta. tomer varot sagädät Dänijai lielas grutibäs. Nosligumä „Exstrabladet" • vei pie-bilst, ka esot sagaidämi §is ziiias ät-saukumi, bet tas negrozisot patiesi-bu, ka sarunas notiek. Pee tam INS zipoja, ka Dänija äi-nav obligäta. Dala amerikänu tomer [ cinäjusi Norve^jas valdib.u uz sle-atstäjot Palestinu brivprätlgi. penu apsprifedij lai izSl^irtu stridigo Iespejams, ka näves soda izplldi§a- suverenitätes jautäjumu Grenland^ nu notiesätajam zidu terroristam kur AS^^ Gruneram pagaidäm atliks, jo sa- atbalsta punktus. Ka äo, tä iepriek-gaida, ka :vipa pakärSana dötu sig- sejö ,vExstrabladet" zi^^^^ är-nälu terroristu sacelsanäs vilnim. lietu miniätrs oficiäli at^^^ AngJu prasiba par pilnigu sadarbibu gingtonias ärli^u ministrijä par §Im ari nozime, ka „Jewish Agency" jä- ziQäm izteikts pärsteigurris. ASV uz-izdod visi tai zinämie Irgun'" un skatot gan, ka joprojäm vei spekä „Stern" • terroristu grupu biedru 1941. g, aprija ligums ar Däniju, kas värdi. Grunera ap2§lo§anas lugums kara laikä uzticejusi amerikäriiem noraidits. Pec virsrabina aicinäju-1 atbfldibu par Grenlaridi. ma tukstosiem zidu deväs uz Raudu Maskavas laikraksts »Izvestija" muri un sinagogäm vaimanät un iz- ievadrakstä izteicies, ka angJu, ame-lugties Dieva lelastibu. : ' , pkäou un zviedru preses uztrau- Karstäs debates Anglijas apaks- kums par „padomju praslbäm" §pic-namä Vinstons Ceröils ierosinäja at- bergenä esot bijis tikai „dumu aiz-teikties no Palestinas mandäta un segs, lai aizsleptu ekspansljas plä-nodot to UN, ja valdiba citädi nespej nus, kädi ASV ir attiecibä uz Gren-ar stävokli tikt galä. Iztirzäjot Pa- landi.":„Izvestija" cite „Time" rak-lestinas problemu un tas dzijäkos stu, kufa norädits, ka ASV veloties celoQUS, • fran^u publicists Vi^äns Grenlandi nöpirkt, uh, ja^ däi^i to ne-laikrakstä „Tribune des Nations", gribetu pärdöt, tad amerikäi:iiem esot starp citu,' izsaka ipatnejo domui, ka „pärliecino§i argumentit* „Izvesti-angjiem, kam ir ärkärtlga interese ja" atzime, ka gan däi:u, gan ameri-par naftu Tuvajos austrumos, vieni- j kapi §is zii^as atsauc, bet piebilst gais sabiedrotais tur esot — zidi. Ne- ka ASV flot^s vadiba publicejus mieri Palestinä kavejot amerikänu plänus, kas rädot, ka paredzeto. at-konkurences nodomu reälizeSanu un balsta puiiktu tikls ietvep ari Gren-atlaujot an^iem turet' Palestinä landL stiprus militärus spekus. Angji tur Spicbergenas jautäjumä pedejäs baidoties no citu ärzemnieku konku- nedejäs oficiälu lemumu bijis maz. rences, it ipa§i no padomju iefiltre- Angli ja paskaidrojusi^ ka piekritis Sanäs. DM, NYHT »Spicbergenas liguma grozisanai tikai Viljems S i i ^ M laikraksta numurä ievietojis . pla§U pärskatu par Maräala darbibu un politiskiem uzskatiem. Starp citu, viijfi aizräda, ka MarSaLs' bijis tas, kas Teheranas könferehcS visasäk noraidijis Ceröila plahu säkt sabied-roto inväziju Balkänos. CerSils bijis saziijiä ar yisäm liguma parakstjtä-1 ieinteresets apstridet Padomju Sa- ; äm valstim, bet ärlietu ministrijas 1 vienibas kontroles tieabas Bialkänos pärstävis piebildis, ka ne Norve^ja, j un Dienvideiropä. MärSals gribejis, ne Krievija vei nav oficiäli pieprasi^ lai Hitlera Väciju sakauj visäträki jusi, lai ligumu groza. ASV pa- j veidä ar vismazäk upuriem. Sis no-skaidrojusi, ka velas, lai to par äimjteiktäs nostäjas de} MaVSals neesöt sarunäm oficiäli informe. Maskavas 1 kjuvis anglu un amerikäijiu inväzi* laikralJsti, par Spicbergenas sarunäm jas käraspeka virspavelnleks, 30 Cer-» rakstot, uzsver, ka Padomju Savie- 6ils negribejis vi^a ieceläanu Sai niba savä laikä nav pastävoää liga- posteni atzit.* (18. janväri ljujorkfi ma izsträdäSanä pieaicinäta un vi- j runädartis, ASV finanöu ministrs Ha-säm valstim' tagad jänodrosina reä-j rimens tomer atsaucisziijas, ka Cer-läö intereses. ASV, räksta „Izvesti-15ils butu prkojies Maräala iecelSa-ja", domäjot par bazem Grenlande nai par virspavelnieku). un negatavojoties atstät ari atbalsta ^ , , , , , punktus Islande. Otrs pasaules kara Maräals, taläk rakste^ Sirers, ne-lerädijis,. ka Spicbergena svariga simpatiz§jot ari Ceröila pulem pec Irievijas ziemelu territorijas aizstä-vesanal testibu Padomju SavienibaL No ot- I ras puses gan neesot ari nekädu pa- New York Times" speciälä rakstä zimju, ka MarSals, budams ärlietu i attelo noskapojumu Skandinavijä ministrs, lukotu „pieglaimoties" krie-pec paziijojuma par sarunäm ar viem. Vina labäs attiecibas ar Sta-, kneviem Spicbergenas jautäjumä. Hnu un krievu militäriem vadoiiiem, Pati zma radljusi Helako satrauku- kas raduSäs Teheranas konferences mu Norvegijä, käds piedzivots kopä laikä, Maskavas • konference varot väcieäu iebrukuma kara laikä. Skan- yinam tikai palidzet. dinavi tagad gudrojot, vai krieviem * ' nebus vei citu prasibu. Skandina-1 Kä teikts, jautajums, vai uz Maska-viem, izi:iemot varbut dä^us, esot vu brauks ari republikäi^u ärpolitis-tradicionälas bailes no krieviem. kais lideris Vandenbergs, vei nav iz- Krievu politika pec. skandinävu do- äkirts. ,,Washington Post," par §0 mäm esot tik neparedzäma; ka pe- 1 j autajumu rakstot, izsakäs, ka at-simistiski noskarioti noverotäji ne-ibildigä republikäi>u politil^a pieda-brinitos, ja Maskava iesniegtu pra- lläanäs Maskavas apspriedes butU; sibas Zviedrijai un Dänijai, lai no- liels atbalsts Maräalam. Bet tieSi tai drosinätu jcejus no Baltijas Jujras, pa§ä laikä Vahdenbergam butu jä-kaut gan pirms 8 meneäiem, kad at- 1 pulas ari pärliecinät savas partijas sauca krievu karaspeku no Bornhol^lvairäkumu jaunieveletajä kongresa mas salas, visa Skandinavijä atvieg- par saska^otas ASV ärpolitikas sva-loti noputäs. Norve^i visvairäk ce- rigumu. Vir?am nebuäot viegli pie-rot, ka Spicbergenas jautäjumu iz- dabut citus republikäijus. apstii^rinät dosies nodot UN apsprieäänai, bet Bemsa noslegtos miera ligumus ar tie uzmanigi vero, cik tälu pasu ze- Väcijas vasalvalstim. Svarlgi/ Qsor mes komuhisti atbalstis krievus. [ari, lai Vandenbergs pats piedalUos r^.^ , , ^ 1 - X . kongresa pärrunäs par starptau^i^ ^!^1'J^!'. Ikäs palldzibas turpinä.sanu. Repub-likäQi vispär esot loti saimnieciski ^oskapoti un gribeäot samazihät bu- Bairda ekspedicijas darbs. Bairds pazinojis, ka 25 gadu laikä vares iz-mantot Antarktikas kalnos iegutas . . . ' . iesPelams • Vanden- bagätibas. Pagaidäm gan loti nelab-1 M-™a„rSva,,liaumä nil„i d_z voaerHetsu. bbetr auOka»t,s Voatnrs- Jas kuäiem Valzivj^ licis atkal Jäat- f^^f g ^^^"^^^ P^^^,, taj. 190 vin pal.ks nometne la» ^,^^^6, kas, pared/.ams. aoUk, rude-urpmatu petuumus. Märta sakuma . ^gkob ,iemä un xurä, domS-tiem pakal aizbrauksledlauzis. Lidz - j lemuml äim ekspedicija zaudejusi 4 virus. ^ ' J y ^ NYHT, DM, DENA L DENA, NYH-V
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-02-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470207 |
Description
Title | 1947-02-07-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Authorlzed by — Lizenz —
izdoäanas atjauja: , ICD-OMBG
: i Atbildigais redak*
tors Editor in-Chfef:
Kärlir Rabäcfi, vietnieks:
AleksandFS Liepa^ redaSsci-
Jas sekretars: Maksis Culi*
tls; reiiktoriJ AndreJis Ru*
dzis (MiiichenS)^ Harijs fäin-^
denbeigs ~ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-02-07-01