Bavarijas Latviesu vestnesis, April 27, 1948

              l i •
1;
i:
v i l : ;U ^rr^'^'^-•
••
! l ! ; r i r •••4(ļl;-v-.- Mmm-
!r;>J iii••:
Ji; • • •
: 1 i :
• -I i
MM
i » mi
•'\\nM:
:5 i •
i ?
i: r -i •
:.:in
ļ; r.'-;
^'1
•11
1 : ( i
li
::inr
M
; ff;īiil;:^l:;
1'
1 i
ti ,
••
vi-
^ : :
i L
li •> .
', •' •'•
IV '•!<'' m
Ai :
i . ' : •
n 1:'
i ii .it :!t'
;:•:'> ••!! vļ.
\w'M4
i ; '
ii!
•i U •
\ J^M__ '
••. ::t»•>
•:.š'
• i!
, ••.1
:•'
\y>i y : \ ,::v
A:\ -MM
' M ; ,•• -Ai'' 'l\MM mm mm
IK. ••-r,,i.
..;.ļ
(1,; M^'.
l i •
Iii:.
55 >:^
M}M
mi
L A T V I J A , 1948. g. 2^
; Nr. 32 (137) 1940, g. 27. aprīlī
Ar autora parakstu vai I n i c i ā i i e m pa­rakstītajos
ŗakstoe izteiktās domas nav
katrā ziņa redakcijas ciomas, '.
,JfCad ļsJu^ kurvis pavēris,; tad
ūdens plūst rekža; A r i pie katra sa-;
darbības pasākuma svarīgākais ir
pavērt dui^vU; kaui; vai mazā
spraudziņā," pēdējā IRŌ preses kon­ferencē
teica viens; no amerikāņu
Joslas IRO Staba atbildīgajiem dar­biniekiem.
Durvis, ko pavēra -Sal konferencē,
bija paziņojums,- k a viena vai ilgp-kaia
divu mēnešu '.laikā nodibinās
DP padomnieku institūtu pie l EO
apgabalu un joslu štābiem, l a i ķā
to is^teica aprūpes d^ļas vadītāja
Danns — „DP pa^i sniegtu mums
padomus pēc tam, k a d mēs būnim
emeguši viņiem vij^u iespējamo in-
• formāciju." .•• K - - - - * '/
No mūsu viedokļa raugoties, jau
sen Iķita pats par sevi saprotams,
ka neviens cits nevarētu pareizāk
vērtēt aprūpējamo vajadzrb9,s un
vēlmes, kā paši aprūpējamie. Bet to­mēr
IRŌ augstākās vadības piekri­šana
šim vairākkārt cilātajām iero-j&
inājūmam neapšaubāmi ir t ik sva­rīgs
notiitums, ka; to var nosaukt
par pagriezienu IHO politikā. V e l
prielt,:.pēdējā: konferencē, kad aprū­pes
daļas pārstāvis Brodijs jau z i ­ņoja
par priekšdarbiehi ; sadarbībai
ar pašu D P pārstāvjiem, viņž: iesūka
ar norādījumu, ka „ n o pat 1945. g.
ne ŪNRRA, ne I RO nav atzinusi ne-;
vienas grupas pārstāvlļDu pieminētā
.,: nozīmē.." ,•:';"
Principiālā priēkrisana tagad j au
iegūta; Durvis pavērtas. Bet jopro­jām
arī no mums lie-lā mērā atka­rājas
ne vien tas. l a i durvis vērtos
plašāk, bet arī tas, kārln virzienā
ūdeņi plūdīs. Tāpēc varbūt der at­cerēt
ieSi-' kādā veidā šīs durvis
vēruĀās. •;'•_
Tai pašā pagājušās nedēļas preses
konference gandrīz visi IRO nozaru
vadītāji apliecināja, -ka sadarbība ar
DP presi izrādij'usieg sekmlgālca; un
auglīgāka, pekā viņi paži to sāltu-
!nā iedomājušies un cerējuši, lai gan
' — kā teica ^aprūpes daļas vadītājs
Danns — „sāķumā izlikās- k a mums
• a s i ; u n noteikti uzbrūk;" Privātā sa-rimā
pē:c preses konferences, infor­mācijas
daļas: vadītājs Ģederlen^
Denllngeŗs.izteica domu, ka ne­daudzajos
menGŠos, kopš viņš i r Vā­cijā,
viņš novērojis ;lielu pārvērtību
sadarbības un .saprašanās ziņā ar
•DP-.presi.; ]'^
Nav šaubu- par to, k a tieši*Se-derlerida-
Denlingera personībai. ir
bijusi ' l i e l a nozīme šīs: saprašanās
veicināšanai. Viņš, pats piedzīvojis
žurnālists būdams, ātri spēja orien­tēties,
atrast kontaktu un; kļūt par
) to preses konferenču tēvu, kas lielā
mērā pāri lec inājušaŗ • I R D vadītājus
par sadarbības iespējamību un vē-
••lamību;^:••.•" ,
Nevar tomēr nepiezlņiēt, ka ātrā
kontakta uzņemšana biija iespējama
t i k a i tāpēc, ka žurnālisti, atšķirībā
no citām DP pārstāvju griipām,:jau
agrāk bija organizējušies. OT
\vēju; apvienība no pirmās.lidzpē-;
dejai dienai rlkokisies saskaņoti,
disciplinēti im mērķtiecīgi visos ga­dījumos,
kur bijusi .saskarsme .ar
ārieni. Tās veikts par spīti tam, ka
šai organizācijā, kur apvienoti 9 da­žādu
tautību pārstāvji, bijušas
iekšējas dQmstarpības tāpat kā jeb-citā
organizācijā; ;
J . A m t m a n i s ,
L C K pārstāvis INKOPFā
V a i nebūtu vietā jaiitājunis:kā^
ari citas , organizācijas, ķiu:u mērķi
vēl svarīgāki, sekos ; piemēram ap­vienoties
un pēc āpvleriošānās vie­noti
darboties, paturot - domstarpības,
kiu" tādas > rastos, aiz-slēgtām,, dur­vīm?
. J a var runāt par to, k a p o l i ­tiskā
nākotnes plānošanā miuns v a ­rētu
būt; .dažādi mērķi, tad tomēr
bēgļu aprūpes, jautājiunos var; u n ir
• Inatrdd kopīga valoda;' -visieni, ne­maz
;nejautājot, vai esam •latvieši,.
:kaļmiki,; igauņi,, poļi. vai b a l t k r i e v i .
Līdz šm šai ziņā i r darīts gauži maz.
Vēl nepieciešāmākir atrasta kopī­gu
valodu pasu vidū un reiz. ^
sām reizēm noskaidrot, Ico īsti; ; g r i -
bam,' K o grib b ē g ] i ; nevis tie,^ kas
bēgļus .pārstāv.. Tā:s;jāpiebilst tā
Ica,' diomžēl. joprojām i r ; nometnes,;
kaš. žēlojas,ka;nezina nekā par pašu;
vēlēto Dārstāvju,domām.; darbiem un
nodomiem. \ ; -: :
Durvis; veļ-as,-un tiem,^ kas ieies pa
•šīni durvīm, var būt l i e l s iespaids-uz
mūsu .Visu nākotni, j a vien viņi gri­bēs
un .pratīs iespaidīgi mūsu vēlē-;
jumus izppust iin adztāvēt.' . • -.
;Aprūpe3l daļas;vadītājs; Dannsv'zi­ņodams
par/svarī'i^o pagriežieņuv pie­zīmēja,
k a . ; nebūtu ..: pareizi sākt
apspriedes>par padomnieku piesaistī­šanu,
iv^tirzājpt to,- c ik padomniekiem
;maksās un v a i tiem; piešķirs atseviš­ķus
k ab i n etu s. .;.. Grībētos ; piezīmēt
\-ēl, k a nehūtu pareizi; sākt- spricša-
:nu par;; mūsu .^pārstāvM^m,' g i i d r o -ot,
vai ;šo .posteni izpildīs .„ļnūsējais:.'
vai jūsējais"; Ka ..mūsējo -u
sējo" .problēma joprojām ir ;aktiiā]a.
• to, diemžēl,.- pierāda ;pēdējās spriešā-Šveicē
26. aprīli sākas DP inte­lektuāļu
konference, kupu sasaukusi
IRO un. kurā galvenā kārtā pārru­nās
jautā jiunus, kas saistās ar D P
garigo darbinieku resp. inteliģences
emigrāciju. Sakarā ar to. 21. aprīlī
Minclīenes kontrolcentra emigrācijas
daļas ; v a d ī t a i s A. Gŗeblers, kuru
IRO. ižraudzT'usi par savu nār.^lāvi
<;on^erēncē, bija sa.saucLs D P preses
pārstāvju apspriedi, lai noskaidrotu
DP; pašu viedokli pārrunājamā jau­tājumā.;
No latviešu puses. anspriodē
piedalījos es kā B A L K pārstāvis, jo
preses- pār.stāvji nevarēja iera:-l:es
pārāk īšā;uzaicināšanas laika dēļ.
Gŗeblers paskaidroja ka viņš uz
ci braticot kā IRO izraudzīts
pārjāvis/ Viņš pats esot DP, bijis
koneentrāGijas nometnē, darbojoties
IRO,. tā; kā labi pazīstot DP dzīves
apstākļus/ Pēc profesijas viņš esot
žurnālists. ' I R O pienākumos ie­tilpstot
panākt, lai emigrācijas ze­mos
uzņemtu arī zināmu skaitu i n - '
telf^tuālo profesiju darbiniolcus. ?>ai
jautājumā viņš esot izstrādājis īpašu
memorandu iesnieg,5anai Ženeva.
Sekoja jautāj umi, atbildcs, pār-runas,;
kuru rezultātā radā^ šāds
kopējs ieskats: D P vp«las strādāt f?o-dīgu,
ražigu:: darbu. Tagadējais stā-vokils
nometnēs cilvēkus neapmieri­na,
dzlv^es V un materiālie ap.stākļi
grūti. Viņi vēlas būt pUnt!es!i{i sa­biedrības
locekļi, bet. iesaistV.^mās
darbā Vācijā nav iej^pējama. D P v i ­dū
t r . daudz spējīgu cilvēku, : bet
viņu spējas neizmanto. ' Nometnēs
nīkst pulka spējīgu zinātnieku un
speciālistu,; kas labprāt vēlētos strā­dāt
zinātniS'ku pētniecības darbu un
varētu dot; cilvēcei daudz derīga vm
laba, ja tikai viņiem kāda valsts
dotu ,patvērumu. Tādēļ IRO būtu
ļāpānāk, l a i visas tās vaL-^tis, kūpas
uzņem D P strādniekus, iesaistītu, a r i
zināmu .slcaltu intelektuālo darbi­nieku.
Sākumā pietiktu ar 1—2'\''} no
emigrantu : kop.^aita, -bet- . k a d šie
cilvēki savā darbā parādītu savas
sp^as, varētu cerēt uz Intel i,lences
Vo palielināšanu. Tāpēc j ā cenša^^"
pārliecināt rietumu valstis, ka D P
intelektuāļi vēlas strādāt, volas kļūt
par noderīgiem to zemju pilsoņiem,
kuras viņus uzņemtu. Iebildumi un
bažas, ka intelektuālie emigranti
varētu, radīt konkurenci pašu zemes
inteliģencei, .nav nopietni. Vispirms
DP ;Lntelektuāļiem, kas emigrētu uz
kādu valsti, būs labi jāiemācās t u ­rienes
valoda un sākumā t i e nebūs
spējīgi nevienu konkurēt. Otrkārt,
D aueavas
lem ļaveiG
alvenais darbs
aprūpē
, ; L K P P līdzekļi ļoti ierobežoti, kā­dēļ
invalidu galvenais aprūpes darbs
jāveic Daugavas- Vanagu nodaļām,
iegūstot līdzekļus no sarīkojumiem
ziedojumiem un mēģinot nometnēs
iekārtot kādus peļņas uzņēmumus,
kā. tas jau; dažās vietās pasākts, n o -
lērna Daugavas Vanagu amerikāņu
jo.slas valde Ed. Stipnieka vadītajā
sēdē Vircbūrgā. Valkas nometnē
atvērta grāmatnīca, kas padota DV
revīzijai. L K P P izmaksas 'izdarīs t i ­k
a i ; sevišķi svarīgos:gadījumos.
DV: nodaļas veiks i n v a l i d u k l a s i f i ­kāciju,
pieaicinot ārstu komisijas.
Invalidiem; katru mēnesi pabalstos
izinaksās R M 50.— līdz R M ISO.—.
Izmaksas tiešo lielumu noteiks DV
nodaļu valdes.
Ir cerības, k a no angļu joslā de-bloķēto
līdzekļu atlikuma, apmēram
Ŗ M 200.000, ; L K P P lielākās nomet­nes
varēs- iekārtot amatu apmācību
.skolas invalidiem. Daudzus svarīgus
jautājumus par i n v a l i du aprūpi i z ­lems
DV.idelegātu pilnsapulcē maija
ang u joslā.
nas par; beidzot laimīgi nodibinātās
Latviešu.;iSiaclonālās Padomes perso­nālo,
sastāvu. Bet tagad bus jārunā
par padomniekiem", kam jāaizstāv
mūsu ; -interese t i k a i aprūpes
/.plāksnē, j o . IR.0 i r .organizācija, kas
dibināta tikat^aprūpei, im pat gribē­dama-
nevarētu mūsu politiskos l i k ­teņus.,
ietekmēt. Vai tad, izņēmuma
kārtā, nevarētu sagaidīt, ka, p a ­domniekus
izraugot, aizmirstu „mū-sējos.";-
im:,,jūsējos" im izraudzītu
patiešām til^ai cilvēkus, k am ne t i ­k
a i skaidra domāšana, bet arī.spējas
izteikt, .savas domas tādā, valodā . im
tādā ;veidā, kas radītu pret ,vipiem
cieņu. un /simpātijas arī svešinieku
acīs? .;Mēs 'tomēr nedrīkstam aiz-i.
pirst. ka^/: .kas nosaka bēgļu
likteņus, ir svešinieki un tiem maz
rūp.:; īliūsu -pagātno vai pozīcijas
..mūsējo-' vai ..jūsējo'' pusē.
.: A l e k s a n d r s L i e pa
strādnieki, ^ kas ' kādā valstī ieplūst
bez inteliģences, var drīz garīgi
panīkt.
ApspHedes beigās vēl Izteica lūgu-m.
u rietumu valstīm, humanitātes un
taisnībai^ vārdā, lai kāda lielāka DP
grupa varētu nomesties' kādā vahtī
kompakti, kur tā tad varētu veidot
arī savas pašas kultūras dzīvi.
I Kaimiņu
draudzība ari
, trimdā
. 17.,ifn 18. aprīlī Hotenburgā p'ul-cējās
Latviešu — lietuviešu vienī­bas
britu joslas nodaļu delegāti un
viesi. Tos uzrunāja vietējā DPACS
komandieris ' H. W. Tuguds. L LV
priekšnieks mag. hiat. Jūlijs Bračs
referēja par abu tautu vienības
Ideju.
Arī otrās dienas darba sēdi ieva­dīja
H. W. Tuguda uzruna. J . Bra^s
ziņoja, ka L L V nodaļas ir Gēstach-tā,
Lībeķā, Braunšveigā, Rotenbur-gā
un Mērbekā ar pāri par 200
biedriem. 1 Zviediijā vienības nodi­bināšanu
organizē T. DzediņS. S a ­nāksme
! apstiprināja arī statūtus.
Jaunā galvenā valdē ievēlēja par
priel^šnioku .līdz-šinējo Jūliju Braču
urilodekļiem Rcb. K u k a i n i , O. L i e ­piņu,
E. vSkujenieku, N. Namnieku,
L. Balsiju, A. NasvltL<?u, L. Punžasu
un A. !: PetrausJ^asu. Par darbības
galveno mērķi noteica darbu izple­šanu
a,ri :{iz amerikāņu un franču
joslu, Angliju un citur, kur' j au i r
vai nonāks nākotnē abu tautu pie­derīgie.
) |~
Nobeigumā notUva ralcstnieku v a ­kars.
Savus darbus lasīja E . S k u j e -
nieks, 0. Liepiņā. H. Krūmiņš un J .
Sudrabiņš. Nākošais plašāJcais sarī­kojums
paredzēts maija beigās vai
jūnija sākumā. J. V.
• \ : • ' "...
Nometņu
zive
; BAļLK saņēmusi Beļģijas latviešu
katO|ļu studentu pārstāvja A. Znoti-ņa
pateicību par piesūtītajiem i n -
formācijfis materiāliem Pax Romā­na
kongresam. A r šo naateriālu p a ­līdzību
daudzu zemju pārstāvji i n ­formēti
par mūsu zemi, tautu un
tās tagadējo l i k t e ni
;„TICrET ari uz priekšu britu spē­k
i em un aizsardzībai, Ja mēs esam
par jums rūpējušies*^līdz šim, tad
tāpati' to darīsim: a r i turpmāk." Tāda
bijusi angļu militārās valdībai kāda
augsta virsnieka atbildd^ Slezvigas
Holšteinc^š un Iļamburgas apg, lat­viešu
'pārstāvim St' Jaundzemam,-
kad ;tas] jautājis, vai pašreizējā poli­tiska
stāvokļa dēļ D P Vācijā nav
āiDdraiidēti.
U Z ' VENECUĒLU 14. apr. no
Štiitgaiip.^ aizbrauca 400 amerikāņu
joslas.DP. No Marseļas brauciens
turpināsies ar kuģi. Līdz šim uz
Venecuēlu aizbraukuši jau ap 1500
izceļotāju un IŖO informē, k a drī­zumā
hagaidāml'a Jauna Venecuēlas
akcija, 'i
' V I R C B U R G A S Centrālajā nomet­nē
j ieradās pasaules Y M C A s prezi­dents
Džo'ns Foresters-Petons, ģe­nerālsekretārs
Dr. Devlss un Y M -
CAs direktors Vācijā Tomass. Vie­si
iepazinās ai' nometni un izteica
nožļēlu JDar','sliktajiem dzīves apstāk­ļiem.
' , , ,
SKOLĒNU veselība mūsu apga­balā
kritiska, Vairojas tbc slimnieku
slvaits, ' kādēļ ģimnāzijās nedēļā
stimdu slvaits samazināts par 4 st.
un atļauts mācības iekārtot • 5 die­nas
nehēļā, teica dir. Bukāns Slez-vigas—
Holštēinas un Hamburgas
aiOgf-' latviešu nometņu komandantu
un 'nozaru vadītāju sanālcsmē Flens-burgā.
, Latviešu pārstāvis St.
Jaundzems 'šādas sanāksmes orga­nizē
katrul mēnesi. Apgabala skolu
lietu vadītājs nesen apmeldējis vācu
iestādes, bet vēl , nav nekādas
skaidrības: par D P skolu, iekļaušanu
vācu sistēmā. -Ģimnāzijās un taut-skol^
ās tādējļ turpināsies, līdzšinējais
darbs, Li'elāld pārkārtojumi ie­spējami
tikai mdenī.
Austrālijas komisijas darbība
liufgartē
Stutgariē sākta 2850 D P pārbaude izceļošanai u i Austrāliju. Austļ^
liešu ķojiaisijas pārbaudes orgamaēs arī Miuchenē un Frankfurt<\ Vaja,
dzīgs darba spēks būvniecībai, ceļu būvēm, kalnrūpniecībā un mājsaiin!
niecībā.
Štutgartē Austrālijas braucēji uz
pārbaudēm pulcējās Flanderna k a ­zarmās.
Jābrauc ar- ielu dzelzceļu
5 ' u n 16 no Stut^artos stacijas līd?
Roberta Bosa, klīnikai. Ceļš tālāk
ved pa k r e i l i kalnup gar vīnogu
dār2iiem un ziedošiem augļu kokiem
līdz vārtiem uz IRO emigrācijas
centru. Tiu katru rītu cilvēku
straume gāžas augšā, bet vakarā at-plū.
st atpakaļ.
Varētu domāt, ka emigrantus pie
kazaiTnu vārtiem sagaidīs informā­cijas
.ierēdnis,: kas noi'ādīs, kur tā­lāk
doties. Velti. Aŗl ai>sūbēju^ie
.uzraksti uz tunašās informācijas '.tā­feles
nedod skaidrību par Austrāli­jas
komisijas biroja atrašanās vietu.
Prašņājām un klīdām apkārt, kamēr
beidzot uzzinājām, k'a tā darbojas
1, bloka 13. istabā, netālu no Šaurās
uzgaidāmās telpas 14. istabā, k u r
dienām un nedēlam mēdz kvernēt
vieninieki un ģimenes, gaidot ie­spēju
kaut ko uzzināt. Te, cilvēkiem
pārblīvētā telpā, radās ieskats, ka
Flanderna kazarmas sirgst ar k a i t i,
ko sauc pai' organizācijas trūkumu.
Cik ilgā laikā kāda lieta kārtosies,
neviens nezināja pateikt. Nebija arī,
kam jautāt, jo bljx)ja vadītāja indi­viduālu
informāciju - sniedza no p l .
16.30.
Pareizā galdī.^anas technika Izrā­dījās
šāda: ģimenes ar bērniem no­vieto
dzīvojamos bl'jkos, bet 14.
Istabā atstāj kādu sakarnieku, kas
atsaucas uz 13. istabas aicinājumu
un. ziņo par notiekošo ģinaenes lo­cekļiem.
Ievēlēja tautību pārstāvjus
un t i e ' t a d drīkstēja info>rmēties 13.
istabā, un T ar šo informāciju pār­steigt
14. i5taba.s iemītniekus. Kāds
laipns kungs pēc saraksta izsauca
klātesošo vārdus un ar indeka kar­tīšu
palīdzību no reģistrācijas telpas
24. istabā apgādāja ,.Pas.s.iorsehcin"
vācu valodā, kas uzrādāma pie i e ­ejas,
un apmešanos zīmi. Pēdējā dod
tiesību uz saliekamo gultu, sauso
pārtiku pie bloka vecākā im ēdienu
markām kopkatla ēdienam. 5 lat­vieši
pieteicās kancelejas izpalīgos
un tā nokļuva 24. istabā, kur ieeja
bija atļauta vienīgi tiem, kam tā
tieSām nepieciešama.
Austrālijai vajadzēja vieniniekus
— sievietes līdz 40 g, v, u n vīriešus
līdz .45 g. V. dažādiem darbiem.
Meklēja ar! līdz 35 g. v., cukur­niedru
plantācijām. Pieprasīja pre­cētus
pārus bez bērniem. Beidzot
trešā kategorijā \m pēc vēlamības
pakāpes Austrālija vēlējās vēl pre­cētos
cilvēkus ar bērniem. : P a r vle-niniel^
iem uzskata 18 g. v. jaimiešus
kas pēc vecāku vēlēšanās varēja at­sevišķi
pierakstīties, samazinot ģi^rie-nes
bērnu skaitu, tā ļaujot vecākiein
iekļūt grupā „precētie bez bērniem"
Kā vēlāk pierādījās, tad atsevišķos
gadījumos austrāliešu komisija no­teiktos
skaitļus tomēr variēja pēc
saviem ieskatiem.
Neskaidrs bija jautājums, vai v e ­cāki
brauks kopā ar bērniem. P r i n ­cipā
aizj-ādlja,' .ka vispirms aiz­brauks
ģimenes galva, bet pēc 4—10
mēnešiem sekos sieva ar bērniem
pie kam par to rūpēsies Austrālijas
valdība, kas bērnus ar vecākiem tad
novietošot nometnēs. ,Bet arī te ra­dās
atsevišķi labvēlīgāki varianti
kurģlmenēni ar 16. u n 17 g. v. bēr­niem
atļāva braukt kopā. Par vecā­kiem
komisija sprieda dažādi. Tā
piemēram, kādam latvietim,, kas ko­pā
ar sievu un 2 bērniem bija atzīt
par derīgiem, sacīja, ka vmš savu
63 gadus veco māti un 71 gadus ve­co
ļēvu nekad nedrlivstēšot uz
Austrāliju aizvest. Iemeslu īsti ne­minēja.
Varēja' saprast,.- k a vainīga
ir obligātā pensija, ko valdība
katram vecam cilvēkam Austrālijī
maksājot. _ „Vai tiešām ūs vecāku
(ļēl liksiet' uz spēles bērnu nākotni?'
.autājis austrālietis. „Es dtādl-ne­varu,
jo esmu kristīgs cilvēks," -
atbildējis mūsu tautietis. Sī- llct
guļ .iziemšanai pie ģenerālkonsula
20. istabā, kas vispirms bija solījies
atbalstīt, rakstot uz Berlīni, bet at­bildi
.dot pēc tam, kad būs atgriezies
no darba pārējos apgabalos.
' Kādā citā lietā, kur strādājošo
vieninieku vairāk, ģenerālsekretārs
uz jautājumu, vai vecākus pāri seš­desmitiem
arī varēs izaicināt, devis
noteikti piekrītošu" atbildi. Vispār
var: secināt, ka austrālieši nevēlai.
radīt nelīdzsvai'u staip nedaudz
strādātājiem un daudz uzturamioni'
kas rada apgādes risku. Vēlanii kanJ
lidātl ar labu izskatu, garu auguniu
in plecīgu ķermeņa "būvi. IMekģriv
ka bija vērojama ģimcnCMn ar m^.
,ām. kas drīz būs precību ga(i(^
Vispār austrālieši izšķīrās pai- ..noN
mālo mierlalka cilvēka'* tipu. Vļrie!
Šiem savu patieso izglītību' slēot ne-vajadzēja,
bet sievietes varēja mie­rīgi
labi ģērbties un uzkrāsot lQ]4s!
Vēlamie ieceļotāji Austrālija Ir bal-tieši'
un ukraiņi, Poļi im žīdi izsl>i'
Kāda mūsu tautiete,, pavadījusi vai­rākus
transportus-uz Austrāliju, gBi\
sakās redzējusi kādā'fran5u ostā aiz,
braucam arī žīdu ti'ansportu^,
Katram pateica, ka darba
ilg.st 2 gadus. Konsula jautājun\l biia
parastie: K a d izbraucis no Latvijas'
Ko strādājis Latvijā? Ko vācu lai- ^}
kā? K o pēc kara? Di lūšos karavlnis
neatraidīja. Katra formalitāte ilga
3—4 minūtes. Gbnenos Mr^'iī'us" ko-"
pā ar bērniem„ Arī veselības stā­vokļa
izmeklēšana bija ļoti korrckta:
vispirms asins, urīna un renine^
na pārbaudes, tad vispārējai pa>
baudes. Pie Austrālijas ārsta pod^jfi
pārbaude ilga apm. 4 minūtes. To
viņš Izdarīja tS; kailam lika pacolj
rokas, noliekties pie zemes, notiip.
tlc's ceļos, lika pagriezt muguru un
darīt tn pašu, pārbaudīja aci.s, zobus,
izklaušināja sirdi un paspaidīja vē­dera
dobumu." Atraida personas ar
rētām, kas cēlušās kuņģa brūces'/
operācijās. Uz zīmītes uzspiež „un-'
f i t " nederīgs v a i ' , . F l t " - derīgs.' ;
Visnepatīkamākā ir giUdi.sana, ka-' •
mēr sagatavo dokumentus un iziet
ārstu pārbaudes,' jo kā jau teikts -
informācija ' i r . vairāk nekā trucjga, .
K a t r am izceļotājam, kas to spēj, ic«
teicams pieteikties pagaidu darbam
izceļošanas birojā, l a i novērstu dar­binieku
trūkumu un veicinātu lietu
ātrāku izl'ārtošanu..Par informāciju
derētu padomāt administrācijai.
Labs būtu šāds airisinājuiris: kati^ai
izceļošanas valstij novietot 'ntsevl^kS
vietā sētā savu infonnāciia.s dižllr
kur savlaicīgi parādītos kancolojas ;
un ārstu paziņojumi, Tadā.kārtli et- )
k r i s tu liokn drūzmēšanās, t^rāsi!.^;!-/^
nās un skaidrošana gaiteņos. J.S.'
Atbildē BSI
iesniegumam
Baltijas sieviešu padomo.s pre/l»
dijs februārī^ nosūtīja icsni^^uumu UN
un A S V prczidentam^ Trumcnaiil,
protestējot pret dažu igauņu un lic»
tuviešu izdošanu Padomju Savienī­bai
no Somijas. lesnicļ^ums no I'N
ģenerālsekretāra coļojir. uz IRO Va­šingtonas
nodaļu, kas tagad pa;'J.ņ<>
jusi B S P sokrcllrintam. ka uz i'.'S'vi--
.gurnu reaģēs I K C galvenais ?tab5
Zenevā.
Atbildē teikts, ka visas Wc\u^j:i[
baltiešu nedrošo stāvokli,Somija vai
-opTj pnHjp 'snsļnA' ^r.āor.^
šana"Padomju Savienībai, ncka\ro-ties
jāziņo P. Vcisam (Wc'is): U'M
and Poliiical Protectlon Branch. Pn-paratory
Commission for tlif" l'-^'^--'
-natlonal Hofugoe Ornn:^n'r'-y .V--
1ais de Natlons, Geneva, Swltzer.
land.
UES1 UJJļ
REDAKCIJAI
0. N - a m d a r i s , VisbādonA
V A I ES R Ī K O J O S PAUKJ/I?
(Latvijā 2. apr. numura}, nevari
piekrist pēdējā domam, ka .sve^'^^
zemēs mums būtu jāatsaka.^^no ^-
vām, arī labām un au'j/.inošam, \ŗ'^
ražām un jāpieņem vi-^as tJ^u-n^*
paražas un sadzīves norn-ias. Sa^i^^*
tams, nevar-būt iebildumu. -^-^
svešā zemē pāniemam iu renei
krietnos paradumus, bet ncsapr''V^
kk ādēļ mums būtu, jāpārņem an n.-
gatīvie ieradumi.
Nesen braucu tramvaja.
iau
Invalidus apmācīs lauksaimniecība
Pkpdašinājies darbs Alt-Erfrades
lauk.saimniecības skolā,- kur mācās
163 audzēkņi. Angļi atļāvuši turp-miāl^
skold uzņemt ari sievietes. Tās
varēs iestāties lauksaimniecības, un
dārzkopības klasē. Turpmāk parer
dzēti ain speciāli 2 mēnešu kursi
slkloplbā,. z\^ēru audzēšanā un drav-niecībā.
Sajās nozarēs vasaras brīv­laikā
liepazlstinās arī skolēnus. A l t -
Erli'adē laulvsaimniecībā • apmācīs
invalidus, l a i pēc tautiešu lielākas
aizceļošanas no- Vācijas tie varētu
apsaimniekot skolas i a r m u un no­drošināt
savu eksistenci Skola savu
l a r m u rentē no Hamburgas pilsētas,
Invalidus jau tagad varēs apmācīt
par skolas instruktoriem dārzkopībā
un zemkopībā; Skolai nodrošinata.s.
smaga- darba strādātāju devas. Ie­spējams,
k a varēs apmācītles pat ģi­menes.
aikus gala piestātnes vag^^-^^-
dabūju sēdvietu. Is: pirms va^vi .
!.i:ešanas, kad j au viss va^ions
•:)ilns braucēju, iekāpa ar
!:dz:bu arī kāds kafa inva;:<'^^^. >
j. 27. aprHi
sJcolf dari
^„ Detniolda, — i
In4't&niem-. Vītols ^
iti^ Tim 'pārcēlās uz
S*'f īffm d^Jv^Ji^ 1
5 *h i varētu saiņemt I
^•••P«.^^y abu gadu, Haa.vw
«di unf''
p.fP»VHVi']abu gadu, l t f t \ v wi
Sr-dzēt pēdējo skulj
1
i u allaž n l p ē j i q s V
.1^, mūžs un : fm
1: to var sacīt neim
kādre
IV
veltījis
j^fļjvit ļsavus
%^ npk, a
kurus .^-.-^ r ,
• — jJuŗian
v i ņ š ;
d r a u g am
īsu pien«»v^.,.=ŗ
plecus tiem, k a s P «
tie mū9u auSUiTl
s pāri celtos, ^ p e ij
v a i r t
^iiiistu; itiuns par celtos,
( a f i avlekļ pleciem nes 5 nļudzes . nesabrukot^
.a#.'" Vītola ]p)IleeGcii iizznneessuusšii (d iv
X, skiumam saņēmusi
^^^-^^ '".ijk latviešu mī:znd
veidotājs pi
iŗiaijcin/^biklp.^iem sākumiem ^hj
•ij'ieauijžan^i Eiropas mūzikas • i
•^m m l'nT^nī. Taisni napļonai
pSsn5 ylnaMarbs un gaitas- j r tj
fftts pjirau^s, |va ta.s liekas; pat p
iin tn mums. v a l ā r f • «
ļ;;sa\ļii
Srfeļila latviežu miļziki
Eir
lonī.
f # p|irau?|va
w a l $ un to mums vajģ^a i
M\ a(ivās siixlīs trimdā, ikļas p:
M tiimžiis neziņas kā par kf\tra a
• Kn'i^ļo, lā par mūsu tautas likteni
J w ļ Vītols dzimis 188?, g. |
-'^Hpēcļveca stila 14.) ' y ^ l m i e|
Olmja dzirnavās. Taču VItplu |
»drīzi vien pāriet uz J!elga\|
br viņa t5vs strādā par sķolotāļ'
Yl!ola slļolas i^altas un plrrpas ml
tZ^. iļiScibas, kā arī turienes pj
^•^\ vide, ievirzīja j^ilnell
stipri vāciskā ietekme, i
17 Ra'du vecumā vlnš dl
'iisuz'ĶHerplll, kuras konsefvāif
Mīl izcilā kriev^ koļni^onil
mka.Ķors(ļkova u z m a n I b u A i z pJ
M\mi kā viņa audzēknis aVi l
jsmilctou un atbalstu, i 1868.'
beidz konservatoriju, k
^ tlolf saistīts par paidugo^
fc.sm skolotāja nāves p ā b ei
ļ^^ji hclrmonijas^ un forma^ ^klas
^ gados; būdams rosīgs
VI ois piini^i Ieauga i ŗc^sīgi
nodrošinātu \,Ļo\
tādos apstākļos bū u
•^i tas! Tacu V I t o k ' ļ i i z tu
;-r,ļf"8 sakarus a r J u r ā f f
^'^^S' • tautiskās I airaoi
^^^^
• , ^ ^^^^ top paic
M ^ 4
5
:;dz;bu arī kāds kafa mva ;.^>s, w -ļ h '
gona pavadone divi reizes SKZ>^^^Ļ^ I ro.,,,. ,S Vītols' bU
sl uzaicināja dot vij^am .sēiv.ct..^j ļ, - Ķ.,.?, ,-; Jbai latvi^f
sēdētāji-vācieši nelikā.s ne zmb I f ^i^^^ ^ ē t k u ^ ^o
es - DP atbrīvoju savu v.c'.u ^ ^ I . •::^>.r^:^M^oi^''
v.r.. inn=n.i=Tr, - Vai cs sif.: I /; krietni .
Sēdētāji-vācieši nelikās i^M^^
— D P v i e . a ŗ^^^-^
kara invalidam. es sin:
jumā rīkojos pareizi jeb ^
vajadzēja re.spektēt šīs zem^ --^ '
žas ^un palikt $ēdot? .
Adreses Latvijas red&Kcijai
I. Polleiti P a l i i ā , Milfi.r.ā. v. ^' "I''^iyy
Vācijā, K ā r l i A u z i ņ u , 40 g. ^vecu un n-^^
mani no World VM'CA. I ^ ' ^ ' ^ . , ; ^ ^^
taurieši ir interesējusies .par
1 \ŗMt, latvieL
MMM^\j}^Mhl
aļ.ļļMiļj|ij..wļļaB