Bavarijas Latviesu vestnesis, January 30, 1948

              LATVUA. lUL g. 30.
iii
1
CITIUS. ALTIUS. FORTIUS J
Šodien St. Moricā s a
TIM ŠEFAM BBABtAM NEĻAui lEBB^UKT SVlOCt -
NAS SPOatlSTI PBOTESTĒ PRET CIONISTUĶAB^
iT. M0E1CA8 0UMFI8K0 SP£|.U
OnaXLAI8 PUARATS
Šodien pl. 10. St. Moricā Sveictrs
valsts prezidents Ceiio svinīgi at­klās
5. olimpiskās ziemas speleši 44
radio reportieri un 60 tedinlķi jau
gaida, lai tieži no atsevišķo sacen-lislbu
vietām 825 Eiropas uriAmeri-kas
raidītajiem ziņotu, visu, kas tur
notiek, 31 valsts labākie ziemas
' sportisti 10 dienas saistīs sporta pa-
^ules uzmanību. Olimpisko spēļu
dalībnieku likums ari toreiz bus:
citius, altius. fortiusi Vienm^ tikai
- ātrāk, aiigstāk, tālāki
. . ,.St; Morica ar saviem 3:500 iedzl-vutājiem,
pastāvīgiem -^OOO viesiem
^ un 48 viesnīcām un pansijām, kur
ciemojusies karaļi, ekskarali,^^^^p
dentl un filmu zvaigznes, tagad
pārspējusi visus līdzšinējos apmek­lētāju
rekordus," raksta Jēkaba
Laiplenleks, musu līdzstrādnieks
Šveicē. Cirlches „Sports" savukārt
ziņo, ka daudzi uzvaras favorīti var
kļūt lētājl:,^a. piemēram, 50
km ii. .pojumā visi galda zviedru
uzvaru, tad somi pārliecināti, ka
neviens nespēs pieveikt viņu talan­tu
Benjamiņu Vaninu, jaunāko at­vasi
8 brāļu ģimenē"
Vēl kāds cits piemērs: „Vai junis
8 1 . 9 6 2 skatītāji
EAS IR ANGUIAB PI]nriK)LA MĀKSLAS NOSLĒPUMS?
?ē^ttlelL&iviMl no Anglijas
ir Irdži savas jaunās vai^s himnas
notis?'", jautāja šveicieši Korejas
nmzajam ātrslidotājam Cangam,
kad tas starptautiskās sacīkstēs St.
Moricā 1500 un 5000 m slido jumā
uzvarēja 17 savus konkurentus. Ko­reja
ir jaunākā republika Āzijas
kontinentā. Jau 1936. g. Berlīnes
olimpiska jās spēlēs n:iaratonā uzva­rēja
korejietis Kitejs Sons, bet to­reiz
viņam vajadzēja reprezentēt
Japānas impērijas karogu. Saņēmumi
15.000 dolāru atbalstu un apceļojot
i?andnz pusi zemes lodes, St Moricā
tagad ieradušies 4 korejiešu stu­denti
ar skanīgiem vārdiem —
pongs, Congs. Cangs un Cings, kas
visi startēs ātrslidošanā. Dabīgais
ledus Korejā ir tikai, apmēram 45
dienas gadā, kāpēc ātrslidotāji sa­vos
treniņos izmanto skriešanu, ri­teņbraukšanu
im kāpšanu kalnos:
. Vi^J^^l^š neskaidrība ir par to,
kas uzvarēs ledushokejā. Šveicei
valst vienība nupat pie veikusi Ka­nādas
olimpisko izlasi 8—5. Kopš
1924. g. tas ir Šveiciešu pirmais pa-nākuins
pret kanādiešiem. Cechu
klubs LTC Pržig savukārt pārspējis
ASV olimpisko vienību pat 8—11
17. Janvāri Anglijas futbola mels-tarsacikstēs
Mančesterll sacentās ļoti
spēcīgas vienības — Londonas Arse-nal
tm Manchester Umlted. Ieradās
81002 skatUāju — maksātāju, kas ir
lielākais apmeklētāju skaits pēdējos
gadus. Spēle beidzās 11—1 neizšķirti.
Punktu tabulā Araennl vienība at­rodas
l . vietā ar 39 punktiem', bet
Munchoster United ār 30 p. ir i vie­tā.
Arsdnal Izlasi futbola lietpratēji
tomēr vairs neu/^^katai par pašreiz
spēcīgāko angļu vienību. Spēles gaitā
bija ri*cl7.ams mančcsterlošu pār­svars,
ArĻ sporta pme pēc sa­censības
apzīmē Manēc^stcras vienību
par „finest team in the countrv to-
^»y--- . •
Jau jitundu pirms .sacik.stes sāku­ma
piwo no laukumjtt vietām aiz-ņemta.
Pa daud/.ajilm ieejām nepār­traukti
plOst jtkatltjlju straumes.
Visapkārt laukumam amfltcaiira vei­da
paaugstina ļums, kii> vienā iauku-<
nm malā un vUmā galill sedz Jumts
tur sēdvietas. Otfā malā un galā ir
stāvvietas, Kur skatītāji lietū aUnI
izmirkst. Bez lietus nepalika ari A!
.m'lkste, bot skatītāji par to iiiesil-'
d?.as; vienigi migla, Ja tāda uznāk,,
Vļir iaijaukt skatīšanās prieku. Jau
Jā redzams, ka katrs spēlētājif
Irļ fiļitbola meistars, pat mākslinieka;
Ars^nāl viri spēlē aukstastriigi. paš­pārliecināti
un H kā taupoties MķU
rejam triecienam, Mančesterie^l no
lOlkuma līdz btHgām lir centīgi uzbru­cēji
un āauj uz pretinieka vārtiem
no visādiem stāvokliiļsm. Kādā izrā­vienā
bumba nonāk pa sitienam
ptmlabajam uzbrucējto LuLsam. ka»
no apm. 10 m attāluma to le^dt vār­tos.
Sis ieguvums visļpārigo ainu ner
maina: uzbrūk M. United, bDtlon-donioili
spiesti alzstāvētlos. Divcīņas
allaž uzvar miu\ēej»t€irlc.Ai. Spēle jau
tiktāl izkopta, ka neivar valr^ icerēt
pretinieku veikt ar precīzu t»B<iml-ku,
ātrumu un spēcīgiem vārtu šā­vieniem
vkm, bet pKinākumi Jāgūiit
ar psicboloģisķiem ttikiem, ģrasoticss
dnrit vienu, bet patiesībā realizējot
ko citu. Pirmā pusJaika vidO man-ēesteri^
u centra uzbrucējs Rauleiss
no apm. 30 m nogaidīti šauj uz viesu
vārtiem; un, lai gan vārtsargs Svlri-dlns
krīt, bumba tiiim gar pirkstu
galiem iiKlrāžas vārtos. Izlidr.lnā-
Jums! r
ceļo no kaļas uz kāju. Ar-
^ n ā l v ā r t l ir nepārtrauktos dniudos.
Stūra sitieni seko cits pēc cita, bet
Svindlna sargātie vārti; nav ieņema­mi.
Kācīu spēcīgu šāvienu no maza
attāluma ar galvu uztver 4rsenāl
aizsargs uz pašas vārtu līnijas, un
tarnlldzlgi momenti seko viens ot-ram.
Viesi gan cīnās defensivi/ taču
spēlētājos nav ne mazākās nervozi­tātes.
OUā puslaikā atkārtojas pil­nīgi
tā pati aina, tomēr spēle bei­dzās
i—i neizšķirti.
Kas ir angļu futbola mākslas lie­lais
noslēpums? Te atbildēt ļoti
grūti. Latvju futbola slavas laikos
ārzemju presē laikam vislabākās at­sauksmes
bija par mūsu vārtsar­giem.
Salīdzinot Jāni Bebri, kura
spēli redzēju pagājušā vasarā Augs-burgā,
ar angļu vārbargiem. varētu
teikt, ka minētd angļu vienību abi
vārtsargi visumā mazāk aktīvi ie­jaucās
spēlē, nekā Bebris un kā to
ŗedzējSm pie citiem mūsu vārtmir-glem.
Angļu vārtsargs ļoti, ļoti reti
izskrien burzmā, lai ^,pievāktu" vai
atboķsēlu bumbu. Gandrīz vai stin­dzinoša
bija Arsenāla aiisargu
aukstasinība vLsos neskaitāma jo.s
kritiskos .stāvokļos. Vai ari tas būtu
viens no Anglijas futbola māksla.s
noslēpumiem, kas cieši saistās at
angļu dabu? Ne velti Arsenāl vic^
nibū tagad dēvē par paraugu aiz­sardzības
mākslā. londoniešu u
brucēju nodomi turpretim pajuka
M. United .izmestajos tiklos. Visa
s^icikste bija pārbagāU techniskiēm
trikiem un pretinieka mānīšanas
manevriem. Sis izdarības tomēr
bija mērķtiecīgas, bet ne efektiem
publikai.
Sacīkste izrādījās augstākā mētā
korrekta, ar ļoti maz soda sitieniiem.
Publika šalca kā prie:?.u sils rudens
vētrā, burkšķēja ari sparkšķi. ska. neja zvani uņ taures, bet nedzirdēja
protesta saucienus un svilpienus
j pret tiesnesi. Par Iegūta jiem vār­tiem
londonieši dabūja ļ daudz ap­lausu;
bet kaļd ar ļoti skaisto šā-
; vienu Manēesteras vienība panāca
Izl idzlnā jumu — desmittOkstašu
masa ilgi nevarēja rimties; Stāvvie­tu
amfiteātra nogāze bija pieblīvēta
ļaudīm līdz pēdējai iespējamībai.
Skatītāji stiepjas ui pirkstgaliem,
un kritiskos morņentōs gāžas virsū
zemāk Stāvamajiem, Milzīgā ļauiu
tiogāze viļņojās kā rudzu lauks vējā,
Manēestērā;^ J^^^
Olimpisko sacensību rīkotāji vie­nā
ziņā ļoti apmierināti: St. Moricā
nokritis tik daudz sniega kā nekad
pēdējos 15 gados; Snidzis ņepār-trauittl
24 stundas.
Ir tomēr ari savas „galvas sāpes".
Vienīgā arābu nācija olimpiskajās
spēlēs, -^Ubanona, draud nepieda-
11 tic»!. Ja St, Moricā plīvos cionistu
karogs. Pēdējām ziņās vēsta vēl par
vienu starpgadījumu: Šveicē aiz­liegts
iebraukt ļ 00 m lēcējam ar
slēpēm austi-ietim Sepam Bradlam,
kāš kā SA .iOibērštūrmnrers* • pieda­lījies
Norvēģijas un Holandes oku-pēšanā.
Ziemeļu valstis gan lūgušas
šo aizliegumu atcelt
5. olimpiskajās ziemas spēlēs klāt
būs tikai daži latvieši ne dalīb­nieki,
bet skatītāji. No Austrijas uz
St. Moricu izbraucis sporta darbi^
nieks Roberts Plū me. Lt bekas
yM(IA.i ir nodoms izdot A. Vinčela
reļlft^l'-i grāmatu par ,,spēlēm" St.
Moricā. Ko neredzēsim, par to pa­lasīsim
— ari labi!
A r n. š m.
U V A L D I B U « ^ 0 ©
EO BUIJSMS imGĀRIJA^^ PREZIDENTS FERENCS
NADŽUS PATS RAI^TUIS ^SATUTO EVENING POST-
(4. turpinājums)
Oktobri uzbrukumi komunistu
preses slejās pieņēmās. Tie sāka
brēktin brēkt par ^reakcionārajiein
siksaimnieku deputātiem luri ierēd­ņiem"!
Uzbrūkuniiis saskaņoja ar
jaunām krievu saimnieciskām pra­sībām
Mēs uzzinājām, ka komu­nistu
prasības, ja tās vispār apmie­rina,
var apmierināt tikai pagaidām.
Uz laiku tās var ieslēgt skapi, tad
tās tomēr vienmēr atkal parādās
dienas gaisma, vēl lielākas nekā
•priekš. :•;:
Koailicijās kabineta sēdē?; Rakd^
jā nostāja kļuva arviien bargāka.
Agrāk viņš bija U joviāls p u i ^ . Ta­gad
viņš ķērās pie darba.
Man vēl tagad skaidri i»tāv prātā,
kā viņš ieradās kabineta sēdēs.
Vispirms viņš izvilka savu ļoti aso
medību nazi un sagraizīja papīru,
kas bija viņa priekšā uz galda, sī­kās
strēmelēs. Uz šim s^meiēm
viņš rakstija savas iristrukdjas,
pasniegdams tās ne tikai komu­nistiskajiem
kabineta locekļiem, bet
ari ministriem no komunistu fron­tes
nacionālo Zi*mndekuF>artiia^ un
sociāldemokrātu lideiim Sakatišam,
kas bija pUnIgi , viņa ietekmē.
Kaut ari Sakatiss sēdēja tieši
blakus Rakošijam, tas heioināja ar
viņu tikai padeva piiplra strē­meles:
Viņš darīja to ār paīrušu,
pilnīgi neizteiķsmigu sejas izteik^ni
un kustībām
Ledus sarīkojumā 24. JauV. Aiigs-burgS
lOOļŪfO skatītāja redzēja
IIockey Clul]i Augsbarg iedūsboke^
listu 8—0 ttHErani prci EV. Landshai
on priecājas par bi|, pasaules
meistara Maksijas an Ern^ta RaJeni
daiļslidošana» mākslu/ Uzņcmuiiiā:
ihilsii Iedushi9kejist«i Robertai Bluķis.
Sājtāg dlen&B pafaja tO^^^^
viņa sporta gaitu sākuma. Ta^ad
Bluķis spelcHGAIcdttshokcjavtc^
u pēc nedēļas; visu no­vembri
un visu decembri, komu­nistu
pieprasījumi un iebildumi
nerimās. Decembri, kad saspīlējums
vēl pieauga, slepeni uzzināju ka
ungāru politlskā policija apcietinā­jusi
vairākas personas. Piezvanīju
kāra ŗninistmm Bārtam, lai apjau­tātos,
kāpēc man par to nav ziņots
oficiāli. Ari viņš nebija par arestiem
nekā dzirdējis. Viņš apsolījās lietu
izmeklēt un ziņot man nākošā rītā.
Viņš ieradās kopā ar brigādes ģe­nerāli
Palflju, par ko bija zināms,
ka tam cieši sakari ār komunistiem.
VlrLA komandēja politisko^polici^^^^
Palfijs teica, ka jau ilgāku laiku
esot vērojis kādu zināmu namu un
atkiājis, ka tur ir sastapšanās vieta
apvērsuma gatavotājiem. Viņš esot
jau apcietinājis desmit personu, un
esot gaidāmi vēl jauni aresti-
Es uzdevu kara ministram Bār­tam
nopratināt apcietinātos perini -
gi. Nākošā ļdienā viņš ziņoja, ka ir
apmeklējis miiitāro cietumu un vi­ņam
pateikts, ka apcietinātie pār­vietoti
uz kādu politiskās policijas
cietumu. Tur neviens nedrīkstot ar
tiem sarunāties, bez tiešas ģen
Šviridova atļaujas.
Neka veda luies devos pie Švirido­va.
Jautāju vai tiesa, ka viņš ko
tādu pavēlēji.s. ,.Noteikti nē!'* viņš
abiļdēja. Kad Palfijs esot ziņojis v i ­ņam
par sazvērestibu. viņš pats esot
Palfljam teicis, ka tā esot ungāru
:iest5žti'lieta. •;
Pa vēlēju Bārtām atcelt Palflju no
amata un ievadīt siku izmeklēšanu
Tai paša vakarā pie manām durvirr
klauvēja. Ienāca krievu ģenerālis
Kondratovs, kas bija Sviridovam
padotās sabiedroto kpntrolpādomes
militārā departamenta vadītājs. Viņš
teica, ka Svlridovs uzzinājis par iz­meklēšanu,
kas vērsta prot Palfiju
atzinis to par netaisnu un vēloties
lai to tūlīt pārtrauc. Sviridovs gar
neesot pavēlējis Palfljam aizturēt
apcietinātos bez tiesas zlrias. bet
Palfijs, acīm redzot, e^ot pārpratis
viņu kādās tulka kļūdas dēļ*',
,X4bi/* es atteicu, ,.tadā gadiju
mā jau izmeklēšanā šis apstāklis
noskaidrosies, un Palflju attalsn<M"
Kondratova izturēšanās,- kas līdz
tam laikam bija laipna, tagad mai-nljās.
,^ūs. liekas, nesaprotat," viņš
teica, ,Ja izmeklēšanu tūlit nepār»
trauks, tad visu sazvērestības lietu
pārņelms padomju militārās iestā»
Tas nozīmētu to; li;a visus apcie-tinātofis
gan tagad, gan vēlāk aiztu»
retos, nosūtītu uz Krieviju un vik»
retu gadīties, ka tos nekad vaira
neredz. Tas būtu trieciens ari un»
garu suverenitātei E2S pavēlēju pār­traukt
izmeklēšanu pret Palfijtk
Bet Sviridova-Kondratova drsouitt
tiurpināja biedēt majii un siksaim­nieku
partiju ari nākošos m^stešoa
Nākošā rītā pieprasīju, lai iekš­lietu
nuiusti*s Rajks ierodas pie ma»
nis ar ziņojumu. Vit;iš teica, ka sa»
zvērestiba esot daud?: plašāka nekS
sākumā domāts. Tā esot organizēta
gan militārā, gan civilā plāksnē.
Esot atrasti mimeografēti slepeni
militāri rikojunu par visu nekomū-nistisko
armijas virsnieku un agrā­ko
žandarmērijas locekļu organizē-štinu
kaujas grupās, lai gāztu Un­gārijas
valdību. Man tas šķita m*-
ticami. Rajks tomēr apgalvoju, ka
pierādījumi esot neapgāžami, un
izdeva presei sensacionālu kmxh
nlkē.
Pēc dažām dienām Rajks atkal at»
griezās ļoti nopietns. Esot blJls Jā­apcietina
vēl vairāk cilvēku, un \k
esot atzinušies, ka sazvērestībā ie­jaukti
ari daži siksaimnieku pāre­jas
biedri. Pēc tam pieprasīju, lai
sasauc starppartiju konft*rencl un
lai Rajks personīgi ziņo šai kon­ferencei
par stāvoklli.
Viņš ieradās ax veselu kaudnl
rakstu, par kuriem apgalvoja, ka' ^
esot protokoli ar apcietināto iztei­kumiem.
Viņš teica, ka ,.dlemiā
daži izteikumi vēj*šas pixH siksaim­nieku
partijas parlamenta deputā­tiem,
un pat pret vienu šis partUas
ministru — Andreju Mlstehu, kas Ir
valsts atjaunošanas ministrs'*.
Sapratām, ka ..sazvērestība" ir
jauns komunistu manevrs. Rajks to­mēr
bija sjatricinājis mūs ar saviem
liecinājumiem. Svlridova-Kondra-tova
drauds liedza mums pirms tie­sas
pārbaudīt, cik liecinaj\imi pa­tiesi.
Komunistu ņta^ kūim dienu
.^miedza mijlzu vii"srakstus: Nodevībai
Pēc ilgām diskiLsijām ' nolēmām,
ka mums Jāpiekrīt prāvas ievadīša­nai,
bet jāpastāv uz to. lai apsūdzē­tos
tiesā atklātā publiskā $Mt
Jutām, ka rnutm draud kaut kas
izkalkulēts un baigs. Komunistu
laikrakiiti turpināja apsūdzēt vienu
siksaimnieku partijas pār.<;tāvi pēc
otra — to vidū ari, visspējīgākos un
labākos no mūsu cilvēkiem. Katr­reiz,
kad kādu pieminēja, Rajka po­litiskā
policija uzrādīja visu jau ap­cietināto
viru liecības pret viņu. Ap­cietināto
Sikaits vairojās un pēc da»
iām nedēļām jau katrs nekomūnUts
nakti baidījās, ka klauvēs ari pie
viņa durvīm. Tagad visi tie ļaudis,
ko komunisti agrāk ar draudiem un
ar kukuļiem bija ieguvuši savā pu­sē,
strādāja virsstundas ar ziņoju­miem
un dcņunci^icljām, pārvērzda-mi
gluži nejaušas sarunas par sa­zvērestību.
Kļuva zināms, ka Rajka politiskā
policija pielieto ,.zinātni.skas** me­todes
atzīšanās izijpicšanai no ,.sa-zvēmiekicm"
No cietuma tika sle­peni
iznesta kādla zīme, ko pa­rakstījis
kāds vīni, ko es personīgi
pazinu. Viņš rakstija, k^ vienas no­pratināšanas
lalkSi viņu piespieduši
bez pārtraukiuna 120 .stundas stāvēt
žilbinošu starmešu' gaismā, V^lāk
citi ziņoja, ka pielieto ledainus Ic-
SļlrdnāJumus, lai ietekmētu centrālo
nervu sistēmu, kā ari par draudiem
pi-<?t apsūdzēto sievām un bērniem.
Kad protestēju, man atbildēja, ks
-^ielieto tikai ..parasto" nopratina*
šantL
(Turpmāk beigas)
Katrine Zariņa, dzBeļ^m
dzin>usl 1888, 14. janvāri ;i?»āViiostā, mirusi 1948. ģ: 18. janvāri
, • Dinkelsbilē. \ '/ V:
Kremātizēta 1948. gada 21. janvāri Nimbergā.
Ar dziļām sērām p a z i ņ o ] ka
1942, g. Krievijā miris Valmieras
miesnieks, vecais strēlnldk»
KONOTANTINS EUĻIKbVSKIlfS
Anrldultod^ņu noValmifias pag
rājlem meklē V. Euļlkovskls: (I3a)
nberg/OpfDP Oamp, BL M 7 iļ663)
SIRSNĪGU PATEICĪBU
izsakām Vcldene^ latviešu komite­jai
uņ visiem tautiešiem, kas pieda­lījās
mūsu māmuļas izvadīšanā uz
pēdējo dusu Veidencs kapos^
j . Bruvdls lUīR Airē (554)
Kar esi Ta? Dzims, DŽeks, Bobs
Tevi sauc. Tris jautri zēni ar plašu
skatu un tukšām kabatām meklē
laimi s\'ešumā, Gadu kopsumma 97.
Udz rakstīt: (24) Neusta^ i . H6l5t„
U-Bools;chule, BL 5 Sūd, St 1148.
:-;-::(55i)
Meklēju savus piederīgos Anna,
Ādolfu un Haralda Maēas kā ari
paziņas: (I3a) Schvvabach bci Nūrn-bcrg,
Rittersbadierstr; 8 Arvēds
^Ma^a,:- ..(452)
Tuvākā laikā būs iespējams iegā­dāties
U^lliiojč^ filmas. Eventuālus
pasūtinājunius pieņems lidz 1948. g.
1. martam Foto V. Zants: (14b) Tūr
bingen, Friedrichstr 11. Tā kā filmu
vairums ierobeiou. priekiroka pā-sutlnājumiēm
sākot ar 10 filrnām.
Iespējams pasūtināt ari uz pejcmak^
su, kā ari no āriemēm. (545)
KcAlg^bcrficši, kas ko zinātu par
kar. Edgara Mitrevico, kās 1945. g
sāk. vēl atradās ieieņktajā Kenigs-bcTgā,
aviācijas vienībā, lūdzu pa­ziņot
māsai Ellai Metaind: (i3a)
Numberg i, Letteniaģer ^Valka".
(550)
Piederfgos meklē KadmlTs Stariš-ka,
d L 1919 g. Kaiuipes p.. Egllnieku
m.: 198. Hērirv St. Ncw Tork C
U.SJI. (557)
Alvini Lēmani, dzim. 1900 ģ. un
viņas viru Kārli meklē māsa Olga
Lockeri: U. S of America-Seatle
Wasch. 34 32—16 th Avc. W. Tu­vāki
pie zvēr adv. Jāņa Berfmaņa:
(I3a) Gūnxburg/T)o, Marict-Platz 31
(549)
Meklēju sievieti ar vienu Jeb bā
bērniem no 20^30 ģ.v., kura vēlē­tos
braukt uz Beļģiju kā mana nā­košā
s i e v ā / ^ I ^ sīku dzīves
aprakstu un foto. Eiiera Aodcr-sona,
25 g. v , Cantinc Mr. Steger
24/1, Zwartbērg-Limburg. Beigiqne.
• •-..-.^.iL.j,:.;:;- ^- • ^^^^^
trislaoiležl vēlas iepazities ar
tautietēm no 18—23 g. v. Vēlama
ģīmetne. Rakst i t: (16) Giēsscn,
Waidsiedlung 106. 7132 LabSv. Go.
(Eng. Goņstr. -Lat vian). Jaunakam<
vidējam; vecākam^: (54€)
Pārvedot manis oauda pa pasto.
Deaiitnirstlet 01 pārredama talona
oU^ pase aizimei, par ko Jis
m a k s ā jat
JLATVUAS* ABONEMENTS,
vm&Unui taikrs^nta pa ai^M^vti-ķlem
eksemplāiricm (lid^ 3
leak.). maksā RM 7^ mēnc»! -
ar «Atpōtal", km Iznāk rdzl ne­dēlā
— RM. 9.— mēnesi; pasfl-tinot
koUektIvi vairāk par 3 ek-seroplāricm
— R!Vl 6.— mene^
par eks., bet sw ..Atpūtai" RM.
8,— par eks. Sludinājumu mak­sa:
RM. 3.— par vlcnslejlgu Ic-ftpicdHnda
vai tai albilstoSu Ul-po;
piederīgo meklēšanas jslodl-nājomi
pa pos^cenu^ bei ne t»^*
zāk ka RM. €i.— par sladina-juma.
Abonementa pieteikumi, lUadi-najoml,
naudas pārvedumi un
korespondencf^ adre^jama J>3i-vijai-,
(13b) Giānzbarg/Do, Bflr-germeister-
Landmann-Platz 7.
•
Pie Maskavas doi
I ^ i tenkojot r o |
pazemas
" -i«ta notoa pret A S l p H i
S S l KlaiM austrumos, bel
gg^ia punkta.
m valdības pārstāvis, api
J^Mdomju protesta saņei
atbalsta punkta i-gJTEUas
lidlauka Wpo
^norādīja, ka ASV un Ang^
Sba esot tais domas, ka tar
tiesības atkal izinan ^
S^Hdz kamēr būs galīgi i
la Itālijas agrSko koloniju M
Aa^Jkfiou valdības aprindas
tvirts, ka lidlauka atkal izman'
nai gluil miermīlīgs rakstur^
tam Jāatvieglo a^merikaņii
ati^rumu misiju ļ savstarpēja
toe. Ministrs Meknils Lont
is^kārt, apakšnamā paskaid
ka ASV piešķirtie atvieglojumi 1
lidostes izmantošanai
eotles tikai uz laiku, kamēr pr'
— w . i . . 3ttjjid angk' militārā
24 stundas pec ils notas satura]
liņoSaaas padomju vēstnieks *
xMm ie::^.i'. liza ārlietu minist
IKlMlam citu notu, ku^padi
vaUIba pn^estē pret anierikāņu
fskutu w:t^ Itālijas ūdi
Jo tasHiOzMjot-ItaļiJJBs mierllg,
noteikumu pārkāpšanu; Mierlli
pari^, ka visi sabiedroto .brvŗ
^ l JSizvfic rio Itālijas līdz m
18, decembrim. Notas noi
ieaiiegts ari Francijas valdi
lOgumu, paidņot tās saturu
Itālijas mierllgumai parakstot
valstīm. TASS komentāros pi
protesta bJJa norādīts, ka labi
formētās aprlndis ASV flotēs
nlbu uzturStenos Vidusjūrā,
Aaldrojot ar ASV valdības vē
m politiski atbalstīt De Ga
vspldlbu, kurai Itāļu tau^ā esot
Pakrišanas. , v.....
' Wdctdien Asv ārlietu mdnis
atkārtotu notu, kurā i
^^Savienības valdība pro
^ amerika3;m militāru rīcību
*^Qra8 t^pā, Reuters no vS
J^jiņoja ka esot sagaidāma
protestu notu noraidīšana., Sve
f^^l^^ ^ itāļu
™omju Savienībā pilnvaiite «i
5^.padomju arlietu^miiļaM
2 uzturēžanā^^r
nenozīmējot mieritl
san Savienib^al^tc^
^'ftirCS^'-Janvāri zi
Vai slē-p « na ko;,
Roties ari V T J T ''«gresu ļ
M>stsvjw ^^"^^ padomju inl