Bavarijas Latviesu vestnesis, December 16, 1947

              - (
• MTVUA. 1947. g. 16.ifleceiftbil
Ar autora parakt); vai tnlctfiīisii pa*
nkstlt^joi^nišstos, i^teiKtlft domas osv
^ t r i rēdakctlas' domas,
VĒSTULE N(| ANGUJAS
W3K APTAUJAS EEZCLT&TI
Lai Iegūtu pēirskatu, oz kfidfim Anglijas darba ministrijas pār-1 cik un kfidi mūštt Inteliģences pār-ljums pašam liekas piemērotāks un
stāvji vairākkārt izteikuSi no- stāvji strādā fIzisļtu darbu Anglijā, patīkamāks; Apstākļu nepazinējam 1 ^ f^^^, P^fskatu, m.kfidiīai
pietnus pārmetumus mūsu inteli- tad aina paUešāra ,būtu raiba; ardii-1 tad m arī liekas, ka visi grūtuiju ™
ģencei un t. s. linkētiem (šajā ka- tekts slauka pa|almu, aobu teitimiķls I jau ai? muguras, ka pēc pāris die- n^«o«p3, LC^^
tēgdrijā ietilpst precēti pāri, vecāki sēd pie aužamām mašīnām, advokāts nām pienāks vajadzīgās atļaujas un °«^..«ī>WW l a p ^ ar'.^;y
,ar bērniem virs 16 g., brāļi, māsas rok grāvjus, planilste mazgā grīdas vlas būs kārtībā. Bet visiem jāiz-ļ ļ*^^^|W^em, kur^^
. ., . ^ „ , . , utt). Pirmie vairoties no fiziska dar- utt. No tā viegli secināt, ka latviešu I sapņo mums Maldu Mildas sapņo- ^f'^^fj guneneL Aptaujas saņem
J^^AŽ^Ī^°^ y^ I Z \ ^ ^ > vēlēdamies palikt ko- inteliģence no fiziļ?ka darba nevai- jums. Visā šajā procedūrā i r aiz- « P ^ a t Ja^^^o nometņu U^^
rgP»tStI ^un «6 aenātori Ipi^ noraidot atsevišķu darbu pledā- rās. Bet jautājumm patiesi Ir sava mirsts kāds pavisam vienkāršs ap- ļ.'^„^- ^ kanceleja pašrei» . $m» m m m w . m » v u vēlStāju vājumus, Un t l abas Sia grupas kopa vēsture, pie tarn, vl'sai pamācoša. stāklis un, proti, - ka W. H. i r ,„ak. Parotā» ziņas sakārto. No atbildi
vēstules.<MM»a, t. i k k a t r s pārstāvis»kavējot W. H. akcijas norisi. Pār- Inženierim, amatniekam, mediani- clju sabiedSba ar ierobežotu atbil-l^oz^ms, ka amerikāņu un Irani
ap 11(1 vēstuto Stāsta, p pneķS-Uetumiem, kā to ziņo Vācijas lat- klm, It sevišķi, ja iriņS prot angliari, dību", t i . , ka tā piegādā Anglijai Joslas latviešu «Ilgu zeme",kļuvu
pusdieņls yiBt. viņi nodarbojoties ar | viešu brese. sekoiual ari rīcība: lin-1 nphūf n«v i'penSinm» »ait«»W5t I vienīri fiziska darba strīdniekus I Kanāda, uz pus^ mazāk gribētu dt
i u? ASV, bet AngUja, Franciji
. - t- t— — citas zemes vilina stipri mazāki
H - ^ i^°^f T '^^^ Pārstā-ļtumi dibināti?' Mēģināsim" atbMētļkrkatre ta vaM.''*"AjiglUā"^Siik Tas'tad'nu arī nozīmē, I * a i t u . Angļu joslas tajās nometnei
' l ^ ^ M ^ ' ^ - •«>. « , šiem jautājumiem s* to pieredzi, darba roku daudžJls flrmāsufl uz- ka, tiklīdz jūsu,,drošais darbs" nonSk ļ ,/»Mļ«». 8 W galvas vai kād
Neviena pasaulē nav viszinis. C i i - j^adu esam guvuši vienā no Anglijas ņēmumos un, enerMskl pēc SIdām līdz darba pārvaldei vai arodbledrl- Piederlfete ar. .Westvard Ho akdj
& i S ^ & ^ S & t f f^^"" ^^^^^ nometnēm vietām meklējot, tlls ar! var atrast, bai, jūs ļoti laipni noraida - loti Jf" saisllijušies darj)ā Anglijā, pn
o h o ^ i ^ ^ ^ -^l®^^ °^as jauns llnketo ttansports. Saruna ar vienu dlHiktoru, saruna ar žel, tas. nav jums. ^ams, jaukums gnbetu braukti -
nav absolūts ka totalitārais, kurlti.,!..* j, i—= ,-=_^ I -. .. , ...^.1 .V..—•samierinās ar pirmo ne-ļ t ^ ^ ^ ^ i bet ari Kanādai angļu J<
apskata delnas un aiziet | '^'^ ^i^la piekrišana un dažā nomt
«ftU«i«.i,a« .»i,a,45. A , u , a a vō..f« I — " ^ , «>a., V- « v a = H « W < . » - | d a r b u dod - ārsts par 88- K ^ ā d ^ r pat ^Ri»^^
l ^ ^ t i s k M iekārti», dzīves k ^ ^ Pārvaldi, tātē vai vismaz tlldā darbā, kas nitāru, ķīmiķis par ķleģeļnlcas Valkas noraetae, kur.«ptaujw
ffi/*^**"^ Savu gribu ka gan pacietīgi uzklausa jūsu vē- , -strādnieku, bet i r Atsevišķi indivīdi, ^H**^ ^ Par 2283 personām (no,,
UB M Kfirtot,. kam un kādā mērā īgsanos, bet kur tulks tūdaļ ari pa- spēcīgi un neatlaidīgi raksturi, kas 27i darba^nespējigas) kop| ar d i ^ ,
ttesIbM, ķas un kfi darāms no- skaidro: I m ' m . Z a ^ nepadodas: „Val tšpēc, ka lielie sa- velētos, pārvietoties 2205. bet indi
1 ^ t$ut? caur saviem ievelētiem , pavisam maz Iespēju, ka pre- I^IlKilIIli P C € dalījuši manu^zeļni, es esmu zaudē- viduali 52, Vācijā grib palikt 6. Vai
paBrtivllero, .taiŗu lEdevuntf *r . Mis tiesības? Vai tāpēc, ka es esmu 'Sk 1^5 puse Valkas latviešu*. l?9:
prast vairākuma gribu un šo gnbu TekstHrūpniecIbai, uz kuru jūs visi «.-llfkffilffl - i a savas zemes brīvības cīnītājs, man gribētu braukt uz Kanādu, 490 -
" atļauts strādāt tikai pazemē?" Un ASV, 261 - Angliju, 63 Franci
kaut gan, iormali ņttncrt, Si W t ^^'^M^ 14 ^ DienvgaT'
nesaskan ai? parakstu, ko viņš devis Ķu. « -^Zviedriju utt. Apmēram
, , I cerat, vajadzīgas tikai sievietes un
•JJtf otras puses, katram i r kritikas vienīgi pavisam retos gadījumos ari
m savu ieskatu izteikšanas tiesības, vīrieši. Tekstilrūpniecībā ar likumu (Turpinājums no 1. Ipp.)
Katea, kam kaut kas šķiet nepareizi, I nolirģts nodarblnārVairāk'" 1 IRO Ansbachas novada direk-1 darbTuguInuTrēdz^uaSm^^ i vēlē&mās' Ir vilkaTkaā^l
Jmm kam kaut kādi, ierosinājumi, proc. vīriešu un šos 10 proc. sastāda trise Grīna (Green) jkunkundze 24. klauvē pie visām durvīm, brauc no -* Fišbadiias nometnē. Tur n o ļP
«aabOJUM ;un pārkārtojumi, pro- Ungļl — meistari un medianiķi. Lle- novembri sasauktajā nometņu ad- vienas iestādes uz otru, sameklē de- latviešiem (346. darba nespējīgi) 1^
lekttr- vardu sakot, katrs, kas_doma, lakas Izredzes palikt kopā i r pieteik- ministrātoru sanāksmē, kā ziņo putātus, saceļ kājās veselas grupas izceļotu gn«>as, 46 indIviduSU, 1
ķa.Jkaut ko.varētu darīt citādi unhles par puisi un meitu pie kāda Valkas ziņas", paziņošanai nomet- un, mēnešus 4 - 5 nocinijies, beidzot 2 paliktu Vācijā. Uz Kanādu, do
^bBc,. savu ieroslnaļuinu var izteikt, saimnieka. Bet citādi — vīrleSi uz ņu iemītniekiem ,par pieteikto pār- panāk savu: viņš i r izrāvies no 860, A SV — 423, Angliju 110, A l
t » tam atļauts mē^nāt pārllecmat oglēm vai lauksaimniecību, bet sie- reģistrēšanu paskaidrojusi, ka tā ne- W. H. rāmjiem. Protam*, viņš Ir trSllju -r- 32, Dlenvidafriku 26, B
«ttu»;Mr_savu Ieacatu pardzibu. vietes uz tekstilfabrikām." Lpieciešama emigrācijas plānošanai smagi nokaitinājis darba pārvaldlJ «lUju — 13, Zviedriju 14. Franclit*
^iUaņerikāņu slavtaais nesen miru- Linkēto sejas sadrūmst. Viens otrslun citām vajadzībām. Tā esot lū- Tā i r cerējusi še ievest vienkāršus Hanavā turpretī no 756 cUvr-*^
1 ^ jurists, Augstākas tiesas loceklis pgris noslauka pa asarai un nolemj gums pēc IRO pabalsta arī turp- un pieticīgus meinstrādniekus un 223 gribētu izceļot uz ASV,.
OUvers^Vendels Holms i r teicis: ,iJaļ šķirties. Bet valruifis cīņas spara māk. Varot izrāditfes, ka ne visi, nevis nemiera garus, kas grib sēdēt 192, Kanādu 169, Austrāliju 40,
« ftpg^voju, ka ķaut kas Ir patiess, piins , un nolemj nešķlrtles, lai no- kas saņēmuši UNRIlAs pabalstu, to ar kungiem pie viena galda. Un kaut clju 34,: Argentīnu 26, Vācijā l
tSKl^-ar to^domāju, ka es to varu tlkļtu, kas notikdams. Atskan pat pa varēšot saņemt arī turpmāk' no gan šo uzņēmīgo viru vārdā darba • Babēnhauzenā 512 latvieši .vļ
«tzK pat J>atl^. Manā Uztvere pa-j skarbam vārdam. IRO. Turpmāk DP varētu būt i z - pārvaldes nepatika vēršas pret pla- izceļot .«ŗupās, individuāli 39. A r i
«esība Ir. sistēma,^ kas atbilst manai Bet tas, ka llnkētle k noraidījuši šķirojami trīs frupāis: tādos, kas sākām inteliģences aprindām, būtu vairāk kā. puse,-284, cer uz K&m\
pgsonlgal Ierobežotībai, vm es atr darba piedāv^mu, nebūt nenozi- saņem IRO aprūpi ar. tiesībām uz nepareizi, ja mēs šo celmlaužu dar- h « Angliju 111, A S V 79,-Francllu
atāju absolūto patiesību tiem, kas mē, ka viņi negribētu strādāt. Gluži emigrāciju uc palīdzību, 2. tādos, bu vērtētu negatīvi.' Anglijā i r ļoti- Austrāliju 17^ No Kasetes - Beh
apdāvinātāki par mani." Holms otrādi, viņi pēc darba un pēc a\gas kas turpmāk IRO ,palldzībvi nesa- daudzas darba nozares, kur mūsu njauzram uz Kanādu vēlētos dog|
wakse_ aizstāvējis pat _]auta]umus^ļir giužl Izsalkuši un . . . dodas paši ņems, un 3. tādos, kas maksā par inteliģence būtu vairāk kā noderīga, 354, ASV 214, Angliju 173, Austr
kas, pec viņa personigain domām, to meklēt. Pa pārim vai ari pulcl- pārtiku un dzīvokli^ saņem medlcl- ne vien mums, bet ari angļiem. Bet «Ju 36,; Zviedriju 12, • Franciju-aplami.
^,Es. loti šaubos, vai mēs tie- ņos, ar kādu valodu pratēju priekš- nisko palīdzību un patur tiesības šīs durvis pagaidām Ir cieši noslēg- BraziUju 4. No BalreitM uz A SV 1^^
san zinām,_kas ip labs un ķM slikts galā, tie apbraukā tuvējo un patālo emigrēt. Pēc Grīna: jkdzes domām, tas un, Skiet, ka apsveicama katra Kanādu 116, Angliju 71, Dlenvldf
UķimB.; Tapec man i r tikai viena pusētu tekstUfabrlkas. Un te nu Iz- viss lielais DP vairums būtu leskal-. sprauga, kuru izdodas paraut vaļā. 'i?™ 19, Franciju 10.
'pŗaķtls^ j)leeja: ko. ' p r ^ vaira- rādās, ka kopēja darba Izredzes ne- tāms trešajā grupā. Personām, kam Bet būsim taisnīgi ari paši pret sevi. Ja nebūtu iespējams pārvietotlt
, iķun»!' Es gan esmu ar mieru ari būt nav tukšs sapnis. Protams, pa- ir savi uzņēmumi, kas jau. iekļāvu- Vienīgās inteliģento profesiju vietas P f veļamo zemi, tad Uelakā t i e s a^
deŗetika yairākunas, ja tas labāk cietības un uzņēmības jau vajaga šās vācu saimniecībā vai i r spējīgas kādas Eiropas brīvprātīgiem strād- viešu apmēram vienāda-skaitā dr "
l ^ t a , : neprasītu to, kojas prasa daudz. Piem., pirmā fabrikā patiesi uzturēt ģimeni paša», likšot priekšā niekiem legāU atļauts ieņemt, Ir « z ASV, Kanādu, Angliju un A
twad--,bettasnavsvarigi/'_ pieņem tikai sievietes. Otrā - vie- iekļauties vācu saimniecībā, tāpat tulku vietas un Ierēdņu vietas no- Jrā]«i^ ^ « d z .mazāk uz Franciju,
vplveks, nebūdams nemaldīgs, tā- nīgi vīriešus nakts darbam. Trešā tiem, kas atrodas ārpus nometnēm metņu administrācijā. Bet to kāds retais an uz. Jaunzēlandi,.
tedrn^var uzņemties patvangi atbU. gan pieņemtu pāri, bet nav mitekļu, kopš š. g. 25. aprīļa. Neesot pasa- maz, mazāk kā gribētāju, un cerot tugall vai Spāniju. Kāds Kasek
diDU, par ,r Citiem. A r i velētie pār- Beidzot ceturtā fabrikā viss saskan I kārns, cik Ilgi un kādā mērā IRO uz tām, gaidīšana ievelkas, viens petenhauzenas'latvietis brauktu-ļStāvjI
-savu iņMidātu nevar .uzskatīt _ fabrikas direktors uzraksta pie- varēšot palīdzēt DP. — • otrs ari pats nezina, ko grib, un no- Havaju salām. Tādu, kas būtu gatai
P « , „gener§lņllnvaru", jo^ tie Ir prasījumu un darba pārvalde tam pie šīs ziņas piebUljtams, ka 3. de- raida piedāvājumus. Bet vai līdzīgu P^li^^* Vācijā, pēc aptaujas i r mr""
pilnvaroti tikM vienam mērķim — parasti piekrīt. Nu tā (dažus ripvieto cembri preses konferencē IRO štābā ainu neredzam ari pie fiziska darba Par pus procentu.
^l.*'^*^,?"*,* ?rr"' visu arī darba pārvalde pati) diezgan Heidelbergā i r paskaidrots, ka re- strādniekiem? Un, vai tik Uelā akci- ^ , Angļu joalā Zlemeļroinas-yes_
diktstnni hlosi'afHaa BiraLHr! nnrarin «.^us «X ~K I , .^^ I ™, T , vienīgi no mūsuUales. apgabala aptaujas lapas izpi
būt pā?^ratumu?
y#ru . . ^ ^ e s . brižDs, kur rītdiena strādnieks, skolotājs. Protams, viens baudes raksturotas kā pasākums, sus apstākļus kopā saņemot, gribē- h^ad^» . r - ^ i.
'te mīnējams, katram vajadzētu zi- otrs pāris piedzīvo arī neveiksmes, kam nolūks i r iegūt'statistiskas zi- tos noraidīt arī pret mūsu iaf^li- 8^^^^^^^» Y ^ ^ J ^ P^^^^ ?^-.9^?.^^
nat>, kur. viņš stāv, kādi ir ^ejamie iDažam iz'flevies atrast darbu kādā ņas emigrācijas plāriošanai un „ s a . ģenci vērstos pārmetumus. Tā strā- h?ni?tnē, ^^^^
ceU, un pa kuru ceļu viņS veļas iet vieglākā nozarē, kam darba pārval- kopot ziņas par ģimenēm, lai varētu dā, bet tā ari cīnās par elementārā- Kanādu brauk^^^^ 101,^A'SV 64, A
^Tikai nlmvarotlp —. vSlpti^al^^ nepiekrīt, bet tas 8'**" ^^^^^i^»^ 1-*,^ Ii_=L . ^ - ^ r . = ^ _ ..«i«u^* lHlu Ifl. AustfSlnu 8; BraTili^u 2.
ari , , ^ ^
siz izšķirties, tad tad M^vdia, bi^ aM spēj!^-
āms, samazināšanos, lījumiem uh brīva cUvēka tiesībām Arv.
Jam$ noi?aidīt. Viens tomēr skaidrs, nav gājis gluži tik vienkārši kā ar dēts, ka līdz jmijanl^ i I & i - .
ka^aaŗ m p darbības izbeigšanos — I vieni^^^ ; ļ G. ļ A B d ^ U UlplOniatSt
ir teikts, ka būtu jākliedz, kas pa­reizi
Klusēšana noderīga vienīgi
MļiJilT» biedrībā ua kamiētā. Svarīgā-jļzudufnaiaĻ
kādu ceļu īsti vēlamies iet. Atkarībā
no tā, tad būs skaidrs, ko runāt. Tad
runātāji gū^ ari atbalstu u n beigsies
brīnīšanās par vājo piedalīšanos vē­lēšanās,
kaiS i r simptoms uzticības
ome
zive
LCP vēlēšanās Hesienes apgabalā
18, novembri nebija kvoruma, ļādēļ
7. un 8. decembrī notika otrreizējas
vēlēšanas, pie kam 'kandidātu sa­stāvs
bija citāds kā p}rmo reizi. Lie­lāko
balsu skaitu ieguvuši un par
LCP locekļiem ievēlēU: līdzšinējais
LCP vicepriekšsēdis un Hesenes ap­gabala
komitejas prie]icšs|diš Pēteris
Greizis, Valdis Mateuss un Ādolfs
Blāķis. Beizē ar L C P vēlēja arī He­senes
apgabala latviešu koniiteju im
revīzijas komisiju. Komitejā ievē­lēti:
Pēteris Greizis, Valdis Mateuss^
Dr. Olģerts Feders, zv. adv. Viktors
Dāl^im Herberts Jur'Jāns; revizijjis
komisijā Dr. Arnolds GraudiņS, A r ­turs
Radziņš un Jūlijs Komets. ^
Franču joslas latvidsSi par savu
pārstāvi L C P ievēlējuši līdzšinējo —
senatoru P, StērstL Kandidātos ne­daudz
aiz Stērstes palicis zv. adv.
L. PeiČs. Vēlēšanās piedalījušies
55,8 proc. balstiesīgo . 5. apgabalā
latviešu komitejā ievēlēti: A. Dzimej
L. Peičs, Edv. Mednis, M. Aivari, A.
Kalniņš, V. Cīrulis un A. Veilande.
Revīzijas komisijā Rozentāls,
K. Riekstiņš un U Balļjalvis.
No Oldenburgas vēlēšanu iecirkņa
par L C P locekļiem ievēlēti rņācitājš
Abakuks im vet ārsts V. Roga. O l ­denburgas
Baltiešu akadēmiskā
kluba valdē nākamajos 6 mēnešos
prezidēs lietuvieši ļiļjuba mērķis
baltiešu, • akadēmiskās ; intelliģences
tuvināšanās. Klubā i r ap 350 biedru
— augstskolu beigušo un studentu.
Katru trešdienu nptiek kluba biedru
pārrunu un referātu vakari.
Skaistajā Mihdienes nomalē, Grin-valdē,
dzīvo ap 100 latviešu, kas Se
ir vienīgie DP. Viņiem laimējies
atspēkot visus mudinājumus un vā­ciešu
neatlaidību par ipīevlenošanos
lielaj ām nometnēm. Kaut arī pagā­jušās
vasaras vidū girmvaldiešiem
bija jāatstāj glītās savrupmājas, to­mēr
apstākļi ar! tagadējā mītnē ir I g^gj^ jilusirētais Vārds'' .
daudz labāki neka kādas no nemīli- L^^^^ izdevums,, kam teksts arigi
gājām Mindienes kazarmām» _Grm- i - - - - L » - * t-^^t —. - . rl
Angī
K « I P^^^arotle >- vēlētie ļ de'nepiekrītT bet Tas ainu nemaina, ļ sākt VtTaraorģime^^^^^^^^ ^^īgākās I kām'iespējām ^ v u āāvokli'iiriabot, 1 ^ ^ ^ ^ ' t ^ ^ } ^ ^ ! ^ u??^!^^^ ^^7^
;parstāvjx zinas, kas tiem jādara. arī vieninieki aizķeras. sociālās vienības". Uz jautājumu, un ja l iu tas arī burtiski nesaskan palikt^
Mēs paSreiz vēl varam izšķirties. Kas nu i r iegūts un kas zau- vai IRO'nerēķinājās ar DP. skaita ar līgumā teikto, ar pārrunu so- v^idi, bet ari tie spejigl Kati
bet nav zināms, cik ilgi būs iespē- 1 dēts? Protama lieta, ar linkētiem | samazināšanos.' konferencē ir atbil- lījumieir ^'•""^ ^n«sv« +«/.eTK3m I strādāt kadu darbu. Arv. B;
izce- gļan. !
I Anglijā. B. G.
pašreiz neviens nevar, pateikt, ^vaiļpiecdesmit tur. Katrs pāris ir bijis"
IHQ darbosies vēl gadu vai, divus jānovieto vai, pareizi sakot — i r no-gadus,-
vai tās, budžets palielināsies vietojies atsevišķi un abas puses var
vai pamazināsies, . kas var nākt būt apmierinātas. Vispār kopā no-pēkSņi
— gribot negribot būs jāie- vietotais precētais pāris i r saimnie-salstās
tā saucamā vācu saimniecībā, ciski stiprākais, tas nebūt nebūs no-
,Ja pat tad vēl; varētu tiebrētiski iz- skaņots bez sevišķi svarīga ieņiesla
Šķirties, tad praktiski tas jau-būs par darba *vietu mafnīt, ko gan nevar
v8ļu. Bez šaubām, vairums Jau i r teikt par vieniniekiem, kas izmanto
' izšķīries par ejamo ceļu tagad, to-1 katru iespēju, lai meklētu ko labā-mer
ir jauti jums, vai mūsoi vēlētiem I ku. Un ja arī ir bijušas sākumā
pārstāvjiem ir' zļnāms, ' ko viņu grūtības ar novietošanos, tad esam
pārstāvamie domā, kādi i r viņu no- pārliecināti, ka tas vēlāk daudzkārt
domi un vēlēšanās. Pie agrākās vē- ļ atmaksājas, jo abas puses, kā darba
Iešanu kārtības ne vēlētājs-zināja, Uevejs, tā arī ņēmējs, i r ieguvuši
Jr viņa pārstāvis, ne pārstāvis claudz vairāk kā atsevišķas izvieto-
?ināja,' kur itrodas viņa vēlētāji, šanas'gadījumā. Mēs ceram, ka ar
Tagad^ Sajā ziņā nekādu neskaidrību laiku to novērtēs arī darba pārval-aav.
, ļ de, un varam tikai nožēlot, ka tas
Dažas, nometņu komitejas pirms flfL^^^'v^i? Tāpat varam
kāda laika saņēma dažas aptauju r^^^^ nozeļot, k a hav organizēta z i -
lapas ar jautājumiem par iedzīvo- ™ ievākšana - cik linkētos katra
tājU noskaņu, izceļot gribēšanu, mo- ^^^^^^^ ^^'^ uzņemt. Tur nu mēs
rāU. utt glm aptaujām, šķiet, arī ^^^^ nevaram darīt, bet linkētos
komitelas atbildējušas. Tomēr ļoti h^^^^^ ^^"^^^ ^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^
jāšaubās, ka atbildes atbilstu īste- ^au būt, ka mēs stāvokli pietiekami
nibai. Varbūt tieši šī trūkuma dēl P^^^^^^dzam. Varbūt vakantās vī-nekas
nav bijis dzirdams par ap- K^^^H, ^^^t^^ tekstilrūpniecībā ir pa-tauju
rezultātiem. Pirmkārt, vai- redzētas kam citam un linkētie tās
rums jautāiumu bija krāk neno- i^šturmē ne pēc plāna un grafikas?
teilrtl un tāpēc viegli! pārprotami. būtu bailes no iespēja-
Dažreiz nebija iespējams pat minētj"?^ gunenes pieauguma? Jeb vai se­kas
ar jautājumu domāts: Otrkārt, J^eniešiem ģimenes kopība- nav' tik
laikam* tikai ret^ā nometnē aptauja f^^^^ "^^™s? - - K a gan lai mes
nonāca līdz atsevišķu tautiešu doniu J?,zmm. Taču pēc mūsu ieskata,
' uztveršanai. Sastādot aptaujas, tad ^^^^^^^ ^^^^ļ^ novietošana i r ie-nu
būtu jāturas pie 53n atzītiem sta- spejarņa plašos apmēros. Tas gan ir
tistisko aptauju sastādīšanas princi- t^i^t^H ar zmamiem sarežģījumiem,
piēm; Varbūt tad arī atbildētāju r^l^^^ 7^1^ ^^^^zkārt atmaksājas,
pieeja būtu bijusi nopietnāka. ^^rs darba pārvaldes ierēdņu pār-
T^ifirļSm 1,. tri^no i n K „ , ^ . metums versas pret mūsu. inteliģen­tām
v a ? ^ v U l S ^ l^ . i f h^' ^'^^^^^^ - tas pama-tam
var vļslabak mācīties. Nem- *^4.<50 T« « . S C mscrmsfn T^5rol^o+T+
teresēšanās un nezināšana, ko īsti'^^^^^ Ja mes mēgmatu pārskatīt,
tautieSļ emigrācijā vēlas, i r svarīga
ķļuda. 'tiešām, būtu laiks uztverti kais tomēr ir, k o runāt. Vispārpa-nopietnākšo
problēmu. Cik'bieži zīstamas frāzes i r nevietā, jārunā ir
nav dzirdēts, ka tie un tie nekā ne- par konkrētu rīcību. Un lai tā būtu
dara, vļenīgi runā. Varbūt šo „to iespējama, pirms noskaidrojams, pa
un.to" ķļudfi nav vis meklējama pa- kādu ceļu T5jti velamīps ipf. Ātknrīhs
šā ņmāšanā, bet gan apstāklī, par
ko. runā. ,Mums vajadzētu runāt, un
jumi«n ne-pi^
ķlraļftt
pallOzI-ļļv
lielā «unw«a n,
.praugu
S ā zeinē dzirda-
«adu atp?ķal
VESĪ ULĒS_
R E D A K C I J A I
ga ara «uncnenes ^««««««u. ^y^_^ŗ ^ ^^^^^ ^^^^^ piesūtīts ari.anli
valdes latvielu lielāka daļa strada ^ diplomātam lordam VansitarSm
S^T^is^ KiZf^^flSr iespējams, ko darīt. pārvietoto pe;
cibu Iespēju. Nohek gan pa retoa- problēmas atrislnāSanā. T ' -
"^IP""® žurnāla nosūtītājs saņēmis 1.
mandants B. Epermanis bez gruti- ^ ^ r i ur^ļ^^. i f Z ^ vansi.
bām kārto nelielās saimes sadzīvi S l t o ^ S i k S a n d u ^ n ^
un aprūpi. Grinvaldes tautieSu stāju h^, natpicM nar'niesūtitiem Aaterli
raksturo tas, ka I ^ P apgabīda ^^^^^^^^
komitejas vēlēšanas piedalījās 92 ^^^^^^ ministrijai, jo, pēc viņa d
proc. oaļsttesigo. ^ g ^g^g ļ^g vislabāk pakalp
Par Virtembergas-Badenes apga- « ' lautāluml Lords Vansita
la latvle^ k«nltejas priekSsēdl 1^- S v ? v ē S ^ 5 l e c S i%
raudzīts V. Skaistlauks. ^^^3 ^^^^ ctavoklbL L B.
LIbekas latvieši noorganizējuši ko-1 gtavoKiinL L K.
mitēju, kas rūpējas par līdzekļu sa­gādi
tautiešiem apdāvināšanai Ziem­svētkos.
Vietējā DP pasta ierēdņi
minētām vajadzībām ziedojuši R M
500,-. . . . -y
Latviešu skolotāju konferencē! . A k m e n t i n S Valkā
Jonstrupē, Dānijā, piedalījās 32 sko- ^ ^ ^^5^1 kvSciEOT
lotāji, to vidū viesi — Latvijas pir- SVEmtl SVEICIENI
mais izglītības ministrs Dr. I t Kas- Pirms kāda laika Latvijā lasīju at-^^'i.čf:
parsons un redaktors M. Liepa. Dā- ļ gādinājumu Jauniešiem neaizmlrsijg:ļ^i
nijas latviešu skolām ar mācības ļ nosūtīt amerikāņu jauniešiem p a t ^ : ^ ^
līdzekļiem daudz palīdzējuši Zvied- ļ cibas vēstules par tiem dāvanu s ^ , ;
rijas tautieši Skolotāju atalgojumsļ nīšiem, ko P P bērniem ziedojis A S ^ i M
ir 60—65 kronas mēnesi. Ģimnāzijuļ Jaunatnes sarkanais krusts. To pra-ii^ļj|
absolventi drīkst studēt Kopenhage- ša vispirms pieklājība, bet Sādaļg^
nas augistskolā; 5o izdevību paSre^^ ir ari atgādinājums/ka
izmanto; 6 latvieši. I ro^^^^^^^ kas bez savas;^
Rīdasnomietnē Austrijā iRO^i^^^ Vainas zaudējuši visu,
rijusi aptauju, ko katrs nometines A im uz JaungadcHgg
t a i : ,g,a,d u
S|«^1alsnl:Pirms .800 g»-
£ Mestiba un «ņSa-
J2.1KM Un tā sludina-
^1 nosauca par drebStāju^^
il 85kum(. nievājošais ttia kļuvis par godtoā-j
^ J ' o k s a , dibināta^
draudzei^*Šīgada
^ l a t i r e S t e l.
^jiatļļftļiaribas organizā-tli
«flBM*% ^5 radusies
LtedAnsliJfin^ika spēcīgi
strldLVii)!.neatzīst ne i i ?
, ne ari garļdzniē-
, fāpat kā kristī-j
m m zvērestus tiesas
to kvēķeŗiem kādreiz;
bOt publiskos ama-iīokss
astbņas rēi-sMB
detmnā par Dieva
m ķ^eribu un, ja sava
ļsfethaaoaoas ārējām f or-
'ij iePoJvmiem. tajā laikā
'^^"-'-Vlcijā.vai cita kāda
zemi, droši vien būtu
s ^ . Taču viņa
Ibai un pārliecības
dnz izdevās radīt lielas
Hfvitīt Anglijā, bet- sevišķi
m&gllskajos apģabalosr
j«i'l659. t devās pinriiev
nl3i.onirL
P MordSam Poksam j i^vēro-ķm
draudzes" cliiItSJs
f j t o l ļ a dēls VUjems
J i te atstāto 11000 mār^
* P t o , m a n t o j u ^ lika
s uz Ameriku im nopirka par
*»ws gabalu. Sī zeme, kas
f ;Wveicl un Penna ple-
^'^ P«?, ^sflvāniju^
ķļuvud par kvē^-
'^^ņtet V!ņu augstākie
| ^ ? a f l tagad ^va m
*8cu dziņa
Penns l i o -
V
m
It
ds
jauni
cies,
izdi
prtel
pani
Sei
l^^mB pret
*!^ti«m paplali-ģlbaģuvt^^
treS.
pie]
doHi
baš
parļ
dā
Itajai;
ka
0
^;|-
K strel.
^'BS^Slf*^ strēli
ī t i i
kopj kara
, fcv.y^**»* tādā
iemitnidcs Vēlētos strādāti ja nomet-ļ^j
ni likvidēta Nav informācijas, ^^^^k jumu, Ja šajā gadljimiā nealzmirat^^l^A^
d ^ aptauja» notikusi. — No Rldas 200 nosūtīt svētku sveiicienus rietumus^l^
latviešiem 2 gados apprecējušies 10 demokrātiju valstsvīriem un daža-ff|^ " f i ^ ^ ^aJSkSiJ!'^**?
pāri. pie kam 9 gadījumos latvieši dām orgariizācijām; Tas ari būtu «tf f j ? ^ ^ iio :UemT^«^^^^
par dzīves biedrēm izvēlējusies sa-.ļģādh^^ 5 oaraffnH
vas tautietes un tikai 1 latviete ap- tiesību atjaunoSanu. Līdzīgu pasāku*» * \
precējusies ar cittautieti Uetu- ļ mu esot realizējuši latvieši Zvledri-'^g
jā, izsūtldini^^ 1^^^^
Lai nosflcaldrotu, Jcādā virzienā f ē - ļ kartes ar A t l ^ ^ diartas tekstu
lams sabiedribas atbalsts jaunatnes j un zīmējumiem, kur B a l ^ valstis ^
centieniem, Vircburgas Centrālajā ļ pjaraditas j^kšķu ielokā. %
nometnē izdalīja aptaujas lapas, kur ļ T d ^ ka tte i r Silkuml, bet, ja
jaunieši lūgti atklāti izteikt aa^nisl šādi sīkumi mēri^iec^
vēl^uious ua vi^adzOm gtiē pitt&l daiads»
JI1
komanl
pret
ka
trai
komt
lijas
paskati
neesot
voSahoi
^^rfilguļ
nWiei
cembrt
ministril
?8ot aij
•S.
izbrai
tiskā tti
ziĢojuttU
esi
mmm