1948-04-23-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
t LATVIJA, 1948. g.^:^.a prill ; Nr. 31 (136) 1948 g. 23. aprīlī A r autora parakstu vai, i n l c i a l l e r n parakstītajos rakstos Izteiktās dornas nav katrā zioā redak las domas NĀT, TICĒT, FILOZOFLSKAS TRIMDINIEKA PIEZĪMES KA STRADA IRO DV SKOLA A:;OLSENA Valdekas firsta kadroizē-a roziilen-pavisarn mazā Hosencs n-'^rnal^^s '.Tļ ļ Triimlai ielUstot, mušu • domas un noskaņas kļūst arvien smagākas, un grīitākas.; Lielākai daļai no mums dzimtene ir, kā redzams, bijusi augstākā vērtība. Bez tās dzīvot liekas; neiespējami. Kad to pamana, trimdinieki? liekas apdraudēts savas dzīvošanas (cksis-tences) pamatos. Kā iekšējā atbilde tam nāk izmisums.-. Tas var uznākt un pāriet, bet.; var atkārtoties arvien biežāk un kļūt ilgstošs. Izmi.sums ir stindzinātais afekts Kad tas sasniedz zināmu pakāpi un il£(šanu. cilvēka dzīvības pavedienam ir jāpārtrūkst. Kad nu Izvaicā kādu, kas bieži slīd izmisumā, vai. viņš' nezina, kā ar ,to cīnīties, tad visparastāk jā- . saņem divi atbildes: — Es varētu dzīvot, ja es z i n ā t u , ka mēs •atgriezīsimies mājās. — Būtu viee^li visu panest, ja es s p ē t u t i c ē t, ka Latviju atbrīvos un atjaunos. Bet kam nu nav nedz šis zināšanas, • ne ticēšanas,' tie atrjriežas arvien no jauna savā izmisumā. Nelīdz izglītība, nelīdz pieredze, tūkstoši maldās šajā pārpratumā, nevarēdami ieskatīties lietu kārtībā, kas gan ir sarežģīta, bet citāda. — Abi nosacījumi: „Ja es zinātu" un „ja es ticētu" ir nederīgi. Pirmais nosacījums ir neiespējamība. Nākotni nekad nevar z i n ā t. To varētu zināt tikai tad, ja pasaules norise būtu cēloņsakarība, nosa- - cita un }a reizē pasaules nori.se būtu -kaut: kas v i e n s (ja mēs bezf^ala daudzo norišu vietā varētu saskatīt vienu vienotu pasaules norisi). Bet actoi redzo(t , pasaules norise, tāda nav.—- Nākotni varētu zināt ai'I tad, ja pasaules norise būtu mērķtiecīga un tās V i e n s iepriekšnolemtals mērķis būtu zināms. Bet tā nav arī tftda. Savukārt; ja tāds viens pasaules mērķis būtu, tam būtu jābūt kādā apziņā (Dieva). Bet-tad mēs to nekad nevarētu zināt, jo galī^rais nevar izsmelt absolūto. Augstākās reliģijas visas arī noraida pat vēlē- Sanos izzināt Dieva mērķus kā apgrēcību („Neizdibināmi ir tā kunga ceļi**). Ir jādornā, ka cēlonība un mērķtiecība ir , kropli pieņēmiuni, kam nozīme tikai izolējamās, no kopsa-karai izraujamās parādībās., Pasau- ' Ies norisi tās kopsakarā varam iedomāties tikai kā, b r ī v u p a š r a - d l S a n u , kas piepildās, salejoties kopā daudziem, pa lielākai daļai pretnmigiem mērķiem. Tādēļ nākotne nav vis zināšanas; bet gribas laul;:s. Nākotni nezina, bet grib. Otra prasība stāv ārmis mūsu spēkiem, Mēs nevaram apzinīgi kaut . kam ticēt vai neticēt.-Ticības avots- Ir ārpus apziņas^ tad kad nebija „atrasta" zemapziņa, varēja; teikt, ka ticību mums dod kāda nezināma žēlastība. Tam, kās pamanllis, ka viņam ticības nav, tam to ari neiegūt." Taisni ši pamanīšana ir zīme, ka ticība zudusi neglābjami. Jeb arī tā nāks pār viņu bez viņa paša ziņas. Tādēļ protestantismam, kas pieņēma, ka cilvēka pestīšanas resp. piepildīšanās • priekšnosacījums ir t i k a i ti c l b a (nevis darbi, t. i . , normu .pildīšana), bija savā' tīrākajā; izvirzījumā • (kalvmisms)! jāpieņem ari, ka pastāv i e p r i e k š no 1 e m - 8 a n a (predestinacija): ka Dievs pats savā neizdibināmā prātā jau iepriekš nolēmis, kurš pazudināms, kurš glābjams. Lai nu šaubas neatņemtu cilvēkam spēku dzīvot, katrs var sevi par tādu skaitīt. Kā redzams, cilvēka dzīve ticībai i r jā^ vienojas ar nezināšanu. • V:; Nākotnes ticēšanu mēs varam. . aizstāt ar ko citu, Mūsu apziņas robežās ir tdlc ai mūsu griba. Mums vajāja g r i b ā s . : ' Un mēs varam gribēt. Nākotne rodas .tfcu kā: gribas veice. Un 3a arī neviens neziiiai vai viņa gribētais piepildīsičs, tad vispār piepildīties tas var tikai caur viņa gribu, Latvija ir jā^grib. Latvijas atjaunošana im atbrīvošana ir jāgrib, ^ Šis gribas ceļi ir vienkāi'šs un tas ir mūsu rokās. Latvija mums ir atmiņas un iespējamība, bet iespējama realitātē tikai mūsu griba. Svētīgs un laimīgs ir tas, kas grib cīnīties par šo vienīgo mērķi, jo viņš dzīvo, jau tagad Latvijā. Pat tad, ja nāve rīt vai parīt pārvilktu viņa dzīvei krustu, viņš ir uzvarējis un piepildījies, jo, ar savu gribu dzīvodams mājās, viņ5 tās nekad nav pametis. Cilvēka dzīve nav tas, ko viņ5 saņem, bet tas, ko viņš gribā rada. Tas nav pārāk savādi, ka augstākā vērtība mums pdeejama tikai at-a Ar^^lsena, .^avus z'eda kus !3iedžīvo:a pēc Vācijas sabrūk:u'- kad< to ?Ddus div;;- 'IRT -no''i^ vietu biia izv"'!ē*u-iO'^ T A R R - ^S venā mītne Eiropā. Tad pa AroL-'c-nas pāris ielām .-līdēja amerikāņu auto, redzēja -nc»žas uniformas. Nu 'au vf^-T']- gp.ds p.^^-kārl ko^^^ Aro;l- >cnā atlcal ie>lā':cs a:^rākais klu-siims, tās vārda daudzinā.šana^ n-U':- sam būtu apklu.susi, ja to. sevi:^^^-'.:: DP tnutai. neatgādinātu divi ic^lTi-dijumi: IRO starptautiskais mcklē-re nus un . v e l v e s , ^ l a i ka n 'I" ar san.an. dārzu zo-b^-:" ās uz:nū''ē'a:s - vin.V-'-nājumus mū-avu. bet māliem, ai Q:ļ^ V - ; '' r. irošas •••rv;: ļ':-:~0S:;:Hiums tā.. māk'5-Ia 1 • ' "ikai ]a:ž uz. sienai. a^\g]u. flām.u \ ^ i kru?ta;:sē- - tie m' 1 m 3, v i > i sk ? i dri' • . u n \ nv'^-'-ē^im Dielieiot.'' vien-i a'^^t''"^'':na nākamie mūrnie-i"^^- kv'-;c-m pēdē:ā kursā, bija icši. pat ar aut^stskolas. ^im-azi-'.' i.s un toHmikuma izelītību In-ter-'-^ ant:. ka gandrīz pusei no šiem sanu birois un I R O arodu skola, ku-I tau'/"'--<^-m, kabatā jau ir kādi'aroda ir pla.^ākais nārskolnsanās centr^f^ kvalifiVāci'a^^ nanīri. dažam pat di-ne vien amerikāņu joslā, bel vi?ā | vi un trīs, bet visi tomēr par dro-un NENOTEIKTĪBA AR ĢI1ME.NU IZCEĻOŠANU UZ AUSTRĀLIJU oa^aM.L^'> Vār'iā. THO arodu skola kons 'i^ada anrīla darbojas ar 4 nodalām, kurās 'saf^atavo mašīnrakstītājas, mūrniekus, auto mechaniķus un. ra-dio' m.echanikus. Četros kursos, n^' kuriem nirmie • trīs ilca 2 mēnešus. šako i'/rod-^'^m baf^'it^'co al"''nuši mūrni^^ka amatu, kas tie.sām. nākotnē vienā vai r^trā na^aules malā va-ēs p/^rW všin'^'t vinu eksistenci. Vair'āk^^ stundas dienā vins^rinā^ arī ..ministru sokretāres" — mašīn-rak^' t'tāva^ kurām.bez sa\^a r^alvenā bet pēdējais 3 mēnešiLs. skolu bei- ^^i^-ba na^t'nrināti jāmācās vēl an^lu 7usi 1200 ri.^žādu tautību DP no vi- val'^^^a 'in biroja "o-^tr^nizāciia. bot sas amerikāņu joslas, to vidū ao '^JOM anf^lu vnlodas nratēirNr arī amrUi latvieši. Kursantu un mācības .^^nēkuUtf^norrr-nfļi^ /\rT vinas savā afrdā .sastāvs komplcktējas fiandrīz vai noļiof^ū-^t nra'=;mi. lai varētu strādāt nar visām DP tautībām, nie. kam mācības snēku vidū aonaēram trošā daia latviošu. Mašīnrakstīšanas kursu vadītāja ir M. Balode. mūrnieku - inž. J. Kalniņš un radio mechaniku ^o\vn\^^črŗ^ •U>-1 b'roīa darbiniocōm. Pr(^t'~\u ma.'-nr.ak^lītāiām un mōr-. n^^ki^m mazāk labuma gūst auto un radio mechaniki, kubiem 3 mē-no. si ir nar. īsu.. lai vamatu iemācītos. bij. VEF konsiniktors inž. Kud- Matoi^'.'^lu un rīku trniaima dōļ ab-"^? ravcevs. Vērojot kursantu darbu un • dzirdot viņu spriedumus par sava izvēlētā aroda lietderību un nraktiska.ļ jiem panākumiem, izrādās, ka visreālākās nozares ir mašīnraksiīšanas ļ ti'^kās namata un mūrnieku. Kā vienā, tā otrā 3 nraktiku vini ne<7uva. nnza'-ōs ir maz Praktisku darbu, bet māc"^a^~^s vairālc notiek teorētiski, ļrns -f^-'^.i-' sakāms nar radio mecha-iku. T^vā ]nti v'lu.^ios biia latvieši, kuni lioļākai dalai jau bi^a teo>'ē- - Janvāra sākumā Šlezvigas-Holštei-nas apgabalā . biia izceļošanas piedāvājums uz .\u?t"āliiu dažādos darbos.' Šis piedāvājums vilināja jo īpaši tai'zinā. ka solīja pān'est tūlīt ar visām, ģimenēm. Pēc pirmās veselības pārbaudes janvā'\a otrā pusē uz Ventdorfas tran sit nometni aizbrauca bez vieniniekiem: arī daudzas ģimenes. Medicīniskā pārbaude bija loti stingra. Vispirms novērtēja augumu, mu-'k-ulātūru un tad veselības stāvokli. 4 s,. V. bērnam atrada sdrdi par li<^lu. 1.5 g. V. bēimam kājas par l i k ām utt. Galu ?alā nometnē palika izceļošanai par derīeām atzītās ģimenes, kopskaitā ap 120 personu. Tās sol'ia aizvest drīz. No janvāra līdz aprīļa vidum aiz^ .i'āiu.^'i vairāki transporti, bet tikai ar vi<?ni.niekiem. Ģimenēm paslcaidroja, ka vinu nārvešanai esot vajadzīgs īr>a<;s ku'-^is. bet tāds IRO rīcībā esot t'kai viens. Tā nu ģimenēm jāgaida un viņu .-^āvoklis • Ventdorfā nav vietjls. Nometnes administrācijā >irādā poli. uztm^ trilcl^s, cflunnērā sliktāks kā .oamatnometnēs. Visu laiku ousdienās izsniedz vienu dienu kariurK-^lu. otru dienu putraimu biezeni ar mērci un viru — ūdenī vārītus Putraimus. Bērniem gan atsovi.^ķs izturs. bet arī .sliktālcs kā pamatno-metnēs. Daudzi bērni saslimuši ar ilg- ^o^u caureiu. kas pēc vācu ārsti: atzinuma cēlusies no nevārīta piena ietošanas. jo bērniem iz^^niedzamo ļ sevišķā blokā un to vapgāde aizīstania zinā.šana'j. mēneši Ir puslīdz nietiekams vlaiks. lai. vērīgi un apzinīgi mācoties, iesūtu darba prasmi un pēc kursu beie^šanas .varētu strādāt izvēlētajā arodā. . Sevišķi aomierināti ar ' savu bet cerēto Pēdē 1o radio ip^chaņiVns.kursii bo1d-a;arī' KauT^>s operas solists un jurists A;:SPrindis.' • Kursanti skolā. .saņem • stradāioŠo. '''āri'kas dova^ .^^Ti'ļ nnsl^'^7 anmi^r.'-. n a. 1 ai a n pēc, ēd i 0nit karies d az-jauno amatu ir mūrnieki kas ik dic^-iļļVārt iznāk nat 3500 kalorijas, bet nas 1 stundu mācās teoriju — dažā- tās lielāko tip.su sa.=;tāda maize un dos mūru sēiumu veidus un būv- Iŗaiiibeji. Saņem arī c'c^aretes. bet niecības pamatnrincinus. bet 3V2 to dova. .salīdzinot ar citām līdzīgām stundas dienā pagrabos instruktrjirc-ļ sk-^K^m, t.rūcīq:a. vadībā strādā praktisko.? darbus,. ,. Nakama'iā kursā, kas sāksies 3. mūrējot.gan ķieģeļa un pusotra ķie- maiiā. Arolsenas arodu skolā bez ģeļa biezas sienas, gan stabus, skur- līd-všmēiām nozarēm būs vēl gald-me Nometņu dzīve . BAVĀRIJAS apgabala latviešu padome jaunā sastāvā vēl nav varēŗ j usi sanākt tādēļ, ka neviena nometne neuzņemas sanāksmes noorganii-zēšaņu. BALK savā -apkārtrakstā ziņo: „Ja līdz 20. maijam nebūs neviena piedāvājuma, tad tas būs norādījums, ka nometnes neveļas BAĻP pastāvēšanu im ir piekritušas šī institūta likvidēšanai." GETINOENAS latviešu YMCA un YWCA sava priekšnieka- E. Krūkas vadībā darbību izveidojusi tā, ka no-' vārta nav atstāta neviena no organizācijas simbola — trijstūra malām'. Ja dažās nometnēs YMCA klu\^jsi t i kai par sporta klubu, itad Getingenā ļoti daudz darīts garīgajā laukā. Rīkoti arī dažādi kursi. . YMCAi nometnē ir sava kantīne. D A U G A V A S V A N A G I , izdarot amerikāņu un franču joslas latviešu invalidu reģistrāciju, uzaicina visus invalidus, Vas vēl 5,flv apzināti', nekavējoties pieprasīt no tuvākās DV noda-as invalidu anketēs ziņu snicR.^anai par sevi.. DV nodaļas, atrodas Vircburgā; Ambcr^ā, Mcniin^jenā, Aupsburi;ā, Ansbachā, Vciacn- JurRā, Hanavā, Mārburgā, Fuldā, FsUnRcnā. Bamberfrā, Frankfurtē, Dinkelsbīlē, Sidriibenē (FluRhafen Rcin./Main), Mirichenō .(R, ī^ozcn-bcrgs, Tulpenstr.- 24.), .Stutf;artē (P, .ļēkab-sons, Hohenheim) , Rē.^cnsburgā,, Fc.lbac.hā, Manhcrmā, Tlbingenā (E. Ttirks, Kcītern'- str.. 2),, K?irlsŗu6 (Ai. Mļtrēvics)^ un Bab.cn-hau;^ cnā. Ja DV . nodaļas tuvuma nav, anketas pieprasīt un ziņas nosūtīt 0. Bīskapam t- WQrzburg, W6rtstr. 21. ; II ]o^']ŗu . vi rnotāju, kalēju, sanitāro montieni un kino mechaniku nozares, kas nārt'io'olas no tarrad sa- ^'ļļurinn!āc; Ofmha^-has avodu skolai. Paredzēts uzņemt an 700 kursantu, no tiem 150 mūrnieku, pie kam tikai pēdōioR un ma'^^'nrakNlītāias pie-nenas tāoat kā af^rāk no visas amerikāņu jo-^^las. bet nārō'os arodos t i kai no I R O Frankfurtes an^^abala Vietu skaits atsevišķiem angabaliem jau lizz^'nots un, jādomā, tas nen-Mik^^ neizmantots. - Arv. B. vēl apkurina, bet latviešu apdzīN-oto^ ne, tādēļ tie drēgni im nepiemēroti i bērniem. Baltiešu ģimenēm^ aizLiļv^'' lietot arī elektriskās plītiņas, kainēr turpat blakus poļu vieninieki tās Var lietot. Slikts arī sanitārais stāvoklis 30 pa 2 im pus mēnešiem iiaueVti katram tikai 3 gal). māla aepju, ^ bērniem no 3—6 g. v. Par ģimeņu aiiibraukianu im kāda5 skaidrības. Janvāra betgSs no. metnē . ieradās Austrālijas" konsui3 un paskaidroja, ka ģimenes aizveviis 3. martā. Mart'^ vidū konsuls ierRdās otrreiz un paskaidroja, ka 18. mart^ aizvedīs vieniniekus un aprīļa pirmajās dienās .ģimenes. 5. aprūl ^aa aizveda vieniniekus, bet ģimenes "atkal palika sēžot. Pēc ang|\i nīajora Holana izteikumiem, izceļotājus ar ģimenēm aizvedīšot visātrākais jOnU jā vai jūlijā. Tā kā ir noteikuitis. ka nēc 6 mēnešiem izceļotāju yĢ8elīix\ jāpārbauda par jaunu im pēc tik ili^^a laika nelabvēlīgie apstākļi nevar-neatst. āt ļaunu iespaidu uz ve.'i^l^u. tad daudzi vairs nelolo cerības \]i Au.strāliju tikt. .Vājā lutura diļ daudzi jau pārdevuši arī .sava.s pōdē-jās mantas, hei līdz lēm\imam nevfir ari atteikties no braukšanas un tiM no nometnes atpakaļ uz i)amat-nometni. Citāds -stāvoklis, nometnē ir tān^: ģimenēm, kas d(xlas pie saviem apgādātājiem'uz Angliju. Tāš dzivo aU 4- ļļPB8M§t ai S»u vēl nenākas m pSiTunātl ari S radīt satoņie ļ i tu izgatavoti'un .re.^^ annijas. auzu pārl^lu putru novāra ūdeni un ad tai pieiauc tikai uzsildītu pienu Dzīvojamie bloki ir ar centrālo an-and. Tos blokus, larfos dzīvo poļi. oar labu. St Ģimenes diena 9, maiiā yES1 ULE5 REDAKCIJAI štābs uzņ^nito lai s visie A, L i k ā n s , DmkcLsbīlē SARUNA VILCIENA ;izmāntoi^u: laikrakstu, lai- pjitoiķ. t os tām; Iri i ām :1 atviešu:. dāīn āinļ, & t^, anr[Ir vilcienā": ņo:y Ni rnbor*^is Viuz Slvits^arti tilc- lieliski novērtēja it:<(n- Latvie.^u trimdinieki Vācijā .ģime-ļ drīz vi.sus vai{ona pasažierus, to skiv- BALK NORĀDĪJUMI PAR SVINĪBU NORISI nes dienu šoead atcerēsies maija tā otrajā s\^ētdienā —• 9. maijā. BALK aicina .šo dienu atzīmēt visās Bavārijas, latviešu nometnēs pēc programmas: pl.8--9: svinīsja karoga pacelšana, pl. 10 dievkalpojums, oēcļiai ai dievkalpojuma aun atnes a.n-arīvmani. tā ka tagad, varu -— es .sevi pazīstu. Drusciņ grutiik~ bija pārēiiem pasazioriiM^ļļ vāciešiem, jo tic jau, nabagi, tik labi latviešu trimdas valodu ncsapi-ot, tā ba'ļātīgi pi<'bārstītā-..apvidus" (Bavārii'as-V vārdiem meklējums pie daudzbērnu, LKOK ļ i.asīju, ka Aucsbun-^ā daži DP un bez vēsts pazudušo karavīru ģi- jaunekļi esot izme.rti no tramvaja, menēm, aiznesot tām kādu ziedu vai Nozinu, kāpēc-Uis nolicis, bet jn iz-ciUi mīlu velti. Ģimenes dienas no- mestie varbūt savā starnā .sanināili beigumā — priekšla.sljimis un kon- tikpat interesanti un -tādā pat .stilS certs. leintere.-ētie lektori var griez- ļ^a manas ceļa biedrenes ' vilcien;!. ties -Die prof. Dr. P. Starca (Hers-1 tad es varu saprast, ka vienam otram bruck, Latvian DP Camp), kas ģimenes dienas gadījumā sagatavojis plašu referātu. A K C I J A S DP IZVIETOŠANA ŠLEZVIGAS-HOL§TEIŅAS UN HAMBURGAS APGABALA karstasinīgākam vācietim bija izdevība savu nepatiku parād.^t darl,)'!.s. Sajā ziņā varēja apbrīnot mūqi \y f^ona pasa->.ierus. kas vairāk kā .^1'.;n-du nokla\isījās to triju dāmu vinjcrn Vārds akcija mums tagad nozīmē domāt, par darbu Anj^lijā, Francijā; Kanādā, Austrālijā vai'kādā citā tālā zeiiaē.. Daudziem tomēr akciju gaita liekas par lēnu. Viņi paši ierodas transitnometņu birojos. Ventdorfā, Dīnholcā. Padcbomā. Minste-rē un mēģina kaut ko darīt lietas labā. Rodas jaunas cerība*^, bet. kad beidzot nometnē ierodas ilgotā darba spēka pieņēmēja komisija, pēkšņi aaudz kas atkal sabrūk. Anļglu darba ministrijas pārstāvji vļēl arvien Wcst\vard Ho alccijās vajā dzī bām,.'turpina - vcryēt: vieņiņiekus --^vīriešus un. sievief es. Pagaidām Nepieņem:tādus,; kuŗieņa Vācijā; paliek ^piederīgie. Kopš: Westward:-Hp r-ccijas,sākšanās l'dz'^šim uz "Angliju no apgabala pārvietojušies :13.600 DP: minās un;; gribā /iztēlē) Vērtības munas:vispār rādās tikai ķā pazaudētas vāl kārojamaSj-"Mēs arvien.; esam ceļā no; vai .ceļa uz vērtībām.. Iztēlojumāj iedomājamā; •; v ē r t ī bu klātesamība, saplūšana••aio vērtībāīTi-var būt tilvai. apziņas zušanas ;(ne- j būtības) mirklis, vai arī;vērtības, zui; šah a; (m ā j ās • dzT V od ami.; mēs /1 ās;' ne - maz: ;nesajutām ; k ā , īpašu v.vertlbu;' gluži; otrādi :.-—: mēs labprāt devā-; mies ārzemju ceļojiunos. vai saii>ņo-jām par tiem). Daudziem: liekas, ka no. ti'īs laika veidiem (pagātne, tagadne, nākotne) tikai ;viens ir ..īstens'', proti tagadne, turpretī p^.gātne un ..nākotne ir „nee$ošas". fikcija vai iespējamība. Bet ipārbaudot. cOvēka apziņas saturus, nevar atrast nekā, kas nebūtu vai nu .atmiņas, vai iztēle (kas vada' dziņas). Cilvēks dzīvo pagātnē un nākotnē (var ari teikt: atmiņās un iztēlē). Cilvēka gara spēks saslēdz, sakausē pagātni un nākotni. Tagadne ir. tikai šis saslēgšanas ne-h^ eramais mirklis. Tagadne kā tīra klātesamība ir laika noliegums. Mirkli.: kuros cilvēkam ;zūd atmiņa, un vēlēšanās (ekstāze, reibums),. patiesībā izslēdz i laiku, i apziņu un ir rada nebūtībai. . -I Atmiņa ; un.,griba.: i i ; tie - veidi, .:;ar kupcm 'jūs: dzīvojat- joprojām; savās mājās: :.;• Bet, -protams. • atmJņāņa';. :\t dzīvs ļSpēks ;ti!^ai .tad,'• ja:- tas: tā: vai izpaužas;^ māk^imeciskā::: rašana.; -'Ēet •gribai tikai tad,: ja / tā IV-izv ēr Šas :akt ] vitātē • un: c!ri ā. mris.; gribasdzA^ēfšanās cīņā;ir _rīgaiš;: -un-; galvenais,;. Bet: nav Aekādas• nozrmesžpārspriest:;Šīs 'gri- JDās- realizēšanās iespējas;-.ar tiem kas \nspār pazaudējuši visa priekš-ndf^ cījumu — nelo-kāmu .gribu at-riezti es mājās, izcīnot tās sev no jauna. • Vi.si tie. kas domā. ka mūsu dzīvē kaut kas var piepildīties no ārienes bez mūsu aktīvās līdzdalības, iziķdr-šanās. gribas un cīņas, alojas. To acis' apmiglojušās un zaudējušas no-j'~: urau par pasaulei; kārtību un tādēļ tos pāiTiem izmisunas. Cik gaiš vļiJiu vidū staigā tie, kas nebaidās gribēti Kā šis gribas atbalss viņos rodas ari ticība un pār\'ēršas par iekšēju .zināšanu. Ari jūs varat bū vbu vidū. Ceļš ir tLk viertkārŠ5 Tas prasa tikai pašapziņu, atskār-tumu, ka cilvēks ir brīvs un" atbildīgs, im izšķiršanos: gribēt to, ko tu mīli. ' V J ļ t a i i t s K a l n i i ^š veltītos .epitetiis: dumjš.bāuers:;ļi|;i-' cis, idiots. ampeļtnanis.:kā'a rindu: rnazāk izteiksmīgākus; :^^^ . • Par •.pieklānbu• >; var:.būl::dozi]'ia5; domās ;^ Esot A b i j ūši-' slaveni vīii;! kas; • nar pieklājības normām daudz * ne- Arī Holandes valdība pasākusi ļ likušies zinLs. Taču iāšaubās. vrd melclēt .strādniekus ogļraktuvēm, tris latviešu dāma.s bija tik .«^lavc-ekstilrūpniecībai un metallrūpniecī- nas. lai savu nepieklauvē izturt'^:i- Dai. bet arī tikai vieniniekus. Paš- nos attai.snotu un. otrkārt, e-mu no-aikVentdorfā uzHolandif^aidatrans- teikti pārifecināts, ka šo triju finaiii portu 11 latvieši. Pēdējā laikā^ ~ it dēļ latvieši Vā^^vvā iemantoia viranz populāra kļuva Francijas darba mi-* divdesmit pāriiecinātus. ienairlai'^- nistrijas solītā akcija, lai vervētuj 1^:115;. strādniekus ogļraktuvēm, lauksaimniecībai, • pienotavu vajadzībām un: .sievietes tekstiIdarbiem. Gēstachtas atviešu nometnēs darbiem Francijā epriekšējā reģistrācijā pierakstījās, eskaitot piederīgos, pāri par 1000 licencētu 5 SždS gadījuma - _ un. amatniekiem ^^vus ražojumus ilenotas Valstis m Ka tiem ņemtu samakpu_d ]as pārstāvis interpseja Z kādus mākslas ra Sslas priekšmetus^ u katras tautības pārviet izgatavo un cik liela va Scija mēnesī. 1 Tālāk tilta paskaidro ' ap.Ti. 6 nedēļām Rietum \rll.-āiiu joslu apmeklēs Impresārijs Jurkāņs. fas sarunas af DP p . noorganizēt pārvietoto p 'iihiedskus/priekšnesuiŗ 'tas Valstis. Šeit pavē teli māksliniekieŗn, b )m sniegt' māksliņiec teomus amerikāņiem; I Jautājumā, vai nome ^gadāt ar ārzemju lite tiorādits, ka ieteicams ši btrai nometnei stāties tuvākām ,atmijas vai m valdes iestādēm, kiiŗas iespējamību robežās cau iļiu komitejām neliegs no p no. saviem bagātigieiņ iivliu krājumiem.;. 'No pārstāvju puses :ti ķ ..dažās nometnēs izda ^ās ir saņemti prļDduk iaiclgi saņemti no līio. (iļvanu.saiņos no,ārzem P^^^aidroja, ka katrai Personai ir tiesības turē nebaltām dienām pmd J^aretes, ko viņas pe m^i .saņēmušas tin g ^ t u Jo priekšmetu perso k M. R 0 z ī t s , Gīsenē SAVADI UZSKATI ^ I^tVijas 6, apr.' niunurā vet. ār^ts A. Medenis p^ar jaulrtām laulīl);im ^TUS ORGANIZSCIJ cilvēku. ^Komisija tomēr izraudzīja saka, ka, ja ndīdz. nevpadpmi.: ne tik ai -an 70:1a tv 1 ešu, galvēn ok art • vier | aud zināšana; tad j ā n āk': ai zl i egu mkm,.. niniekusv ku:rus tuvākā laikā ;pārve' šinr ģadījunal aizliegumam pr dīs uz Padēbornu. LIbeķas un Iļam- Pēc :tādas: domu gaitas varētu"sC'ci-burgai^ nometnēs:rezytāti. nav;bijuši.ļnāt.^^ķ^ iepriecihošāki,- • '.••;:- .;:: ':,' ' •'^^ '•: Izceļošana uz Kanādu pašlaik ājufries,-30 strādnieku :vervēšana mezu -darbiem, : metalļrupniecībai: būvniecībai,: apģērbu rūpniecīl>ai:: un mājsaimniecrbai 'beij^usies. Miŗiētām^ V a j ad zib ā mv: 1 esk a ito t; :ned a udz: • p i.e-. derīgov pieņemti 1223: Blvēki.: Ats^^ tot; ap: 100 - dzelzceļnieku, kas vēl ģaic transportu, tie :• jau aizbraukuši; :Cerams , k a drīz: sāks:;;pieņemt. •. apav\i gatavošanas ::: • darbiein • i:^rāudzilx>3 kandidātus, bet adītavu ^strādniekus pašreiz vēl nepieņem, jo• gaida jaunus rllcojumus un noteikumus. Iz\'ictošanas iespējas Austrālijā pagaidām bijušas ļoti ierobežotas. Pimajās komisijās izraudzīja 644 reflektantus. Galējā pārbaudē m ^iem ^44 tikai 333 izturēja pārbaudi un tika pieņemti. No tiem ap 200 v<^] gaida transportu. IRO izvietošanas virsnieki uzsver, ka personas, ka.s piesakās vienā vai otrā akcijā un izturējušas nometnes ārsta pārbaudi, nedrrKst domāt, ka tas nozīmē to pieņemšanu minētām valstīm un līdz galīgai pārbaudei lai necenšas izbeirt visas saistība^ un darba pienākumu-namatnometn"^?. Sl'mnieku konē darbam Šveicē no nieteiktajām 33 personām pieņemtas 12. A l b e r t s E g l l t i s, liegt: vieniniekam arī: emigrēti Zel, kā /nļ^m atbalsta līdzīgu nostāju. Ir tačuj^i-:-ī nān\as.; vaMis, : kur tiešāip aizHf^^Ķ:^"^ visu ko, arr precēties;: VSavādi^^t^ ka arī :pvē^.': gribām: sākt,-•: rikot^i^ dzīgi: :.Be:z/šaņbajTi; i r ^āp tīties, ķa•lātyieš:u saujiņa :šeitpaiļ^ ;> zām;; kūst.: Bet:' vai: ār, āizliegliiriipm , • vai^s -grozīt :ari :mūsu trijTidas.^s^i-• ::: mes • sa^tāvaj vim: n : to,. las- • • aOvOOO; l^tvieŠT^ vlriešiem^;: kad 40.a00vlāh1-e^Ssieviet#^ Latvijas lī ,lff l«eloSanas peri' !l>Weši biM,noskan ^taier kafija ļ^f^s z e l t s - : |i • ^ f ' ^ , latviešli. Via pa ^Ukoš:Yē L. T I r a u l i s , DinkelsbīJē VEI.REĪZ PAR AIZLIEGUMIEM K. Bergas sašutumam par aizliegumiem (..Latvijas" 19. numurā)_ tomēr vairāk pamata, nekā dom^ c^^'omiem (Latvijas '9. numurā) t/>- vai kcy .sēj citas •Jtt ^1 •^•lotā m ^f'''H li?'!' ''^^^āja kaf Pameta.'^^^^^bam.kfij ^^^sa, ka varētu pieņemt, ka Berga vēlētos. 1 laba m\ 'to « . strādā tie citā da ka a kaf atco vLsus aizliegumus. Drizāk varētu domāt, ka viņa nostājas pret aizlieg.>anas g a r u , kas diiz-s mu.su trimdas dzīves nozarēs ticsājm knļ-vis lau pārāk spēcīg.^'. Vēstules rakstītājas vēlē^sanos bridmāt aabiedr:')'- no negatīvā aizlieg.šana.s gara drŗ-vien izraisījusi ap.^tāk;i. kas navH-;" vienai otrai latvie.šu nometnci.^^^|"" ar aizliegumu v i e n būtu panaK-j-ma .,normālo cilvēku .^'jv.-ruirr/.'i-' attiecību'\ --ekmēšana, imr to lai atļauts arī šaubīties. m ^rai Iļilnvē Vi un pk .... pag, ^ '^^ks ^ Oa« pa
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 23, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-04-23 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480423 |
Description
Title | 1948-04-23-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | t LATVIJA, 1948. g.^:^.a prill ; Nr. 31 (136) 1948 g. 23. aprīlī A r autora parakstu vai, i n l c i a l l e r n parakstītajos rakstos Izteiktās dornas nav katrā zioā redak las domas NĀT, TICĒT, FILOZOFLSKAS TRIMDINIEKA PIEZĪMES KA STRADA IRO DV SKOLA A:;OLSENA Valdekas firsta kadroizē-a roziilen-pavisarn mazā Hosencs n-'^rnal^^s '.Tļ ļ Triimlai ielUstot, mušu • domas un noskaņas kļūst arvien smagākas, un grīitākas.; Lielākai daļai no mums dzimtene ir, kā redzams, bijusi augstākā vērtība. Bez tās dzīvot liekas; neiespējami. Kad to pamana, trimdinieki? liekas apdraudēts savas dzīvošanas (cksis-tences) pamatos. Kā iekšējā atbilde tam nāk izmisums.-. Tas var uznākt un pāriet, bet.; var atkārtoties arvien biežāk un kļūt ilgstošs. Izmi.sums ir stindzinātais afekts Kad tas sasniedz zināmu pakāpi un il£(šanu. cilvēka dzīvības pavedienam ir jāpārtrūkst. Kad nu Izvaicā kādu, kas bieži slīd izmisumā, vai. viņš' nezina, kā ar ,to cīnīties, tad visparastāk jā- . saņem divi atbildes: — Es varētu dzīvot, ja es z i n ā t u , ka mēs •atgriezīsimies mājās. — Būtu viee^li visu panest, ja es s p ē t u t i c ē t, ka Latviju atbrīvos un atjaunos. Bet kam nu nav nedz šis zināšanas, • ne ticēšanas,' tie atrjriežas arvien no jauna savā izmisumā. Nelīdz izglītība, nelīdz pieredze, tūkstoši maldās šajā pārpratumā, nevarēdami ieskatīties lietu kārtībā, kas gan ir sarežģīta, bet citāda. — Abi nosacījumi: „Ja es zinātu" un „ja es ticētu" ir nederīgi. Pirmais nosacījums ir neiespējamība. Nākotni nekad nevar z i n ā t. To varētu zināt tikai tad, ja pasaules norise būtu cēloņsakarība, nosa- - cita un }a reizē pasaules nori.se būtu -kaut: kas v i e n s (ja mēs bezf^ala daudzo norišu vietā varētu saskatīt vienu vienotu pasaules norisi). Bet actoi redzo(t , pasaules norise, tāda nav.—- Nākotni varētu zināt ai'I tad, ja pasaules norise būtu mērķtiecīga un tās V i e n s iepriekšnolemtals mērķis būtu zināms. Bet tā nav arī tftda. Savukārt; ja tāds viens pasaules mērķis būtu, tam būtu jābūt kādā apziņā (Dieva). Bet-tad mēs to nekad nevarētu zināt, jo galī^rais nevar izsmelt absolūto. Augstākās reliģijas visas arī noraida pat vēlē- Sanos izzināt Dieva mērķus kā apgrēcību („Neizdibināmi ir tā kunga ceļi**). Ir jādornā, ka cēlonība un mērķtiecība ir , kropli pieņēmiuni, kam nozīme tikai izolējamās, no kopsa-karai izraujamās parādībās., Pasau- ' Ies norisi tās kopsakarā varam iedomāties tikai kā, b r ī v u p a š r a - d l S a n u , kas piepildās, salejoties kopā daudziem, pa lielākai daļai pretnmigiem mērķiem. Tādēļ nākotne nav vis zināšanas; bet gribas laul;:s. Nākotni nezina, bet grib. Otra prasība stāv ārmis mūsu spēkiem, Mēs nevaram apzinīgi kaut . kam ticēt vai neticēt.-Ticības avots- Ir ārpus apziņas^ tad kad nebija „atrasta" zemapziņa, varēja; teikt, ka ticību mums dod kāda nezināma žēlastība. Tam, kās pamanllis, ka viņam ticības nav, tam to ari neiegūt." Taisni ši pamanīšana ir zīme, ka ticība zudusi neglābjami. Jeb arī tā nāks pār viņu bez viņa paša ziņas. Tādēļ protestantismam, kas pieņēma, ka cilvēka pestīšanas resp. piepildīšanās • priekšnosacījums ir t i k a i ti c l b a (nevis darbi, t. i . , normu .pildīšana), bija savā' tīrākajā; izvirzījumā • (kalvmisms)! jāpieņem ari, ka pastāv i e p r i e k š no 1 e m - 8 a n a (predestinacija): ka Dievs pats savā neizdibināmā prātā jau iepriekš nolēmis, kurš pazudināms, kurš glābjams. Lai nu šaubas neatņemtu cilvēkam spēku dzīvot, katrs var sevi par tādu skaitīt. Kā redzams, cilvēka dzīve ticībai i r jā^ vienojas ar nezināšanu. • V:; Nākotnes ticēšanu mēs varam. . aizstāt ar ko citu, Mūsu apziņas robežās ir tdlc ai mūsu griba. Mums vajāja g r i b ā s . : ' Un mēs varam gribēt. Nākotne rodas .tfcu kā: gribas veice. Un 3a arī neviens neziiiai vai viņa gribētais piepildīsičs, tad vispār piepildīties tas var tikai caur viņa gribu, Latvija ir jā^grib. Latvijas atjaunošana im atbrīvošana ir jāgrib, ^ Šis gribas ceļi ir vienkāi'šs un tas ir mūsu rokās. Latvija mums ir atmiņas un iespējamība, bet iespējama realitātē tikai mūsu griba. Svētīgs un laimīgs ir tas, kas grib cīnīties par šo vienīgo mērķi, jo viņš dzīvo, jau tagad Latvijā. Pat tad, ja nāve rīt vai parīt pārvilktu viņa dzīvei krustu, viņš ir uzvarējis un piepildījies, jo, ar savu gribu dzīvodams mājās, viņ5 tās nekad nav pametis. Cilvēka dzīve nav tas, ko viņ5 saņem, bet tas, ko viņš gribā rada. Tas nav pārāk savādi, ka augstākā vērtība mums pdeejama tikai at-a Ar^^lsena, .^avus z'eda kus !3iedžīvo:a pēc Vācijas sabrūk:u'- kad< to ?Ddus div;;- 'IRT -no''i^ vietu biia izv"'!ē*u-iO'^ T A R R - ^S venā mītne Eiropā. Tad pa AroL-'c-nas pāris ielām .-līdēja amerikāņu auto, redzēja -nc»žas uniformas. Nu 'au vf^-T']- gp.ds p.^^-kārl ko^^^ Aro;l- >cnā atlcal ie>lā':cs a:^rākais klu-siims, tās vārda daudzinā.šana^ n-U':- sam būtu apklu.susi, ja to. sevi:^^^-'.:: DP tnutai. neatgādinātu divi ic^lTi-dijumi: IRO starptautiskais mcklē-re nus un . v e l v e s , ^ l a i ka n 'I" ar san.an. dārzu zo-b^-:" ās uz:nū''ē'a:s - vin.V-'-nājumus mū-avu. bet māliem, ai Q:ļ^ V - ; '' r. irošas •••rv;: ļ':-:~0S:;:Hiums tā.. māk'5-Ia 1 • ' "ikai ]a:ž uz. sienai. a^\g]u. flām.u \ ^ i kru?ta;:sē- - tie m' 1 m 3, v i > i sk ? i dri' • . u n \ nv'^-'-ē^im Dielieiot.'' vien-i a'^^t''"^'':na nākamie mūrnie-i"^^- kv'-;c-m pēdē:ā kursā, bija icši. pat ar aut^stskolas. ^im-azi-'.' i.s un toHmikuma izelītību In-ter-'-^ ant:. ka gandrīz pusei no šiem sanu birois un I R O arodu skola, ku-I tau'/"'--<^-m, kabatā jau ir kādi'aroda ir pla.^ākais nārskolnsanās centr^f^ kvalifiVāci'a^^ nanīri. dažam pat di-ne vien amerikāņu joslā, bel vi?ā | vi un trīs, bet visi tomēr par dro-un NENOTEIKTĪBA AR ĢI1ME.NU IZCEĻOŠANU UZ AUSTRĀLIJU oa^aM.L^'> Vār'iā. THO arodu skola kons 'i^ada anrīla darbojas ar 4 nodalām, kurās 'saf^atavo mašīnrakstītājas, mūrniekus, auto mechaniķus un. ra-dio' m.echanikus. Četros kursos, n^' kuriem nirmie • trīs ilca 2 mēnešus. šako i'/rod-^'^m baf^'it^'co al"''nuši mūrni^^ka amatu, kas tie.sām. nākotnē vienā vai r^trā na^aules malā va-ēs p/^rW všin'^'t vinu eksistenci. Vair'āk^^ stundas dienā vins^rinā^ arī ..ministru sokretāres" — mašīn-rak^' t'tāva^ kurām.bez sa\^a r^alvenā bet pēdējais 3 mēnešiLs. skolu bei- ^^i^-ba na^t'nrināti jāmācās vēl an^lu 7usi 1200 ri.^žādu tautību DP no vi- val'^^^a 'in biroja "o-^tr^nizāciia. bot sas amerikāņu joslas, to vidū ao '^JOM anf^lu vnlodas nratēirNr arī amrUi latvieši. Kursantu un mācības .^^nēkuUtf^norrr-nfļi^ /\rT vinas savā afrdā .sastāvs komplcktējas fiandrīz vai noļiof^ū-^t nra'=;mi. lai varētu strādāt nar visām DP tautībām, nie. kam mācības snēku vidū aonaēram trošā daia latviošu. Mašīnrakstīšanas kursu vadītāja ir M. Balode. mūrnieku - inž. J. Kalniņš un radio mechaniku ^o\vn\^^črŗ^ •U>-1 b'roīa darbiniocōm. Pr(^t'~\u ma.'-nr.ak^lītāiām un mōr-. n^^ki^m mazāk labuma gūst auto un radio mechaniki, kubiem 3 mē-no. si ir nar. īsu.. lai vamatu iemācītos. bij. VEF konsiniktors inž. Kud- Matoi^'.'^lu un rīku trniaima dōļ ab-"^? ravcevs. Vērojot kursantu darbu un • dzirdot viņu spriedumus par sava izvēlētā aroda lietderību un nraktiska.ļ jiem panākumiem, izrādās, ka visreālākās nozares ir mašīnraksiīšanas ļ ti'^kās namata un mūrnieku. Kā vienā, tā otrā 3 nraktiku vini ne<7uva. nnza'-ōs ir maz Praktisku darbu, bet māc"^a^~^s vairālc notiek teorētiski, ļrns -f^-'^.i-' sakāms nar radio mecha-iku. T^vā ]nti v'lu.^ios biia latvieši, kuni lioļākai dalai jau bi^a teo>'ē- - Janvāra sākumā Šlezvigas-Holštei-nas apgabalā . biia izceļošanas piedāvājums uz .\u?t"āliiu dažādos darbos.' Šis piedāvājums vilināja jo īpaši tai'zinā. ka solīja pān'est tūlīt ar visām, ģimenēm. Pēc pirmās veselības pārbaudes janvā'\a otrā pusē uz Ventdorfas tran sit nometni aizbrauca bez vieniniekiem: arī daudzas ģimenes. Medicīniskā pārbaude bija loti stingra. Vispirms novērtēja augumu, mu-'k-ulātūru un tad veselības stāvokli. 4 s,. V. bērnam atrada sdrdi par li<^lu. 1.5 g. V. bēimam kājas par l i k ām utt. Galu ?alā nometnē palika izceļošanai par derīeām atzītās ģimenes, kopskaitā ap 120 personu. Tās sol'ia aizvest drīz. No janvāra līdz aprīļa vidum aiz^ .i'āiu.^'i vairāki transporti, bet tikai ar via<;s ku'-^is. bet tāds IRO rīcībā esot t'kai viens. Tā nu ģimenēm jāgaida un viņu .-^āvoklis • Ventdorfā nav vietjls. Nometnes administrācijā >irādā poli. uztm^ trilcl^s, cflunnērā sliktāks kā .oamatnometnēs. Visu laiku ousdienās izsniedz vienu dienu kariurK-^lu. otru dienu putraimu biezeni ar mērci un viru — ūdenī vārītus Putraimus. Bērniem gan atsovi.^ķs izturs. bet arī .sliktālcs kā pamatno-metnēs. Daudzi bērni saslimuši ar ilg- ^o^u caureiu. kas pēc vācu ārsti: atzinuma cēlusies no nevārīta piena ietošanas. jo bērniem iz^^niedzamo ļ sevišķā blokā un to vapgāde aizīstania zinā.šana'j. mēneši Ir puslīdz nietiekams vlaiks. lai. vērīgi un apzinīgi mācoties, iesūtu darba prasmi un pēc kursu beie^šanas .varētu strādāt izvēlētajā arodā. . Sevišķi aomierināti ar ' savu bet cerēto Pēdē 1o radio ip^chaņiVns.kursii bo1d-a;arī' KauT^>s operas solists un jurists A;:SPrindis.' • Kursanti skolā. .saņem • stradāioŠo. '''āri'kas dova^ .^^Ti'ļ nnsl^'^7 anmi^r.'-. n a. 1 ai a n pēc, ēd i 0nit karies d az-jauno amatu ir mūrnieki kas ik dic^-iļļVārt iznāk nat 3500 kalorijas, bet nas 1 stundu mācās teoriju — dažā- tās lielāko tip.su sa.=;tāda maize un dos mūru sēiumu veidus un būv- Iŗaiiibeji. Saņem arī c'c^aretes. bet niecības pamatnrincinus. bet 3V2 to dova. .salīdzinot ar citām līdzīgām stundas dienā pagrabos instruktrjirc-ļ sk-^K^m, t.rūcīq:a. vadībā strādā praktisko.? darbus,. ,. Nakama'iā kursā, kas sāksies 3. mūrējot.gan ķieģeļa un pusotra ķie- maiiā. Arolsenas arodu skolā bez ģeļa biezas sienas, gan stabus, skur- līd-všmēiām nozarēm būs vēl gald-me Nometņu dzīve . BAVĀRIJAS apgabala latviešu padome jaunā sastāvā vēl nav varēŗ j usi sanākt tādēļ, ka neviena nometne neuzņemas sanāksmes noorganii-zēšaņu. BALK savā -apkārtrakstā ziņo: „Ja līdz 20. maijam nebūs neviena piedāvājuma, tad tas būs norādījums, ka nometnes neveļas BAĻP pastāvēšanu im ir piekritušas šī institūta likvidēšanai." GETINOENAS latviešu YMCA un YWCA sava priekšnieka- E. Krūkas vadībā darbību izveidojusi tā, ka no-' vārta nav atstāta neviena no organizācijas simbola — trijstūra malām'. Ja dažās nometnēs YMCA klu\^jsi t i kai par sporta klubu, itad Getingenā ļoti daudz darīts garīgajā laukā. Rīkoti arī dažādi kursi. . YMCAi nometnē ir sava kantīne. D A U G A V A S V A N A G I , izdarot amerikāņu un franču joslas latviešu invalidu reģistrāciju, uzaicina visus invalidus, Vas vēl 5,flv apzināti', nekavējoties pieprasīt no tuvākās DV noda-as invalidu anketēs ziņu snicR.^anai par sevi.. DV nodaļas, atrodas Vircburgā; Ambcr^ā, Mcniin^jenā, Aupsburi;ā, Ansbachā, Vciacn- JurRā, Hanavā, Mārburgā, Fuldā, FsUnRcnā. Bamberfrā, Frankfurtē, Dinkelsbīlē, Sidriibenē (FluRhafen Rcin./Main), Mirichenō .(R, ī^ozcn-bcrgs, Tulpenstr.- 24.), .Stutf;artē (P, .ļēkab-sons, Hohenheim) , Rē.^cnsburgā,, Fc.lbac.hā, Manhcrmā, Tlbingenā (E. Ttirks, Kcītern'- str.. 2),, K?irlsŗu6 (Ai. Mļtrēvics)^ un Bab.cn-hau;^ cnā. Ja DV . nodaļas tuvuma nav, anketas pieprasīt un ziņas nosūtīt 0. Bīskapam t- WQrzburg, W6rtstr. 21. ; II ]o^']ŗu . vi rnotāju, kalēju, sanitāro montieni un kino mechaniku nozares, kas nārt'io'olas no tarrad sa- ^'ļļurinn!āc; Ofmha^-has avodu skolai. Paredzēts uzņemt an 700 kursantu, no tiem 150 mūrnieku, pie kam tikai pēdōioR un ma'^^'nrakNlītāias pie-nenas tāoat kā af^rāk no visas amerikāņu jo-^^las. bet nārō'os arodos t i kai no I R O Frankfurtes an^^abala Vietu skaits atsevišķiem angabaliem jau lizz^'nots un, jādomā, tas nen-Mik^^ neizmantots. - Arv. B. vēl apkurina, bet latviešu apdzīN-oto^ ne, tādēļ tie drēgni im nepiemēroti i bērniem. Baltiešu ģimenēm^ aizLiļv^'' lietot arī elektriskās plītiņas, kainēr turpat blakus poļu vieninieki tās Var lietot. Slikts arī sanitārais stāvoklis 30 pa 2 im pus mēnešiem iiaueVti katram tikai 3 gal). māla aepju, ^ bērniem no 3—6 g. v. Par ģimeņu aiiibraukianu im kāda5 skaidrības. Janvāra betgSs no. metnē . ieradās Austrālijas" konsui3 un paskaidroja, ka ģimenes aizveviis 3. martā. Mart'^ vidū konsuls ierRdās otrreiz un paskaidroja, ka 18. mart^ aizvedīs vieniniekus un aprīļa pirmajās dienās .ģimenes. 5. aprūl ^aa aizveda vieniniekus, bet ģimenes "atkal palika sēžot. Pēc ang|\i nīajora Holana izteikumiem, izceļotājus ar ģimenēm aizvedīšot visātrākais jOnU jā vai jūlijā. Tā kā ir noteikuitis. ka nēc 6 mēnešiem izceļotāju yĢ8elīix\ jāpārbauda par jaunu im pēc tik ili^^a laika nelabvēlīgie apstākļi nevar-neatst. āt ļaunu iespaidu uz ve.'i^l^u. tad daudzi vairs nelolo cerības \]i Au.strāliju tikt. .Vājā lutura diļ daudzi jau pārdevuši arī .sava.s pōdē-jās mantas, hei līdz lēm\imam nevfir ari atteikties no braukšanas un tiM no nometnes atpakaļ uz i)amat-nometni. Citāds -stāvoklis, nometnē ir tān^: ģimenēm, kas d(xlas pie saviem apgādātājiem'uz Angliju. Tāš dzivo aU 4- ļļPB8M§t ai S»u vēl nenākas m pSiTunātl ari S radīt satoņie ļ i tu izgatavoti'un .re.^^ annijas. auzu pārl^lu putru novāra ūdeni un ad tai pieiauc tikai uzsildītu pienu Dzīvojamie bloki ir ar centrālo an-and. Tos blokus, larfos dzīvo poļi. oar labu. St Ģimenes diena 9, maiiā yES1 ULE5 REDAKCIJAI štābs uzņ^nito lai s visie A, L i k ā n s , DmkcLsbīlē SARUNA VILCIENA ;izmāntoi^u: laikrakstu, lai- pjitoiķ. t os tām; Iri i ām :1 atviešu:. dāīn āinļ, & t^, anr[Ir vilcienā": ņo:y Ni rnbor*^is Viuz Slvits^arti tilc- lieliski novērtēja it:<(n- Latvie.^u trimdinieki Vācijā .ģime-ļ drīz vi.sus vai{ona pasažierus, to skiv- BALK NORĀDĪJUMI PAR SVINĪBU NORISI nes dienu šoead atcerēsies maija tā otrajā s\^ētdienā —• 9. maijā. BALK aicina .šo dienu atzīmēt visās Bavārijas, latviešu nometnēs pēc programmas: pl.8--9: svinīsja karoga pacelšana, pl. 10 dievkalpojums, oēcļiai ai dievkalpojuma aun atnes a.n-arīvmani. tā ka tagad, varu -— es .sevi pazīstu. Drusciņ grutiik~ bija pārēiiem pasazioriiM^ļļ vāciešiem, jo tic jau, nabagi, tik labi latviešu trimdas valodu ncsapi-ot, tā ba'ļātīgi pi<'bārstītā-..apvidus" (Bavārii'as-V vārdiem meklējums pie daudzbērnu, LKOK ļ i.asīju, ka Aucsbun-^ā daži DP un bez vēsts pazudušo karavīru ģi- jaunekļi esot izme.rti no tramvaja, menēm, aiznesot tām kādu ziedu vai Nozinu, kāpēc-Uis nolicis, bet jn iz-ciUi mīlu velti. Ģimenes dienas no- mestie varbūt savā starnā .sanināili beigumā — priekšla.sljimis un kon- tikpat interesanti un -tādā pat .stilS certs. leintere.-ētie lektori var griez- ļ^a manas ceļa biedrenes ' vilcien;!. ties -Die prof. Dr. P. Starca (Hers-1 tad es varu saprast, ka vienam otram bruck, Latvian DP Camp), kas ģimenes dienas gadījumā sagatavojis plašu referātu. A K C I J A S DP IZVIETOŠANA ŠLEZVIGAS-HOL§TEIŅAS UN HAMBURGAS APGABALA karstasinīgākam vācietim bija izdevība savu nepatiku parād.^t darl,)'!.s. Sajā ziņā varēja apbrīnot mūqi \y f^ona pasa->.ierus. kas vairāk kā .^1'.;n-du nokla\isījās to triju dāmu vinjcrn Vārds akcija mums tagad nozīmē domāt, par darbu Anj^lijā, Francijā; Kanādā, Austrālijā vai'kādā citā tālā zeiiaē.. Daudziem tomēr akciju gaita liekas par lēnu. Viņi paši ierodas transitnometņu birojos. Ventdorfā, Dīnholcā. Padcbomā. Minste-rē un mēģina kaut ko darīt lietas labā. Rodas jaunas cerība*^, bet. kad beidzot nometnē ierodas ilgotā darba spēka pieņēmēja komisija, pēkšņi aaudz kas atkal sabrūk. Anļglu darba ministrijas pārstāvji vļēl arvien Wcst\vard Ho alccijās vajā dzī bām,.'turpina - vcryēt: vieņiņiekus --^vīriešus un. sievief es. Pagaidām Nepieņem:tādus,; kuŗieņa Vācijā; paliek ^piederīgie. Kopš: Westward:-Hp r-ccijas,sākšanās l'dz'^šim uz "Angliju no apgabala pārvietojušies :13.600 DP: minās un;; gribā /iztēlē) Vērtības munas:vispār rādās tikai ķā pazaudētas vāl kārojamaSj-"Mēs arvien.; esam ceļā no; vai .ceļa uz vērtībām.. Iztēlojumāj iedomājamā; •; v ē r t ī bu klātesamība, saplūšana••aio vērtībāīTi-var būt tilvai. apziņas zušanas ;(ne- j būtības) mirklis, vai arī;vērtības, zui; šah a; (m ā j ās • dzT V od ami.; mēs /1 ās;' ne - maz: ;nesajutām ; k ā , īpašu v.vertlbu;' gluži; otrādi :.-—: mēs labprāt devā-; mies ārzemju ceļojiunos. vai saii>ņo-jām par tiem). Daudziem: liekas, ka no. ti'īs laika veidiem (pagātne, tagadne, nākotne) tikai ;viens ir ..īstens'', proti tagadne, turpretī p^.gātne un ..nākotne ir „nee$ošas". fikcija vai iespējamība. Bet ipārbaudot. cOvēka apziņas saturus, nevar atrast nekā, kas nebūtu vai nu .atmiņas, vai iztēle (kas vada' dziņas). Cilvēks dzīvo pagātnē un nākotnē (var ari teikt: atmiņās un iztēlē). Cilvēka gara spēks saslēdz, sakausē pagātni un nākotni. Tagadne ir. tikai šis saslēgšanas ne-h^ eramais mirklis. Tagadne kā tīra klātesamība ir laika noliegums. Mirkli.: kuros cilvēkam ;zūd atmiņa, un vēlēšanās (ekstāze, reibums),. patiesībā izslēdz i laiku, i apziņu un ir rada nebūtībai. . -I Atmiņa ; un.,griba.: i i ; tie - veidi, .:;ar kupcm 'jūs: dzīvojat- joprojām; savās mājās: :.;• Bet, -protams. • atmJņāņa';. :\t dzīvs ļSpēks ;ti!^ai .tad,'• ja:- tas: tā: vai izpaužas;^ māk^imeciskā::: rašana.; -'Ēet •gribai tikai tad,: ja / tā IV-izv ēr Šas :akt ] vitātē • un: c!ri ā. mris.; gribasdzA^ēfšanās cīņā;ir _rīgaiš;: -un-; galvenais,;. Bet: nav Aekādas• nozrmesžpārspriest:;Šīs 'gri- JDās- realizēšanās iespējas;-.ar tiem kas \nspār pazaudējuši visa priekš-ndf^ cījumu — nelo-kāmu .gribu at-riezti es mājās, izcīnot tās sev no jauna. • Vi.si tie. kas domā. ka mūsu dzīvē kaut kas var piepildīties no ārienes bez mūsu aktīvās līdzdalības, iziķdr-šanās. gribas un cīņas, alojas. To acis' apmiglojušās un zaudējušas no-j'~: urau par pasaulei; kārtību un tādēļ tos pāiTiem izmisunas. Cik gaiš vļiJiu vidū staigā tie, kas nebaidās gribēti Kā šis gribas atbalss viņos rodas ari ticība un pār\'ēršas par iekšēju .zināšanu. Ari jūs varat bū vbu vidū. Ceļš ir tLk viertkārŠ5 Tas prasa tikai pašapziņu, atskār-tumu, ka cilvēks ir brīvs un" atbildīgs, im izšķiršanos: gribēt to, ko tu mīli. ' V J ļ t a i i t s K a l n i i ^š veltītos .epitetiis: dumjš.bāuers:;ļi|;i-' cis, idiots. ampeļtnanis.:kā'a rindu: rnazāk izteiksmīgākus; :^^^ . • Par •.pieklānbu• >; var:.būl::dozi]'ia5; domās ;^ Esot A b i j ūši-' slaveni vīii;! kas; • nar pieklājības normām daudz * ne- Arī Holandes valdība pasākusi ļ likušies zinLs. Taču iāšaubās. vrd melclēt .strādniekus ogļraktuvēm, tris latviešu dāma.s bija tik .«^lavc-ekstilrūpniecībai un metallrūpniecī- nas. lai savu nepieklauvē izturt'^:i- Dai. bet arī tikai vieniniekus. Paš- nos attai.snotu un. otrkārt, e-mu no-aikVentdorfā uzHolandif^aidatrans- teikti pārifecināts, ka šo triju finaiii portu 11 latvieši. Pēdējā laikā^ ~ it dēļ latvieši Vā^^vvā iemantoia viranz populāra kļuva Francijas darba mi-* divdesmit pāriiecinātus. ienairlai'^- nistrijas solītā akcija, lai vervētuj 1^:115;. strādniekus ogļraktuvēm, lauksaimniecībai, • pienotavu vajadzībām un: .sievietes tekstiIdarbiem. Gēstachtas atviešu nometnēs darbiem Francijā epriekšējā reģistrācijā pierakstījās, eskaitot piederīgos, pāri par 1000 licencētu 5 SždS gadījuma - _ un. amatniekiem ^^vus ražojumus ilenotas Valstis m Ka tiem ņemtu samakpu_d ]as pārstāvis interpseja Z kādus mākslas ra Sslas priekšmetus^ u katras tautības pārviet izgatavo un cik liela va Scija mēnesī. 1 Tālāk tilta paskaidro ' ap.Ti. 6 nedēļām Rietum \rll.-āiiu joslu apmeklēs Impresārijs Jurkāņs. fas sarunas af DP p . noorganizēt pārvietoto p 'iihiedskus/priekšnesuiŗ 'tas Valstis. Šeit pavē teli māksliniekieŗn, b )m sniegt' māksliņiec teomus amerikāņiem; I Jautājumā, vai nome ^gadāt ar ārzemju lite tiorādits, ka ieteicams ši btrai nometnei stāties tuvākām ,atmijas vai m valdes iestādēm, kiiŗas iespējamību robežās cau iļiu komitejām neliegs no p no. saviem bagātigieiņ iivliu krājumiem.;. 'No pārstāvju puses :ti ķ ..dažās nometnēs izda ^ās ir saņemti prļDduk iaiclgi saņemti no līio. (iļvanu.saiņos no,ārzem P^^^aidroja, ka katrai Personai ir tiesības turē nebaltām dienām pmd J^aretes, ko viņas pe m^i .saņēmušas tin g ^ t u Jo priekšmetu perso k M. R 0 z ī t s , Gīsenē SAVADI UZSKATI ^ I^tVijas 6, apr.' niunurā vet. ār^ts A. Medenis p^ar jaulrtām laulīl);im ^TUS ORGANIZSCIJ cilvēku. ^Komisija tomēr izraudzīja saka, ka, ja ndīdz. nevpadpmi.: ne tik ai -an 70:1a tv 1 ešu, galvēn ok art • vier | aud zināšana; tad j ā n āk': ai zl i egu mkm,.. niniekusv ku:rus tuvākā laikā ;pārve' šinr ģadījunal aizliegumam pr dīs uz Padēbornu. LIbeķas un Iļam- Pēc :tādas: domu gaitas varētu"sC'ci-burgai^ nometnēs:rezytāti. nav;bijuši.ļnāt.^^ķ^ iepriecihošāki,- • '.••;:- .;:: ':,' ' •'^^ '•: Izceļošana uz Kanādu pašlaik ājufries,-30 strādnieku :vervēšana mezu -darbiem, : metalļrupniecībai: būvniecībai,: apģērbu rūpniecīl>ai:: un mājsaimniecrbai 'beij^usies. Miŗiētām^ V a j ad zib ā mv: 1 esk a ito t; :ned a udz: • p i.e-. derīgov pieņemti 1223: Blvēki.: Ats^^ tot; ap: 100 - dzelzceļnieku, kas vēl ģaic transportu, tie :• jau aizbraukuši; :Cerams , k a drīz: sāks:;;pieņemt. •. apav\i gatavošanas ::: • darbiein • i:^rāudzilx>3 kandidātus, bet adītavu ^strādniekus pašreiz vēl nepieņem, jo• gaida jaunus rllcojumus un noteikumus. Iz\'ictošanas iespējas Austrālijā pagaidām bijušas ļoti ierobežotas. Pimajās komisijās izraudzīja 644 reflektantus. Galējā pārbaudē m ^iem ^44 tikai 333 izturēja pārbaudi un tika pieņemti. No tiem ap 200 v<^] gaida transportu. IRO izvietošanas virsnieki uzsver, ka personas, ka.s piesakās vienā vai otrā akcijā un izturējušas nometnes ārsta pārbaudi, nedrrKst domāt, ka tas nozīmē to pieņemšanu minētām valstīm un līdz galīgai pārbaudei lai necenšas izbeirt visas saistība^ un darba pienākumu-namatnometn"^?. Sl'mnieku konē darbam Šveicē no nieteiktajām 33 personām pieņemtas 12. A l b e r t s E g l l t i s, liegt: vieniniekam arī: emigrēti Zel, kā /nļ^m atbalsta līdzīgu nostāju. Ir tačuj^i-:-ī nān\as.; vaMis, : kur tiešāip aizHf^^Ķ:^"^ visu ko, arr precēties;: VSavādi^^t^ ka arī :pvē^.': gribām: sākt,-•: rikot^i^ dzīgi: :.Be:z/šaņbajTi; i r ^āp tīties, ķa•lātyieš:u saujiņa :šeitpaiļ^ ;> zām;; kūst.: Bet:' vai: ār, āizliegliiriipm , • vai^s -grozīt :ari :mūsu trijTidas.^s^i-• ::: mes • sa^tāvaj vim: n : to,. las- • • aOvOOO; l^tvieŠT^ vlriešiem^;: kad 40.a00vlāh1-e^Ssieviet#^ Latvijas lī ,lff l«eloSanas peri' !l>Weši biM,noskan ^taier kafija ļ^f^s z e l t s - : |i • ^ f ' ^ , latviešli. Via pa ^Ukoš:Yē L. T I r a u l i s , DinkelsbīJē VEI.REĪZ PAR AIZLIEGUMIEM K. Bergas sašutumam par aizliegumiem (..Latvijas" 19. numurā)_ tomēr vairāk pamata, nekā dom^ c^^'omiem (Latvijas '9. numurā) t/>- vai kcy .sēj citas •Jtt ^1 •^•lotā m ^f'''H li?'!' ''^^^āja kaf Pameta.'^^^^^bam.kfij ^^^sa, ka varētu pieņemt, ka Berga vēlētos. 1 laba m\ 'to « . strādā tie citā da ka a kaf atco vLsus aizliegumus. Drizāk varētu domāt, ka viņa nostājas pret aizlieg.>anas g a r u , kas diiz-s mu.su trimdas dzīves nozarēs ticsājm knļ-vis lau pārāk spēcīg.^'. Vēstules rakstītājas vēlē^sanos bridmāt aabiedr:')'- no negatīvā aizlieg.šana.s gara drŗ-vien izraisījusi ap.^tāk;i. kas navH-;" vienai otrai latvie.šu nometnci.^^^|"" ar aizliegumu v i e n būtu panaK-j-ma .,normālo cilvēku .^'jv.-ruirr/.'i-' attiecību'\ --ekmēšana, imr to lai atļauts arī šaubīties. m ^rai Iļilnvē Vi un pk .... pag, ^ '^^ks ^ Oa« pa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-04-23-02