Bavarijas Latviesu vestnesis, March 16, 1948

              ' Nn 21 (126) 1948; g.; 16. martā'; ^
Ar autora •J•^(hKSU} vai I ņ i c i ā l t e m , pa­rakstītajos
rakstos iztfMklās domas, nav
katrā zir;ā redakr'jas domas:
„Latvijas'v 8. numurā rakstā ,,Partl-znnismsi
f/rāmatu:tir^^u''; un 10 numu­ra
rakstā ;,,Aizmlrsts^./lēmums'* tir­zāts
jautājums, par kuru jādomā.kat­ram
apzinīgam .latvietim. Kā. viesuļa;
rautas un svc^um.ā nokritušas lapas,
mēs negribam/, pi'ļauties tālākam
nejaušībām un. ii^/apziniģi plūst,tālāk,
pasaules iideņos. Mēs'. g;ribam un
• varam biit tikai;lat-vieši,' ju>.t • ^uii
^dzīvot latviski. . / K a ]>auākt^. un
sekmēt to pašreiz, kad bēgļu masās
:ai:^plūstar\nen tālāk plažajā pasau^^
Saglabāt un stiprināt tagad latr
visk.o paiap'/Iņu uņ dzīvotgribu var
tikai idejiski, , ar: latviska -vārda
izibu; Tiešā saskare starp ;P':M-.
sākām emigrantu; mesām, baznīcai,
; sl:olā."., biedrībās un pat ģimenēs top
arvien^ grūtāka tālab, ka; emigrantu
fizii^kle centri aizplilst. Latvietībai,
latviskai domai ;un;-gribai .'tāpēc
jākonsolidējas tagad citādākā formā.
Jārada apstākļiem vpiemeŗoti jauni
latviskas domas un latviskas gribas
gunskuri. Jādibina idejiski; latviešu
kulūras centri visiir,: kiup vien
:aizplūrMi latviešu bēgļi lielākās
•vai mazākās gi^upās.. Sādi kultūras
centri var būt .mūi)u tautiskās gribas;
• un mūsu kulturālo vajadzību paudēji
un sail^.i: Sai cīņā mūs var mierināt
un drošihāt " tas, ka mēs ne vien
ceramļ bet xlnām, ka uzvarēsim, im
uzvarēsijn iie vien tālab, l<a viena
' otra ' pasaules vara mums , būs
. labvēlīga, bet tālab, ka dzimst jauns
laikmets, kas vispasaules mērogā —
cUvēces sirdsapziņā atzīst likumību
. un ta.siubu.
Par latvlc-^u. kultūras centriem var
izveidaties jau pastāvošās biedrības
un organiskā ci jas visās zemēs,
viņas
ka v
ir un kur apstākļi: iegrozās tāi
ņu darbība nepieciešama un.
turpirļiājas jauna virzienā. Var
rastie^, protams, ari jaunas formāci­jas,
kultu
Siem latvietības guriskuriēm,
as centriem; jāsaņem kā deg­viela
viss, ko saka latviskais intelelcts
visas kultūrdzīves /nozarēs, ; kas
savukārt; pozitīvi'ietekmēs latvisko
domu: atgūt savas cilvēktiesības,
atkarot savu valsti, v
So lailturas cējntru kasēs jāieplūst
tik daudz līdzekļu, lai latvieSu gara
izpaudumus — grājmtas,; žurnālus^
zinātniskus darbus —/varētu izplati^
par minimālo samaksu arī tiem, kam
rocība ir šaura. Sieni centriem būtu
Jādomā ne vien par kultūras
radītajiem, bet arī par šo darbu
nodrcjšihātājiem tautai latviešu
•; ..•vispā'ribai.;,'' .'''/.i-'
Kujtūras, centriem jāraiigās arī, lai
radītj^s 'kultūras vērtības > kļūtu
pieejamas ne - vien katram, kas to
vēlas, bet lai ierosinātu arī vienaldzī­gos,
lai latviešu .centieni būtu skaidri
katram latvietim jebkurā pasaules
• malā. Tas vajadzīgs ne vien mums
visiem tagad redzamam un saprota-
/ mam mērķim, bet arī tālākai
nākotnei. To nepār]>rotami i rāda
kādai nodaļa ņo Baltijas / tautu
kultūrvēstures. 1863. gadā noliedza
mūsu brāļu tautai, lietuvjiem,,
literatūru viņu mātes valodā. Kad
pusgadsimtu vēlāk ; šo aizliegumu
1904. g. atcēla, lietuvju sabiedrībai
; uņ it īpaši krievu administrācijai par
lielu pārsteigumu plūda uz Lietitvu
ļoti daudz literatūras lietuvju valodā.
Tā bija iespiestā Karalaučos; Cikagā;
Bostonā uc. Tur bija ne'vien lietuvju
• celsmes. raksti^ populāras brošūras,
skolas grāmatas, bet ari Būdmēra,:
. Dar\ļina, Feieļi*bacha ^ utml , sacerē-'
jumi Sekas no. šī rigorōza, tautas
/ dzīvā gara apspiešanas akta bija, ka
/ / mūsiji brāļu tauta, kas bija JrpiiS;
:'; Lieti^^vas, bija:i;sakrājusi' derīgu kui-.
ĻATVIJA./lS-18..g.;:ie. lu^^^
OZĪVEFALINGSBCSTELES TRANSI^
;Falingsbosteles, transitnomētnē • ar
i : . martu ;-palieIinālas/uztura;/d
Protams,/; ka - arī; • ar šīm/devām
pagrūti; iztikt• un';tamdēļ: D^f>; somas
ar • . katru;: nedēļu /kļūst piāriākas.-
Pašlaik nometnē.^ atrodas: 7GjQ0 Iemīt-;
nieku, kas. runa 10 valodās/.2/ mai-tā/
nometnē ieradās 1200DP no Itālijas —
gaU: jauni/gan veci cilvēki ;un.prāvs
skaits • bērnu. Atbraūcēji nometnē
uzturēsies' neilgu / l a i k u , ;. pēc:. kam.
dosies ' / U Z ; ;ArgentlnUi •
piešķīrusi ; ieeeļ ošanas
braucēju ;vidū 90 proc.
.kas
vīzas.
tzem
: At-:
u. Ir,
•/ Amerikas ; latviešu / ; biļetenā
„The Beacon" janvāra b)urtnīcā,
atrodama maza, bet zīmīga ziņa..
Tautietis:: Teodors ;Gintērs;K
fomijā uzcēlis sev jaunu māju.
Pa latviešu parašai,; spāļ-u svēt­kos
ieradušies viņa draugi un
paziņas. Viesi pacienāti, dzie­dājuši
: latviešu patriotiskās
dziesmas. . Tikai viena . skumīga
lieta dūrusies acis: vēja plīvotais
Latvijas karogs bijis nolaists
pusmastā. „Tas tā :ir tāpēc, ka
manai tēvijai ir bēres," pa­skaidrojis
Ginters. ,,'rur tagad ir
krievi. Maiii tautieši man
raksta; ka viņi tur cieš badu.
Latvijas karogs še pie manas
mājas sēros tik ilgi, iekams ma­na
tēvija atkai varēs priecāties
par brīvību."
arī daži latvieši. Visi viņi laimīgi,
ka izkļuvuši no Itālijas, jo tur
apstākļi kļuvuši draudīgi. Atbraucē­ji
brūni iedegusi, bet pavāji
apģērbti, ;; v;/:/:;.;.,-.;/;••;/;/..:;/.;/
Marta pirmajās dienās Falingš-bostelē
darbu atjaunoja Kanādas
komisija, ņemot būvstrādniekus.
Pārbaudes ir stingras. Ja kādu DP
nepieņem vājās veselības dēļ, tad
nepasaka, kas par vainu.: Šāda
noslēpumainība vienam otram
sagādājusi satraukurnu. /Bij. kapa-kad
lie varēs doties
arī jaunu ..Austrālijas
vīrus nepieņem. Bijuši gadījumi, ka
jauni ., vīrieši) nav pieņemti •; tikai
aizdomu dēļ. \,/''. ;.//::' /.-,•
; Februārī še pieņemtie „aastr;ālieši"
vēl;arvien/atrodas Faiingsbostelē un
nav zināms,
tālāk.- Gaida
komisiju.: Falingsbostelī vēl
;das/vairāki IRO izraudzītie DP tau­tību
ārsti/kurus 'paredzēts .pielaist
; -e. otrreizējās^^ veselības . pārbaudes
t i cm, ko. Kanādas vai . Austrā! i i as
ārsti atzinuši par ne Veseliem. V51
gan nedzird, ka' šādas otrreizējas
pārbaudes būtu. notikuš'as. ;;/
Nometnē sākusi darboties latviešu
tautskola, bērnu .dārzs-ļuri angļu va­lodas
kursi. Notiek informācijas-vi.-
kari un bībeles stundas. Organizē
bibliotēku un lasāmgaldu. /'
R::T.
TAUTAS BALSIS PAJliVlC
Instrumentu skanēšana, vai/ ne-;
•skanēšana dod .vērtību. orķesU^im.
tautas noskaņoiiims nepieciešams;tās.
pārstāvjiem. \ Nupat / noticis mūsu
^vēlēto/pārstāvju/: pi.ŗmāis^.,koņĢe^^^^
— sesija. Kā tas izskanējis tautā?
Ko saka /.ma^inis vīrs" — jumtu
:lab,6tāļs,.,:eiek/rilds:;/sķ^ apkalpo­tājs,
virtuves •strādniece? Ko saka
bi.j. karavīrs? -; ^;/:;/:/::..:•
;/Skrejošā• 'aptaujā: :sākas.; Vārds
elektratēchņiķim:/,.Sesi i a?-!^^
ņājiiši jau^ daudz. Jūs j a ū a r ī daudz
rakstījāt.. Bet strāvas par maz. Ar
tiem/ pretējiein, poliem netiek galā.
\Nevar dabūt' īstu. savienojumu. Nu­pat,
nupat, likās, ies labi — siibrauca
NEAPOLES VIETA TIKAILlDZITAIJJAS ROBEŽAI
Apm. 500 izceļotāju uz Kanādu
10.' martā atstāja Minchenes transit-nometni,
lai: np : Neapoles ostas Ilo -
lijā turpinātu ļceļojumu ar kuģi. 12/
martā izceļotāju vilciens-, atgr
atpakaļ Minchenē, jo pie Itālijasro^
bežas noskaidrojies, ka transportam
nav. robežas pārejas vīzas. , ;
Sajā izceļotāju grupā* vairums bija
poļu tautības, bet arī.baltieši, starp
tiem apm. 60 latviešu. MūsU tautie­ši
bija no IVLinchenes, Bucbachas un
Stūtgartes nometnēm, kas bija pie­teikušies
darbam Kanādas , ak mcņ-lauztuvēs
un arī neda^udzi spēksta­ciju
būvju darbos, kā arī sievietes
-"-mājkalpotājas; Izbraucot no Min­chenes,
izceļotājiern' pārbaudīta ba­gāža.
Atņemtas visas iŗ^ŗivātās segas,,
un to vietā iiedota viena - lietol:\ ame­rikāņu
vatēta sega. I Nekādi indivi­duāli
ceļa dokumenti nav izsniegti,
traņsitnometnes ķartītes nav atņem-tas.
> ^raucienam līdz Neapolei no­rīkots
īpašs vilciens —37 preču va­goni,
bez; sēdekļiem, bet ar krāsni­ņām.
Ik dienas i7i;ni.e.gt.qis 6.ameri­kāņu
cigaretes. Robežas tuvumā —
VECA KANĀDAS LATVIEŠA:: LŪGUMS^ IJN ' AiCINAJtJMS /LAT-
: :..:VIEŠIEM''EIROPA:: - ' • : : 0 , : / ; - - / . / . : / / ; / : ;/
Vecais Kanādas latvietis Džonesa
tēvs, kas,. par spīti saviem gadiem,
daudz pūlējies kanādiešu sabied­riskās
domas iekustināšanai: baltie­šu
labā, redakcijai ziņo, ka 17. febru­ārī
Albertas kažokzvēm audzētāju
sab iedrības sapulcē Edmontonā re­ferējis
par latviešu DP Eiropā un
viņu tieksmēm /izceļot: uz Kanādu.
Priekšlasījuma laikā Džoness de-monstrējis
arī foto uziīēmumus no
latviešu nometnēm Vācijā. Priekš­lasījums
sabiedrībā izpelnījies dzīvu
interesi un atsaucību.
Rakstīdams par šo /sapulci, Džo­nesa
tēvs turpina: „Kā nu rādās, tad
ir iespējams, ka arī še Kahādā: šo­gad
taps lielālvs skaits latviešu DP
no Eiropas . ielaisti un nebūtu . ne­vietā,
ka es, vecs Kanādas latvietis,
kas te, tā sakot, pusmūža nodzīvojis,
izsaku savas domas par to, ko esmu
novērojis, kā izturas mūsu jaunie
ieceļotāji. • Nemeklēšu kļūdas un
pārpratumus, kas arvien ir jaufiiem,
tikai/to, ka-daudzi mūsu jaunie• at­braucēji'
tīši • ir uzdevušies' par; tā­diem
speciālistiem, kas tie nemaz
nav : un tad nespēj arī izpildīt;ierā­dīto
darbu. Tā viņi zaudē sava dar­ba
devēja cieņu, tos sāk- uzlūkot; ar
šaubām .\m galā viņi: nodara kaiti
pe vien paši sev, ^ bet arī \'isic:n lat­viešiem,
latviešu: tautas labai slavai.
materiālu, ko, aizliegumam
• izbeidzoties, pārveda uz Lietuvu, caur
ko lietuvji nedaudz gadu desmitos
sasniedza savā . • rakstniecība' un
grāmatniecībā savu.kaimiņu laicīgās
un garīgās kultūras līmeni. .
Sis piemērs ir zīinigs. Tas Tāda:
vispirms, ka „aprokams nav. garš",
ja taiita grib dzīvot; ka pusgadsimta
zaudējumu var izlabot nedaudz gados
-^: ja tautai: ir skaidra sajēgā,.kas/, jr'
likts uz spēles'' un ja tā negrib spēli
". zaudēt.. :bet strādāt.. M.ēs šobrīd esam
lab'^kā_ stāvokli nekā lietuvji: ;toroiŽ.
. Mēs vēl .varam brīvi runāt un rak­stīt.
:Tālab arī_ nopietna uzmanība
veltāma sākuma minētam ierosināju­mam;
Sistematizēsim ne vien latvju
intelektuālo radīša.nu, bet arī tikpat
intensīvi un mērķtiecīgi :šas darbus
izplatīsim latvieķr.,\udū: ān:em.ēs. Tā
kopsim un stiprināsim savu vienīgo
/varu,': kas ir-mūsu rīcībā/-- latvisko
; domu, latvisko : gribu. Jāpriecājas,
: ka šim jautājumam gan netieši, bef
ar pozitīvai' ievirzi pieskārusies arī
: LCP; savā šīgada pirmajā sesijā.
Cerēsim, ka pūles aprādītā virzienā
tiks vēl kāpinātas. . /
• R. D i e v k o ' c i ņš
Tāpat man ir zināmi gadījumi, kur
jaunatbraucēji drīz vien pēc ieraša­nās
. lauzuši savus darba ' līgumus.
Tā :ir neapdomīga un; neprātīga rī­cība
un ja tā bieži atkārtosies, tad
var notikt, ka latviešiem nākamībā
ieceļošana:; Kanādā nevis^ paplašinās.;
bet' top ierobežota. No tā. mums tie­šām
būtu jāizsargājas, tāpat kā no
uzdošanās par speciālistiem, , ja uz­doto
arodu. neprot. Vecu vecais lat­viešu
sakāmvārds jau, arī teic. ka
..tukša muca tālu skan"./ Tāpēc,
mīļie'. tautieši, izvairīsimies': no; 'šā­das
, rīcības, turēdamies pie patiesī­bas,
mēs mērķi ārtāk un;.vieglāk
.sasniegsim. •[-•••. / ;~:. ;..
'Būtu i e te icam s vi siem 1 a tvieši e m.
kas domā- ieceļot Kanādā, sacīto la-bi'pārdomāt;
un .apsvērt.-ko tie prot
un varētu .šeit stn^ādāt.. neiedomāties
šejienes apstākļus ';pārspīlēti,-ga.išās
ķrāsās\un vienot' to/ar .kārtīgu.iztu­rēšanos.
Tā rīlcodomies, mēs Kanāda
.ļapsim' uzlūkoti par krietniēni cil-
A'ēkiem un vēlamiem imigrantiem.
Palieku cerībā, ka tautieši:/Eiro­pā
; mani sapratīs. Vēlu jums visu
1 abu un Jūs visus. mīļi sveici nu.;
Dievs lai svētī Lat-viju un j i ^ visus.
Vecais Kanādas latv'ictis Džoni] Džo­ness.
NOMFITsJU LAtra
Jaunieši' nemaz nav'tik „trald" uz
sportu, kā pavirši veidojot š.ķiot./r^
interesē arī citas lietas. Fišbachas
„V ē s t i s" raksta: '„Ģimnazijās- au­dzēkņu
saimē no.rokaq rokā pēdējā
laikā iet' T. Celma grāmata .,Patie-sība;
un šķitums". Nometnē; ir tikai
grāmaUis 1 eksemplārs. Pēc tās no­tiek
Lstas medības; Vecāka paaudze
par šo: grāmatu nesajūsminās: . gar­laicīgi.
Bet 'jaunatnei ir ko • j a u t ā t
un vajadzīgas arī ^ atbildes. Viņa
ziedo pat nakts stundas, lai' izsekotu
Celma fi 1 ozofiskiem,^• psīchoioģiskīem
un socilogiskiem';• meklējumiem un
secinājumiem.. . Nezinu, kā vel la­bāk
varētu sevi rekomandēt kāda
la ik meta ja unatne. Pa r tā du ' jā prie­cājas
un ar viņu jāļervajas;" /
• : Laikral<:sts.'pastāsta' ari,rka raei.te-'
ņu pulciņā rādusiesiidei^ par kopīgu,
mājas lasīšaņu,, un nofieigumā rak­sta:
„Tak jau p^v saules staram rnū-su
slapjdraņķa • pelēliajā/: īstenībā.
Fišbacha patiešām;y^r būt" lepna par
savu jaunatni." •;.
,.Skautisma dibinS:iājs — latviskās,
kultūras 'veicinātājs", :.lļiek;virsrakstu
Gēstachtas .,J a u r i a u d ze" aprak-stam
par Robertu. Bedēnu-Paulu.
; Pēc raksta izlasīšanas gan var
spriest, '•/ ka . skautisma / dibinātājs
veicinājis d'zimlencs mik[.stību. Tā­dā
gadījumā, pasaulē nevarēsim;.sa-skaiiīt
vi-^uš,... latvisk as: k ul tūnLS ve i -
: ,.Mums visiem; būs; jāvingro'/ vraJt-sta
. . L a t v i e š a ! V . ē s t i s " Pasau­les:
YMGAesot Izstrādājusi: plašu
programmu /fiziskaļām. nodarbībām
un' nu vsistērriatisliiisI v-eselības ; kop-
;š:a0as- vingrināiiimus:''vajad,zēšot kt.
arī; visi cm. •':. vircb iiir ģi eš iē ņ^ .;• : Pl ān a
iedzīvināšanai jau izraudzīta-:c>. cil­vēku
komiteja. ; j'-. ;
Vai tē-.:nav tād;i jpaši:'pārspīlējuiTii
kā C- .•staciitā ar -:,latvisko. ,ku 1 iūni^'^ ?
• Six
^im numuram pievienotas 2 lapas­puses/
kuļas saņem ATPŪTA^
pasūtlnātajL /
Kufsteinā;. vilciens nostāvējis 12
stundu un 12. inartā atgriezies Min­chenē.
.Izceļotāji novietoti tranšit-nometnē;
Viņiem paskaidrots, ka
pēc robežu pārejas dokumentu sagā­des
jauns 'tran.sports/ paredzēts 19.
m.ariā. • Transporta dalībnieki, kas
pirms došanās ceļā vi.su lik"' 'j^j^uši,
tagad, palikuši pilnīgi bez I'- em.
.••/^•'/:"/-.-.v."' ^ /- O.
ōmetņu
džīvc
B A L K tautziriātniskā; daļa:
martā rīkos ideoioģijaš aprūpes kur-sus
dažādu jautājumu pāriimām par
mūsu tālāko izvietošanos. Ik no­metnei
šiem kursiem jāizrauga savs
pārstāvis, kas pēcv tam būs referents.
savā nometnē.
\MCAs un YWCAs biedriem, svi­nīgais
soli;ums dzīvē jāpilda ; pēc
īstu kristiešu, labākās sirdsapziņas
un vēlams/jlai: garīgajā dzīvē pamu­dinājums
būtu arī / š o organizāciju
sportu darbinieki, atzina, franku no­vada
mācītāju sanāksme Valkas no­metnē.
;. Prāvesta A. Rumpētera va­dībā,
sanāksmē / piedalījās 20 mācī­tāju,
galvenokārt/ pāmmājot dažā­dus
jautājumus ; sakarā- ar latviešu
n^ācītāju konferenci 6. [ aprīlī Eslin-g
C J i ā . •.';;;:-.///•//-.•./-•;:-.;
': BALTIJAS studentu centrāiās pa­domes
prie!;ssēdis;tagad; -ir; lietuvie-.
tis Petras Jurkstas.:,. Baltiešu sti'i-
•denti vadību ;maina ik pēc pusgada.^
E. Andersona vadībā xosīgd darbu
turpina latviešu,' studentu- -centi'/lā
savienība ar pārstāvjiem 12 valstīs.
Vācijā pašreiz studē ap: 1800 lat­viešu,
to vidū 77 doktorandi. Balti­jas
universitātē Pinebergā studentu
uņ •mācībās spēku vidū ir 60 proci
latviešu. 8 faktultātēstur studē ap
650 baltiešu. : •/
PĒC VIENOŠANAS starp skautu
starptautisko biroju ; un IRO par
starptautiskā biroja' skautu::ceļojošo
inspektoru; Vācijas . trim rietumu
joslām izraudzīts';i^aņs Mpne (Jean
Monnet).;:, Vina pūļu; dēļ baltie.šiem.
pērn bija izdevība piedalīties džam.-.
borejā Parīzē. ,Pēc nometņu pārkār­tošanas
un skautu aizcelošanas sl ēg-tas.
6 skautu \ vienības, bet/reģištrēr-tas
11 jaunas. / Lieldienās mūsu
skautiem notiks fiziskās':audzināša­nas:
normu sacensības, Par skautu
ceļojamo - nodarbību instruktoru iz­raudzīts
vad. V, Rikis.: ;
;.; ZIVJU EĻĻU: LSK: izsniegs sli­miem
un • novājinātiem ; bērniem.
Amerikāņu, un franču joslai, pienā­košos;
daļu LSK': sadalīs: Heidelbērgā,
'Eslingenā.. Nirnbergā un' Minchenē,
tāi ā k izsniegšanai nometnēm.: • Nirn
bergā {Numb<»rg 2;j DP Camp Valka,
;LSK,/ izsniegs'visām- franku novada
nometnē^n. . Mīnchenē . (Mūnchen,
Ainmillerstr; 7, II, LSK) ~ Augš-bavārijai,
lEsļiņgeņā;:; (Ivsslingcn, N.
Uhlandstr. 7. LSK).— Eslingenas' un
Stūtgartes rajonam, bet. Heidclber-gā
(Heidelberg, Sofienstr. 5, ĪSK)
visām pārejām nometnēm. Katra
nometne var' saņemt 170 gr. uz ik-bēriiu
līdz 16 gī v. pēc rakstveida
iesnieguma, • bet izsniegšanas normu
nometnēs noteic ārsts, LASK un ko­mitejas
pārstāvji. Vietas, kur nav
: L S K :• pārsnāvja, zivju :eļļas, saņem-šanū:
;-irn ' izdali kārto komiteja. Par
piegādi/''jārūpejas LSK pārstāvim
vai nometnei. / leteicaras j-.jiepriekš
sazināties ar izsniegšanas vietu. Eļļa
:jāizņem līdz 15..^ apr. '•: •
;: • I T A L I JA' likvid ēta Reggio; Emilia
nometne, kur .līdz šim. dzīvoja, vai-
- rums Itālijas :lat\dešū;: Bēgļi: izvietoti
3 citās: nornetnēs un :L'andrīz^ • visv
;baiticši;•/ atskāitot- daža>--studente/
Boipņā, tagad dzīvo Baņcli, :6 km no
•Neapoles. :.Apm.: 100. lietuviešiem ir
' V iz as - U Z Argentīnu:; • bet la tvieši vai­rāk,
domā 'Par A S V ;un Kanādu. .-.:;::;:
/• ;• MEMINGENĀS ņom^etneš/lātviešu;
zēni- ^Dzīlis:; ;Voitišķ:is-:':un' :AnatoIijs
Bēķ.is' nometnē.. atraduš: 'maku ar
.-prāvāku summu iiaudas uc.vērtībām,
-ko non e suši:; 'pol i c i ja i. /. Bērn i ēm.: pār
•^•^dī^uniu/ •;. izteikta .; nometnes
pateicība, -/••;:'•--• :•:.•;'-
visi• Esļingenā, "bet vēl tomēr -aekil'
Es nezinu, varbūt jnav pareizi.' 'bet
man liekas, ka pārāk^'gtidri' viņi visu
dara, un; aiz lielas gudrības neizdara,
Nevar : pat, kā saiva, j .,vieņu - kopīga '
•gaisinās.;:pūnktii ierīkot ^::.:." ;- ' -;/
• Jumta labotājs:. ..Kad es dzirdēšu
./m.ūsu:;:;:pašu:; ievōlōļā.;; pārst
kadu vardu? velejā:i\,. . . . . ' 1
vēlējām, kad ;:bija balsis vajadzigas,
tad '" brauca.: šurp.: un . runāja • par.
: tekošiem' : miomentiem. • Lai nu
atbrauc- tagad; arī,: pastāsta, vai ir
kas satecējis;" [ . ; ; - : ; : : i : ; / ; ; : ; ; . / . ; : ::
. : Skolas apkalpotājs: .,Es ic kiausv^s,
•jūs runājat niaktēņ:augsta;;to
tur ir ar to bloķēša.nos? Vai viņi
pārstāv sevi: vai mani ;un tevi? Ivo?
Vai es, viņus vēlēdamS./ziņājii/ kiiŗa:'
blokā . viņš:: būs. Lai • tarauc šurp vjī
pastāsta paši..: Avīzēs:raksta,: raksta,
bet visu: jau nevar ne izi-akstīt, ne
izlasīt. • Un: tas par to vienohnos
man, nudien, apnicis. jlCur tas laiks,
ka spriež un: .<priež. Lai izdara
labāk tā — sanāk: visi vienā licļa
zālē, sasēžas tie pilnvarotie ap vienu •
lielu galdu un visiem: dzirdot, izkrata
sirdis un. vienojas. Ko viņi. brauka
viens pie otra. runā stundām.un pēc
tām . .tādu kā telegrammu iespiež
avīzē. / K b tur par skaidru lietu vēl
ķīvēties? Var vai nevar; un jcauri.''
Virtuves . strādniēce: „Ja • viņi pie;
galdiem strādātu tikpat dūšīgi. - ži
mēs: pie .saviem . katliem, tad bulu
viss; kārtībā. F.S tiem. kungiem no­vārītu
pusdienas, kamēiv nav " visUv
izlēmuši:" ; '/•/'.,•.;•.:;,..;;'.
< Bīj. karavīrs smaida:/„Mū.su pazi-.
•ņas, l a drīkstam teikt, draugi ai:ī ir
to pulkā, kas Inri]. Mēs esam viņiem'
u zt i c ē j uš i e s un u z t i č a mi es. Tic ir
kauls no mums. I^ai turas kā vīri."
Ko . mēs no visa šī mācāmJos?
Darbs; pārstāvjiem nav viegls," no
viņiem prasa daudz, bet jviņi .ari
prasīja, daudz — uzticību. Tauta
uzticējās iin..gaida, rezultātus; Stipri,
.nešaubīgi, noteikti.:: •-
• / /V. S t a r p i na
=/|S ā'^^^-i!/'"^"' cS
•: pjrbi^zT ,Kfō,VQ, -valdības riKo-
• u i ! V f « 3 ' « ^ : ' ± » . rokas., Vēl: fc x T a . - : : ^ ' - ^ - . - - ' . - ^ . ŠO čechu
•^'•''fi" čeciiu inženieris.
;;5f-:S
:;;ijiemrSo»«
egļu
ti, ie
sirm
a pai
,Vacij
punātļ
mais ģeļ
ar neatlļ
.sanu, bc
rSojinicm pastiprināja ro-
^ ;^^u ^ibas. Pierobeža icraŗJ;^ cr
•:^,1XB - policijas v:on,bas. g,.,,
;,:Ssar:gai^ā,t.9m grūtībām
aŗiK-ibam. Fecleia .
/elil>3srnā tās nācās ua-adU se- ^ . iirjj-.
vis^i bieži. :AtMeglob^_uzelpo.,:am ta-^ }Ļ -
kat PK -aalcaG. pe.lejo posmu so-ļojot.
kājām;sasniedzam amerikāņi,
/.• sardzi.
REDAhCIlAI
P. D ti c m a n i s ,./A.ustrumbayaŗi}a3
latviešu' tautskolu inspektors
;: \ .Lat vij ā" • pa rādījuši es• ])ā ri s rak -'''
sti, kuros minēta \'ēlamīl)a .vikt ir.ar-^•
tā vasaras brīvlaiku skolās.-.
Par to, ka .: bērnu .veselības /'stā-voivlis
slikts, nav (ļivu doinu. : M
tāpat • skaidrs kļuvis arī tas, ka .u.i-fais
brīvlaiks :(piem. pērn Bavāriia)
nav šo. veselību uzlabojis. : Ja .rešili-; •
zētu augšā minēto: garā . brīviaii'ia;;
projektu., tad brīvlaiks būtu/pu.sgadu
garš, bet dažās nometnēs .tKšlingenā.;^
un „Valkā").; turpat pie';7 mēnesi,.
vismaz ; tautskolai un ^; f^;.mna2ijas •
jaunākām klasēm.
Ja ar to varētu veselībai:. līdzēt,
tad tur nebūtu ko debatēt:..:Veselība
ir pirmajā vietā. Bet daudzi skoi> :
,: Jaui
. Kādir.tautieša vēstulei Kanādas,
:• ļiņesijn izlasīju laikraķ
'' beidziv; sadzirdēju neviltota ^.^prieka .. .
..skaņu:.dzīve:tur esot:tik vienkārša, ;tau|ešiei|
:ka: ?asveiciriiījotiesf neesot' ; | ^ tarļij-kadļ
.cceeppujrree^, . tiUkaKi aippaammāajļooti ^ vviieennss': ootrtaraumr nu iļdroš
, ar galvu. Ja di.kti jābeidzas, tad lai- ņu:ņomaļ
;./iia::!iinīitiiikkaaii ppiieemmiieeddzz :aacciiss?? ..\. .., 1 ' •'': ;^ ^
.• lileni—.tas nav ne'""s- .ja"u ns, tā-rob(
o jLiuujLo, I '^^^^^^^
..r.i.vcijaM/,cja; .brāulct OŽ :idānādu.- :v^?ļ^s ki
MM bija vietas,'kur sasveicind-. ifi'^atitaj*
lies • mazliet; piemiedza- aci uii/labā transport
lavoklī-vēl • ņoņurdēia . mm'n"- ņojušieš/
tā j i u n arī ārsti' doniā./: ^a
.ar nedisciplinētu apķārtskraļdišaiiu; /
kalorijas rcsp. taulvvielas nevar at-;
vietot Un šis laiks ir • parmērigi '
•gapš, un vasara vēl;aiz kalniem.
.Par^ visām, lietām es šeit gribētu.'
novērst to, ka; mēs; iegalvojam: .sev.
un citiem, ka .skolēnus it scviiķi ••
tautskolas- 1.—5. kl. it kā : va.rčtu
šp.. pusgadu ;; racionāli , „nodarbināt :;
bez darba"! Tā Ir pašapmānīsanas,:;
kā' to rādīja skolās jau pērnvasaras
brīvlaiks, ^ kas. gan bija patiesi va- : •
sarā un uz pusi īsalvS. Vismaz 40^'V .
vasaras nodarbību palika: uz - papīra/:;
Kāpēc ?.. :Nc; j a u sk oļotājii dēl,:_.bet
:—; nebija satiksmes lidzek | u iz plāno-;,
tām ek.skur.sijām, nav arī tādām cc-:
• a maizītes. Vingrošana nav v:-
siu- rīku, nav ari labu. vingrošanas
:skolotāju.-;. Rokdarbi- ---:' nav •: vi5ur:
darbnīcu, nav darba rīku, īpaši lie­lajai
mazāko bērnu masai. Un
galu gala;—- -pārāk karsts bija kuks,
tāpat kā tas tagad . vēl 2—3 mencsi/,
bus ekskursijām .up brīvdabas- vin^- ;'
ro.š<mai par aukstu. ,.Kkskursij^3
ilcdierias tuvākā; apkārtnē":/ //•/;
Hm'. . . K ā d a nu' kuram t ā apkārt- Ķ
nē, kur pusgadu staigāt, un kad/ tie-,
apavi. :Es^ domāju ;apn:ilcs,;_bnes- •
mīgi apniks, un ;zābaki •:noplīsis.:.Vi;
sas t ā s i ietas, ko'minē
'skolotāja• • .'elektro ;., ursi.' • ^ ' ^ ^ : -
kursi, .galdniecība, mechanika, vnlo- ,
du kursi •utt;— gan alticcasAikai ^
Mmnazīstiem. Kas n(Hiks. ar,' tauv- .
skolēnu/ masu? .To jau mēs i-'f^^ /
kas nometnēs bezdarbībā not;eK• _
: Tad jau labāk iet vidusceļu:_;SdKt.:
m.ācības un turpināt' tās aprīlī, -u^-.
mai:jā un,• varbilt/ vek jū.ni'a 1..:P^''••-../
Un ja laiks Ir karsts un bērni P J ;:
•gurst' — reducēsim'.':'pēdGia /ĶJ*';''
• stun du .• ska i tu ./k 1 asē/^ k a ut vai.; svitr-;-.: •
jot U Z ; laiku. dāži-is.'priek/rnetuS^/'.li• • •
'c.'tu:š samazinot, :tā-kā kla:se. jSpa^-^ļ.-;:
da :tikai 2 - 3 stundas, un,-. varbjļ> .
par 5 diepas;.nedēlā.: Tad .ton.ēr.^^^^^
niem būs .morā ii ska; p ietu r a. pi^ ^'^^^^ ŗ
k ā k o var -..saukt par darbu/. h-^-''.
darbība ' ir un paliek visa ļa'OJ
sakne ./-//•;- /-•//..••//•,.,:;-;•--:.:
(
i
i
1
t
1
.aisv
_;zas
nerāļa li
% :;',ļs^S>3^š^: '-^
ijam kaŗ
autjomasi;
bn icejK
Nakosči
vairāki 15
rāk kā 1
vas
^ .liijal^atvijavietas uz laukiem.
:; :fDip: ceļa sveicināja prctimnā-
::^a|ur5veši,scilyē^
.r;^/"^/?^"-•ādupamājienu
' ^/f' ika ne tikvien noņo-nt
,1:P' uz «vēsam zemēm mai-salā
— varhnt
metnes i<
cer iiokļiļ
kaŗEJvIru
Ierodas
nājos ar J
kās
pašā
no i
nevai
ņDrnļ
" ši, šodii
Kluussaā TDk+ i - .
re-
^••^i saivas i?^T^ ^''^ Priekšā
^•-i-i; -a-.U^^ tikai
^i. v ! ' . ^ « sajauc, ar
cepuri
::*«1I ii
; ; * l t » r : ī bauž-
Vi y^^^«"'gi. kā ēd _ proc
l4/i^auca.r ' ""i^- ^ kuru «av.
oŗgc
as cd
koni
•zēšo-enibd
a
Isk,
lik
dart
liki
min
ivi: mēs
•šii;ga-.:
..•-^:: kl'l'-^-S^l^^
„.,T~ terr
: #;r
:-'^.'S:i.«^S,S:
;•-•;.;•;.;;^^:-:;••:;--- :¥s:iiļ.s ••:
•5? "~
au \
āpve sumi
Pstāl
Ija:
as
stn
. , 'īsti n
^ī'dijuži/ļj
Sf;sasiirti|