1948-10-30-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ETVIJA. 1948. 20.
ive
Norka
PAULO
ļziliešu. domas \in t - .
sa darbu, to ,
20 gados SlsŠa";
•ugusi un kļuvusi r,
-ēkkii vvaaiirrss nnedSz o . t . ?^
^iņi steidzas.
nta līdz Vēlai nJ^K f V ' ^ '
ļpējamās pasaules i.,',
Bābele, un v ,
- ..oh, show
the next little dcii.'
^ why, don-t ask ^.^^J'}
r and money is liteļ.. ,p^V?
:elu uz nākošo dolāri nu. v"
ļpec! Laiks Ir nauda u ' n „ -
|.ve!),_ gai Dienvidam," :
aja rūpniecības' centrs
h saimnieciskās dzS^^
^a^tets, joSao Pau^r
800 m virs jūras līmT
eži dzird ari: V o V S
[thejnext small whisky ļ
faulo būvē un ceļ visās ma.
Hu un nakti gan uz
; un zilajās dienvidu debesis
ķmes dziļumos, gan pa labļ
ipeisi! Ceļ tuneļus, viaduktu^
vai arī pašas ielas, pa^
ļenunekļus . . . Tur kur
H f ^ j ^ ^ vēl bija Nelieli
ļtagad jau paceļas drebos-
>-iAn ar savām fasādēm
reklāmām, viesnīcu tera-ļrieiti
m Mho, pārvērš kad-ļciematu
pat modernas pO^e-iāvdaļu.
Sao Paub iedzīvo-ļiits
jau pārsniedz 2 mlljomis
ap lOdO) un tas arvien vel
pieaug. Kūpošu dūmeņu
saviem rūgtajiem dūmiem
pusi milzu pilsētas., bet Dar
ļ laika nevienam uztraukties,
Paulo tak ir Brazīlijas Ņu-ļcilvēku
jūra. No rītierti tie
ļz darbu, dienā darīšanas, va-darba
mājāa, naktis uz ka-
1, bāriem, restorāniem, kino,
• •
teldzas, .katram sava „pio
i", kad jāceļas, kurp jado-
^ jāēd un kad jādzer tradl^
Brazīlijas „cafesinha" -
Uīte mokkā. Visi šķiet apmie-ļpar
lielo politiku neviornmi
jrešes, lai par. to galvu lauza
Cik atliek brīvu brītiņu -
ļīlcstes, ka.s. saista brazUlcte
ipat kā blondās Eiropas sio-
. Futbols, zirgu sl',rle5am'u.
un pārrunas, par nāko.fe
ilu, lūk, kas piepilda brazi-,
īvo laiku,
di preču pārpildīti.. Nevienā
;tā Brazīlijā neesmu rcdzēļis
īdz veikalu kā ,Sao Paulo.
gaismas reklāmas vakaros
šo pilsētu raibu uguņu Jūrā.
Jun dažādu delikatešu preil'a,
ļilieši mSi labi paēst. Te sasto-rgie
franču un portugāļu vini
ļlu viskiju un džinu, nmeri-
Camel" un „Chesterfield" «
lijas vai Argentīnas plumcni
)gām, netrūkst pat orienUla^
I kūsā līdz vēlām nakts stuii-
Jiepārtrauktās straumes ripo
li amerikāņu auto kas am'ļ*
ļvlis kungus uz lepnajam vii-ļlušajos
bagātnieku rajonos-
'->aulo, oktobra beigās
Dr. F.eIlkss Grants
UES iJlļB
REDAKCIJAI
ļr g s, Fuldā
fCE, PAR KURU NEKUNi
mākslinieku koncertu un ļe-Ķžu
ienākumiem nometne
zināmu procentu
iDām. Principā tas saprot»^;
ek)i vajadzīgi V «ern«n
ķ ari visur citigl mekw.
ļas ari vārdu un darbu
Fun allaž Pasvītrojat
tām garīgām f^ļ'^^ļ^ ^ ir tas vienīgais kapKa^^
Ms vai tad bōs P g f „S
sarigā kapitāla.skait^"^ ^
ilus procentus, un ta w
nl paJi sadcldēsim.
IJU ar Mērbekas teātra j,j
ka tie vislabākās «
80 marku atalgojumu^
nazāk kā visvie"kar.^ ^
ļādnieks nometn^ Ja ļ ^
fnājumi par gadga^"'
Lv tikai vardi..^/";3utAJ'-'»5
Tir vai nu ^^^f^/vsl
lam neizdoma. ^ 1 * ^.
la nevietā par
e nekā cita nevareW _^
U o māk^lu,.cl.u^^„
aākumiem nclcada<»
ļus neatskaitīt
Tito sūta savu tirdzniecības ministru
uz Maskavu
Ceturtdi-n Cechoslovakijā atzīmēja trīsdesmito ^ a dienu, kopš nodibināta
republika. Pretēji agrākajiem gadiem, oficiālās manifestācijas
risinājās ļoti saspīlētā un drūmā noskaņojumā, Jau di\i dienas iepriekš
valdība bija izdevusi rīkojumu Prā^-ā ierasties fabriku milicijai no visais
valsts. Prezidentu Gotvaldu telej,'ral"iski sveica Staļins un citi Austrumeiropas
valsts galvas. Pretēji aizlie^^umam, daudzos veikalos bija tomēr
izliktas Beneša un Masarrka ģīmetnes, ko policija vēlāk pavēlēja
atkal aizvākt. Valdība oficiāla komunikē iedzīvotājiem Jeteica vērst
skatu uz nākotni, jo valsts svētki nav domāti pagātnes pieminē.šanal".
Svinību kulminācija bija liela-ma-nifestācija
uji militāra parāde Vac-lāva
laukumā. Jau no a ^ rīta visas
Was, kaš- veda uz pilsētas . centru,
okupēja bruņoti spēki. Gar ielas
maJām stāvēja fabriku milicija, bet
tai ai^: mu^iras :policijas vienības.
Idzlvotā'ji Vaciāva laukumā drīlc-steja
ierasties vienīgi ar speciālām
atļaujām. Prāgas ielās -neredzēja neviena
sokola, kas citos gados ieņēma
ndn\mvi vietu valsts svētku svin eža-na.
Radiofonā runu teica Cechoslova-kijas
ārlietu, ministrs Ķlementis, pasvītrodams,
ka ČGChl „tic miera spēkam
un ari turpmāk korrekti sadarbosies
ar visām miermīlīgām nāci-
Valsts svētku priekšvakarā svinīgu
sanāksmi Londona bija sarīkojuši
tie 6echu politiķi, kas pašreiz dzīvo
eksilā. „Svobodm Novini" redaktors
nolasīja kādu lidz šim vēl nepublicētu
nelaika valsts prezidenta Ēe-ne
§a vēstuli, ko tas rakstījis īsi
pt-iekS savas nāves. Bijušais valsts
prezidents aicina visus čechu politiķus,
kam vien iesTDGjams darboties
ārzemēs, rūpēties, lai gāztu pašreizējo
rc'iīin'u, kas .,if dibināts uz
mfila kājām. Kamēr Cechoslovakijā
neatļaus savu brīvībti, pasaulē nebūs
miera".
No nacionālā muzeja balkona ma-nifestantus
Vaclāva laukumā uzrunāja
vaMs prezidents Zapotockis.
Runa.s laikā uz apkānējo namu
jumtiem bija novietojušies karaspēka
posteņi ar ložmetējiem. Beneša
un Masarika .i^Imetņu vietā bija izliktas
lielas Gotvaida un Staļina
bildes. '
Padomju prese ziņo, ka ceturtdien
Maskavā ieradusies Bienvidslavljas
delegācija ar.:.tirdzniecības. ministru
Popoviču priekšgalā, lai ievadītu sa-mnas
par jauna līguma parak.stiša-nu.
w^o informāciju apstiprinājusi arī
l3el£n*ade. 'Politiskie novēix7tāji Va-
^.areiropā izsakās, ka dienvidslāvu
braucienam uz Padomju Savienības
galvaspilsētu veltījamai liela uzmanība.:
Pēc kaminforma lāstiem ui
pēc tarti, kad rietumos runāja par
saimnieciskām sankcijām pret Bel-jn-
adi, tirdzniecisku sanmu atjaunošanu
varētu uzskatīt par zināmu pagriezienu
krievu un dienvidslāvu
savstarpējās attieksmēs, , .
„New Ghronicle" ziņo no Varšavas,
ka Polijā patlab3;n valda loti sma^a
Dārtikas krize. Barības līdzekļu trū-
Iciimav dēļ sevišķi cieŽ Krakovas un
iCatovicu iedzīvotāji..Nesen lieli cu'-
kura," kviešu un taukvielu .krājumi
Iz^;^osti uz Padomju Savienību, feez
tam oāT-tikas' rezenn3.s uzpirkusl arī
nadomju okupācijas armiia. kas atradusies
ceļā uz Vāciju, Knllektīvi-zScija
• tik loti saniknojusi Ziemelno^
liias iedzīvotāius, ka tie visiem līdzekļiem
vairās izpildīt valsts nodevas.
BBC, St
9 9
(Turpinājums no 1. Ipp.)
lietā, Staļins atbildēja, ka uzskatot
to par- pierādījumu Lielbritānijas,
ASV un Francijas, vadītāju šķiru ar^-
re?ijas politikai. Pašreizējo riet\im-val.'^
tu vadītām politiku ģcnerāll.-ims
raksturoja kā a,stresijas polītiku, kas
izejot uz jauna kara izraisīšanu.
, Ai^esivās : politikas inspirētāji/
ang;li un amerikāņi, neesot patiesi ieinteresēti
uz sadarbību un vienošanos
nr Padomju Savienību, bet vēloties
vienlfri saiamas par sadarbību
un vienošanos. Tad viņi sarunas
pārtraucot un atbildību par to uzveļot
Padomju Savienībai, lai me.ii-nātu
piorādīVka nekāda vienošanās
ar Padomju Savienību vispār nav
iespējama, un izraisītu, jaunu karu..
Uzspridzinot samnas un, pretēji UN
statūtiem, nododot jautājumu Dro-
^ibus padomei, kur varot pierādīt
visu, ko tikai g-rib, netumvalstis,gribat
pierādīt, ka kaps ir nepieciešams.
Atbadot uz " jautājum\i, ko Staļins
domājot par Di-ošTbas padomes sešu
mazāko valstu rīcību, iesniedzot savu
priekšlikumu, viņš izteicās: esot
skaidrs, ka arī „šie icungi" atbalstot,
agresijas politiku/kas iziet uz jauna
^ara izraisīšanu.
Ar ko tas viss varot.bei^rties, tā-jautāla
„Pravdas" pārstāvis. State
atbilde bija: Tikai ar visu kara
^•^'adītāju vilšanos. Lielākais kapa kūdītājs
esot Vinstons Čerčils, kas ^au
jsot aizgājis tilv tālu, ka zaudējis
fevBs tautas un pasaules demokrātisko
spēku uzticību. Tas pats esot
^idāms arī pārējiem kara kūdītā-km,
un beigās kā Cerēila. tā \dņa
^ c l g o skolnieku uzbrukuma plāni
piedzīvošot neveiksmi.
BBC komentātors atzīmē, ka šī ir
desmitā Staļina intemja pēc Vāci-i3s
kapitulācijas. Astoņas no devi-
"_^m iepriekšēiām reizēm Staļins at-
''švis sevi intervēt vai mi ārzemju
finālistiem,, vai poTītildein, kas vie-so.
iušies Maskavā'. Vienigais gadī-
•"^s. kad ^^enerāllsims personīgi
d^vis paskaidrojumus pašu. padomiu
?^^sei. biia reize, kad viņš vēlēiās
3'bndēt uz .Ceril^ila Fultonā teikto
^^Jnu, kas ie\^dī1a. pagriezienu rietumu
noskaņojumā pret Padomju Sa-
^'ionību.
.,^ec BBC domām, reakcija uz VI-
,=^-^ka Drošības padomē teikto veto
JļvJ^i tik liela, ka padomju valstsvīrs
bīja spiests publicēt .-oficiālu
^^"'-^arāclju. Tāpēc ari Staļins ar visu
>'3yu autoritāti nostājies aiz padomju
^"^•-'le^acijas Parīzē. Acīm redzot,
'-v^ norūpējies par sabiedriskās do-
•^^'^s^noskaņojumu ne vien pārēiā pa-
^^^J'^ie, bet arī pašā Padomju Savienība.
BBC komentātors. iztirzādams Sta-izteikt'^
s apgalvojumus, norad'-
A ka tie paši par sevi aplami. Pir:n-
"^^^ nav tiesa, ka rietumvalstis nebūtu
pildījušas Maskavā panākto norunu.
.Patiesībā to pārkāpis maršal*^
Sokolovskis. Otrkārt, pilnī^^i anlams
esot • angcilvojums, ka Parīzē bijusi
nanākta ēetm valstu vienošanās'
^ādas vienošanās Berlīnes jautniump
sta^p nadomju delegāciiu un angļu
amerikāņu un franēu delegāciju "neesot
bijis.
Līdz šim Staļins arvien it k'~
conties un arī uz.syēris. ka ic^-
sopiamas draudzības aticksmcs au^^-
tnunu un rietumu starnā. !^6rei-viņš
apvainojis ne vien sabiedrotos
ka ti.c eatavo karu. brt nckautrēuo':
to teild; arī Dar' Ķīnu, Bel^ijn, Ar-s^
ontīnu un nāreiām trim noltrālainm
valstīm. .^'Ids anealvoiums iāuzn^^
Inti. nooietni. Nevarot būt. ka S''v
li'ns pats tam ticētu, jo citādi ta^'
Padnmiu Savienība nenrovorētu, na-stiDrinādama
Berlīnes blokādi. Staļina
intervijas tonis-lielā, mērā a^-
«^adinot I-Iitlera visa^āk'm runas. T^-
mēr iādnmā.'ka intenira ir t'-k-^'
iauns aukstā kaT-a' .manevrs. Tā laii
^'am d^n^ta arī rietumu komunistiem.
Ac^m redzot, svarī^āknis PP.-:
^'omiu. Savienības noliks ir novērst
P:otume!r''>'^as anvi'en'o^anos. !^o UTI-devumu
Staļins la^Vam uz^^katot nnr
t'k sva7*īcju, ka t-l de*" att'^icies no. oa-raduma
per.^on'^i padomiu presev
mte^vi^as nedot. , '
ASV vēl nav oficiālu komentāru
nar .^ta^ina int^rviiu. Kāds ārli'^tu
ministrijas pāT' - t ā v i s izteicies, ka
^dnš varnt; ri'^^'ād't vienlr^i uz Vaš'n^-
tonā nubiicēto Balto ?rāmatn, Poc
nnļīticko anrindu .domr'm, Stalma;
intervija - domāta nrona^andas noļū-'
Vem. Ar>va'nolot kara gatavošanā
ASV un Ll^lbrltaniiu un nieminot
pT'pnciiu tikai, f'^ŗamejot, s^enerāl"-
sim^ vōlē'ies dzīt.ķīli rietumu sabiedroto
starnā.
Anvienotajās Nācijās Staļina 1n-t^
r^iia uzvemta ar lielu intewi;'
Drīz pēc tā^ teksta nubk'cčšanas..
Maršak telefoniski sazināues' ar
Vašin^rtonu, bet sērs- Kedogens aij^
Tvondonu. ,
S ? ^ l d a . ka uz Staļina intervļlu
tuvrlkā? dienās reaģēs britu ārlict'J
ministrs Bevlns. . ,
B B C
rr
R U S S l A N 2 0 NE
I , PADOMTU JOSLĀ
„Tā kā lai trijos pēc pusdienas
būtuj prokomūnistiska sacelšanas!*^
NYT
DAŽOS V4RD0S
Anglijas - Spānijas tlrdziiiecfbas
nolig-uļma revīzijas sagatavošana
esot viens no britu tirdzniecības im
finanču komisijas uzdevumiem, kas
ieradusies Spānijā.
Par kontroles pastiprināšanu Vāci
j,as ostās sarunas ar Vācijas okupācijas
valstu iestādēm ievadījusi
Zvi'edrijas valdība, .jo.pēdīējŠ laikā
nelegāli uz Zviedriju izceļojis liels
^kaits vāciešu.
Valsts līdzekļu rezervēSania maz-tmngiem
britu pilsoņiem, kas vēlas
tiesā ie^'^dlt sūdzības pret valsti, paredzēta
jaunā sociālā likumprojektā,
ko trešdien augšnamā pieteica lord-kanclers
lords Džovits.
' Profesors Pikāi*s trešdien izdarīja
pirmo niršanas mēģinājumu ar savu
dzlļjūras gondolu, pie kam rez\rltāti
apmierinot.
Lielus plūdus Toskānas un Ligu-rijas
provincē Itālijā radījušas pē-'
dējā laika lietus gāzes. •
107 mūziķi ar visiem instrumen-:
tiemi 3 lielās lidmašīnās ceturtdien^
izlidoja no Berlīnes uz' Londonu.
Tas bija viss Berlīnes filharmonis-kaip
orķe;4ris, kas Anglijā sarī]<os
koncertu turneju labdarīgiem . mēr-ķioīp.
11 agrākos vācu ienerāļus ameri^
kjāņu militārā tiesa Nirnbcrgā notiesāja
ar 3—20 gadiem cietumā nar
kai'a nozio'jumiem un noziegumiem
•īret cilvēcību. Izņemot vēl četrus
angļu, gūstā esošos ģenerāļus, Rie-
.b'jmvācnjā vairs- taunu kara noziedznieku
Dravu nebū.^ot.
I Mar.šals Sokolovsl^is piekritis oār-
'ikas devu paaug.^tināšanai Berlīnes
''-^dzīvotājiem par 100—150 kalorijām.
Eiropas kustības vadību uzņēmies
''Instons Ccrēil.s. Leons Blūms, de.
lasperi un Bei^iias ministru prezidents
Soāks. Kustības gala mērķis
F.iropas Savienoto Valstu dibina-
' 'ma.
Nobela prēmija medicīnā šo<?ad
'-'šķirta Dr, Paulam Milleram. kas
' '^'ō Būzeles universitātē.
7380 policistu ik uz so^a ansargā-
>ot prezid'^ntM Tnim^^nu. vina Ninor-ķas
anmekl5^imā. pirm^ šī apmek-l'^-'
uma na'-^'-aidroja policijas komi-sa^^
•\^al'^,ders.
K'^rJ Fironā neesot $r«.idāms. ceturtdien
iztoic"K A\istrfdMas ministru-
nn?7 Idents ,.Neesmu '^an
na'ro<^''<" teica C:fli^s. ..bet d^mām.
ka ra'^T'ats un {?"ud^''ba uzvarēs un
lī'ļlz b^juotam'konfliktam pasaule
neo'in'k^.**
Pr>vimnnātri satilc^mes kontrole
Rerimē na^^tāvē^^ tīk iWi. Tdz austrumu
m^i^ka būs kHivusi vlen^o'^i'c
ma"'^c^^anas l*^^'^'^''*lis, f^nskaidro^a
nadomju mil'tar'-^ \^H^as laikraksts
..TnTlicie Hundschau".
Krievi sākuši nomon-tēt
dzelzceļa sliedes
UZ rietti^^'» sc^ktoru
Rietumvāciji. .āksti ziiio, ka
Berlīnē pēdējā ..a vēi'ojamas parādības,
kas:liecina, ka padomju ie^
stādes blokādi gatavojas vēl pastiprināt.
Nesen saņemta informācija,
ka Griuavas krie\na militārais komandants
devis 'rīkojumu.- nomon-tēt
dzelzceļa sliedes'uz Jaunķelnes--
Mitenvaldes līnijas, kas sa\deno padomju
joslu ar Berlīnes amerikāņu
sektoru. Arī citās vietās novērotas
ī[>ašas būvkomandas, kas nojauc"
sliedes,- -Pēdējās dienās •: Berlīnes
kriev\i sektorā ieradušies lielāki vācu
policijas pastiprinājumi. Sektoru
robežas kopš 27 oktobra apsarga
krievu militārā policija, bruņojusies
mašīnpistolēm. Tā rūpīgi pārbauda
katru gājēju, apķīlājot pārtikas
līdzekļus, rietumu markas un laikrakstus,
kas iespiesti Berlīnes rietumu
sektoros. Padomju kapavīri
trešdien apcietinājuši kādu vācu
jaunieti, pie kura atrasts • žurnāls
„Der Monat". Visos kontrolpunktos
vācu strādnieki ceļ īpašas sardžu
būdas, lai policijai būtu iespējams
D-a glābti es no aukstuma un lietus.
Pēc novērotāju domām, visas ^is
parādības liecina, ka krievi sagatavojas
Berlīnes blokādes ziemas
'>eriodam- NZ
Dailamatnickus
aicina uz Kanādu
.Eslingenas amatnieku savienība
vakarrft -saņēma ziņu no tautiešiem
Mpntreālā, ka kanādieši vēlas saistīt
darbos latviešu dailamatnickus un
pulksteņtaisitājus. Ir jau konkrēti
piedāvājumi un steidzami vajadzīgi
sudrabkaļi, zeltkaļi un pulksteņtai-sitāji.
Vēstulē vēl teikts,-ka loti labas
izredzes Kanādā " paredzainns
dailamatniekiem, sevišķi kokgrit?.^.ē-,
jiem un ādu apstrādātājiem. Ievadītas
sarunas, ar vairākiem u'^nēmu-miem.
Solīts, ka šie speciālisti va-lēs
braukt uz Kanādu kopā ar ^inv-nes
locekļiem. l
Dai:amatnieki un pulksteņtkisltāji^
tuvāk var informēties Eslinnenas
amatnieku savienībā, pie darbveža
R. Jansona: Esslingen'N.. Hindon-burgs.
tr. 13—10. Interesentiem jāiesniedz
visas izceļošanai paredzētās
ziņas. Vēlamas arī ra^.ojumu fotopra-fijas.
Kanādiešu intei-ese par daiļamat-niekiemi^
radusies pēc tam', kad
MontrecM esošie latviešu drēbnieku
amaty • meistari Kraulis, īkvilts ne
tautiešļ no līdzpaņenUailem hedau-dzajiem
• daiļamatniecības • tatoju-miem
noorganizējuši mazu skati. Uz
Kanādu, aizvedot daudzus iz.strādā-jumus-,
pašreiz dodas daiļamatnieku
savienības pr-dis H. Mercs. kas (ja-sākto
akciju Kanāda turpina. If. M.
TFPRIFK^FT^ MJ>n7?A KRUST
V.^RDU MĪKLAS ATRISn^^^.TI'MS
L ī m e n i s V i : . ļ . Knm' ' v a l s . 7. UP. 8.' Ē r t*
^. Ira. 10 Sf-n. 12. Rn-o. 14. O r ' « n o . 17
Ar-Jic. IQ Ln\-.. ?i. Tsi^Sm 24. Obo-a. ?^
^^r'i-^*. 27. Oflfī'v;.. 3Q. F^>^a. 30. O v a ^ . 32
P'-^'a'c. 34. Andi. 35. Osa. 37. IT^a. 3S
I^'t'M. 39. A'<! 40 A'r.M<;tr«;. ~ StatcnisVi
I Kn^h». 2. A-^. 3. NP-OH":. 4. Tra. 5. A<;s
Snri^o. 9. Ir^^''a • 11. FV'na^q?. 13 M''
''T^^ 15. -TT- ICi. ?lo:'^, 17." Akc)*^i"s. IR
I r^-?. 20. Ob'ļ. ,V.nrir>na. 23. Rus. 2^
Avors. 2S. Ava. 31. At^kns. 32. Proza. * 33
Sieks. 3C. Arā. 37. Uj?a. 39. Ar.
Staļins izraudzījis Zdanova pēcteci
Staļins izraudzījis viru, kam jākļūst
nar Andreia Zdanova pēcteci un jāvada
jaunā Krpm^a of-msīva oretTlto,
zino ,.Daily Mail". Skandinā\m komunistu
"delegāti, kas atgricTTušies no
arodbiedrību kongrv..>a Budanešta..
anealvojot. ka ^:e uzdevmmi uzticēti
Mat^am Rakari =am. kas ir ungāri^
komūnishi ealva. Viņš bi^is ^nens no
ungāru komunistu valdības locekļiem,
^au 1919. g.. nēc tam aizb^d-^i^
uz Maskavu un 1921 g. kļuvis koj
m'ntemes Iceokļis Pēc \^'na izrau4
dzLšaiias' par Zdanova pēcteci \ QsqX
sagaidāms, ka nlaša apjoma akcijJ
n'ret Tito iesāk.soties jau pirrns Ziem^
svētkiem.. Vīs^-^irms pret Tito vēr
sišoties dien\idslavu .,partizāni'\ ķu'
ru^ atbalstīšot bulgāri, ungāri-un ru
'mani. - DM
ANEKBOTS
'•Kāds Ņujorkas firjjotāis • sav-a veiikala skatl
o g ā , biia Jžstā'iTiis .dāmu iaanako v a k a r t ē r pu
m o d e ļ u s un tiem Diclicis izkārtnīfi :nn-liiiiaiūmu:
„Sl3 brfnISķās kleitas ir Fīilztgas
s ē t a i : tās fan aiisarga īpašumu, brtneat*
raira ikatu."
Operetes varonis paliek aiz kulisēm
BAVĀRIJAS TAUTAS KOMP.DIJA ,.LORinADE*' TURPINĀS
„Paldies, kungi, par paj-ādīto uzticību,
es savu ievēlēšanu pieņemu!"
apmēram tā pateica policijas meklējamais
bijušais Bavārijas sevišķu uz-devunui
ministrs Alfrēds vLorics te-efonā
un nolika klausuli pēc. tam,
kad bija uzzinājis, ka Bavārijas'
,Sainmieci.^kās jaunuzbūves • apvienība"
viņu atkal ievēlējusi, par savu:
vienīgo priekšsēdi.
Lorics turldāt ievēlēt.^ pēc paša
Dieprāsījuina: 14 stundu ilgās par-ijas
delegātu sapulces sākumā nolasīja
Lorica vēstuli, kurā viņš prasīja
likvidēt partijas trīsvii'u direktoriju
un,ievēlēt sevi par vienīgu vadītāju.
Bez tam Lorias pieteica jau-;
nu „propagandas kapā gājienu", preti
kūpu visi līdzšinējie nobālēšot. Vajadzīgos
līdzekļus sagādāšot viņš, jo
sapulcē nolasītais partijias • kast'S
pārskats uzrādīja 2.0.000 marku
deficīta. Otra „nagla" sapulcē bija
agrākā Lorica drauga un bijušā partijas
vadības locekļa Helierera i:'.da-lītā
vē:>tule, kurā viņš prasīja likvidēt
WAV partiju, kas 'esot izvērtusies
vienīgi par nnšaubnn^a rak.stura
politisku joku. No banknotēm,., kas
nākušas apgrozībā caur partiju, daļa
esot izrādījusies viltota.
Visu pēdējo laiku Lorics nav luvis
norimt |aužu prātiem un valodām
Bavārijā ar to, ka mēnešiem ilgi
pratis • izvairīties no apcietināšanas,
kaut gan uz viņu policija sarīkojusi
īstas ..medības'-.
Ļaudis se\dšķi smēja par šādu gadījumu:
kad iestādes reiz bija kaut
kā uzodušas, ka Loripam esot norunāta
satikšanās ar kādu žurnālistu,
policija "si,undām ilgi automobiļos
izsekoja repoitiepa mašīnai, sarīkojot
pat .skriešanos uz autoceļa. Panākumi
— nulle. Bet pa to laiku:
Lorics pats, sēdēdams automobili
zem apgaismošanas spuldzes kādā
ceļu krustoiumā,. ar patiku novēroja
policistu pūles, ķerstot žurnālistu.
Arī tas, .protams, nevarēdams naīvi-t
ā t ē sacensties ar policiju, jūtot sekotājus,
vairākas reizes brauca Lorica
mašīnai garām bez apstāšanās,
bet cītīgie policisti nemaz neiedomājās
pārbaudīt, kas īsti sēž mašīnā.^
ceļa malā.
Tā strādāja Bavārijas policija, publika
sākumā gardi smējās, bet ar
laiku sāka lamāties. Iestādes, mēģinādamas
atvairīt ļaužu apsmieklu,
nevarīgi taisnojās. Bet kā lai at-'
taisnoias policija, kas gan prot pierakstīt
katru no tramvaja iz-lēkušo,.
bet nespēj, notvert cilvēku.
kaS; pastāvīgi pa telefonu sarunālas
ar iestādēm un redakcijām, nodod
instrukcijas savai partijai, ierodas
tās birojā un- piedalās sēdēs, automobiļos
brauc uz interviiām ar žur-^
nālistiem, publicē rakstus savas • partijas:
avīzītē un vispār rīkojas, it kā:
Alfrēda Lorica apcietināšanas pavēle
uz viņu nemaz neattiektos, un it
kā tas nebūtu viņš, kura ģīmcflne un
apraksts, pazīstams visai Bavārijas
policijai. Tauta jau sen runā, ka
šai lietā kaut kas neesot kāilībā.
Nesen Loricu notvert piedāvājās
kāds privātdetektīvs — viens pats,
bet kāds sociāldemokrātu deputāts
landtāgā ierosināja piedraudēt visiem
vadītājiem policijas darbiniekiem
ar atlaišanu, ja Lorics tris Nedēļu
laikā nebūs aiz „zviedru ģur-dīnēm".
Atkal jaunas stigas šis politiska^,
oper^^tes pavadmūzikā iestrinkšķē^
jās pagājušajā nedēļā, kad Minche,-:
nes nedēļas avīze ,,Kcho der Woche"
publicēja uzņēmumu, kurā red'diml
divi radioi-eportiepi no Minchehes
un Hamburgas, mikrofTmā intervējot
Loricu. Otrs Minchenes laik-.
raksts „Die Abendzeitung" cenlās
pierādīt, ka. intervija viltota un ari
viens no reportierierh neesot „ists",
pēc kam Minchenea raidītāja repor^/
tieris Nerlichs cēla sūdzību pret minēto
, laikrakstu. Nerlichs arī kntē-;
gori.^ki atteicās, izpaust krimihāl^>o-licijai
Lorica atrašanās vietu. Pēc:
tam jezgu vēl papildinaia ..r>ho d'."*r
.Woche" ziņojuitis. ka Nerlie'-a d
vokli naktī notikusi ielrīšanā:-;, ole
kam e.sot nolaupīts no svārku, kabatas
Lorica intervijas t^k.sts.
Tā Bavārijas permanei^.t'i politiskā
tautas komēdija ,,Loriciāde" arvien
vēl turpinās, režisoram un -galvenās
lomas tēlotājam visu kv'ai oaljok-ot
aiz kulisēm.•-Neteiksim '-a nati komiskākā,
loma šai operetē, būtu A l frēdam
Loricam.
• • M. C. '
Can0k^is?ks (Jatavo-^
jas pilnīgi pjītiest
M^^ndž^rrii'l
Ķīnas valdības spēki gatavojas
pilnīgi pamest bagāto uh stratēģiski
svarīgo Mandžūrijas provinci, kut
drīz pēc tam-laikam izsludinās neatkarīgu
Mandžūrijas valsti,'-karh bUvS •
stingras saistības ar Padomiu Savienību,
ziņo UP. Svarigo Jingko-va.
s. ostu, ko, Cangkai.^eka «rpēki atkaroja
šīs nedēļas sā!<umā. izi'/ian-tošot
karaspēka evakuēšanai, kas jāpaveic
'divu mēnešu laikā, jo pēc tanī
visas Mandžūrijas ostās 'aizsalst.
Evakuēšanu esot ieteikuši amerikāņu
padomdevēji Līdz šim Cangkaišeka
spēki, kūpu kodoLs esot 200.000 amerikāņu
apmācītu Mh apgādātu karavīru,
esot spējuši noturēt nret komunistu
spiedienu tikai šauru joslu
ao Mukdenu. Tagad tie laužoties uz
Jingkovu, vjo komunistu soēki. k^^.
nosorosto atkāpšanās ceļu^ • na
Sauszemi, e.sot pārāk stipri. Arī
Centrālķlnā • komūnisļu spiedic/ns
esot -kļuvis tik .stiprs, ka nacioāliisti
no turienes nevar sūtīt nekādus pali
gspēkijs' uz Mandžūriju. '
: Ja k^/mūnlsti iegūs savā varā visu .
Mandžūriju, tad viņu ricībā"'bQs apgabals,
kas tik liels k5 Vācija un
Francija kopā, ar svarigām rūptfu-cām,
ko izveidojumi japāņi. Ja tur
izsludinātu ^neatkarigu^.^ komunistisku
valsti, - ta raretu ižvžf^ties
par svarigu varas fakfmi visas Azi-j
^ ' mērogā.
mm
L a t v i j a s apgādā izmāku^i
Brāļu Kaudzīšu
ar E. Brencēna 56 illustrācijām.
Cena brošētiem DM 10,—, bet audekla sējumā DM 15,^ par
eksemplāru. • /
Izsūtīšanu grāmatnīcāna uzsāks nākošās nedēļas beigās.
Audeklā iesietie ek.semplāri tikai uz pēcmaksu.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 30, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-30 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481030 |
Description
| Title | 1948-10-30-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
ETVIJA. 1948. 20.
ive
Norka
PAULO
ļziliešu. domas \in t - .
sa darbu, to ,
20 gados SlsŠa";
•ugusi un kļuvusi r,
-ēkkii vvaaiirrss nnedSz o . t . ?^
^iņi steidzas.
nta līdz Vēlai nJ^K f V ' ^ '
ļpējamās pasaules i.,',
Bābele, un v ,
- ..oh, show
the next little dcii.'
^ why, don-t ask ^.^^J'}
r and money is liteļ.. ,p^V?
:elu uz nākošo dolāri nu. v"
ļpec! Laiks Ir nauda u ' n „ -
|.ve!),_ gai Dienvidam," :
aja rūpniecības' centrs
h saimnieciskās dzS^^
^a^tets, joSao Pau^r
800 m virs jūras līmT
eži dzird ari: V o V S
[thejnext small whisky ļ
faulo būvē un ceļ visās ma.
Hu un nakti gan uz
; un zilajās dienvidu debesis
ķmes dziļumos, gan pa labļ
ipeisi! Ceļ tuneļus, viaduktu^
vai arī pašas ielas, pa^
ļenunekļus . . . Tur kur
H f ^ j ^ ^ vēl bija Nelieli
ļtagad jau paceļas drebos-
>-iAn ar savām fasādēm
reklāmām, viesnīcu tera-ļrieiti
m Mho, pārvērš kad-ļciematu
pat modernas pO^e-iāvdaļu.
Sao Paub iedzīvo-ļiits
jau pārsniedz 2 mlljomis
ap lOdO) un tas arvien vel
pieaug. Kūpošu dūmeņu
saviem rūgtajiem dūmiem
pusi milzu pilsētas., bet Dar
ļ laika nevienam uztraukties,
Paulo tak ir Brazīlijas Ņu-ļcilvēku
jūra. No rītierti tie
ļz darbu, dienā darīšanas, va-darba
mājāa, naktis uz ka-
1, bāriem, restorāniem, kino,
• •
teldzas, .katram sava „pio
i", kad jāceļas, kurp jado-
^ jāēd un kad jādzer tradl^
Brazīlijas „cafesinha" -
Uīte mokkā. Visi šķiet apmie-ļpar
lielo politiku neviornmi
jrešes, lai par. to galvu lauza
Cik atliek brīvu brītiņu -
ļīlcstes, ka.s. saista brazUlcte
ipat kā blondās Eiropas sio-
. Futbols, zirgu sl',rle5am'u.
un pārrunas, par nāko.fe
ilu, lūk, kas piepilda brazi-,
īvo laiku,
di preču pārpildīti.. Nevienā
;tā Brazīlijā neesmu rcdzēļis
īdz veikalu kā ,Sao Paulo.
gaismas reklāmas vakaros
šo pilsētu raibu uguņu Jūrā.
Jun dažādu delikatešu preil'a,
ļilieši mSi labi paēst. Te sasto-rgie
franču un portugāļu vini
ļlu viskiju un džinu, nmeri-
Camel" un „Chesterfield" «
lijas vai Argentīnas plumcni
)gām, netrūkst pat orienUla^
I kūsā līdz vēlām nakts stuii-
Jiepārtrauktās straumes ripo
li amerikāņu auto kas am'ļ*
ļvlis kungus uz lepnajam vii-ļlušajos
bagātnieku rajonos-
'->aulo, oktobra beigās
Dr. F.eIlkss Grants
UES iJlļB
REDAKCIJAI
ļr g s, Fuldā
fCE, PAR KURU NEKUNi
mākslinieku koncertu un ļe-Ķžu
ienākumiem nometne
zināmu procentu
iDām. Principā tas saprot»^;
ek)i vajadzīgi V «ern«n
ķ ari visur citigl mekw.
ļas ari vārdu un darbu
Fun allaž Pasvītrojat
tām garīgām f^ļ'^^ļ^ ^ ir tas vienīgais kapKa^^
Ms vai tad bōs P g f „S
sarigā kapitāla.skait^"^ ^
ilus procentus, un ta w
nl paJi sadcldēsim.
IJU ar Mērbekas teātra j,j
ka tie vislabākās «
80 marku atalgojumu^
nazāk kā visvie"kar.^ ^
ļādnieks nometn^ Ja ļ ^
fnājumi par gadga^"'
Lv tikai vardi..^/";3utAJ'-'»5
Tir vai nu ^^^f^/vsl
lam neizdoma. ^ 1 * ^.
la nevietā par
e nekā cita nevareW _^
U o māk^lu,.cl.u^^„
aākumiem nclcada<»
ļus neatskaitīt
Tito sūta savu tirdzniecības ministru
uz Maskavu
Ceturtdi-n Cechoslovakijā atzīmēja trīsdesmito ^ a dienu, kopš nodibināta
republika. Pretēji agrākajiem gadiem, oficiālās manifestācijas
risinājās ļoti saspīlētā un drūmā noskaņojumā, Jau di\i dienas iepriekš
valdība bija izdevusi rīkojumu Prā^-ā ierasties fabriku milicijai no visais
valsts. Prezidentu Gotvaldu telej,'ral"iski sveica Staļins un citi Austrumeiropas
valsts galvas. Pretēji aizlie^^umam, daudzos veikalos bija tomēr
izliktas Beneša un Masarrka ģīmetnes, ko policija vēlāk pavēlēja
atkal aizvākt. Valdība oficiāla komunikē iedzīvotājiem Jeteica vērst
skatu uz nākotni, jo valsts svētki nav domāti pagātnes pieminē.šanal".
Svinību kulminācija bija liela-ma-nifestācija
uji militāra parāde Vac-lāva
laukumā. Jau no a ^ rīta visas
Was, kaš- veda uz pilsētas . centru,
okupēja bruņoti spēki. Gar ielas
maJām stāvēja fabriku milicija, bet
tai ai^: mu^iras :policijas vienības.
Idzlvotā'ji Vaciāva laukumā drīlc-steja
ierasties vienīgi ar speciālām
atļaujām. Prāgas ielās -neredzēja neviena
sokola, kas citos gados ieņēma
ndn\mvi vietu valsts svētku svin eža-na.
Radiofonā runu teica Cechoslova-kijas
ārlietu, ministrs Ķlementis, pasvītrodams,
ka ČGChl „tic miera spēkam
un ari turpmāk korrekti sadarbosies
ar visām miermīlīgām nāci-
Valsts svētku priekšvakarā svinīgu
sanāksmi Londona bija sarīkojuši
tie 6echu politiķi, kas pašreiz dzīvo
eksilā. „Svobodm Novini" redaktors
nolasīja kādu lidz šim vēl nepublicētu
nelaika valsts prezidenta Ēe-ne
§a vēstuli, ko tas rakstījis īsi
pt-iekS savas nāves. Bijušais valsts
prezidents aicina visus čechu politiķus,
kam vien iesTDGjams darboties
ārzemēs, rūpēties, lai gāztu pašreizējo
rc'iīin'u, kas .,if dibināts uz
mfila kājām. Kamēr Cechoslovakijā
neatļaus savu brīvībti, pasaulē nebūs
miera".
No nacionālā muzeja balkona ma-nifestantus
Vaclāva laukumā uzrunāja
vaMs prezidents Zapotockis.
Runa.s laikā uz apkānējo namu
jumtiem bija novietojušies karaspēka
posteņi ar ložmetējiem. Beneša
un Masarika .i^Imetņu vietā bija izliktas
lielas Gotvaida un Staļina
bildes. '
Padomju prese ziņo, ka ceturtdien
Maskavā ieradusies Bienvidslavljas
delegācija ar.:.tirdzniecības. ministru
Popoviču priekšgalā, lai ievadītu sa-mnas
par jauna līguma parak.stiša-nu.
w^o informāciju apstiprinājusi arī
l3el£n*ade. 'Politiskie novēix7tāji Va-
^.areiropā izsakās, ka dienvidslāvu
braucienam uz Padomju Savienības
galvaspilsētu veltījamai liela uzmanība.:
Pēc kaminforma lāstiem ui
pēc tarti, kad rietumos runāja par
saimnieciskām sankcijām pret Bel-jn-
adi, tirdzniecisku sanmu atjaunošanu
varētu uzskatīt par zināmu pagriezienu
krievu un dienvidslāvu
savstarpējās attieksmēs, , .
„New Ghronicle" ziņo no Varšavas,
ka Polijā patlab3;n valda loti sma^a
Dārtikas krize. Barības līdzekļu trū-
Iciimav dēļ sevišķi cieŽ Krakovas un
iCatovicu iedzīvotāji..Nesen lieli cu'-
kura," kviešu un taukvielu .krājumi
Iz^;^osti uz Padomju Savienību, feez
tam oāT-tikas' rezenn3.s uzpirkusl arī
nadomju okupācijas armiia. kas atradusies
ceļā uz Vāciju, Knllektīvi-zScija
• tik loti saniknojusi Ziemelno^
liias iedzīvotāius, ka tie visiem līdzekļiem
vairās izpildīt valsts nodevas.
BBC, St
9 9
(Turpinājums no 1. Ipp.)
lietā, Staļins atbildēja, ka uzskatot
to par- pierādījumu Lielbritānijas,
ASV un Francijas, vadītāju šķiru ar^-
re?ijas politikai. Pašreizējo riet\im-val.'^
tu vadītām politiku ģcnerāll.-ims
raksturoja kā a,stresijas polītiku, kas
izejot uz jauna kara izraisīšanu.
, Ai^esivās : politikas inspirētāji/
ang;li un amerikāņi, neesot patiesi ieinteresēti
uz sadarbību un vienošanos
nr Padomju Savienību, bet vēloties
vienlfri saiamas par sadarbību
un vienošanos. Tad viņi sarunas
pārtraucot un atbildību par to uzveļot
Padomju Savienībai, lai me.ii-nātu
piorādīVka nekāda vienošanās
ar Padomju Savienību vispār nav
iespējama, un izraisītu, jaunu karu..
Uzspridzinot samnas un, pretēji UN
statūtiem, nododot jautājumu Dro-
^ibus padomei, kur varot pierādīt
visu, ko tikai g-rib, netumvalstis,gribat
pierādīt, ka kaps ir nepieciešams.
Atbadot uz " jautājum\i, ko Staļins
domājot par Di-ošTbas padomes sešu
mazāko valstu rīcību, iesniedzot savu
priekšlikumu, viņš izteicās: esot
skaidrs, ka arī „šie icungi" atbalstot,
agresijas politiku/kas iziet uz jauna
^ara izraisīšanu.
Ar ko tas viss varot.bei^rties, tā-jautāla
„Pravdas" pārstāvis. State
atbilde bija: Tikai ar visu kara
^•^'adītāju vilšanos. Lielākais kapa kūdītājs
esot Vinstons Čerčils, kas ^au
jsot aizgājis tilv tālu, ka zaudējis
fevBs tautas un pasaules demokrātisko
spēku uzticību. Tas pats esot
^idāms arī pārējiem kara kūdītā-km,
un beigās kā Cerēila. tā \dņa
^ c l g o skolnieku uzbrukuma plāni
piedzīvošot neveiksmi.
BBC komentātors atzīmē, ka šī ir
desmitā Staļina intemja pēc Vāci-i3s
kapitulācijas. Astoņas no devi-
"_^m iepriekšēiām reizēm Staļins at-
''švis sevi intervēt vai mi ārzemju
finālistiem,, vai poTītildein, kas vie-so.
iušies Maskavā'. Vienigais gadī-
•"^s. kad ^^enerāllsims personīgi
d^vis paskaidrojumus pašu. padomiu
?^^sei. biia reize, kad viņš vēlēiās
3'bndēt uz .Ceril^ila Fultonā teikto
^^Jnu, kas ie\^dī1a. pagriezienu rietumu
noskaņojumā pret Padomju Sa-
^'ionību.
.,^ec BBC domām, reakcija uz VI-
,=^-^ka Drošības padomē teikto veto
JļvJ^i tik liela, ka padomju valstsvīrs
bīja spiests publicēt .-oficiālu
^^"'-^arāclju. Tāpēc ari Staļins ar visu
>'3yu autoritāti nostājies aiz padomju
^"^•-'le^acijas Parīzē. Acīm redzot,
'-v^ norūpējies par sabiedriskās do-
•^^'^s^noskaņojumu ne vien pārēiā pa-
^^^J'^ie, bet arī pašā Padomju Savienība.
BBC komentātors. iztirzādams Sta-izteikt'^
s apgalvojumus, norad'-
A ka tie paši par sevi aplami. Pir:n-
"^^^ nav tiesa, ka rietumvalstis nebūtu
pildījušas Maskavā panākto norunu.
.Patiesībā to pārkāpis maršal*^
Sokolovskis. Otrkārt, pilnī^^i anlams
esot • angcilvojums, ka Parīzē bijusi
nanākta ēetm valstu vienošanās'
^ādas vienošanās Berlīnes jautniump
sta^p nadomju delegāciiu un angļu
amerikāņu un franēu delegāciju "neesot
bijis.
Līdz šim Staļins arvien it k'~
conties un arī uz.syēris. ka ic^-
sopiamas draudzības aticksmcs au^^-
tnunu un rietumu starnā. !^6rei-viņš
apvainojis ne vien sabiedrotos
ka ti.c eatavo karu. brt nckautrēuo':
to teild; arī Dar' Ķīnu, Bel^ijn, Ar-s^
ontīnu un nāreiām trim noltrālainm
valstīm. .^'Ids anealvoiums iāuzn^^
Inti. nooietni. Nevarot būt. ka S''v
li'ns pats tam ticētu, jo citādi ta^'
Padnmiu Savienība nenrovorētu, na-stiDrinādama
Berlīnes blokādi. Staļina
intervijas tonis-lielā, mērā a^-
«^adinot I-Iitlera visa^āk'm runas. T^-
mēr iādnmā.'ka intenira ir t'-k-^'
iauns aukstā kaT-a' .manevrs. Tā laii
^'am d^n^ta arī rietumu komunistiem.
Ac^m redzot, svarī^āknis PP.-:
^'omiu. Savienības noliks ir novērst
P:otume!r''>'^as anvi'en'o^anos. !^o UTI-devumu
Staļins la^Vam uz^^katot nnr
t'k sva7*īcju, ka t-l de*" att'^icies no. oa-raduma
per.^on'^i padomiu presev
mte^vi^as nedot. , '
ASV vēl nav oficiālu komentāru
nar .^ta^ina int^rviiu. Kāds ārli'^tu
ministrijas pāT' - t ā v i s izteicies, ka
^dnš varnt; ri'^^'ād't vienlr^i uz Vaš'n^-
tonā nubiicēto Balto ?rāmatn, Poc
nnļīticko anrindu .domr'm, Stalma;
intervija - domāta nrona^andas noļū-'
Vem. Ar>va'nolot kara gatavošanā
ASV un Ll^lbrltaniiu un nieminot
pT'pnciiu tikai, f'^ŗamejot, s^enerāl"-
sim^ vōlē'ies dzīt.ķīli rietumu sabiedroto
starnā.
Anvienotajās Nācijās Staļina 1n-t^
r^iia uzvemta ar lielu intewi;'
Drīz pēc tā^ teksta nubk'cčšanas..
Maršak telefoniski sazināues' ar
Vašin^rtonu, bet sērs- Kedogens aij^
Tvondonu. ,
S ? ^ l d a . ka uz Staļina intervļlu
tuvrlkā? dienās reaģēs britu ārlict'J
ministrs Bevlns. . ,
B B C
rr
R U S S l A N 2 0 NE
I , PADOMTU JOSLĀ
„Tā kā lai trijos pēc pusdienas
būtuj prokomūnistiska sacelšanas!*^
NYT
DAŽOS V4RD0S
Anglijas - Spānijas tlrdziiiecfbas
nolig-uļma revīzijas sagatavošana
esot viens no britu tirdzniecības im
finanču komisijas uzdevumiem, kas
ieradusies Spānijā.
Par kontroles pastiprināšanu Vāci
j,as ostās sarunas ar Vācijas okupācijas
valstu iestādēm ievadījusi
Zvi'edrijas valdība, .jo.pēdīējŠ laikā
nelegāli uz Zviedriju izceļojis liels
^kaits vāciešu.
Valsts līdzekļu rezervēSania maz-tmngiem
britu pilsoņiem, kas vēlas
tiesā ie^'^dlt sūdzības pret valsti, paredzēta
jaunā sociālā likumprojektā,
ko trešdien augšnamā pieteica lord-kanclers
lords Džovits.
' Profesors Pikāi*s trešdien izdarīja
pirmo niršanas mēģinājumu ar savu
dzlļjūras gondolu, pie kam rez\rltāti
apmierinot.
Lielus plūdus Toskānas un Ligu-rijas
provincē Itālijā radījušas pē-'
dējā laika lietus gāzes. •
107 mūziķi ar visiem instrumen-:
tiemi 3 lielās lidmašīnās ceturtdien^
izlidoja no Berlīnes uz' Londonu.
Tas bija viss Berlīnes filharmonis-kaip
orķe;4ris, kas Anglijā sarī] |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-30-03
