Bavarijas Latviesu vestnesis, October 30, 1948

              JA, 1948. i{. ?v , •
prava
"7. gada pavasari
?anu. nelms
merikāņu policijas bir.
•^er _driz vien ZZl
ir ārzemnieks ,m ^
tam jāatgriS v^^^^^^^^
•a. Otru reizi vin.tr un pazuda kā
•zmeklēšanā atklS ļ
almajlsFrekingu icārin
-ma Bet gluzi nesapro.
Helmam treŠD reizi i^ri!
Viņš nevilcinād^les 1;
^eni lai paslēptos tv^nh
sakumā detektīvi tom^r
pēdas, apcietināja HelV
adaia uz Visbadeni 8
erž kopā ar Vācu ierēdni
devās ceļā no Mindienea
^^atgādātu. uz Bavārija
akama dienā atstāja Vls^
ns basām kājām un dze).
m rokām, sēdēja auto:
Viņam blaku3 bija no-ichingers.
Celā'Eichingei^
tu, lai blakus Snaideram
cigareti. ; No priekšēja
nevarēja redzēt ka
auc roku dzelžus.
Helms pazuda vēlreiz,
^aseles tuvumā uz ceļa bi*
' kadu amerikāņu džipu
ai paņem viņu lidz. Helms
amerikāņu kaŗaviru mU •
pteinis, kas sēdējis pie
•is runāties, kad; piepeši,
:auri mazam mežiņam,
peis pistoli, . pielicis 'pie
kiaitīrri lin pavēlējis ap-;
• Kad kapteinis- pi-astbu
ķelms pavēlējis viņam at-i\
x, atstāt, naudu, doku-pvilkt
formu ua pazust
pteinis izpildījis pavēles,
ptas novietojis džipā, bet
ļapakšveļā palicis meža.
iesēdies mašīnā un aiz*
vēlāk viņu pie Litjesu
bēgļu policijas ierēdņi,
beigusies. Šīgada jūlija
ienās speciāla 'anierikāņu
.riskārtigo slepkavu no*
chenes cietumā.
yā spekulē āri
spekulantiem radies
tūkstošs veikals ar kaŗS
mamu drupām, Vpateicoties
valdības rīkojumam, kuš
priekšroka 112 dzivok-
,notos namos ir tiem, kaa
drupās jau priekš nama
as. Spekulanti .ar labiem
attiecīgās iestādēs uzzinot,
lus valdība gatavojas at-tad
paši .uz tsu laiku ap-oās.
Kad nams atjaunoU,
d savas pirmtiesfbas tiem,
kļi patiesi vāiadzigi.
IŽDEVNIECtBA
rschuleV
rotēta)
izdevumus:
Time"
DM 4.80
,DM 8.50 .
DM2.M
DA14.W
DM 4---
DM 3.»
DM l ' l
grāniat-un darbvedība DM^Stl
m
Grāmatu tirgotaiicm^^^^P^^^
skrīinStņu- sērijā Udotfi» .
^.iuT. K. Vatfi«a
GftSMATAS
is valsts aatversme^aļ ^
Jņa personiska»; j^ļvi
tbfls" . • • ; •
j L. RUMAKA %i
rnbJrg 2.. ..V'"*"''
ļipu. l>irbf.
ēdumi nn v.or«spond»n
Latvijai 7
tāk iris rt^^^ '^^^^
LATVU
Latviao Newspaper .
Published aiļder' EUGOM Civil
iiiairs DivisioD AulhorisatioD
Sumber UNDP 196. Publisher
„pcJ Ediior: Kārli» -Rabācs.
n'p Camp Kleinkōu near
Cūn/burg'D Prlnter: „Schwab,
Volksbl." GUnzbur^/D.. Bgm.
Landm.-Pl 7 f.rculation 4000.
published three tim^-s weekly.
Edilorial of/ice: Gunzburg/Do.
Onrriniktis-'/immirma'.n-^^tr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
ST. ^5 (20U)
Sestdien, 1948. g. 30. okt.
imSk trīs reises nedēļā.
Udevē)»: BALK azdevumā
Latviešu pme» darbiaieku ea*
darbības kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktcri: 2.. Bārda
IH. CuIIti». H. Mlndenbergs,
A. Smlts. Adrtst • Giiņzbttrg-
Do.: ped.: Dominikns-Zimmer-tnaonstr.
2 (tālr. 50). apg.:
Marktpl. 25 (t. W), /spiest:
B^ra-Landmaun.-Pl. 7 (t 92)
I I
Liela
neapmiermatiDa
padomj u joslā
Organizējot policiju padomju joslā
uz militāras bāzes un apbruņojot to
smagiem ieročiem, padomju oku-
Dācijas iestādes pārkāpj Potsdamas
noli^uJTiu, intervijā presei trešdien
Berlīne paskaidroja britu militārgu-bernātors
tenerālis Rpbertsons. Ir
iegutas ziņa?; ka krievu joslas ;po 1-
cijas spēkus; :kas. tagadir ap 200.000
viru; paredzēts divkāršot līdz 40d;000
vinem. M d j u apbruņo, ar granātu
riie^^ smagiem, ložmetējiem un
tankiem,: kas ar potsdamas; nolīgumu
.it ipaši noliegts.
.. ,,Es gan ^smu dzirdējis par vispā-
• rejas neapmiennātibas vairošanos
padomiu joslā, bet: nedomāju, :ka tā
, bvitii :tik ;liela, ķa^ attaisnotu -šādu
policijas formāciju i2:veidosanu,*' iz­teicas
britu .miiitarģubernātorS;:Tā^
]§k vii?š runāja .par dziŗdētiern; plā­niem
olcupādjas karaspēka atvi
nai no. Vācijas, atzīdams, ka tas var­būt
varētu biat Viens atrisinājums.
0 Bet būtu tomēr negudri izvākt oku-
: pācijas karaspēka, • iekām nav dro­šības,
ka vficu tauta ir tiesām brīva
un nav padota kāda mazākuma spde-iienam.'^:
:;:;^^^^ ..v:;^.
Angļu valdības pārstāvis ceturt-
: dien;paskaidroja, ka valdība neap-^
.: sverot iespēju ; a t v iM savus bruņo­tos
spācus. no Vācijas. Ģenerāļa-Ro-bertšonā
iTteikumi šinī: .: j ^
: paužot tikai viņa personīgās domas.
Policijas šDēku organizēšanu krie­vu
joslā trešdien komentēja ariBer-
•lines amerikāņu selctora komandants
pull<:vedīs: Hatilijs,. norādīdams, ka
krie\a pārvēršot • par poli­tisku
instrumentu un savā okupāci­jas
joslā iedzīvinot policijas valsts
,'rnetodes. ,^•
Uz Eietumvādju.: parbēgušais^^^^a
: rakais:TTrihgijas: tieslietu , ministrs
- Kilcs trešdien Frankfurtē . izteicās:
ka .neaDmierinātība : padomju joslā
esot loti liela, tā. ka .reizēm rodoties
= iespaids, it. kā būtu gaidāma sacel-
• sanas. Brīvās vēlēšanās 'komunisti
,• nedabūtu vairāk: par ;5 proC; balsu.
Lai iegūtu tautā popularitāte krievi
gatavoi.ot priekšlikumu par Gkupāci-jaa
spēku, atvilkšanu.
BBC BB, St
Inlervijā; ar kuru viņš cenšas
attaisnot padomju ārpolitiku, viņš
nomelno rietumvalslis par kara
gatavotājām
Pats maršals Staļins, pretēji Kremļa tradicijām, ceturtdien Maskavā
deva interviju „Pravdas" līdzstrādniekam. Atbildēdams uz jautāju­miem,
Staļins izteicās, ka angļu un amerikāņu valstsvīru pašreizējā po­litika
izejot uz jauna kara sagatavošanu un izraisīšanu un uzvēla visu
vainu par Berlīnes sarunu neveiksmi rietumvalstīm. Rietumu koihenr-tātori
uzsver, ka svarigākais šai gadījumā neesot tas, ko pateicis Sta­ļins,
bet gan inten^Uas neparasti asais tonis, kas it kā noraida sapra­šanās
iespējas uh tas apstāklis pats par sevi,, ka Staļins personīgi iztei­cies
padomju presei. To yiņ.i lidosim darījis tikai retos un ļoti svarī­gos/
gadījunios.
Intervijas publicēšanas brīdis 'un Staļina argumentācija ļauj domāt,
ka Kremlis noraizējies par pasaules sabiedrisko domu. Padomju ārpoli­tika
un komunisma agresīvās varas metodes, kas pēdējā laikā gan UN,
gan rietumu valstsvini runās un presē ar faktiem raksturotas atklātī­bai,
visā pasaulē modinājušas sašiitumu un spiedušas rietumniekus uz
saskaņotu un intensīvu rīci^^^^ Ar to, šķiet, zināmā
mērā izskaidrojams he vien intervijas toņa asums, bet arī tās akcentē-jtims,
kas kara kūdīšanā un agresīvā politikā apsūdz tieši rietumnie­kus.
Pasaules uzmanības novēršana no sev nepatīkamām lietām pa-
Istlkam t>ijusi padomju politikas sastāvdaļa.
Už" „Pravdas" līdzstrādnieka Jau-'
tājiimu, vai Maskavā bijusi panākta
vienošanas Berlīnes jautājumā, Sta-ins;
paskaidroja, ka 30. aug. Maskava'
starp Padomju" Savienību un ASV,
Lielbritāniju; un Franciju esot: pa­nākta-
vienošanās, Icas paredzējusi no
.. •^mspiises satiksmes ierobežojun-ļu'
atcelšanu Berlīne \un no otras pu­ses
austrumu markas: noteikšanu par
vienlgO; Berlīnē derīgo^ valūtu. • A r
šādu vienošanos nebūtu pārkāptas
nevienas valsts; tiearbas un ;tā būtu
nodrošinājusi tālāko sadarbību Ber-;
linē. Angļi un amei^ikāņl tomēr uz­skatījuši
;ŠG vienošanos par neei^osu.'
bet tā- vietā; nodevuši; jau tā j urnu
Drošības padomes apspriešanai, l^ir,
viņiem esot hodrošināts. vaiT'āk'ums.-
; V a i esot tiesā, ka arī Parīze :piTTns
jautājuma; nobalsošanas ;pī\.?sības
padomē neoficiālās .sarunās; bijusi
panākta vienošan;ās starp ī^domiu
Savienību an. rietunn'alstīm. tālāk
jautāja ;;Pravda5" ;v;pārstņvif;. .; 'Ho
Staļins arī apstiprināja. Di'ošība? IKU
domes; prieķšsēi^a, • Argentīnas; deļc-gātaBramuļas.
rīcībā; biji5sīs.vieri^
',;anās teksts, bet- vēlāk:, ;angļu. un
amerikāņu delegācija, apgalvojusi, ."ka:
tāda/ņcesot- .
.; Ūz jautājumu, kā Staļins novēriē-jot
Berlīnes debates Drošības-pado-mē
un to rezultātus, kā. arī angļu-amerikāņu
pārstāvju iztiuēšanos šai
I ' (Beigas 3 Ipp.)
Berlīnes jautājumu
UN kopsapulcei
neiesniegs
No oficiālā komunikē, ko iz­deva
trešdienas vakarā, pēc Liel­britānijas,
ASV un Francijas ār­lietu
ministru • apspriedes, seci­nāms,
ka rietumvalstis Berlīnes
problēmu neparedz nodot UN
kopsapulces apspriešanai,.atstājot
to Drošības padomes darba kār­tībā.
• .-Apsprieduši .situāciju, kāda ra­dās
pēc Višinska veto, tiīs- ārlie­tu
ministri savā komunikē pazi­ņoja,
ka rietumvalstis joprojām
gatavas tālākām sarunām un uz­skata
sešu valstu kompromisa
piedāvājumu vēl par spēkā esošu.
Trīs valstu valdības gatavas pil­dīt
.savas saistības un uzņemties
atbildību, kas tām pienākas • kā
Dro.*^ibas padomes loceldēm. Drošī­bas
padome joprojām varot ar Ber.
sīnes jautājumu nodarboties, tādēļ
tas atstājams padomes darba kār­tībā.
Saskaņā ar UN kārtības
rulli, kopsapulce nevar apspriest
jautājumu, kamēr tie nav no
Drošības padomes darba kāilības
noņemti. BBC korespondents iz­teicās,
ka gadījumā, ja krievi no­lemtu
.savu viedokli grozīt, būtu
iespējams nekavējoties sasaukt
padomes sēdi Berlīnes jautājuma
ausoriešanai. BBC
Franču valdība meklē kontaktu ar
• ģenerāli De GoUu
Joprojām nerunādams ar streikotājiem. Francijas ministru prezidents
K^^ pēc informētu aprindu ziņām, ar starpniekiem nodibinājis kon­taktu
ar ģenerāli De Gollu. Sarunas De Gollam bijušas ari ar kādreizējo
Iņinistru prezidentu un neseno finanču ministru Reino. Par kādiem plā­niem
politiķi ninā.ju.ši, Parīzē pagaidām nav informācijas. Saspīlētais
stāvoklis streiku apgabalos mazliet atslābis.
. Ceturtdienas .rīta karaspēks un po­licija
okupējusi vai^a]^as ogļraktuvos
ziemeļos un dicnvido.N. Kamēr vēl
iepriok.^^čjā diena str"č*dnieki šo val-
GlibaS'akciju uzņēma ļoti naidīgi un
Valsts aizsardzības . jautājumus
: nevar iztirzāt aiiditonjā,. kur. ir :k]āt
komunisti, paskaidroja; kāds .
; '^acionalSs.sapulces labā,spārna de-.;
, Piitats. :kad koitiūnistu; pārstāvji, par-
, '^nienta -aizsardzības.: komisijā ; pie-
P^^sīia,Mai aizsardzības ministrs Ra-
.;:i^adie npkavēioties sniedz pāskaid-rojurnus
par .Rietumeiropas '; ūnijas
piesardzības sarunām. Ar 19; pret 9;
^Isīm komisila; koiņūništu - piepra-'
^'j^mu;: norai dl ja, atliekot Raniadjē:
: ^^klarāciju. Komunistu frakcijā pro-
*^steia, ka valdība : bez parlamenta;
Jppriekšējas- piekrišanas ii2ņe^
•-^^^inas. saistības..;':.^;.;; •
^rancijas .;komūnlstu parti j a : : c e -
• J^^^ien 'aicināla franču" tautu, sabo-;
^iemelatlantijas - paktu,^ .kas ap­draudot
Francijas neatkarību- un
.. versts pret 'Padomju Savienību
;^Mtautas;demokratiju'^^^^'^ ; / •;
. P^r piecu Briseles -pakta valstu
. «nietu. ministru pēdējiem lēmumiem
;^'^rtdienasvakai^;Londonā runāja
•; ^^^ins.Viņš-; norādīja, ka, Rietum-
^^J'Opas^ aizsardzības; organizēšanā
^'^^^ādltā solidaritāte kalpo nevis ka-
\f^:^^ mieram, Šī • solidaritāte :pa-;
•"^^^s.Rietumeiropai konā: ar rietu-
. Pusiodi^: radīt';pasaulē' varu. kas
r^f^^s neiespējamu ;}ebkādu • u z -
'-.^^iimu:,;---' - '..'••;•:•.'•••
• ^.^J^Sl^; konservatīvo vadītā jā viet-.;
; • ^%n:s .dominiju
;•-^^i; .^nāksmē Londonā ;izteiGās ne
. • p a r • cic?šu;impērijas ' sastāvdaļu.
;: g^srbibu.; bet ;arl Rietumeiropas
atbalstīšanu un sadarbību ar;
aizsardzībasr:Jautājumos. ;-Sa--
-^^^nic.s komunikē • parlamentārieši
: 0'^savu;vlenoto ^opozīciju pret ko^^
, '-^mistiem/•;^.• -1.;^^^ ,;;••;-•;.
<vC ^^^k^^'i^'OJa,; ka;pabeigta; vesela
: -'•^'^^^; virkne oar Žīemelatlantiļas
.: j^f^^^^^as paktu, bet ASV vēl; nav
; : •'^iTiusas;. oficiālu Rietumeiropas
valstu aicinājumu, pievienoties- šā-,
dam paktam, nedz arī ^;uzņeņiu5as
jau kādas noteiktas saistības.;
Kanādas ārlietu ministrs Pīrsbns
Paziņojis Briseles pakta valstīm, ka
Kanāda -gatava sākt sarunas' par
Ziemelatlantiias; aizsardzības līgu­mu
k ā ār Ri et lime ir 0 pa s.; ū n i j u, t ā
arī; ASV un vēl citām valstīmL Sa­karā
ar piecu, ārlietu ministtu kT3n-ferences
lēmumiem, Kanāda nārbau-dīs
savus aizsardzības plānus. Val­dība
Jau ta^ad izveidojot snēkiis, kas'
pietiekami;lieli, lai atvairītu arī vis-'
.pēklņāko uzbrukumu. •
Vašingtonas diplomātiskās" a'orin-das
saga.ida, ka ^ arv:; Skandināviias
valstis izsldršōties par. pievienošanos
Ziemelatlantijas paktam.; Dānija un
Ņorvēģījā būtu uz to • gatava:: jau
t ū l ī t , b e t ' n e g r i b o t to;- darīt . bez
Zvledriias, kas joprojāŗņ vēl domā
pieturēties- pie savās ;neitrālitātes; p6-
•litiķas. •;•';;;•,"
: Lai apgādātu Rietumeiropas ūnijas
valstis ar rnoderniem- ,,Meteor"; ' un
,.Vampyr"' tipa : •tiirbaiznīcinātājienji.:
angļu bruņošaiiāsi'ūpmecībā^ • p ā r ­kārtojusī
savu ražošanas ^program­mu^
-sadalot fabrikām .pašūtinajumus
tā,. l a i ; varētu apmierināt, ne; ;vien
Anglijas, bet arī pārējovunIjas valstu
vajadzības. ;• -Turbolidmašīnu.. būvē
nodarbināto strādnieku, •skaltii': ;-div-kāršos..:
..Lai kontinenta, valstis- jau
iespējami ātri varētu izveidot turbo-,
iznicinātāju -eskadriļas,; pagaidām
Anglija: nodos .to rīcībā lidmašīnas
no; savāra, rezervēm. .• :'
.. ,,Time>'*. komentējot-; ārlietu - r t iH
nistiij - Sanāksmes lēlriumuSi norāda:,^
ka i īe; pieņemti; paša ASV .;prezid enta
• vēlēšanu priekšvakarā: Tas esot-vļa-b
ā k a i s . pierādījums, uzticrbai- pret
ASV ārpblvtikas;• stabilitāti,; neatka-'
rīgi nb ; vēlēšanu : varbūtējā; iznā­kuma.
:. BBC. NZ-Organizēs
latviešu
centrus ārzemes
/Latviešu Nacionālas Padomes
prezidijs pēdējā sēdē, apspriežot
iespējas tālākai; sadarbībai ar
, mūsu valsts augstākās varas or­gāna
pārstāvjiem un latviešu or-
;ganizācijām ārzemēs un iegaumē­jot
nopietno, ārpolitisko stāvokli,
atzina, ka jādara viss iespēja­mais,
lai izveidotu jo; ciešu.: un
pilnīgi saskaņotu darbību/Nolē­ma
I organizēt ārzemēs latviešu
centrus — aizbraucēju apzināša-
;tia'i un vienošanai.
; Izmantojot gtidījumu, kad ASV
ieceļošanas komisijas: priekšsēdis
Kārusi ieradās Eiropā, prezidijs
viņam iesniedza lūgumu • panākt
ļabpiumus DP ieceļošanas kārtī­ba
ASV, īpaši attieksmē uz ve-
;čāķiĢm cilvēkiem..
; I U t Latvijas proklamēšanas 30
;:gadu atceri 18: novembrī nolēma
ļiz(ļ0t dienai. piemērotas pa.stkar-
.tes.i'Pārrunāja sardžu un darba
V vienību komplektēšanu angļu
joslā un ar to saistītos jautāju-ļmus.
No Latvijas prezidijs saņēmis
autentiskas ziņas, ka Rīgas iedzī-
.ivptāju. sastāvs par trīsceturtda-
1 ām kļuvis krievisks. Apmēram
6001 deportētie no deportācijas^
;vietām atgriezušies Rīgā. bet drīz
atkal savākti un no Rīgas pārvie­toti.
|: Vairākiem simtiem latviešu,
kas atlaisti no darba VEFā. darbs
(piedāvāts Sibīrijā.
rnilitārās varas pārstāvjus apmētāja
akmeņiem^ un pat rokas granātām,
ceturtdien okupācija.norisinājās mie­rīgi.
Pēc iokšlietu: ministrijas - infor-māciias,
apcietināto ogļraču vidū
atrodas li-t:. daudz ārzemnieku
•p;plli,.- spān.iešu, dienvidslāvu un--bi^
• jušo ļ vācu kara .gūstekņu. Daudzām
vietās streiku vadītāji esot vienīgi
ārzemnieki. Pierādījies, ka Alē ap­gabalā
400 apcietināto ogļraču vi­dū,
kas uzbrukuši karaspēkam un
polic.ijal,, atrodas arī ārzemnieki. V i^
ņus tiesās un pēc tam iz^raidīs.
Mapseļas tuvumā -'trešdien streiko-āji
bi^krūvējuši dzelzceļa sliedes
posmā uz l : ā d u o^ļrr»ktuvi Kad tai
vietai pāri d(.'\-ic'S vilciens ar strād­niekiem,
lokonu)! 1 v c noskrēja no u'Z-bērūma.
ai'/.ruLijoi Jklz a n da/us va­gonus.
Vairāki strādnieki smagi ie­vainoti.
Kopš . s t r c i l iu sākuma, pirmo,
reiz par sasDilt^io stiJMtkl' ,.Ponu-laire"
rakstījis fi'anču sociālistu va­dītājs
Blūms. F>hirp tagadējo un ag­rākiem
•.streiki<'^-m v<o\ l i e l a ;'tarpība:
ja valdība -agrāk vGi'-;a pol'ciju un
karaspēku pret slrādnioidom darba
devēju uzdevumā., tad. tagad tas ir
citādi, Francijas ogļraktuves nacio­nalizētas,
kāpēc streiki tagad vēii^as;
tie''i pret valsts interesēm.
Prezidentam Trumenam īpašu rak­stu
piesūtījis amerikāņu ogļraču
arodbiedrību' apvienības priekšsēdis
Džons Luiss. Viņš aicinājis prezi­dentu
iejaukties Francijas streikos.;
Ja Keja valdība paaugstinātu strād­niekiem
akas, uzlabotu pārtikas de­vas
un dzīves apstākļus, tad. pēc
Lusa domām, streiks. Francijā beig-tos,
un strādnieki paši izstumtu no
arodbiedrību vadības visus komu­nistus.
CGT (franču ogļraču arodbiedrī­bu
apvienība) publicējusi paskaidro­jumu,
kurā pieprasījusi atbrīvot v i ­sus
aoGletinātos: streikotājus, atlīdzī­bu
.strādniekiem par .streiku;laiku un
nensijas cietušo piederīgiem. 72 proc-kalnraču
b.Dtringi lā ceturtdien .at-jarmoja
darbus. Pa de Kalē rajonā.
Dolicija un kaŗasoēks ieņēma 8 rak­tuves,
gāzes iestādi, dzelzceļa staciju
un kādu spēkstaciju, kuras strād-nieki
nekavējoties izteica gatavību
atjaunot darbus-: '
Arī ārlietu ministrijai tuvu stāvo­šais
..I^e Monde" raksta; ka .strādnie-k-
u lielais vairums.labprātīgi atgriez­tos
darbā, jo streiks jau' sen pazau­dējis
savu saimniecisko rakstuni un
draud pān'ērsties par īstu pilsoņu
karu. Bet pilsoņu karš. kam ciešs sa­kars,
ar pašreizējo, .politisko v saspīlē­jumu,
var radīt tādu apmēru katas^
trofu, kādu cilvēce vēl nav piedzī­vojusi.
BBC. BB
Angļu arodbied­rību
savienība
aicina 3 miljonus
biedru cīņai pret
komunismu
Angļu arodbiedrību savienības že-nerālpadpme
trešdien izde^va uzsau­kumu
saviem 8 miljoniem biedru,
aicinot vlņuš palīdzēt apkarot Ko-mūnisma
briesmas. Bez tam uzsau­kumā
ieteikts Vispasaules arodbied­rību
savienībai pārtraukt darbību,
pretējā gadījuma piesakot britu
arodbiedrību savienības izstāšanos.
Kā zināms, Vispasaules arodbiedrī­bu
.savienība nonākusi pilnīgā ko­munistu
kontrolē. Britu arodkulstl-bas
vadības aso nostāju pret kontu-nlsmu
apsveic visa angļu prese, iz­ņemot;
protams, komunistisko ,,Daļ-ly
\Vorker".
Ģenerālpadomes rezolūcijā norā^
dīts, ka angļu komunisti ir komin-forma
politikas izpildorgāns un strā­dā
roku rokā ar ^ internacionā 1 ajāin
komunistu partijām citās zemēs gal-venokāil.•
Francijā. AniUu komunis­tu
aktivitāte ir jūtams .-šķērslis Liel­britānijas
jaunuzbūvei,. Arobbiedrību
funkcionāriem rezolūcija atgādina
vērst sabiedrības uzmanību uz komu­nistu
sabotāžas politiku. Ģeiici-ālpu-doine
rezolūciju pieņēma pēc;' savu
pārstāvju ziņojuma uzklausīšanas
par Vispasaules^ arodbiedrību savie­nības
izDildkomitejas sanāksmi Pa­rīzē.
Ziņojums attēloja, kā ki)mū--
nisli pārnesuši savus politiskos ma­nevrus
uz arodbiedrībām.
Angļu nreses atzinums ir tāds. ka
šī ir asākā pretkomūnistiskā revo­lūcija,
kādu anelu arodbiedribc'is jeb*
kad pieņēmušas. Strādnieku f)a]'^iias
laikraksts ..Dailv Herald" rozt)lūcijas
pilnu tekstu sniedz pirma.iā, hnroui-t.'^
un komentē ..ievadrakstā Komū-nisli
?rib()t .s-aaraiit arodbiedi'ību lielo soJ'-
ku j.in fTāzt Lielbritānijas socļ.-Uisti'^^-
ko "valdību. Komūni.stu mērķis esut
pārvērst [<;oIbritaniju par nolicijas'
valsti, kur neviens neiedrošinās ai-,
vo:1 mūli. un par ārzemju vasai-,
valni Esot pienācis laiks, nora.'a
valrjTbas parti.ias laikraksts, arod- .
biec'ribām no>ui'-;:vas pj-etestibas ko­munistiem
pāriet uz aktīvu iicibii,^
pret tiem. r
Komunistu „D.ailv •Workor'', noso­dot
arodbiedrību rezolūciju, deklarē,
ka komūni.sti ir pret Maršala plānu,
jo tas aizliavēiot Lielbritānijas saim­nieci
bas • a t v ese ļ oša nu Konse r v āl i v a is
„Daily Mail" un „Daily Telegraph"
atturīgi norāda, ka atliekot nogaidīt,
vai no arodbiedrību puses šiern spe- .
cī.f?aiiem vārdiem sekošot an tikpat'
spēcīgi darbi: .BBC
Atombumbas _
sarga Eiropu no
barbarisma
„Divu" pasaules ' karu uuuŗl."
priekšvēlēšanu kamnaņas runa K I K -
lendā' teica republikāņu. kandid-iU
prezidenta amatam Djuijs, ,.un.rūpes
uzturēt pasaulē mieru .skaidri nius
mācījušas, ka ASV ncfvar izolētie.-.
lai ;Dec tam^ mūs . ielenktti un aon i u
Padomju Savienība iejaucas bnvu
valstu ieldējās lietā.«^.. Ar streikiem
tā mēģina satricināt Francijas saim­niecības"
stāvokli, apdraud Gripk^jTj
un Turciju, Ķīnu un IVlandžļltiju.
Amerikāņiem nav nekāda naidā pret
krievu tautu, bet mēs nevaram atbil­dēt
par Kremļa politiķu agresWām
tieksmēm: ii
Laikraksts «Tēvzeme"
pārtrauc iznākšanu
,Laikrak.stu pārkārtojumu dēl ar
1. novembri vecākais latviešu laik-raksis
Rietumvācijā . ,.Tevzeme" pār--
trauc iznākšanu. Tēvzemes" lasī­tājiem
par' abonē.šana.s naudu, kas
iemaksāta, uz priekšu, dota iespēja
izvēlēties, .vai nu laikrakstu ,,Lat-vija'\-
vai ..Latviešu Ziņas", par ko
tuvāka paziņojums 2. Ipp.
Britu pariamentā ceturidicn runu
teica konservātivo partijas- vadītājs
Vin.?tons Cerčils. Maršala plāns var
realizēties vienīgi tad, ja Rietumei­ropas
valstis būs .stipras im varos
aizsargāties pret jebkādii agresoru,
pasvītroja. Cerčils. Atombumba vien
daudzas- gadus var pasargāt Eiropu
no barbarisma un aizkavēt, ka tā.-^
iedzīvotāji kļūst par komunisma
vergiem.
Komunistu deputāts Galachers. at­bildot
uz Cerčila runu. norādīja; ka
konservatīvo pariijas vadītājs mē-
'ģina pierunāt ASV. lai tās nomet
atombumbu virs Padomju- Savienī-^
bas. Nerons. salīdzinot ār Čerčilu,
esot bijis inteliģents humānists.
BBC, AZ.^