Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1947

              j^utborized by — Lizenz —
iKdoSasias atlaaja: ICD-OMBG
Atbildigais Tedak.
tors - Editor ln»Cl>ief:
KärU* Rdbäcs, vie^eks:
Aleksandrg Liiepa, redakci-jas
gekretSrs: Maksis Cull<'
tisi rHiktarl: Andrejs Ru-flzls
(Mincliene), Harijs Min-dcnbergf
^EsUngenä). Ar-nöids
Smits (sports), Zi|[iirds
Bärda 'tedmiskaig lekärto>
" ' Jiims) LATVIAN JO^SPÄPER
m2i(?8)
laig& oträieASs on plekUUe-iiis
:: MevSjs: Ba?iri)ad
apgabala latviefia kosnitejaa
osdeviiiiiä LatvleSo prera
darblnlekn sadarbibas kopa::
Rfdatcyai QQil8biirg/0.; BtV*
gemr-ta? ^Lapdniann • PL: 9«
t 92 ts Matad by SeIi\iHib.
Volksbtalt. OQiaborg/ML,
BOrgerau - fiand«ann*Pt 7::
Mettdns - OfTCulatlom vm
\
Bido priekllikums par Tidelia un OP nomefiiiilfiiiu dils semes
ASTlVIZejAMA PALIDZIBA
, NO NO}«mTNEH
IZKAIDlIIEM mi
IN /.
/
15. marta sede ärlietu ministm padome Blaskavä nmaja par bP jaa»
^umu Väoijä. Peo Reutera zi^am Srlietu ministni padome p§c Molo-tova
pleprasljumi^ vienojas grozit darba kär^u mi pärnmät DP prob-lemtt^
on Väcijas territoriju Jautajumii pirms pärrunäm p»* aaimnieeis-.
|£iem pamatprincipiem un reparäcljänL
Padomju^ Savienibas ärlietu m^^
nistrs Molotovs 15. marta sede at-kartojä
pärmetumus^ rietumu valstim
pap DP pature§anu vi^u okupäcijas
joslas un atkärtoja jau agräk izteikto.
pieprasijumu likvldet nometnes' un
repatriet DP lidz 1, jusiiam. ASV
fclietu ministrs MarSals im Anglijas
firlietu ministrs Bevins no jauna pa-ivitroja,
ka Ir pret DP^ repatrigSanu
piespiedu kSrtä. , *
Debates par DP jautäjumu Frän­ti
jas Srlietu ministrs Bido ieimiedza
spiiekälikiupau samazinät Väcijas ie*
dzlvotäju skaitu ar planveidlgu. fe-cejoSanas
veidnääänu. Mar§als pie-zimejis,
ka. ar .§o priekSlikumu Bido
iyiris väcu problemas kodolu. Bido,
gavu priekdlikumu pamatoaams^ bija
Qzsveris, ka lielais Väcijas iedizivo-taju
dcaits rödpt kapa, potenciälu,
kas apdraud Franciju. Francija esot
gatava köjpä ar citam väistän spert
revolQcionäp soli -7 sakauset väcie-
§usar savikin iedzivotäjiem un uz-sOkt
tos sevL Bido atjgädinäjä/ka
66. miljoniem väT^ieSu klät näk vei
4,5 milj., kas repatriejami saska^ä ar
Potsdam^s noligumu. i Uz daudz ma^
Eäkas platibas kä pirms kaf a drau-dot
koneentret 70 milj. väcieäu^ Bido
tapec ierosinäja: 1.) nepiejaut tor-pbiät
väQU minoritä§u repatrieianu
no cita;n zemem,., 2) pärtraukt jau
iesakto yäcie§u pärvieto§anu^.3.) aiz-liegt'
jebkädu DP pastävigu novieto-iands
uz ds^vi Väcijä un paätrinat
vii^u parveSanu un n6metinä§anu ci-täd
zemes.,; ^Be^^ins F^ie SI priek§li-«
kuma piebiidis, ka; Anglijas valdib^
ang}tt joslas biefäs apdzivotibas dej
fiav ar mieru turpinät uzi^emt tur
väcu b§glus.
; Krejä debates
Maskavä. pärrunäta Väcijas demili-tärizäcija^
denacifikäcija, deiidolora-tt2E
§§ana un kaf a gästel^^ liktenis.
•.. ^y-, '\ \ '••
14, njiartä MarSals teicis lieläku
runu par demokratiju Väcijä un pie-prasijis
istaä^ demokratijas rad!§anu
yisis josläs. Vii?5 ieteicis radit Vä­cijas
valsts sistemu uz federätiviem
pamatiem, kas pasatgätu to no bries-mäm
nonäkt kä^as vienas yaras ie-tpaidä.,
Mar§als izteicies, ka antide-^
mokrätiskäs idej as nevares iznidet,
lelSms visiem väcieäiem nebus dota;
tespeja iegut visa veida informäciju,
un izteica no2|lu, ka /Sabiedroto
kontrolpadome vei nav vienojusies
par politisku un, sainmiecisku brl-vibu
gärariteäanu visäs Väcijas da-
Ife. Savä runä Maräals tuväk paka-vejies
pie tä, kä ASV Izpröt dlveka
tiesibas^Un brivibas.
Molotovs paskaidrojis, ka uzskäta
Märääla yärdus par |oti noderigiem
turpmäkäm apspriedem. ItrieVu uz-pkatus
pär "demokratize§anu paziijio-spt
drizumä. ^
Par denäcifikäciju runäjot, Mar-fials
paskaidroja, ka. ASV joslätä iz-darita
Joti plaSä apmerä. Bet ASV
esot norupejusies par zi^äm, ka krie-vu
jodä nacionälsöciälistiem dodot
Jespejas izvairities no soda, festäjo-ties
sociälistu vienlbas partijä. Esot
nepiecie§ama denacifikäcijas notei-kumu
vienädoSana visäs josläs. Jäu
oienu iepriekä Bevins bija pärmetis
rupnieclbä un pärvalde. Vipam esot
vesels §ädu bijuäo nacistu sarakstsj
bet vix^^ nolasisot tikai piecus vär-
Ka AP zii;ia no Berliries, ASV. pär-
«avji ai^e^oäi lidz uz Maskavu ari
kompromisa priek§likumu par Väci­jas
austrumu robezu. Saskai;iä ar to
Auggsilezija nododama Polijai, bet
LejassUazija Väcijai. Bez tam Poli-ja
an pec §i priekälikuma nododamf
Pjasi Austrumprusijas un Pomerä-
^ijas apgabali. Oderas Neisas robe-
2as atzi§ana raditu ärkärtigas gru-
«oas kaut vai tamdej, ka väcu iedzi-
, votaju biezums tad pieaugtu uz !l93
kvadrätkilometru. .
Sveyien ärlietu ministrl atputas.
^andriz visi konfer^ces dallbnieki
apmeklejuSi cirku, kur uzstäjies sla-
;enais klatins Korondajs ar Carja
.^aph^a parodijäm. Sai nedejä päre-cizets
pärrunät saimnieciskus jautä-
BBC svgtdienas vakarä shiedza
komentäru no vadoäu angju 'aprindu
viedpkja. . Komentärä uzsverts» ka
konference noteikti ieilgs. Runäjot
par 2 menegiem. Neesot pamata
pesiniismam, bet tomö: järeljdnajas
ar to, ka vieno§anos varetu aif ne-maz
nepanäkt.. Jau notikuSäs ap-spriedes
liecinot par to, cik dzija ir
plaisa starp rietumiem un äustrur
miem. Ja vienoäanos nepänäktu^
bet ari pasaules mieram.
DENA zi^o, ka MarSsds Maskavä
uzaicinäjis Franciju pieyienotie^
angju un amerikäijiU joslu sammie-ciskai
apvlenoSanai, ja Padomni Sa-viehiba
nepiekristu vienotas Väcijas
radiSanai. MarSals esot apsolTjis, ka
gadijumä, \ jä Francija priekSlikumu
pie)ciemtu, tSsd darltu pieejamus tädus
.amerikä!;iu palidzibas avotus, kas
Francijas ;valdlbai tagad trOkst,
NYHT, DM, DENA, N2
f«« v^4*.^»Rr , v« 1 = - i I Hanavä ho 14. lidz 16. martam notika papl^
bänd butu drauds ne vien Väcijas |
cmfgräcijas Jau^jumu, Jauno virzienu DP iprfipe angia joslä, paplaäi*
natSs iespeJJEis parvie^oties darbä uz Anglliju tua pie^gma^^a^^
mäkäs darbibM aktlvizeSanaiv^^^^^
dlas nomethi pie Stu^artes. LCK priökSsedis Ifdz tiirpmäkam vä^^^^^^^b^
Detmoldä, Jo tiieSf ang|u joslä beglu dz!v$ sä^uSäs izSl^trSJas pä
9as, kas prasa ätru rfcibu. . >
Fdbadiä iekärto kaneeleja^ uii uz^^^d^
amerikänii jöäas LeK^ looek|u, IHir LCK kanedi^
J. yett(3ru.^^^^^Z^ secfbS konstatSjains, ka d^
dejä menesi atstäti paSpluimiei. Jaunais LCK darba ndzares^ v^
l»t>L R. I^rkua b aizigiemis lffin<^^^
tade} nolema izrandzit
LCK centra PdbadML •:/:^y^---'^-^k:,^^^^^^^^^^^^^
s-
Jzvestilas'^ ^bilde Trumena yisii|iiiiiai
priekSsedis A^ Valdmänis
sede ziijoja par pärbauiu jautäjumu
amerikäi;iu jpslä. Sai;ien;iti norädiju­mi,
ka drfzuinä sSksiesjaunu
kumentu izsnieg§ana,-un tad DP tie-sibas
vares iegut ari tie, kas lidz Sim
, «a . • - .j ^ , vei dzlvojuäi ärpus npmetnem un ari
Pasaules prese pagijuil nedilas beigas velttja ptezidenta Trumena tie, kas forinllu^^
runas vertejumicm ^ismaz tikpat daudz telpas, clk ain^ojumlem par Maska- Ujas joslu p ä Ä Ä a ) lidz§inejäs ^p^^^^
vasikonferenci, Ainerikai^u^ ang}u undaudzu citu valstu laikraksti un valsts-1 ];)audes ho nometnem izi^d^^^
viri iztelkttSies, ka Trumena ru&a, kufä vbfi prasijis palidzlbu GrieJ^ljai un
Turcijai, ir vienreizigs vSsturisks notikums, ,,New York Harald Tribune^n;, 4 „ c i s K ^ , « i^ W5rW,*,^«.iU8
ievadraksta IzsakSs, fc» vSstijums vesturiskä ni«!mS. piclMdnams Monro
valsttt uzbrukumu ASV 1941. gada. Visvairak no nomekm izrai^
1 . . . . , . VT . , j k a r a v i r i , bet tie automätiski päriet
ppzitivi ua izteicies: ,^evlens^pgdeJ5 militäräs pärvaldes apnipe.- Speciä^
laika,^8perts solu. nav jikUek^
vwrojiS7
mieru un pasai^s brly^^
menta debates, par to paSu jautäjumu ^gg^^ kategorijäs civTlie begji un
runadains, ut^^^
hjas un bez Saubäm wi ASV ärpph- ^.^J atrfna: ka^TvixSlama
. , uz Lpi^3tl^stät non^trtes l i i novie^
.yajumu,,,...-^
FecV^^Daily iiail'' z ^
prese näkoiä dienä näy ziJjioj^si ne 1 nes Izglltibas un naciönälas audzina-värda
par Trumena vestijumu. Dienu äanas darba. hsd §is darbs neciestu,
pec tam pubhcets ,,Izyfestijas" ievad- I^CK aicina un ludz visas latyieSu
raksts/ ko pec Londonä iznäkoää komitejas uzi;iemties tautieäu • ga-
Tai pa§ä rakstä republikä^u par*
tijas lieiäkais iaikraksts lizsver, ka
runa nav uzskatfma par amerikäi^u
imperiälisma proklamäcijiu Tä no­teikti
nav ka?^ pieteikiims Krievijai.
Taja nav pateikts nekas täds, par ko
Krievija varetu apvainoties (ja tä nav
sabtljusies ar agreslyu programmu)/
un drizäk varot sagaidit, ka vestx-jums
izraisiSot krievu un rietumu at-tiecib^
izkärtojumu. /Vestijums neesot
aicinäjuins uz kafu, bet gan aicinä-jums
pärbaudit, cik-^ iedarbigas bas
no vienas puses krievu un no otras
puses rietumu sistemu polltiskäs,
saimnieciskäs un soeiäläs metodes.
Reutera a^entära dienu pec Tru­mena
yestlji^ma zi^oja, ka pec Va-
Singtonas ärlietu. ministrijas pärstävju
domäm §i| notikums pilnigi pärvei-dojis
Marlala uzdevumu Maskavas
konference. Maräala svarlgäkais uz-devums
tagad vairs nebuSot vis runä-
§ana par mlera ligumu ar Väciju, bet
gan pärliecinät Sta^nu par to, ka:
1. Ja turpinäsies krievu ärlietu poli-tika
iefiltreties un no iekäienes: sa«
graut brlvas sabiedribas gar krievu
iespaida sfairas robe^äm, tad tam
pretim stäsies ASV ar visiem saviem
lidzekjiem, sutot apdraudetäm yalstim
financiälu un materiälu atbalstu."
2. ^^Godigas un bezpartejiskas saru-nas
no Krievijas puses var radIt har-monisku
speku lidzsvaru/ kas spes
saglabät pasaules mieru un droäibu."
Täpati agentura piebiist, ka Tru­mena
vestijumsizraisijisdzivas pär-
5^runas Vaäingtonas kongresa aprindäs.
'^toembkratu senätors Mekkerens, iztei-.
cies: ,Ja ieiesim Grieljzijä un Turr ^
— tas var nozimet kafu.^ Repi ^
käi?u lidefis senätors Tafts turprcuai
izteicies: ,/Vai musu intervencija
Grielpjä versta uz ka^a izraisi§anu ar
Krieviju, tas atkarigs no daudz ap-stäkjiem.''
„New^ Yok Herald Tribune" Eiro-pas
korespondents Frankfurt^ saru-n|
jies ar Haroldu ^ Stasenu, ko repub-likani
izraudzijuäi par savu kandi-dätu
ASV prezidenta vele^anäm nä-kamä
gadä. Stasens, kas. apce}ojis
Väciju un tuväkäs dienäs dosies uz
VIni un Budapeätu, pilnigi pievieno
joties Trumena vestijumagaram.Vii^ä
izteicies: ^;ASVnäkotne saistita ar
visu tautu saimniecisko, politisko un
reli^isko brivlbu. Brlviba ir' musu
lietä visä pasaule.^ Jautäts, väi^ vipS
atsaucas uz Krieviju un täs sabledro
fiem, Stasens atteicis: „Tas skai:
|Krieviju un.jebkufu citu zemi:^
Grlelpjas iin Turctjas valdibas pie-sutijusas
Trumenam ipaäu pateiclbu.
,,Daily ' Mail" ziijio,' ka Iränas ärlietu
ministrijas pärstävis Teheranä paskai
drojis, ka ari Iränas stävoklis esot
-täds pats un ari tai esot vajadziga
palldziba no ASV.
Ar ipa§u gandarijumu Trumena
vestijums uzijiemts Londonä, Ärlietu
ministrijä pec valdibas sedes sarikota
preses konference, kura pa^kaidrots,
ka Trumena ; domias/ par ^ valdibas
formu uzspiesanu dazäm fiiropas väl
stim löti lielä merä saskanot ^r Ang
lijas valdibas uzskatiem. Vinstons
Ceröils konservativo partijas padomes
sede viitejis Trumena vestijumu l^ti
„The Soviet Monitor" atreferejuma ngäs apmpes ^tie§u^^^^^^^^^^^^^^^^
visärpilnibä iespiedis ari „New York skolotäjus uzi?iemt^^^^^
Herald Tribune". Pec isa Trumena turpinä§äriu ärr^^^^^^ä^^
runas atstästijuma ievadraksts uzsvejr, 1 dzivojoSo ^latvieSu berniemj • pirmä
ka visiem, zinäms, ka istie valdjtäji Uärtä latvi^u valp^^^
Grieljiijä lidz iim bijuäi angU. Täläk ture un ^feeografijä. Gräraatu^^^^^^b^^^^
„Izvestija^ ^aka: ,^SV valdibai nav veji aicinäti ziedot pec lespejas .^^^
ne mazäkä nodoma Griel^jas jautä-Lläku #:sempläru skaitu^^^^^^^^^^^^l^^^
j^mä rikoties tä, kä to varStu ssgaidittautie§uiz|Jlft!bas darba ^^^^y^^^
no Apvienoto Näciju organzäcijas lo- nai. Visi tautie&i aicfnäti pec jiespe-cekja,
kas norupejies pa; käda cita jas sniegt ari materfälu atbalstu.
äis organizäcijas locekja likteni. Ziedojumi adresejami^ u^^
' J. Zubäriam latvieSu n6metn§
brukä. Pa§l ärpus nometnem
jo§ie tautieSi aioizi# ^igcaiiz^^ ^
yiehibas, ku^Ss bOtu lespejiuM
natnes izglltibas darba tiirpinäSana ^
un viegläka izkärtoSmia. :: '
Skaidrs; ka Vaäingtona nevelas relp
näUes ar pienäkumiem, ko ASV val-diba
uzQemiisies pret UN." Pec Tru­mena
priekälikuma pirmais iädas ,^aiz-sardzibas^'
upiiris busot Grielpjas su-verenitäte
un neatkarlba. Amerikä^u
priekslikumi apdraudot Turcijas terri-i n A l l pm
torijas neaizkaramibu, lai gaii neviens rr^p^ r^^^^^^:
un nekas §o väisti neapdraudot. Arne- ASV senäte ärlietu konti^^^^ IL
nkai;iu nodoms, acim- redzot, esot L^ap^g^ ^jenprätlgi ndemjö^
pal;;}aut Turciju ASV kontrolei, Pec savienotajäm Valstim piedaliäänös
tam vairs nevareSot runät par neatka- IRQ, iepriek§ papildinäja likumpro-rigu
Turcijas lekäejo un är§jo Pol^ l jektu par ASV piedaHSanos^^^^
tiku. ,,Izvestija" apgalvo, ka vairäki herobeiojumiemr Savlenoto Valstu^^^^^^^
amenkai^u komentatori to klaji at- Ua^ciälb ätbalstu organizäcijai^ ^ i ^ ^
zistot. Valters Lipmans atkläti pasa- Kekoja uz 75 miljoniem^^^^M^
kot, ka amerikäi;iu alianse ar Turciju h^Q^gt^y^jjet^
dotu ASV atrategisku poziciju, kas hjjg. ^^j^g^ ^oteica, ka piedali§ar
nesalidzinämi izdevigäka par jebkuru k a s nedrikst rädit iespeju preziden-citu
varas izpleSanai V^dejos austru- Uam vai citäm
^0^- ' I pastävoSosr imigr^cijas vai citus li-?
Täl^k ,,Izvestija" raksta: ,,Hitle« kumusrvienoSanäs A^^^^
ari atsaucas uz boJSevismu, kad gri- UNRRAs budietu Väcijas ameri-beja
pavert cejus iekarojumiem pats käi;iujoää,k5 paskaidroja organizä-sev.
Tagad viJjii (ASV) cenäas iegut cijas jösias direktörs Edvardss, pie-sävä
kontrole Griel^iju un Turciju, ce-skai:iosIIlOvajadzibäm^^
}ot breku ; par „tot5litäräm valstim'', saimruecibäs pläns paredz ietau^^^
cenSoties apslept savu ekspansiju. Vei mus perspnälä, aizstäjöt yel t
saistosäki tas §lj:iet täpec; ka ASV tai uNRRAsdarbiiiieku kontin
pa2ä laikä izstumj no vSl 4a^m vai-1 DP, kas pastiprinäta mera pa§i pär-stim
netotälitäro Lielbritäniju." valdis savu organizäcijiL. Pläns^ kas
.Izvestijis'* raksts nosledzas ^ädirjikvif ^^^^^
„Amerikäiu lideri, jaunos vesturiskos P^s gtutgarte, Ba^^^^^^^
apstäkÄrbod^mL, tomer aizmirstf^^f^^S^^^^^^^^
faktuAa vecäs kolonizätoru un v a r a s | g ^ ^ ^ ^ ^
Vairäkiieka 16.000 agräkl^
dersa poju armijas löcek^em
VT A/ „New Y ork, THT eral1d^ rTrr,i.b^u neM'" sni'e dj z k, -^H^^j^ä^^ D p^o^^t^^e^^l^k ts Izväleties Vai ut^^^^^^^
an AP körespondenta sarunu ar Po- nas korpusä, doties uz Väciju^^^^^^
hjas ärhetu ministrijas parstavi. TasLj^^^^ij^-^^^^^^^
paskaidroji^ kä Tmmens ntpareizi m- izmaksäs 10 märcii^ias un iz-formets
par apstaljiem Polija. Fohjas l^^g^ ^.^y^g^^^g^^^
prese nav lesmdusi vestijuma lekstu g^näs Oshabrikä, §ie poU nevares
pilmba; ,jo^ §obrid^ mums bail, ka.tas I dzivot ari DP nometnes, bet tiks uz-apsoht^,
skätiti par :^;Scu iedzivotäju da}a
amne^tijas . izpildiSanos un varetu Anglijas oglraöuorganizäeijas pec
lespaidot daudzus palikt an tu^rpmakL^^^^-^^^^^^
pagride Vu;r§.i)i.ebildis, ^ ^^^z, ^ U a s DP^riod^binägan
izs^udmatös aiönestijas de] reroCusL ^ ^-^..g^^^^
noUkusi 4000 bij. pagndnieku. miem ;kä poUerri. /
N Y H T , DM. I DfiNA.D
Prot A. Syäbe plöl ztpöja
sagatavo§anäs I^misi^ Zei^S 1§^
tnumiön im atzin^^
iespejam un jauno': begju polltftu
angju joslä. ^ Rezumijumä' prof. J A,
Sväbe konstatgja, ka bSgJu stävoklii:
anglii Joslä ieiet pilnigi j ^
PP* tiks pilhlgK iel^laiiti väcu saimii
nieclbä öri clvittieiiskä;^^t^^^^
trätivä zii:iä; Ziihigi, ft^ öttieci|as
iestädes i^teikuSas s^oläs par pirrnS
sveSvälodu izväleties^^^
kärtiba izsljgs jebkädas p^u
organzäcijas un visas pilnvaras ii<>»
dos nometi:iu yäditäjiem, pie tam nav
vei zinäms, vai tie btis latvieSi vai
väcieäi. Sai satraukum^ posmä mu*
su tautieäi angju joslä ar lielu gan-dari^
umu irnjtemuSl pazii?i0jumu, ka
Anglijas valdiba nol^musi vei 1947,
?adä ievest 100.000 strädniekus.
ÄhgUias mihistrii^^^I^^
izä;rädätä s a ^^
§anä ;pare^:§tä^Äta?u^ne Axigi
liju pärvest 12.000 strädniekus, neie*
skaitot 0menes lt>cekjus;v
ängju joslas nocjarbirias 5etra noza-*
res ^ ogjruphieclbä, tekstilrupniecl-^
bä, lauksaimniecibä un kerämiki
Strädnieki dzivos barakäs, kur kara
laikä mitä amerikäpu .karaviri. Ap'-
. sprieiot §Is jaunäs iespejas, LGK at-
•zina, ka §is Anglijas valdibas pläns
pavef Baltijas. tautu pärvietotäm
personam ' darba iesp§jas, lieläku
droSibu un ceribas atgrie^ties vai nu-brivä
tgvzemg, yai äpmesties kädä
anglu dominijä. LGK atzist latvie-^
§u DP päryeSanu datbäm AnglijÄ
par yeidnämu uh laäz^^L^
ättiecigäs amatpersonas : darlt visu
i^spejamo ils prograj^eiias iedzlvinä<
-m
politilj:u metodes savu laiku pärdzivo-juSas
un nolemtas neveiksmem. Tas ir
lieiäkais Trumena vgstijuma väjums."
An-Äiherikäpu
joslä :;^|iScijä^ " nedälS
plaSas päiTunas raäöust r ^
i^äs emigi^cijai m
iesp§jas paäreiz vei mazös. hCP
priekSsedis A. Vaidmsi^^^
informäciju, ka K^pa^ jte^^
uz^ems diväs pakaj^^^rmä: g | ^
nä ;uz Kanädu a i c ^ p t ^^
iadii arodu speciäHötr W^ visas Vä­cijas
visiem DP. Sie 50 izcelotäjl
piepraslti no vi^u tuviniekiem vai
labveliem.Kanädä. Qträ ppsmä Ka­nada
uz^erhs apmeram 25 personas
katrä no pieprasitiem 22 arodlent
Ari oträ posmä izcelotäjus izraudzis
pec Jotl stingras arodniecisko speju
un vesellbas pärbaudes no visäm DP
tautibäm. Starpvaldlbu beg}u komi-teja
Franklurte nosutijusi Äanädas
valdibai lugumu o^rä posmä vis-pirms
uzi^emt Baltljas tautu b^gjus.
Si jautäjuina izkärto§ana tomer vei
prasis meneSus.
HT I
ApsprieM §0 jautäjumu,
zlna, ka oficiälä informäcija liek do-mät,
ka Kanädas valdiba gatavojas
pavert ieeeJoSanäs iespejas cilve-kierri,
käm durvis uz dzimteni alz-vertas.
LCK §o • izcejoganaa iespeju
apsveic par vienu no labäkäm un no-lemj
cieää sadarbibä ar igaui^iem un
lietuvjiem iesaistities akcijas saga-tavo
§anas darbps, mekläjot sadarbi-bu
ar jautäjuma kärtotäjänä organi-zäcijäm
un iestpdem. Öaligi LGP
un LCK savu viedokU precizes pec
visu izceJoSanas, nometinääanas un
darba iespeju noskaidroäanas.
Sanäksm§ velre^ pärrunäja iespä-jamo
Izcejoäanu ari uz Braziliju. Jau
I^CK sesijä Kasele atzits, ka emigrä-cija
uz Dienvidamerikas valstim
principä hav atbalstäma, bet toreiz
pielaida izijiemumu attiecibä uz Brä-ziliju,
oa izcelotajiem .tur radi vai
i#basbräli. Tagad Hari^vä LGK
konstateja, ka pasreize^ais" Brazilijas
piedäväjums nedos. iespeju izcejota-
(Beigas 4 ftjp^y
^ ^ s f ^ ^ ^ r ^ S ^^^^^^
•mm
, 'rt-
MM
.- •••• ••• i i v
..•mm
c l ; . •'
•III
VJ.-
' '.iiii.::
IH":-:-
/ •