1948-09-02-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^ir_ laika, ixnauŽs?: 7
nebija sīfenanis-lekā
darāma, varēju S^^^i-lenas
dwas, trīs, te "^'l^^-
izejās, tad bija apkaMel^^^
leiteni ejot, 'vajadz^^^^^^^^
bnīt un atstāt adrese v^^
fediem pašapzinigiem un
Jpati laipnība un širdl^^^^
!vyas Vīles a t ā r d l t S , ^^
tikai šķietami. Otrā diS^^^
^a balsi, un ---D^^^^^^
.ems ^daerib^ā . lai. varētu /"^-^fi^^S
eznotājiem viņam biiaWn .
k kambarītis ar J^]^
^:mm kāpnēm. 5w
ļiireumži ev ibņoš^ht^ē^m^^a^s^ sirotāji ar'W
dities, uzkost marinētu silki^
bī -ceptu: d^su, .piedzen
ķhga vpiineutu. raGs avrioe tcae: ļua tkkoupģtieisn iuS
V,garastāvokli, ^vs^^^
īsuun^--/ceļot tālāk.^^Ļ^^^^
[s_iem >i]a vel logatu noliktava
^aļu,^ kur viņi varēja pasnaust
er sievas viņus sameklēja va
vās spars tālākām dēkām,
mbarītī tika nodarīti ari vek
un- tur priekšpusdienas iegrie.
dažādi cilvēki: /izstāstīt. jaimā-notikumus:
un anekdotus, ap.
t citus un uzklausīt šo to par
' Tā' veikals plauka. Tas bija.
.s 'ar; divdūmīgu nosaukumu
.cordia".
eznas tur .īstenība nebija pār-ā.
Plauktos bija antīkas seni-
Latgales māla- trauki,, tautiskas
Mieta;s koka un izšuvumi,
mi, šacha figūras, mākslas grā.
.s, albūmi, dažādi; nieki, kurii5.
ja iepirkt par santīmiem, bet
tas bija mākslas salons, tad
^.ksājā desmitkārtīgi. Tur
dabīāt visu • ko tādu, kas node-
40 ' vai 50 • gadu ģaviļniekleni.
a atceru svinētājiem, kurus ap-nāt.
ar sudrablietām likās par
ju, kaut gan kokgriezumi neiz-
L: lētāk. •
bija taisni viena janvāra mē-ļ
pēdīgajā dienā, kad Brikšņa
ļca salonā: ar- nelielu vīstokli pa-
, noslēpumainu, svarīgu sejU,
iri sala, un salonā bija. ņfm
ibēguši- daži žurnālisti un
Isiinieki. : :' ;
riksnaatlil^a vīstokli rūpīgi ur
s piestākla ūn iegāja kamban.
Ikt ^mēteli. Pa . to laiku
mazliet • aptaustījām: cictS;
^ipss, koks vai kurapis? - t^^a
^ts.„Vecais būs nolauzis kad'J
lu margas galu," ierunājas gra-,
' Mlūns,: y i ņ s bija^^,^ P^-
ŗibiitu' avansu.
•iksna: nāca atpakaļ smai^i^in^
lēs, protams, gribējām zmāt, KO
atnesis. :
(pinājums.s^cosapm; 5 numuros):
I
i:
:a
Chtorii
•.•••-<•^. •• ' >\:..
eM no izcilākām latvjesu^^
ibām angļu joslā - .
vadītais Mērbekas ^01
Lis darbību ar Vītola P « :
ērtu.: Kora Mlarbība '^^^^^^^^
tauc tiklab Mērbekas^ms^^^^
dēšanas dēļ, kā ari iaiK^
\ aiziešanas dēļ darba vienio
.tv3Uladtūra--r^^^^
A. Švābes redakcija r «
ļvā'bes raksti. , _
Idiu emigrantu lailags|F^
ķ vadībā tuvāka_ laika,
rVācijas amerW^J^^^^^^
bjaliliana vadība nesen
^ arī armēņu laikŗal^ste'
w.
LATVIJAS" ABO:
3._ mēnesi +.umj P
l i i DM '3.- mēnesi + :p,« Hf
kemto telpu. D?r''V
bmi oar puscenu. jiuoi»''' „,
das Dārvedumi.^^un koresp^.^^^„,g|Dr
Ķ
I
it
mirstiet u^^P^rv^f to J^'
[pusē atzīmēt. P»
s ā j a t .
1.-
Latvian Nevvspaper
Published ander EUGOM CiviV
Affairs DivisioD Authorisationi
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs.
ļ)P Camp Kleinkōtz near
Gūn2burg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gflnzburg/D., Bgm.-
Landm.-P1. 7. Circnlation : 4000.
Published three times • we€kJy.
Editorial oUice: Gūnzburg/Do.
Dominikus-Z^irnmermaTio-Str. 2. lATVIAK NEWSPArat
Nr. (175)
Ceturtdien, 191S. g. 2. sept.
Iznāk trīs. reizes nedōļā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses dtirbimekii sadarbības
kopa. Atbildīgais redaktors:
K. Rahacs vietn: .\.
. Liepa, redaktori: : Z : Bārda.
M. Culītis. H. Mindenberss.
A. Smits, Adrese- Giuvzburs-
Do,: red.: Dominikus^Zimmcr:
tnaan^tr. 2 (tālr. Kl), J^PĶ.:
Marktpl 25 {i. S4), spiesr:
Bjm.-Undinano.-Pl. 7 (t. 92)
Kam piekritušas rietumvalstis un ko
prasījusi Padomju Savienība
Maskavas sarunas tur/pinās Berlīnē
Ieilgušajām sarunām Maskavā joprato vēl neredz gala, bet kopš
pēdējās četru valstu pārstāvju apspriedevj pirmdien, sarunu ' smaguma
centrs uz laiku pārsviedies uz Berlīni Tur otrdien sākās četru militār-gubernatoru
apspriedes par Berlīnes blokādes atcelšanu un vienveidīgas
valūtas sistēmas_ noteikšanu. Jaunas sarunas Maskavā nav gaidāmas,
iekām būs zihami Berlīnes apspriežu rezultāti. Arī gaidītā Maskavas
komunikē pagaidām nebūs. To paziņoja amerikāņu vēstnieks
Smiss pēc pirmdienas apspriedes, kas bija devītā kopš sarunu sākuma
Tajā no Padomju Savienības puses piedalījās ārlietu ministrs Molotovs
m viņa vietnieks Višinskis.
Pirmdienas apspriede Kremlī bija īsākā no visām līdzšinējām, tp-tles
trīs rietumvalstu vēstnieki pēc tam apspriedās vairāk par trim
stundām.., . ..
Cik zmāms, pirmdien spriests par
diviem. jautājumiem: blokādes izbeigšanu
Berlīnē un valtitas jautājumu..
Kā norādīja „New York Times'*,
rietumu- sabiedrotie esot principā
piekrituši austrumu markas noteikšanai
par vienīgo likumīgo maksāšanas
līdzekli visā Berlīnē, prasot
sev drošas kontroles iespējas. Mo-iot^
vs, turpretim, esot prasījis Padomju
Savienībai zināmas priekšrocības.
Rezultātā jautājuma technis-ko
-pusi sīlvāk iztirzāt uzdots četru
valstu militārgubemātoriem. •
Saskaņā ar savu valdību instrukcijām,
četri ģenerāļi pirmajā apspriedē
sanāca otrdien, un tā ilga
vienu stundu, piedaloties arī gubernatoru
līdzstrādniekiem un padomdevējiem.
No ant^ļu puses paskaid-rc)^
ka sarunas Berlīnē vēl turpi-nfeies.:
Četru Vācijas okupācijas
valstu augstākie pārstāvji otrdien t i kās
sabiedroto kontrolpadomes namā
Berlīnes krievu sektorā pirmo reizi
kopš 20. marta; kad maršals Soko-^
lovskis atstāja padomes sēdi. Pēc
tam likvidējās 'viena padomes komisija
pēc otras, un vispār okupācijas
valstu attieksmes kopš tā laika
vienīgi pasliktinājušās.
Kontrolpadomes nama priekšā,
viir sastapās četri militārgubernā-tori,
jau pusstundu pirms sēdes sākuma
uzvilka mastos četru okupācijas
valstu karogus. • Dala vācu preses
pēc tam par sēdi ziņoja ar virs-rastu,
ka beidzot darbu atjaunojusi
Sčibiedroto . kontrolpadame; ziņojumi
dibinājās uz amerikāņu militārās
preses nodaļas pārstāvja paskaidrojuma
pēc sēdes. Turpretim citi ofi-cifili
amerikāņu pārstāvji, kas arī
piedalījās sanāksmē, . šādu paskaidrojumu
apzīmēja par „brīvu iztul-ko^
iiimu'V jo pašreizējās sanmas Ber-liiiē
notiekot .ārpus kontrolpadomes
ietvariem, un lēmuma par tās darbības
atjaunošanu neesot
. Mnitārgubernātoni apspriežu re-mltātus
pēc tam pārrunās un galīgi
i/^lems Maskavā, tā ka īstenībā ta-
'^ad sarunas notiek vienlaicīgi divās
vietčls. ,.Augsburger Tagespost" ziņoja,
ka Parīzē rēķinoties ar Maskavas
sarunu, galīgu pabeigšanu, vēl
i^inī nedēļā. Pirmdienas apspriedēs
Kremlī panāktā principiālā vienošanās
esot radusies pēc franču vēstnieka
priekšlikumiem, ko Parīzē uzsitot
par. ievēmjainu tranču diplo-ļnatijas
panākunui un līdzšinējā ārlietu
ministra Sumana prestiža ieguvumu.
-^A^ngļu prese spriedumos par Mask
a s un Berlīnes sarunām pēdējās
toās ļoti atturīga un icrteic Londonas
valdībai būt ļoti piesardzīgai, lai
ne\ienā vienošanās punktā nepaliktu
^^^da sprauga, ko Maskava vai'ētu
i?-mantot jaunu sarežģījumu radīša-
"^i- l^iilitārgubernātoni tikšanos
Bēnes s uz nāves
gultas
%")š kāda laika bijušais Cechoslo-
•^^--^^as valsts prezidents Eduards
^^^ļļess smagi saslimis. Viņš .atrodas
lauku īpašumā, uz kurieni de-
•^^'''^f vairāki ievērojami čechu ār-liii
slimniekam palīdzētu. Otr-
'j^nas vakarā Prāgā publicēts ofici-
^^ļ^ P^^^kaidroju.ms, ka Beneša vcse-stāvoklis
ir loti ļauns. Kopš
d-t.!"'^''^.^ i^īta bijušais valsts prezi-v^
s'^^ ^.^^^^^^^^ nesamaņā, im viņa
ātri zūdot. Prā^ā rēķinās ar
^umāko.
BBC vakar pl. 14 ziņoja, ka pēc
;^^ļtu biļetena vakar pl. ]2.'30 Beneš<
M ! " ! - ^ : ^ ' ^ nosanuļņu un stāvoklis loii
^nļ^.^f ^^^^^^^-^ ^'aidītāis vakar pl. 12.45
f^^eclza franču zinu aj^entūras .^^P
•'formāciju, ka Eduards Benešs esot
"^^^s jau vakaiTĪt.
„New Ghronicle" būtu ar mieru uzskatīt
par labu zīmi, ja vien krievu
izturēšanās Berlīnē, neliktu saglabāt
skepsi.
Otrdien paredzētā Berlīnes maģistrāta
sanāksme atlikta uz piektdienu,
jO' vēl nebija saņemta krievu
sektora komandanta ģenerāļa Kc^ti-kova
atbilde uz deputātu vecākā Dr.
Zūra iesniegumiem, kuros bija' prasīts
nodrošināt pilsētas parlamentam'
mierīga darba iespējas, radot ap maģistrāta
ēku neitrālu joslu. . Padomju
ziņu aģentūra Vācijā otrdien ziņoja,
ka Kotikovu apmeklējusi „Beriīnes
.strādnieku delegācija". Tā Kotiko-vam
paziņojusi, ka demonstrāciias
esot vienīgā iespēja Berlīnes strādniekiem
izpaust maģistrātam savu
gribu. Delegāti arī paskaidrpjuŠi,
ka nepiek]-Itot prasībai'par neitrālās
joslas radīšanu,; jo tā ,.tauta tiktu
atšķirta no šāviena pārstāvjiem".
Londonā šo apmeklējumu tāpat uz-
(Beigas 5. Ipp.) '
ASV sākusies
reģistrācija kara
dienestam
Pirmdien Savienotajās Valstīs
sākās' kara dienestam derīgo vīriešu
reģistrācija. Dažu nedēļu
'laikā komisijas- ievedīs sarakstos
gandrīz 10. miljonu vīriešu. Paredz,
ka iesauks tikai katru četrdesmito.
Flotes un aviācijas rindas
cer aizpildīt ar brīvprātīgajiem,
kamēr' kājnieki būs jārek-rūtē.
Novembrī paredz • iesaukt
10.000 vīriešu, decembrī 15.000,
bet tad katru nedēļu 30.000. Tau-jtas
pārstāvju nama. pretamerikā-niskās
darbības komisija ierosinājusi
visus komunistus kaj-a die-
, nestā iesaukt spaidu kārtā,
Savienoto Valstu aizsardzības
ministrs Bredlijs kādā sanāksmē
: San Luisā izteicās, ķa amerikāņiem
nav citas izvēles ka organizēt
obligāto kara klausību. Aritli-jā
jābūt vismaz vienam miljo-/
nam vīru, lai ASV varētu aizsargāt
savu zemi un izpildīt pienākumus
citās pasaules, daļās. Paš-.
reizējo noskaņojumu Savienotajās
Valstīs, labi raksturo^ kāda
kapa veterāņu demonstrācija pret
.Vollesu, kas atrodas aģitācijas
braucienā pa^ dienvidu "štatiem.
Kad VoUess gribēja teikt runu saviem
vēlētājiem, zālē ieradās lielāks
skaits bijušo karavīru ar
plakātiem Sūtiet Vollesu uz
Krieviju". Atskanēja arī naidīgi
saucieni. ĀB
liiisks manevrs vai sazvērestības
plāna daļa?
BBC KOMENTATORS IETEIC BKRLĪNES KOMUNISTIEM JAUNU
„KAUJAS DZIESMU"
Vai Berlīnes komunistu pēdējā laika ierīcība ir tikai politisks manevrs,
vai arī sākluna fāze rūpīgi izdomātā sazvērestības plānā varas
pārņemšanai. ~ jautā amerikāņu laikraksts MWashington Star", pieminot
pirms kāda laika sniegto franču slepenā dienesta informāciju, it !iā
Berlīnes un padomju joslas komūi^lstiem esot uzdots realizēt, šādu plānu,
pie kam beigu posmā iejaiiļ^tos padomju bruņotie spēki.
Berlīnes rietumu sektoru laikrak-:
sti, tāpat BBC ziņotājs norāda, ka
pēc pagājušās nedēļas nesekmiļga-jiem
jaukšanas mēģinājumiem komunistiem,
esot radušās nesaskaņps
ar padomju iestādēm; komiūnisti
pārmetot; ka padomju joslas. p.'>iicIja
tos pārāk maz atbalstījusi. .Times^'
atzīmē, ka pēc šīm neveiksmēm StCļ
prestižs iedzīvotājos krities vēl vairāk,
arī pašā padomju joslā kritika
pret to kļūstot skaļāka. ļ
BBC politiskais komentātors Gre-hems
otrdien., apcerot Berlīnes notikumus,
runāja par ..ielas brīvību"
un vēlēšanu brīvību Berlīnē. Vācu
komūni.sti daudz runājot par pirmo,
bet otro liekoties esam galīgi aizmirsuši.
Par šādu atmiņas zušanu
liecinot arī komunistu mēģinājums
ieskaidrot krievu komandantam ģenerālim
Kutikovam, ka v'ņi va- izpaust
savu gribu tikai, izmantojot
,.ielas brīvību", tātad ne ar brīļvāpi
vēlēšanām. Iespējams gan. ka j ģenerālim
Kotikovam nav nekādas
pieredzes ar brīvām vēlē''^anām. tālāk
piezīmēja Grehems, bet ar.'^viņš
nav tik naivs, lai nesaprastu, kādu
sakāvi vēlēšanas nozīmētu komunistiem,
kas līdz šim laikam nepagalam
nav spējuši iekarot iedzīvotāju simpātijas,
bet gan otrādi.
Pēc pēdējām neveiksmēm varōlu
sa^^.aidīt. teica BRC komontVors.j--ca
SED ļaudīm prasīs n )re;<;nus par
labO'krievu naudu un ].ib;r.icm pārtikas
sainīšiem, ko tie līd.-: šim izšķērdējuši
neliotdeiīRi. SED aplaiļvl
salīdzinot savus ekscesus n^e maģistrāta
nama ^r Ea>tiļas stūrmēšanu,
bet ia reiz st'-irmōtu 's^^ vācu Bos-tilu.^
tad SED san neb'"iš'n sturmf-tāju
pusē. Beidzot Grrhem^ ^ic^.eic
Berlīnes komunistiem atmest inier-nacionāles
dziedā.^anu un izvēlēt.es
sev kādu ..la':km.eiīgāku"'kau;as dziesmu:
tās teksts varētu sākties, pīe-mēiam.
tā: ..Die Strasse frei den
Libke-Battalionen. Die Strasso frei
der Markgraf-SEDl- (Brīvu ceļu
Libkes .batal'oniem. br:\-^j ceiu
M-cU'kgrafa SEDl) Sis Grelien^a' citāts,
^kui^ā iepīts SED frakcijas
priekšsēža un.padomju sektora policijas
vārds, ir acīm redzama parodija
par nacistu kaujas dziesmu. -
Horsta Vesela dziesmu, kas vēlāk
kļuva par Hitlera valsts otro himnu.
Komentējot līdztekus Berlīnes un
Ma.skavas notikumus, ASV laikraksts
,.PhiladeIphia Inquirer" norāda
uz nesaskaņu starp • šķietami la-
^bajiem nodomiem Ma.skavā un fak-ti.^
kajiem notikumiem Berlīnē. Pēc
laikraksta domām, viens no Krenļa
mērķiem esot — piespiest ASV un
rietumvalstis izdot arvien launus
miljardus Berlīnes labā, līdz šī nasta
varētu sa,?ādāt grūtumus. Tāpat
laikraksts ieteic sevišķi rūpīgi novērtēt
eventuālo vienošanos punktu
pa. punktam, lai. izvairītos no. iespējamiem
pārsteigumiem: vēlāk..
BBC. AB
Eiropas parlamentārās
ūnijas konfe^
. r(>nce s'^kas aiz
slZc5fam dur\Cm
ļVakar Interlakenā, Šveicē, sākās
Eiropas parlamentārās ūnijas konference,
kurā piedalās visu rietumu
demokrātiju politiskās partijas, atskaitot
komunistus, kas sanāksmē
iaebiia aicināti. Konferenci aiz-rakar
ievadīja kom:si;as sēde aiz slē.f;tām
durvīm. Domiā, ka tajā pānforiesta
darba kārtība un ierosinājums par
Eiropas parlamenta radīšanu. Itālijas
ministru prezidents De Gasperi
INS pārstāvim sniegtajā inten'iiā
'izteicās, ,ka italu tauta atbals-ta Ei-nppas
valstu ciešāku sadarbību. Ari
viņš un valdība ies.tā:-ies kā par Eiropas
ūniju, tā par Eiropas parlamentu:
ēediu ministru prezidenta
vietnieks Fīrlingers kādā komunistu
sanāksmē Eiropas ūniju ' turpretim
asi kritizēja. Tā Eironu tikai saskal-dilšot
un domāta īstenībā. Maršala
olāna iedzī-vināsanai. AB
Valdības krize Francijā gan izbeigta, bet
ne iekšpolitiskie grūtumi
Pirmais posms Francijas valdības krize otrdien beidzies. Ar nelielu
balsu vairākumu nacionālsapulce Izteikusi uzticību Šimianani, ko valsts
prezidents Oriols aicināja sastādīt jauno kabinetu. Par viņu nobalsoja
322 deputāti, pret 185, bet atturējās 101. Sumans Ieguvis 11 balsu vairiU
kumu, Jo uzticībai pietiekama puse naeionālsapulces, re«p. 311. Kad balsošanas
rezultāti kļuva zināmi, jaunajam valsts prezidenUim skaļas
ovācijas sarīkoja centra partijas, Pa^ Sumanu balsoja kristigle^tautas n'-
publikāņi, sociālisti, liela daļa radikāisociālistu un diižas/^^entra parli-jas.
Sumans, kas bija ministru pi"czidents priekš Marī, vakar sāka saV
runas par personām, kufām uzticēt attiecīgo resoru vadību. Socifrll^ti A C I
nav Izšķīrušies, vai kabinetā ieiet, vai palikt ārpusē un ievērot labvē*
ligu neitralitāti.
Prieka balsošanas šumans delUa-rēja
savasv^aldlbas programmu. Vii;iš
norādīja, ka Francijas financiālais
un sainmiecibas stāvoklis Jr ļoti
grūts,- tūlīt gan piebilz^iams, cerības
uz atveseļošanos nekad ne\^jag
zaudēt, ^linistru prezidents solīja
pazemināt cenas patēriņa precēm un
samazināt valsts aizsaixizības budžetu.
Viņa pieteiktās reformas lielā
mērā līdzinās bijušā finanču ministra
Reino sainmiecības' prograiņ-mai.
Lai nodrošinātu pii'ktspējas,
strādnieku algas nav: paredzēts samazināt.
Iorobe'žo)umi tui-pretim
skars valsts pāivaldes aparātu, ko
Sumans vēlas reducēt uz to līmeni,
kāds bijis priekš kara. Aipolltikā
jaunā valdība iestāšoties par Eii'opas
parlamenta sasaukšanu. Runas beigās
Sumans deklarēja, ka viņš darīs
visu, lai glābtu franku.
; Franču prese Sumana kandidatūru
ministru, prezidenta amatam U2ņem
visumā labvēlīgi. „Pansien Libere"
aicina jauno valdību rūpēties par
noteiktu un skaidru saimniecības un
finanču politiku, piezīmējot, ka svarīgākā
problēma būs atrast piemērotu
finanču ministru. „Aurore*' respektē
gan Sumanu, bet domā, ka nebūs
viegli atrast: piemērotus kandi-,
datus citu ministru posteņiem.
Lai protestētu pret cenu celšanos,
vairākās vietās izcēlušies streiki, kas
skāruši galvenokārt metaila mpnie-cību
un ogļraktuvos.
Kādreiz bagāto un ziedošo Franciju
pēc otra pasaules kara piemeklējuši
daudzi grūtumi, bet vislielākais
šobrīd šķiet politiskās nestabilitātes
bieds. Četru Radu laikā Parīze
jau pieredzējusi dcsinit valdības,
pie kam pēdējā noturējās tikai
vienu mēnesi. Kā Sumana. tā Mari
kabinetu gāzuši sociālisti, kas nio
tam paši skaitījās koalīcijas partija
un bija pārstāvēti valdībā ar vairākiem
ministriem. No malas raugoties,
šāda pollt-'sku notikumu attīstība
var likties dīvaina.
Pēdējā kabineta demisijai par iemeslu
izrādījās finanču ministra
Reino .saimniecības programma. Lai
novērstu draudīgo inflāciju un saiīrf-niecibas
chaosu. Reino ierosināja
naaugstināt cenas maizei, labībai, tabakai
un dzelzceļu tarifus, tai pašā
laikā naredzot' budžetā palielināt
strādnieku algas par lO'^^o. Vadoties
pēc lopiskiem apsvērumiem, finanču
ministra iero.sinājumi bija jāpieņem.
Bet tādā gadījumā sociālistiem
vajadzēja izšķirties nar svarīgu dilemmu:
vai nu riskēt zaudēt s<wus
vēlētājus, vai ierosinājumus noraidīt
un ļaut aiziet vaidībai. Šoreiz
uz^'arēla partijas taktiskie apsvērumi,
tāpat kā toreiz, kad demi:^onē;a
Sumans un kad sociālisti prasīja
valsts aiz^-ardzības budžeta apcirpšanu.
,Bet šāda partiju rīcība Fn-mcijas
.^nāvokli nevienu brīdi nepaOtira
vieglāku. Ja arī Sumanam izdosies
sa.stādīt jaunu valdību, grīitumi ar
valsts atveseļošanos būs lieli. Galu
galā valsts prezidentam Oriolam
varbūt atliks tikai viena iespēja —
atlaist nacionālsapulci un iz^sludināt
jaunas vēlēšana.-. Secinot notikumu
tālāko, attīstību, jaunajos apstākļos
iegiuvējs varētu būt — ģenerālis
De Golis. kas savukārt, nav
pieņemams ne komūni:>^ticin. ne sociālistiem,
ne pārēiām parti'om. Ba-
:>as no De Golla uzvaras niu p.amu-dināja
nac:on'~]^anulci a'likt rudeni
paredzētās pašvaidī"ou_ vēlēšanas uz
vienu gadu.
Bet lai De G^^lis uzvarēju, nepieciešamas
vēlēšanas, nepieciešama
propaganda un .sacen.slba. Pārējās
partijas, bet sevišķi komunisti labi
zina, ko nozīmētu De Goila valdība.
Tāpēc tie izlietos visus līdzekļus, lat
aizkavētu ģenerāļa uzvaru. Un tieši
šis pārejas laiks Francijai varMvļut
ļoti bl.stams. kā to jau ])!erād;;a
.streiki, demonstrācijas un m^inieri. ko
komunisti ^organizēja priekš j>us r.a-du.
"
• • B1)C. St'
Vai DP ieceļošanai
ASV ^^fideviti
nebūs vajadzīgi?
.,Nev/sweek" sniedz :^ek(>j(>:';u i n formāciju
]x\Y to, kā tlai'bo'uo'.; Va-šini^
tonas nodibinātā Di* icceļoš.in;!^
komisi-ja: ļ
ASV pilsoņi paziņos komisijai
vu DP radinieku un drau.^u va.rdiļs
Eiropā līdzi parastajām ziņām par
to, kādā veidā pieprasītājiem bus
iespējams rūpēties par ieceļotājienli.
Komisija tad nosutis uz Eiropu izmeklēšanas
personālu, kas ]);iuUail-dīs
katra kandidātei rakstui-u/fm d/.;-^
ves gaitas. Ja tās apmierinās, t^a'd
tuvākajai ASV vēstnit'('ib:ii\vai .sū';-
niecībai ieteiks izsnieiU kanpidataiņ
ieceļošanas vizu. Ārlietu mtaisij'jjti
tomēr izdarīs savrupēju kancHilatii
pārbaudi un ari lems ])ar vi'z.'im. lO
DP komisijai par vizam nebūs no-,
teikšana. Iemesls, kādēļ katru personu
pārbaudīs divkāi'tir,;. esot ta .~
ka ārlietu ministrija un iai^at un l.)P:
komisija baidās no padomm spiedu
iekļūšanas ASV DP' iecedušanas akcijas
ietvaros,
DP komisijas priekšs^nlis U. K:!,'-
rusi pa.skaidrojis, ka DP iecc^lo-^jn.is
plānu sāks realizēt nākosuiā nedēt;!.
•Pirmie HOOO DP ieceļošot ASV ja;ir
oktobrī, bet tur])mākajos mēn".'(r^ ie-:
ceļotāju skaitu pajielinašut ' lid,/;
lO.OMO, pie kam akcija skaitot ači.
Austriju un Itāliju,
N , \M
Atombumbas, gāzes:
. un šāviņi , , ,
Starptautiska sarkanā knisla kn.n|-
ference Stokholmā pirmcken ' b(Mr.u
sēdē pieņēma projektu inlernac<ona-lai
konvencijai par civilistu ••ai7>;sarr'
.sardzlbu nākamt>s kaļ-os. no.H:'(jšin'i-tos
pret atomieroču un citām niop
demā kara iedarbības .s<»kam. Civilistiem
]Xiredz piešķirt .sevišķas tie'-
sibas, kā tas jau ir ar kara gū.ste^k-^
ņiem, slimnicki^-m uc. Pieņemtajā
rezolūcijā Starptautiskais .sarkanais
krusts prasa, no.so<]it derx.>rtr1cija[-,
konccmtrācijas nometņu uzturēšanu.
nixiibinātas cilvēku apcietinašanaj^
un ķīlnieku ņemšai'ju. Konvencija
arī prasa nākamos karos paredzfīt
neitrālas joslas ievainotc; v;n .slirrip
savākšanai. Visas valstis rf'zolūciiS
uzaicinātas rūpēties par Kara vi.'-
pārēju burnānizčšaņu. athjrtot ārj)Uu
likuma atomu un baktēriju kapj, tāpat
gāzu un citu, izņemot šāviņu i'}-
rf^^u lietošanu. Galīgo konvencija-K
projc'ktu nodo.s at:-^evi.skām v;nf]:brir,n
apspriešanai, bet pēc tam :/"vi.'ik;!j,;
diplomātu k.onferoncei.
Vairāku vaJstu delegāti kojif'Tffir
cē norādīja, ka nepieci'''<-';n))
vencijas noteikumus att-^'e;.-)-;*
pil-oņu kariern un ..kariem b ' / {:•>"'ii
pi e t e i k š a n as ". Pa ci o m j u .S; r, •. ^ • - e 'o' •,
kā zināmis, Stokh^'-lrna-^- kaef. ; ' M ' f
nepiedalījās, un
ciāl: novērotfj ":'•
konferencei u:-i
sarkanaja.-Ti
karam".
kru,-,.tam
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 2, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-09-02 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480902 |
Description
| Title | 1948-09-02-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
^ir_ laika, ixnauŽs?: 7
nebija sīfenanis-lekā
darāma, varēju S^^^i-lenas
dwas, trīs, te "^'l^^-
izejās, tad bija apkaMel^^^
leiteni ejot, 'vajadz^^^^^^^^
bnīt un atstāt adrese v^^
fediem pašapzinigiem un
Jpati laipnība un širdl^^^^
!vyas Vīles a t ā r d l t S , ^^
tikai šķietami. Otrā diS^^^
^a balsi, un ---D^^^^^^
.ems ^daerib^ā . lai. varētu /"^-^fi^^S
eznotājiem viņam biiaWn .
k kambarītis ar J^]^
^:mm kāpnēm. 5w
ļiireumži ev ibņoš^ht^ē^m^^a^s^ sirotāji ar'W
dities, uzkost marinētu silki^
bī -ceptu: d^su, .piedzen
ķhga vpiineutu. raGs avrioe tcae: ļua tkkoupģtieisn iuS
V,garastāvokli, ^vs^^^
īsuun^--/ceļot tālāk.^^Ļ^^^^
[s_iem >i]a vel logatu noliktava
^aļu,^ kur viņi varēja pasnaust
er sievas viņus sameklēja va
vās spars tālākām dēkām,
mbarītī tika nodarīti ari vek
un- tur priekšpusdienas iegrie.
dažādi cilvēki: /izstāstīt. jaimā-notikumus:
un anekdotus, ap.
t citus un uzklausīt šo to par
' Tā' veikals plauka. Tas bija.
.s 'ar; divdūmīgu nosaukumu
.cordia".
eznas tur .īstenība nebija pār-ā.
Plauktos bija antīkas seni-
Latgales māla- trauki,, tautiskas
Mieta;s koka un izšuvumi,
mi, šacha figūras, mākslas grā.
.s, albūmi, dažādi; nieki, kurii5.
ja iepirkt par santīmiem, bet
tas bija mākslas salons, tad
^.ksājā desmitkārtīgi. Tur
dabīāt visu • ko tādu, kas node-
40 ' vai 50 • gadu ģaviļniekleni.
a atceru svinētājiem, kurus ap-nāt.
ar sudrablietām likās par
ju, kaut gan kokgriezumi neiz-
L: lētāk. •
bija taisni viena janvāra mē-ļ
pēdīgajā dienā, kad Brikšņa
ļca salonā: ar- nelielu vīstokli pa-
, noslēpumainu, svarīgu sejU,
iri sala, un salonā bija. ņfm
ibēguši- daži žurnālisti un
Isiinieki. : :' ;
riksnaatlil^a vīstokli rūpīgi ur
s piestākla ūn iegāja kamban.
Ikt ^mēteli. Pa . to laiku
mazliet • aptaustījām: cictS;
^ipss, koks vai kurapis? - t^^a
^ts.„Vecais būs nolauzis kad'J
lu margas galu," ierunājas gra-,
' Mlūns,: y i ņ s bija^^,^ P^-
ŗibiitu' avansu.
•iksna: nāca atpakaļ smai^i^in^
lēs, protams, gribējām zmāt, KO
atnesis. :
(pinājums.s^cosapm; 5 numuros):
I
i:
:a
Chtorii
•.•••-<•^. •• ' >\:..
eM no izcilākām latvjesu^^
ibām angļu joslā - .
vadītais Mērbekas ^01
Lis darbību ar Vītola P « :
ērtu.: Kora Mlarbība '^^^^^^^^
tauc tiklab Mērbekas^ms^^^^
dēšanas dēļ, kā ari iaiK^
\ aiziešanas dēļ darba vienio
.tv3Uladtūra--r^^^^
A. Švābes redakcija r «
ļvā'bes raksti. , _
Idiu emigrantu lailags|F^
ķ vadībā tuvāka_ laika,
rVācijas amerW^J^^^^^^
bjaliliana vadība nesen
^ arī armēņu laikŗal^ste'
w.
LATVIJAS" ABO:
3._ mēnesi +.umj P
l i i DM '3.- mēnesi + :p,« Hf
kemto telpu. D?r''V
bmi oar puscenu. jiuoi»''' „,
das Dārvedumi.^^un koresp^.^^^„,g|Dr
Ķ
I
it
mirstiet u^^P^rv^f to J^'
[pusē atzīmēt. P»
s ā j a t .
1.-
Latvian Nevvspaper
Published ander EUGOM CiviV
Affairs DivisioD Authorisationi
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs.
ļ)P Camp Kleinkōtz near
Gūn2burg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Gflnzburg/D., Bgm.-
Landm.-P1. 7. Circnlation : 4000.
Published three times • we€kJy.
Editorial oUice: Gūnzburg/Do.
Dominikus-Z^irnmermaTio-Str. 2. lATVIAK NEWSPArat
Nr. (175)
Ceturtdien, 191S. g. 2. sept.
Iznāk trīs. reizes nedōļā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses dtirbimekii sadarbības
kopa. Atbildīgais redaktors:
K. Rahacs vietn: .\.
. Liepa, redaktori: : Z : Bārda.
M. Culītis. H. Mindenberss.
A. Smits, Adrese- Giuvzburs-
Do,: red.: Dominikus^Zimmcr:
tnaan^tr. 2 (tālr. Kl), J^PĶ.:
Marktpl 25 {i. S4), spiesr:
Bjm.-Undinano.-Pl. 7 (t. 92)
Kam piekritušas rietumvalstis un ko
prasījusi Padomju Savienība
Maskavas sarunas tur/pinās Berlīnē
Ieilgušajām sarunām Maskavā joprato vēl neredz gala, bet kopš
pēdējās četru valstu pārstāvju apspriedevj pirmdien, sarunu ' smaguma
centrs uz laiku pārsviedies uz Berlīni Tur otrdien sākās četru militār-gubernatoru
apspriedes par Berlīnes blokādes atcelšanu un vienveidīgas
valūtas sistēmas_ noteikšanu. Jaunas sarunas Maskavā nav gaidāmas,
iekām būs zihami Berlīnes apspriežu rezultāti. Arī gaidītā Maskavas
komunikē pagaidām nebūs. To paziņoja amerikāņu vēstnieks
Smiss pēc pirmdienas apspriedes, kas bija devītā kopš sarunu sākuma
Tajā no Padomju Savienības puses piedalījās ārlietu ministrs Molotovs
m viņa vietnieks Višinskis.
Pirmdienas apspriede Kremlī bija īsākā no visām līdzšinējām, tp-tles
trīs rietumvalstu vēstnieki pēc tam apspriedās vairāk par trim
stundām.., . ..
Cik zmāms, pirmdien spriests par
diviem. jautājumiem: blokādes izbeigšanu
Berlīnē un valtitas jautājumu..
Kā norādīja „New York Times'*,
rietumu- sabiedrotie esot principā
piekrituši austrumu markas noteikšanai
par vienīgo likumīgo maksāšanas
līdzekli visā Berlīnē, prasot
sev drošas kontroles iespējas. Mo-iot^
vs, turpretim, esot prasījis Padomju
Savienībai zināmas priekšrocības.
Rezultātā jautājuma technis-ko
-pusi sīlvāk iztirzāt uzdots četru
valstu militārgubemātoriem. •
Saskaņā ar savu valdību instrukcijām,
četri ģenerāļi pirmajā apspriedē
sanāca otrdien, un tā ilga
vienu stundu, piedaloties arī gubernatoru
līdzstrādniekiem un padomdevējiem.
No ant^ļu puses paskaid-rc)^
ka sarunas Berlīnē vēl turpi-nfeies.:
Četru Vācijas okupācijas
valstu augstākie pārstāvji otrdien t i kās
sabiedroto kontrolpadomes namā
Berlīnes krievu sektorā pirmo reizi
kopš 20. marta; kad maršals Soko-^
lovskis atstāja padomes sēdi. Pēc
tam likvidējās 'viena padomes komisija
pēc otras, un vispār okupācijas
valstu attieksmes kopš tā laika
vienīgi pasliktinājušās.
Kontrolpadomes nama priekšā,
viir sastapās četri militārgubernā-tori,
jau pusstundu pirms sēdes sākuma
uzvilka mastos četru okupācijas
valstu karogus. • Dala vācu preses
pēc tam par sēdi ziņoja ar virs-rastu,
ka beidzot darbu atjaunojusi
Sčibiedroto . kontrolpadame; ziņojumi
dibinājās uz amerikāņu militārās
preses nodaļas pārstāvja paskaidrojuma
pēc sēdes. Turpretim citi ofi-cifili
amerikāņu pārstāvji, kas arī
piedalījās sanāksmē, . šādu paskaidrojumu
apzīmēja par „brīvu iztul-ko^
iiimu'V jo pašreizējās sanmas Ber-liiiē
notiekot .ārpus kontrolpadomes
ietvariem, un lēmuma par tās darbības
atjaunošanu neesot
. Mnitārgubernātoni apspriežu re-mltātus
pēc tam pārrunās un galīgi
i/^lems Maskavā, tā ka īstenībā ta-
'^ad sarunas notiek vienlaicīgi divās
vietčls. ,.Augsburger Tagespost" ziņoja,
ka Parīzē rēķinoties ar Maskavas
sarunu, galīgu pabeigšanu, vēl
i^inī nedēļā. Pirmdienas apspriedēs
Kremlī panāktā principiālā vienošanās
esot radusies pēc franču vēstnieka
priekšlikumiem, ko Parīzē uzsitot
par. ievēmjainu tranču diplo-ļnatijas
panākunui un līdzšinējā ārlietu
ministra Sumana prestiža ieguvumu.
-^A^ngļu prese spriedumos par Mask
a s un Berlīnes sarunām pēdējās
toās ļoti atturīga un icrteic Londonas
valdībai būt ļoti piesardzīgai, lai
ne\ienā vienošanās punktā nepaliktu
^^^da sprauga, ko Maskava vai'ētu
i?-mantot jaunu sarežģījumu radīša-
"^i- l^iilitārgubernātoni tikšanos
Bēnes s uz nāves
gultas
%")š kāda laika bijušais Cechoslo-
•^^--^^as valsts prezidents Eduards
^^^ļļess smagi saslimis. Viņš .atrodas
lauku īpašumā, uz kurieni de-
•^^'''^f vairāki ievērojami čechu ār-liii
slimniekam palīdzētu. Otr-
'j^nas vakarā Prāgā publicēts ofici-
^^ļ^ P^^^kaidroju.ms, ka Beneša vcse-stāvoklis
ir loti ļauns. Kopš
d-t.!"'^''^.^ i^īta bijušais valsts prezi-v^
s'^^ ^.^^^^^^^^ nesamaņā, im viņa
ātri zūdot. Prā^ā rēķinās ar
^umāko.
BBC vakar pl. 14 ziņoja, ka pēc
;^^ļtu biļetena vakar pl. ]2.'30 Beneš<
M ! " ! - ^ : ^ ' ^ nosanuļņu un stāvoklis loii
^nļ^.^f ^^^^^^^-^ ^'aidītāis vakar pl. 12.45
f^^eclza franču zinu aj^entūras .^^P
•'formāciju, ka Eduards Benešs esot
"^^^s jau vakaiTĪt.
„New Ghronicle" būtu ar mieru uzskatīt
par labu zīmi, ja vien krievu
izturēšanās Berlīnē, neliktu saglabāt
skepsi.
Otrdien paredzētā Berlīnes maģistrāta
sanāksme atlikta uz piektdienu,
jO' vēl nebija saņemta krievu
sektora komandanta ģenerāļa Kc^ti-kova
atbilde uz deputātu vecākā Dr.
Zūra iesniegumiem, kuros bija' prasīts
nodrošināt pilsētas parlamentam'
mierīga darba iespējas, radot ap maģistrāta
ēku neitrālu joslu. . Padomju
ziņu aģentūra Vācijā otrdien ziņoja,
ka Kotikovu apmeklējusi „Beriīnes
.strādnieku delegācija". Tā Kotiko-vam
paziņojusi, ka demonstrāciias
esot vienīgā iespēja Berlīnes strādniekiem
izpaust maģistrātam savu
gribu. Delegāti arī paskaidrpjuŠi,
ka nepiek]-Itot prasībai'par neitrālās
joslas radīšanu,; jo tā ,.tauta tiktu
atšķirta no šāviena pārstāvjiem".
Londonā šo apmeklējumu tāpat uz-
(Beigas 5. Ipp.) '
ASV sākusies
reģistrācija kara
dienestam
Pirmdien Savienotajās Valstīs
sākās' kara dienestam derīgo vīriešu
reģistrācija. Dažu nedēļu
'laikā komisijas- ievedīs sarakstos
gandrīz 10. miljonu vīriešu. Paredz,
ka iesauks tikai katru četrdesmito.
Flotes un aviācijas rindas
cer aizpildīt ar brīvprātīgajiem,
kamēr' kājnieki būs jārek-rūtē.
Novembrī paredz • iesaukt
10.000 vīriešu, decembrī 15.000,
bet tad katru nedēļu 30.000. Tau-jtas
pārstāvju nama. pretamerikā-niskās
darbības komisija ierosinājusi
visus komunistus kaj-a die-
, nestā iesaukt spaidu kārtā,
Savienoto Valstu aizsardzības
ministrs Bredlijs kādā sanāksmē
: San Luisā izteicās, ķa amerikāņiem
nav citas izvēles ka organizēt
obligāto kara klausību. Aritli-jā
jābūt vismaz vienam miljo-/
nam vīru, lai ASV varētu aizsargāt
savu zemi un izpildīt pienākumus
citās pasaules, daļās. Paš-.
reizējo noskaņojumu Savienotajās
Valstīs, labi raksturo^ kāda
kapa veterāņu demonstrācija pret
.Vollesu, kas atrodas aģitācijas
braucienā pa^ dienvidu "štatiem.
Kad VoUess gribēja teikt runu saviem
vēlētājiem, zālē ieradās lielāks
skaits bijušo karavīru ar
plakātiem Sūtiet Vollesu uz
Krieviju". Atskanēja arī naidīgi
saucieni. ĀB
liiisks manevrs vai sazvērestības
plāna daļa?
BBC KOMENTATORS IETEIC BKRLĪNES KOMUNISTIEM JAUNU
„KAUJAS DZIESMU"
Vai Berlīnes komunistu pēdējā laika ierīcība ir tikai politisks manevrs,
vai arī sākluna fāze rūpīgi izdomātā sazvērestības plānā varas
pārņemšanai. ~ jautā amerikāņu laikraksts MWashington Star", pieminot
pirms kāda laika sniegto franču slepenā dienesta informāciju, it !iā
Berlīnes un padomju joslas komūi^lstiem esot uzdots realizēt, šādu plānu,
pie kam beigu posmā iejaiiļ^tos padomju bruņotie spēki.
Berlīnes rietumu sektoru laikrak-:
sti, tāpat BBC ziņotājs norāda, ka
pēc pagājušās nedēļas nesekmiļga-jiem
jaukšanas mēģinājumiem komunistiem,
esot radušās nesaskaņps
ar padomju iestādēm; komiūnisti
pārmetot; ka padomju joslas. p.'>iicIja
tos pārāk maz atbalstījusi. .Times^'
atzīmē, ka pēc šīm neveiksmēm StCļ
prestižs iedzīvotājos krities vēl vairāk,
arī pašā padomju joslā kritika
pret to kļūstot skaļāka. ļ
BBC politiskais komentātors Gre-hems
otrdien., apcerot Berlīnes notikumus,
runāja par ..ielas brīvību"
un vēlēšanu brīvību Berlīnē. Vācu
komūni.sti daudz runājot par pirmo,
bet otro liekoties esam galīgi aizmirsuši.
Par šādu atmiņas zušanu
liecinot arī komunistu mēģinājums
ieskaidrot krievu komandantam ģenerālim
Kutikovam, ka v'ņi va- izpaust
savu gribu tikai, izmantojot
,.ielas brīvību", tātad ne ar brīļvāpi
vēlēšanām. Iespējams gan. ka j ģenerālim
Kotikovam nav nekādas
pieredzes ar brīvām vēlē''^anām. tālāk
piezīmēja Grehems, bet ar.'^viņš
nav tik naivs, lai nesaprastu, kādu
sakāvi vēlēšanas nozīmētu komunistiem,
kas līdz šim laikam nepagalam
nav spējuši iekarot iedzīvotāju simpātijas,
bet gan otrādi.
Pēc pēdējām neveiksmēm varōlu
sa^^.aidīt. teica BRC komontVors.j--ca
SED ļaudīm prasīs n )re;<;nus par
labO'krievu naudu un ].ib;r.icm pārtikas
sainīšiem, ko tie līd.-: šim izšķērdējuši
neliotdeiīRi. SED aplaiļvl
salīdzinot savus ekscesus n^e maģistrāta
nama ^r Ea>tiļas stūrmēšanu,
bet ia reiz st'-irmōtu 's^^ vācu Bos-tilu.^
tad SED san neb'"iš'n sturmf-tāju
pusē. Beidzot Grrhem^ ^ic^.eic
Berlīnes komunistiem atmest inier-nacionāles
dziedā.^anu un izvēlēt.es
sev kādu ..la':km.eiīgāku"'kau;as dziesmu:
tās teksts varētu sākties, pīe-mēiam.
tā: ..Die Strasse frei den
Libke-Battalionen. Die Strasso frei
der Markgraf-SEDl- (Brīvu ceļu
Libkes .batal'oniem. br:\-^j ceiu
M-cU'kgrafa SEDl) Sis Grelien^a' citāts,
^kui^ā iepīts SED frakcijas
priekšsēža un.padomju sektora policijas
vārds, ir acīm redzama parodija
par nacistu kaujas dziesmu. -
Horsta Vesela dziesmu, kas vēlāk
kļuva par Hitlera valsts otro himnu.
Komentējot līdztekus Berlīnes un
Ma.skavas notikumus, ASV laikraksts
,.PhiladeIphia Inquirer" norāda
uz nesaskaņu starp • šķietami la-
^bajiem nodomiem Ma.skavā un fak-ti.^
kajiem notikumiem Berlīnē. Pēc
laikraksta domām, viens no Krenļa
mērķiem esot — piespiest ASV un
rietumvalstis izdot arvien launus
miljardus Berlīnes labā, līdz šī nasta
varētu sa,?ādāt grūtumus. Tāpat
laikraksts ieteic sevišķi rūpīgi novērtēt
eventuālo vienošanos punktu
pa. punktam, lai. izvairītos no. iespējamiem
pārsteigumiem: vēlāk..
BBC. AB
Eiropas parlamentārās
ūnijas konfe^
. r(>nce s'^kas aiz
slZc5fam dur\Cm
ļVakar Interlakenā, Šveicē, sākās
Eiropas parlamentārās ūnijas konference,
kurā piedalās visu rietumu
demokrātiju politiskās partijas, atskaitot
komunistus, kas sanāksmē
iaebiia aicināti. Konferenci aiz-rakar
ievadīja kom:si;as sēde aiz slē.f;tām
durvīm. Domiā, ka tajā pānforiesta
darba kārtība un ierosinājums par
Eiropas parlamenta radīšanu. Itālijas
ministru prezidents De Gasperi
INS pārstāvim sniegtajā inten'iiā
'izteicās, ,ka italu tauta atbals-ta Ei-nppas
valstu ciešāku sadarbību. Ari
viņš un valdība ies.tā:-ies kā par Eiropas
ūniju, tā par Eiropas parlamentu:
ēediu ministru prezidenta
vietnieks Fīrlingers kādā komunistu
sanāksmē Eiropas ūniju ' turpretim
asi kritizēja. Tā Eironu tikai saskal-dilšot
un domāta īstenībā. Maršala
olāna iedzī-vināsanai. AB
Valdības krize Francijā gan izbeigta, bet
ne iekšpolitiskie grūtumi
Pirmais posms Francijas valdības krize otrdien beidzies. Ar nelielu
balsu vairākumu nacionālsapulce Izteikusi uzticību Šimianani, ko valsts
prezidents Oriols aicināja sastādīt jauno kabinetu. Par viņu nobalsoja
322 deputāti, pret 185, bet atturējās 101. Sumans Ieguvis 11 balsu vairiU
kumu, Jo uzticībai pietiekama puse naeionālsapulces, re«p. 311. Kad balsošanas
rezultāti kļuva zināmi, jaunajam valsts prezidenUim skaļas
ovācijas sarīkoja centra partijas, Pa^ Sumanu balsoja kristigle^tautas n'-
publikāņi, sociālisti, liela daļa radikāisociālistu un diižas/^^entra parli-jas.
Sumans, kas bija ministru pi"czidents priekš Marī, vakar sāka saV
runas par personām, kufām uzticēt attiecīgo resoru vadību. Socifrll^ti A C I
nav Izšķīrušies, vai kabinetā ieiet, vai palikt ārpusē un ievērot labvē*
ligu neitralitāti.
Prieka balsošanas šumans delUa-rēja
savasv^aldlbas programmu. Vii;iš
norādīja, ka Francijas financiālais
un sainmiecibas stāvoklis Jr ļoti
grūts,- tūlīt gan piebilz^iams, cerības
uz atveseļošanos nekad ne\^jag
zaudēt, ^linistru prezidents solīja
pazemināt cenas patēriņa precēm un
samazināt valsts aizsaixizības budžetu.
Viņa pieteiktās reformas lielā
mērā līdzinās bijušā finanču ministra
Reino sainmiecības' prograiņ-mai.
Lai nodrošinātu pii'ktspējas,
strādnieku algas nav: paredzēts samazināt.
Iorobe'žo)umi tui-pretim
skars valsts pāivaldes aparātu, ko
Sumans vēlas reducēt uz to līmeni,
kāds bijis priekš kara. Aipolltikā
jaunā valdība iestāšoties par Eii'opas
parlamenta sasaukšanu. Runas beigās
Sumans deklarēja, ka viņš darīs
visu, lai glābtu franku.
; Franču prese Sumana kandidatūru
ministru, prezidenta amatam U2ņem
visumā labvēlīgi. „Pansien Libere"
aicina jauno valdību rūpēties par
noteiktu un skaidru saimniecības un
finanču politiku, piezīmējot, ka svarīgākā
problēma būs atrast piemērotu
finanču ministru. „Aurore*' respektē
gan Sumanu, bet domā, ka nebūs
viegli atrast: piemērotus kandi-,
datus citu ministru posteņiem.
Lai protestētu pret cenu celšanos,
vairākās vietās izcēlušies streiki, kas
skāruši galvenokārt metaila mpnie-cību
un ogļraktuvos.
Kādreiz bagāto un ziedošo Franciju
pēc otra pasaules kara piemeklējuši
daudzi grūtumi, bet vislielākais
šobrīd šķiet politiskās nestabilitātes
bieds. Četru Radu laikā Parīze
jau pieredzējusi dcsinit valdības,
pie kam pēdējā noturējās tikai
vienu mēnesi. Kā Sumana. tā Mari
kabinetu gāzuši sociālisti, kas nio
tam paši skaitījās koalīcijas partija
un bija pārstāvēti valdībā ar vairākiem
ministriem. No malas raugoties,
šāda pollt-'sku notikumu attīstība
var likties dīvaina.
Pēdējā kabineta demisijai par iemeslu
izrādījās finanču ministra
Reino .saimniecības programma. Lai
novērstu draudīgo inflāciju un saiīrf-niecibas
chaosu. Reino ierosināja
naaugstināt cenas maizei, labībai, tabakai
un dzelzceļu tarifus, tai pašā
laikā naredzot' budžetā palielināt
strādnieku algas par lO'^^o. Vadoties
pēc lopiskiem apsvērumiem, finanču
ministra iero.sinājumi bija jāpieņem.
Bet tādā gadījumā sociālistiem
vajadzēja izšķirties nar svarīgu dilemmu:
vai nu riskēt zaudēt s |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-02-01
