Bavarijas Latviesu vestnesis, October 16, 1948

              : l~\
•••1 .•„ ,1
•Īli".':::-.
•ri|
mi
mm •
'^V;/' •Mi;
16. oktobri
LATVIJA, 1948. g. 16. oktobri
Nr. 89 (194) 1948. g. 16. oktobri
Ar amora paraUi^ vai Iniciāliem pārak»
Btitaļoi rakstōi i«eiktfi« domas nav kairā
ziņi redakcijas domas.
Senators Lodžs
ierosina
ASV senāta ārlietu komi^jas lo­ceklis
un ārzemnieku iesaistīšanas
plāna ASV arinijā autors Henrijs
Di Lodis (LodgeĶ Žurnāia^^^
ievietojis rakstu, kas rāda svarīgas
pārvērtības amerikāņu domāšana un
var arī mūs interesēt. Vispirms
Lodžs norāda, kā ,;šaj ā pēckara pa­saulē
mums, amerikāņiem, nepie-ciešami
draugi ārEemēs". Kongress
Jau esot ķēries pie jauniem pasāku­miem,
lai' Savienotām Valstīm iegū­tu
vairāk draugu ārzemēs, im izcils
piemērs tam esot ASV Eiropas jaun-užbūves
plāns. „Man bija vienkāršs
priekšlikums tālāk saka Lodžs, —
ko pieņēma senāts — uzņemt ASV
armijā 25000 dažādu tautību jaunie-
Sus. Viņiem vajadzētu dienēt piecus
gadus, un tad v ^ varētu iegūt Ame­rikas
pavalstniecību."
;Dažas valstis mēģina nopirkt sa­biedrotos,
; vervējot tā saucamajos
«ārzemnieku leģionos" profesionā­lus
algotņus, kas izolēti sevišķās vie­nībās.
Mans priekšlikums turpretim
dod mums Individuālus sabiedrotos,
kas valkā mūsu uniformas. Tos sa­dalītu
pa amerikāņu vienībām >-
varbūt ne vairāk kā trīs vai četrus
cilvēkus rotā vai duci bataljonā. Ir
grūti iedomāties labāku iespēju jau­niešiem
iepazīties ar mūsu dzīves
veidu."
„5is ir arī savstarpējas apmaiņas
priekšlikums. Mēs pledāvajam labā-kias
fiziskās dzīves prielcšrocības un
ASV pilsoņu tiesību iegūšanu, bet
iegūstam cilvēku dotības, kuras ci­tādi
nespējam dabūt un kas varētu
būt svarīgas mūsu drošībai. Piemē­ram,
iedomājaties virsniekus un in­struktorus,
kuru spējas un lojalitāte
pierādīta, kas prot valodas uri pazīst
ārzemju apstākļus, pie kam šiem cil­vēkiem
līdzīgi nav atrodami pašā
Amerikā. Tie būtu neatsverams ka­pitāls
katrā nākamā militārā operā­cijā.
Cik bieži gan mēs otrā pasau­les
karā rieizjutām tādu spējīgu jau­nu
karavīru tnīkumu, kas labi pras­tu
svešvalodas un pazītu citu tautu
ieražas."
Bez tam priekšlikums dod ari ne­materiālus
labumus. Dažj no šiem
brivprātīgajiem pēc piecu gadu die­nesta
varbūt vēlēsies atgriezties
dzimtenē. Kādu gari labāku izglītību
tie varētu iegūt demokrātiskā:dzīves
veida izplatīšanā tais zemēs, no ku-fām
tie cēlušies, kā piecu gadu pie­redzi
amerikāņu armijā? Tie būtu
jauna „Amerikas balss".
„Ir izteiktas domas, ka ārzemnie­ku
vervēšana esot nācijas vājuma
pazīme. Šie neapdomīgie kritiķi da­rītu
labi, ja apmeklētu Revolūcijas
fcaŗa pdiemiriekliJorktaiinā u^
to kareivju vārdus, kas cīnījās, lai
radītu SaJviertotās Valstis. Tiem va­jadzētu
ari aiziet uz Gķttisburgas
kaujas lauku un izlasīt iru vārdus,
kas apbedīti zerti ķeltu krusta — to
vārdus, kas lielā skaitā cīnīj ās šis ze­mes
patstāvības dēļ un to Anglijas
strādnieku vārdus, kas Linkolna va­dībā
šeit noUkuži galvas. Visur, kur
lijušas asinis mūsu tautas saglabā­šanai,
tie atradīs, ka tur bijuši ari
šis zemes uniformās tērpti ārzemnie­ki.
Atceŗietleg Lafajehi, Kosčuško,
Pulaski! Vai kāds apgalvos, ka tiņu
pūles vāļinājušas Savienotās Val-
„Pasaiulē mAljonlem cilvēku sika-tās
uz Savienotām Valstīm kā uz de­mokrātijas
aizstāvi. Būtu pareizi
piešķirt šo tautu ļaudīm tiesības pa­līdzēt
amerikāņiem nest brīvības lā­pu.
Dažādu iemeslu dēļ tiem nav
iespējams veidot pašiem savas ar­mijas.
Bet viņu jaunieti var mums
palīdzēt kā individuāli sabiedrotie
un mums ari būtu tiem jādod šī ie-
„Es dnišos par §6 priekšlikumu
no jauna Kongresa nākamajā sesijā,
— nobeidz Lodžš — jo ar priekšli­kuma
īstenošanu mēs tiešām Iegūtu
spējīgus un spēcīgus cilvēkus, ku­rus
citādi nespējam dabūt un kas
moims absolūti n e p i e c i e š a m i,
ja vēlamies sekmīgi tikt galā ar nā­kotnes
Izaicina jumai."
Masot A. Ceidinera brošūru
katrs gūs objektīvas ziņas par šī
tālā kontinenta dabu, dzīves stan­dartu
un nākotnes iespējām. Ce-r
na DM 1.50. Pieprasiet nometņu
grāmatnīcās. Vairumā Latvijas
apgādā, Gunzburg/Do., Markt-
•plātz:-25. •. - V
y
palīdzēt tautiešiem Eiropā
VĒSTULE LATVUAI NO ASV
Bukskountijas latviešu -baptistu
draudzes 37. gadu svētki izvērtās par
visai iespaidīgu ASV dzīvojoša tau­tiešu
domu un darbu izpausmes
brīdi, jo pēc svētkiem; sanāksmē
pulcējās arī 1947. g; 29. jūnijā Fila­delfijā
latviešu organizāciju konfe­rencē
ievēlētā komiteja. Sēdē pieda­lījās
komitejas priekšsēdis Dr. C.
Ross,; māc. Ēglītis, māc. Kļaiipiks,
Dr. Dauģmanis, Egle, ZIverts un
Brūveris. Bez tam ieradās viesi —
Latvian Relief sekretārs Pētersons,
Ozoliņš, Džonsons, Svems, Odiņš,
Zeltiņš un Vokrots. ;
Pārrunās galvenie temati bija par
atvieglojumu sagādā^anv Vācijas
latviešiem, kas vēlas ieceļot Savie­notajās
Valstis un palīdzības darbu
tautiešiem Eiropā. Baptistu savie­nība
vispirms ieinteresēta savu ticī­bas
locekļu pārvešanai uz ASV, bet
no palīdzības iespējamības robežās
neizslēgs arī citu konfesiju piederī­gos.
: Vērojams, ka Amerikas lielākās
organizācijas, kas spēj sagādāt darbu
un izvietot jaunos iebraucējus, it kā
sacehšas savā starpā. Tā, piemēram,
katoļi jau izteikušies, ka uzņems di­vas
trešdaļas visu ieceļotāju. Bos­tonā
un Cikagā ievēlētas komitejas
palīdzības veikšanai ieceļošanas lie­tās;
Komiteja atzina, ka šādas palī­dzības
iestādes organizēj amas visos
ASV centros, kur mīt latvieši. Dar­bu
tomēr kavē tas, ka vēl līdz šai
dienai nav izdevusies visu latviešu
organizāciju pilnīga apvienošanās.
Pieņēma lēmumu, ka latviešu centra
radīšanai nepieciešama organizāciju
jauna sanāksme. Ja izdosies paveikt
vajadzīgos priekšdarba?, tad sanāk­sme
notiks 27. novembrī, lūdzot F i ­ladelfijas
latviešu baptistu draudzi
uzņemties tās noorganizēšanu'.
Puse Bukskountijas latviešu bap­tistu
draudzes līdzekļu, apmēram 800
dolāru, izdots trūcīgo tautiešu at­balstam,
nosūtot CARE sainīšus, kas
izdalīti 10 latviešu DP nometnēs.
Draudzes vadītāji bija vienās domās.
ka šis palīdzības darbs turpināms,
sevišķi domājot par latviešu bērnu
grūto stāvokli Eiropā. Bukskountijas
latviešu baptistu draudzes gada
svētki, tāpat kā citus gadus, arī šo­reiz
Izvērtās par ASV latviešu satik­šanās
, vietu.. • Viesu vidu bija arī
vairāki jaunie atbraucēji
Filadelfijā, oktobri! . •yy:::::iL
lUS
VĒSTlļLļE LATļVU
•^:•;^:^.':://:i^^l•v•:KA^
Kanādas prese , ziņo, ka Kanādas
valdība nodomājusi Eiropas DP no­metnēs
vervēt instruktorus . eskimu
apmācīšanai lopkopībā, sevišķi zie­meļbriežu
barošanā un kopšanā.
Mekenzijas upes krastos dzīvo vai­rāk
desmittūkstōšu eskimu. Tie pār­tiek
galvena kārtā no medībām. Iz­medījuši
skvu apvidu, eskimi pārce­ļas
uz citu mežu.Sads viņu dzīves
veids Kanādas valdībai • nav patī­kams,
un tā jau agrāk mēģinājusi
eskimus atradināt no klejošanas, ai­cinot
tos ierīkot savas saimniecības
un audzēt ziemeļbriežus. Daži kov­boji,
kas še; uzsākuši briežu audzē­šanu,
īsā laikā kļuVuši bagāti. Tur­pretī
eskimiem saimniekošana nav
veikusies. Tiem parasti pietrūkst pa­cietības
un trūkst arī piedzīvojumu.
Šo iemeslu dēļ Kanādas valdība
atzinusi, kā latvieši un citu Ziemeļ-austrumeiropas,
tautu piederīgie va­rētu
būt labi eskimu skolotāji ziemeļ­briežu
audzēšanā. Ari ASV valdība
jau ķērusies pie šādu instruktoru sa-vākšanas,
i meklējot tos Vācijas ame­rikāņu
joslas DP nometnēs.
Ontario, oktobrī.
A. K.
Vienīgi penicilīna
ir diezgan
MAZI PADOMI BRAUCĒJIEM
UZ AUSTESUJU
Labu ceroit, tomēr jāsagatavojas
arī visļaunākaj am. Tāpēc, braucot
uz Austrāliju,^ nedrīkst aizmirst ie­gādāties
dažus medikamentus. Kāda
tautiete raksta:
„Var jau būt, ka medikamenti uz
kuģa nebūs jālieto, tomēr katram
gadījumam vajaga kādas tabletes
pret saaukstēšanos, iditiolu varbū­tējiem
augoņiem, kādu zālīti sirds
stiprināšanai uc tamlīdzīgas manti­ņas.
Piedzīvots, ka brauciena laikā
ar medikamehtieiA ļoti trūcīgi. Vie­nīgi
penicilīna ir diezgan. Visgrū­tāk
cīnīties pret jūras slimību. - La­bākās
zāles ir *r- ja par to cenšas
nedomāt Ja sliktajai sajūtai tiešām
neiespējami pretoties, tad jāguļ uz
muguras un dziļi jāelpo. Svarīgi ari
daudz ēst, pat brīžos, kad sajūta
ļoti slikta. Ja vilnis ceļ kuģi uz
augšu, tad j āieelpo, bet slidot lejup
— jāizelpo.
Kādās drēbes ņer^ kā
brauciena laikā saģērbties? Daudzi
uzvelk savas labākās drēbes, bet pēc
tam nožēlo, jo jūras ūdens visu sa­bojā.
Sievietes rokas koferi pietiek
ar pāris tērpiem, lai tos brauciena
laikā varētu apmainīt Der ari kāds
priekšauts. Kurpes jāņem tādas, lai
viņā galā vieglu sirdi varētu aiz­mest
projām; uzvelkot pēc tam la­bākās,
kas paņemtas līdzi Nevar
braukt bez siltām drēbēm uil kādas
vecākas segas. Iŗ daudz brīžu gan
uz kuģa, gan arī Austrālijā nometnē,
kad jāsalst .
Ierados Austrālijā pavasarī. Esmu
saimnieces palīdze kāda klostera
slimnīcā Pertāj kur neviena atbrau­cēja
vēl nav izvietota darbos trako
namā. Kopā ar otru latvieti dzīvoju
skaistā istabā ar verandu un skatu
uz dārzu. Pelnu tā, ka iztikt varu.
Nav ne labāk, ne arī sliktāk, kādu
biju iedomājusies dzīvi Austrālijā.
Trako namos vai* vairāk nopelnīt,
bet šajā gadījumā paldies par
naudu!" S.
. Spānija nepiedalījās II pasaules
karā un to spānieši uzskata par paš­reizējās
valdības nopelnu, neatkarīgi
no tā, kurā pusē bija tās lielākas
vai mazākas simpātijas. Atsevišķu
brīvprātīgo vienību piedalīšanās cī­ņās
austrumu frontē šai ziņā neko
negrozot. Ceļotāju tomēr pārsteidz
daudzie gruveši, niknu un ilgu cīņu
pēdas, kas vēl joprojām rāda, ka
pirms ne<laudz gajliem te. plosījies
nežēlīgs brāļu karš. Tas nav t&ai^
smagi cietušais Alkazars un visa To-leda,
pat dzīvīgā Madride nav vēl
aizdziedinājusi cīņu pēdas. Madri-dietis
ar skumju nopūtu rāda:
— Te bija fronte. Tur bija sarka­nie.
], Te bija nacionālie spēki. Mad­ride
nebija nevienas ēkās, kas nebū­tu
bij usi ar vairāk vai mazāk trapī-j
umu pēdām. Bet mēs; tomēr iztu­rējām
. . .
Spānijā nav nevienas ģimenes,
kās nebūtu šā vai tā skarta pilsoņu
kara laikā. Ir grūti svērt un izšķir­ties
par nostāšanos viena pusē, kad
nav viss līdzdz^ots un redzēts. Ir
skaidrs, ka par, pilsoņu kara laiku
abām pusēm būtu ko noklusēt, jo
blakus ideju skaidrībai un cēlam to
reālizējumam ir plosījies arī cil­vēks
— zvērs. Un tas ir bijis kā vie­nā,
tā otrā pusē.
Tā šīs drupas, kas ir ap spānieti,
ieveik:as arī viņā pašā. Un drupas
vienmēr aizņem kādu vietu, kurā
būtu varējusi būt dzīvība. Tās
smagst. Runājot ar; spānieti par vi­ņa
zemes likteņiem, ir tāda sajūta,
it kā : drusku j āmelo. Ar smaidu un
mierinājumu jāsaka: varēja taču būt
vēl sliktāk . . .
Spānietis stipri deš ari no ārpa­saules
nostājas pret Spāniju. Spā­nija
ir noslēgta. Ledus atkūst tikai
lēnām. Un ja, braucot pa Spāniju,
šobrid redz joprojām daudz drupu,
kuru novākšanai nav a/ttieciga rosī-guma,
varbūt arī vajadzīgo līdzekļu,
tad toties ļoti plašos apmēros tiek
būvēti un laboti ceļi. Šim mērķim
rodas kaut kur lieli līdzekļi. Šķiet
arī, ka tie nenāk no nesavtīgas sirs­nības,
bet no „reālpolītikas". Un
spānietis skaidri šo situāciju apzi­nās..
Spānijas ikdiena, bez šaubām, ir
dažāda. Vistuvākais mums varbūt
būs Spānijas pilsētnieks, ierēdnis.
Tam ir savs dzīvoklis, noteikts darba
laiks; pieticīga, ļoti pieticīga alga,
tikpat pieticīgas ir ari viņa izprie­cas
— kino,^ vēršu cīņas, pastaigas,
vakarā vīna glāze kafejnīcā. Ar
draugiem un paziņām viņš tiekas
ārpus mājās. Seko stingri izstrādā­tajām
sadzīves konvencijām. Pilsē­tas
jaunatnē dzīvi veselīgas morāles
priekšraksti. Nekādas vieglprātīgas
brīvības un vaļības. Jauneklis mek­lē
sev dzīvesbiedri, un to pašu ap­svērti
dara' arī jaunava. Laulības
oficiālā nešķiŗamība paceļ laulības
institūtu ļoti augstā līmenī, un ļoti
maldīsies katrs, kas domā, ka te
viegli atradīs romantisku deku ie-spējaSj
kas robežotu ar izlaidību.
Spānieša kvēle un temperaments
spēj kalpot ne vien iedomātām vaļī­bām,
bet .arī sevis valdīšanai.
; Pilsētās i r apbrīnojama tīrība. Tas
pats arī dzīvokļos. Ne vien Madri-
. des ielas mazgā divas reizes dienā,
bet arī katra vismazākā pilsētiņa ir
ļoti tīra. Sevišķi augsta ir viesnīcu
kultūra. •' /"./v:;-;:::-:.-::
Spānijas aristokrātija vēl joprojām
apdzīvo. lielas,pilis, kas daudzkārt ar
savām vi-duslclicīgajām sienām atgā­dina
milzīgus cietokšņus, kur vese­lām
fasādēm [ nav nemaz logu vai ir
tikai nelieli i lodziņi šaujamlūku vei­dā.
Iekšējais iekārtojums daudzkārt
ļoti grezns, ar plašām telpām un lie­liskiem
iekšējiem pagalmiem un
milzīgiem, ēnainiem parkiem aiz
augstiem atanens mūriem. Taču uz
ielas Spānijas grāfu vai marķīzu
daudzkārt nevar atšķirt no pieticīgā
pilsoņa, jp, nedz bagātība, nedz diž-dltība
spānieti neatbrīvo no rakstu-
Tās raum^
Angļu pilsētiņai Latersvorsai pie-j
ā rekords, ka tur 2 gadus ne­viens
nebija sodīts par piedzeršanos
un dauzonļbu, bet 5 latvieši- tagad
šo rekordu lauzuši, raksta „Leicester
Mercury".;i .
Latersvorsas policija 11. septembrī
no ielas piecēla 3 piedzērušus cilvē^
kus. Tie izrā<^jās Bitervelas nomet­nes
latviešu iemītnieki Vaclavs Loč-meKs,
Kristaps Vītols \m Jānis Po-povs.
19. septembrī ielas vidū dzē­rumā
satiksmi traucēja Edvards Pa-paus
no Bitervelas un Pēteris Kļa-viņš
no Bairdinberijas.
Visi 5 latvieši sodīti. Par šiem no-tikumiem
raksta pat lielais angļu
laikraksts „Dally E^press**.
me
21 ve^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
GAIDU UN SKAUTU 3 gadu svēt­kus
rīkoja 51. Daugmales skautu uri
22. Daugmales gaidu vienība Min-chenē.
Šajās organizācijās ir ap 50
jauniešu. Skautus vada • Žanis
Grundmanis, bet gaidas Miirdza Labs-vīre,
kas ir arī Sidrabenes novada
priekšniece. Darba skatē interesants
bija skauta Z. Jirgena būvētais
transformators, radio aparāts un
virpas.
JONSTRUPES; nometnē Dānijā
padomes vēlēšanās ievēlēti līdzšinē­jie:
E. Bite, A. Jostsons un A. Avo­tiņš,
PIEZĪMES PAR CEĻOJUMU
ĢENERĀĻA FkANKO ZEMĒ
rīgās tieksmes uz atsacīšanos, uz as­kēzi.
Spānijas strādnieki • nav sevišķi
plaša šķira, jo rūpniecībai gan ir
lielas iespējas, bet vēl nav iespēju
plašumā izvērsta reālizējuma. Te sa­plūst
kā zemnieki, tā pilsētnieki, kas
ar vienu kāju, i t kā stāv jaunās ko­pības
lokā, bet ar otru vēl vecajā.
Pelēka un smsiga dzīve ir zemnie­kam.
Satiksmes grūtumi viņu bieži
ir pilnīgi izolējuši no pasaules. Vī­nā
' pastāvīgais satiksmes līdzeklis,
ēzelis, nav nekāds rikšotājs. Tas viss
apzīmogo arī viņa ražošanas inten­sitāti
un tirgus iespējas. Paši spānie­ši
saka, ka viņu lauksaimniecībai ir
nepieciešami jaiini vēji.
Zemnieka māja ir vai nu akmens-krāvuma
celtne biezām sienām un
maziem lodziņiem, lai izvairītos no
saules mocītājas svelmes, vai arī
biezām; mala sienām celta neliela
būve, kura jo vairāk liz dienvidiem,
jo biežāk sniegbalta. Ir apgabali,
kur saimniece vairākas reizes nedē-ā
balsina savu mitekli — i sienas,
i jumtu. Apmeklējot pavisam vien­kāršu
zemnieka mitekli Kastilijā,
biju pārstei^ par tā tīrību. Ne­daudz
iekārtas priekšmetu, sniegbal­tas
istabiņas sienas, liels pavards
vienas telpās stūrī, kurā uz āķa uz­kabina
vārāmos traukus, bet uguni
kurina uz pavarda klona, kas grīdas
līmenī. Kurina ār milzīgiem čieku­riem.
Mazā, šaurā koridora sienā i r
izbūvētas mazas nišas, kurās atrodas
nedaudz trauku. Atsevišķa niša lie­lajam,
apaļajam māla traukam ar
diviem šauriem kakliņiem -— ūde­nim.
Šis ir svarīgākais trauks visā
mājturībā, jo ūdens te ļoti dārga
manta. Kādā plašākā telpā, ar vel­vētiem
mauru stila spraišļiem at­dalītā
alkovā, ir platā, dzimtas gulta.
Viss te ir ļoti vienkāršs, mazā skai­tā,
bet tīrs un patīkams..:
Spānijas zemnieks strādā ļoti čak­li.
Daudzkārt viņa zeme, sevišķi, ja
tā ir retajās kalnāju apstrādājamās
dāļās, prasa labu kopšanu. Un viņš
izņēmuma un
. izšķirības
Latviešu organizeSanis
Argentīna 40 gadu rituma
VĒSTULE NO BUENOS-AIRESAS
Latvieši, kas šodien ieceļo Argentī.
nā, nav svešajā krastā pilnīgi vieni
bet var meklēt padomu savā orgāni,
zācijā — Latvju savienībā Argentī­nā.
Sūtņa Dr. P, Oliņa ierosinājumā
to nodibināja jau 1935. g. 5. oktobrī'
Savienības pirmais oficiālais sarīko­jums
notika tā paša gada 18. no­vembrī
ar latviešu mākslinieku Ma­rinas
Kārkliņas, A.' Priednieka-Ka-varas,
K. Burkevica un A. Piķiera
piedalīšanos. Organizācijas darbību
\% REIZ VE
L#^^^'" ' . c nerēķinās, I su,
ī»^^ onitosfairiskie 1as,
4* .virzīsies nu - (io.iu
tomēr neizdevās padzqināt, jo biedri rM'LM 'ffkust'bu ceturt- . mļ^^^^uA vēlāk
savu
ba g
sanāca kopā tikai papriecāties. Daudz
domstarpību Argentīnas latviešos
bija tajos baigajos laikos, kad Lat­viju
pirmo reizi okupēja komunisti
un pēc tam vācieši.
-Tikai 1948. g. 13. jūnijā, kad notika
plaša latviešu sanāksme, atkal at­jaunojās
savienības gandrīz pār­trauktā
darbība. Par priekšsēdi ievē­lēja
J. Biti, bet valdē P. Ķēzi, V. Gustu,
A. Gustu un R. Kļaviņu. „Savstarpej as
iepazīšanās vakars", kas bija atjau­notās
organizācijas pirmais sarīko­jums,
deva it prāvus ienākumus
maztiirlgo atbraucēju atbalstam. Pil-nā
biedru sapulcē savienība dibinās
LCK ierosināto aprūpes centru un M f
pašpalīdzības fondu. Iespaidīgs iz­vērtās
Dr. A. Bīlmaņa piemiņas
akts, piediiloties arī igauņem
un lietuviešiem. Baznīckunga Jā*,
zepa Grišāna aizlūgums bija- pir­mais
atklātais dievkalpojums latvie­šu
valodā Argentīnā. Par šo sarī­kojumu
atreferējumu ievietoja pat
sona
jum
un
nas
Collier's
,avā lall^ā organizēja
^'^Hmažlhu kīistJbu uz
ģenerālis Klejs pazi-
Safešus apgādās pa m-
I j^lKAS „Z5LAMANA
* SPRIEDUMS"
* Spānija
D C
• pā
Berlī
avoti
sesie
_ .horst
āniia svinīgi atzīmēja i ^ - ^ ^
^ ]|t)pš Kolumbs _at- p^gģ
iespaidīgais laikraksts „La Priensa". ļ/fieriku/Sai sakari^
Ar jaunu trimdinieku ierašanos sa- \ ^ f ^sjļnieciba Parīzē rīkoja pie- p^.ļ.ļg
TrīnriTKoo /lo-rKTKo <.rki5o -i75t»n+;«„ '^f ļ ļ i Tiešital pašā laikā vie-r i^ļ^^
Spānijas eksilā vai-1
W atrodas Panze. Ar- .^^^
'^lir ārlietu ministrs Dr. Bra-vēstniecību.
Viņam Ies
'^^^•£ari Brazīlijas, Cīles, Bo-|Berli
vienības darbība solās vērsties ar­vien
vēl plašumā. ,
Latviešu organizēšanās Argentīnā
sākās jau pirms 40. gadiem, kad 1908.
gada 26. aprīlī nodibinājās Buehos
Airesas latviešu strādnieku- pašpalī­dzības
grupa, kuras sekretārs bija
Pāvils Lapiņš. Vēlāk organizācija rM'Vmnfc
pārveidojās par latviešu bibliotēku „„i^ThQc^nipriPrn.5qnu 112
Zvaigzni 1909. g. Rosario de Santa ijļ^
Fē nodibinājās tās filiāle. Tur pāra- : iĶ
dījās arī pirmais latviešu periodis- \'ļ
kais izdevums Argentīnā; — ,,Dzirk-;
ū Dominikāņu republi- 50Vo
mm
Iresā, H. Jankoviča ierosināts,' ^-'lizalamaniski izrīkojas Kosta-h^^^|^^
žurnāls .,Biedrolā-/'. Zvai^- -"A-ta Bosūtija savus pārstāvjus
stele". bet drīz tomēr apdzisa Bu- .^ŗiļ^^
ēnos AireSā T-T T n n l m T r i ^ n irarncrnSfc 5;as^Silfi 73
iznāca
znes biedru pēdējā sapulce notika
1914. g. 1. februārī. Protnkola atzī­mēts,
ka kasē atrodas 54,82 peso un
bibliotēkā 430 ^rnmatas.
1928. g. 12. okt^ brī nolika Latviešu
kultūras biedrības dibināšanas va­kars.
Jau pēc gada tomēr '~ is ne­saprašanās
ar Latvijas gr onsul'.i
Kādi Bergu, kas 1930. g. 22. anrīlī |
novērsās no šīs organizāci i as. Ķil- -''^'^^^^ te meklē?
ās valdības pieņemšanu 1.20/0
^^^^ jē ar MokUi Pa- īstie
Sieiite, Polijas, Meksikas, tuāci
Kubas un Venecuēlas pār- ļ doņi
min
stāvo
suņia
neie{
vairJ
tiem
lieci
austr
Blok
nevi
daud
tās
Pa
lieci
das atbalsojās pat dzimtenes presē /$Pās es jums ir par šo? E s t ā - ļ b as
un 1930. g. maijā konsuls Bergs zi- :''|iaiiis varu iet pie mācītāja,
ņoja Latvijas ārlietu ministrijai, ka ^''ift nepieņems. Es pirmā jau
„solidākie latvji" ' nodibina Ruenos-
Airesā latviešu klubu. Kopš šī laika
Argentīnā darboiās ^2 latviešu or^a- Ja, tagad jau ^^sf uzl^^™
nizācijas, kas savā. starpā nevarēja ^ j^^^nīcu nevi'-ns ^^^^
sadzīvot un pat 18. novembri svinē a v • ' - " ' ^
atsevišķi. Abu organizāciju sarīko-juini
notika arī vel 1931. gadā, pēc
kam par to darbību vairs nekas nav'
dzirdēts.
Tagadējā Latvju savienība Argen­tīnā
grib vienot bez izšķirības visus
tautiešus. Organizācija vēlās uztu- y ^
rēt arī visciešāko sadarbību ar lat-^;A,S-|'11'^^I3.
viešu trimdas organizācijām Vācijā/ -^^p"
Buenos Airesā, oktobrī.
' ko' jūs te ņematies I.
.'^|i5^ani durvīm? ^emaues j ļ^„^,.
~ vci, lu, wd^iiicu neviens, ^v?,,
p derēja vispirms aiziet uz baz-ties
W Man uz baznīcu? J a ļS
J ? » u ejat jūs. Man,ka
«4 nomaksāti. Mans vecais °
la saka... ^. ™fP
M var, bet tas nav smu- faja
Vai jūs pate-labāka? I.S
0 ari savai zemei.
Ipatu pārsteigumu svešiniekam sa-iādā
Spānijas sieviete ar savu ne­samo.
Visu — lielu vai mazu — spā-niete
nes u2 galvas. Liels, platu stī­pu
nostīpots spainis, augšā šaurāks,
uz leju platāks,,kalpo dzeramā ūdens
nešanai. Pēc tā ļoti biezi jāiet tālu
uz aku vai avotu. Turp un atpakaļ
spāniete šo smago trauku nes uz gal­vas,
bez roku palīdzības. Bieži var
sastapt spānieti ar .milzīgu grozu uz
galvās, jā, pat ar divi saiņiem vienu
uz otra. : Spānietei ir īpata gaita,
stalta un- līdzsvarojuma jūtīga. Tā
viņa var strauji iet ar vissmagāko
nastu uz galvas, var strauji pagriez­ties
atpakaļ, lai noskatītos pakaļ aiz­braucējam
autobusam, un atkal tur­pināt
ceļu — nepaceļot roku līdz
nastai.
N. N e i k š a n i e t is
Skauti gaid^ augstu viesi ļ : » ! ^ ^ ^ ^ vai mācītāja fe^
Startautiskā skautu biroja direk- ;-4J1 miinio/ļr.^r): fi'V
tors.i^Ikvedis Viļsons no «-"f^^'^4 ^^^^
novembnm apmeklēs Vaciju. Vio- #?aiDip'w * kn ^
sis, kas 1938. g. piedalījās ari ^ ^^.^^^^^^^^^ te jau kopš t^v'
vijas skautu pēdējā lielajā nometro . 1 ^ ^ . ^ iedzīvo! . . .1
Lielupē, iepazīsies ar DP skautu dz'- l | ^ vel te' runāju
vi un apmeklēs amerikāņu iestādes, ., _
lai informētu tās par DP skautu va
jadzibām. Pulkv. Vilsons 8. nov. vie­sosies
Minchenē, 9. nov .Nimbergā,
10. nov. Augsburgā un E&Lingena.
Mets Metu
sus
nepil
cilvē
VESlULBl
REDAKCIJAI
m
^* Filips palīdz
Jtialtuni
T. B u k s s , Hallendorfā
V A I DRĪKST
es-
«n pa to laik
tikai pusa
SMIEUESf' - f t ^ f f e ^ f ^ - -
.. .>v%^di>is- ^ P^edz no
Bija pavasaris, - mūs skrīneja., - ,:f «aj^^^^^^
Pagāja vasara un tagad ™ienī p«J'/Maritu pie-pusgada
skrīnē atkal, šoreiz mutisld. "^^raUtātē lai vpi
Jau vairāk kā trīs gadi , pagājuSi. v,|ļi pj^etu ^^eitjt Elizabete
XiX^S^StZ& l^i? SSL' ?
svešvalodasTtad skrīnē" bez nanāša-.. Jaunzgg^^Pciemos Aus-pases.
Ja uz,jau.-|ļ^««»--
tājumu, vai ir
nas no skrīnējamā pases. uz jau- r^Ifej^^J^ak par^*».. ?^suciens
asi^gnipa, ^tbilde-|5 Pec ^^^^^^
apstiprinoša, tad tic, ja noraidoSa,,; -Ji/^iaz nenot L ^ ^ . tas
tad netic im liek izģērbties. 15 lid2 ' ļTaid'. j ^ i ' ^ ja. kaujaS
20 minūtēs vairākas reizes jauta, vaJ m'^cienj^'^ Par^^
neesi bijis brīvprātīgais, vai esi ™o- ; ^doniij^,, "«^a^ Liej.
bilizēts. Varbūt, ka tas viss vēl peC stžvokb .,^'J'"ifālitātei
trīs gadiem tiešām vajadzīgs, bet iŗ ".j^ajdeņ^lfeļ būtu va-arī
jāpasmaida. Tikai jājautā, vai -.^«Hijs^ "^m. . °
maHe drīkst smieties, ja lielie taisa •••^i^ŗ lomēr cer t.'
ņa k
prom'
„val
sas k
mērie
būs
ilgo
lips,
admi
ir b '
un n
Grinv
džā.
Plo
cais
cis F l
ar k
Nīlse
Appr
mings
kļūs
Greorg
a pa
donā,
^ k